Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2103(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0005/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0005/2017

Debates :

PV 15/02/2017 - 14
CRE 15/02/2017 - 14

Balsojumi :

PV 16/02/2017 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0051

Pieņemtie teksti
PDF 588kWORD 76k
Ceturtdiena, 2017. gada 16. februāris - Strasbūra
Civiltiesību noteikumi par robotiku
P8_TA(2017)0051A8-0005/2017
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku (2015/2103(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 85/374/EEK(1),

–  ņemot vērā Parlamenta Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas nodaļas (STOA) speciālistu uzdevumā veikto un Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta Zinātniskās perspektīvas nodaļas (STOA) vadībā veikto pētījumu par kiberfizisko sistēmu ētikas aspektiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0005/2017),

Ievads

A.  tā kā, sākot no Mērijas Šellijas Frankenšteina monstra līdz pat Pigmaliona klasiskajam mītam, no stāsta par Prāgas Golemu līdz Karela Čapeka robotam, kurš bija šā vārda izgudrotājs, cilvēki iztēlojās iespēju izveidot viedas mašīnas, ar kurām galvenokārt bija domāti androīdi ar cilvēka iezīmēm;

B.  tā kā tagad, kad cilvēce atrodas uz sliekšņa laikmetam, kad arvien sarežģītāki roboti, autonomie aģenti, androīdi un citas mākslīgā intelekta („MI”) izpausmes šķiet spējīgi izraisīt jaunu industriālo revolūciju, kura visticamāk skars visus sabiedrības slāņus, ir ļoti svarīgi, lai likumdevēji apsvērtu šādas revolūcijas juridiskos un ētiskos aspektus un sekas, neapslāpējot inovāciju;

C.  tā kā ir nepieciešams radīt vispāratzītu robota un MI definīciju, kura būtu elastīga un nekavētu inovāciju;

D.  tā kā laikposmā no 2010. gada līdz 2014. gadam robotu vidējā pārdošanas apjoma pieaugums bija 17 % gadā, bet 2014. gadā pārdošanas apjoms palielinājās par 29 %, kas ir vislielākais jebkad pieredzētais pieaugums no gada uz gadu, par galveno izaugsmes virzītājspēku kļūstot autobūves komponentu piegādātājiem un elektrisko vai elektronisko preču ražošanas nozarei; tā kā iepriekšējos desmit gados ir trīskāršojies patenta pieteikumu skaits robotikas tehnoloģijas jomā;

E.  tā kā iepriekšējos 200 gados tehnoloģiju izstrādes dēļ nodarbinātības rādītāji ir pastāvīgi palielinājušies; tā kā robotikas un MI izstrādei var būt potenciāls, lai pārveidotu dzīves un darba pieredzi, palielinātu efektivitāti, ietaupījumus un drošības līmeņus un garantētu pakalpojumu līmeņa uzlabošanu, tā kā īstermiņā un vidējā termiņā robotika un MI sola nodrošināt efektivitātes un ietaupījumu sekmēšanu ne tikai ražošanā un komercijā, bet arī tādās jomās kā transports, medicīniskā aprūpe, glābšana, izglītība un lauksaimniecība, vienlaikus padarot iespējamu to, ka cilvēki netiek pakļauti bīstamiem apstākļiem, piemēram, kad jāsaskaras ar toksiski piesārņotu vietu attīrīšanu;

F.  tā kā sabiedrības novecošana ir paredzamā mūža ilguma pieauguma rezultāts, ņemot vērā progresu dzīves apstākļos un mūsdienu medicīnā, un tā ir viena no Eiropas sabiedrības lielākajām sociālajām un ekonomikas problēmām 21. gadsimtā; tā kā līdz 2025. gadam vairāk nekā 20 % eiropiešu būs sasnieguši 65 vai vairāk gadu vecumu, īpaši strauji pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir vecāki par 80 gadiem, kas mūsu sabiedrībā radīs pamatos atšķirīgu līdzsvaru paaudžu starpā, un tā kā sabiedrības interesēs ir, lai gados vecāki cilvēki cik vien ilgi iespējams saglabātu veselību un aktīvu dzīvesveidu;

G.  tā kā ilgtermiņā pašreizējā tendence izvēlēties viedu un autonomu mašīnu izstrādi, trenējot spējas un pieņemot neatkarīgus lēmumus, ietver ne tikai ekonomiskas priekšrocības, bet arī dažādas bažas attiecībā uz to tiešām un netiešām sekām sabiedrībā kopumā;

H.  tā kā mašīnmācīšanās sabiedrībai sniedz milzīgas priekšrocības ekonomikas un inovāciju ziņā, ārkārtīgi uzlabojot datu analīzes spējas un vienlaikus izvirzot arī uzdevumu nepieļaut diskrimināciju, nodrošināt tiesību aktos paredzēto kārtību, pārredzamību un lēmumu pieņemšanas procesu saprotamību;

I.  tā kā līdzīgi robotikas un mašīnmācīšanās rezultātā ir nepieciešams izvērtēt ekonomikas izmaiņu novērtējumus un ietekmi uz nodarbinātību; tā kā, neraugoties uz nenoliedzamajām priekšrocībām, ko rada robotika, tās īstenošana var izraisīt pārmaiņas darba tirgū un nepieciešamību attiecīgi pārdomāt izglītību, nodarbinātību un sociālo politiku;

J.  tā kā robotu plaša izmantošana nevarētu automātiski izraisīt darbvietu aizstāšanu, bet zemākas kvalifikācijas darbvietas darbietilpīgās nozarēs varētu būt vairāk neaizsargātas pret automatizāciju; tā kā šī tendence varētu atgriezt ražošanas procesu atpakaļ ES; tā kā pētījumi ir pierādījuši, ka nodarbinātība pieaug ievērojami ātrāk tajās profesijās, kurās vairāk izmanto datorus; tā kā darbvietu automatizācijai ir potenciāls atbrīvot cilvēkus no monotona roku darba, ļaujot viņiem pāriet uz radošāku un nozīmīgāku uzdevumu veikšanu; tā kā automatizācija liek valdībām investēt izglītības un citās reformās nolūkā uzlabot līdzekļu pārdali par labu darba ņēmēju tāda veida prasmju uzlabošanai, kuras būs vajadzīgas nākotnē;

K.  tā kā, ņemot vērā pieaugošo šķelšanos sabiedrībā, ko pavada vidusšķiras samazināšanās, ir svarīgi paturēt prātā, ka robotikas attīstīšana var novest pie augsta labklājības un ietekmes koncentrācijas līmeņa mazākuma rokās;

L.  tā kā robotikas un MI izstrāde neapšaubāmi ietekmēs darbavietu kopējo ainu, kas var radīt jaunas bažas attiecībā uz atbildību un novērst citas; tā kā attiecībā uz ārkārtas situācijām vai problēmām ir jāprecizē juridiskā atbildība gan no attiecīgā veida uzņēmuma viedokļa, kā arī ņemot vērā „strādnieka” konstrukcijas tipu;

M.  tā kā automatizācijas tendence prasa, lai tie, kas iesaistīti MI lietotņu izstrādē un komercializācijā, jau pašā sākumā iekļautu drošības un ētikas aspektus, tādējādi atzīstot, ka viņiem ir jābūt gataviem akceptēt juridisko atbildību par viņu ražoto tehnoloģiju kvalitāti;

N.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679(2) (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikts juridiskais regulējums personas datu aizsardzībai; tā kā joprojām ir nepieciešams risināt citus personas datu un privātuma aizsardzības aspektus, ņemot vērā to, ka lietojumprogrammu un ierīču saziņa savā starpā un ar datubāzēm notiks bez cilvēka iejaukšanās;

O.  tā kā robotikas un MI izstrādes var būt un tām vajadzētu būt izveidotām tā, lai tiktu saglabāta indivīda cieņa, autonomija un pašnoteikšanās, jo īpaši tādās jomās kā cilvēku aprūpe un draudzīgas sabiedrības nodrošināšana, un saistībā ar medicīnas ierīcēm, ar kurām veic cilvēku „labošanu” vai uzlabošanu;

P.  tā kā galu galā pastāv iespēja, ka ilgtermiņā MI varētu pārsniegt cilvēka intelektuālās spējas;

Q.  tā kā automatizētas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas turpmāka attīstīšana un plašāka izmantošana neapšaubāmi ietekmē privātpersonas (piemēram, uzņēmēja vai interneta lietotāja) un administratīvas, tiesas vai citas publiskas iestādes izvēli, pieņemot galīgo lēmumu kā patērētājam, uzņēmējam vai varas pārstāvim; tā kā automātiskas un algoritmiskas lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešams paredzēt drošības pasākumus un cilvēka veiktas kontroles un verificēšanas iespēju;

R.  tā kā vairāku ārvalstu, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas, jurisdikcijās apsver (un zināmā mērā ir jau veiktas) reglamentējošas darbības attiecībā uz robotiku un MI un tā kā dažas dalībvalstis arī ir sākušas apsvērt iespēju izstrādāt juridiskus standartus vai veikt izmaiņas tiesību aktos, lai ņemtu vērā šādu tehnoloģiju pielietojumu parādīšanos;

