Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2343(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0042/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0042/2017

Debates :

PV 15/03/2017 - 16
CRE 15/03/2017 - 16

Balsojumi :

PV 16/03/2017 - 6.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0092

Pieņemtie teksti
PDF 531kWORD 60k
Ceturtdiena, 2017. gada 16. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālās, juridiskās un institucionālās sekas — Lisabonas līguma sniegtās iespējas
P8_TA(2017)0092A8-0042/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. marta rezolūcija par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas (2015/2343(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Lisabonas līgumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu,

–  ņemot vērā LES 36. pantu par Eiropas Parlamenta lomu kopējā ārpolitikā un drošības un aizsardzības politikā,

–  ņemot vērā LES 42. panta 2., 3., 6. un 7. punktu, 45. un 46. pantu par pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas veidošanu,

–  ņemot vērā Līgumu Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līgumu Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija un 2016. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija un 2016. gada 14. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(1) ;

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par ES savstarpējās aizsardzības un solidaritātes noteikumiem — politiskie un darbības aspekti(2) ,

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(3) ,

–   ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par savstarpējās aizsardzības klauzulu (LES 42. panta 7. punkts)(4) ,

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(5) ,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(6) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom ) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 atcelšanu (Finanšu regula)(7) ,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 12. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus(8) ,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 22. janvāra lēmumu 2001/78/KĀDP, ar ko izveido Politisko un drošības komiteju(9) ,

–  ņemot vērā galīgos secinājumus, kas tika pieņemti starpparlamentārajās konferencēs par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kuras notika Hāgā 2016. gada 8. aprīlī, Luksemburgā 2015. gada 6. septembrī, Rīgā 2015. gada 6. martā, Romā 2014. gada 7. novembrī, Atēnās 2014. gada 4. aprīlī, Viļņā 2013. gada 6. septembrī, Dublinā 2013. gada 25. martā un Pafā 2012. gada 10. septembrī,

–  ņemot vērā dokumentu „Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

–  ņemot vērā 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu,

–  ņemot vērā drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plānu, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 14. novembrī,

–  ņemot vērā PV/AP un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas 2014. gada 7. jūlija progresa ziņojumu par Eiropadomes 2013. gada decembra secinājumu īstenošanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes 2016. gada 23. jūnija referenduma rezultātu,

–  ņemot vērā rezultātus, kas tika iegūti Eiropas Parlamenta Eirobarometra īpašajā aptaujā, kuru veica no 2016. gada 9. aprīļa līdz 18. aprīlim 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs,

–  ņemot vērā 2016. gada 30. novembra Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (COM(2016)0950),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0042/2017),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies veidot kopēju aizsardzības politiku, kuras rezultātā tiktu radīta kopēja aizsardzība, kas nostiprinātu tās vienotību, stratēģisko autonomiju un integrāciju, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs un pasaulē; tā kā kopējas aizsardzības jautājumā ir vajadzīgs vienprātīgs Eiropadomes lēmums un dalībvalstīm, šādu lēmumu pieņemot, ir jāievēro savā konstitūcijā noteiktās prasības;

B.  tā kā jaunu ģeopolitisko un ģeostratēģisko apstākļu rašanās — vairāk Āzijas nekā eiroatlantiskajā reģionā — un jaunu dalībnieku, kā arī patiesu jaunu apdraudējumu un darbības jomu parādīšanās pierāda, ka valstis nespēj stāties pretī jaunajiem riskiem vienas pašas un ir vajadzīga kopīga rīcība;

C.  tā kā tiek lēsts, ka izmaksas saistībā ar Eiropas integrācijas trūkumu drošības un aizsardzības jomā pārsniedz EUR 100 miljardus gadā un ka ES efektivitātes līmenis ir līdzvērtīgs 10–15 % no ASV līmeņa;

D.  tā kā vides pasliktināšanās visā pasaulē ir akcentējusi to, ka ir svarīgi uzlabot ES dalībvalstu sadarbību un informācijas un paraugprakses apmaiņu un ka ir ievērojami jāpalielina ES militārie izdevumi, šim nolūkam paredzot konkrētus pašu resursus;

E.  tā kā militārās un aizsardzības integrācijas ideju pauda jau ES dibinātāji, kuru galvenais mērķis bija izveidot leģitīmu kolektīvas aizsardzības mehānismu un saglabāt mieru Eiropā;

