Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/0049(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0355/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0355/2013

Debates :

PV 15/04/2014 - 7
CRE 15/04/2014 - 7

Balsojumi :

PV 15/04/2014 - 17.5

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0383

Pieņemtie teksti
PDF 592kWORD 288k
Otrdiena, 2014. gada 15. aprīļa - Strasbūra Galīgā redakcija
Patēriņa preču drošums ***I
P7_TA(2014)0383A7-0355/2013
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patēriņa preču drošumu un par Padomes Direktīvas 87/357/EEK un Direktīvas 2001/95/EK atcelšanu (COM(2013)0078 - C7-0042/2013 – 2013/0049(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0078),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0042/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0355/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt atkārtoti, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 271, 19.9.2013., 81. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 15. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/.../ES par patēriņa preču drošumu un par Padomes Direktīvas 87/357/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK atcelšanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
P7_TC1-COD(2013)0049

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2) ,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (3) attiecībā uz iekšējā tirgū laistiem ražojumiem ir noteikta prasība pamatprasība , ka patēriņa precēm jābūt drošām un ka dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm jāveic efektīvi pasākumi pret bīstamiem ražojumiem, kā arī šajā nolūkā jāapmainās ar informāciju, izmantojot Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu RAPEX . Direktīva 2001/95/EK ir pamatīgi jāpārskata, lai uzlabotu tās darbību un lai nodrošinātu saskanību ar izmaiņām Savienības tiesību aktos saistībā ar tirgus uzraudzību, saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem un standartizāciju. Skaidrības labad Direktīva 2001/95/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. [Gr. 1]

(2)  Regula ir piemērots juridisks instruments, jo ar to paredz skaidrus un sīki izstrādātus noteikumus, līdz ar to šo tiesību aktu nav iespējams atšķirīgi transponēt un piemērot dalībvalstīs. Regula nodrošina to, ka juridiskās prasības ir vienlaicīgi piemērojamas visā Savienībā. [Gr. 2]

(3)  Ar šo regulu jāpalīdz Lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstā līmenī, Savienībai būtu jādod ieguldījums patērētāju veselības un drošuma aizsardzībā. Šajā sakarā šī regula ir būtiska, lai sasniegtu galveno mērķi izveidot drošu ražojumu iekšējo tirgu, vienlaikus palīdzot sasniegt Līguma par Eiropas Savienības darbību ( LESD) 169. pantā minētos mērķus. Konkrēti, ar to būtu jātiecas nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem, nosakot vienādus noteikumus saistībā ar vispārīga drošuma prasību, novērtēšanas kritērijiem un saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem. Ņemot vērā to, ka tirgus uzraudzības noteikumi, tostarp noteikumi par RAPEX, ir izklāstīti Regulā (ES) Nr. […/…] [par ražojumu tirgus uzraudzību] (4) , kas ir piemērojama arī tiem ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, šajā regulā nav jāparedz citi noteikumi par tirgus uzraudzību vai RAPEX. [Gr. 3]

(3a)  Pieņemot šo regulu, būtu jo īpaši jātiecas nodrošināt iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem ražojumiem, nosakot vienādus noteikumus saistībā ar vispārīga drošuma prasību, produktu drošuma novērtēšanas kritērijiem un saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem. Ņemot vērā to, ka tirgus uzraudzības noteikumi, tostarp noteikumi par RAPEX, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulā (ES) Nr. ... (5) (6) , šajā regulā nav jāparedz citi noteikumi par tirgus uzraudzību vai RAPEX. [Gr. 4]

(3b)  Patērētāju drošums lielā mērā ir atkarīgs no Savienības ražojumu drošuma prasību aktīvas izpildes. Tirgus uzraudzības pasākumi valstu un Savienības līmenī ir pastāvīgi jāuzlabo un tiem jābūt aizvien efektīvākiem, lai varētu pārvarēt ar globālo tirgu un aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm saistītās pastāvīgi mainīgās problēmas. Tirgus uzraudzības sistēmu neveiksmes varētu radīt konkurences izkropļojumus, apdraudēt patērētāju drošumu un mazināt iedzīvotāju uzticību iekšējam tirgum. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāiedibina sistemātiska pieeja, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības un citu izpildes pasākumu aizvien lielāku efektivitāti, kā arī būtu jānodrošina to atvērtība sabiedrībai un ieinteresētām pusēm. [Gr. 5]

(4)  Savienības tiesību akti par pārtiku, barību un saistītām jomām veido īpašu režīmu, kas nodrošina to aptverto ražojumu drošumu. Tāpēc šī regula nebūtu jāpiemēro minētajiem ražojumiem, izņemot materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ciktāl tas attiecas uz riskiem, kurus neaptver Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004(7) , vai citi pārtikas nozarei specifiski tiesību akti, kas aptver tikai ķīmiskus un bioloģiskus riskus, kuri saistīti ar pārtiku.

(5)  Pirms zāļu laišanas tirgū veic to novērtējumu, kurš ietver īpašu riska un ieguvumu analīzi. Tāpēc zāles būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(6)  Šai regulai nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem. Lai nodrošinātu patērētāju veselības un drošības aizsardzību, tā tomēr būtu jāpiemēro visiem ražojumiem, kurus izmanto, piegādā vai dara pieejamus patērētajiem saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, tostarp ražojumiem, kuri pakalpojuma sniegšanas laikā tieši iedarbojas uz patērētājiem un kurus izmanto šī No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras ekspluatē pakalpojuma sniedzējs, jo tās jāaplūko saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu . [Gr. 6]

(6a)  Šī regula būtu jāattiecina uz ražojumiem, kas projektēti vienīgi profesionālai lietošanai, taču vēlāk nokļuvuši patēriņa tirgū, jo šādi ražojumi paredzamos lietošanas apstākļos var apdraudēt patērētāju veselību un drošumu. [Gr. 7]

(6b)  No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz iekārtas, kurās patērētāji pārvietojas un kuras ekspluatē pakalpojuma sniedzējs, jo tās jāapsver saistībā ar sniegtā pakalpojuma drošumu. [Gr. 8]

(7)  Neraugoties uz to, ka ir izstrādāti nozarēm specifiski Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas vērsti uz konkrētu ražojumu vai ražojumu kategoriju drošuma aspektiem, ir praktiski neiespējami pieņemt Savienības tiesību aktus attiecībā uz visām patēriņa precēm, kuras jau ir vai var tikt izstrādātas. Tāpēc joprojām ir vajadzība pēc horizontāla tiesiskā regulējuma, lai novērstu nepilnības un nodrošinātu patērētāju aizsardzību, kas citādi nav nodrošināta, un jo īpaši lai panāktu augstu līmeni veselības un patērētāju drošības aizsardzībā, kā prasīts LESD 114. un 169. pantā.

