Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0317/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0317/2016

Debates :

PV 22/11/2016 - 12
CRE 22/11/2016 - 12

Balsojumi :

PV 23/11/2016 - 10.5
CRE 23/11/2016 - 10.5

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0440

Pieņemtie teksti
PDF 432kWORD 61k
Trešdiena, 2016. gada 23. novembra - Strasbūra Galīgā redakcija
Kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošana
P8_TA(2016)0440A8-0317/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 23. novembra rezolūcija par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku) (2016/2067(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitikas un drošības politiku),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktu un 46. pantu par pastāvīgas strukturētas sadarbības nodibināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) (13026/2016), jo īpaši daļas, kas attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un V sadaļu, jo īpaši tās 21. un 36. pantu un 42. panta 2., 3. un 7. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija un 2016. gada 17. oktobra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra un 2015. gada 26. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 21. maija rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(1) , 2015. gada 21. maija rezolūciju par Eiropas aizsardzības tirgos notiekošo norišu ietekmi uz drošības un aizsardzības spējām Eiropā(2) , 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par stratēģiski militāro stāvokli Melnās jūras baseinā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi aneksēja Krimu(3) , 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(4) — un 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par miera atbalsta operācijām — ES sadarbība ar ANO un Āfrikas Savienību(5) ,

–  ņemot vērā dokumentu „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ar ko 2016. gada 28. jūnijā iepazīstināja PV/AP Federica Mogherini ,

–  ņemot vērā drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plānu, ko 2016. gada 14. novembrī iesniedza PV/AP Federica Mogherini , un Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumus par ES globālās stratēģijas īstenošanu drošības un aizsardzības jomā;

–  ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu par hibrīddraudu apkarošanu (JOIN(2016)0018) un attiecīgos Padomes 2016. gada 19. aprīļa secinājumus,

–  ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas 2015. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (JOIN(2015)0017) un Komisijas 2016. gada 5. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)0447),

–  ņemot vērā augstās pārstāves un Komisijas 2016. gada 5. jūlija kopīgo paziņojumu par ES mēroga stratēģiska satvara elementiem drošības sektora reformas atbalstam (JOIN(2016)0031),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. aprīļa secinājumus par misiju atbalsta platformu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu „Eiropas Drošības programma” (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības iekšējās drošības atjaunoto stratēģiju 2015.–2020. gadam un ar to saistītos Padomes 2015. gada 15. un 16. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. aprīļa paziņojumu „Eiropas Drošības programmas īstenošana cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2016)0230),

–  ņemot vērā Augstās pārstāves un Komisijas 2013. gada 11. decembra kopīgo paziņojumu „ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” (JOIN(2013)0030) un ar to saistītos Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus,

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kiberdrošību un kiberaizsardzību(6) , ņemot vērā Augstās pārstāves un Komisijas 2013. gada 7. februāra kopīgo paziņojumu „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa” (JOIN(2013)0001), ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. novembra ES kiberaizsardzības politikas satvaru,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 5. jūlija paziņojumu „Kā nostiprināt Eiropas Kiberizturētspējas sistēmu un sekmēt konkurētspējīgu un inovatīvu kiberdrošības nozari” (COM(2016)0410),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. februārī parakstīto tehnisko vienošanos starp NATO datordrošības incidentu reaģēšanas spējām un Eiropas Savienības datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU ), kas nodrošina labāku informācijas apmaiņu par kiberincidentiem,

–  ņemot vērā ES un NATO kopīgo deklarāciju, kas tika parakstīta NATO samitā Varšavā 2016. gada 8. jūlijā (Eiropadomes priekšsēdētāja, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretāra kopīgā deklarācija),

–  ņemot vērā Varšavas samita paziņojumu, ko pieņēma valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Varšavā 2016. gada 8. un 9. jūlijā,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2016. gada jūnija aptaujas Nr. 85.1 rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0317/2016),

