Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, tostarp 2016. gada 6. oktobra rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētos principus,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Da’esh un Jabhat al-Nusra fronti un rezolūcijas par konfliktu Sīrijas Arābu Republikā, jo īpaši Rezolūcijas Nr. 2118 (2013), Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014), Nr. 2191 (2014), Nr. 2199 Nr. (2015), Nr. 2254 (2015), Nr. 2258 (2015) un Nr. 2268 (2016),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus un Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra un 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanida kopīgos paziņojumus, proti, 2016. gada 16. septembra paziņojumu par Sīriju, 2016. gada 20. septembra paziņojumu par aviācijas uzlidojumiem ANO/ Sīrijas Sarkanā Pusmēness humānās palīdzības autokolonnai, 2016. gada 24. septembra paziņojumu par stāvokli Alepo, 2016. gada 2. oktobra paziņojumu par Alepo paredzēto ārkārtas humanitāro iniciatīvu, un 2016. gada 25. oktobra paziņojumu par steidzamo vajadzību piegādāt Alepo humāno palīdzību,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus un ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 27. septembra un 2016. gada 21. oktobra rezolūcijas par Sīrijas Arābu republiku,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves Federikas Mogerīni 2016. gada 17. novembra paziņojumu par Krieviju un Starptautisko Krimināltiesu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā sešus gadus ilgajā galējas vardarbības un nežēlības pārpilnajā konfliktā Sīrijā ir nogalināti vairāk nekā 400 000 cilvēku un vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā tiek lēsts, ka 8,7 miljoni cilvēku varētu būt pārvietoti Sīrijā 2016. gadā, bet 4,8 miljoni cilvēku ir aizbēguši no valsts;

B.  tā kā Sīrijā joprojām nerimstas kaujas un bombardēšana, un humanitārā situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies; tā kā Alepo joprojām ir Sīrijas konflikta epicentrs, bet kaujas turpinās arī Hamā, Idlibā, Sīrijas ziemeļrietumos, Damaskas piepilsētās un Deir ez Zorā; tā kā vairāk nekā četri miljoni cilvēku dzīvo aplenktās pilsētās un grūti sasniedzamos apvidos, kur iznīcināta ļoti svarīga ūdensapgādes un elektrības infrastruktūra; tā kā, neraugoties uz vienpusējiem humanitārajiem karadarbības pārtraukumiem, kurus pasludināja Asada režīms un Krievija, Alepo austrumdaļas un citu aplenkto pilsētu, piemēram, nemiernieku kontrolētās pilsētas Zabadani un valdības spēku kontrolēto Idlibas provinces Kefrajas un Fuas ciematu, iedzīvotājus joprojām skar nopietns pirmās nepieciešamības pārtikas un medicīnas preču trūkums; tā kā aplenktajām Alepo austrumdaļas apkaimēm nav bijis iespējams piegādāt humāno palīdzību kopš 2016. gada jūlija;

C.  tā kā Alepo un visur Sīrijā ir radusies pastāvīga veselības aizsardzības krīze; tā kā pēc UNICEF rīcībā esošajiem datiem vairāk nekā divām trešdaļām Sīrijas valstspiederīgo, kuri uzturas reģionā, nav regulāri pieejams ūdens, un gandrīz 6 miljoniem bērnu ir steidzami vajadzīga palīdzība dzīvības glābšanai;

D.  tā kā visas konfliktā iesaistītās puses ir izdarījušas nopietnus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tomēr vissmagākos pārkāpumus ir izdarījis Krievijas un Irānas atbalstītais Asada režīms, starp kura pārkāpumiem var minēt ieroču, degbumbu, tvertņveida bumbu un pretbunkuru bumbu neselektīvu izmantošanu civiliedzīvotāju teritorijās un tādu vielu izmantošanu, kas Konvencijā par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu ir uzskaitītas kā ķīmiskie ieroči; tā kā nav tikuši ievēroti piesardzības un proporcionalitātes principi; tā kā ir mērķtiecīgi uzbrukts civiliedzīvotāju teritorijām, skolām, slimnīcām, humānās palīdzības darbiniekiem un bēgļu nometnēm; tā kā noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi nedrīkst palikt nesodīti;

E.  tā kā neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, kura darbojas ar ANO mandātu, un cilvēktiesību aizstāvju grupas ir ievākušas pierādījumus tam, ka Sīrijas valdība necilvēcīgos apstākļos apcietinājumā tur vismaz 200 000 cilvēku; tā kā Sīrijas valdības ieslodzījuma vietās pēdējos gados no spīdzināšanas un slimībām ir miruši tūkstošiem apcietinājumā turēto Sīrijas iedzīvotāju; tā kā ir plaši izplatīta piespiedu pazušanas prakse un šausminoša vardarbība pret ieslodzītajiem; tā kā Sīrijas iestādes ir mēģinājušas paturēt slepenībā informāciju par savām ieslodzījuma vietām, liedzot tām piekļūt starptautiski atzītiem aizturēšanas apstākļu uzraudzītājiem; tā kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) kopš 2011. gada ir saņēmusi atļauju apmeklēt tikai dažus cietumus;

