Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2015)0216),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu, kā arī Padomes un Eiropadomes iepriekšējos attiecīgos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada 10. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES paplašināšanās stratēģija (COM(2015)0611),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku („pievienošanās partnerība”), un iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par pievienošanās partnerību,

–  ņemot vērā 2015. gada 29. novembra kopīgo paziņojumu pēc ES un Turcijas augstākā līmeņa sanāksmes un ES un Turcijas rīcības plānu,

–  ņemot vērā 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu(1),

–  ņemot vērā starpvaldību konferenci 2015. gada 14. decembrī, kuras laikā tika oficiāli atvērta 17. sadaļa (Ekonomiskā un monetārā politika),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu(2), 2011. gada 9. marta rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu(3), 2012. gada 29. marta rezolūciju par Turcijas 2011. gada progresa ziņojumu(4), 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu(5), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par stāvokli Turcijā(6), 2014. gada 12. marta rezolūciju par Turcijas 2013. gada progresa ziņojumu(7), 2014. gada 13. novembra rezolūciju par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā(8), 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā(9) un 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par Komisijas 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai EP rezolūcijā par Komisijas 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju atkārtoti izvērtēt līdzšinējo sarunu īstenošanas pieeju un to, kā varētu uzlabot un intensificēt ES un Turcijas attiecības un sadarbību,

–  ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju, kurā noteikts, ka atzīšana no visu dalībvalstu puses ir nepieciešams pievienošanās procesa komponents, un to, ka Turcijai ir pilnībā jāīsteno Ankaras nolīguma papildu protokols, bez izņēmuma un diskriminācijas atceļot visus šķēršļus brīvai preču apritei,

–  ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes secinājumiem Turcijas pievienošanās ES ir atkarīga no pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātes,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 46. pantu, kurā noteikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus ikvienā lietā, kurā tās ir puses,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā krīzi Sīrijā, centienus panākt pamieru un mierpilnu izlīgumu, kā arī Turcijas pienākumus uzlabot stabilitāti un veicināt labas kaimiņattiecības, aktīvi cenšoties izskatīt neatrisinātos divpusējos jautājumus, strīdus un konfliktus ar tās kaimiņvalstīm par sauszemes un jūras robežām un par gaisa telpu saskaņā ar ANO Statūtiem un ES pamatā esošajām vērtībām un principiem,

–  ņemot vērā to, ka tiesiskuma ievērošana, tostarp jo īpaši varas dalījums, demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības, minoritāšu tiesības un reliģijas brīvība, ir sarunu procesa pamatā,

–  ņemot vērā apstiprināto summu EUR 3 miljardu apmērā bēgļu krīzes pārvaldīšanai Turcijā, no kuras EUR 1 miljards ir no ES budžeta un pārējais no dalībvalstīm,

–  ņemot vērā darbu, ko veikusi Kati Piri, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas pastāvīgā referente Turcijas jautājumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2005. gada 3. oktobrī tika sāktas pievienošanās sarunas ar Turciju un tā kā šo sarunu sākšana bija sākuma punkts ilgam procesam, kura iznākumu nav iespējams iepriekš paredzēt un kura pamatā ir taisnīgi un stingri nosacījumi un apņemšanās īstenot reformas,

B.  tā kā ES arī turpmāk vajadzētu būt reformu veicinātājai Turcijā, ņemot vērā to, ka pievienošanās sarunas un paplašināšanās process stimulē pārmaiņas;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes secinājumiem būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātei; tā kā Turcija ir apņēmusies īstenot Kopenhāgenas kritērijus, piemērotas un efektīvas reformas un pakāpenisku atbilstības panākšanu ES acquis; tā kā šos centienus vajadzētu uzskatīt par Turcijas iespēju nostiprināt savas institūcijas un turpināt demokratizāciju un modernizāciju,

D.  tā kā sarunu procesā sevišķi svarīgs ir tiesiskums, tostarp jo īpaši varas dalīšana, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība, cilvēktiesības un demokrātija, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, labas kaimiņattiecības, reliģijas brīvība, pulcēšanās un miermīlīgas protestēšanas brīvība, minoritāšu tiesības, sieviešu tiesības, un neaizsargātu grupu, piemēram, romu, personu ar invaliditāti, un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI), diskriminācijas novēršana;

E.  tā kā attiecībā uz politiskajiem kritērijiem reformu temps ir kļuvis lēnāks un bija vērojams ievērojams solis atpakaļ attiecībā uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;

F.  tā kā Turcijā joprojām ir viens no augstākajiem apcietināto žurnālistu rādītājiem pasaulē;

G.  tā kā saskaņā ar „Freedom House” izveidoto preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības reitingu Turcijā šobrīd nav preses brīvības un interneta brīvība ir ierobežota;

H.  tā kā gan iekšējās, gan ārējās drošības stāvoklis Turcijā strauji pasliktinās;

I.  tā kā Turcija ir saskārusies ar daudziem teroristu uzbrukumiem, kuri piedēvējami tā dēvētājai organizācijai „Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL)/ Daesh, — Dijarbakirā, Suručā, Stambulā un Ankarā, kuros 150 nevainīgi cilvēki zaudēja dzīvību;

J.  tā kā Krievijas īstenotās bombardēšanas Alepo un citās Sīrijas daļās dēļ liels papildu skaits bēgļu meklē aizsardzību Turcijā;

K.  tā kā ES un Turcija vienojās no jauna stiprināt pievienošanās procesu un intensīvi sadarboties migrācijas jomā;

L.  tā kā Turcijas iedzīvotāji līdz šim ir bijuši apbrīnojami viesmīlīgi pret to vidū dzīvojošo lielo skaitu bēgļu; tā kā Turcijā ir vislielākais bēgļu skaits pasaulē, pēc UNHCR datiem — 2,7 miljoni reģistrētu bēgļu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas;

M.  tā kā Turcijas iestādes neatļāva no jauna atvērt grieķu pareizticīgo semināru Heibeljadas salā,

I.ES un Turcijas attiecību pašreizējā situācija

1.  pauž bažas par to, ka saistībā ar demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas mazināšanos kopējais reformu temps Turcijā pēdējos gados ir kļuvis ievērojami lēnāks un dažās svarīgākajās jomās, tādās kā tiesu iestāžu neatkarība, pulcēšanās un vārda brīvība, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, stāvoklis ir pasliktinājies un valsts attālinās no kandidātvalstīm izpildāmo Kopenhāgenas kritēriju izpildes;

