Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0340(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0460/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0460/2013

Debates :

PV 25/02/2014 - 17
CRE 25/02/2014 - 17

Balsojumi :

PV 26/02/2014 - 9.11

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0158

Pieņemtie teksti
PDF 520kWORD 179k
Trešdiena, 2014. gada 26. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamība ***I
P7_TA(2014)0158A7-0460/2013
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721 – C7-0394/2012 – 2012/0340(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0721),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0394/2012),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1) ,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0460/2013),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 271, 19.9.2013., 116. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/…/ES par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu un publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētu tīmekļa vietņu pieejamību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
P7_TC1-COD(2012)0340

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju(2) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3) ,

tā kā:

(1)  Virzība uz digitālo sabiedrību sniedz lietotājiem jaunas iespējas piekļūt informācijai un pakalpojumiem. Informācijas un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, publiskā sektora struktūras, arvien vairāk izmanto internetu, lai sagatavotu, ievāktu un sniegtu daudzveidīgu sabiedrībai svarīgu informāciju un pakalpojumus tiešsaistē. Šajā sakarā ļoti svarīga ir informācijas nosūtīšanas drošība un personas datu aizsardzība. [Gr. 2]

(2)  Tīmekļa pieejamība attiecas uz principiem un metodēm, kas jāievēro, veidojot tīmekļa vietnes, lai šo tīmekļa vietņu saturu padarītu pieejamu visiem lietotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti. Tīmekļa vietņu saturs ietver tekstuālu un netekstuālu informāciju, kā arī veidlapu lejupielādi un divpusēju saziņu, piemēram, digitālo veidlapu apstrādi, autentifikāciju un darījumu veikšanu, piemēram, lietu izskatīšanu un maksājumus. [Gr. 3]

(2a)  Tīmekļa pieejamība — konkrēti, apņemšanās līdz 2010. gadam padarīt pieejamas visas publiskā sektora tīmekļa vietnes — bija iekļauta 2006. gada 11. jūnijā Rīgā pieņemtajā ministru deklarācijā par e-iekļaušanu. [Gr. 4]

(2b)  Lai gan šo direktīvu nepiemēro Savienības iestāžu tīmekļa vietnēm, šīm iestādēm būtu jāievēro direktīvā paredzētās prasības un jārāda labas prakses piemērs. [Gr. 5]

(3)  Komisija savā 2010. gada 15. decembra paziņojumā „Eiropas e -pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam(4) IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” aicināja rīkoties, lai izstrādātu e-pārvaldes pakalpojumus, kas nodrošina sociālo iekļautību un pieejamību. Vienlaikus ir vajadzīgi lielāki centieni, lai efektīvi īstenotu e-iekļaušanas politiku, kuras mērķis ir samazināt atšķirības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanā un veicināt IKT izmantošanu, lai novērstu atstumtību un uzlabotu ekonomiskos rādītājus, nodarbinātības iespējas, dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību un kohēziju, tostarp demokrātisko apspriešanos. [Gr. 6]

(4)  Komisija 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”(5) Komisija , kas ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” iniciatīvām, norādīja, ka līdz 2015. gadam publiskā sektora tīmekļa vietnēm (un tīmekļa vietnēm, kas sniedz iedzīvotājiem pamatpakalpojumus) ir jābūt pilnībā pieejamām. [Gr. 7]

(4a)  Veci cilvēki ir pakļauti digitālās atstumtības riskam, ko rada tādi faktori kā IKT prasmju trūkums un piekļuves trūkums internetam. Komisijas 2011. gada 8. novembra paziņojuma "Eiropas i2010 iniciatīva par e-integrāciju „Iesaisties informācijas sabiedrībā”" mērķis ir nodrošināt, lai visām lietotāju grupām būtu vislabākās sasniedzamās iespējas izmantot internetu un iepazīties ar IKT. Digitālajā programmā Eiropai ir ierosināta virkne pasākumu, lai veicinātu jauno IKT izmantošanu nelabvēlīgākā situācijā esošajām lietotāju grupām, piemēram, veciem cilvēkiem. [Gr. 8]

(5)  Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”(6) un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma(7) atbalsta tehnoloģisko risinājumu pētniecību un izstrādi ar tīmekļa pieejamību saistītām problēmām.

(6)  Ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ("ANO Konvencija"), lielākā daļa dalībvalstu un Savienība, to noslēdzot, ir apņēmušās "lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju [.], tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām” un „veic arī atbilstošus pasākumus, lai [.] veicinātu jauno informācijas un sakaru tehnoloģiju un sistēmu, tostarp tīmekļa, pieejamību personām ar invaliditāti".

(6a)  Saskaņā ar ANO konvenciju jaunu tehnoloģiju attīstības pamatā vajadzētu būt universālā dizaina pieejai. [Gr. 9]

(7)  Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojuma " Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010.–2020. g.)(8) ; atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” mērķis ir novērst šķēršļus, kas neļauj cilvēkiem ar invaliditāti līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, un tā pamatā ir ANO Konvencija un tajā ir ietverti pasākumi vairākās prioritārās jomās, tostarp tīmekļa pieejamības jomā, ar mērķi “personām ar invaliditāti nodrošināt brīvu preču, pakalpojumu, to skaitā publisko pakalpojumu, un atbalsta ierīču pieejamību". [Gr. 10]

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013(9) , ir iekļauti noteikumi par IKT pieejamību. Tomēr tajā nav aplūkota tīmekļa pieejamības specifika.