F.  tā kā LES 21. panta 1. un 2. punktā un 42. pantā ir skaidri definēti KĀDP un KDAP jomas principi un mērķi, kā arī mehānismi un satvars to sasniegšanai; tā kā šo mērķu sasniegšanā ir panākts ļoti neliels progress, neraugoties uz daudzajiem Parlamenta un Komisijas aicinājumiem un priekšlikumiem tos īstenot;

G.  tā kā KDAP attīstībai pirmām kārtām ir vajadzīga dalībvalstu politiskā griba, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un principi, kopīgas intereses un prioritātes, kā arī iestāžu sadarbības struktūru izveide; tā kā KDAP vajadzētu būt efektīvai un strukturētai kopējai politikai, kas rada pievienoto vērtību, nevis tikai dalībvalstu politikas nostādņu apkopojumam vai to mazākajam kopsaucējam;

H.  tā kā, Francijai 2015. gada novembrī aktivizējot Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu, kļuva redzams tas, kāds potenciāls piemīt visiem Līguma noteikumiem, kas attiecas uz drošību un aizsardzību;

I.  tā kā saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību 2. panta 4. punktu ES kompetencē ietilpst kopējas drošības un aizsardzības politikas definēšana un īstenošana, un tas ietver Savienības kopējās aizsardzības politikas pakāpenisku veidošanu; tā kā Savienībai būtu jāizmanto šī kompetence, lai uzlabotu koordināciju un efektivitāti un papildinātu dalībvalstu īstenotās darbības, neskarot un neaizstājot dalībvalstu kompetenci aizsardzības jomā;

J.  tā kā pastāv tādas Eiropas daudznacionālās struktūras, piemēram, Eirokorpuss, kas jau gadiem ilgi ir labs piemērs paraugpraksei un dalībvalstu sadarbībai; tā kā šīs struktūras varētu būt izejas punkts virzībā uz kopēju Savienības aizsardzības politiku;

K.  tā kā ES pilsoņi sagaida aktīvāku Eiropas rīcību aizsardzības un drošības jomā; tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2016. gada jūnija aptauju Nr. 85.1 divas trešdaļas aptaujāto ES pilsoņu vēlētos lielāku ES iesaisti drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā, kas izpaustos kā dalībvalstu saistības;

L.  tā kā ir jāizveido aizsardzības kultūra, kas palīdzētu nodrošināt to, ka ES pilsoņiem ir skaidra izpratne par aizsardzības lomu mūsu sabiedrībā un tās ieguldījumu stabilitātē, miera uzturēšanā un starptautiskās drošības veicināšanā;

M.  tā kā ir jāveic pasākumi, kas palielinātu Eiropas drošības politikas spēju darboties un efektivitāti, lai ar šo politiku patiesi uzlabotu Eiropas drošību;

N.  tā kā Eiropadomei, ņemot vērā Parlamenta pausto atbalstu, būtu nekavējoties jāizveido Eiropas aizsardzības savienība un Savienības kopējā aizsardzība; tā kā dalībvalstīm būtu jāpieņem lēmums par kopēju aizsardzību saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām;

O.  tā kā ar ES aizsardzības politiku Eiropa būtu jāpadara spējīgāka palielināt drošību gan ES, gan ārpus tās un būtu jākonsolidē partnerība ar NATO un jāstiprina transatlantiskās attiecības, tādējādi palīdzot stiprināt arī NATO;

P.  tā kā Parlaments aktīvi atbalsta Eiropas aizsardzības savienības izveidi un, lai to panāktu, turpinās nākt klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem; tā kā parlamentu konferencei KĀDP un KDAP jautājumos būtu jākļūst par forumu efektīvas un regulāras parlamentu sadarbības īstenošanai KDAP jomā un Savienības kopējās aizsardzības politikas pakāpeniskai veidošanai;

Q.  tā kā PV/AP regulāri apspriežas ar Parlamentu par kopējas Savienības aizsardzības politikas pakāpenisku veidošanu, nodrošina to, lai šajā procesā tiktu pienācīgi ņemts vērā Parlamenta viedoklis, un informē Parlamentu par panākumiem, kas gūti attiecībā uz Eiropas aizsardzības savienības izveidi;

R.  tā kā PV/AP Gimnihas ES dalībvalstu ārlietu ministru neoficiālajā sanāksmē 2016. gada 2. septembrī sniegtajā paziņojumā norādīja, ka dalībvalstīm ir pavērusies iespēja gūt būtiskus panākumus aizsardzības jomā;