(8)  Attiecībā uz patēriņa precēm, uz kurām attiecas šī regula, tās dažādo daļu piemērošanas joma būtu skaidri jānošķir no nozarēm specifiskiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Šīs regulas I nodaļā minētā vispārīgā ražojumu drošuma prasība un saistītie noteikumi būtu jāpiemēro visām patēriņa precēm, savukārt saimnieciskās darbības veicēju pienākumi nebūtu jāpiemēro tad, ja līdzvērtīgi pienākumi ir iekļauti Savienības saskaņošanas tiesību aktos, piemēram, Savienības tiesību aktos par kosmētikas līdzekļiem, rotaļlietām, elektroierīcēm vai būvizstrādājumiem. [Gr. 9]

(9)  Lai attiecībā uz konkrētiem saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem nodrošinātu šīs regulas un nozarēm specifisko Savienības saskaņošanas tiesību aktu saskanību, noteikumiem par ražotājiem, pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem un izplatītājiem būtu jābalstās uz atsauces noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (8) . Tomēr Savienības saskaņošanas tiesību aktiem nevajadzētu radīt nevajadzīgu administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējiem. [Gr. 10]

(10)  Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāaprobežojas ar kādu patēriņa preču pārdošanas metodi, un tāpēc tai būtu jāaptver arī tālpārdošana, piemēram, elektroniskā pārdošana, tiešsaistes pārdošana un pārdošanas platformas . [Gr. 11]

(11)  Šī regula būtu jāpiemēro lietotiem ražojumiem, kas komercdarbības gaitā atgriežas piegādes ķēdē, ar noteikumu, ka tie laisti tirgū kā lietoti ražojumi, un lietotiem ražojumiem, kas pirmo reizi tiek laisti tirgū pēc šīs regulas stāšanās spēkā, izņemot tādus lietotus ražojumus, attiecībā uz kuriem patērētājs nevar pamatoti gaidīt, ka tie atbildīs pašreizējiem drošuma standartiem, piemēram, senlietas. [Gr. 12]

(12)  Šī regula būtu jāpiemēro, tādējādi aizliedzot tirgot, importēt, ražot un eksportēt, arī patēriņa precēm, kas nav pārtikas produkti, taču atgādina pārtikas produktus, un ko cilvēki, jo sevišķi mazi bērni, viegli var sajaukt ar pārtikas produktiem, un tāpēc patērētāji, īpaši bērni, var paņem t ielikt tās mutē, sūkāt vai norīt, un tas varētu kas tā rezultātā var izraisīt, piemēram, smakšanu, saindēšanos vai gremošanas trakta perforāciju vai aizsprostošanos nāvi vai miesas bojājumus . Uz šādām pārtikas imitācijām līdz šim attiecās Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (9) , kas būtu jāatceļ . [Gr. 13]

(13)  Ražojumu drošums būtu jānovērtē, ņemot vērā visus attiecīgos aspektus, jo īpaši to raksturlielumus, sastāvu, autentiskumu, izejvielas, sastāvdaļas un produkta un tā iepakojuma noformējumu, kā arī patērētāju kategorijas, kas varētu lietot ražojumus, ņemot vērā šo kategoriju — jo īpaši bērnu, vecāku cilvēku un invalīdu — neaizsargātību. [Gr. 14]

(13a)  Piesardzības princips, kas noteikts LESD 191. panta 2. punktā un cita starpā izklāstīts arī Komisijas 2000. gada 2. februāra paziņojumā ar nosaukumu "Par piesardzības principu", ir ražojumu drošuma un patērētāju drošības pamatprincips, kas būtu pienācīgi jāņem vērā, paredzot kritērijus ražojuma drošuma novērtēšanai. [Gr. 15]

(13b)  Šajā regulā būtu jāņem vērā arī „ražojumi, kas piesaista bērnu uzmanību”, kuru noformējums, iepakojums un raksturs jebkādā veidā atgādina rotaļlietu vai citu priekšmetu, kas piesaista bērnu uzmanību vai ir paredzēts viņu lietošanai. Ražojumiem, kas piesaista bērnu uzmanību, turklāt būtu jānovērtē riska līmenis un būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai mazinātu šo risku. [Gr. 16]

(13c)  Novērtējot ražojuma drošumu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, vai ražojums nav radījis traumas, kas minētas Eiropas Traumatisma datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (10) . [Gr. 17]

(14)  Lai nepieļautu drošuma prasību pārklāšanos un nesaderību ar citiem Savienības tiesību aktiem, ražojums, kas atbilst nozarēm specifiskiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kuru mērķis ir personu veselības un drošības aizsardzība, būtu jāuzskata par drošu saskaņā ar šo regulu.

(15)  Lai nodrošinātu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības aizsardzībā, saimnieciskās darbības veicējiem atkarībā no viņu uzdevumiem piegādes ķēdē vajadzētu būt atbildīgiem par ražojumu atbilstību. Šajā sakarā būtu precīzi jāsaskaņo noteikumi attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem, kas minēti Lēmumā Nr. 768/2008/EK, jo tādējādi šajā regulā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp tiem uzņēmēju pienākumiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, un tiem, uz kuriem attiecas nesaskaņotie tiesību akti. [Gr. 20]

(15a)  Attiecībā uz ražojumiem, kuriem nepiemēro Savienības saskaņošanas tiesību aktus, Eiropas standartus vai valsts tiesību aktus par veselības aizsardzības un drošuma prasībām, saimnieciskās darbības veicējiem būtu jānovērtē ražojumu drošums atbilstoši īpašiem kritērijiem, pamatojoties uz kuriem viņiem būtu jānosaka ar ražojumu saistītā riska līmenis. Tirgus uzraudzības iestādes var palīdzēt saimnieciskās darbības veicējiem veikt drošuma novērtēšanu. [Gr. 21]

(15b)  Lai atvieglotu drošu ražojumu laišanu tirgū, saimnieciskās darbības veicējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vajadzētu būt iespējai izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus, izveidojot apvienības ar divkāršu mērķi — garantēt atbilstību ražojumu drošuma prasībām un augstas kvalitātes standartiem un samazināt izmaksas un birokrātisko slogu atsevišķiem uzņēmumiem. [Gr. 22]

(16)  Visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus ražojumus, kas ir droši un atbilst šai regulai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra saimnieciskās darbības veicēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas procesā.

(16a)  Ražotājiem būtu jānodrošina, ka to tirgū laistie ražojumi ir projektēti un ražoti saskaņā ar šajā regulā noteiktajām drošuma prasībām. Lai precizētu ražotāju pienākumus un līdz minimumam samazinātu ar to saistītu administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido Savienības ražojumu vispārējo risku novērtēšanas metodika un jāizstrādā lietotājam draudzīgi elektroniski risku analīzes instrumenti. Minētā metodika, kuras pamatā būtu labākā prakse un ieinteresēto pušu ieguldījums, būtu jānosaka kā efektīvs riska novērtēšanas instruments, kuru ražotāji varētu izmantot ražojumu izstrādes laikā. [Gr. 23]

(16b)  Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi. [Gr. 24]

(17)  Importētāji ir atbildīgi par to, lai ražojumi no trešām valstīm, kurus tie laiž Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj konkrēti importētāju pienākumi.

(18)  Izplatītāji dara ražojumus pieejamus tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs tos ir laidis tirgū, un izplatītājiem būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu to, ka viņu rīcība ar ražojumu negatīvi neietekmē ražojuma atbilstību šai regulai.

(18a)  Izplatītājam būtu jānodrošina, ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši savus pienākumus, pārbaudot, vai uz ražojuma vai uz tā iepakojuma ir norādīts uzņēmuma nosaukums, modeļa nosaukums, zīmolvārds vai adrese, kurā ar ražotāju un importētāju var sazināties, kā arī, vai uz ražojuma tā identifikācijas nolūkā ir piestiprināts ražojuma partijas numurs, sērijas numurs vai cits elements. Izplatītājam nav jāpārbauda katrs ražojums atsevišķi, ja vien izplatītājs neuzskata, ka ražotājs vai importētājs nav izpildījuši visas prasības. [Gr. 25]

(19)  Ikviens saimnieciskās darbības veicējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(20)  Ja ir nodrošināta ražojumu identifikācija un ražojumu izsekojamība visā piegādes ķēdē, ir vieglāk identificēt saimnieciskās darbības veicējus un veikt iedarbīgus koriģējošos pasākumus pret nedrošiem ražojumiem, piemēram, konkrētu ražojumu atsaukšanu. Tādējādi ražojumu identificēšana un izsekojamība garantē to, ka patērētāji un saimnieciskās darbības veicēji saņem precīzu informāciju par nedrošiem ražojumiem, un tas veicina uzticēšanos tirgū un novērš nevajadzīgus tirdzniecības pārtraukumus. Tāpēc uz ražojumiem vajadzētu būt informācijai, kas ļauj identificēt ražojumu, ražotāju un, attiecīgā gadījumā, importētāju. Ražotājiem būtu jāsagatavo arī tehniskā dokumentācija par to ražojumiem, un šim nolūkam tie var izvēlēties vispiemērotāko un izmaksu ziņā lietderīgāko veidu, piemēram, elektroniskus līdzekļus. Turklāt būtu jāprasa, lai saimnieciskās darbības veicēji identificētu saimnieciskās darbības veicējus, kuri viņiem ir piegādājuši vai kuriem viņi ir piegādājuši kādu ražojumu. Personas datu apstrādei, ko veic šīs regulas īstenošanas vajadzībām, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK(11) .