2.  uzsver, ka Turcija Eiropas Savienībai ir svarīgs stratēģiskais partneris un ka aktīvas un ticamas sarunas nodrošinātu piemērotu satvaru ES un Turcijas attiecību pilna potenciāla izmantošanai; pieņem zināšanai to, ka ES ir ar jaunu sparu atsākusi sarunu procesu un cer, ka sarunu sadaļu atvēršana ļaus panākt konkrētu progresu; šajā sakarā prasa konkrētu progresu un patiesu apņemšanos no Turcijas puses; atkārto savu aicinājumu Komisijai vēlreiz novērtēt to, kā ir īstenotas līdzšinējās sarunas un kā varētu uzlabot un pastiprināt ES un Turcijas attiecības un sadarbību; pauž atbalstu tam, lai par galvenajiem kopīgu interešu jautājumiem, piemēram, migrāciju, terorisma apkarošanu, enerģētiku, ekonomiku un tirdzniecību, notiktu strukturēts un atklāts augsta līmeņa politiskais dialogs un tas tiktu rīkots biežāk;

3.  uzskata, ka Komisijas 2015. gada progresa ziņojuma sagatavošanas atlikšana uz vēlāku laiku — tikai pēc Turcijas parlamenta vēlēšanām 2015. gada novembrī, bija kļūdains lēmums, jo tas radīja iespaidu, ka ES ir gatava klusēt par pamattiesību pārkāpumiem apmaiņā pret Turcijas valdības sadarbību bēgļu jautājumā; aicina Komisiju apņemties publicēt ikgadējus progresa ziņojumus saskaņā ar konkrētu un noteiktu grafiku; aicina Eiropas Komisiju un Padomi neignorēt norises Turcijas iekšienē un skaidri aizstāvēt Kopenhāgenas kritērijos noteikto tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu Turcijā neatkarīgi no citām interesēm;

4.  atzīmē rezultātus, kas gūti 2015. gada 1. novembrī rīkotajās parlamenta vēlēšanās, un jaunas valdības veidošanu; atkārto aicinājumu samazināt vēlēšanu procentuālo barjeru, kas pašlaik ir 10 %, un prasa nodrošināt politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas pārredzamību; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības brīvprātīgo aktīvu līdzdalību vēlēšanās un vēlētāju lielo skaitu; tomēr nosoda plašsaziņas līdzekļu iebiedēšanu un vajāšanu un opozīcijas partiju diskrimināciju saistībā ar priekšvēlēšanu raidlaiku, vardarbības un iebiedēšanas gaisotni, kam jo īpaši raksturīgi uzbrukumi atsevišķiem kandidātu un partiju birojiem, jo īpaši Tautas demokrātiskās partijas (HDP) birojam, kā arī intensīvo politisko polarizāciju; atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties pēdējām divām vēlēšanām un neraugoties uz 10 % vēlēšanu procentuālo barjeru, Turcijas Lielā nacionālā asambleja ir kļuvusi iekļaujošāka Turcijas minoritāšu grupām;

5.  prasa uzlabot muitas savienību un paplašināt tās darbības jomu, iekļaujot tajā jaunas nozares, tostarp lauksaimniecības produktus, pakalpojumus un publisko iepirkumu; ņem vērā, ka sarunas par to sāksies 2016. gada otrajā pusē; atgādina, ka muitas savienība savu potenciālu var pilnībā sasniegt tikai tad, kad Turcija pilnībā ieviesīs papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm; uzskata, ka turpmākos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām pusēm, jo īpaši ES un ASV sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), būtu jāņem vērā Turcijas intereses; aicina uzlabot personu brīvu pārvietošanos un veicināt kultūras pieredzes apmaiņu;

6.  ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka 2015. gadā pastiprinājās politiskais dialogs starp ES un Turciju ārpolitikas un drošības politikas jomā un uzlabojās Turcijas atbilstība ES deklarācijām un Padomes lēmumiem; pauž nožēlu par to, ka Turcija nenodrošināja atbilstību Padomes lēmumam, tostarp ierobežojošajiem pasākumiem, pēc Krievijas Federācijas īstenotās Krimas nelikumīgās pievienošanas un notikumiem Ukrainas austrumos;

7.  atkārtoti norāda, ka Turcijai būtu vairāk jāsaskaņo sava ārpolitika ar ES ārpolitiku atbilstīgi sarunu programmas noteikumiem; uzskata, ka ir būtiski palielināt informācijas apmaiņu ar Turciju par ārpolitikas jautājumiem un attiecīgos gadījumos uzaicināt Turcijas ārlietu ministru piedalīties Ārlietu padomes sanāksmēs; atgādina, ka Turcija kā svarīga tranzītvalsts ir stratēģiski nozīmīga ES energoapgādes drošībai; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ātri attīstīt sadarbību enerģētikas jomā un paplašināt enerģijas tranzīta koridoru cauri Turcijai uz Eiropas Savienību;

8.  atkārtoti norāda uz nepieciešamību nostiprināt labas kaimiņattiecības, kas ir sarunu programmas pamatdaļa un paplašināšanās procesa neatņemama daļa; šajā sakarā aicina Turciju vairāk censties atrisināt divpusējās domstarpības, tostarp nenokārtotās tiesiskās saistības un strīdus ar tās tuvākajām kaimiņvalstīm par zemes un jūras robežām, kā arī par gaisa telpu, saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību normām, aicina Turcijas valdību parakstīt un ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju; mudina Turcijas valdību izbeigt atkārtotos Grieķijas gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu robežu pārkāpumus, kā arī Turcijas militāro gaisa kuģu regulāros lidojumus virs Grieķijas salām; pauž nožēlu par to, ka vēl nav atsaukti Turcijas Lielās nacionālās asamblejas pasludinātie casus belli draudi Grieķijai; mudina Turciju un Armēniju sākt normalizēt savas attiecības, bez priekšnosacījumiem nodibinot diplomātiskas attiecības, un aicina atvērt Turcijas un Armēnijas robežas, kas varētu uzlabot savstarpējās attiecības, jo īpaši saistībā ar pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju;

II.Tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

9.  uzskata, ka, pieturoties pie ES apņēmības ievērot tiesiskumu un pamattiesības, Turcijā steidzami vajadzīgas reformas tiesu iestāžu un pamattiesību jomā un tiesiskuma, brīvības un drošības jomā; neskarot dalībvalstu nostāju, aicina Eiropas Savienības Padomi, kad sarunu sākšanas kritēriji būs izpildīti, atvērt 23. sadaļu (tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (tiesiskums, brīvība un drošība) un nodrošināt, ka Turcijas reformu procesa pamatā ir ES vērtības un standarti; aicina Turciju pilnīgi sadarboties ar Eiropas Padomi un Venēcijas komisiju saistībā ar tiesu iestāžu reformu;