S.  tā kā Eiropas rūpniecība varētu iegūt no efektīvas, saskaņotas un pārredzamas pieejas regulējumam Savienības līmenī, nodrošinot paredzamus un pietiekami precīzus nosacījumus, ar kādiem uzņēmumi varētu izstrādāt lietojumprogrammas un plānot savus uzņēmējdarbības modeļus Eiropas mērogā, vienlaikus nodrošinot, ka Savienība un tās dalībvalstis saglabā kontroli pār regulatīvajiem standartiem, lai tās nebūtu spiestas pieņemt citu, t. i., trešo valstu, kuras arī ir vadošajās pozīcijās robotikas un MI izstrādē, noteiktus standartus un ievērot tos;

Vispārīgie principi

T.  tā kā A. Azimova likumi(3) ir jāuzskata par tādiem, kas adresēti robotu, tostarp robotu, kuriem ir uzticēta iebūvēta autonomija un pašmācības spēja, izstrādātājiem, ražotājiem un ekspluatētājiem, jo šos likumus nevar pārvērst mašīnu kodā:

U.  tā kā virkne noteikumu, kas it īpaši reglamentē atbildību, pārredzamību un pārskatatbildību, ir nepieciešami, jo tie atspoguļo nesaraujamās Eiropas un cilvēciskās vērtības, kas raksturo Eiropas ieguldījumu sabiedrībā; tā kā šādi noteikumi nedrīkst skart pētniecības, inovācijas un izstrādes procesu attiecībā uz robotiku;

V.  tā kā Savienībai varētu būt nozīmīga loma, nosakot ētikas pamatprincipus, kas jāievēro, izstrādājot, programmējot un izmantojot robotus un MI un iekļaujot šādus principus Savienības regulējumos un rīcības kodeksos ar mērķi veidot tehnoloģisko revolūciju tā, lai tā kalpotu cilvēcei un lai notiktu plaša apmaiņa ar progresīvas robotikas un MI priekšrocībām, vienlaikus pēc iespējas izvairoties no iespējamām kļūmēm;

W.  tā kā šim ziņojumam ir pievienota Harta par robotiku, kura izstrādāta ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta Zinātniskās perspektīvas nodaļas (STOA) atbalstu un ar kuru ir ierosināts robotikas inženieru ētikas kodekss, kodekss pētniecības ētikas komitejām, kas uzskatāmi par „licenci” konstruktoriem un par „licenci” lietotājiem;

X.  tā kā Savienības vajadzībām būtu jāpieņem tāda veida pakāpeniska, pragmatiska un piesardzīga pieeja, par kuru iestājās Žans Monē(4), attiecībā uz turpmākām iniciatīvām robotikas un MI jomā, lai nodrošinātu, ka netiek apslāpēta jaunrade;

Y.  tā kā, ņemot vērā panākto progresu robotikas un MI izstrādē, ir lietderīgi pievērsties civiltiesiskās atbildības jautājumiem;

Atbildība

Z.  tā kā, pateicoties ievērojamajai tehnoloģiskajai attīstībai iepriekšējo desmit gadu laikā, mūsdienu roboti spēj ne tikai veikt darbības, ko parasti un veic vienīgi cilvēki, bet tie autonomijas un izziņas funkciju attīstības rezultātā, piemēram, spējot mācīties no gūtās pieredzes un pieņemt gandrīz neatkarīgus lēmumus, ir padarīti par arvien vairāk un vairāk līdzīgiem tādiem aģentiem, kas mijiedarbojas ar savu vidi un spēj to ievērojami mainīt; tā kā šādā kontekstā juridiskā atbildība, kas izriet no robotu kaitējošām darbībām, kļūst par būtisku jautājumu;

AA.  tā kā robotu autonomiju var definēt kā spēju pieņemt lēmumus un tos īstenot reālajā pasaulē neatkarīgi no ārējas kontroles vai ietekmes; tā kā šai autonomijai ir vienīgi tehnisks raksturs un tās līmenis ir atkarīgs no tā, cik sarežģīta ir paredzēta robota mijiedarbība ar apkārtējo vidi;

AB.  tā kā jo lielāka ir robotu autonomija, jo mazāk tos var uzskatīt par vienkāršiem instrumentiem citu dalībnieku (piemēram, ražotāju, operatoru, īpašnieku, lietotāju utt.) rokās; tā kā tas savukārt izvirza jautājumu par to, vai parastie noteikumi par atbildību ir pietiekami vai tomēr ir nepieciešami jauni principi un noteikumi, lai nodrošinātu skaidrību par dažādu iesaistīto pušu atbildību par robotu darbību un bezdarbību, kad iemeslu nevar saistīt ar konkrētu iesaistīto pusi — cilvēku, kā arī vai robotu darbības vai bezdarbības, kas nodarījušas kaitējumu, bija iespējams novērst;

AC.  tā kā galu galā robotu autonomija rada jautājumu par to dabu, ņemot vērā spēkā esošās juridiskās kategorijas vai arī būtu jāizveido jauna kategorija, kurai būtu savas īpatnības un nostādnes;

AD.  tā kā saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu robotus pašus par sevi nevar saukt pie atbildības par darbībām vai bezdarbību, kas izraisa kaitējumu trešām personām; tā kā spēkā esošie noteikumi par atbildību attiecas uz gadījumiem, kad iemeslu robotu rīcībai vai bezdarbībai var saistīt ar konkrētu aģentu — cilvēku, piemēram, ražotāju, operatoru, īpašnieku vai lietotāju, un kad šim aģentam vajadzēja paredzēt un viņš varēja novērst robota kaitīgo rīcību; tā kā ražotājus, operatorus, īpašniekus vai lietotājus turklāt bez ierunām var saukt pie atbildības par robota darbībām vai bezdarbību;

AE.  tā kā saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu robotu vai MI radītajam kaitējumam piemēro produktatbildību, proti, produkta ražotājs ir atbildīgs par nepareizu darbību, un noteikumus, ar ko reglamentē atbildību par kaitējumu nodarošām darbībām, kad lietotājs ir atbildīgs par izturēšanos, kas izraisījusi kaitējumu;

AF.  tā kā scenārijā, kurā robots var pieņemt neatkarīgus lēmumus, tradicionālie noteikumi nebūs pietiekami, lai iestātos juridiska atbildība par robota nodarīto kaitējumu, jo šie noteikumi neparedz iespēju identificēt pusi, kas būtu atbildīga par kompensāciju, un pieprasīt, lai šī puse atlīdzinātu tās radīto kaitējumu;

AG.  tā kā pašreizējā tiesiskā regulējuma trūkumi ir acīmredzami arī saistībā ar līgumisko atbildību, ciktāl mašīnas, kas konstruētas izvēlēties savus līgumpartnerus, vienoties par līguma nosacījumiem, slēgt līgumus un lemt, vai un kā šos līgumus īstenot, padara tradicionālos noteikumus nepiemērojamus, uzsverot vajadzību pieņemt jaunus, efektīvus un aktualizētus noteikumus, kuriem būtu jāatbilst tehnoloģiju attīstībai un nesen izstrādātajām un tirgū izmantojamām inovācijām;

AH.  tā kā savukārt attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību Direktīva 85/374/EEK var attiekties tikai uz kaitējumu, kuru izraisījuši robotu ražošanas defekti un ar nosacījumu, ka cietušajai personai ir jāpierāda faktiskais kaitējums, defekta esamība produktā un cēloņsakarība starp kaitējumu un defektu, un tālab objektīva atbildība jeb atbildība neatkarīgi no vainas var nebūt pietiekama;

AI.  tā kā, neskarot Direktīvas 85/374/EEK piemērošanas jomu, pašreizējais tiesiskais regulējums nebūtu pietiekams, lai segtu zaudējumus, kurus nodarījuši jaunās paaudzes roboti, ciktāl tos var aprīkot ar spēju pielāgoties un mācīties, radot zināmu neprognozējamību attiecībā uz viņu izturēšanos, jo šie roboti varētu autonomi mācīties no savas pieredzes un mijiedarboties ar savu vidi unikālā un neparedzamā veidā,

Galvenie principi attiecībā uz robotikas un mākslīgā intelekta izstrādi izmantošanai civilām vajadzībām

1.  aicina Komisiju ierosināt kiberfizisku sistēmu, autonomu sistēmu, viedu autonomu robotu kopējas Savienības definīcijas un to apakškategorijas, ņemot vērā šādus vieda robota raksturlielumus:

   autonomijas iegūšana ar sensoru un/vai datu apmaiņas starpniecību ar to apkārtējo vidi (savstarpējā savienojamība) un šo datu piešķiršana un analīze,
   pašmācības spēja, izmantojot pieredzi un mijiedarbību (fakultatīvs kritērijs),
   vismaz neliels fizisks atbalsts,
   spēja pielāgot savu izturēšanos un darbības videi,
   dzīves neesamība bioloģiskā nozīmē;

2.  uzskata, ka būtu jāievieš visaptveroša Savienības progresīvu robotu reģistrācijas sistēma Savienības iekšējā tirgū, ja tas ir būtiski un nepieciešami īpašas kategorijas robotiem, un aicina Komisiju noteikt kritērijus to robotu klasificēšanai, kuri būtu jāreģistrē; šajā sakarībā aicina Komisiju izpētīt, vai būtu vēlams, ka reģistrācijas sistēmu un reģistru pārvaldītu ES robotikas un mākslīgā intelekta aģentūra;

3.  uzsver, ka robotu tehnoloģijas izstrādē būtu jākoncentrējas uz cilvēku spēju papildināšanu, bet nevis uz to aizstāšanu; uzskata, ka robotikas un MI izstrādē ir būtiski garantēt, ka cilvēkiem jebkurā laikā ir kontrole pār inteliģentām mašīnām; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš iespējamai emocionālai saiknei starp cilvēkiem un robotiem — it īpaši neaizsargātās iedzīvotāju grupās (bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti) — un uzsver nopietno emocionālo vai fizisko ietekmi, ko šī emocionālā pieķeršanās var izraisīt cilvēkiem;