(20a)  Globalizācija, arvien plašāka ārpakalpojumu izmantošana un starptautiskās tirdzniecības pieaugums nozīmē, ka pasaules tirgos tiek tirgots vairāk produktu, un šajā saistībā pasaules līmeņa regulatoru un citu ieinteresēto personu ciešai sadarbībai patēriņa preču drošuma jomā ir būtiska nozīme tādu problēmu risināšanā, ko rada sarežģītas piegādes ķēdes un lielāks tirdzniecības apjoms. Komisija jo īpaši būtu jāmudina pievērst lielāku uzmanību ražojumu projektētam drošumam, iesaistoties divpusējā sadarbībā ar trešo valstu tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 26]

(20b)  Būtu efektīvi jāpastiprina un jāuzlabo jau esošās izsekojamības sistēmas un identifikācijas procedūras. Šajā sakarā ir nepieciešamas pārbaudes un izvērtējumi par esošo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu labāku darbību un mazāku administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem. Viens no šīs regulas mērķiem ir pastāvīgi uzlabot ekonomikas dalībnieku un ražojumu izsekojamības sistēmas. [Gr. 27]

(20c)  Lai turpmāk uzlabotu izsekojamību, Komisijai būtu jānovērtē, kā veicināt īpašu uzraudzības un izsekošanas tehnoloģiju un ražojumu autentiskuma noteikšanas tehnoloģiju izmantošanu. Šajā novērtēšanas procesā iekļautajām tehnoloģijām cita starpā būtu jānodrošina patērētāju drošums, jāuzlabo izsekošanas mehānismi un jānovērš nevajadzīga administratīvā sloga radīšana saimnieciskās darbības veicējiem, lai novērstu situāciju, kurā to izmaksas ir spiesti segt patērētāji. [Gr. 28]

(20d)  Pamatojoties uz valsts kontaktpunktu izveidi, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (ES) Nr. 764/2008 (12) , ražojumu drošuma kontaktpunktiem dalībvalstīs būtu jādarbojas kā uzņēmējiem paredzētiem informācijas centriem, kur tie varētu saņemt norādījumus un apmācību par ražojumu drošuma prasībām un tiesību aktiem. [Gr. 29]

(21)  Izcelsmes norāde papildina ir nepieciešams to izsekojamības pamatprasības pamatprasību papildinājums , kas attiecas noteiktas šajā regulā attiecībā uz ražotāja nosaukumu un adresi. Konkrēti, Turklāt izcelsmes valsts norāde palīdz noteikt faktisko ražošanas vietu visos tajos gadījumos, kad ar ražotāju nevar sazināties, vai it īpaši tad, ja tā norādītā adrese atšķiras no faktiskās ražošanas vietasun ja ražotāja nosaukums un adrese nav norādīta vispār vai arī tās trūkst tādēļ, ka tā bijusi uz iepakojuma, kuru nav iespējams atrast . Šāda informācija var atvieglot tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot ražojumu līdz tā faktiskajai ražošanas vietai un dot iespēju sazināties ar izcelsmes valstu iestādēm, veicot piemērotus turpmākus pasākumus saistībā ar divpusēju vai daudzpusēju sadarbību patēriņa preču drošuma jautājumos. [Gr. 30]

(21a)  Ražojuma izcelsmes norāde patērētājiem ļautu vieglāk novērtēt informāciju par ražojumu ķēdi, tādējādi palielinot to informētības līmeni. Jo īpaši norādot ražotāja nosaukumu saskaņā ar saimnieciskās darbības veicēju pienākumiem pastāv risks, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo ražotāja nosaukuma norāde patērētājam ne vienmēr dod iespēju noteikt ražošanas valsti. Tādēļ izcelsmes norāde būtu vienīgais veids, kā patērētāji varētu noteikt ražojuma ražošanas valsti. [Gr. 31]

(21b)  Saskaņā ar vairāku Savienības tirdzniecības partneru jurisdikciju izcelsmes norāde ir obligāta ražojumu marķējuma un muitas deklarāciju sastāvdaļa. Izcelsmes norādes ieviešana saskaņā ar šo regulu nodrošinās Savienības noteikumu atbilstību starptautiskajam tirdzniecības režīmam. Turklāt, tā kā prasība norādīt izcelsmi attiecas uz visiem nepārtikas produktiem Savienības teritorijā neatkarīgi no tā, vai tie ir importēti vai nav, šī prasība saskan ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem tirdzniecības jomā. [Gr. 32]

(22)  Lai veicinātu šajā regulā noteiktās vispārīga drošuma prasības efektīvu un saskanīgu piemērošanu, ir svarīgi Eiropas standartus, kas aptver konkrētus ražojumus un riskus, izmantot tādā veidā, ka ražojumu, kas atbilst šādam Eiropas standartam, uz kuru publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , uzskata par atbilstošu minētajai prasībai.

(23)  Ja Komisija konstatē, ka ir vajadzīgs Eiropas standarts, kas nodrošina konkrētu ražojumu atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, tai būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012(13) , lai pieprasītu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām vai nu izstrādāt, vai norādīt piemērotu standartu, kas garantē, ka tam atbilstoši ražojumi ir uzskatāmi par drošiem. Atsauces uz šādiem Eiropas standartiem būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

(24)  Šajā regulā būtu jānosaka procedūras, kā pieprasāmi Eiropas standarti šīs regulas atbalstam un kā iesniedzami formāli iebildumi pret tiem, un tās būtu jāsalāgo ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci Eiropas standartizācijas jautājumos, Eiropas standartu pieprasījumi vai iebildumi pret Eiropas standartu pēc pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem patēriņa preču drošuma jomā un attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāiesniedz komitejai, kas izveidota ar minēto regulu. [Gr. 33]

(25)  Eiropas standartiem, uz kuriem publicētas atsauces saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, arī turpmāk būtu jānodrošina pieņēmums par atbilstību vispārīga drošuma prasībai. Standartizācijas pilnvaras, kuras Komisija izdevusi saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, būtu jāuzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu.

(26)  Ja nav attiecīgu Eiropas standartu vai citu atzītu līdzekļu, ar ko novērtēt ražojumu drošumu, ražojuma drošuma novērtēšanā būtu jāņem vērā Komisijas ieteikumi, kas minētajā nolūkā pieņemti saskaņā ar LESD 292. pantu.

(26a)  Lai saglabātu augstu līmeni patērētāju veselības un drošības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, attiecībā uz kuriem ražotāja un importētāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un adrese nav jānorāda uz paša ražojuma, jo ar šādiem ražojumiem ir saistīts neliels risks, lai noteiktu ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kas rada potenciālu nopietnu risku personu veselībai un drošībai un noteiktu datus, kurus saimnieciskās darbības veicējiem jāvāc un jāsaglabā ar izsekojamības sistēmas palīdzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanā, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz atbrīvojumu no pienākuma informēt tirgus uzraudzības iestādes par ražojumiem, kas rada risku, attiecībā uz datu nesēja veidu un tā novietošanu uz ražojuma izsekojamības sistēmas vajadzībām, attiecībā uz standartizācijas pieprasījumiem Eiropas standartizācijas organizācijām un attiecībā uz lēmumiem par formāliem iebildumiem pret Eiropas standartiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(14) .