F.  tā kā pasauli regulāri šausmina Da’esh un citu džihādistu grupējumu pastrādātie nežēlīgie noziegumi, brutālu nāvessodu izpilde un neaprakstāmi nežēlīga seksuāla vardarbība, nolaupīšanas, spīdzināšana, piespiešana pāriet citā ticībā un sieviešu un meiteņu paverdzināšana; tā kā bērni ir tikuši savervēti un nosūtīti teroristu uzbrukumos; tā kā Da’esh joprojām kontrolē plašas Sīrijas un Irākas daļas; tā kā Da’esh pastrādā genocīdu pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, ārkārtīgi nežēlīgas spīdzināšanas un iznīcina kultūras mantojumu; tā kā pastāv nopietnas bažas par Da’esh patlaban kontrolētajās teritorijās dzīvojošo iedzīvotāju labklājību un viņu iespējamu izmantošanu kā „dzīvo vairogu” atbrīvošanas kampaņā;

G.  tā kā Jabhat Fateh al-Sham (bijusī Al-Nusra fronte), kas ir Al-Qaeda sabiedrotais Sīrijā, ir teroristu organizācija, kas noraida sarunās panāktu politisko pāreju un iekļaujošu demokrātisko nākotni Sīrijā;

H.  tā kā Sīrija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus; tā kā ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns ir vairākkārt aicinājis ANO Drošības padomi jautājumu par stāvokli Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai; tā kā Krievija un Ķīna bloķē virzību uz atbildības nodrošināšanu Sīrijā, izmantojot savas veto tiesības attiecībā uz Drošības padomes rezolūciju, kura piešķirtu Tiesai pilnvaras izmeklēt par šausmīgajiem noziegumiem, kas pastrādāti konflikta laikā Sīrijā; tā kā 2016. gada 16. novembrī Krievija nolēma atsaukt savu parakstu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos; tā kā šāda nesaukšana pie atbildības vēl vairāk pastiprina ļaunprātības un upuru ciešanas;

I.  tā kā ir nepieciešams atgādināt konfliktā iesaistītajām valstīm un pusēm to pienākumus, kas izriet no ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2254(2015), jo īpaši pienākumu izbeigt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, un pienākumu nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi visā valsts teritorijā; tā kā, lai nodrošinātu to, ka visas puses pilnībā ievēro šo rezolūciju, Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, tostarp ierobežojoši pasākumi;

J.  tā kā ES ir viens no galvenajiem humānās palīdzības piegādātājiem cilvēkiem, kas bēg no vēl nepieredzētas vardarbības un posta Sīrijā; tā kā starptautiskās vienotības trūkuma dēļ ir ievērojami grūtāk sarunu ceļā panākt risinājumu Sīrijas karam;

1.  atkārtoti pauž dziļas bažas par to, ka Sīrijā joprojām nerimst kaujas un bombardēšana un ir pasliktinājusies humanitāro situācija; stingri nosoda visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, visu aplenkumu turpināšanu Sīrijā un nespēju nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi tiem Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama; aicina visas puses nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu humanitāro piekļuvi un ārkārtējām situācijām paredzēto preču piegādi, jo īpaši aplenktās un grūti sasniedzamās teritorijās; uzsver, ka iedzīvotāju tīša mērdēšana badā starptautiskajās humanitārajās tiesībās ir aizliegta, un mudina visas puses nekavējoties atļaut veikt medicīnisko evakuāciju no Alepo un visām citām aplenktajām teritorijām;

2.  visstingrākajā veidā nosoda ļaunprātības un plašos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko pieļāvuši Asada režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara nevalstiski bruņoti teroristu grupējumi, jo īpaši Da’esh, Jabhat Fateh al-Sham/Al-Nusra fronte un citi džihādistu grupējumi;

3.  prasa nekavējoties pārtraukt bombardēšanu un ļaunprātīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem; uzsver, ka visām pusēm ir jāpievērš maksimāla uzmanība un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, neatkarīgi no viņu etniskās identitātes vai reliģiskās un konfesionālās piederības; stingri nosoda to, ka bruņotās opozīcijas grupas ir nekontrolēti izšāvušas lielu skaitu raķešu, tās mērķējot uz civiliedzīvotāju apdzīvotajām piepilsētām Alepo rietumdaļā; uzsver, ka ir ziņots par daudziem civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, kas tika ievainoti un nogalināti; aicina visas konflikta puses veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargātu civiliedzīvotājus, tostarp — izbeidzot uzbrukums civilobjektiem, piemēram, medicīnas iestādēm, skolām un ūdens stacijām, nekavējoties demilitarizējot šādus objektus, izvairoties no militāro pozīciju izveides blīvi apdzīvotās vietās un ļaujot evakuēt ievainotos un visus civiliedzīvotājus, kas vēlas pamest aplenktās teritorijas; uzsver, ka galvenā atbildība par Sīrijas iedzīvotāju aizsardzību ir Sīrijas režīmam;

