Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās papildprotokolus,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un jo īpaši tā 9., 10. un 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Itālijas jūrnieku (marò) Massimiliano Latorre un Salvatore Girone lietu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 10. maija rezolūciju par jūras pirātismu(1),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-moon pārstāvja 2015. gada 6. janvāra paziņojumu, aicinot abas valstis — Itāliju un Indiju — mēģināt rast saprātīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2012. gada 15. februāra naktī Itālijas tirdzniecības kuģis Enrica Lexie, kas bija ceļā no Singapūras uz Džibuti, netālu no Keralas piekrastes (Indijā) nejauši sastapa zvejas traleri St Antony;

B.  tā kā uz Enrica Lexie atradās seši Itālijas jūrnieki (marò), lai aizsargātu kuģi no iespējamiem pirātu uzbrukumiem; tā kā, baidoties no pirātu uzbrukuma un zvejas kuģim tuvojoties, uz to tika veikti brīdinājuma šāvieni un divi Indijas zvejnieki, Valentine alias Jelastine un Ajeesh Pink, traģiskā veidā tika nogalināti;

C.  tā kā 2012. gada 19. februārī Indijas policijas spēku locekļi uzkāpa uz kuģa, konfiscēja jūrnieku ieročus un arestēja tos divus jūrniekus, kuri bija identificēti kā atbildīgie par uguns atklāšanu pret zvejas kuģi;

D.  tā kā šie notikumi izraisīja diplomātisku saspīlējumu, ņemot vērā juridisko nenoteiktību, kas vērojama abu Itālijas jūrnieku lietā; tā kā pat pēc trim gadiem Indijas iestādes joprojām nav izvirzījušas apsūdzības;

E.  tā kā viens no kareivjiem — Massimiliano Latorre — atstāja Indiju, lai pavadītu četrus mēnešus mājās pēc tam, kad bija pārcietis cerebrālo išēmiju, un viņam joprojām ir jāsaņem medicīniskā aprūpe un tā kā S. Girone joprojām atrodas Itālijas vēstniecībā Indijā;

F.  tā kā, abām pusēm atsaucoties uz starptautiskajām tiesībām, Itālija apgalvo, ka incidents notika starptautiskajos ūdeņos un ka jūrnieki būtu jātiesā Itālijā vai starptautiskā tiesā; tā kā Indija tomēr apgalvo, ka var tiesāt jūrniekus, jo incidents notika piekrastes ūdeņos, kas ir Indijas jurisdikcijā;

G.  tā kā 2014. gada 15. oktobrī toreizējā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton sniedza paziņojumu par Indijas iestāžu rīcību, mudinot valdību rast ātru un apmierinošu risinājumu saskaņā ar Starptautisko Jūras tiesību konvenciju un starptautiskajām tiesībām;

H.  tā kā 2014. gada 16. decembrī jaunā ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini izteica savu neapmierinātību ar izrādīto iecietības trūkumu attiecībā uz Massimiliano Latorre lūgumu pagarināt viņa uzturēšanās laiku Itālijā, lai saņemtu medicīnisko aprūpi;

I.  tā kā 2015. gada 14. janvārī Indijas Augstākā tiesa piešķīra pagarinājumu, lai ļautu kareivim Latorre uzturēties Itālijā ilgāk, lai saņemtu medicīnisko aprūpi;

J.  tā kā abi jūrnieki ir Eiropas pilsoņi un tā kā 2012. gada 15. februārī viņi atradās uz Itālijas tirdzniecības kuģa, kas bija ceļā netālu no Keralas štata piekrastes, un veica savus uzdevumus kā daļu no starptautiskajām pirātisma apkarošanas darbībām, par kurām ES stingri iestājas,

1.  pauž dziļas skumjas par abu minēto Indijas zvejnieku traģisko nāvi un izsaka līdzjūtību;

2.  uzsver, ka 2012. gada 15. februāra notikuma sekas tomēr būtu jārisina saskaņā ar stingriem tiesiskuma principiem un pilnībā ievērojot iespējami iesaistīto personu cilvēktiesības un juridiskās tiesības;

3.  pauž dziļas bažas par Itālijas jūrnieku turēšanu apcietinājumā bez apsūdzības izvirzīšanas; uzsver, ka jūrniekus nepieciešams repatriēt; uzsver, ka ilgstošā vilcināšanās un jūrnieku pārvietošanās brīvības ierobežojumi nav pieņemami un ir būtiski viņu cilvēktiesību pārkāpumi;

4.  pauž nožēlu par veidu, kādā jautājums ticis risināts, un atbalsta visu iesaistīto pušu centienus steidzami rīkoties, lai rastu saprātīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu, kas būtu visu ģimeņu (indiešu un itāliešu), kā arī abu valstu interesēs;

5.  pauž cerību — ņemot vērā Itālijas kā ES dalībvalsts nostāju —, ka tiks atzīts, ka ar incidentu saistītie notikumi ir Itālijas iestāžu un/vai starptautiskas šķīrējtiesas kompetencē;

6.  mudina ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos veikt visas nepieciešamās darbības, lai aizsargātu abus Itālijas jūrniekus nolūkā panākt ātru un apmierinošu lietas atrisinājumu;

7.  atgādina Komisijai par to, ka ir svarīgi attiecībās ar Indiju uzsvērt cilvēktiesību stāvokļa jautājumu un līdz ar to — apsvērt turpmākus pasākumus, lai veicinātu labvēlīgu lietas atrisinājumu;

8.  atgādina, ka ES pilsoņu tiesības un drošība trešās valstīs ir jānodrošina ES diplomātiskajai pārstāvniecībai, kurai ir aktīvi jāstrādā, lai aizstāvētu to ES pilsoņu pamata cilvēktiesības, kuri atrodas apcietinājumā jebkādā trešā valstī;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un Indijas prezidentam un valdībai.

(1) OV C 261 E, 10.9.2013., 34. lpp.