10.  pauž nožēlu par to, ka pēdējos divos gados gan tiešsaistē, gan bezsaistē ievērojami ir pasliktinājusies situācija attiecībā uz vārda un domas brīvību Turcijā, kura organizācijas “Reportieri bez robežām” sastādītajā jaunākajā pasaules preses brīvības sarakstā ir ierindota 149. vietā no 180 valstīm; atgādina, ka saskaņā ar Turcijas iestāžu datiem Turcija ir vadošā valsts ieslodzīto žurnālistu skaita ziņā; atgādina, ka uzskatu un vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu neatkarība ir ES pamatvērtības; atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas nolēmumu par to, ka ir tikušas pārkāptas Can Dündar un Erdem Gül tiesības; atgādina, ka minētās personas joprojām ir iesaistītas tiesas procesā un ka prokurori pieprasa piespriest vairākus mūža ieslodzījumus, pauž bažas par lēmumu neļaut sabiedrības pārstāvjiem piedalīties visā lietas izskatīšanas procesā un prasa veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu par žurnālistu apgalvojumiem par ieroču ievešanu Sīrijā; nosoda Turcijas prezidenta nesenos izteikumus par Konstitucionālo tiesu; prasa nekavējoties atbrīvot visus cietumā ieslodzītos žurnālistus un mudina Eiropas diplomātus turpināt cieši uzraudzīt visas krimināllietas, kas ierosinātas pret žurnālistiem; pauž nožēlu par vadošu valdības ierēdņu personīgajiem uzbrukumiem žurnālistiem un oponentiem, kā arī par Turcijas valsts vadītāju īstenoto pārvaldību, kas kļūst aizvien autoritārāka; mudina Turciju vērsties pret jebkāda veida žurnālistu iebiedēšanu, jo īpaši izmeklējot visus fizisko uzbrukumu gadījumus un žurnālistiem izteiktos draudus, kā arī aktīvi novēršot uzbrukumus plašsaziņas līdzekļiem un mazinot politiskās atmosfēras spriedzi, kas rada vidi, kura ierobežo vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos un internetā;

11.  pieņem zināšanai organizācijas „Transparency International” 2016. gada 27. janvārī publicēto 2015. gada korupcijas uztveres indeksu, kas parāda korupcijas līmeņa paaugstināšanos Turcijā pēdējā gada laikā, Turcijai ierindojoties 66. vietā; uzsver, ka Turcijas valdībai ir skaidri un konsekventi jānorāda, ka tā patiešām vēlas apkarot korupciju visos pilnvaru līmeņos;

12.  atgādina, ka cīņai pret korupciju vajadzētu būt vienai no Turcijas prioritātēm; tādēļ aicina Turciju atjaunināt pretkorupcijas stratēģiju un rīcības plānu, lai izveidotu neatkarīgu pretkorupcijas struktūru un uzkrātu ticamus reģistrētus datus par izmeklēšanām, apsūdzībām un spriedumiem, tostarp augsta līmeņa lietās;

13.  aicina atjaunot Koza İpek Holding un Feza plašsaziņas līdzekļu neatkarību un pārtraukt visu valdības pārstāvju dalību to valdēs, atjaunot darbā tos daudzos darbiniekus, kuri izteica savu neapmierinātību par valdības pārņemšanu, un atcelt pret viņiem celtās terorisma apsūdzības;

14.  nosoda vairāku Turcijas laikrakstu vardarbīgo un pretlikumīgo pārņemšanu, tostarp arī nesen notikušo izdevuma „Zaman” pārņemšanu, un pauž bažas par „Digiturk” lēmumu pārstāt pārraidīt televīzijas kanālus, jo tā pamatā, iespējams, cita starpā ir politiski motīvi; aicina Turcijas valdību izbeigt politisko un ekonomisko spiedienu uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem; stingri nosoda mutiskos un fiziskos uzbrukumus un arvien pieaugošu neslavas celšanas un pretterorisma tiesību aktu izmantošanu pret žurnālistiem; norāda uz satura aizliegumu attiecībā uz tiešsaistes un parastā formāta ziņošanu, kā arī tīmekļa vietņu, jo īpaši sociālo tīklu, bloķēšanu, kas ir novedis pie žurnālistu pašcenzūras, jo viņi baidās, ka kritika pret iestādēm nozīmēs turpmākas represijas; ir ļoti nobažījies par desmitiem tūkstošu tīmekļa vietņu bloķēšanu, 2015. gada martā pieņemtajiem Interneta plašsaziņas līdzekļu regulējuma likuma grozījumiem, un Telekomunikāciju direktorāta (TIB) pilnvarām, kas tam ļauj četru stundu laikā dažādu neskaidru iemeslu dēļ bloķēt tīmekļa vietnes; pauž bažas par to, ka Turcijas satelītpakalpojumu sniedzējs „Turksat” piektdien, 2016. gada 26. februārī, apturēja IMC TV pārraides pēc Ankaras prokurora pieprasījuma, kurš izmeklē, vai kanāls ir atbalstījis „teroristu” grupējumu; pauž bažas par ārkārtīgi augstajiem nodokļu sodiem, kas piemēroti plašsaziņas līdzekļu organizācijām; aicina pārskatīt tiesību aktus par internetu, lai atbalstītu vidi, kas veicina vārda brīvību internetā, un privātuma un privāto tiesību aizsardzību; nosoda Turcijas valdības amatpersonu mēģinājumus iebiedēt un dažos gadījumos deportēt vairākus starptautiskos žurnālistus; prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu par žurnālistu Naji Jerf, Ibrahim Abdel Qader un Fares Hammadi, kuri veidoja blogu par Sīriju, proti „Raqqa is Being Slaughtered Silently” („Raka tiek klusībā nokauta”) noslepkavošanu Turcijā; turklāt pauž nožēlu par izmeklēšanu, arestiem, sodiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, un naudassodiem par, kā apgalvots, valsts vadītāja apvainošanu, kuri pamatojas uz kriminālkodeksa 299. pantu; aicina Turcijas valdību prioritārā un steidzamības kārtā risināt šos jautājumus, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem garantētu plurālismu; uzskata, ka atvērtas publiskas debates ir veselīgas demokrātijas pamatelements;

15.  aicina Turcijas valdību pieņemt atbilstīgu datu aizsardzības likumu un izveidot neatkarīgu datu aizsardzības iestādi saskaņā ar Eiropas standartiem, radot vajadzīgos nosacījumus efektīvai un lietderīgai starptautiskai policijas un tiesu iestāžu sadarbībai un informācijas kopīgošanai un vienlaikus veicinot atbilstību vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem; aicina Turcijas iestādes skaidri noteikt likuma darbības jomas izņēmumus, jo īpaši attiecībā uz veselības datu apstrādi, un ieviest atlases procedūru, kas nodrošina datu aizsardzības iestādes locekļu neatkarību;