4.  uzsver, ka Savienības līmeņa pieeja var atvieglot attīstību, izvairoties no iekšējā tirgus sadrumstalotības, un vienlaikus uzsver, cik svarīgs robotu un robotikas sistēmu pārrobežu izmantošanā ir savstarpējās atzīšanas princips; atgādina, ka testēšana, sertifikācija un apstiprināšana laišanai tirgū būtu jāprasa tikai vienā dalībvalstī; uzsver, ka šāda pieeja būtu jāpapildina ar efektīvu tirgus uzraudzību;

5.  uzsver, ka ir svarīgi ieviest pasākumus, lai palīdzētu robotikas jomas maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, kas šajā nozarē veido jaunus tirgus segmentus vai izmanto robotus;

Pētniecība un inovācija

6.  uzsver, ka daudzas robotikas lietojumprogrammas joprojām ir izmēģinājuma posmā; atzinīgi vērtē to, ka aizvien vairāk pētniecības projektu tiek finansēti no dalībvalstu un Savienības līdzekļiem; uzskata, ka tas ir būtiski svarīgi, ka Savienība, kā arī dalībvalstis, izmantojot publisko finansējumu, saglabā vadošo lomu robotikas un MI pētniecībā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt finanšu instrumentus pētniecības projektiem, kas paredzēti robotikā un IKT, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības, un īstenot savās pētniecības politikās atvērtās zinātnes un ētiskas inovācijas principus; uzsver, ka pietiekami resursi jāpiešķir risinājumu meklēšanai sociālām, ētikas, juridiskām un ekonomikas problēmām, kuras rada tehnoloģiju attīstība un to pielietošana;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecības programmas, lai sekmētu pētījumus par robotikas un MI tehnoloģiju iespējamiem ilgtermiņa riskiem un iespējām, un pēc iespējas drīz mudināt strukturēta publiska dialoga uzsākšanu par šo tehnoloģiju attīstības sekām; aicina Komisiju daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtēšanā palielināt atbalstu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansētajai SPARC programmai; aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot centienus, lai attiecībā uz šīm tehnoloģijām rūpīgi uzraudzītu un garantētu vienmērīgāku pāreju no pētniecības uz komercializāciju un izmantošanu tirgū pēc pienācīga drošības novērtējuma, ievērojot piesardzības principu;

8.  uzsver, ka inovācijai robotikā un MI jomā, kā arī to integrācijas tehnoloģijai ekonomikā un sabiedrībā nepieciešama digitāla infrastruktūra, kas nodrošina vispārēju savienojamību; aicina Komisiju izveidot sistēmu, kas atbilst savienojamības prasībām Savienības digitālajai nākotnei, un nodrošināt, ka pieeja platjoslas un 5G tīkliem pilnībā atbilst tīkla neitralitātes principam;

9.  pauž stingru pārliecību, ka sistēmu, ierīču un mākoņdatošanas pakalpojumu sadarbspēja, ko raksturotu jau sākotnēji integrēta drošības un privātuma aizsardzība, ir būtiska datu plūsmām reālajā laikā, kas ļautu robotiem un MI kļūt elastīgākiem un autonomākiem; aicina Komisiju veicināt atvērtu vidi, sākot no atvērtiem standartiem un novatoriskiem licencēšanas modeļiem līdz atvērtām platformām un pārredzamībai nolūkā neradīt tehnoloģiskas barjeras īpašumtiesību sistēmās, kas ierobežo sadarbspēju;

Ētikas principi

10.  norāda, ka pilnvarošanas potenciālam ar robotu izmantošanas starpniecību nianses piešķir spriedzes vai risku kopums un tas būtu nopietni jānovērtē no cilvēku drošības, veselības un drošuma, brīvības, privātuma, integritātes un cilvēka cieņas, kā arī pašnoteikšanās un nediskriminācijas viedokļa;

11.  uzskata, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecīgā gadījumā būtu jāaktualizē un jāpapildina, vadoties no ētiskiem principiem, kas atspoguļo robotikas jomas sarežģītību un tās daudzos sociālos, medicīniskos un bioētiskos aspektus; uzskata, ka ir nepieciešama skaidra, stingra un efektīva ētisku norādījumu sistēma robotu izstrādei, konstruēšanai, ražošanai, lietošanai un modifikācijai, lai ar to papildinātu ziņojuma juridiskos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības spēkā esošo tiesību aktu kopumu; rezolūcijas pielikumā ierosina sistēmu tādas hartas veidā, kura ietver rīcības kodeksu robotikas inženieriem, kodeksu pētniecības ētikas komitejām, pārbaudot robotikas protokolus, un licenču paraugu konstruktoriem un lietotājiem;

12.  uzsver, ka nepieciešams ievērot pārredzamības principu, proti, ka vienmēr vajadzētu būt iespējai sniegt pamatojumu jebkuram lēmumam, kurš pieņemts ar MI atbalstu un kuram var būt būtiska ietekme uz vienas vai vairāku personu dzīvi; uzskata, ka vienmēr ir jābūt iespējamam reducēt MI sistēmu kalkulācijas uz tādu veidu, kas ir saprotams arī cilvēkiem; uzskata, ka progresīvi roboti būtu jāaprīko ar „melno kasti”, kas reģistrētu katras robota darbības/operācijas/procesa datus, tostarp loģiku, kura ir robota lēmumu pamatā;

13.  norāda, ka noteicošajam ētikas pamatam vajadzētu balstīties uz darbības klienta interešu labā, ļaunuma nenodarīšanas, autonomijas un taisnīguma principiem, kā arī uz vērtībām un principiem, kas nostiprināti Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un ES Pamattiesību hartā, piemēram, cilvēka cieņu, vienlīdzību, taisnīgumu un objektivitāti, nediskriminēšanu, informētu piekrišanu, privāto un ģimenes dzīvi un datu aizsardzību, kā arī citiem Savienības tiesību aktu pamatā esošiem principiem un vērtībām, piemēram, stigmatizācijas novēršanu, autonomiju, individuālo atbildību un sociālo atbildību, un uz pastāvošo ētikas praksi un kodeksiem;

14.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš robotiem, kas rada būtisku privātuma apdraudējumu, jo tie sniegs jaunus piekļuves punktus tradicionāli aizsargātām un privātām sfērām un spēs iegūt un pārsūtīt sensitīvus un personas datus;

Eiropas aģentūra

15.  uzskata, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu saskaņotus pārrobežu noteikumus Savienībā, kas veicina sadarbību starp Eiropas uzņēmumiem un padara iespējamu to robotu ieviešanu visā Savienībā, kuri atbilst vajadzīgajam drošības un drošuma līmenim, kā arī ētikas principiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos;

16.  pieprasa Komisijai apsvērt Eiropas robotikas un mākslīgā intelekta aģentūras izveidošanu, lai attiecīgajiem publiskā sektora dalībniekiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī sniegtu nepieciešamās konsultācijas tehniskos, ētikas un ar regulējumu saistītos jautājumos to centienos nodrošināt savlaicīgu un uz informāciju pamatotu risinājumu, reaģējot uz jaunām iespējām un arī problemātiskiem aspektiem, īpaši tiem, kuriem ir pārrobežu raksturs un kas rodas saistībā ar robotikas tehnoloģisko attīstību, piemēram, transporta nozarē;

17.  konstatē, ka, ņemot vērā robotikas izmantošanas iespējas un ar robotikas izmantošanu saistītās problēmas, kā arī pašreizējo ieguldījumu dinamiku, ir pamats piešķirt Eiropas aģentūrai pienācīgu budžetu un nodrošināt to ar regulatoru un ārējo tehnisko un ētisko ekspertu personālu, kuru uzdevums būtu pārraudzīt pārnozaru un vairākdisciplīnu lietojumprogrammas, kuru pamatā ir robotika, identificēt labākās prakses standartus un attiecīgā gadījumā ieteikt reglamentējošus pasākumus, noteikt jaunus principus un risināt problemātiskus jautājumus, kas varētu rasties saistībā ar patērētāju aizsardzību un sistēmiskām problēmām; aicina Komisiju un Eiropas aģentūru, ja tā tiks izveidota, ik gadu ziņot Eiropas Parlamentam par jaunākajām norisēm robotikā un par jebkurām darbībām, kuras ik gadu nepieciešams veikt;

Intelektuālā īpašuma tiesības un datu plūsma

18.  norāda, ka nav tiesību normu, kas būtu īpaši jāpiemēro robotikai, bet ka spēkā esošo juridisko režīmu un doktrīnas var viegli piemērot robotikai, kaut gan dažiem aspektiem, šķiet, ir vajadzīgs pievērsties īpaši; aicina Komisiju atbalstīt horizontālu un tehnoloģiski neitrālu pieeju intelektuālajam īpašumam, kas piemērojams dažādās nozarēs, kurās var nodarbināt robotus;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka civiltiesību regulējums attiecībā uz robotiku būtu saskaņots ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un atbilstīgi nepieciešamības un proporcionalitātes principiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā tehnoloģiju straujo attīstību robotikas jomā, tostarp kiberfizisku sistēmu izstrādāšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti neatpaliek no tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas tendencēm;