(8a)  Savā 2011. gada 25. oktobra rezolūcijā (10) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka inovatīvas, uz zināšanām balstītas ekonomikas nevar attīstīties bez saistošu tiesību aktu pārvaldīta cilvēkiem ar invaliditāti pieejama satura un formām, piemēram, neredzīgajiem pieejamām tīmekļa vietnēm un subtitrēta satura, tostarp plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu satura nedzirdīgajiem, kā arī zīmju valodu izmantojošiem cilvēkiem pieejamiem tiešsaistes pakalpojumiem, viedtālruņu lietojumprogrammām un taustes un balss palīglīdzekļiem sabiedriskajā telpā. [Gr. 11]

(8b)  Eiropas digitalizācijas programmā ir uzsvērtas pozitīvās darbības, ar kurām palīdz invalīdiem piekļūt kultūras saturam, jo šāda piekļuve ir pamatelements pilnīgai Savienības pilsonībai, un pieprasīts pilnībā īstenot principus, kas noteikti Saprašanās memorandā par personu ar invaliditāti piekļuvi digitālajam saturam. Tādu dokumentu izstrāde, kas tiek iekļauti publiskās tīmekļa vietnēs, piemēram, ziņojumi, grāmatas, tiesību akti, paziņojumi utt., saskaņā ar noteikumiem par to pilnīgu pieejamību kopā ar vēlamajām privātā sektora atbalsta darbībām, ar kurām veicina investīcijas šajā virzienā, var sniegt svarīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā, kā arī veicinot kompetenču un pakalpojumu uzņēmumu iespēju attīstību Savienībā. [Gr. 12]

(9)  Strauji augošais tīmekļa pieejamības tirgus aptver dažādus ekonomikas dalībniekus, piemēram, tos, kas izstrādā tīmekļa vietnes vai programmatūras rīkus, lai izveidotu, pārvaldītu un testētu tīmekļa lapas, tos, kas izstrādā lietotāju aģentus, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas un saistītas atbalsta tehnoloģijas, tos, kas īsteno sertifikācijas pakalpojumus, un apmācības pakalpojumu sniedzējus, un tīmekļa vietnēs ietvertos sociālās saziņas kanālus . Šajā sakarā ļoti svarīgi ir centieni, kas veikti saistībā ar iniciatīvu „Lielā koalīcija digitālo darbavietu aizpildīšanai”, kura ir turpinājums Nodarbinātības paketei, ir vērsta uz IKT speciālistiem un kuras mērķis ir mazināt prasmju atšķirības IKT nozarē, tostarp attiecībā uz datorprasmēm un darba iemaņām. [Gr. 13]

(10)  Vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, kuru pamatā ir starptautiski izmantotas vadlīnijas pieejamu tīmekļa vietņu izstrādes jomā, bet norādes bieži vien atsaucas uz dažādām šo vadlīniju versijām vai atbilstības līmeņiem, vai arī valstu līmenī ir ieviestas tehniskās variācijas.

(11)  Tīmekļa pieejamības nodrošinātāji aptver lielu skaitu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Nodrošinātājiem un jo īpaši MVU nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus. Tīmekļa pieejamības specifikāciju un noteikumu atšķirību dēļ to konkurētspēju un izaugsmi kavē papildu izmaksas, kas tiem rastos, izstrādājot un tirgojot ar tīmekļa pieejamību saistītus pārrobežu produktus un pakalpojumus.

(11a)  Tīkla neitralitātes nodrošināšana ir būtiska, lai publiskā sektora tīmekļa vietnes varētu būt pieejamas tagad un turpmāk un lai internets būtu atvērts. [Gr. 14]

(12)  Ierobežotas konkurences dēļ tīmekļa vietņu un saistīto produktu un pakalpojumu pircēji saskaras ar augstām pakalpojumu cenām vai atkarību no viena tīmekļa pieejamības nodrošinātāja. Nodrošinātāji bieži vien dod priekšroku "pašu standartu" variācijām, kas pēc tam ierobežo lietotāju aģentu sadarbspēju, kā arī universālu Savienības mēroga piekļuvi tīmekļa vietņu saturam. Valstu noteikumu sadrumstalotība mazina ieguvumus, ko varētu gūt no pieredzes apmaiņas ar valstu un starptautiskajiem partneriem, pielāgojoties sabiedrības un tehnoloģiju attīstībai.

(13)  Lai likvidētu sadrumstalotību, būtu jātuvina valstu pasākumi Savienības līmenī, proti, jāvienojas par pieejamības prasībām publiskā sektora iestāžu un uzņēmumu, kas veic publiskus uzdevumus, tīmekļa vietnēm. Tas mazinātu neskaidrības tīmekļa vietņu izstrādātājiem un uzlabotu sadarbspēju. Dalībvalstīm būtu jārosina, lai, izsludinot konkursus par tīmekļa saturu, tiktu izmantotas atbilstīgas un sadarbspējīgas tīmekļa pieejamības prasības. Tehnoloģiju ziņā neitrālu neitrālas tīmekļa pieejamības prasību izmantošana prasības nekavēs inovācijas un, iespējams, pat tās veicinās. [Gr. 15]

(14)  Turklāt harmonizētai pieejai būtu jāļauj Savienības publiskā sektora struktūrām un uzņēmumiem gūt ekonomisku un sociālu labumu no tiešsaistes pakalpojumu paplašināšanas, lai aptvertu vairāk iedzīvotāju un klientu. Tam vajadzētu palielināt iekšējā tirgus potenciālu attiecībā uz tīmekļa pieejamības produktiem un pakalpojumiem un virzīt attīstību uz vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu . Izrietošā tirgus izaugsme ļautu uzņēmumiem veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas Savienībā. Iekšējā tirgus nostiprināšanai vajadzētu padarīt ieguldījumu veikšanu Savienībā pievilcīgāku. Valdībām vajadzētu gūt labumu no lētākas tīmekļa pieejamības nodrošināšanas. [Gr. 16]