16.  atkārtoti pauž bažas par pretterorisma likumu, jo īpaši par to, cik plaši un pārmērīgi nenoteikti tajā definēts terorisma, organizētās noziedzības un propagandas jēdziens, kas faktiski neļauj noteikt šādu pārkāpumu precīzu raksturu; uzstāj, ka krimināltiesību un pretterorisma tiesību aktiem ir jābūt saskaņā ar ECT judikatūru, kas Turcijai būtu pilnīgi jāņem vērā un jāīsteno; aicina Turciju radīt politisko un tiesisko vidi, kas arī praksē ļauj tiesu varai neatkarīgi un objektīvi veikt savus pienākumus, lai tā nekļūtu par represiju instrumentu iekšējo domstarpību risināšanai; aicina Turciju īstenot visus Eiropas tiesu spriedumus; pauž bažas par daudzajiem gadījumiem, kad tiesnešus un prokurorus ieceļ citā amatā, pārceļ bez paša piekrišanas un atbrīvo no darba, kas iedragā tiesu sistēmas neatkarību, objektivitāti un efektivitāti, kā arī taisnīga procesa un pilnvaru nodalīšanas principu ievērošanu; prasa steidzami atjaunot pilnvaru nodalīšanu un īstenot jēgpilnus pasākumus, lai nodrošinātu tiesu iestāžu pilnīgu neatkarību; pauž nožēlu par tiesas spriešanas procesa izkropļošanu par labu konkrētiem politiķiem, kas kļuva par bieži sastopamu praksi Turcijā pēc 2013. gada korupcijas skandāla; uzsver, ka ir jāierobežo izpildvaras nozīme un ietekme Tiesnešu un prokuroru augstajā padomē un ka ir vajadzīgas pietiekamas garantijas pret tiesnešu pārcelšanu bez paša piekrišanas;

17.  atgādina, ka Turcijas ekonomikas ārkārtīgā izaugsme pēdējās desmitgades laikā ir vedusi pie līdz šim nepieredzēta strauja uzplaukuma mājokļu un infrastruktūras jomā, kas daudzos gadījumos noticis uz vides un dabas aizsardzības apsvērumu rēķina; pauž īpašas bažas par dažādajiem lielajiem projektiem šajā valstī un aicina valdību nekavējoties izmantot vides un sociālās ietekmes novērtējumus, kā arī projektu izstrādē pienācīgi iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai pēc iespējas izvairītos no urbanizācijas, telpas patēriņa un vides degradācijas negatīvas ilgtermiņa ietekmes;

18.  uzskata, ka konstitūcijas reformu procesam būtu jāsekmē plurālistiskas, iekļaujošas un tolerantas sabiedrības izveide; uzsver, ka jaunas konstitūcijas pamatā vajadzētu būt plaša politiskā spektra un visas sabiedrības vienprātībai un pilnīgai minoritāšu tiesību ievērošanai neatkarīgi no viņu kultūras vai reliģiskās piederības, tādējādi nodrošinot stabilu pamatu pamattiesību un tiesiskuma ievērošanai; mudina Turciju pilnībā ievērot tiesiskumu un pamattiesības un brīvības, jo īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu brīvību; uzsver nepieciešamību pieņemt visaptverošus diskriminācijas apkarošanas tiesību aktus, tostarp aizliegt diskrimināciju un naidīgus izteikumus uz etniskās piederības, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzimuma un dzimumidentitātes pamata, un šādas diskriminācijas aizliegumu iekļaut arī jaunā konstitūcijā; uzsver, ka tam nevajadzētu liegt Turcijai iespēju piešķirt īpašas tiesības pilsoņiem, pamatojoties uz viņu etniskās izcelsmes, reliģijas vai valodas, lai viņi varētu saglabāt savu identitāti; šajā sakarā norāda, ka nepieciešama turpmāka rīcība, lai risinātu problēmas, ar ko saskaras grieķu minoritātes pārstāvji, jo īpaši attiecībā uz izglītību un īpašumtiesībām; mudina Turcijas iestādes īstenot tiesvedības pasākumus pret personām un struktūrām, kas atbildīgas par jebkāda veida naida noziegumu, tostarp antisemītisma, izdarīšanu, kā norādīts valdības 2013. gada „Demokratizācijas kopumā”; nosoda Turcijas valdības pasīvo attieksmi pret nopietnajiem draudiem pret kristiešiem un to mācītājiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos; gaida, ka Turcijas valdības attieksme pret Turcijas pilsoņiem nebūs atkarīga no pilsoņu reliģiskās pārliecības; ņemot vērā to, ka Turcijā ir lielākā romu minoritātes kopiena pasaulē, aicina Turcijas iestādes īstenot konkrētus un efektīvus pasākumus, lai romiem panāktu de facto vienlīdzīgas tiesības Turcijas sabiedrībā un uzlabot romu situāciju, īpašu uzmanību veltot romu bērnu situācijai un romu sieviešu integrācijai;

19.  aicina Turciju turpināt cieši sadarboties ar Komisiju saistībā ar izstrādē esošiem jaunajiem tiesību aktiem un attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību ES acquis;

20.  uzsver, ka saskaņā ar Eiropas vērtībām ir pilnīgi jāievēro tiesības uz atšķirīgu dzīvesveidu, laicīgu vai ticībā pamatotu, kā arī to, ka ir jāsaglabā valsts un reliģijas nošķiršana;

21.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt reformu procesu domas, apziņas un reliģijas brīvības jomā, ļaujot reliģiskajām kopienām iegūt juridiskas personas statusu, likvidējot visus aizliegumus attiecībā uz garīdznieku izglītošanu, iecelšanu amatā un pēctecību, ievērojot attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un Venēcijas komisijas ieteikumus un likvidējot jebkādu diskrimināciju vai šķēršļus saistībā ar reliģiju; aicina Turciju ņemt vērā Ekumēniskā patriarhāta specifisko raksturu un nozīmi un atzīt tā juridisko statusu; atkārtoti norāda nepieciešamību ļaut atkalatvērt Halki semināru un novērst visus šķēršļus tā pienācīgai darbībai, kā arī ļaut publiski izmantot garīdznieka titulu „ekumeniskais patriarhs”;