20.  uzsver, ka tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, kā noteikts Hartas 7. un 8. pantā un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantā, attiecas uz visām robotikas jomām un ka pilnībā ir jāievēro Savienības datu aizsardzības tiesiskais regulējums; šajā sakarībā prasa saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulas īstenošanu precizēt noteikumus un kritērijus attiecībā uz kameru un sensoru izmantošanu robotos; aicina Komisiju nodrošināt, ka datu aizsardzības principi, piemēram, integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma, datu minimizēšanas, nolūka ierobežošanas, principi, kā arī pārredzami kontroles mehānismi datu subjektiem un atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi atbilst Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un tiek ievēroti un ka attiecīgi ieteikumi un standarti tiek veicināti un integrēti Savienības politikā;

21.  uzsver, ka datu brīva aprite ir ļoti svarīga digitālajā ekonomikā un robotikas un MI izstrādē; uzsver, ka robotikas sistēmu, tostarp to iekšējo datu sistēmu un datu plūsmas, augsts drošības līmenis ir būtisks, lai pienācīgi izmantotu robotus un MI; uzsver, ka savstarpēji savienotu robotu un MI tīklu aizsardzība ir jānodrošina, lai novērstu iespējamus drošības pārkāpumus; uzsver, ka personas datu augsts drošības un aizsardzības līmenis, pienācīgi ņemot vērā privātumu saziņā starp cilvēkiem, robotiem un MI, ir būtisks; uzsver robotikas un MI konstruktoru atbildību izstrādāt produktus tādā veidā, ka tie ir droši un atbilst paredzētajam mērķim; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un stimulēt nepieciešamās tehnoloģijas izstrādi, tostarp attiecībā uz integrētu drošību;

Standartizācija, drošums un drošība

22.  uzsver, ka jautājums par standartu noteikšanu un savietojamības piešķiršanu ir svarīgs faktors turpmākai konkurencei MI un robotikas tehnoloģiju jomā; aicina Komisiju turpināt darbu, lai saskaņotu starptautiskos tehniskos standartus, jo īpaši kopā ar Eiropas standartizācijas organizācijām un Starptautisko standartizācijas organizāciju nolūkā veicināt inovāciju, izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības un garantēt augsta līmeņa produktu drošumu un patērētāju aizsardzību, tostarp pienācīgus minimālos drošības standartus darba vidē; uzsver, cik svarīga ir likumīga reversā inženierija un atvērti standarti, lai maksimāli palielinātu inovācijas vērtību un nodrošinātu, ka roboti var sazināties savā starpā; šajā ziņā atzinīgi vērtē tādu īpašo tehnisko komiteju izveidošanu kā, piemēram, ISO/TC 299 Robotics, kuras vienīgais uzdevums ir izstrādāt standartus robotikas jomā;

23.  uzsver, ka robotu testēšana reālos apstākļos ir būtiska, lai apzinātu un novērtētu risku, ko tie var radīt, kā arī to tehnoloģisko attīstību ārpus eksperimentālā laboratorijas posma; šajā sakarībā uzsver, ka robotu testēšana reālos apstākļos, jo īpaši pilsētās un uz ceļiem, rada daudzas problēmas, tostarp šķēršļus, kas palēnina šādu testēšanas fāžu attīstību, un prasa efektīvu uzraudzības mehānismu; aicina Komisiju izstrādāt visām dalībvalstīm vienotus izmantojamos kritērijus, ar kuriem tās noteiktu jomas, kur ir atļauti eksperimenti ar robotiem atbilstoši piesardzības principam;

Autonomi transportlīdzekļi

a)Autonomi automobiļi

24.  uzsver, ka autonomais transports ietver visus iespējamos tālvadības, automatizētus, saslēgtus un autonomus ceļa, dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta veidus, tostarp mehāniskos automobiļus, vilcienus, prāmjus, gaisa kuģus, dronus, kā arī visas attīstības un inovācijas nākotnes formas šajā nozarē;

25.  uzskata, ka autobūves nozarē steidzami ir nepieciešami efektīvi Savienības un pasaules mēroga noteikumi nolūkā nodrošināt automatizētu un autonomu automobiļu pārrobežu attīstību, lai pilnībā izmantotu to ekonomisko potenciālu un gūtu labumu no tehnoloģiju attīstības tendenču pozitīvās ietekmes; uzsver, ka sadrumstalota regulatīvā pieeja varētu kavēt īstenošanu un apdraudēt Eiropas konkurētspēju;

26.  vērš uzmanību uz to, ka ļoti svarīgs ir vadītāja reaģēšanas ilgums neplānotas automobiļa kontroles pārņemšanas gadījumā, un tāpēc aicina ieinteresētās personas paredzēt reālistiskas vērtības, nosakot drošuma un atbildības jautājumus;

27.  uzskata, ka pārejai uz autonomiem automobiļiem būs ietekme uz šādiem aspektiem: civiltiesiskā atbildība (atbildība un apdrošināšana), ceļu satiksmes drošība, visi ar vidi saistītie jautājumi (piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un avotu izmantošana), ar datiem saistītie jautājumi (piemēram, piekļuve datiem, datu aizsardzība, privātums un datu apmaiņa), ar IKT infrastruktūru saistītie jautājumi (efektīvas un uzticamas saziņas plaša izplatība) un nodarbinātība (piemēram, darbvietu radīšana un zaudēšana, smago kravas automobiļu vadītāju apmācība attiecībā uz automatizētajiem automobiļiem); uzsver, ka būs nepieciešami būtiski ieguldījumi ceļos, enerģētikas un IKT infrastruktūrā; aicina Komisiju darbā pie jautājumiem par autonomiem automobiļiem apsvērt šādus aspektus;

28.  uzsver, ka uzticama un savlaicīga informācija, ko sniedz Eiropas satelītnavigācijas pamatprogrammas Galileo un EGNOS, ir būtiski svarīga autonomo automobiļu ieviešanai, un šajā sakarībā mudina pabeigt un palaist satelītus, kas ir vajadzīgi, lai pabeigtu Eiropas satelītnavigācijas sistēmu Galileo;

29.  vērš uzmanību uz augsto pievienoto vērtību, ko autonomi transportlīdzekļi rada personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo šādi transportlīdzekļi ļauj tām efektīvāk izmantot individuālo autotransportu un tādējādi atvieglo šo personu ikdienas dzīvi;

b) Droni (RPAS)

30.  atzīst dronu tehnoloģijas pozitīvo virzību, jo īpaši meklēšanas un glābšanas jomā; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Savienības regulējumu attiecībā uz droniem, lai aizsargātu Savienības pilsoņu drošumu, drošību un privātumu, un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. oktobra rezolūcijas ieteikumiem par to tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) drošu lietošanu, kas civilās aviācijas jomā pazīstamas kā bezpilota lidaparāti (UAV)(5); mudina Komisiju sniegt novērtējumus par drošuma jautājumiem, kas saistīti ar dronu plašo izmantošanu; aicina Komisiju izvērtēt vajadzību ieviest obligātu izsekošanas un identificēšanas sistēmu, ko piemēro RPAS, kas ļauj noteikt gaisa kuģa pozīciju reāllaikā lietošanas gaitā; atgādina, ka bezpilota gaisa kuģu viendabīgums un drošība būtu jāgarantē ar pasākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008(6);

Aprūpes roboti

31.  uzsver, ka tādu robotu izpēte un izstrāde, kas paredzēti vecāka gadagājuma ļaužu aprūpei, ar laiku ir kļuvusi ierastāka un lētāka, ražojot produktus ar lielāku funkcionalitāti un plašāku patērētāju akceptu; norāda uz šādu tehnoloģiju daudzveidīgo pielietojumu, proti, profilaksi, palīdzības sniegšanu, monitoringu, stimulēšanu un draudzīgas sabiedrības nodrošināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem, kas cieš no demences, kognitīviem traucējumiem vai atmiņas zudumiem;

32.  norāda, ka cilvēku saskarsme ir viens no būtiskākajiem aspektiem cilvēku aprūpē; uzskata, ka cilvēka aizstāšana ar robotiem varētu atņemt aprūpes praksei cilvēciskumu, no otras puses, atzīst, ka roboti varētu veikt automatizētus aprūpes pienākumus un atvieglot medicīniskās aprūpes palīgpersonāla darbu, vienlaikus paplašinot cilvēku aprūpi un padarot rehabilitācijas procesu mērķtiecīgāku, kā rezultātā medicīnas darbinieki un aprūpētāji varētu veltīt vairāk laika diagnosticēšanai un labāk plānotām ārstēšanas iespējām; uzsver, ka, neskatoties uz robotikas potenciālu uzlabot cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku mobilitāti un integrāciju, aprūpes sniegšanā joprojām būs vajadzīgi cilvēki un tie turpinās nodrošināt viņiem tik svarīgo sociālo mijiedarbību, kas tomēr nav pilnībā aizstājama;