S.  tā kā Komisija nodrošina, lai tiktu piemēroti Līgumi un pasākumi, ko iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar tiem, tostarp KDAP jomā;

T.  tā kā Savienības turpmākajā ikgadējā un daudzgadu plānošanā būtu jāietver arī aizsardzības politika; tā kā Komisijai būtu jāsāk izstrādāt attiecīgus iestāžu nolīgumus, tostarp ES balto grāmatu aizsardzības jomā, lai to varētu sākt īstenot ES nākamajā daudzgadu finanšu un politikas shēmā;

U.  tā kā Parlaments pārstāv Eiropas pilsoņus un pilda likumdošanas un ar budžetu saistītas funkcijas, kā arī politikas kontroles un padomdevēja funkcijas, un ka tādēļ tam ir nozīmīga loma Eiropas aizsardzības savienības veidošanā;

V.  tā kā Parlamenta aktīva loma kopējas Savienības aizsardzības politikas izstrādē un kopējas aizsardzības ieviešanā, sniedzot politisko atbalstu un īstenojot politisko kontroli, apstiprinātu un palielinātu pārstāvību un demokrātiju, uz kuras pamatiem veidota Savienība;

W.  tā kā ES globālajai stratēģijai būtu jākalpo kā ļoti skaidram un vērtīgam stratēģiskajam satvaram KDAP turpmākajā attīstībā,

X.  tā kā militārai apmācībai ārvalstīs ir zināmi ierobežojumi attiecībā uz rīcības plāniem un vajadzīgo militārās loģistikas atbalstu;

Y.  tā kā tādēļ apmācības misijas nevar īstenot ārvalstīs, kā tas notika militārās apmācības misiju Centrālāfrikā (EUTM CAR ) vai Mali (EUTM Mali ) gadījumā, ja attiecīgo valstu valdības militārajām vienībām nepiegādā vajadzīgo bruņojumu un aprīkojumu; tā kā bez apmācības, kurā ir iesaistīts bruņojums un aprīkojums, nav iespējams izveidot vienības, kas spēj rīkoties kara apstākļos un īstenot operācijas;

Z.  tā kā Eiropas karavīriem pašlaik nav atļauts piedalīties militārās operācijās kā novērotājiem, un tas nozīmē, ka viņi nevar konstatēt problēmas, kas varētu rasties apmācītajām vienībām, un līdz ar to vēlāk novērst darbības trūkumus;

AA.  tā kā šīs vienības (gan Mali, gan Centrālāfrikas Republikā) tiek veidotas kaujas operācijām un tā kā pēc trīs gadiem bez pienācīga aprīkojuma un apmācības, kā tas ir EUTM Mali gadījumā, tās nav ne tuvu spējīgas darboties;

AB.  tā kā bez nepieciešamā bruņojuma apmācības misijas tiks īstenotas ārvalstīs vienīgi tādā gadījumā, ja attiecīgās valsts valdība vienībām nodrošina bruņojumu un aprīkojumu, ko tās var turpināt izmantot pēc apmācības beigām,

Konstitucionālais un juridiskais satvars

1.  atgādina, ka LES noteiktā KDAP paredz pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi, kuras rezultātā tiks izveidota kopēja aizsardzība, kad Eiropadome vienbalsīgi pieņems šādu lēmumu un kad dalībvalstis šo lēmumu apstiprinās saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām; aicina dalībvalstis prioritārā kārtā pildīt Līguma noteikumus par KDAP un pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu taustāmus panākumus šajos noteikumos paredzēto mērķu sasniegšanā;

2.  norāda, ka Lisabonas līgumā paredzētās reformas un inovācija KDAP jomā veido pietiekamu un saskaņotu pamatu un tās būtu jāizmanto kā pakāpiens virzībā uz patiesi kopēju politiku, kas balstīta uz kopīgiem resursiem un spējām, kā arī koordinētu plānošanu Savienības līmenī; uzsver, ka pašreizējā institucionālajā un juridiskajā satvarā virzība KDAP jomā ir vairāk atkarīga no dalībvalstu politiskās gribas, nevis juridiskiem apsvērumiem; uzsver, ka LES 43. pants attiecas uz visu krīzes pārvarēšanas uzdevumu spektru, kura ātra un izlēmīga izmantošana ir vērienīgs ES mērķis;