22.  aicina Turcijas valdību apturēt tās plānus būvēt Akuju kodolspēkstaciju; norāda, ka objektam paredzēts atrasties reģionā, kur bieži notiek spēcīgas zemestrīces, un tāpēc tas apdraudētu ne tikai Turciju, bet arī visu Vidusjūras reģionu; līdz ar to pieprasa Turcijas valdībai pievienoties Espo konvencijai, kas pusēm uzliek saistības citai citu informēt un apspriesties par plānotiem lieliem projektiem, kuriem, ļoti iespējams, varētu būt ievērojama nelabvēlīga pārrobežu ietekme uz vidi; aicina Turcijas valdību iesaistīt kaimiņvalstu, piemēram, Grieķijas un Kipras, valdību turpmākā Akuju projekta darbībā vai vismaz apspriesties ar tām;

23.  pauž bažas par to, ka pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis ir augsts un ka valsts tiesību aktos paredzētā aizsardzība, kas novērstu vardarbību pret sievietēm, netiek pietiekami īstenota; turklāt uzstāj, lai iestādes efektīvi piemērotu spēkā esošos tiesību aktus par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas ir plaši izplatīta problēma gan laukos, gan pilsētās, risinātu jautājumu par to, ka vardarbība dzimuma dēļ netiek pietiekami bieži paziņota, sniegtu atbalsta pakalpojumus un patvērumu no šādas vardarbības cietušajiem un piemērotu vainīgajiem sankcijas, vairotu sociālo informētību un cīnītos pret to, ka sabiedrībā vardarbību dzimuma dēļ uzskata par pieņemamu; stingri iesaka valdībai sekmēt dzimumu līdztiesību politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsonisko tiesību un visās citās jomās;

24.  aicina Turciju veltīt nopietnus centienus LGBTI kopienas tiesību aizsardzībai; pauž nopietnas bažas par LGBTI personu aizsardzības pret vardarbību trūkumu; šajā sakarā uzsver savu vilšanos par to, ka aizsardzība pret naida noziegumiem uz seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes pamata nav ietverta Naida noziegumu likumprojektā; pauž nožēlu par to, ka naida noziegumi pret LGBTI personām bieži paliek nesodīti vai arī likumpārkāpēja sods tiek samazināts tāpēc, ka cietušais it kā esot „netaisni provocējis”;

III.Kurdu miera process un situācija Turcijas dienvidaustrumos

25.  pauž dziļas bažas par situācijas pasliktināšanos Turcijas dienvidaustrumos; atgādina par Turcijas valdības atbildību par visu tās teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju aizsardzību, neatkarīgi no to izcelsmes, kultūras un reliģijas; atzīst, ka Turcijai ir likumīgas tiesības cīnīties pret terorismu, ievērojot starptautiskās tiesību normas; tomēr uzsver, ka drošības pasākumi ir jāveic, ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības; uzsver, ka visām drošības spēku operācijām jābūt proporcionālām un tās nedrīkst būt kolektīva sodīšana; nosoda īpašo drošības dienestu pārkāpumus un aicina saukt vainīgos pie atbildības; aicina nodrošināt humanitāro tiesību ievērošanu, lai visi ievainotie varētu saņemt aprūpi, uz ko viņiem ir tiesības;

26.  nosoda un neuzskata par attaisnojamu vardarbību, pie kuras atkārtoti ķērusies PKK, kura ir iekļauta ES sastādītajā teroristu organizāciju sarakstā; uzsver, ka kurdu jautājumu nevar atrisināt vardarbīgā ceļā un mudina Turcijas valdību uzņemties atbildību par sarunu atsākšanu, lai panāktu visaptverošu ilgtspējīgu un kurdu jautājuma atrisinājumu; aicina PKK nolikt ieročus, atteikties no terorisma taktikas un savu prasību paušanai izmantot likumīgus līdzekļus; stingri nosoda uzbrukumus drošības spēkiem un civiliedzīvotājiem; šajā saistībā pauž nopietnas bažas par to, ka YPG-H kaujinieki ceļ barikādes un rok tranšejas; tomēr uzstāj, ka miermīlīgi protesti ir jāatļauj;

27.  aicina Turcijas varas iestādes nekavējoties atcelt komandantstundas, kuru noteikšanas apstākļi pārkāpj Turcijas konstitūciju; pauž īpaši nopietnu satraukumu par situāciju Džizrē un Dijarbakiras pilsētas Suras rajonā, un pauž nosodījumu par civiliedzīvotāju nogalināšanu, ievainošanu un atstāšanu bez ūdens, pārtikas un medicīniskās aprūpes; aicina Turciju atļaut Starptautiskā Sarkanā Pusmēness kustību atvieglot civiliedzīvotāju stāvokļa krīzi Džizrē un Dijarbakirā; mudina valdību ļaut ievainotos nogādāt slimnīcā, izpildot ECT pagaidu pasākumus, un garantēt drošus maršrutus, pa kuriem civiliedzīvotājiem atstāt pilsētas, kurās noteikta komandantstunda; pauž dziļas bažas par to, ka pieaug bojā gājušo un ievainoto civiliedzīvotāju skaits, un šis fakts ir rūpīgi jāizmeklē, kā arī to, ka aptuveni 400 000 cilvēku ir tikuši pārvietoti iekšzemē; uzsver, ka, ievērojot cilvēka cieņu, ir jāļauj ģimenēm no ielām aiznest bojāgājušo mirstīgās atliekas un viņus apbedīt; uzsver, ka Turcijas valdība ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošinātas cilvēktiesības, garantēta drošība un piekļuve precēm un pakalpojumiem visiem civiliedzīvotājiem kaujās cietušajās Turcijas daļās, ko pārsvarā apdzīvo kurdi; aicina Turcijas valdību izveidot oficiālu mehānismu ārkārtas palīdzībai un kompensācijai tiem, kuriem nācās bēgot pamest savas mājas, kuri kļuva par bezdarbniekiem un zaudēja iztiku; pauž nožēlu par vēsturiskā mantojuma iznīcināšanu;

28.  ar bažām ņem vērā pilsētu pārveidošanas un pārvietošanas projektus konfliktu skartajās teritorijās, kurus nesen atklājusi Turcijas valdība, un pauž nožēlu par lēmumu visā Dijarbakiras rajonā Sur atsavināt īpašumus, tostarp pašvaldībai un arī baznīcai piederošus īpašumus, kas būtu reliģisko minoritāšu tiesību pārkāpums; aicina Turcijas valdību ievērot reģiona kultūras atšķirīgumu un atturēties no turpmāku pilnvaru piešķiršanas reģiona centralizētajai pašvaldības struktūrai; prasa pārskatīt lēmumu par atsavināšanu un rekonstrukcijas plānus, iesaistoties dialogā un sadarbībā ar rajona un pilsētas pašvaldībām un ievērojot iedzīvotāju un īpašnieku tiesības;