Stratēģiskais konteksts

1.  norāda, ka Eiropas drošības vides stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies — tas ir kļuvis mainīgāks, sarežģītāks, bīstamāks un neparedzamāks; norāda, ka pastāv gan tradicionāli draudi, gan hibrīddraudi, kurus rada gan valstis, gan nevalstiski dalībnieki no dienvidiem un austrumiem, un šie draudi dalībvalstis ietekmē atšķirīgi;

2.  atgādina, ka ES dalībvalstu drošība ir cieši saistīta, un norāda, ka tās reaģē uz minētajiem draudiem un riskiem nekoordinēti un fragmentāri, tādējādi apgrūtinot un bieži vien traucējot vienotākas pieejas īstenošanu; uzsver, ka koordinācijas trūkums ir viena no Savienības darbības vājajām pusēm; norāda, ka Eiropai trūkst noturības, lai efektīvi vērstos pret hibrīddraudiem, kuriem bieži vien ir raksturīga pārrobežu dimensija;

3.  uzskata, ka Eiropa pašlaik ir spiesta reaģēt uz arvien sarežģītākām krīzēm: no Rietumāfrikas caur Sāhelu, Āfrikas ragu, Tuvajiem Austrumiem, Austrumukrainu līdz pat Kaukāzam; uzskata, ka ES būtu jāpaplašina dialogs un sadarbība ar šā reģiona trešām valstīm, kā arī reģiona un apakšreģionu organizācijām; uzsver, ka ES vajadzētu būt gatavai rīkoties attiecībā uz strukturālām pārmaiņām starptautiskās drošības situācijā un tādām problēmām kā starpvalstu konfliktiem, valstu sabrukumiem un kiberuzbrukumiem, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību;

4.  ar bažām norāda, ka Eiropā ir nepieredzētā apmērā pieaudzis radikālu islāmistu organizāciju īstenots terorisms, kas izdara spiedienu uz eiropeisko dzīvesveidu; uzsver, ka līdz ar to individuālā drošība ir kļuvusi īpaši svarīga, mazinot tradicionālo drošības iedalījumu ārējās un iekšējās dimensijās;

5.  aicina ES pielāgoties šiem drošības izaicinājumiem, jo īpaši efektīvāk izmantojot jau izveidotos KDAP instrumentus un saskaņojot to izmantošanu ar citiem ārējiem un iekšējiem instrumentiem; aicina dalībvalstīm labāk sadarboties un koordinēt savu darbību, jo īpaši terorisma apkarošanas jomā;

6.  aicina īstenot spēcīgu preventīvu politiku, kuras pamatā būtu vispusīgas deradikalizācijas programmas; norāda, ka ir būtiski arī aktīvāk cīnīties pret radikalizāciju un teroristu propagandu gan Eiropas Savienībā, gan ES ārējās attiecībās; aicina Komisiju, visās dalībvalstīs cīnoties pret radikalizāciju un terorismu, veicināt aktīvu krimināltiesas iestāžu, tostarp Eurojust , sadarbību tieslietu jomā;

7.  norāda, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Eiropas robežas ir pārveidotas ar varu; uzsver militārās okupācijas negatīvo ietekmi uz drošību Eiropā kā vienotā veselumā; atkārtoti norāda, ka jebkādas ar varu veiktas Ukrainas robežu izmaiņas ir pretrunā Helsinku Nobeiguma akta un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem;

8.  uzsver, ka saskaņā ar 2016. gada jūnijā publiskoto Eirobarometra aptauju Nr. 85.1 aptuveni divas trešdaļas ES pilsoņu vēlētos, lai ES vairāk iesaistās drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā;

9.  uzskata, ka vienotāka un līdz ar to efektīvāka Eiropas ārpolitika un drošības politika var sniegt izšķirošu ieguldījumu nolūkā samazināt bruņoto sadursmju intensitāti Irākā un Sīrijā un likvidētu pašpasludināto Islāma valsti;

Pārskatīta un stabilāka KDAP

10.  pauž stingru pārliecību, ka minēto iemeslu dēļ ir visaptveroši un pamatīgi jāpārskata KDAP, lai ļautu ES un dalībvalstīm sniegt būtisku ieguldījumu Savienības drošības garantēšanā, starptautisku krīžu pārvarēšanā un ES stratēģiskās autonomijas aizstāvēšanā; atgādina, ka neviena valsts nevar šīs problēmas atrisināt viena pati;

11.  uzskata — lai nodrošinātu KDAP veiksmīgu pārskatīšanu, šajā procesā jau no paša sākuma ir pilnībā jāiesaista ES dalībvalstis, tādējādi izvairoties no politiska strupceļa riska nākotnē; uzsver praktiskos un finansiālos ieguvumus, ko sniegtu lielāka sadarbība Eiropas aizsardzības spēju attīstīšanā, un norāda uz pašreizējām iniciatīvām, kuras būtu jāīsteno, pieņemot konkrētus pasākumus aizsardzībai veltītajā Eiropadomes sanāksmē 2016. gada decembrī; turklāt aicina dalībvalstis un ES veikt atbilstīgus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā;

12.  uzsver, ka, nodibinot pastāvīgu strukturētu sadarbību (LES 42. panta 6. punkts), būs iespējams attīstīt pašaizsardzības spējas vai izveidot pastāvīgu pašaizsardzības struktūru, kas var stiprināt krīzes pārvarēšanas operācijas;

13.  uzsver — tā kā Eiropa vairs pilnībā nekontrolē savu drošības vidi un nevar izvēlēties rīcības laiku un vietu, ES ar KDAP misijām un operācijām, un citiem attiecīgiem instrumentiem vajadzētu būt spējīgai iesaistīties visā krīžu pārvarēšanas pasākumu spektrā, tostarp krīžu novēršanā un risināšanā, tādējādi ietverot visus konflikta ciklu posmus, kā arī pilnībā iesaistīties Eiropas drošības garantēšanā un nodrošināt, lai visai brīvības, drošības un tiesiskuma telpai būtu kopēja drošība un aizsardzība; mudina Eiropadomi sākt kopējās drošības un aizsardzības politikas pārveidi par kopējo aizsardzību, kā paredzēts LES 42. panta 2. punktā; uzskata — lai to panāktu, par svarīgu KDAP mērķi ir jānosaka ES noturības stiprināšana;

14.  atzinīgi vērtē ceļvedi par KDAP, ar kuru iepazīstināja PV/AP un kurā ir iekļauts konkrēts grafiks un pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka šis ceļvedis papildina gaidāmo Eiropas Aizsardzības rīcības plānu; uzsver to, ka ir jāpastiprina KDAP militārais aspekts; stingri atbalsta to, ka dalībvalstis koordinē ieguldījumus drošībā un aizsardzībā, kā arī to, ka ES līmenī ir jāpalielina finansiālais atbalsts pētniecībai aizsardzības jomā;

15.  vienlaikus arī uzsver, ka KDAP pamatā vajadzētu būt spēcīgam kolektīvās aizsardzības principam un efektīvai finansēšanai un ka to būtu jāīsteno, koordinējoties ar starptautiskajām struktūrām drošības un aizsardzības jomā un pilnībā papildinot NATO spējas; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāmudina dalībvalstis sasniegt NATO izvirzītos ar spējām saistītos mērķus, kas paredz, ka aizsardzības izdevumi ir vismaz 2 % no IKP, kā tas apstiprināts Velsas un Varšavas augstākā līmeņa sanāksmēs;

16.  atgādina, ka konflikti un krīzes Eiropā un tās apkaimē notiek gan fiziskajā telpā, gan kibertelpā, un uzsver, ka tādēļ kiberdrošība un kiberaizsardzība ir jāiekļauj KDAP kā pamatelementi un pilnībā jāintegrē visās ES iekšpolitikas un ārpolitikas pamatnostādnēs;

17.  atzinīgi vērtē PV/AP iesniegto ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju (ESGS), kas ir nepieciešams un pozitīvs dokuments virzībā uz tādu institucionālo struktūru, kurā KĀDP un KDAP tiks izmantotas un attīstītas; pauž nožēlu par dalībvalstu vājo līdzdalību ESGS sagatavošanā;

18.  uzsver, ka ir vajadzīga dalībvalstu un nacionālo parlamentu stingra apņemšanās, atbildība un atbalsts, ko īsteno ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ES struktūrām, lai nodrošinātu, ka politiskā līmenī tiek ātri un efektīvi īstenots ESGS vērienīgums, prioritātes un visaptverošā pieeja, šajā nolūkā pēc drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plāna izstrādājot ES Balto grāmatu par drošību un aizsardzību; izceļ īstenošanas plāna ciešo saistību ar ESGS plašāku īstenošanu, gaidāmo Komisijas Eiropas aizsardzības rīcības plānu un Varšavā parakstīto ES un NATO kopīgo deklarāciju; atzinīgi vērtē PV/AP un dalībvalstu nemitīgo darbu īstenošanas procesā; uzsver, ka ir jāpiešķir pienācīgi resursi ESGS īstenošanai un efektīvākai un robustākai KDAP;

19.  uzskata, ka vajadzīgs turpmākais pasākums pēc ESGS izstrādes ir tādas nozaru stratēģijas izstrāde, par kuru vienojas un ar kuru iepazīstina Eiropadome un kurā būtu vairāk jāprecizē vērienīgums, uzdevumi, prasības un spēju prioritātes civilajā un militārajā līmenī; atkārtoti aicina izstrādāt Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību un mudina Padomi bez kavēšanās sagatavot šo dokumentu; pauž bažas, ka ierosinātais drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plāns ir daudz pieticīgāks par to, ko sagaida Parlaments un sabiedrība; atkārtoti norāda uz visu Eiropas Savienību dalībvalstu drošības nedalāmību;

20.  pieņem zināšanai Vācijas un Francijas ārlietu ministru ierosināto Eiropas drošības paktu un atbalsta arī ideju par Eiropas stratēģiskās vides kopējo analīzi, kas paredz apdraudējuma izvērtēšanu padarīt par kopīgu periodisku darbību, tādējādi panākot, ka tiek ņemtas vērā ikvienas puses bažas, kā arī sniegts atbalsts kopējām spējām un rīcībai; atzinīgi vērtē arī citu dalībvalstu nesenās iniciatīvas par KADP izstrādi; tomēr ar nožēlu konstatē, ka dalībvalstis nav izvērtējušas savu pasivitāti attiecībā uz iepriekšējo ES līmeņa saistību īstenošanu aizsardzības jomā;

21.  konstatē, ka šajā nolūkā ir vajadzīga koordinācija ar līdzīgām NATO darbībām; konstatē, ka ir ārkārtīgi nepieciešama lielāka un efektīvāka izlūkdatu un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm;

22.  norāda, ka iekšējā un ārējā drošība arvien vairāk tiek integrēta un ir arvien grūtāk definēt dalījumu starp fizisko telpu un kibertelpu, līdz ar to kļūst nepieciešama arī attiecīgo instrumentu integrācija, lai dotu ES iespēju izmantot visus instrumentus līdz pat LES 42. panta 7. punktam paredzētajiem;

KDAP un integrētā pieeja krīzēm

23.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot pastāvīgu ES štābu civilo un militāro KDAP misiju un operāciju veikšanai, no kurienes integrēti, pamatdarbībās iesaistīti darbinieki atbalstītu visu plānošanas ciklu, sākot no sākotnējās politiskās koncepcijas izstrādes līdz detalizētiem plāniem; uzsver, ka tā nebūtu NATO struktūru replika, bet gan nepieciešams institucionāls risinājums, lai stiprinātu KDAP misiju un operāciju plānošanas un īstenošanas spējas;

24.  uzsver KDAP misiju un operāciju, tostarp robežu palīdzības, spēju veidošanas, militārās apmācības misiju un jūras spēku operāciju, ieguldījumu starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā;

25.  pauž nožēlu, ka KDAP misijas un operācijas joprojām sabotē strukturālās nepilnības, kas apdraud to efektivitāti; uzskata, ka tām vajadzētu būt patiesiem instrumentiem un tās varētu būt labāk integrētas ESGS;

26.  šajā sakarībā norāda, ka ESGS ir noteikts politiskā vērienīguma līmenis, lai nodrošinātu integrētu pieeju konfliktiem un krīzēm attiecībā uz ES iesaistīšanos visos konflikta cikla posmos, veicot konflikta novēršanu, atrisināšanu un stabilizāciju, kā arī apņemšanos novērst pāragru izstāšanos; uzskata, ka ES būtu konsekventi jāatbalsta pašpasludinātās Islāma valsts apkarošanas koalīcijā iesaistītās dalībvalstis, izveidojot KDAP operāciju Irākā un Sīrijā, kas koncentrētos galvenokārt uz apmācību;

27.  atzinīgi vērtē domu par “reģionalizētām” KDAP misijām Sāhelā, jo īpaši tāpēc, ka tas atbilst šā apakšreģiona valstu vēlmei pēc lielākas sadarbības drošības jomā, izmantojot Sāhelas G5 platformu; ir pārliecināts, ka tā varētu būt iespēja pastiprināt uz vietas esošo KDAP misiju (EUCAP Sahel Mali un EUCAP Sahel Niger ) efektivitāti un nozīmīgumu; pauž stingru pārliecību, ka šai reģionalizācijas koncepcijai būtu jābalstās uz attiecīgās jomas ekspertu zināšanām, konkrētiem mērķiem un līdzekļiem to sasniegšanai, un to nevajadzētu izstrādāt vienīgi politisku apsvērumu dēļ;

28.  uzsver, ka visos Padomes lēmumos par turpmākajām misijām un operācijām kā prioritāte būtu jānosaka iesaistīšanās tādos konfliktos, kuri tieši ietekmē ES drošību vai partneru un to reģionu drošību, kuros ES ir drošības garants; uzskata, ka iesaistīšanās lēmuma pamatā vajadzētu būt kopīgai analīzei un izpratnei par stratēģisko vidi, kā arī dalībvalstu kopējām stratēģiskajām interesēm, un tajā būtu jāņem vērā citu sabiedroto un organizāciju, piemēram, ANO vai NATO, darbības; uzskata, ka KDAP spēju veidošanas misijas ir jāsaskaņo ar drošības sektora reformu un tām darbībām, ko Komisija veic tiesiskuma jomā;

29.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 230/2014 (ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu), lai paplašinātu ES palīdzību, to sniedzot arī militāro dalībnieku apbruņošanai partnervalstīs, jo tas ir neaizstājams ieguldījums to noturībā, kas mazinās šo valstu iespējas atkal iekļūt konfliktā un kļūt par labvēlīgu vietu naidīgām darbībām pret ES; uzsver, ka tā būtu jārīkojas vienīgi ārkārtas gadījumā, kā paredzēts minētā priekšlikuma par Regulas (ES) Nr. 230/2014 grozīšanu 3.a pantā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, labu pārvaldību un tiesiskumu; šajā sakarībā mudina EĀDD un Komisiju ātrāk īstenot iniciatīvu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam (CBSD ), lai uzlabotu KDAP misiju efektivitāti un ilgtspēju;

30.  uzsver arī nepieciešamību identificēt finanšu instrumentus, ar kuriem pastiprināt partneru spēju veidošanu drošības un aizsardzības jomā; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt pilnīgu saskaņotību un koordināciju, lai panāktu labākos rezultātus un nepieļautu dublēšanos uz vietas;

31.  norāda, ka šajā nolūkā būtu jāpārskata Pētersbergas misijas un būtu pēc iespējas ātrāk jāpadara kaujas vienības par derīgu militāro instrumentu, tām nodrošinot lielāku modularitāti un funkcionālāku finansēšanu; norāda, ka dalībvalstu konstruktīvas attieksmes trūkums ir bijis politisks un operatīvs šķērslis kaujas vienību izvietošanai; mudina Padomi sākt veidot LES 41. panta 3. punktā paredzēto sākumfondu, no kura bez kavēšanās varētu finansēt militāro operāciju sākotnējās fāzes;

32.  aicina nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz ES finanšu noteikumiem, lai uzlabotu tās spēju reaģēt uz krīzēm, un īstenot spēkā esošos Lisabonas līguma noteikumus; aicina pārskatīt mehānismu Athena , lai tā darbības jomu paplašinātu, attiecinot uz visām saistītajām izmaksām — pirmkārt, uz ātrās reaģēšanas operācijām, ES kaujas vienību izvēršanu un tad uz visām militārajām operācijām;

Sadarbība ar NATO un citiem partneriem

33.  atgādina, ka NATO un ES ir vienas un tās pašas stratēģiskās intereses un tās saskaras ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem no austrumiem un dienvidiem; norāda, ka savstarpējās aizsardzības klauzula — 42. panta 7. punkts — attiecas uz ES dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir NATO dalībvalstis; norāda, ka ES būtu jāspēj ar saviem līdzekļiem tādā pašā mērā aizsargāt tās ES dalībvalstis, kuras nav NATO dalībvalstis; norāda, ka ESGS mērķis ir sasniegt atbilstošu ES stratēģiskās autonomijas līmeni, un uzsver, ka abu organizāciju līdzekļiem jābūt savstarpēji papildinošiem; uzskata, ka ES stratēģiskajai autonomijai būtu jāstiprina Eiropas spēja veicināt drošību savā teritorijā un ārpus tās, kā arī partnerattiecības ar NATO un transatlantiskās attiecības;

34.  uzskata, ka ciešas un efektīvas ES un NATO sadarbības pamats ir to misiju un attiecīgi arī instrumentu sarakstu papildināmība un saderība; uzsver, ka abu organizāciju attiecību pamatā arī turpmāk vajadzētu būt sadarbībai, nevis konkurencei; uzskata, ka ES būtu jāmudina dalībvalstis sasniegt NATO izvirzītos ar spējām saistītos mērķus, kas paredz, ka aizsardzības izdevumi ir vismaz 2 % no IKP;

35.  uzsver, ka NATO ir vislabāk aprīkota atturēšanai un aizsardzībai un agresijas gadījumā pret kādu no NATO dalībvalstīm ir gatava īstenot kolektīvo aizsardzību (Ziemeļatlantijas līguma V pants), savukārt KDAP pašlaik ir koncentrēta uz miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības nostiprināšanu (LES 42. pants), un ES ir papildu līdzekļi, ar kuriem risināt problēmas, kas saistītas ar dalībvalstu iekšējo drošību, tostarp apvērsumiem, kuri nav iekļautas V pantā; atkārto, ka LESD 222. pantā minētā “solidaritātes klauzula” ir paredzēta, lai nodrošinātu demokrātisko institūciju un civiliedzīvotāju aizsardzību teroristu uzbrukuma gadījumā;

36.  atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju, ko ES un NATO parakstīja Varšavā, un pilnīgi atbalsta tajā minētās sadarbības jomas; norāda, ka deklarācijā ir aprakstīta vispāratzīta neoficiāla prakse, nevis pacelta jaunā līmenī ES un NATO sadarbība; uzsver nepieciešamību īpaši padziļināt sadarbību un vēl vairāk papildināt spēju veidošanu attiecībā uz hibrīddraudiem un kiberdraudiem un pētniecību; atzinīgi vērtē Bratislavas ceļvedī minēto mērķi nekavējoties uzsākt kopīgās deklarācijas īstenošanu;

37.  pilnībā atbalsta vēl ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā ar citiem institucionālajiem partneriem, tostarp ANO, Āfrikas Savienību, EDSO, kā arī stratēģiskajiem divpusējiem partneriem, jo īpaši ASV, tādās jomās kā hibrīddraudi, jūras drošība, ātra reaģēšana, terorisma apkarošana un kiberdrošība;