3.  tādēļ aicina PV/AP, Padomi un dalībvalstis atbilstīgi LES nodrošināt dažādu ārējo darbības jomu saskaņotību, darbībām šajās jomās piemērot globālu un visaptverošu pieeju un izmantot visas Līgumā paredzētās iespējas — jo īpaši mehānismus, kas minēti LES 42. panta 6. punktā un 46. pantā, Protokolā Nr. 10 par pastāvīgo strukturēto sadarbību, kas izveidota ar LES 42. pantu, un operatīvajā posmā mehānismus, kas paredzēti LES 44. pantā par KDAP uzdevuma īstenošanu, ko veic dalībvalstu grupa, — lai panāktu misiju un operāciju ātrāku, efektīvāku un elastīgāku izvēršanu; uzsver, ka būtu jāparedz skaidri noteikumi par sadarbību pastāvīgās strukturētās sadarbības satvarā;

4.  norāda, ka gadījumos, kad LES paredz, ka Padomei lēmumi KDAP jomā, jo īpaši tie, kas norādīti LES 45. panta 2. punktā un 46. panta 2. punktā, jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, visi izdevumi, kas rodas saistībā ar šādu lēmumu īstenošanu, būtu jāfinansē, izmantojot ES budžeta jaunus papildu resursus, un jāsedz no šā budžeta; uzskata, ka šajā nolūkā ir nepieciešams papildu finansējums vai līdzfinansējums no dalībvalstīm;

5.  tādēļ uzskata, ka Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) un PESCO būtu jāuztver kā īstas Savienības iestādes līdzīgi kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) gadījumā; uzskata, ka tādēļ ir jāizdara grozījumi Finanšu regulā, lai iekļautu EAA un PESCO tās 2. panta b) apakšpunktā, paredzot tām atsevišķu iedaļu Savienības budžetā; atgādina, ka Parlamentam kopīgi ar Padomi būtu jāveic likumdošanas un ar budžetu saistītas funkcijas, kā arī politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos;

6.  pauž pārliecību, ka LES 41. panta 1. punkts attiecas uz EAA un PESCO administratīvajiem izdevumiem;

7.  norāda, ka LES 41. panta 2. punkts attiecas uz EAA un PESCO darbības izdevumiem; atgādina, ka darbības izdevumi, kas rodas saistībā ar LES 42. panta 1. punktā minēto militāro misiju īstenošanu, dalībvalsts aizsardzības operācijām gadījumos, kad tā ir kļuvusi par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, un dalībvalstu aizsardzības operācijām, kad tās pilda savus LES 42. panta 7. punktā paredzētos pienākumus sniegt atbalstu un palīdzību, būtu jāfinansē kolektīvi, bet ne no Savienības budžeta; atzinīgi vērtē to, ka ir aktivizēts 42. panta 7. punkts par savstarpējās aizsardzības klauzulu;

8.  tādēļ uzskata, ka saskaņā ar Līgumiem Savienības budžets ir vienīgais avots EAA un PESCO administratīvo un darbības izdevumu finansēšanai, lai gan abas iestādes var pārvaldīt no dalībvalstīm tieši saņemtus līdzekļus;

9.  aicina dalībvalstis nodrošināt papildu finanšu līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai no Savienības budžeta finansētu EAA un PESCO administratīvos un darbības izdevumus;

10.  mudina Padomi šajā nolūkā pārskatīt Lēmumu (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus;

11.  uzskata, ka dalībvalstu ES līmeņa sadarbības padziļināšanai aizsardzības jomā būtu jānotiek reizē ar Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu īstenotas parlamentārās uzraudzības un kontroles stiprināšanu;

12.  šajā sakarībā uzsver Parlamenta kā budžeta lēmējiestādes nozīmi; pauž apņēmību īstenot efektīvu EAA un PESCO parlamentāro uzraudzību un budžeta kontroli, kā paredzēts Līgumos;

13.  mudina Padomi rīkoties saskaņā ar LES 41. panta 3. punktu un nekavējoties pieņemt lēmumu, ar ko izveido sākumfondu, no kura varētu steidzami finansēt militāro operāciju sākuma posmus LES 42. panta 1. punktā un 43. pantā minēto uzdevumu izpildei;

14.  mudina Padomi saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu veikt konkrētus pasākumus virzībā uz Eiropas bruņoto spēku saskaņošanu un standartizāciju, lai atvieglotu bruņoto spēku personāla sadarbību jaunās Eiropas aizsardzības savienības satvarā, kas būtu solis ceļā uz pakāpenisku kopējas Savienības aizsardzības politikas izstrādi;

KDAP Eiropas pievienotā vērtība

15.  uzsver, ka drošības vides straujās pasliktināšanās dēļ vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi sasniegt LES paredzētos KDAP mērķus, proti, stiprināt Savienības operatīvās spējas veikt ārējas darbības miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā; stingri uzskata, ka drošības un aizsardzības apdraudējumi, ar kuriem saskaras ES un kuri ir vērsti pret tās pilsoņiem un teritoriju, ir kopēji un tos nevar risināt katra dalībvalsts atsevišķi; pauž pārliecību, ka Savienības drošība un aizsardzība būs spēcīgāka, ja Savienība un tās dalībvalstis nolems būt vienotas un sadarboties; uzskata, ka ES ir jāizstrādā efektīva sistēma, lai Eiropas līmenī kopīgi uzņemtos atbildību par drošību un aizsardzību, jo šobrīd tā vēl nenotiek; aicina dalībvalstis šajā nolūkā izrādīt pilnīgu politisku iesaistīšanos un sadarboties;

16.  uzsver, ka drošība un aizsardzība ir joma, kurā var viegli redzēt Eiropas pievienoto vērtību gan lietderības ziņā, nodrošinot dalībvalstīm lielāku un rentablāku kapacitāti, kas tiktu panākta ar lielāku saskaņotību, koordināciju un savietojamību drošības un aizsardzības jomā, gan arī tādā ziņā, ka visā Savienībā tiktu veicināta solidaritātes, kohēzijas un stratēģiskās autonomijas nostiprināšana, kā arī Savienības noturība; vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar aplēsēm katrs aizsardzībā ieguldītais euro rada 1,6 euro lielu atdevi, jo īpaši ar kvalificētu nodarbinātību, pētniecību un tehnoloģijām, un eksportu;

17.  uzsver, ka, izmantojot visas Līgumos paredzētās iespējas, tiktu uzlabota aizsardzības rūpniecības konkurētspēja un darbība vienotajā tirgū, ar pozitīviem stimuliem vēl vairāk veicināta sadarbība aizsardzības jomā un īstenoti projekti, ko dalībvalstis pašas nespēj īstenot, samazinot darbību nevajadzīgu dubultošanos un veicinot publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu;

18.  uzsver, ka KDAP pastiprināšana saskaņā ar Līgumiem neapdraudēs valstu suverenitāti, jo šo politiku īsteno pašas dalībvalstis; pauž pārliecību, ka nav iespējams vēl vairāk respektēt suverenitāti kā tad, kad ar kopēju aizsardzības politiku tiek aizstāvēta Eiropas Savienības teritoriālā nedalāmība;

19.  uzsver to, ka KDAP misiju sākšana, pamatojoties uz LES 44. pantu, veicina virzību uz Eiropas aizsardzības savienības izveidi; aicina ES pilnībā izmantot 44. pantā paredzēto potenciālu, lai turpinātu un intensificētu šādu misiju īstenošanu nolūkā sagatavoties drošības un aizsardzības politikas izstrādei;

20.  uzskata, ka ir svarīgi palielināt valstu aizsardzības izdevumus līdz 2 % no ES IKP; uzsver to, ka tas nozīmētu teju EUR 100 miljardu lielus papildu izdevumus aizsardzības jomā līdz nākamās desmitgades beigām; uzskata, ka šis līdzekļu palielinājums būtu jāizmanto, lai sāktu stratēģiskās sadarbības programmas visā Savienībā, labāk strukturējot pieprasījumu un piegādi un uzlabojot abu pušu efektivitāti un lietderīgumu; uzskata, ka ar šo līdzekļu palielinājumu būtu jāveicina Eiropas līmeņa atbalsts Eiropas aizsardzības rūpniecībai un darbvietu radīšanai šajā nozarē, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos; uzskata, ka ievērojama šo izdevumu daļa būtu jānovirza pētniecībai un izstrādei, kā arī stratēģiskām sadarbības programmām, koncentrējoties uz divējāda lietojuma un aizsardzības tehnoloģijām, kas ir ne tikai būtiskas minēto mērķu sasniegšanai, bet var arī sniegt Eiropas Savienībai papildu pievienoto vērtību; norāda, ka attiecībā uz šiem papildu izdevumiem būtu jānodrošina pastiprināta pārskatatbildība, pārredzamība un uzraudzība par to, kā tiek izmantoti Eiropas publiskie līdzekļi;

21.  pauž pārliecību, ka ar Savienības investīcijām aizsardzības jomā būtu jānodrošina tas, lai visas dalībvalstis varētu iesaistīties savu militāro spēju līdzsvarotā, saskaņotā un sinhronizētā uzlabošanā; uzskata, ka tādējādi Savienībai tiktu radīta stratēģiska iespēja uzlabot savu drošību un aizsardzību;

Iestāžu sistēma

Aizsardzības ministru padome

22.  uzsver — lai koordinētu KDAP īstenošanu un padarītu to efektīvāku, joprojām ir nepieciešams izveidot aizsardzības ministru padomi, kuru vadītu Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos;

Aizsardzības valde

23.  uzskata, ka EAA valde, ko veido dalībvalstu aizsardzības ministriju pārstāvji, ir piemērota struktūra LES 42., 45. un 46. pantā minēto padomdevēja un uzraudzības funkciju pildīšanai;

24.  uzskata, ka Lēmuma (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus, 4. panta 4. punkts ir spēcīgs pamats, kas EAA valdei ir vajadzīgs, lai tā darbotos kā Savienības trešā pastāvīgo pārstāvju komiteja — Aizsardzības valde; uzskata, ka šai komitejai būtu jāpilda arī padomdevēja un uzraudzības funkcijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu pastāvīgo strukturēto sadarbību, tiklīdz tā tiks izveidota;

25.  pauž pārliecību, ka LES 38. pantā minētās Politikas un drošības komitejas pilnvaras ir jāinterpretē strikti; uzskata, ka saskaņā ar Līgumiem tās pilnvaras attiecas tikai uz situācijām un misijām ārpus Savienības, kā arī atsevišķiem solidaritātes klauzulas īstenošanas aspektiem; jo īpaši uzskata, ka tās iedibinātie darba nosacījumi nav piemēroti LES 42. panta 2. punktā paredzētās KDAP daļas turpmākai īstenošanai;

26.  šajā nolūkā mudina Padomi pārskatīt Lēmumu 2001/78/KĀDP, ar ko izveido Politikas un drošības komiteju, kā arī Lēmumu (KĀDP) 2015/1835, ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus;

Eiropas Aizsardzības aģentūra

27.  atgādina, ka EAA mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm attīstīt to aizsardzības spējas un stiprināt aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi; uzsver, ka EAA potenciāls netiek pilnībā izmantots, lai atbalstītu KDAP attīstību un minēto mērķu sasniegšanu, un šajā nolūkā būtu pilnībā jāizmanto EAA kapacitāte; aicina apsvērt Aģentūras turpmāko lomu un uzdevumus; aicina dalībvalstis reformētas EAA satvarā noteikt kopīgu mērķu līmeni un apņemties to sasniegt; prasa palielināt EAA politisko atbalstu, finansējumu un resursus, kā arī pastiprināt tās koordināciju ar Komisijas, dalībvalstu un citu dalībnieku darbībām, jo īpaši spēju attīstības, aizsardzības publisko iepirkumu un pētniecības jomā un dalībvalstu bruņoto spēku savietojamības veicināšanā; uzskata, ka Aģentūra var līdzfinansēt inovatīvu risinājumu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un publisku iepirkumu kopā ar dalībvalstu iestādēm un tirgus dalībniekiem no privātā sektora;

28.  pieņem zināšanai EAA lēmumu pārskatīt Spēju attīstības plānu (CDP ), saskaņojot to ar ES globālo stratēģiju, un gaida, kad tiks izstrādāts nākamais CDP , kurā atbilstīgāk būs atspoguļotas ES un dalībvalstu prioritātes un vajadzības;

29.  aicina dalībvalstis EAA satvarā izstrādāt kopēju Eiropas bruņojuma un spēju politiku (EACP ), kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā, un aicina Komisiju un EAA nākt klajā ar priekšlikumiem par šo tematu; aicina PV/AP informēt Parlamentu par to, kādi rezultāti ir sasniegti EAA un Komisijas līdzšinējās darba attiecībās un to sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR ); aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksportu un ieviest kopēju ieroču eksporta politiku, nodrošinot to, lai ieroču eksports tiktu pakļauts kopējiem ES mēroga kritērijiem, kas reglamentē ieroču, munīcijas, aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju eksportu uz trešām valstīm;

Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO)