Medicīnas roboti

33.  uzsver, cik svarīga ir pienācīga veselības nozares speciālistu, piemēram, ārstu un aprūpes palīgspeciālistu, izglītošana, apmācība un sagatavošana, lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo profesionālo kompetenci, kā arī, lai saglabātu un aizsargātu pacientu veselību; uzsver vajadzību noteikt minimālās profesionālās prasības ķirurgiem, lai operētu un saņemtu atļauju pielietot ķirurģiskos robotus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ievērot robotu kontrolētas autonomijas principu, saskaņā ar kuru ārstēšanas sākotnējā plānošana un galīgā lēmuma pieņemšana par tās veikšanu vienmēr būs ķirurga-cilvēka kompetencē; uzsver, ka īpaša nozīme ir lietotāju apmācībai, lai viņi varētu iepazīties ar tehnoloģiskajām prasībām šajā jomā; vērš uzmanību uz pieaugošo tendenci pievērsties pašdiagnostikai, izmantojot mobilu robotu, un līdz ar to uz nepieciešamību ārstiem būt apmācītiem darbam pašdiagnostikas gadījumos; uzskata, ka šādu tehnoloģiju izmantošanai nevajadzētu ierobežot vai kaitēt ārsta un pacienta attiecībām, bet tām būtu jāsniedz ārstiem palīdzība pacientu diagnosticēšanā un/vai ārstēšanā, lai mazinātu cilvēka kļūdu risku un uzlabotu dzīves kvalitāti un paredzamo mūža ilgumu;

34.  uzskata, ka medicīnas roboti turpina augstas precizitātes ķirurģijas pārņemšanu un atkārtotu procedūru veikšanu un ka tie spēj uzlabot rehabilitācijas rezultātus un sniegt ļoti efektīvu loģistikas atbalstu slimnīcām; norāda, ka varētu arī samazināt veselības aprūpes izmaksas, ļaujot medicīnas speciālistiem pārorientēties no ārstēšanas uz profilaksi un nodrošinot vairāk budžeta resursu labākām pielāgošanās iespējām pacientu dažādajām vajadzībām, veselības aprūpes speciālistu pastāvīgai apmācībai un pētniecībai;

35.  aicina Komisiju nodrošināt, ka procedūras jaunu robotikas medicīnisko ierīču testēšanai ir drošas, jo īpaši gadījumos ar ierīcēm, ko implantē cilvēka ķermenī pirms datuma, no kura ir piemērojama Regula (ES) 2017/745;

Cilvēku „labošana” un uzlabošana

36.  norāda uz robotikas lielo potenciālu "labošanas" un bojātu orgānu atjaunošanas un cilvēka funkciju traucējumu jomā, bet arī uz sarežģītiem jautājumiem, kurus jo īpaši izvirza cilvēku uzlabošanas iespējas, tā kā medicīnas roboti un it īpaši kiberfiziskas sistēmas (CPS) varētu mainīt mūsu priekšstatus par veselīgu cilvēka ķermeni, jo tās var uzvilkt un valkāt vai implantēt cilvēka ķermenī; uzsver, cik svarīgi ir steidzami izveidot ar pienācīgi kvalificētu personālu nodrošinātu robotu ētikas komiteju slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, kurām uzticēts izskatīt un palīdzēt atrisināt neparastas un sarežģītas ētikas problēmas, kas ietver jautājumus, kuri ietekmē pacientu aprūpi un ārstēšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pamatnostādnes, lai atbalstītu šādu komiteju izveidi un darbību;

37.  norāda, ka tādu dzīvībai svarīgu medicīnas ierīču jomā kā, piemēram, robotizētas protēzes, ir jānodrošina pastāvīga, ilgtspējīga apkope, uzlabojumi un jo īpaši programmatūras atjauninājumi, kas novērš nepareizu darbību un vājās vietas;

38.  iesaka izveidot neatkarīgas uzticamas struktūras, lai saglabātu līdzekļus, kas vajadzīgi pakalpojumu nodrošināšanai personām, kuras apkalpo nozīmīgas un modernas medicīniskās ierīces, piemēram, veic uzturēšanu, remontdarbus un uzlabojumus, tostarp programmatūras atjauninājumus, jo īpaši tad, ja šādus pakalpojumus sākotnējais piegādātājs vairs neveic; atbalsta pienākuma noteikšanu ražotājiem sniegt šīm neatkarīgām uzticamām struktūrām visaptverošus norādījumus par uzbūvi, tostarp pirmkodu, kas līdzīgs publikāciju obligātajam eksemplāram valsts bibliotēkā;

39.  vērš uzmanību uz riskiem, kas saistīti ar iespēju, ka CPS, kas integrētas cilvēka ķermenī, var tikt nelikumīgi uzlauztas vai atslēgtas, vai to atmiņas izdzēstas, jo tas var apdraudēt cilvēku veselību un atsevišķos gadījumos pat dzīvību, un tādēļ uzsver prioritāti, kas jāpiešķir šādu sistēmu aizsardzībai;

40.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt visu cilvēku vienlīdzīgu piekļuvi šādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, instrumentiem un intervences procedūrām; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt palīgtehnoloģiju izstrādi, lai sekmētu, ka šādas tehnoloģijas izstrādātu un pārņemtu visi, kam tās nepieciešamas, saskaņā ar 4. pantu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras viena no pusēm ir Savienība;

Izglītība un nodarbinātība

41.  vērš uzmanību uz Komisijas prognozēm, ka līdz 2020. gadam Eiropa var saskarties ar situāciju, ka trūks 825 000 IKT speciālistu un ka 90 % darbvietu būs nepieciešamas vismaz digitālās pamatprasmes; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt ceļvedi Digitālo kompetenču sistēmas un Digitālo prasmju raksturlielumu visu līmeņu mācekļiem iespējamai izmantošanai un pārskatīšanai, un aicina Komisiju sniegt būtisku atbalstu, lai attīstītu digitālās spējas visās vecuma grupās un neatkarīgi no nodarbinātības statusa kā pirmo soli, lai labāk saskaņotu darbaspēka trūkumu darba tirgū ar pieprasījumu; uzsver, ka izaugsme robotikā liek dalībvalstīm izstrādāt elastīgākas apmācības un izglītības sistēmas, lai nodrošinātu, ka prasmju stratēģijas apmierina robotu ekonomikas vajadzības;

42.  uzskata, ka, ieinteresējot aizvien lielāku skaitu meiteņu par karjeru digitālajā nozarē un pieņemot aizvien vairāk sieviešu darbā šajā nozarē, ieguvēji būtu gan digitālās nozares uzņēmumi, gan pašas sievietes, gan arī Eiropas ekonomika; aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt iniciatīvas, lai atbalstītu sievietes IKT nozarē un veicinātu viņu e–prasmes;

43.  aicina Komisiju sākt nodarbinātības vidēja termiņa un ilgtermiņa tendenču analīzi un uzraudzību, īpašu uzsvaru liekot uz darbvietu radīšanu un zaudēšanu dažādās jomās/kvalifikācijas jomās, lai noskaidrotu, kurās jomās tiek radītas darbvietas un kurās darbvietu skaits sarūk robotu plašākas izmantošanas rezultātā;

44.  uzsver, cik svarīgi ir paredzēt izmaiņas sabiedrībā, paturot prātā to, kādas sekas uz nodarbinātību var izraisīt robotikas un MI izstrāde un pielietošana; aicina Komisiju analizēt dažādus iespējamos scenārijus un to sekas uz dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu dzīvotspēju;

45.  uzsver, cik svarīgs ir prasmju elastīgums un sociālās, radošās un digitālās prasmes izglītībā; ir pārliecināts, ka papildus skolām, kurās attīsta akadēmiskas zināšanas, mūžizglītību vajag nodrošināt ar aktīvu darbību mūža garumā;

46.  norāda uz robotikas lielo potenciālu, lai uzlabotu drošību darbā, pārceļot daudzus bīstamus un veselībai kaitīgus uzdevumus no cilvēkiem uz robotiem, bet tajā pašā laikā norāda uz to potenciālu radīt jaunu risku kopumu, ņemot vērā cilvēku un robotu mijiedarbības pieaugošo skaitu darbavietā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir piemērot stingrus un uz nākotni vērstus noteikumus cilvēku un robotu mijiedarbībā, lai garantētu veselību, drošumu un pamattiesību ievērošanu darbavietā;

Ietekme uz vidi

47.  uzsver, ka robotikas un MI izstrāde būtu jāveic tādā veidā, lai ierobežotu ietekmi uz vidi ar efektīvu enerģijas patēriņu, energoefektivitāti, veicinot atjaunojamās enerģijas un mazā daudzumā esošu materiālu izmantošanu, un minimāliem atkritumiem piemēram, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, un ar labošanas iespējām; tādēļ mudina Komisiju iekļaut aprites ekonomikas principus Savienības politikā par robotiku; norāda, ka robotikas izmantošanai būs pozitīva ietekme uz vidi, jo īpaši lauksaimniecības, pārtikas apgādes un transporta jomā, galvenokārt pateicoties samazinātiem iekārtu izmēriem un mēslošanas līdzekļu, enerģijas un ūdens patēriņa samazinājumam, kā arī precīzajai lauksaimniecībai un maršrutu optimizācijai;

48.  uzsver, ka CPS radīs energoapgādes un infrastruktūras sistēmas, kas spēj kontrolēt elektroenerģijas plūsmas no ražotāja līdz patērētājam, kā arī radīt enerģiju ražojošus patērētājus, kas gan ražo, gan patērē enerģiju; tādējādi radīsies iespēja lieliem ieguvumiem videi;

Atbildība

49.  uzskata, ka civiltiesiskā atbildība par robotu izraisīto kaitējumu ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas jāanalizē un jārisina Savienības līmenī, lai nodrošinātu vienādu efektivitātes, pārredzamības un saskanības līmeni juridiskās noteiktības īstenošanā visā Eiropas Savienībā, sniedzot labumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem;