29.  pauž neizpratni par darbībām, ko veikuši īpašo operāciju policijas spēki, kurus dēvē par „Esedullah komandām” un kuri, kā izrādās, varētu būt atbildīgi par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, arī civiliedzīvotāju apzinātu nogalināšanu Turcijas dienvidaustrumos; pieprasa Turcijas iestādēm veikt vispusīgu „Esedullah komandu” darbību izmeklēšanu un nodrošināt, lai personas, kas vainīgas cilvēktiesību pārkāpumos, tiktu sauktas pie pilnas atbildības un sodītas;

30.  prasa nekavējoties panākt pamieru un atsākt miera procesu, lai panāktu kurdu jautājuma risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka prioritāte ir panākt progresu ceļā uz demokratizāciju un samierināšanu; šajā saistībā prasa Turcijas Lielajā nacionālajā asamblejā izveidot īpašu komiteju kurdu jautājuma atrisināšanai, kurai būtu jāveicina ilgstoša miera panākšana, no jauna radot taisnīguma sajūtu un dziedējot pret politiskiem pārkāpumiem jutīgās traumas; mudina ES nekavējoties uzņemties aktīvu lomu miera procesā; uzsver, cik svarīgi ir piešķirt prioritāti tam, lai palielinātu kurdu izcelsmes cilvēku sociālās, kultūras un politiskās tiesības un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem; atkārtoti aicina Turciju kā Eiropas Padomes dalībvalsti atcelt atrunas, attiecībā uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, lai nodrošinātu hartas pilnīgu ieviešanu visos tās aspektos;

31.  pauž stingru nosodījumu par iebiedēšanu un kriminālvajāšanu, kas vērsta pret vairāk nekā 1000 akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kuri parakstīja lūgumrakstu, aicinot nodrošināt mieru; nosoda to, ka gandrīz 50 no viņiem ir tikuši atlaisti no darba vai atstādināti no pienākumu pildīšanas un ka vēl citi četri lūgumraksta parakstītāji ir tikuši ieslodzīti; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības personas, kas vainojamas advokāta Tahir Elçi — kurš savu dzīvi veltīja mieram un cilvēktiesībām — nogalināšanā; pauž nopietnas bažas par tiesas izmeklēšanām, kas vērstas galvenokārt pret HDP locekļiem, kā arī par vietējo mēru, tostarp 25 mēra vietnieku, apcietināšanu un atbrīvošanu no amata, kā arī draudiem, kas izteikti daudziem kurdu politiķiem;

32.  nosoda teroristu uzbrukumus Dijarbakirā, Suručā, Ankarā un Stambulā, kuri piedēvējami organizācijai ISIL/Daesh; pauž solidaritāti ar upuriem un viņu ģimenēm un Turcijas iedzīvotājiem, kas atrodas pirmajās rindās cīņā pret ekstrēmismu; tikpat stingri nosoda bumbu sprādzienus Ankarā 2016. gada 17. februārī, par kuriem uzņēmās atbildību kaujinieku grupējums TAK (Kurdistānas Brīvības piekūni), kā arī 2016. gada 13. martā Ankarā sarīkoto uzbrukumu, un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un sērojošajiem; uzsver, cik svarīgi ir veikt rūpīgu izmeklēšanu par šiem uzbrukumiem, lai sauktu vainīgos pie atbildības; uzskata, ka efektīvai terorisma apkarošanai izšķirīgi svarīga ir ciešāka sadarbība starp Eiropolu un Turcijas tiesībaizsardzības iestādēm;

33.  atzinīgi vērtē Turcijas dalību globālajā koalīcijā pret Da’esh un tās bāzu atvēršanu ASV un koalīcijas spēkiem; mudina Turciju rīkoties, ievērojot nepieciešamo atturību, un pilnībā sadarbojoties ar tās rietumu sabiedrotajiem;

34.  mudina Turciju turpināt pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir neļaut ārvalstu kaujiniekiem, finansējumam un aprīkojumam caur Turcijas teritoriju sasniegt ISIL/Daesh un citus ekstrēmistu grupējumus; pauž bažas par iespēju, ka Turcijas iestādes nav veikušas visus iespējamos pasākumus, lai apturētu un novērstu ISIL/Daesh darbības, jo īpaši, lai cīnītos pret nelegālu naftas pārvadāšanu pāri tās robežām; prasa ES palielināt savas pilnvaras apmainīties ar informāciju un cieši sadarboties ar Turcijas iestādēm šajā jautājumā, lai sniegtu papildu atbalstu kontrabandas tīklu apkarošanai; norāda uz trūkumiem ārvalstu kaujinieku apcietināšanā un robežu kontrolē ar Irāku un Sīriju;

35.  atzinīgi vērtē Turcijas atbalstu un ieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts starp lielvalstīm, lai izbeigtu karadarbību Sīrijā un sniegtu humanitāro palīdzību tiem, kam tā nepieciešama; uzteic to kā svarīgu soli ceļā uz Sīrijas krīzes atrisināšanu; norāda, ka karadarbības izbeigšanai būtu jāattiecas uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot grupas, ko ANO Drošības padome ir iekļāvusi teroristu organizāciju sarakstā; aicina visas puses pilnā mērā ātri īstenot šo apņemšanos; atgādina savu pārliecību par to, ka Sīrijas krīzi nevar atrisināt militārā ceļā, un uzstāj, ka ir jārod politisks risinājums nosoda Turcijas militāro intervenci pret kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļos, kas nelabvēlīgi ietekmē cīņu pret ISIL/Daesh un pakļauj riskam centienus panākt mieru un atjaunot drošību;

IV.ES un Turcijas sadarbība bēgļu/migrācijas krīzes jomā

36.  atbalsta ES un Turcijas politiskā dialoga atjaunošanu ģeopolitisko problēmu, jo īpaši bēgļu un migrantu krīzes, risināšanā; atzīst Turcijas lielo humanitāro ieguldījumu lielākā bēgļu skaita pasaulē uzņemšanā; mudina ES un Turciju apvienot spēkus, uzlabojot bēgļu nometņu pamatsituāciju, nodrošinot pienācīgus dzīves apstākļus un veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras (UNHCR) darbu, lai novērstu milzīgā skaita migrantu izbraukšanu; mudina ES turpināt sadarbību ar Turcijas valdības amatpersonām, lai nodrošinātu migrantu pareizu dokumentāciju; atgādina, ka Turcija ir viena no galvenajām tranzītvalstīm migrantiem un bēgļiem, kuri dodas uz ES ne tikai no Sīrijas, bet arī no daudzām citām valstīm; uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar Turciju, lai pārvaldītu bēgļu krīzi un novērstu cilvēku bojāeju jūrā; atzinīgi vērtē NATO pārraudzības misiju Egejas jūrā;