Eiropas sadarbība aizsardzības jomā

38.  uzskata, ka spēcīgākas aizsardzības rūpniecības attīstīšana nostiprinātu ES stratēģisko autonomiju un tehnoloģisko neatkarību; pauž pārliecību — lai Eiropas kaimiņvalstīs stiprinātu ES drošības veicinātājas statusu, ir nepieciešamas atbilstošas un pietiekamas spējas un konkurētspējīga, efektīva un pārredzama aizsardzības rūpniecība, kas nodrošina ilgtspējīgu piegādes ķēdi; norāda, ka Eiropas aizsardzības jomai ir raksturīga sadrumstalotība un dublēšanās, kas ir pakāpeniski jānovērš, nodrošinot stimulus un priekšrocības visiem valsts komponentiem un ņemot vērā integrēta aizsardzības tirgus ilgtermiņa perspektīvas;

39.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis vēl nav pietiekami apņēmīgi īstenojušas politikas satvaru sistemātiskai un ilgtermiņa sadarbībai aizsardzības jomā un ka resursu apvienošanas un kopīgas izmantošanas iniciatīva nav devusi taustāmus rezultātus; aicina Padomi ieviest regulāras debates par aizsardzību, kas notiktu divas reizes gadā, lai sniegtu stratēģiskas norādes un politisku stimulu attiecībā uz EDAP un Eiropas sadarbību aizsardzības jomā;

40.  uzsver, ka ir vēl vairāk jāpadziļina sadarbība kiberaizsardzības jomā un jānodrošina KDAP misiju pilnīga kibernoturība; mudina Padomi kiberaizsardzību iekļaut kā neatņemamu daļu debatēs par aizsardzību; uzskata, ka ir ļoti nepieciešamas valstu kiberaizsardzības stratēģijas; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot kiberspējas veidošanas pasākumus, par kuriem ir atbildīga Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), un izmantot NATO Kopējās kiberaizsardzības izcilības centru (CCDCOE );

41.  norāda, ka visām dalībvalstīm ir grūtības uzturēt ļoti plašu loku pilnībā operatīvu aizsardzības spēju, galvenokārt finansiālu ierobežojumu dēļ; tādēļ aicina panākt lielāku koordināciju un izdarīt skaidrāku izvēli attiecībā uz to, kuras spējas uzturēt, lai dalībvalstis varētu specializēties noteiktās spējās;

42.  uzskata, ka sadarbspēja ir izšķirošs elements, lai dalībvalstu spēki būtu saderīgāki un integrētāki; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm jāizpēta iespēja kopīgi nodrošināt aizsardzības resursus; norāda, ka šo uzdevumu apgrūtina protekcionisms un ES aizsardzības tirgu slēgtais raksturs;

43.  atgādina, ka stabils Eiropas aizsardzības tehniskais un rūpnieciskais pamats, kurā ir ietvertas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir svarīgs KDAP pamatelements un priekšnosacījums kopējam tirgum, tādējādi dodot iespēju ES izveidot savu stratēģisko autonomiju;

44.  ar nožēlu atzīmē, ka dalībvalstis pilnīgi atšķirīgā apmērā piemēro Direktīvu 2009/81/EK par iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā un Direktīvu 2009/43/EK par Eiropas Savienības teritorijā īstenotiem ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem; aicina Komisiju konsekventi piemērot norādījumus par 346. pantu un uzņemties Līgumu izpildes uzraudzītājas lomu, sākot īstenot pārkāpuma procedūras gadījumos, kad ir pārkāpti direktīvu noteikumi; aicina dalībvalstis uzlabot daudznacionālos centienus saistībā ar militārās jomas iepirkuma pieprasījumu un Eiropas ražotājus no piegādātāju puses nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, izmantojot labāku koordināciju un rūpniecisko konsolidāciju;

45.  pauž bažas par to, ka visās dalībvalstīs nemitīgi samazinās finansējums pētījumiem aizsardzības jomā, kas apdraud rūpniecības un tehnoloģisko pamatu un līdz ar to arī Eiropas stratēģisko autonomiju; aicina dalībvalstis nodrošināt savas armijas ar aprīkojumu, ko ir izgatavojusi Eiropas aizsardzības rūpniecība, nevis tās rūpnieciskie konkurenti;

46.  pauž pārliecību, ka KDAP efektivitāti uzlabotu EAA lomas palielināšana tādu programmu, projektu un darbību koordinēšanā, kuras ir vērstas uz spēju attīstīšanu; uzskata, ka būtu jāatbalsta pilnīga EAA mērķu īstenošana, tostarp tās turpmākās prioritātes un uzdevumi attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīcības plānu (EARP ) un Eiropas aizsardzības pētniecības programmu (EDRP ); tādēļ aicina dalībvalstis pārskatīt aģentūras organizāciju, procedūras un darbības, paverot plašākas iespējas turpmākai sadarbībai un integrācijai; aicina dalībvalstis sniegt EAA pamatnostādnes par Spēju attīstības plāna pārskatīšanu saskaņā ar ESGS un nozaru stratēģiju;

47.  uzsver, ka kiberdrošība pēc savas būtības ir politikas joma, kurā ir izšķirīgi svarīga sadarbība un integrācija, turklāt ne tikai starp ES dalībvalstīm, galvenajiem partneriem un NATO, bet arī starp dažādiem sabiedrības dalībniekiem, jo tā nav tikai militāra atbildība; prasa paredzēt skaidrākas pamatnostādnes par to, kā un kādā kontekstā tiks izmantotas ES aizsardzības un uzbrukuma spējas; atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis rūpīgi pārskatīt ES divējāda lietojuma preču eksporta regulu, lai nepieļautu tādu programmatūras un citu sistēmu nonākšanu nepareizās rokās, kuras iespējams izmantot, lai vērstos pret ES digitālo infrastruktūru; aicina ES starptautiskos forumos, tostarp, bet ne tikai interneta pārvaldības forumos, aizstāvēt ideju, ka interneta pamatinfrastruktūrai vajadzētu būt neitrālai zonai, kurā ir aizliegts iejaukties valdībām, kas īsteno nacionālās intereses;

48.  atbalsta Komisijas iniciatīvas aizsardzības jomā, piemēram, aizsardzības rīcības plānu un aizsardzības rūpniecības politiku, kuras būtu jāuzsāk pēc tam, kad būs iesniegta ES Baltā grāmata par drošību un aizsardzību; atbalsta Komisijas turpmāku iesaistīšanos aizsardzības jomā, lai veiktu plašu un mērķtiecīgu pētniecību, plānošanu un īstenošanu; atzinīgi vērtē sagatavošanas darbību attiecībā uz pētniecību, kas saistīta ar KDAP, un prasa nodrošināt pienācīgu finansējumu atlikušajam pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodam; atbalsta ES pētniecības programmas izstrādi aizsardzības jomā saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (2021–2027);

49.  uzskata, ka ar jaunu ES pētniecības programmu aizsardzības jomā būtu jāfinansē pētniecības projekti tādās prioritāšu jomās, par kurām ir vienojušās dalībvalstis, un ka Eiropas Aizsardzības fonds varētu atbalstīt tādu spēju finansēšanu, kuras ir kopīgi noteikušas dalībvalstis un kurām ir atzīta ES pievienotā vērtība;

50.  aicina reformēt Eiropas tiesību aktus, lai aizsardzības rūpniecība gūtu labumu no tāda paša valsts atbalsta, kāds ir ASV rūpniecībai;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas prezidentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējam priekšsēdētājam un EDSO Parlamentārās asamblejas prezidentam.

(1) OV C 353, 27.9.2016., 59. lpp.
(2) OV C 353, 27.9.2016., 74. lpp.
(3) OV C 407, 4.11.2016., 74. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0249.
(6) OV C 419, 16.12.2015., 145. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2018. gada 10. janvāraJuridisks paziņojums