50.  norāda, ka robotikas tehnoloģiju izstrādei būs vajadzīga labāka izpratne par kopēju pamatu, kas nepieciešams saistībā ar cilvēku un robotu kopīgām darbībām, kurām būtu jābalstās uz divām galvenajām savstarpējas atkarības attiecībām, proti, paredzamību un vadāmību; norāda, ka šīm divām savstarpējās atkarības attiecībām ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, ar kādu informāciju ir jāapmainās cilvēkiem un robotiem un kā var panākt cilvēkiem un robotiem kopēju pamatu nolūkā panākt cilvēku un robotu nevainojamu vienotu rīcību;

51.  lūdz Komisiju, pamatojoties uz LESD 114. pantu, iesniegt priekšlikumu leģislatīvam instrumentam par juridiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar robotikas un MI paredzamo attīstību un izmantošanu turpmākajos 10–15 gados apvienojumā ar neleģislatīviem instrumentiem, piemēram, pamatnostādnēm un rīcības kodeksiem, kā minēts ieteikumos, kas noteikti pielikumā;

52.  uzskata, ka neatkarīgi no tā, kādu juridisko risinājumu tā piemēro atbildībai par kaitējumu, ko izraisījuši roboti, bet kas nav kaitējums īpašumam, ar nākotnes tiesību instrumentu nekādā gadījumā nedrīkst ne ierobežot zaudējumu veidu vai apmēru, ko var atgūt, ne ierobežot kompensācijas veidus, ko var piedāvāt cietušajai pusei, pamatojoties tikai uz to, ka kaitējumu nodarījis aģents, kas nav cilvēks;

53.  uzskata, ka attiecīgajam leģislatīvajam instrumentam būtu jābalstās uz Komisijas padziļinātu izvērtējumu, nosakot, vai būtu jāpiemēro stingra atbildība vai riska pārvaldības pieeja;

54.  norāda, ka stingras atbildības piemērošana prasa tikai pierādījumu tam, ka kaitējums ir radies un ka pastāv cēloņsakarība starp robota kaitējošām darbībām un cietušajai pusei nodarīto kaitējumu;

55.  norāda, ka riska pārvaldības pieeja nekoncentrējas uz personu, „kura ir rīkojusies nolaidīgi” un ir individuāli atbildīga, bet gan uz personu, kura zināmos apstākļos var mazināt riskus un risināt negatīvo ietekmi;

56.  uzskata, ka principā, tiklīdz ir noteiktas puses, kas uzņemas galīgo atbildību, viņu atbildībai vajadzētu būt samērīgai ar robotam doto norādījumu un tā autonomijas faktisko līmeni tā, ka, pieaugot robota spējai mācīties vai tā autonomijai, vajadzētu samazināties citu pušu atbildībai un, paildzinoties robota „izglītošanai”, vajadzētu palielināties „skolotāja” atbildībai; jo īpaši norāda, ka robotam „apmācības” rezultātā piešķirtās prasmes nevajadzētu sajaukt ar prasmēm, kas atkarīgas tikai no tā pašmācības spējām, lai identificētu personu, uz kuru faktiski attiecināmas robotu kaitējošās darbības; norāda, ka vismaz pašreizējā posmā atbildība ir jāuzņemas cilvēkam un nevis robotam;

57.  norāda, ka atbildības par kaitējumu, ko izraisījis arvien autonomāks robots, sadalījuma komplicētības iespējamais risinājums varētu būt obligātās apdrošināšanas shēma, kā tas jau notiek, piemēram, attiecībā uz automašīnām; tomēr norāda, ka atšķirībā no apdrošināšanas shēmas ceļu satiksmē, kur apdrošināšana attiecas uz cilvēku darbībām un kļūmēm, robotikas apdrošināšanas shēmā būtu jāņem vērā visas ķēdē iespējamās atbildības;

58.  uzskata, ka, tāpat kā attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, apdrošināšanas shēmu varētu papildināt ar fondu, lai nodrošinātu, ka var atlīdzināt kaitējumu gadījumos, kad nepastāv apdrošināšana; aicina apdrošināšanas nozari izstrādāt jaunus produktus un piedāvājumu veidus, kas atbilst attīstībai robotikā;

59.  aicina Komisiju, veicot tās nākotnes tiesību akta ietekmes novērtējumu, izpētīt, analizēt un apsvērt visu iespējamo tiesisko risinājumu ietekmi, piemēram:

   a) obligātās apdrošināšanas tādas shēmas izveidošanu, attiecīgā gadījumā un ja tas nepieciešams īpašām robotu kategorijām, kurā, līdzīgi kā tas jau notiek attiecībā uz automašīnām, no robotu ražotājiem vai īpašniekiem tiktu prasīts apdrošināt kaitējumu, ko var izraisīt to roboti;
   b) nodrošināšanu, ka kompensāciju fonds kalpotu ne tikai tam, lai garantētu kompensāciju, ja uz kaitējumu, ko nodarījis robots, apdrošināšana neattiecas;
   c) atļaušanu ražotājam, programmētājam, īpašniekam vai lietotājam gūt labumu no ierobežotās atbildības, ja viņi veic iemaksas kompensāciju fondā, kā arī ja viņi kopīgi noslēguši apdrošināšanas līgumu, lai garantētu kompensāciju, ja kaitējumu izraisījis robots;
   d) lēmuma pieņemšanu, vai izveidot vispārēju fondu visiem viediem autonomiem robotiem vai izveidot visām un katrai robotu kategorijai atsevišķu fondu, kā arī vai ieguldījums būtu jāiemaksā kā vienreizēja nodeva, laižot robotu tirgū, vai arī būtu jāveic periodiskas iemaksas visā robota dzīves laikā;
   e) saiknes redzamības nodrošināšanu starp robotu un tā fondu, izmantojot individuālu reģistrācijas numuru, kas parādītos īpašā Savienības reģistrā, kurš ļautu ikvienam, kas ir saskarsmē ar robotu, iegūt informāciju par fonda raksturu, tā atbildības robežām par kaitējumu īpašumam, ieguldītāju vārdus un funkcijas un visu pārējo svarīgo informāciju;
   f) īpaša juridiskā statusa izveidošanu ilgtermiņa robotiem, lai vismaz vismodernākajiem autonomajiem robotiem varētu piešķirt elektroniskas personas statusu ar atbildību atlīdzināt jebkādu kaitējumu, ko tie var radīt, un iespējami piemērot elektroniskas personas statusu gadījumos, kad roboti pieņem autonomus lēmumus vai citādi neatkarīgi mijiedarbojas ar trešām personām;

Starptautiski aspekti

60.  norāda, ka vispārīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos, kuras piemērojamas saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem Savienībā, nav vajadzīgas steidzamas izmaiņas, lai pielāgotos autonomo automobiļu attīstībai, tomēr pašreizējās duālās sistēmas vienkāršošana piemērojamo tiesību aktu noteikšanai (pamats — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007(7) un 1971. gada 4. maija Hāgas konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamiem tiesību aktiem) varētu uzlabot juridisko noteiktību un mazinātu iespējas izvēlēties labvēlīgāko tiesu;

61.  norāda uz nepieciešamību apsvērt grozījumus starptautiskajos nolīgumos, piemēram, 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencijā par ceļu satiksmi un Hāgas konvencijā par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamiem tiesību aktiem;

62.  sagaida, lai Komisija nodrošinātu, ka dalībvalstis vienotā veidā pielāgo spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi, kuru nepieciešams grozīt, nolūkā padarīt iespējamu braukšanu bez vadītāja, un aicina Komisiju, dalībvalstis un nozares pārstāvjus īstenot Amsterdamas deklarācijas mērķus cik vien drīz iespējams;

63.  apņēmīgi mudina veicināt starptautisko sadarbību sociālo, ētikas un juridisko problēmu rūpīgā pārbaudē un pēc tam regulatīvo standartu noteikšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē;

64.  norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009(8) par tirdzniecību ar divējāda lietojuma precēm, programmatūru un tehnoloģiju, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un/vai kas var veicināt masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, būtu jāpiemēro arī robotikas lietojumprogrammām;

Noslēguma aspekti

65.  pamatojoties uz LESD 225. pantu, prasa Komisijai, balstoties uz LESD 114. pantu, iesniegt priekšlikumu direktīvai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku, ievērojot šā ziņojuma pielikumā izklāstītos ieteikumus;

66.  apstiprina, ka minētajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

67.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam būtu finansiāla ietekme, ja tiktu izveidota jauna Eiropas aģentūra;

o
o   o

68.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) Padomes Direktīva 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(3) 1) robots nedrīkst kaitēt cilvēkam vai arī pieļaut kaitējumu cilvēkam ar savu bezdarbību; 2) robotam jāklausa cilvēka dotajām pavēlēm, ja tas nav pretrunā ar pirmo likumu; 3) robotam jāaizsargā sava pastāvēšana, ja tas nav pretrunā ar pirmo un otro likumu (sk. Runaround, I. Asimov, 1943. g.) un 0) robots nedrīkst kaitēt cilvēcei vai ar savu bezdarbību pieļaut kaitējumu cilvēcei.
(4) Sal. R. Šūmana deklarācija (1950. g.), „Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām rada patiesu solidaritāti.”
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0390.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („Roma II”), (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).
(8) Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


PIELIKUMS REZOLŪCIJAI :

IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

„Viedo robotu” definīcija un klasifikācija

Būtu jāizstrādā kopēja Eiropas „viedu” autonomu robotu definīcija, vajadzības gadījumā paredzot arī to apakškategoriju definīcijas un ņemot vērā šādus raksturlielumus:

–  spēja iegūt autonomiju ar sensoru un/vai datu apmaiņas starpniecību ar to apkārtējo vidi (savstarpējā savienojamība) un šo datu analīze,

–  spēja mācīties, izmantojot pieredzi un mijiedarbību,

–  robota fiziskā atbalsta forma,

–  spēja pielāgot savu izturēšanos un darbības apkārtējai videi.