(15)  Iedzīvotājiem vajadzētu gūt labumu no plašākas piekļuves tiešsaistes publiskā sektora pakalpojumiem, vajadzētu būt iespējām piekļūt kultūras un izklaidējošam saturam, kas viņiem ļaus pilnībā iekļauties sociālajā un darba dzīvē, un vajadzētu saņemt pakalpojumus un informāciju, kas atvieglos viņu ikdienas dzīvi un ļaus vienkāršāk īstenot savas tiesības visā Savienībā, proti, tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Savienības teritorijā, tiesības piekļūt informācijai un veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus. [Gr. 17]

(15a)  Tiešsaistes pakalpojumu loma sabiedrībā kļūst arvien nozīmīgāka. Internets ir būtisks instruments, lai piekļūtu informācijai un izglītībai un iesaistītos sabiedrībā. Tāpēc, lai nodrošinātu sociālo iekļaušanu, visiem cilvēkiem jāsaņem netraucēta piekļuve publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēm, kā arī tīmekļa vietnēm, kas sniedz sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, piemēram, svarīgām ziņu vietnēm un mediatēkām, banku pakalpojumiem (bankas tiešsaistes darījumiem), īpašu interešu grupu sniegtai informācijai un pakalpojumiem. [Gr. 18]

(16)  Tīmekļa pieejamības prasības, kas definētas šajā direktīvā, ir tehnoloģiju ziņā neitrālas. Tās tikai norāda, kādām pamatfunkcijām jābūt, lai lietotājs varētu autonomi uztvert, navigēt, darbināt, mijiedarboties, salasīt vai izprast vietni un tās saturu. Tajos nav norādīts, kā tas ir jāpanāk vai kāda tehnoloģija ir jāizvēlas konkrētajai tīmekļa vietnei, tiešsaistes informācijai vai aplikācijai. Kā tādas šīs prasības nekavē inovācijas.

(17)  Ar tīmekļa pieejamību saistītas sadarbspējas pamatā vajadzētu būt kopīgi pieņemtām un izmantotām specifikācijām, kas optimizē tīmekļa satura saderību ar pašreizējiem un nākotnes lietotāju aģentiem un atbalsta tehnoloģijām. Konkrētāk, tīmekļa saturam vajadzētu nodrošināt lietotāju aģentiem kopēju iekšējo dabiskās valodas, struktūru, sakarību un sekvenču kodēšanu, kā arī datus par iegultiem lietotāju saskarnes komponentiem. Tādējādi no sadarbspējas labumu gūst lietotāji, jo tie var universāli izmantot lietotāju aģentus, lai piekļūtu tīmekļa vietnēm: tie varētu gūt labumu arī no lielākas izvēles un zemākām cenām visā Savienībā. Sadarbspēja varētu arī nākt par labu ar tīmekļa pieejamību saistīto produktu un pakalpojumu piegādātājiem un pircējiem.

(18)  Kā uzsvērts paziņojumā "Digitālā programma Eiropai", publiskajām struktūrām jāiesaistās tiešsaistes satura tirgu veicināšanā. Valdības var stimulēt satura tirgus, publiskā sektora informāciju padarot pieejamu ar pārredzamiem, efektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Šis ir svarīgs potenciālas novatorisku tiešsaistes pakalpojumu izaugsmes avots.

(18a)  Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai attiecīgās tīmekļa vietnes būtu izvietotas Savienības teritorijā uzstādītos serveros, tādējādi novēršot ārpus Savienības esošu struktūru īstenotu spiegošanu vai informācijas noplūdi, kā arī nodrošinot, ka ārpus Savienības esošas struktūras nespēj bloķēt no drošības viedokļa svarīgus pakalpojumus. [Gr. 19]

(19)  Direktīvas mērķim vajadzētu būt nodrošināt, lai vairāki visu sabiedrībai nozīmīgi nozīmīgu publiskā sektora struktūru un publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētu tīmekļa vietņu veidi ir pieejami saskaņā ar kopējām prasībām. Šādi pilnīgu pieejamību personām ar invaliditāti, lai tām atvieglotu iespēju dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visos dzīves aspektos, kā tas ir noteikts ANO konvencijā. Publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētu tīmekļa vietņu veidi tika noteikti 2001. gada salīdzinošajā pētījumā par e-pārvaldi (11) un ir izmantoti par pamatu pielikuma sarakstā , uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāsniedz pielikumā . Direktīvas prasību izpildes termiņiem vajadzētu būt pakāpeniskiem, lai ļautu paplašināt piemērošanas jomu, iekļaujot visu publiskā sektora struktūru, kas tieši sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tīmekļa vietnes. [Gr. 20]

(20)  Šī direktīva nosaka prasības par tīmekļa pieejamību konkrētiem visām publiskā sektora struktūru un publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētām tīmekļa vietņu veidiem vietnēm . Lai veicinātu attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību minētajām prasībām, jāparedz atbilstības prezumpcija attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas atbilst harmonizētajiem standartiem, kuri sagatavoti un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK, ar 1025/2012 (12) mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstis un Eiropas Parlaments varēs izteikt iebildumus pret harmonizētajiem standartiem, par kuriem tie uzskata, ka tie pilnībā neatbilst tīmekļa pieejamības prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā. [Gr. 21]

(21)  Komisija jau ir piešķīrusi pilnvaras M/376(13) Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt Eiropas standartu, kurā precizētas funkcionālās pieejamības prasības IKT produktiem un pakalpojumiem, tostarp tīmekļa saturam, ko varētu izmantot publiskā iepirkumā, kā arī citiem mērķiem, piemēram, iepirkumiem privātajā sektorā. Šajā nolūkā Eiropas standartizācijas organizācijām ir jāizveido cieša sadarbība ar attiecīgo nozares standartu forumiem un konsorcijiem, tostarp Globālā tīmekļa konsorciju (W3C /WAI ). Šā darba rezultātā būtu jāizstrādā harmonizēts standarta, kas nodrošinātu prezumpciju par atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā.