4.  atzinīgi vērtē humānās palīdzības darbinieku centienus nodrošināt tik nepieciešamo atbalstu, pārtiku, ūdeni un medikamentus tiem, kuri kļuvuši par konflikta ķīlniekiem, un mudina visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības aģentūru piekļuvi kara skartajiem civiliedzīvotājiem;

5.  aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu atbalstu ANO un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), lai turpinātu izmeklēt ķīmisko ieroču lietošanas un iznīcināšanas gadījumus saistībā ar visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm; stingri uzstāj, ka personas, kas ir atbildīgas par ķīmisko ieroču izmantošanu, ir jāsauc pie atbildības; atbalsta OPCW kopīgā izmeklēšanas mehānisma mandāta pagarināšanu, lai noteiktu atbildību par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā;

6.  pauž bažas par nelikumīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, cietsirdīgu izturēšanos, piespiedu pazušanu un režīma cietumos un ārvalstu atbalstīto kaujinieku grupējumu uzturētos slepenos aizturēšanas centros ieslodzīto cilvēku nogalināšanu; aicina Sīrijas varas iestādes, kuras pārvalda šos aizturēšanas centrus, pārtraukt visu nāvessodu izpildi un necilvēcīgu izturēšanos;

7.  prasa nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un izbeigt spīdzināšanas un citas nežēlīgas izturēšanās izmantošanu, kā arī piespiedu pazušanas piemērošanu saskaņā ar ANO Drošības padomes 2014. gada 22. februāra Rezolūciju Nr. 2139; prasa nekavējoties nodrošināt starptautiskiem aizturēšanas apstākļu uzraudzītājiem, piemēram, SSKK, netraucētu piekļuvi šīm ieslodzījuma vietām, lai uzraudzītu visu to personu situāciju, kam Sīrijā atņemta brīvība, un sniegtu informāciju un atbalstu viņu ģimenēm;

8.  atgādina, ka stingri nosoda zvērības, kuras pastrādājis Asada režīms, Da’esh, Jabhat Fateh al-Sham/Al-Nusra un citas teroristu organizācijas un kuras var uzskatīt par smagiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; atbalsta QUINT valstu (ASV, Francija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste) un PV/AP aicinājumu visām bruņotajām grupām, kas cīnās Sīrijā, pārtraukt sadarbību ar Jabhat Fateh al-Sham; uzsver, cik svarīgi ir efektīvi ierobežot Da’esh piekļuvi finansējumam, aizturēt ārvalstu kaujiniekus un apturēt ieroču piegādes džihādistu grupējumiem; aicina Sīrijas opozīciju skaidri distancēties no šādiem ekstrēmistu elementiem un ideoloģijas; atgādina, ka galvenie centieni jāvelta Da’esh un citu ANO sarakstā iekļauto teroristu grupējumu sakaušanai; prasa rīkoties, lai nepieļautu, ka materiālais un finansiālais atbalsts nonāk pie privātpersonām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kas saistītas ar teroristu grupām, kuras par tādām noteikusi ANO;

9.  atkārto prasību, ka personām, kas ir vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ir jāsaņem sods un viņas ir jāsauc pie atbildības; uzsver, ka pie atbildības ir jāsauc arī tie, kas izdarījuši noziegumus pret reliģiskajām, etniskajām un citām grupām un minoritātēm; saglabā pārliecību, ka ne efektīva konflikta noregulēšana, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja nenotiek saukšana pie atbildības par veiktajiem noziegumiem; uzskata, ka jautājumu par saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nevajadzētu politizēt:  pienākums ievērot starptautiskās humanitārās tiesības jebkuros apstākļos attiecas uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm un visiem, kuri pastrādā šādus noziegumus, ir jāapzinās, ka agrāk vai vēlāk viņi tiks saukti pie atbildības;

10.  mudina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka visas personas, kuras ir atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, stātos tiesas priekšā, piemērojot vispārējās jurisdikcijas principu un izmantojot pienācīgu, objektīvu starptautisko kriminālās tiesvedības mehānismu vai valsts tiesas; atkārtoti pauž atbalstu tam, ka jautājumu par situāciju Sīrijā būtu jānodod izskatīt Starptautiskajai Krimināltiesai, tomēr, tā kā Drošības padome šo jautājumu nespēj apspriest, atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm, kamēr nav pieņemts lēmums jautājumu par situāciju Sīrijā nodot izskatīt Starptautiskajai Krimināltiesai, ieņemt vadošo lomu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā un izvērtēt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai par šo procesu pēc konflikta beigām nolūkā veicināt izlīgumu atbildētu pati Sīrija;