(28)  Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz formāliem iebildumiem pret Eiropas standartiem un gadījumos, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicētas atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu, ja no attiecīgā standarta vēl nav izdarīts pieņēmums par atbilstību šajā regulā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai.

(30)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām, un preventīvām atturošām un atkarīgām no pārkāpuma smaguma, ilguma un tīša vai atkārtota rakstura, kā arī no attiecīgo uzņēmumu lieluma, ņemot vērā nodarbināto personu skaitu un gada apgrozījumu, jo īpaši attiecībā uz MVU . Par pārkāpumiem būtu jāparedz Savienības līmenī saskaņoti administratīvas sankcijas. Dalībvalstis būtu jāmudina no šādām sankcijām saņemtos ieņēmumus piešķirt tirgus uzraudzības pasākumiem . [Gr. 34]

(30a)  Lai palielinātu šo sankciju atturošo iedarbību, Komisijai tās būtu jādara zināmas sabiedrībai. Turklāt saimnieciskās darbības veicēji, kas vairākkārt ir tīšām pārkāpuši šīs regulas noteikumus, būtu jāiekļauj publiskā Savienības mēroga „melnajā sarakstā”. [Gr. 35]

(31)  Lai saimnieciskās darbības veicēji, dalībvalstis un Komisija varētu pielāgoties izmaiņām, kas ieviestas ar šo regulu, ir lietderīgi paredzēt pietiekamu pārejas periodu, līdz šīs regulas prasības kļūst piemērojamas.

(32)  Ņemot vērā to, ka šai regulai izvirzīto mērķi – nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību attiecībā uz patērētājiem paredzētiem produktiem, vienlaikus saglabājot augstu līmeni veselības, drošuma un patērētāju aizsardzības jomā , – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā mērķa vēriena dēļ tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(33)  Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ar šo regulu jo īpaši tiecas panākt to, lai pilnībā tiktu respektēts pienākums augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības aizsardzību un patērētāju aizsardzību, kā arī pilnībā respektēta brīvība veikt uzņēmējdarbību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķis [Gr. 36]

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus saglabājot augstu līmeni veselības, drošuma un patērētāju aizsardzības jomā. [Gr. 37]

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par to patēriņa preču drošumu, kas laistas vai darītas pieejamas Savienības tirgū.

Šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips. [Gr. 38]

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro jauniem, lietotiem vai atjaunotiem ražojumiem, kas iegūti ražošanas procesā, laisti vai darīti pieejami tirgū, tostarp tiešsaistes tirgū, un atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem: [Gr. 39]

a)  tie ir paredzēti patērētājiem;

b)  saprātīgi paredzamos apstākļos patērētāji varētu tos lietot, pat ja, laižot tirgū, tie nebija viņiem paredzēti; ražojumi nav paredzēti patērētājiem patērētāju lietošanai, ja tie ir paredzēti vienīgi profesionāļu lietošanai un skaidri marķēti un pasniegti kā tādi ; [Gr. 40]

c)  patērētāji ir pakļauti to iedarbībai saistībā ar patērētājiem sniegtu pakalpojumu tos ir paredzēts piedāvāt patērētājam sniegta pakalpojuma gaitā — neatkarīgi no tā, vai ražojumu lieto pats patērētājs . [Gr. 41]

2.  Šo regulu nepiemēro ražojumiem, kuri pirms lietošanas ir jālabo vai jāatjauno, ja šos ražojumus dara pieejamus tirgū kā tādus, ne arī lietotiem ražojumiem, kas sākotnēji laisti tirgū pirms ... (15) . [Gr. 42]

3.  Šo regulu nepiemēro:

a)  cilvēkiem paredzētām zālēm vai veterinārām zālēm;

b)  pārtikai;

c)  saskarei ar pārtiku paredzētiem materiāliem vai izstrādājumiem, ciktāl ar šiem ražojumiem saistītos riskus aptver Regula (EK) Nr. 1935/2004 vai citi Savienības tiesību akti, kas piemērojami pārtikai;

d)  barībai;

da)  medicīnas ierīcēm, kas minētas Padomes Direktīvā 90/385/EEK (16) , Padomes Direktīvā 93/42/EEK (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (18) ; [Gr. 43]

e)  dzīviem augiem un dzīvniekiem, ģenētiski modificētiem organismiem un ģenētiski modificētiem mikroorganismiem, kuru izmantošana ir ierobežota, kā arī augu un dzīvnieku produktiem, kas tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu;

f)  dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem;

g)  augu aizsardzības līdzekļiem;

h)  iekārtām, ar kurām vai kurās patērētāji pārvietojas un kuras pakalpojuma sniedzējs ekspluatē saistībā ar patērētājiem sniegtu pakalpojumu;

i)  senlietām;

ia)  būvizstrādājumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 305/ 2011 (19) . [Gr. 44]

4.  Šīs regulas II–IV nodaļu nepiemēro ražojumiem, uz kuriem attiecas prasības, kas paredzētas cilvēka veselības un drošības aizsardzībai un noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “drošs ražojums” ir ikviens autentisks ražojums, kas atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem veselības un drošuma jomā. Ja šādu tiesību aktu nav, tas ir ikviens ražojums, kas parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā ražojuma lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī lietošanas ilgums un, attiecīgā gadījumā, prasības, kas attiecas uz laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi, apmācību un uzraudzību, nerada nekādu risku vai tikai minimālus riskus, kuri samērojami ar ražojuma izmantošanu un tiek uzskatīti par pieņemamiem un saderīgiem ar augstu līmeni personu veselības un drošības aizsardzībā; [Gr. 45]

(1a)  „ražojuma modelis” ir ražojumi, ko uzskatīta par nošķirtiem, jo tiem ir identiskas vai līdzīgas pamatīpašības, bet atšķirības, ja tādas ir, neietekmē drošuma līmeni, ja vien ražotājs vai importētājs nav pierādījis pretējo; [Gr. 46]

(2)  “darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

(3)  “laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(4)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai ir pasūtījusi šā ražojuma konstruēšanu vai ražošanu un šo ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi laiž tirgū;

(5)  “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(6)  “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts ražojumu;

(7)  “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara ražojumu pieejamu tirgū;

(8)  “saimnieciskās darbības veicēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(9)  “starptautisks standarts” ir starptautisks standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(10)  “Eiropas standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(11)  “valsts standarts” ir valsts standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

(12)  “Eiropas standartizācijas organizācija” ir Eiropas standartizācijas organizācija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 8. punktā;

(13)  “tirgus uzraudzības iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. …/…(20) 3. panta 12. punktā;

(14)  “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams tiešajiem lietotājiem;

(15)  “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

(16)  “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

(17)  “nopietns risks” ir jebkāds nopietns risks, kura dēļ ir nepieciešama steidzama iejaukšanās un pēckontrole, arī tādos gadījumos, kur sekas var nebūt tūlītējas. ieskaitot tādus, kuru iedarbība nav tūlītēja, prasot varas iestāžu ātru iejaukšanos; [Gr. 47]

4. pants

Vispārīga drošuma prasība

Saimnieciskās darbības veicēji laiž vai dara pieejamus Savienības tirgū tikai drošus patēriņa ražojumus.