30.  mudina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk Savienības satvarā izveidot PESCO un iesaistīties tajā, lai uzturētu un uzlabotu savas militārās spējas, pilnveidojot doktrīnu un vadību, īstenojot personāla attīstību un apmācību, izstrādājot aizsardzības materiālus un infrastruktūru un nodrošinot savietojamību un sertifikāciju; uzsver, ka pastāvīgā un efektīvā strukturētā sadarbībā ir būtiska un nepieciešama visu to dalībvalstu līdzdalība, kuras vēlas īstenot aizsardzības integrāciju vislielākajā iespējamā mērā; uzskata, ka pastāvīgie Eiropas integrētie spēki (EIS) būtu jāveido kā daudznacionālie spēki atbilstīgi tam, kā noteikts Protokola Nr. 10 par PESCO 1. pantā, un tie ir jādara pieejami Savienībai KDAP īstenošanas nolūkā, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā; aicina PV/AP izstrādāt priekšlikumus PESCO sākšanai 2017. gada pirmajā pusē;

31.  uzskata, ka Savienībai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu būtu jāparedz līdzdalība šo dalībvalstu īstenotajās spēju programmās; uzskata, ka Savienības finansiālajam ieguldījumam šādās programmās nebūtu jāpārsniedz tajās iesaistīto dalībvalstu veiktās iemaksas;

32.  uzskata, ka PESCO būtu jāiekļauj ES kaujas vienību sistēma un paralēli jāizveido pastāvīgs civilais un militārais štābs ar vienlīdz svarīgu militārās plānošanas un īstenošanas struktūru (MPCC ) un civilās plānošanas un īstenošanas struktūru (CPCC ), kas palīdzētu stiprināt stratēģisko un operatīvo plānošanu visā plānošanas ciklā, sekmētu civilmilitāro sadarbību un uzlabotu ES spēju ātri reaģēt uz krīzes situācijām; uzskata, ka PESCO būtu jāiekļauj arī citas Eiropas multinacionālās struktūras, piemēram, Eiropas Gaisa transporta pavēlniecība, Eirokorpuss un Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācija (OCCAR ), kā arī visi PESCO iesaistīto valstu divpusējās un daudzpusējās militārās sadarbības veidi; uzskata, ka PESCO ietvertajām multinacionālajām struktūrām būtu jāpiemēro ES privilēģijas un imunitātes;

33.  uzskata, ka ierosmes, gatavības un izformēšanas posmos Savienībai būtu jāsedz visas ES kaujas vienību izmaksas;

34.  aicina PV/AP un Padomi pilnībā īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 un iecelt īpašo pārstāvi jautājumos par sievietēm konflikta situācijās;

Eiropas Parlaments

35.  uzsver, ka Parlamentam būtu jāieņem svarīga vieta KDAP īstenošanas pārbaudē un uzraudzībā un KDAP novērtēšanā saskaņā ar LES 14. panta 1. punktu; uzskata, ka parlamentu konference KĀDP un KDAP jautājumos arī būtu jāizmanto kā platforma parlamentu apspriedēm par KDAP jautājumiem un KDAP pārbaudei; uzstāj, ka, pirms tiek pieņemti svarīgi lēmumi KDAP jomā, jo īpaši par militārām un civilām misijām ārpus ES un stratēģiskās aizsardzības operācijām, ir efektīvi jāapspriežas ar Parlamentu;

36.  šajā sakarībā aicina PV/AP pilnībā ievērot LES 36. pantu, nodrošinot to, ka, apspriežoties ar Parlamentu par KDAP kā KĀDP daļas galvenajiem aspektiem un pamatizvēlēm, tiek pienācīgi ņemts vērā Parlamenta viedoklis; prasa regulārāk sniegt Parlamentam vairāk informācijas, lai stiprinātu pieejamos parlamentārās un politiskās kontroles mehānismus;

37.  mudina Parlamentu pārveidot Drošības un aizsardzības apakškomiteju par pilnvērtīgu Parlamenta komiteju, ļaujot tai uzņemties nozīmīgu lomu kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanā un jo īpaši lomu ar drošības tirgu saistītu tiesību aktu pārbaudē, kā arī tādās procedūrās kā saskaņots ikgadējais pārskats par aizsardzību;

38.  prasa pastiprināt Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu sadarbību, jo tas ir būtisks elements konkrētu rezultātu sasniegšanā KDAP jomā un šīs jomas leģitimizācijā; norāda, ka šādai sadarbībai nebūtu jākavē KDAP īstenošana un šīs Savienības politikas mērķu sasniegšana;