(21a)  Veicot atbilstīgo saskaņoto Eiropas standartu izstrādi un iespējamo turpmāko pārskatīšanu, atbildīgās Eiropas standartizācijas organizācijas būtu stingri jāmudina nodrošināt saskanību ar atbilstīgajiem starptautiskajiem standartiem (patlaban — ISO/IEC 40500), lai novērstu jebkādu sadrumstalotību vai juridisko neskaidrību. [Gr. 22]

(22)  Kamēr atsauces uz šādu harmonizēto standartu vai tā daļām nav publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , prezumpcija par atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, kuras iekļautas Eiropas standartos vai ir to daļa, būtu jāparedz attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas atbilst minētajiem standartiem vai to daļām, kuras Komisija noteikusi ar deleģētajiem aktiem. Šāds harmozēts standarts varētu būt Eiropas standarts, kas būtu jāpieņem, pamatojoties uz pilnvarām M/376.

(23)  Šāda Eiropas standarta neesības gadījumā būtu jāparedz prezumpcija par atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas atbilst tām starptautiskā standarta ISO/IEC 40500:2012 daļām, kuras ietver sekmības kritērijus un AA līmeņa atbilstības prasības. ISO/IEC 40500:2012 ir tieši tāds pats kā oriģinālās Tīmekļa satura pieejamības vadlīnijas 2. versijā. Ieinteresētās personas starptautiskā un Eiropas līmenī plaši izmanto sekmības kritērijus un AA līmeņa atbilstības prasības, kas norādītas W3C izstrādāto Tīmekļa satura pieejamības vadlīniju 2. versijā (WCAG 2.0 ), lai nodrošinātu pamatu pienācīgām specifikācijām tīmekļa pieejamības jomā. Tas ir uzsvērts Padomes 2009. gada 31. marta secinājumos par pieejamu informācijas sabiedrību.

(24)  Atbilstība tīmekļa pieejamības prasībām būtu pastāvīgi jāuzrauga no sākotnējās publiskā sektora struktūru attiecīgās tīmekļa vietnes sākotnējās izveides posma līdz visiem turpmākiem satura atjauninājumiem. Kompetentas iestādes iecelšana par izpildiestādi katrā dalībvalstī būtu piemērots veids, kā nodrošināt, ka atbilstība tīmekļa pieejamības prasībām tiek uzraudzīta un precīzi īstenota, cieši iesaistot ieinteresētās personas un izveidojot sūdzību iesniegšanas mehānismu konstatēto neatbilstību gadījumiem. Harmonizētā uzraudzības metodikā tiktu iekļautas vienveidīgas pārbaudes visās dalībvalstīs par to, cik attiecīgā tīmekļa vietne atbilst prasībām tīmekļa pieejamības jomā, reprezentatīva atlase un uzraudzības periodiskums. Dalībvalstīm ik pēc diviem gadiem būtu jāziņo par uzraudzības rezultātiem, un vispārīgāk — jāuzskaita pasākumi, kas veikti, piemērojot šo direktīvu. [Gr. 23]

(24a)  Pirmā metodika, ko izmanto, lai pastāvīgi uzraudzītu attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, būtu jāpieņem ar īstenošanas aktu palīdzību ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. [Gr. 24]

(25)  Harmonizētā satvarā tīmekļa vietņu izstrādātājiem vajadzētu saskarties ar mazāk šķēršļiem darbībai iekšējā tirgū, kā arī vajadzētu samazināties izmaksām valdībām un citiem, kas nodrošina ar tīmekļa pieejamību saistītus produktus un pakalpojumus, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību . [Gr. 25]

(26)  Lai nodrošinātu, ka attiecīgās tīmekļa vietnes ir pieejamas saskaņā ar tīmekļa pieejamības prasībām, kas noteiktas ar šo direktīvu, un ka šīs prasības ir skaidras un saprotamas ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas direktīvas īstenošanā, tostarp ārējiem tīmekļa vietņu izstrādātājiem un publiskās pārvaldes iestāžu un citu publiskus uzdevumus veicošu struktūru darbiniekiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai vajadzības gadījumā turpmāk precizētu šīs prasības, neveicot grozījumus, un noteiktu Eiropas tandartu vai tā standartus vai to daļas, kas harmonizēto standartu neesības gadījumā nodrošinātu prezumpciju par atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām attiecīgajām tīmekļa vietnēm, kas atbilst šādam standartam vai tā daļām un grozītu Ia pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 26]

(27)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai noteiktu metodiku, kas dalībvalstīm būtu jāizmanto, lai uzraudzītu attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību minētajām prasībām. Būtu jāizmanto konsultēšanas procedūra, lai noteiktu paraugu pieejamības apliecinājumam un prasības dalībvalstu ziņošanai Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(14) .

(28)  Tā kā šīs direktīvas mērķis, proti, izveidot harmonizētu tirgu publiskā sektora iestāžu un publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētu tīmekļa vietņu pieejamībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo jāharmonizē dažādi noteikumi, kas patlaban pastāv to attiecīgajās tiesību sistēmās, un tāpēc to bet ka tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Visas Savienības tīmekļu vietņu pieejamības saskaņotas pieejas pieņemšana mazinātu izmaksas uzņēmumiem, kas izstrādā tīmekļa vietnes, un tādējādi arī publiskā sektora struktūrām, kuras izmanto minēto uzņēmumu pakalpojumus. Turpmāk piekļuve informācijai un pakalpojumiem, kas tiek sniegti tīmekļa vietnēs, būs arvien nozīmīgāka iedzīvotāju pamattiesību izmantošanai, tostarp piekļuvei nodarbinātībai , [Gr. 27]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas saistīti ar publiskā sektora struktūru un publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētu tīmekļa vietņu satura pieejamību visiem lietotājiem, jo īpaši cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem . [Gr. 28]

1.a  Saskaņā ar ANO konvenciju personas ar invaliditāti ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu orgānu traucējumi, kas mijiedarbībā ar citiem šķēršļiem var apgrūtināt pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. [Gr. 29]

2.  Tā paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis dara pieejamu to tīmekļa vietņu pieejamas funkcijas un saturu, kas pieder publiskā sektora struktūrām, un šo tīmekļa vietņu veidi ir norādīti pielikumā .

a)  publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu funkcionalitāti un pieejamību un

b)  funkcionalitāti un saturu tīmekļa vietnēm, ko uztur citas struktūras, kas veic Ia pielikumā norādīto veidu publiskos uzdevumus.

Dalībvalstis var paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot arī uz citiem publiskajiem uzdevumiem, kas nav minēti Ia pielikumā. [Gr. 30]

3.  Dalībvalstis tiek mudinātas var paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, to attiecinot uz citiem publiskā sektora tīmekļa vietņu veidiem, kas nav minēti 2. punktā. [Gr. 31]

3.a  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (15) , ja tie veic šīs direktīvas Ia pielikumā norādīto veidu publiskos uzdevumus. [Gr. 32]

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

-1.a „publiskā sektora struktūra” ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pārvaldes struktūra, publisko tiesību subjekti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (16) 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, un apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas struktūras vai arī viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti; [Gr. 33]

-1.b „tīmekļa vietnes, kas pieder publiskā sektora struktūrām” ir tīmekļa vietnes, ko izstrādājušas, iegādājušās, uztur vai līdzfinansē publiskā sektora struktūras vai ko līdzfinansē, izmantojot Savienības līdzekļus; [Gr. 34]

-1.c „publiskus uzdevumus veicošu struktūru uzturētas tīmekļa vietnes” ir tādas tīmekļa vietnes, ko uztur struktūras, kuras veic Ia pielikumā norādītos uzdevumus; [Gr. 35]

1.  “attiecīgās tīmekļa vietnes” ir visas versijas tīmekļa vietnēm , kas minētas šīs direktīvas 1. panta 2. punktā, tostarp tās, kurām paredzēts piekļūt ar mobilām ierīcēm vai kādā citā veidā . Ja tīmekļa vietnes īpašnieku izstrādāta lietojumprogramma piedāvā ar tīmekļa vietni saistītus pakalpojumus, šī definīcija attiecas arī uz šādu lietojumprogramma; [Gr. 36]

2.  „tīmekļa vietņu saturs” ir informācija un lietotāja saskarnes sastāvdaļas , kas jāpaziņo lietotājam, izmantojot lietotāja aģentu, ieskaitot kodu vai iezīmēšanas valodu, kas nosaka satura struktūru, noformējumu un mijiedarbību. Tīmekļa vietņu saturs ietver tekstuālu un netekstuālu informāciju, dokumentu un veidlapu lejuplādi, kā arī divpusēju saziņu, piemēram, digitālo veidlapu apstrādi un autentifikācijas, identifikācijas un maksājumu veikšanas procesu pabeigšanu. Tas ietver arī funkcijas, ko sniedz tīmekļa vietnēs, kuras ir ārpus attiecīgās tīmekļa vietnes, piemēram, izmantojot tīmekļa saites, ar nosacījumu, ka ārējā tīmekļa vietne ir vienīgais līdzeklis, ar kuru informāciju un pakalpojumu sniedz lietotājam. Tīmekļa vietņu saturs ietver arī lietotāju radītu saturu un, ja tas ir tehniski iespējams, sociālo mediju, ja tas ir iestrādāts tīmekļa vietnē. Tas ietver ne tikai attiecīgās tīmekļa vietnes daļas, kas piedāvā konkrētu pakalpojumu, bet arī visu ar to saistīto tīmekļa vietni; [Gr. 37]

2.a  „autorēšanas rīks” ir jebkura tīmeklī bāzēta vai cita veida lietojumprogramma, kuru autori var izmantot (atsevišķi vai kopīgi), lai izveidotu vai mainītu tīmekļa saturu, ko var izmantot citi autori vai galalietotāji; [Gr. 38]

3.  “lietotāja aģents” ir programmatūra, kas izgūst un nodrošina tīmekļa saturu lietotājiem, ieskaitot tīmekļa pārlūkprogrammas, medijatspēļi, spraudņi medijatspēļus, spraudņus un citas programmas, kas palīdz izgūt un lietot tīmekļa saturu un mijiedarboties ar to, neatkarīgi no tā, kāda veida ierīci izmanto mijiedarbībai ar saturu, ieskaitot mobilās ierīces ; [Gr. 39]

3.a  „tīmekļa pieejamība” ir principi un metodes, kas jāievēro, izstrādājot attiecīgās tīmekļa vietnes, lai šo tīmekļa vietņu saturs būtu pieejams visiem lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem. Tīmekļa pieejamība it īpaši attiecas uz principiem un metodēm, kas uzlabo lietotāju uztveri, navigāciju, darbību, mijiedarbību, salasāmību un sapratni un ietver atbalsta tehnoloģiju vai pastiprinošas un alternatīvas komunikācijas izmantošanu; [Gr. 40]

3.b  „palīgtehnoloģija” ir tāda aparatūra vai programmatūra, kas darbojas kā lietotāja aģents vai kopā ar parasto lietotāja aģentu, lai nodrošinātu funkcionalitāti, kura atbilst vajadzībām, kas ir lietotājiem ar invaliditāti, un kura pārsniedz to, ko piedāvā parastie lietotāju aģenti. Tas ietver alternatīvu noformējumu, alternatīvus ievades metodes, papildu navigācijas vai orientācijas mehānismus un satura transformācijas; [Gr. 41]

3.c  „universāls dizains” ir tāds produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizains, kuru iespējami plaši bez vajadzības veikt pielāgošanu vai izmantot specializētu dizainu var lietot visi cilvēki, kā noteikts ANO konvencijā. Tas neizslēdz arī konkrētām personu ar invaliditāti grupām paredzētas palīgierīces, ja tās ir nepieciešamas. [Gr. 42]

4.  “standarts” ir standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punktā;

5.  „starptautisks standarts” ir starptautisks standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

6.  „Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

7.  „harmonizēts standarts” ir harmonizēts standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

8.  "publiskā sektora struktūra" ir valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa pārvaldes struktūra, publisko tiesību subjekti, kā definēts Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punktā, un apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas struktūras vai arī viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti. [Gr. 43]

3. pants

Prasības tīmekļa pieejamības jomā

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās tīmekļa vietnes ir pieejamas

(a)  konsekventā un piemērotā veidā, lai nodrošinātu lietotāju autonomu uztveri, navigāciju, darbības, mijiedarbību, salasāmību un izpratni, tostarp satura noformējuma pielāgojamību un mijiedarbību, un, ja vajadzīgs, nodrošinot pieejamu elektronisko alternatīvu; [Gr. 44]

(b)  tādā veidā, kas veicina nodrošina sadarbspēju ar ļoti dažādiem lietotāju aģentiem un atbalsta tehnoloģijām Savienības un starptautiskā mērogā; [Gr. 45]

(ba)  īstenojot universālā dizaina pieeju. [Gr. 46]

2.  Dalībvalstis piemēro 1. punkta noteikumus vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim. [Gr. 47]

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 8. pantu, lai vajadzības gadījumā sīkāk precizētu prasības informāciju par prasībām tīmekļa pieejamības jomā, kas minētas 1. punktā, neizmainot minētās prasības . [Gr. 48]

4. pants

Prezumpcija par atbilstību harmonizētajiem standartiem

1.  Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 attiecīgās tīmekļa vietnes, kas atbilst tiem harmonizētajiem standartiem vai to daļām, uz kurām atsauces Komisija ir sagatavojusi un publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , uzskata par tādām, kas atbilst minētajos standartos vai to daļās norādītajām prasībām par tīmekļa pieejamību, kā noteikts 3. panta 1. punktā.

5. pants

Pieņēmums par atbilstību Eiropas vai starptautiskajiem standartiem

1.  Kamēr atsauces uz 4. pantā minētajiem harmonizētajiem standartiem vēl nav publicētas, attiecīgās tīmekļa vietnes, kas atbilst Eiropas standartiem vai to daļām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata par tādām, kas atbilst tīmekļa pieejamības prasībām, kas ietvertas šajos standartos vai to daļās, kā noteikts 3. panta 1. punktā.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 8. pantu, lai noteiktu Eiropas standartus vai to daļas, kas minētas šā panta 1. punktā.

3.  Kamēr atsauces uz šā panta 1. punktā minētajiem Eiropas standartiem vēl nav noteiktas, attiecīgās tīmekļa vietnes, kas kuras atbilst ISO/IEC 40500: 2012 daļām starptautiskajam tehniskajam standartam WCAG 2.0 , kas ietver sekmības kritērijus un AA līmeņa atbilstības prasības, uzskata par tādām, kas atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajām tīmekļa pieejamības prasībām, kā noteikts 3. pantā . [Gr. 49]

6. pants

Papildu pasākumi

1.  Dalībvalstis veicina nodrošina , ka attiecīgās tīmekļa vietnes sniedz skaidru un īsu paziņojumu par to pieejamību, jo īpaši par to atbilstību šai direktīvai, tostarp informāciju par atbilstības līmeni tīmekļa pieejamības prasībām saistībā ar tiešraides audio saturu, un, iespējams, papildinot ar citu informāciju par pieejamību lietotāju atbalstam , lai palīdzētu lietotājiem novērtēt attiecīgo tīmekļa vietņu pieejamības pakāpi . Šo informāciju sniedz pieejamā formātā.

1.a  Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību nosaka pieejamības paziņojuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 50]

2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu tīmekļa pieejamības prasību piemērošanu, kā noteikts 3. pantā panta 1. punktā , visām publiskā sektora struktūru tīmekļa vietnēm, ne tikai attiecīgajām tīmekļa vietnēm, un jo īpaši publiskā sektora struktūru tām tīmekļa vietnēm, uz kurām attiecas spēkā esošie valsts tiesību akti vai attiecīgie pasākumi tīmekļa pieejamības jomā. [Gr. 51]

2.a  Nolūkā radīt, pārvaldīt un atjaunināt tīmekļa vietnes, tostarp to saturu, dalībvalstis veicina un atbalsta tīmekļa pieejamību, nodrošinot apmācības programmas attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp publiskā sektora iestāžu un publiskus uzdevumus veicošu struktūru personālam. [Gr. 52]

2.b  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu informētību par 3. panta 1. punktā noteiktajām tīmekļa pieejamības prasībām, to priekšrocībām lietotājiem un tīmekļa vietņu īpašniekiem un par iespēju iesniegt sūdzības gadījumos, kad nav ievērotas šīs direktīvas prasības, kā izklāstīts 7.a pantā. [Gr. 53]

2.c  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tādu autorēšanas rīku izmantošanu, kas palīdz sasniegt šīs direktīvas mērķus. [Gr. 54]

3.  Dalībvalstis atbalsta pienācīgus mehānismus tīmekļa pieejamības apspriešanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti vai vecus cilvēkus, un publisko izmaiņas tīmekļa pieejamības politikā, kā arī pieredzi un secinājumus, kas gūti tīmekļa pieejamības prasību atbilstības īstenošanā. [Gr. 55]

4.  Dalībvalstis ar Komisijas atbalstu sadarbojas valsts un Savienības līmenī ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem un nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai 7. panta 4. punktā 7.b pantā minēto gada ziņojumu vajadzībām izvērtētu tirgus un tehnoloģiju attīstību, izmaiņas tīmekļa pieejamībā un lai apmainītos ar labāko praksi. [Gr. 56]

4.a  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie sociālie partneri piedalās 2.a un 2.b punktā attiecīgi minēto mācību programmu un izpratnes veicināšanas programmu izstrādē un piemērošanā. [Gr. 57]

7. pants

Uzraudzība un ziņošana [Gr. 58]

1.  Dalībvalstis, izmantojot 4. punktā paredzēto metodiku, nepārtraukti uzrauga attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību prasībām par tīmekļa pieejamību.

1.a  Komisija izveido ekspertu grupu, kas pēc Komisijas uzaicinājuma sanāk vismaz reizi divos gados, lai apspriestu monitoringa rezultātus, apmainītos ar labāko praksi saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu un novērtētu vajadzību pēc papildu specifikācijām tīmekļa pieejamības prasībās, kā noteikts 3. panta 1. punktā. Šī ekspertu grupa sastāv no valsts un privātā sektora ekspertiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, ieskaitot vecus cilvēkus, personas ar invaliditāti un organizācijas, kuras pārstāv šīs personas. [Gr. 59]

2.  Dalībvalstis ik gadu paziņo saskaņā ar 4. punktu veiktās uzraudzības rezultātus, tostarp mērījumu datus un, vajadzības gadījumā, 1. panta 3. punktā minēto tīmekļa vietņu sarakstu. [Gr. 60]

3.  Šajā ziņojumā ietver arī darbības, kas veiktas saskaņā ar 6. pantu. [Gr. 61]

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka metodiku tam, kā uzraudzīt attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību prasībām tīmekļa pieejamības jomā, kā izklāstīts 3. pantā 3. panta 1. punktā . Šī metodika ir pārredzama, nododama, salīdzināma un reproducējama, un to sagatavo, cieši apspriežoties ar ieinteresētajām personām no attiecīgās nozares un pilsoniskās sabiedrības, tostarp jo īpaši organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmo metodiku pieņem līdz … (17) . Šo metodiku publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . [Gr. 62]

5.  Metodika, kas minēta 4. punktā, ietver:

(a)  uzraudzības periodiskumu un to attiecīgo tīmekļa vietņu atlasi, kam tiks piemērota uzraudzība,

(b)  tīmekļa vietņu līmenī — aprakstu par to, kā jāpierāda tas, ka ir ievērotas 3. pantā minētās prasības par tīmekļa pieejamību, ja iespējams, tieši atsaucoties uz attiecīgiem aprakstiem harmonizētajā standartā vai, ja tādu nav, — Eiropas vai starptautiskajos standartos, kas minēti attiecīgi 4. un 5. pantā.

ba)  pētniecības metodiku, kurā speciālistu veiktā analīze ir apvienota ar lietotāju, tostarp personu ar invaliditāti, pieredzi; [Gr. 63]

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka dalībvalstu ziņošanas kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 64]

7.a pants

Izpildiestāde

1.  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi (izpildiestādi), kas atbild par to, lai īstenotu attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, kuras noteiktas 3. panta 1. punktā. Dalībvalstis nodrošina to, ka izpildiestāde iespēju robežās cieši sadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp veciem cilvēkiem, personām ar invaliditāti un organizācijām, kas tos pārstāv.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka izpildiestādei ir cilvēku un finanšu resursi, kas nepieciešami šādu uzdevumu izpildei:

a)  uzraudzīt attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, kā izklāstīts 7. pantā;

b)  izveidot sūdzību iesniegšanas mehānismu, kas ļautu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai paziņot par attiecīgo tīmekļa vietņu neatbilstību tīmekļa pieejamības prasībām, un

c)  izskatīt visas iesniegtās sūdzības.

3.  Atbildību par 6. pantā izklāstīto papildpasākumu īstenošanu dalībvalstis var uzticēt izpildiestādei.

4.  Dalībvalstis līdz … (18) informē Komisiju par norīkoto izpildiestādi. [Gr. 65]

7.b pants

Ziņošana

1.  Dalībvalstis reizi divos gados ziņo Komisijai par saskaņā ar 7. pantu veiktās uzraudzības rezultātiem, tostarp par mērījumu datiem, un attiecīgā gadījumā 1. panta 3. punktā minēto tīmekļa vietņu sarakstu.

2.  Šajā ziņojumā ietver arī pasākumus, kas veikti saskaņā ar 6. pantu, tostarp iespējamus attiecīgo izpildiestāžu vispārējus secinājumus, kas gūti, pamatojoties uz uzraudzību.

3.  Šo ziņojumu publisko viegli pieejamos formātos.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka dalībvalstu ziņošanas kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 66]

7.c pants

Ia pielikuma grozīšana

Lai ņemtu vērā tehnoloģisko progresu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8. pantu attiecībā uz Ia pielikuma grozīšanu. [Gr. 67]

7.d pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju izpildi. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz … (19) un nekavējoties tai paziņo par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. [Gr. 74]

8. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Direktīvas 3. panta 3. punktā, 5. panta 2. punktā un 7.c pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no …(20) , kurā stājas spēkā šī direktīva.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3. panta 3. punktā, 5. panta 2. punktā un 7.c pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģētu aktu spēkā esību.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 5. panta 2. punktu un 7.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

9. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

10. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto pasākumu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

1.a  Dalībvalstis 3. panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro visam jaunajam attiecīgo tīmekļa vietņu saturam līdz … (21) un visam esošajam attiecīgo tīmekļa vietņu saturam līdz … (22) * . [Gr. 69]

1.b  Piemērošanas termiņus, kas noteikti 1.a punktā, pagarina par diviem gadiem attiecībā uz tīmekļa pieejamības prasībām saistībā ar tiešraides audio saturu. [Gr. 70]

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

11. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas minēti 7.b pantā, Komisija līdz … (23) pārskata šīs direktīvas un it īpaši Ia pielikuma piemērošanu trīs gadu laikā no tās stāšanās spēkā un publicē šā pārskata konstatējumus . [Gr. 71]

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Publiskā sektora iestāžu tīmekļa vietņu veidi

(kā minēts 1. panta 2. punktā)

(1)  Ienākuma nodokļi: deklarēšana, novērtējuma paziņošana

(2)  Nodarbinātības dienestu darba meklēšanas pakalpojumi

(3)  Sociālā nodrošinājuma pabalsti: bezdarbnieku pabalsti, bērnu pabalsti, medicīniskās izmaksas (atmaksa vai tiešs norēķins), studentu stipendijas.

(4)  Personas dokumenti: pases vai vadītāja apliecības

(5)  Automobiļu reģistrācija

(6)  Būvatļaujas pieteikumi

(7)  Iesniegumi policijai, piemēram, zādzības gadījumā

(8)  Publiskās bibliotēkas, piemēram, katalogi un meklēšanas rīki

(9)  Dzimšanas vai laulības apliecības pieprasījums un izsniegšana

(10)  Reģistrācija augstākās izglītības iestādēs vai universitātēs

(11)  Paziņojums par dzīvesvietas maiņu

(12)  Ar veselību saistīti pakalpojumi: interaktīvas konsultācijas par pakalpojumu pieejamību, tiešsaistes pakalpojumi pacientiem, pieteikšanās [Gr. 72]

Ia pielikums

Publisko uzdevumu veidi, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

(1)  Tīkla pakalpojumi: gāzes, siltuma, elektrības un ūdens pakalpojumi; pasta pakalpojumi; elektronisko sakaru tīkls un pakalpojumi;

(2)  ar transportu saistīti pakalpojumi;

(3)  pamata banku un apdrošināšanas pakalpojumi (tostarp vismaz šādi: pamatmaksājumu konts, mājas aprīkojuma un ēku apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana un medicīniskā apdrošināšana);

(4)  pamata, vidējā, augstākā un pieaugušo izglītība;

(5)  tiesību aktos noteiktās un papildu sociālās aizsardzības shēmas, kas aptver galvenos dzīves riskus (tostarp vismaz tos, kas saistīti ar veselību, vecumu, nelaimes gadījumiem darbā, bezdarbu, pensionēšanos un invaliditāti);

(6)  ar veselību saistīti pakalpojumi;

(7)  bērnu aprūpes pakalpojumi;

(8)  citi būtiski pakalpojumi, kurus sniedz tieši iedzīvotājiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un aizsargātu pamattiesības;

(9)  kultūras pasākumi un tūrisma informācija.

[Gr. 73]

(1)OV C 110/26, 9.5.2006., / (COM (2005) 425 galīgā redakcija) OV C 271, 19.9.2013., 116. lpp.
(2)OV C 009, 11.1.2012., 65.–70. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja.
(4)COM(2010) 743 galīgā redakcija. Nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī .
(5)COM(2010) 245 galīgā redakcija/2.
(6)OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
(7)OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.
(8)COM(2010) 636 galīgā redakcija. Nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī .
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcija par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp.).
(11)http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/egovernment-indicators-benchmarking-eeurope .
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(13)http://www.mandate376.eu/.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.201.., 13. lpp.).
(15) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 136. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(17) Viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(18) Šīs direktīvas transponēšanas diena.
(19) Seši mēneši no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(20) Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.
(21) Viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(22)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(23) Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 11. jūlijaJuridisks paziņojums