37.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 29. novembrī ir uzsākts ES un Turcijas kopējais rīcības plāns par bēgļu un migrantu pārvaldību, kas ir uz kopēju atbildību un abpusēju apņemšanos un mērķu sasniegšanu pamatotas visaptverošas sadarbības programmas daļa, un uzsver vajadzību to nekavējoties īstenot; uzsver, ka ES un Turcijas sadarbību migrācijas jautājumos nevajadzētu saistīt ar sarunu procesa kalendāru, saturu un nosacījumiem; uzskata, ka bēgļu krīzes nodošana Turcijai nav uzticams šīs problēmas ilgtermiņa risinājums; aicina ES dalībvalstis izrādīt solidaritāti, palielinot to valstu skaitu, kuras uzņems bēgļus pārmitināšanai dalīta sloga un dalītas atbildības garā;

38.  uzsver, ka 3 miljardus euro lielo Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijai un tā papildu finansējumu ir pienācīgi jāizmanto, lai ātri sniegtu tiešu atbalstu bēgļiem un to uzņēmējām kopienām, īstenojot projektus ar mērķi apmierināt tūlītējās vajadzības pēc pārtikas, veselības aprūpes, sanitārijas un izglītības; prasa lēmumu pieņemšanas procesā pilnībā iesaistīt Parlamentu, kas ir viens no likumdevējiem un budžeta lēmējiestāde; mudina ātrāk izmaksāt apsolītos līdzekļus; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Turciju nodrošināt, ka ir ieviests mehānisms, lai pārliecinātos, ka līdzekļus pareizi izmanto šim mērķim, ka šis mehānisms tiks rūpīgi uzraudzīts un ka Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu par līdzekļu izmantošanu; uzsver, ka īpašu uzmanību nepieciešamas pievērst neaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, jo īpaši bāreņiem, kā arī reliģiskajām minoritātēm, tādām kā kristieši un jezīdi; uzsver, ka steidzami ir jārisina ar dzimumu saistītā vardarbība un sieviešu un meiteņu ļaunprātīgā izmantošana migrācijas ceļos, kas šķērso Turciju;

39.  atzinīgi vērtē Turcijas valdības neseno lēmumu atvērt savu darba tirgu Sīrijas bēgļiem; mudina steidzami rīkoties, lai nodrošinātu, ka visi 700 000 sīriešu bērnu saņem izglītību; uzteic Turcijas valdību par Sīrijas bēgļu nodrošināšanu ar bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības iespējām; pauž nožēlu, ka ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja aicinājums palielināt finansējumu nav ticis apmierināts un ka Pasaules Pārtikas programmai samazināto līdzekļu dēļ nācās samazināt ēdināšanai atvēlētos līdzekļus līdz 80 %; uzteic Turciju par to, ka tā vienpusēji aizpildīja šo finansiālo plaisu, un aicina dalībvalstis un ES palielināt finansējumu ANO aģentūrām un to partnerēm NVO Turcijā;

40.  augstu vērtē to, ka Turcija līdz šim ir saglabājusi atvērtu robežu politiku bēgļiem no Sīrijas; uzteic jaunu noteikumu ieviešanu Turcijas vīzu režīmā, kā rezultātā jau ir panākts krass robežu nelegālās šķērsošanas samazinājums; tomēr uzsver, ka trešām valstīm, no kurām nāk liels skaits nelikumīgo migrantu, ir jāpiemēro daudz stingrāka, ES vīzu politikai atbilstoša vīzu politika, lai mazinātu tādu migrantu pieplūdumu Eiropā caur Turciju, kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība; uzsver, ka Turcijai ir nepieciešams visa veida atbalsts, lai stiprinātu tās robežu drošību un pastiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandistiem; aicina Turciju izrādīt pilnīgu neiecietību un veikt iedarbīgus pasākumus, lai apturētu cilvēku kontrabandu un bēgļu plūsmu uz Grieķijas salām, kā rezultātā tiek radītas nopietnas humanitāras, politiski sociālas un drošības problēmas ES. prasa panākt ciešāku sadarbību starp Turciju, Bulgāriju un Grieķiju meklēšanas un glābšanas operāciju Egejas jūrā jomā un aicina Frontex sniegt atbalstu Turcijas krasta apsardzei un veicināt divpusējo apmaiņu ar informāciju; atzīst, ka pasākumi pret noziedzīgo kontrabandu var būt iedarbīgi tikai tad, ja vienlaikus tiek izveidoti droši un likumīgi ceļi, kā bēgļi un patvēruma meklētāji var nonākt Eiropas Savienībā;

41.  uzsver, ka migrācijas uz ES ierobežošanai nevajadzētu novest pie bēgļu patvēruma noraidījuma vai nelikumīgas turēšanas apcietinājumā; aicina Komisiju saistībā ar ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu izmeklēt organizācijas “Amnesty International” 2016. gada 1. aprīļa ziņojumā iekļautos apgalvojumus par to, ka Turcija veic sīriešu bēgļu piespiedu atgriešanu; uzstāj, ka visām piespiedu atgriešanas procedūrām no Grieķijas uz Turciju ir pilnībā jāatbilst starptautiskajiem un ES tiesību aktiem, kas saistīti ar patvērumu, starptautisko aizsardzību un pamattiesību un procesuālo garantiju īstenošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju cieši uzraudzīt, kā Turcijas iestādes īsteno vienošanos un vai Turcijā atpakaļ atgriezto personu gadījumā tiek ievērots neizraidīšanas princips; atkārtoti aicina Turcijas valdību atcelt ģeogrāfisko atrunu attiecībā uz 1951. gada Ženēvas Konvenciju; uzsver, ka ir būtiski svarīgi izveidot drošus un likumīgus ceļus bēgļiem, un mudina dalībvalstis ievērojami palielināt savus pārmitināšanas pasākumus; uzskata, ka ir absolūti nepieciešams rast politisku risinājumu Sīrijas krīzei; mudina Turciju ievērojami palielināt savus centienus rast politisku risinājumu, proti, atteikties no savām iebildēm pret kurdu līdzdalību miera sarunās Ženēvā;