4.a  pants

Tirdzniecības, importa, ražošanas un eksporta aizliegums ražojumiem, kas ir pārtikas produktu imitācija

Dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu to ražojumu tirdzniecību, importu, ražošanu un eksportu, kas atgādina pārtikas produktus, bet nav pārtikas produkti, un kurus var viegli sajaukt ar pārtikas produktiem to veida, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, tilpuma, lieluma vai citu īpatnību dēļ, tādējādi apdraudot patērētāju veselību vai drošumu. [Gr. 48]

5. pants

Pieņēmums par drošumu

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām pieņem, ka turpmāk minētajos gadījumos ražojums atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai:

a)  attiecībā uz riskiem, kurus aptver prasības, kas paredzētas cilvēka veselības un drošības aizsardzībai un noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem, – ja ražojums atbilst minētajām prasībām;

aa)  ja tas ir autentisks, t. i., uz ražojuma vai jebkāda tā iepakojuma nav prečzīmes, ko nav apstiprinājis prečzīmes īpašnieks, un kas ir identiska vai līdzīga reģistrētai šā ražojuma prečzīmei, tādējādi maldinot patērētājus par ražojuma patieso izcelsmi; [Gr. 49]

b)  gadījumos, kad nav Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem noteiktu prasību, kā minēts šā panta a) punktā, attiecībā uz riskiem, kurus aptver Eiropas standarti, – ja ražojums atbilst attiecīgajiem Eiropas standartiem vai to daļām, uz kurām publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 16. un 17. pantu;

c)  gadījumos, kad nav Savienības saskaņošanas tiesību aktos vai saskaņā ar tiem noteiktu prasību, kā minēts a) punktā, un nav Eiropas standartu, kā minēts b) punktā, attiecībā uz riskiem, kurus aptver veselības un drošības prasības, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū, – ja ražojums atbilst šādām šādiem valsts prasībām noteikumiem ar nosacījumu, ka šie noteikumi ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem . [Gr. 50]

6. pants

Ražojumu drošuma novērtēšanas aspekti

1.  Ja nav Savienības saskaņošanas tiesību aktu, Eiropas standartu vai tās dalībvalsts tiesību aktos noteiktu veselības un drošības prasību, kurā ražojums tiek darīts pieejams tirgū, kā minēts, attiecīgi, 5. panta a), aa), b) un c) punktā, ražojuma drošuma novērtēšanā ņem vērā šādus aspektus:

a)  ražojuma raksturlielumus, ieskaitot tā autentiskumu, sastāvu, iepakojumu, montāžas instrukcijas un, attiecīgā gadījumā, uzstādīšanas un apkopes instrukcijas; [Gr. 51]

b)  ietekmi uz citiem ražojumiem, ja ir saprātīgi paredzams, ka to izmantos kopā ar citiem ražojumiem;

c)  ražojuma noformējumu, marķējumu, jebkādus brīdinājumus un instrukcijas attiecībā uz tā lietošanu un likvidēšanu, un jebkādas citas norādes vai informāciju par ražojumu;

d)  to patērētāju kategorijas īpašības , kurus saprātīgi paredzamos apstākļos var apdraudēt ražojuma lietošana, jo īpaši neaizsargātos patērētājus; [Gr. 52]

e)  ražojuma izskatu un jo īpaši to, vai:

i)  ražojumu, kas nav pārtikas produkts, taču atgādina pārtikas produktu, var sajaukt ar pārtikas produktu tā formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, apjoma, izmēra vai citu raksturlielumu dēļ, vai

ii)   ražojums, kas nav projektēts vai paredzēts bērniem, sava noformējuma, iepakojuma un raksturlielumu dēļ jebkādā veidā atgādina priekšmetu, kas vispārēji atzīts par tādu, kurš piesaista bērnu uzmanību vai ir paredzēts viņu lietošanai. [Gr. 53]

Iespējas panākt augstāku drošuma pakāpi vai tādu citu ražojumu pieejamība, kuru radītais risks ir mazāks, nedod pamatu uzskatīt, ka ražojums nav drošs.

2.  Šā panta 1. punkta īstenošanas vajadzībām novērtējot to, vai ražojums ir drošs, attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus aspektus:

a)  jaunākos atklājumus un tehnoloģijas; [Gr. 54]

aa)  pamatotas patērētāju vēlmes attiecībā uz drošumu ražojuma īpašību, sastāva un paredzētās lietošanas ziņā; [Gr. 55]

b)  citus Eiropas standartus, uz kuriem nav publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 16. un 17. pantu;

ba)  pamatprasības, kas ietvertas standartizācijas pieprasījumos Eiropas standartizācijas organizācijām saskaņā ar 16. pantu, kamēr Komisija vēl nav Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējusi atsauci uz saskaņoto standartu; [Gr. 56]

c)  starptautiskus standartus;

d)  starptautiskus nolīgumus;

e)  Komisijas ieteikumus vai pamatnostādnes par ražojumu drošuma novērtēšanu;

f)  tajā dalībvalstī izstrādātus valsts standartus, kurā ražojumu dara pieejamu tirgū;

g)  attiecīgajā nozarē spēkā esošos labas prakses kodeksus attiecībā uz ražojumu drošumu;

ga)  to, vai ražojums, ražojumu kategorijas vai grupas nav radījušas traumas, kas minētas Eiropas Traumatisma datubāzē, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. .../... (21) . [Gr. 57]

h)  pamatotas patērētāju vēlmes attiecībā uz drošumu. [Gr. 58]

ha)  jaunākos atklājumus un tehnoloģijas. [Gr. 59]

7. pants

Izcelsmes norāde

1.  Ražotāji un importētāji nodrošina to, ka uz ražojumiem ir norādīta ražojuma izcelsmes valsts vai – ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams – tā ir norādīta uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

2.  Lai noteiktu izcelsmes valsti šā panta 1. punkta nozīmē, piemēro nepreferenciālas izcelsmes noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EEK) (ES) Nr. 2913/92 952/2013 (22) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (23) 23.−25 59.−62 . pantā, tostarp deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 62 . pantu . [Gr. 61]

3.  Ja izcelsmes valsts, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, ir Savienības dalībvalsts, ražotāji un importētāji var atsaukties uz Savienību vai uz konkrētu dalībvalsti.

3.a  Ražotājiem ir atļauts norādīt izcelsmes valsti tikai angļu valodā („Made in [country]” — „ražots [valstī]”), jo tas ir viegli saprotams patērētājiem. [Gr. 62]

8. pants

Ražotāju pienākumi

1.  Laižot savus ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu konstruēti un saražoti saskaņā ar 4. pantā noteikto vispārīga drošuma prasību.

2.  Ražotāji nodrošina to, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai.

3.  Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, ražotāji patērētāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic to ražojumu nejauši izvēlētu paraugu (kas atlasīti tiesu varas amatpersonas vai katras dalībvalsts ieceltas citas kvalificētas personas kontrolē) pārbaudi, kuri darīti pieejami tirgū, izmeklē sūdzības un reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un atsauktus ražojumus, un pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību. Šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm. [Gr. 63]

3.a  Ja par ražojumiem, kas darīti pieejami tirgū, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. .../... (24) 12. pantu ir pieņemts Komisijas lēmums, ražotāji vai attiecīgā gadījumā importētāji, lai aizsargātu patērētāju veselību un drošumu un proporcionāli ražojuma iespējamiem riskiem, vismaz reizi gadā veic pārbaudi tirgū pieejamo ražojumu reprezentatīviem paraugiem, kas atlasīti tiesu varas amatpersonas vai katras dalībvalsts ieceltas kvalificētas personas kontrolē. [Gr. 64]

4.  Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj, attiecīgi : [Gr. 65]

a)  vispārīgu aprakstu par ražojumu un tā galvenajām īpašībām, kas ir svarīgas ražojuma drošuma novērtēšanā;

b)  ar ražojumu saistīto iespējamo risku un šādu risku novēršanai vai mazināšanai pieņemto risinājumu analīzi, tostarp visu to pārbaužu rezultātus, kuras veicis ražotājs vai cita persona viņa vārdā;

c)  attiecīgā gadījumā 5. panta b) punktā minēto Eiropas standartu sarakstu vai 5. panta c) punktā minētās veselības un drošības prasības, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ražojums darīts pieejams tirgū, vai citus 6. panta 2. punktā minētus aspektus, kas piemēroti, lai izpildītu 4. pantā noteikto vispārīga drošuma prasību.

Ja kāds no Eiropas standartiem, veselības un drošības prasībām vai citiem aspektiem, kas minēti pirmās daļas c) apakšpunktā, ir piemērots tikai daļēji, norāda, kuras daļas ir piemērotas.

5.  Tehnisko dokumentāciju papīra vai elektroniskā formā ražotāji glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un pēc pamatota pieprasījuma iesniedz to šīm iestādēm . [Gr. 66]

6.  Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits ražojuma identifikācijas elements, ko patērētāji var viegli saredzēt un izlasīt, vai – ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams – vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

Ja informācija, pēc kuras ražojumu ir iespējams identificēt, nav sniegta tieši uz ražojuma, tad ražotāji pietiekami redzamā veidā norāda, ka ir jāsaglabā datu nesējs, kurā minētā informācija ir sniegta. [Gr. 67]

6.a  To ražojumu ražotāji, uz kuriem attiecas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../.... (25) 12. pantu pieņemtais Komisijas lēmums, izveido savu ražojumu modeļu sarakstu, kam pievieno fotogrāfijas, un ar visiem piemērotajiem līdzekļiem dara to pieejamu sabiedrībai un citiem uzņēmējiem.

Pēc pieprasījuma ražotājs tirgus uzraudzības iestādēm, kā arī ikvienam uzņēmējam, kuram tas piegādā savus ražojumus, šīs regulas 3. panta 1.a punktā minētās definīcijas nozīmē sniedz uzskatāmus pierādījumus par dažādajiem pamata raksturlielumiem, kādi piemīt attiecīgā ražojuma modeļiem. [Gr. 68]

7.  Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Norādītā adrese ir vienīgais kontaktpunkts, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.

8.  Ražotāji nodrošina, ka to ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija, kas ir paredzēta patērētājiem, ir sniegta skaidrā un saprotamā veidā un valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams, izņemot gadījumus, kad ražojumu var lietot droši un ražotāja paredzētajā veidā bez šādām instrukcijām un drošības informācijas. [Gr. 69]

Dalībvalstis informē Komisiju par to pieņemtajiem noteikumiem, ar ko nosaka attiecīgo(-ās) valodu(-as).

9.  Ražotāji nodrošina , ka viņi ir ieviesuši procedūras, ar kurām veikt koriģējošus pasākumus un izņemt vai atsaukt savus ražojumus. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs vai kā citādi neatbilst šai regulai, tūlīt veic koriģējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus, un brīdina patērētājus, kas ražojuma neatbilstības dēļ pakļauti riskam . Turklāt, ja ražojums nav drošs, ražotāji tūlīt par to informē tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem . [Gr. 70]

9. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.  Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 8. panta 1. un 4. punktā noteiktie pienākumi.

2.  Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara ļauj pilnvarotajam pārstāvim veikt vismaz šādus pienākumus:

a)  pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību; [Gr. 71]

b)  pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas veikti, lai novērstu to ražojumu radītos riskus, uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.

10. pants

Importētāju pienākumi

1.  Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās par to, ka ražojums atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un ka ražotājs ir ievērojis 8. panta 4., 6. un 7. punktā izklāstītās prasības.

2.  Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums šīs regulas prasībām neatbilst, viņš to nelaiž tirgū, iekams nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

3.  Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Importētāji gādā par to, lai informāciju uz ražotāja etiķetes neaizsegtu nekāda papildu etiķete. Importētāji neaizsedz ražotāja norādīto obligāto informāciju vai ar drošumu saistīto informāciju. [Gr. 72]

4.  Importētāji nodrošina, ka to ražojumam ir pievienotas patērētājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā, ko noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams, izņemot gadījumu, kad ražojumu var lietot droši un ražotāja paredzētajā veidā bez šādām instrukcijām un drošības informācijas.

Dalībvalstis informē Komisiju par visiem to pieņemtajiem noteikumiem, ar ko nosaka attiecīgo(-ās) valodu(-as).

5.  Importētāji nodrošina to, lai laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazinātu tā atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un tā atbilstību 8. panta 6. punktam.

6.  Proporcionāli iespējamajiem riskiem, ko var radīt ražojums, patērētāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkos importētāji veic tirgoto ražojumu nejauši izvēlētu paraugu pārbaudi, izmeklē sūdzības un reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ražojumus un atsauktus ražojumus, un pastāvīgi informē ražotājus un izplatītājus par šo uzraudzību. [Gr. 73]

7.  Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav drošs vai kā citādi neatbilst šai regulai, tūlīt veic koriģējošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus. Turklāt, ja ražojums nav drošs, importētāji par to tūlīt informē tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem . [Gr. 74]

8.  Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu tirgus uzraudzības iesniedz to šīm iestādēm. [Gr. 75]

11. pants

Izplatītāju pienākumi

1.  Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.  Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji verificē, vai ražotājs un importētājs ir ievērojis ražojums ietver informāciju , kas prasīta, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktā un 10. panta 3. un 4. punktā noteiktās prasības . Izplatītāji neaizsedz jebkādu ražotāja vai importētāja norādīto obligāto informāciju vai ar drošumu saistīto informāciju. [Gr. 76]

3.  Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums šīs regulas prasībām neatbilst, viņš to nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītājs par to informē, attiecīgi, ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstī, kurā izplatītājs veic uzņēmējdarbību.

4.  Izplatītāji nodrošina to, lai laikā, kad viņi ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi nemazinātu tā atbilstību 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai un tā atbilstību, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam.

4.a  Atkarībā no riskiem, kādus ražojums varētu radīt, izplatītāji nolūkā aizsargāt patērētāju veselību un drošumu var testēt tirgū pieejamos ražojumus, izlases veidā izvēloties pārbaudāmos paraugus. [Gr. 77]

5.  Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, nav drošs vai neatbilst, attiecīgi, 8. panta 6., 7. un 8. punktam un 10. panta 3. un 4. punktam, nekavējoties pārliecinās, ka ir veikti vajadzīgie koriģējošie pasākumi, lai attiecīgi panāktu minētā ražojuma atbilstību, to izņemtu vai atsauktu no tirgus. Turklāt, ja ražojums nav drošs, izplatītāji tūlīt par to informē, attiecīgi, ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par risku veselībai un drošībai un visiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem, kā arī par šo koriģējošo pasākumu rezultātiem . [Gr. 78]

12. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 8. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

13. pants

Atbrīvojums no dažiem ražotāju, importētāju un izplatītāju pienākumiem

1.  Pienākumu informēt tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar 8. panta 9. punktu, 10. panta 2. un 7. punktu un 11. panta 3. un 5. punktu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  tikai neliels skaits labi identificētu ražojumu nav droši;

b)  ražotājs, importētājs vai izplatītājs var pierādīt, ka risks tiek pilnībā efektīvi kontrolēts, lai novērstu ikvienu apdraudējumu personu veselībai un vairs nevar apdraudēt personu veselību un drošību drošībai . [Gr. 79]

c)  ražojuma radītā riska cēlonis ir tāds, ka zināšanas par to iestādēm vai sabiedrībai nesniedz lietderīgu informāciju. [Gr. 80]

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt situācijas, kurās ir izpildīti šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kuru radītā nelielā riska dēļ 8. panta 7. punktā un 10. panta 3. punktā minētā informācija nav jānorāda uz paša ražojuma.

14. pants

Saimnieciskās darbības veicēju identifikācija

1.  Saimnieciskās darbības veicēji pēc pieprasījuma sniedz tirgus uzraudzības iestādēm identificē šādu informāciju : [Gr. 81]

a)  jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

b)  jebkuru saimnieciskās darbības veicēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

2.  Saimnieciskās darbības veicēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad tiem ir piegādāts ražojums, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu.

2.a  Ja saimnieciskās darbības veicēji sniedz pirmajā punktā minēto informāciju, tirgus uzraudzības iestādes šo informāciju uzskata par konfidenciālu. [Gr. 82]

15. pants

Ražojumu izsekojamība

1.  Attiecībā uz konkrētiem ražojumiem, ražojumu kategorijām vai grupām, kuri specifisku raksturlielumu vai īpašu izplatīšanas vai izmantošanas apstākļu dēļ var radīt nopietnu risku personu veselībai un drošībai, un vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija var prasīt saimnieciskās darbības veicējiem, kuri minētos ražojumus laiduši vai darījuši pieejamus tirgū, izveidot izsekojamības sistēmu vai pievienoties šādai sistēmai. [Gr. 83]

2.  Izsekojamības sistēma sastāv no datu vākšanas un glabāšanas ar elektroniskiem līdzekļiem, kas ļauj identificēt ražojumu un tā piegādes ķēdē iesaistītos saimnieciskās darbības veicējus, kā arī no datu nesēja novietošanas uz ražojuma, tā iepakojuma vai tam pievienotajos dokumentos, tādējādi nodrošinot piekļuvi minētajiem datiem.

3.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 18.a pantu pieņemt deleģētos aktus:

a)  ar kuriem nosaka ražojumus, ražojumu kategorijas vai grupas, kas var radīt nopietnu risku personu veselībai un drošībai, kā minēts šā panta 1. punktā. Komisija attiecīgajos deleģētajos aktos norāda, vai tā ir izmantojusi Komisijas Lēmumā 2010/15/ES (26) noteikto riska analīzes metodoloģiju un gadījumā, ja šī metodoloģija nav piemērota attiecīgajam ražojumam, detalizēti apraksta izmantoto metodoloģiju; [Gr. 84]

b)  kuros norāda datus, ko saimnieciskās darbības veicēji vāc un glabā, izmantojot šā panta 2. punktā minēto izsekojamības sistēmu.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt datu nesēja veidu un tā novietojumu, kā minēts šā panta 2. punktā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.  Pieņemot 3. un 4. punktā minētos aktus, Komisija ņem vērā:

a)  aktu izmaksu lietderību, arī to ietekmi uz uzņēmumiem, jo īpaši uz MVU;

b)  saderību ar izsekojamības sistēmām, kas pieejamas starptautiskā mērogā.

15.apants

Ražojumu drošuma kontaktpunkti

1.  Dalībvalstis savās teritorijās izraugās ražojumu drošuma kontaktpunktus un paziņo to kontaktinformāciju citām dalībvalstīm un Komisijai.

2.  Komisija sagatavo un regulāri atjaunina ražojumu drošuma kontaktpunktu sarakstu un publicē to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija arī nodrošina šīs informācijas pieejamību savā tīmekļa vietnē. [Gr. 85]

15.bpants

Ražojumu drošuma kontaktpunktu uzdevumi

1.  Ražojumu drošuma kontaktpunkti pēc cita starpā uzņēmēja vai citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju:

a)  tehniskos noteikumus, kurus piemēro konkrētam ražojuma veidam teritorijā, kurā ražojumu drošuma kontaktpunkts veic uzņēmējdarbību, un informāciju par to, vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem minētajam ražojuma veidam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, kā arī informāciju par savstarpējas atzīšanas principu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 764/2008, un minētās regulas piemērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

b)  kompetento iestāžu kontaktdatus attiecīgajā dalībvalstī, lai ar tām varētu sazināties tieši, tostarp to iestāžu datus, kas atbildīgas par konkrētu tehnisko noteikumu īstenošanas uzraudzību minētās dalībvalsts teritorijā;

c)  aizsardzības līdzekļus, kas minētās dalībvalsts teritorijā pieejami strīda gadījumā starp kompetentajām iestādēm un saimnieciskās darbības veicēju.

2.  Ražojumu drošuma kontaktpunktu darbinieki sniedz atbildi 15 darba dienu laikā pēc jebkura pieprasījuma saņemšanas, kā minēts 1. punktā.

3.  Ražojumu drošuma kontaktpunkts dalībvalstī, kurā attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs ir likumīgi tirgojis attiecīgo ražojumu, var sniegt saimnieciskās darbības veicējam vai kompetentajai iestādei visu vajadzīgo informāciju vai apsvērumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 764/2008 6. pantā.

4.  Dalībvalstis ražojumu drošuma kontaktpunktu sistēmā izveido birojus, lai sekmētu apmācību ražojumu drošuma tiesību aktu un vispārējo prasību jomā, kā arī informācijas apmaiņu starp nozarēm nolūkā uzlabot saimnieciskās darbības veicēju zināšanas ražojumu drošuma prasību jomā.

5.  Ražojumu drošuma kontaktpunktu darbinieki neiekasē maksu par 1. punktā minētās informācijas sniegšanu. [Gr. 86]

16. pants

Standartizācijas pieprasījumi Eiropas standartizācijas organizācijām

1.  Komisija var pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt vai norādīt Eiropas standartu ar mērķi nodrošināt to, ka šādam standartam vai tā daļām atbilstoši ražojumi atbilst 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai. Vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus, Komisija nosaka prasības attiecībā uz pieprasītā Eiropas standarta saturu un tā pieņemšanas termiņu. [Gr. 87]

Šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu Komisija pieņem ar īstenošanas aktiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Attiecīgā Eiropas standartizācijas organizācija viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas norāda, vai tā akceptē 1. punktā minēto pieprasījumu.

3.  Ja tiek pieprasīts finansējums, Komisija divu mēnešu laikā pēc dienas, kad saņemta informācija par 2. punktā minēto akceptēšanu, informē attiecīgās Eiropas standartizācijas organizācijas par dotācijas piešķiršanu Eiropas standarta izstrādei.

4.  Eiropas standartizācijas organizācijas informē Komisiju par darbībām, ko tās veic saistībā ar 1. punktā minētā Eiropas standarta izstrādi. Komisija kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām novērtē Eiropas standartizācijas organizāciju izstrādāto vai norādīto Eiropas standartu atbilstību tās sākotnējam pieprasījumam.

5.  Ja Eiropas standarts atbilst prasībām, kuras tas tiecas aptvert, un 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, Komisija atsauci uz šādu Eiropas standartu nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

17. pants

Formāli iebildumi pret Eiropas standartiem

1.  Ja dalībvalsts vai Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas standarts, kas minēts 16. pantā, pilnībā neatbilst prasībām, kuras tas tiecas aptvert, un 4. pantā noteiktajai vispārīga drošuma prasībai, tā par to informē Komisiju, sniedzot detalizētu skaidrojumu, un Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par to, vai:

a)  publicēt, nepublicēt vai ierobežoti publicēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ;

b)  saglabāt, ierobežoti saglabāt vai anulēt atsauces uz attiecīgo Eiropas standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2.  Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par Eiropas standartiem, par kuriem pieņemts 1. punktā minētais lēmums.

3.  Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas organizāciju, kuru skar 1. punktā minētais lēmums, un vajadzības gadījumā pieprasa attiecīgā Eiropas standarta pārskatīšanu.

4.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par atbilstīgām sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai līdz ...(27) [ierakstīt datumu – 3 mēneši pirms dienas, kad sāk piemērot šo regulu] un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem. [Gr. 88]

2.  Nosakot 1. punktā minētās sankcijas, Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Šajās sankcijās ņem vērā uzņēmumu lielumu un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu stāvokli. Sankcijas var palielināt, ja pārkāpumu smagumu, ilgumu un attiecīgā gadījumā tīšo raksturu. Turklāt sankcijās ņem vērā, vai attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs iepriekš ir pieļāvis līdzīgu pārkāpumu, un tās var ietvert kriminālsodus par smagiem pārkāpumiem . [Gr. 89]

2a.  Administratīvās sankcijas, ko piemēro par pārkāpumiem, vismaz kompensē ekonomisko izdevīgumu, ko cenšas panākt ar pārkāpuma palīdzību, bet tās nepārsniedz 10 % no gada apgrozījuma vai tā novērtējuma. Uzliktās sankcijas var pārsniegt 10 % no gada apgrozījuma vai tā novērtējuma, ja tas nepieciešams, lai kompensētu ekonomisko izdevīgumu, ko cenšas panākt ar pārkāpuma palīdzību. Sankcijās var ietvert kriminālsodu par smagiem pārkāpumiem. [Gr. 90]

2b.  Dalībvalstis informē Komisiju par saskaņā ar šo regulu uzlikto sankciju veidu un lielumu, norāda faktiskos šīs regulas pārkāpumus un sniedz datus par to uzņēmēju identitāti, kuriem piemērotas sankcijas. Komisija šo informāciju nekavējoties publisko elektroniskā veidā un attiecīgā gadījumā arī citos veidos.

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar pirmo daļu, publicē un atjaunina Savienības mēroga melno sarakstu ar uzņēmējiem, kuriem ir atkārtoti konstatēti tīši šīs regulas pārkāpumi. [Gr. 91]

18.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. panta 3. punktā un 15. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ...(28) .

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 3. punktā un 15. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 13. panta 3. punktu un 15. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.

19. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Tomēr šīs regulas 16. un 17. panta īstenošanas vajadzībām Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.  Ja 1. punkta otrajā daļā minētās komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā šādi nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

21. pants

Novērtēšana

Ne vēlāk kā ...(29) un ik pēc pieciem gadiem pēc tam Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un nosūta novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, jo īpaši tie, saskaņā ar kuriem jāveicina patērētāju aizsardzība pret nedrošiem ražojumiem šīs regulas 4. panta nozīmē , ņemot vērā regulas ietekmi uz uzņēmējdarbību un jo īpaši uz MVU. Šajā ziņojumā novērtē arī Regulas (ES) Nr. 1025/2012 ietekmi un ieguldījumu šīs regulas darbības jomā. [Gr. 92]

22. pants

Atcelšana

1.  Direktīvu 2001/95/EK atceļ no ...(30) .

2.  Direktīvu 87/357/EEK atceļ no ...*

3.  Atsauces uz Direktīvu 2001/95/EK un Direktīvu 87/357/EEK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā doto atbilstības tabulu.

23. pants

Pārejas noteikumi

1.  Dalībvalstis netraucē darīt pieejamus tirgū ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/95/EK, kuri atbilst minētajai direktīvai un kuri ir laisti tirgū pirms ...*.

2.  Eiropas standarti, uz kuriem publicēta atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, uzskata par Eiropas standartiem, kas minēti šīs regulas 5. panta b) punktā.

3.  Pilnvaras, kuras Komisija izdevusi Eiropas standartizācijas organizācijām saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK, uzskata par standartizācijas pieprasījumiem, kas minēti šīs regulas 15. panta 1. punktā.

24. pants

1.  Šī regula stājas spēkā ... (31) .

2.  To piemēro no ... (32) * .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Pielikums

Atbilstības tabula

Direktīva 2001/95/EK

Direktīva 87/357/EEK

Šī regula

1.  panta 1. punkts

1. pants

1.  panta 2. punkta pirmā daļa

2.  panta 1. punkts

1.  panta 2. punkta otrā daļa

2.  panta 4. punkts

2. pants

3. pants

2.  panta b) punkta i)−iv) apakšpunkts

6.  panta 1. punkts

3.  panta 1. punkts

4. pants

3.  panta 2. punkts

5. pants

3.  panta 3. punkts

6.  panta 2. punkts

3.  panta 4. punkts

-

4. pants

16.  un 17. pants

5.  panta 1. punkta pirmā daļa

8.  panta 8. punkts

5.  panta 1. punkta otrā daļa

-

5.  panta 1. punkta trešā daļa

8.  panta 9. punkts

5.  panta 1. punkta ceturtā daļa

8.  panta 3., 6. un 7. punkts

5.  panta 1. punkta piektā daļa

-

5.  panta 2. punkts

11. pants

5.  panta 3. punkta pirmā daļa

8.  panta 9. punkts un 11. panta 5. punkts

5.  panta 3. punkta otrā daļa

-

5.  panta 4. punkts

-

6.  panta 1. punkts

-

6.  panta 2. un 3. punkts

-

7. pants

18. pants

8.  panta 1. punkta a) apakšpunkts

-

8.  panta 1. punkta b)−f) apakšpunkts

-

8.  panta 2. punkta pirmā daļa

-

8.  panta 2. punkta otrā daļa

-

8.  panta 2. punkta trešā daļa

-

8.  panta 3. punkts

-

8.  panta 4. punkts

-

9.  panta 1. punkts

-

9.  panta 2. punkts

-

10. pants

-

11. pants

-

12. pants

-

13. pants

-

14. pants

-

15. pants

19. pants

16. pants

-

17. pants

-

18.  panta 1. punkts

-

18.  panta 2. punkts

-

18.  panta 3. punkts

-

19.  panta 1. punkts

-

19.  panta 2. punkts

21. pants

20. pants

-

21. pants

-

22. pants

22. pants

23. pants

24. pants

I pielikuma 1. iedaļa

8.  panta 9. punkts un 11. panta 5. punkts

I pielikuma 2. iedaļas pirmais teikums

-

I pielikuma 2. iedaļas otrais teikums

13.  panta 1. un 2. punkts

I pielikuma 3. iedaļa

-

II pielikums

-

III pielikums

-

IV pielikums

Pielikums

1. pants

6.  panta 1. punkta e) apakšpunkts

2.–7. pants

-

(1)OV C 271, 19.9.2013., 8l. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību ( OV L 11, 15. 1.2002., 4. lpp.) .
(4)OV L […], […], […] lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. .../... par ....un groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK, un Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008 of the European (OV L ... )
(6) Apsvērumā regulas (2013/0048(COD)) numurs un zemsvītras piezīmē numurs, regulas publicēšanas un spēkā stāšanās diena.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums NR. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK ( OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.) .
(9)Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību ( OV L 192, 11.7.1987., 49. lpp.) .
(10) MSP regulas (2013/0048(COD)) numurs.
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 764/2008, ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem produktiem un ar ko atceļ lēmumu 3052/95/EK (OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(15) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(16) Padomes Direktīva (1990. gada 20. jūnijs) 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).
(17) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
(20) Regulas numurs (2013/0048(COD)).
(21) Regulas numurs (2013/0048(COD)).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(23)OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
(24) Regulas numurs (2013/0048(COD)).
(25) Regulas numurs (2013/0048(COD)).
(26) Komisijas 2009. gada 16. decembra Lēmums 2010/15/ES, ar ko nosaka pamatnostādnes Kopienas ātrās ziņošanas sistēmas RAPEX, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2001/95/EK (Direktīva par produktu vispārēju drošību) 12. pantu, vadībai un paziņošanas procedūrai, kas izveidota saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu (OV L 22, 26.1.2010., 1. lpp.).
(27) Trīs mēneši pirms šīs regulas piemērošanas dienas.
(28) Šīs regulas spēkā stāšanās diena .
(29) [Pieci] gadi pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.
(30) Diena, kad sāk piemērot šo regulu.
(31)Regulas spēkā stāšanās diena (2013/0048 (COD)).
(32)* Diena, kad sāk piemērot Regulu (2013/0048 (COD).

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 30. maijaJuridisks paziņojums