Viedo robotu reģistrācija

Izsekojamības nolūkā un lai veicinātu turpmāko ieteikumu īstenošanu, būtu jāievieš progresīvu robotu reģistrācijas sistēma, balstoties uz kritērijiem, kas noteikti robotu klasificēšanai. Reģistrācijas sistēmai un reģistram vajadzētu būt Savienības līmenī, tiem aptverot iekšējo tirgu, un to varētu pārvaldīt ES robotikas un mākslīgā intelekta aģentūrai gadījumā, ja šāda aģentūra tiek izveidota.

Civiltiesiskā atbildība

Nevienam juridiskajam risinājumam, ko piemēro robotu un mākslīgā intelekta atbildībai ar kaitējumu īpašumam nesaistītos gadījumos, nekādi nevajadzētu ne ierobežot zaudējumu veidu vai apmēru, ko var atgūt, ne ierobežot kompensācijas veidus, ko var piedāvāt cietušajai pusei, pamatojoties tikai uz to, ka kaitējumu nodarījis aģents, kas nav cilvēks.

Likumdošanas instrumentam nākotnē būtu jābalstās uz Komisijas padziļinātu izvērtējumu, nosakot, vai būtu jāpiemēro stingra atbildība vai riska pārvaldības pieeja.

Būtu jāizveido apdrošināšanas shēma, kuras pamatā varētu būt ražotāju pienākums autonomos robotus apdrošināt.

Apdrošināšanas shēmu varētu papildināt ar fondu, lai nodrošinātu, ka var atlīdzināt kaitējumu gadījumos, kad nepastāv apdrošināšana.

Ikviens politisks lēmums par robotiem un mākslīgajam intelektam piemērojamajiem civiltiesiskās atbildības noteikumiem būtu jāpieņem, pienācīgi apspriežot Eiropas līmeņa pētniecības un izstrādes projektu ar zinātniekiem un ekspertiem, kas spēj novērtēt visus saistītos riskus un konsekvences;

Sadarbspēja, piekļuve kodam un intelektuālā īpašuma tiesības

Būtu jānodrošina to tīklā saslēgto autonomo robotu sadarbspēja, kuri savstarpēji mijiedarbojas. Nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt pieejamai piekļuvei pirmkodam, ievaddatiem un uzbūves detaļām , lai izmeklētu negadījumus un kaitējumu, ko izraisījuši viedie roboti, kā arī lai nodrošinātu to nepārtrauktu darbību, pieejamību, uzticamību, drošumu un drošību.

Harta par robotiku

Komisijai, ierosinot tiesību aktus attiecībā uz robotiku, būtu jāņem vērā principi, kas ir iekļauti Hartā par robotiku.

HARTA PAR ROBOTIKU

Ierosinātais ētikas kodekss robotikas jomā liks pamatus identifikācijai, uzraudzībai un ētikas pamatprincipu ievērošanai, sākot no projektēšanas un izstrādes posma.

Sistēma, kas izstrādāta, iepazīstoties ar Eiropas līmeņa robotikai un neirozinātnei paredzētu pētniecības un izstrādes projektu, ir jābūt pārdomātai, ļaujot veikt individuālus pielāgojumus katrā atsevišķā gadījumā, lai novērtētu, vai konkrētā rīcība ir pareiza vai nepareiza konkrētajā situācijā, un pieņemtu lēmumus saskaņā ar iepriekš noteiktu vērtību hierarhiju.

Šim kodeksam nevajadzētu aizstāt nepieciešamību risināt visas galvenās juridiskās problēmas šajā jomā, bet tam būtu jānosaka papildinoša funkcija. Tas, gluži pretēji, veicina ētiskas kategorijas piešķiršanu robotikai, stiprina atbildīgus inovāciju centienus šajā jomā un risina sabiedrības problēmas.

Īpašs uzsvars būtu jāliek uz attiecīgo tehnoloģiju līknes pētniecības un izstrādes posmu (projektēšanas process, ētiskuma pārbaude, revīzijas kontroles utt.). Būtu jāpievēršas nepieciešamībai pētniekiem, praktiķiem, lietotājiem un konstruktoriem ievērot ētikas standartus, bet arī ieviest procedūru attiecīgo ētisko dilemmu risināšanai un ļaut šīm sistēmām darboties ētiski atbildīgā veidā.

ROBOTIKAS INŽENIERU ĒTIKAS KODEKSS

PREAMBULA

Rīcības kodekss aicina visus pētniekus un konstruktorus rīkoties atbildīgi un pilnībā apsverot nepieciešamību ievērot cilvēka cieņu, privātumu un drošību.

Kodeksā prasīta cieša sadarbība starp visām disciplīnām, lai nodrošinātu, ka robotikas pētniecību Eiropas Savienībā veic drošā, ētiskā un efektīvā veidā.

Rīcības kodekss attiecas uz visām pētniecības un izstrādes darbībām robotikas jomā.

Rīcības kodeksu ievēro brīvprātīgi, un tas sniedz vispārīgu principu un pamatnostādņu kopumu attiecībā uz darbībām, kas jāveic visām ieinteresētajām pusēm.

Robotikas pētniecību finansējošas struktūras, pētniecības organizācijas, pētnieki un ētikas komitejas tiek mudinātas iespējami agros posmos apsvērt turpmāko ietekmi uz izpētāmajām tehnoloģijām vai objektiem un attīstīt atbildības kultūru, ņemot vērā potenciālos nākotnes uzdevumus un iespējas.

Publiskajām un privātajām robotikas pētniecības finansēšanas organizācijām jāpieprasa, lai kopā ar katru robotikas pētniecības finansēšanas priekšlikumu tiktu iesniegts arī riska novērtējums. Ar šo kodeksu jāatzīst, ka atbildīgie aģenti ir cilvēki, nevis roboti.

Pētniekiem robotikas jomā būtu jāapņemas darboties ētiski un profesionāli un jāpakļaujas šādiem principiem:

darbība klienta interešu labā — robotiem būtu jādarbojas cilvēku interesēs;

izvairīšanās no ļaunuma — doktrīna „pirmkārt, nekaitēt”, proti, roboti nedrīkst kaitēt cilvēkam;

autonomija — spēja pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu bez spaidiem par mijiedarbības nosacījumiem ar robotiem;

taisnīgums — taisnīga to labumu sadale, kas saistīti ar robotiku un aprūpes mājās pieejamību, un veselības aprūpes robotiem jo īpaši.

Pamattiesības

Robotikas pētniecības darbībās jāievēro pamattiesības, un — kas attiecas uz to projektiem, īstenošanu, popularizēšanu un izmantošanu — tās jāveic iedzīvotāju un sabiedrības kopumā labklājības un pašnoteikšanās interesēs. Vienmēr ir jāievēro cilvēka cieņa un autonomija — gan fiziskā, gan psiholoģiskā.

Piesardzība

Robotikas pētniecības darbības jāveic saskaņā ar piesardzības principu, iepriekš novērtējot rezultātu potenciālo ietekmi uz drošību un veicot pienācīgus piesardzības pasākumus proporcionāli aizsardzības līmenim un vienlaikus veicinot progresu sabiedrības un vides labā.

Iekļautība

Robotikas inženieri garantē pārredzamību un to, ka tiks ievērotas likumīgās tiesības visām ieinteresētajām personām piekļūt informācijai. Iekļaušana ļauj piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā visām ieinteresētajām personām, kuras ir iesaistītas vai kuras skar robotikas pētniecības darbības.

Atbildība

Robotikas inženieriem būtu jāsaglabā atbildība par ietekmi uz sociālo jomu, vidi un cilvēku veselību, ko robotika var radīt šai un nākamajām paaudzēm.

Drošība

Robotu izstrādātājiem būtu jāapsver un jārespektē cilvēku fiziskā labklājība, drošība, veselība un tiesības. Robotikas inženierim jāsargā cilvēku labklājība, vienlaikus ievērojot arī cilvēktiesības un nekavējoties jāatklāj faktori, kas varētu apdraudēt sabiedrību vai vidi.

Atgriezeniskums

Atgriezeniskums, kas ir nepieciešams priekšnosacījums kontrolējamībai, ir pamatprincips, plānojot robotu drošu un uzticamu darbību. Atgriezeniskuma modelis dod norādījumus robotam, kuras darbības ir atgriezeniskas un kā tās atcelt, ja tās ir veiktas. Spēja padarīt nebijušu iepriekšējo darbību vai virkni darbību ļauj lietotājiem padarīt par nebijušām nevēlamas darbības un atgriezties to darba „labajā” posmā.

Privātums

Vienmēr ir jārespektē tiesības uz privātumu. Robotikas inženierim būtu jānodrošina, ka privāta rakstura informācija tiek turēta drošībā un tiek izmantota tikai atbilstoši. Turklāt robotikas inženierim būtu jāgarantē, ka indivīdi nav personiski identificējami, izņemot ārkārtas apstākļus un tikai ar skaidru un nepārprotamu paustu piekrišanu. Cilvēka pausta piekrišana jāpieprasa un jāsaņem pirms cilvēka un mašīnas mijiedarbības. Robotikas konstruktoriem ir pienākums izstrādāt un īstenot procedūras piekrišanas apstiprināšanai, konfidencialitātes īstenošanai, anonimitātei, taisnīgai attieksmei un pienācīgai izpildei. Konstruktori ievēros visas prasības, lai iznīcinātu visus saistītos datus un dzēstu tos no jebkādām datu kopām.