11.  atzinīgi vērtē un uzsver vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķiroši svarīgo darbu, dokumentējot pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī citiem pārkāpumiem, tostarp kultūras mantojuma iznīcināšanu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt pilnīgu atbalstu šiem dalībniekiem;

12.  pauž nožēlu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atteikties no dalības ICC, vienlaikus norādot, ka Krievijas Federācija tā arī nebija ratificējusi Romas Statūtus un ka brīdis, kurā tā pieņēma šo lēmumu, mazina uzticību šai valstij un liek izdarīt secinājumus par to, cik nopietna ir tās apņemšanos ievērot starptautisko tiesiskumu;

13.  atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Sīriju un Eiropadomes 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumus par Sīriju; atbalsta ES prasību pārtraukt militāros uzlidojumus Alepo pilsētai, nekavējoties pārtraukt karadarbību, procesu uzraugot ar spēcīgu un pārredzamu mehānismu, izbeigt aplenkumus un nodrošināt, lai visas puses piešķirtu pilnīgu, netraucētu un ilgtspējīgu piekļuvi humānajai palīdzībai visā valstī;

14.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir pārskatījusi savus ierobežojošus pasākumus pret Sīriju un personām, kuras ir daļēji atbildīgas par represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas, tostarp iespēja gaisa telpu virs Alepo noteikt kā lidojumu aizlieguma zonu, lai gadījumā, ja vardarbība un humanitāro tiesību klaja neievērošana nerimtos, visnežēlīgāko cilvēktiesību pārkāpumos vainīgajiem nāktos saskarties ar savas rīcības sekām;

15.  prasa, lai visi ievērotu Sīrijā dzīvojošo etnisko un reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, tiesības turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā un pilnībā praktizēt savu reliģiju un ticību bez jebkādas piespiešanas, vardarbības vai diskriminācijas; atbalsta starpreliģiju dialogu nolūkā veicināt savstarpējo sapratni un novērst fundamentālismu;

16.  mudina visus Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas (SSAG) dalībniekus atsākt sarunas, lai sekmētu stabila pamiera noslēgšanu, un pastiprināt darbu pie ilgtermiņa politiskā noregulējuma panākšanas Sīrijā; uzsver, ka reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši kaimiņvalstīm, ir īpaša atbildība;

17.  atkārto aicinājumu priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei atjaunot centienus panākt vienotu ES stratēģiju Sīrijai; atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta PV/AP Federikas Mogerīni nesenās ar Eiropadomes pilnvarojumu īstenotās diplomātiskās iniciatīvas, kuru nolūks ir panākt to, ka konfliktā iesaistītās puses atgriežas pie sarunu galda un atsākt politisko procesu Ženēvā; ar interesi atzīmē viņas reģionālās sarunas ar Irānu un Saūda Arābiju un uzskata, ka viņas darbības papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā sūtņa Stafana de Misturas centienus un dod lietderīgu ieguldījumu tajos; mudina visas konfliktā iesaistītās puses pēc iespējas ātrāk atsākt un padziļināt politiskās sarunas, sagaidot, ka tiks panākts jauns un noturīgs pamiers, kurā būtu paredzētu noteikumi, kas nodrošinātu pārejas perioda tiesiskumu pēckonflikta Sīrijā; uzsver, ka šo miera sarunu rezultātā būtu jāizbeidz karadarbība un jāsāk politiska pāreja, kuru vadītu un par kuru atbildētu pati Sīrija; uzsver, ka ES varētu būt nozīmīga dalībniece pēckonflikta atjaunošanā un izlīguma procesā;

18.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu humanitārajai iniciatīvai, ko Alepo īsteno Eiropas Savienība, un mudina visas puses sekmēt tās īstenošanu;

19.  atzinīgi vērtē partnerības prioritātes un ar Jordāniju noslēgto paktu par 2016.–2018. gada periodu un ar Libānu noslēgto paktu par 2016.–2020. gada periodu; norāda, ka šādi pakti veido satvaru, saskaņā ar kuru rīcībā tiek īstenotas savstarpējās apņemšanās, kas paustas 2016. gada 4. februārī Londonā notikušajā konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”; norāda, ka attiecībā uz humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm palielinās finansiālās vajadzības un pastāv finansējuma nepietiekamība; aicina ES dalībvalstis pildīt savus solījumus un sniegt ANO, tās īpašajām aģentūrām un citiem humānās palīdzības sniedzējiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu humānās palīdzības sniegšanā miljoniem sīriešu, kas ir pārvietoti iekšzemē vai nonākuši uzņēmējvalstīs un kopienās;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0382.