42.  atzinīgi vērtē to, ka Turcijas iestādes un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs Turcijā ir saskaņojuši savas bēgļu reģistrācijas datubāzes vienā reģistrācijas sistēmā; uzskata, ka steidzami ir jāmeklē tehniski veidi, kā padarīt šo datubāzi sadarbspējīgu un saderīgu ar Eiropas patvēruma meklētāju reģistrācijas datubāzi Eurodac; uzsver, ka svarīgi ir arī anulēt bēgļu reģistrāciju Turcijas datubāzē, kad tie no Turcijas dodas uz Eiropu;

43.  uzsver, ka Eiropas Savienībai atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanai attiecībā uz visām dalībvalstīm ir izšķiroša nozīme, jo tas nodrošina iespēju piemērot efektīvāku atgriešanas politiku attiecībā uz migrantiem, kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība; atzinīgi vērtē politisko vienošanos, ko abas puses panāca ES un Turcijas augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada 29. novembrī, par to, ka ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgums ir pilnībā piemērojams no 2016. gada jūnija; aicina visas puses īstenot pastāvošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un nodrošināt atgriezto migrantu pamattiesību pilnīgu ievērošanu;

44.  mudina Turcijas valdību pilnībā un nediskriminējoši izpildīt vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktos kritērijus attiecībā uz visām dalībvalstīm; atgādina, ka vīzu režīma liberalizāciju ir uz nopelniem balstīts process un tikai tad, kad būs izpildīti standarti, Turcijas pilsoņiem kļūs iespējams ceļot bez vīzas; aicina Komisiju sniegt plašāku tehnisko palīdzību to vīzu liberalizācijas noteikumu izpildīšanai, kas ietverti ceļvedī;

V.Progress sarunās par Kipras atkalapvienošanos

45.  atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas panākts Kipras sarunās par atkalapvienošanos, kuras risinājās ANO aizbildnībā; atzinīgi vērtē abu kopienu vadītāju 2014. gada 11. februāra kopīgo deklarāciju kā iespējamā atrisinājuma pamatu; neskarot galīgo vienošanos, atbalsta Kipras republikas attīstīšanos par divu kopienu, divu zonu federāciju ar vienu suverenitāti, vienu starptautisko juridiskas personas statusu un vienu pilsonību, ar politisku vienlīdzību starp abām kopienām un vienlīdzīgām iespējām visiem tās pilsoņiem, saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un starptautiskajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē Kipras grieķu un Kipras turku kopienas vadītāju konstruktīvo pieeju, kā arī viņu apņemšanos un nenogurstošos centienus iespējami drīzāk panākt taisnīgu, visaptverošu un dzīvotspējīgu risinājumu; uzsver gadu desmitiem ilgušās Kipras problēmas risinājuma svarīgo nozīmi visam reģionam, kā arī Eiropai/ Eiropas Savienībai; tāpēc atzinīgi vērtē jauna referenduma par atkalapvienošanos iespējamu un aicina visas puses palīdzēt sasniegt pozitīvu iznākumu;

46.  uzsver, ka neatrisinātā Kipras problēma ietekmē ES un Turcijas attiecību attīstību, tāpēc aicina visas iesaistītās puses pielikt pūles, lai rastu šīs problēmas risinājumu;

47.  aicina Turciju pildīt tās pienākumu pilnībā un nediskriminējoši ieviest EK un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm, tostarp Kipras Republiku, kura izpilde varētu dot nozīmīgu stimulu sarunu procesam;

48.  pauž nožēlu par Turcijas nelikumīgās kolonizācijas politiku un aicina to atturēties no Turcijas pilsoņu turpmākas izmitināšanas okupētajās Kipras teritorijās, jo tas ir pretrunā Ženēvas Konvencijai un starptautisko tiesību aktu principiem; mudina Turciju pārtraukt visas darbības, kas izmaina salas demogrāfisko līdzsvaru un tādējādi kavē risinājuma rašanu nākotnē;

49.  aicina Turciju atturēties no jebkādām darbībām Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ), kuras varētu novest pie domstarpībām un krīzes ļoti jutīgā reģionā un varētu negatīvi ietekmēt sarunas par demokrātisku risinājumu, lai tādējādi izbeigtu pašreizējo nepieņemamo dihotomo status quo; atzīst dalībvalstu tiesības to suverēno tiesību kontekstā parakstīt divpusējus un citus nolīgumus, lai izmantotu savas valsts resursus savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

50.  atzinīgi vērtē abu vadītāju vienošanos par virkni uzticības veidošanas pasākumu, tostarp par divu jaunu šķērsošanas punktu atvēršanu, par elektroenerģijas tīklu savstarpēju savienošanu; tomēr norāda, ka progress ir ļoti mazs vai nav nekāds attiecībā uz mobilo tālruņu savstarpēju izmantojamību; tāpēc mudina abas puses bez turpmākas kavēšanās īstenot visus saskaņotos pasākumus; aicina ES pilnībā atbalstīt šo vienošanos — gan politiski, gan finansiāli; aicina Turciju aktīvi atbalstīt sarunu procesu un tā pozitīvu iznākumu; aicina Turciju sākt izvest savus bruņotos spēkus no Kipras un nodot nodalīto Famagustas sektoru ANO saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550(1984); uzteic to, ka Komitejai bezvēsts pazudušo personu jautājumos (kura meklē gan Kipras turku, gan Kipras grieķu bezvēsts pazudušās personas) ir piešķirta piekļuve visiem attiecīgajiem objektiem, tostarp militārajām zonām; tomēr mudina Turciju piešķirt piekļuvi atbilstīgajiem arhīviem, kas maksimāli palielinātu komitejas darbības efektivitāti;

51.  atzinīgi vērtē Kipras Republikas prezidenta Nicos Anastasiades iniciatīvu atzīt turku valodu par oficiālu ES valodu, un mudina iesaistītās puses paātrināt šo procesu; norāda, ka ir nepieciešams iepriekš labi sagatavot ES acquis īstenošanu turpmāk topošajā Kipras turku federālajā zemē (pavalstī), pirms stāsies spēkā izlīguma nolīgums; šajā saistībā atzinīgi vērtē abu kopienu ad hoc komitejas izveidošanu jautājumiem par gatavošanos ES; mudina Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju pastiprināt centienus sadarboties ar Kipras turku kopienu, gatavojoties pilnai integrācijai Eiropas Savienībā; mudina Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju izlīguma panākšanas gadījumā veikt vajadzīgos pasākumus;

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0094. (2) OV C 341 E, 16.12.2010., 59. lpp. (3) OV C 199 E, 7.7.2012., 98. lpp. (4) OV C 257 E, 6.9.2013., 38. lpp. (5) OV C 45, 5.2.2016., 48. lpp. (6) OV C 65, 19.2.2016., 117. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0052. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0014. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0228.