Ieguvumu maksimalizēšana un kaitējuma samazināšana

Pētniekiem būtu jācenšas maksimalizēt ieguvumus no viņu darba visos posmos, sākot no plānošanas līdz izplatīšanai. Ir jāizvairās no kaitējuma nodarīšanas pētījumu dalībniekiem, cilvēkam, eksperimenta, izmēģinājuma vai izpētes dalībniekam vai subjektam. Ja apdraudējums ir neizbēgama un neatņemama pētniecības sastāvdaļa, būtu jāizstrādā stingri riska novērtēšanas un pārvaldības protokoli un jānodrošina atbilstība tiem. Kaitējuma risks parasti nedrīkst pārsniegt to, ar kuru saskaras ikdienas dzīvē, t.i., nevajadzētu pakļaut riskam, kas pārsniedz vai papildina tādu, ar ko viņi saskaras savā ikdienas dzīvē. Robotikas sistēmas darbības vienmēr būtu jābalsta uz rūpīgu riska novērtējuma, ievērojot piesardzības un proporcionalitātes principu.

KODEKSS PĒTNIECĪBAS ĒTIKAS KOMITEJĀM (REC)

Principi

Neatkarība

Ētikas izvērtēšanas procesam vajadzētu būt neatkarīgam no pašas pētniecības. Ar šo principu uzsver nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp pētniekiem un tiem, kas pārskata ētikas protokolu, kā arī starp vērtētājiem un organizatoriskās pārvaldības struktūrām.

Kompetence

Ētikas izvērtēšanas process būtu jāveic vērtētājiem ar pienācīgu kompetenci, ņemot vērā vajadzību rūpīgi apsvērt dalības apmēru un ētikas jomai īpaši paredzētu REC apmācību.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Būtu jānodrošina, ka pārskatīšanas process ir atbildīgs un pieejams rūpīgai kontrolei. REC ir jāatzīst savas kompetences un atbilstoši jāatrodas organizatoriskajās struktūrās, kas nodrošina REC standartu uzturēšanas un pārskatīšanas darbību un procedūru pārredzamību.

Pētniecības ētikas komitejas loma

REC parasti pārbauda visas pētniecības darbības, kurās kā dalībnieki ir iesaistīti cilvēki un kuras veic indivīdi, kas ir nodarbināti iesaistītajā iestādē vai strādā to uzdevumā; nodrošina, ka ētikas izvērtēšana ir neatkarīga, kompetenta un tiek paveikta laikā; aizsargā pētījumu dalībnieku cieņas respektēšanu, tiesības un labklājību; ņem vērā pētnieku drošības aspektu; ņem vērā citu ieinteresēto personu likumīgās intereses; veic uz informāciju balstītus vērtējumus par priekšlikumu zinātnisko vērtību; un veic uz informāciju balstītus ieteikumus pētniekiem, ja priekšlikumam atsevišķos aspektos nepieciešami uzlabojumi.

Pētniecības ētikas komitejas sastāvs

REC parasti vajadzētu būt daudznozaru raksturam; sastāvā iekļauj gan vīriešus, gan sievietes; sastāvā iekļauj locekļus ar plašu pieredzi un kompetenci robotikas pētniecības jomā. Iecelšanas sistēmai būtu jāgarantē, ka komitejas locekļi nodrošina atbilstošu zinātnisko kompetenču līdzsvaru, tiem ir pienācīga filozofiska, juridiska vai ētiska kvalifikācija un tie pauž viedokļus, un ka vismaz viens komitejas loceklis ir speciālists ētikas jomā, tās sastāvā ir veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu speciālisti, ja tie koncentrējas uz pētniecības darbībām, un personas, kurām ir īpašas metodoloģiskās zināšanas, kas attiecas uz pētniecību, ko tie pārskata; tām ir jābūt veidotām tā, ka netiek pieļauti interešu konflikti.

Uzraudzība

Visām pētniecības organizācijām būtu jāizveido atbilstīgas procedūras, lai uzraudzītu pētniecības darbības, par kurām saņemts atbilstības apstiprinājums ētikas principiem līdz brīdim, kamēr tā ir pabeigta, un lai nodrošinātu pastāvīgu pārskatīšanu, ja pētniecības projekts paredz iespējamas izmaiņas laika gaitā, kas būtu jārisina. Uzraudzībai vajadzētu būt samērīgai ar tā riska veidu un pakāpi, kas saistīts ar pētniecību. Ja REC uzskata, ka monitoringa ziņojumā ir informācija, kas rada nopietnas bažas par to, vai pētījums veikts atbilstoši ētikas prasībām, komitejai būtu jāpieprasa pētījuma pilnīga un detalizēta atskaite, lai veiktu pilnīgu ētiskuma pārbaudi. Ja tā uzskata, ka pētījums tiek veikts tādā veidā, kas ir neētisks, tai būtu jāapsver iespēja atsaukt savu piekrišanu un pieprasīt, lai pētniecība tiktu apturēta vai pārtraukta.

LICENCE KONSTRUKTORIEM

–  Jums būtu jāņem vērā tādas Eiropas vērtības kā cieņa, brīvība un taisnīgums, pirms šādu tehnoloģiju izstrādes, attīstības un nodošanas procesa, tā gaitā un pēc tam, tostarp nepieciešamību nepieļaut kaitējumu (neaizsargātam) lietotājam, ievainot, maldināt vai izmantot to.

–  Jums būtu jāievieš uzticama konstruēšanas principu sistēma visos robota darbības aspektos, gan tehniskā nodrošinājuma un programmnodrošinājuma veidošanā, gan datu apstrādei ar vai bez platformas drošības nolūkos.

–  Jums būtu jānodrošina, ka privāta rakstura informācija tiek turēta drošībā un tiek izmantota tikai atbilstoši.

–  Jums būtu jāintegrē nepārprotami izslēgšanas mehānismi (slēdži izslēgšanai ārkārtas gadījumos), kuriem jābūt saskaņotiem ar loģiskiem konstruēšanas mērķiem.

–  Jums jānodrošina, ka robots darbojas tādā veidā, kas ir saskaņots ar vietējām, valsts un starptautiskajām ētikas normām un tiesību principiem.

–  Jums būtu jānodrošina, ka robotu lēmumu pieņemšanas posmus var pārbaudīt atjaunošanas un izsekojamības nolūkos.

–  Jums būtu jānodrošina, ka, programmējot robotu sistēmas, tiek prasīta maksimāla pārredzamība, kā arī robotu uzvedības prognozējamība.

–  Jums būtu jāanalizē cilvēka un robota sistēmas prognozējamība, apsverot nenoteiktību interpretācijā un darbībā un iespējamas robotu vai cilvēku kļūmes.

–  Jums būtu jāizveido izsekošanas instrumenti robotu konstruēšanas posmā. Šie instrumenti veicinās pārskatu sniegšanu par robotu uzvedību un skaidrojumus par to, pat ja tie ir ierobežoti, dažādos posmos, kas paredzēta ekspertiem, uzņēmējiem un lietotājiem.

–  Jums būtu jāizstrādā konstruēšanas un novērtējuma protokoli un jāapvienojas ar potenciālajiem lietotājiem un ieinteresētajām personām, kad tiek novērtēti robotikas radītie ieguvumi un riski, tostarp kognitīvie, psiholoģiskie un ar vidi saistītie.

–  Jums būtu jānodrošina, ka roboti ir identificējami kā roboti, kad tie mijiedarbojas ar cilvēkiem.

–  Jums būtu jāsaglabā to personu drošība un veselība, kas mijiedarbojas un saskaras ar robotiku, ņemot vērā, ka roboti kā produkti būtu jākonstruē, izmantojot procesus, kuri nodrošina to drošumu un drošību. Robotikas inženierim ir jāsargā cilvēku labklājība, vienlaikus ievērojot arī cilvēktiesības, un viņš nedrīkst izmantot robotu, negarantējot sistēmas darbības drošību, efektivitāti un atgriezeniskumu.

–  Jums būtu jāsaņem labvēlīgs atzinums no ētikas komitejas pirms robota testēšanas reālos apstākļos vai iesaistot cilvēkus to konstruēšanas un izstrādes procesos.

LICENCE LIETOTĀJIEM

–  Jums ir atļauts lietot robotu bez fiziska vai psiholoģiska kaitējuma riska vai bailēm.

–  Jums ir tiesības sagaidīt, ka robots veic jebkuru uzdevumu, kura veikšanai tas ir speciāli konstruēts.

–  Jums būtu jāapzinās, ka jebkuram robotam var būt uztveres, kognitīvi un iedarbināšanas ierobežojumi.

–  Jums būtu jārespektē cilvēka ievainojamība, gan fiziskā, gan psiholoģiskā, kā arī cilvēku emocionālās vajadzības.

–  Jums būtu jāņem vērā indivīdu tiesības uz privātumu, tostarp izslēdzot video uzraudzību konfidenciālās procedūrās.

–  Jums nav atļauts apkopot, izmantot vai izpaust personas datus bez datu subjekta nepārprotamas piekrišanas.

–  Jums nav atļauts lietot robotu jebkādā veidā, kas ir pretrunā ētikas vai juridiskiem principiem un standartiem.

–  Jums nav atļauts pārveidot robotu, lai tas varētu darboties kā ierocis.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika