(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0625),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 83. panta 1. punktu un 82. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0386/2015),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 83. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 17. marta atzinumu(1)

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2001. gada 28. septembra Rezolūciju Nr. 1373(2001), 2014. gada 24. septembra Rezolūciju Nr. 2178(2014), 2014. gada 19. decembra Rezolūciju Nr. 2195(2014), 2015. gada 12. februāra Rezolūciju Nr. 2199(2015), un 2015. gada 20. novembra Rezolūciju Nr. 2249(2015) un 2015. gada 17. decembra Rezolūciju Nr. 2253(2015),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvenciju par terorisma novēršanu un tās 2015. gada 19. maija papildu protokolu,

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumus,

–  ņemot vērā 2016. gada 1. aprīlī Vašingtonā notikušajā kodoldrošības samitā pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 30. novembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu

–  ņemot vērā Reglamenta 39. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0228/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina kopīgo Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 177, 18.5.2016., 51. lpp.

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/541.)

Kopīgs Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums saistībā ar to, ka tiek pieņemta Direktīva par terorisma apkarošanu

Nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā ir uzmanības centrā izvirzījuši nepieciešamību pastiprināt centienus garantēt drošību un vienlaikus sekmēt to, lai tiktu ievērotas mūsu kopīgās vērtības, tostarp tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Lai visaptverošā veidā reaģētu uz mainīgajiem terorisma draudiem, uzlabota sistēma kriminālatbildības noteikšanai ir jāpapildina ar efektīviem pasākumiem, kuru mērķis ir gan novērst radikalizāciju, kas noved pie terorisma, gan efektīvi apmainīties ar informāciju par teroristu nodarījumiem.

Tieši šādu apsvērumu vadītas ES iestādes un dalībvalstis kopīgi pauž apņemšanos savās attiecīgajās kompetences jomās turpināt ieguldīt preventīvos pasākumos un tos attīstīt – kā daļu no visaptverošas starpnozaru pieejas, kas aptver visas attiecīgās politikas jomas, tostarp jo īpaši izglītības, sociālās iekļaušanas un integrācijas jomas politiku, un visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās kopienas vai nozares partnerus.

Komisija atbalstīs dalībvalstu centienus, konkrēti, piedāvājot finansiālu atbalstu projektiem, kuru mērķis ir izstrādāt instrumentus, ar kuriem vērsties pret radikalizāciju, un izmantojot ES mēroga iniciatīvas un tīklus, piemēram, Radikalizācijas izpratnes tīklu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver – lai novērstu, atklātu, izmeklētu teroristu nodarījumus vai veiktu kriminālvajāšanu par tiem, Savienības kompetentajām iestādēm ir efektīvi un savlaicīgi jāapmainās ar visu attiecīgo informāciju. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi informācijas apmaiņas nolūkā pilnībā izmantot visus esošos Savienības instrumentus, kanālus un aģentūras, kā arī strauji īstenot visus šajā jomā pieņemtos Savienības tiesību aktus.

Visas trīs iestādes vēlreiz apstiprina, ka ir jāizvērtē tas, kā funkcionē vispārējā ES informācijas apmaiņas sistēma, un ar reālām darbībām jāvēršas pret iespējamiem trūkumiem, tostarp, ņemot vērā dokumentu "Ceļvedis ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā”.