39.  uzskata, ka Parlamentam būtu jāturpina stiprināt konkrētas iniciatīvas un sniegt ieteikumus Padomei, PV/AP un Komisijai par kopējās drošības un aizsardzības jautājumiem papildus pienākumiem, ko tas pilda budžeta procedūru satvarā;

ES un NATO attiecības

40.  prasa veidot ciešākas KDAP un NATO attiecības, kas piedāvātu politisku iespēju sadarbībai un papildināmībai visos līmeņos, neskarot LES 42. panta 7. punkta otro daļu; atgādina par nepieciešamību līdzsvarot un paplašināt ES un NATO stratēģisko partnerību, lai nodrošinātu atbilstību, veidotu kopīgas spējas un izvairītos no darbību un struktūru dubultošanās, tādējādi samazinot izdevumus un padarot šo sadarbību efektīvāku; aicina PV/AP nekavējoties sazināties ar transatlantiskajiem partneriem, lai noskaidrotu viņu nostāju par dažādajiem globālajā stratēģijā iztirzātajiem tematiem;

41.  aicina PV/AP un NATO ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētu analīzi par juridiskajām un politiskajām sekām, ko attiecībā uz ES un NATO partnerības attīstību varētu radīt Apvienotā Karaliste, sākot LES 50. pantā minēto procedūru;

42.  uzsver, ka mehānisms „Berlīne plus” būtu pamatīgi jāpārformulē, lai pielāgotu to pašreizējam stratēģiskajam stāvoklim un novērstu atklātos trūkumus, piemēram, pastiprināt taktiskus un operatīvus mehānismus situācijās, kurās ir iesaistījusies gan ES, gan NATO, un ļaut NATO izmantot ES instrumentus;

Ieteikumi politikas jomā

43.  atbalsta priekšlikumu attiecībā uz saskaņoto ikgadējo pārskatu par aizsardzību, kura satvarā dalībvalstis koordinētu savus aizsardzības izdevumus un spēju plānus atklātā procesā, iesaistot tajā gan Eiropas Parlamentu, gan valstu parlamentus;

44.  aicina Padomi un PV/AP izstrādāt ES balto grāmatu par drošību un aizsardzību, kurā kā pirmais solis virzībā uz Eiropas aizsardzībai vajadzīgu spēju veidošanu tiktu atbilstīgi definēts Eiropas drošības apdraudējums un riski, ar kuriem saskaras ES un tās dalībvalstis, tiktu iekļauts Eiropas ceļvedis ar skaidri noteiktiem posmiem un grafiks ar pakāpeniski īstenojamiem pasākumiem, kas jāveic, lai izveidotu Eiropas aizsardzības savienību un efektīvāku kopējo aizsardzības politiku; uzskata, ka šādai baltajai grāmatai vajadzētu tapt dažādu ES iestāžu priekšlikumu rezultātā, tai vajadzētu būt pēc iespējas vispusīgākai un tajā būtu jāietver dažādi Savienības paredzēti pasākumi;

45.  atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, ar kuru Komisija nāca klajā 2016. gada novembrī; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi precizēt iespējamā Eiropas aizsardzības fonda pārvaldību, finansēšanu un mērķus, jo īpaši spēju un pētniecības iespējas; uzskata, ka šī plāna efektīvai īstenošanai ir vajadzīgs spēcīgs dalībvalstu un ES iestāžu atbalsts un politiska apņemšanās; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Komisija, EAA un dalībvalstis joprojām nav izpildījušas visus uzdevumus, kas tika uzdoti Eiropadomes sanāksmēs par aizsardzību 2013. un 2015. gadā;

46.  norāda, ka dažādajās iniciatīvās, ar kurām nākusi klajā Komisija, ir jāņem vērā aizsardzības nozares specifiskās iezīmes (līdzdalības nosacījumi, intelektuālā īpašuma tiesības, pārvaldība un sasaiste ar operatīvajām vajadzībām); rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu sarunās par 2021.–2027. gadu, jo īpaši to, kā tiks īstenota turpmākā Eiropas pētniecības programma aizsardzības jomā;

47.  uzskata, ka, pieņemot ES balto grāmatu par drošību un aizsardzību, būtu jābalstās uz globālās stratēģijas īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, lai panāktu virzību uz Savienības kopējās aizsardzības politikas pakāpenisku izstrādi; uzsver, ka šajā dokumentā būtu ne tikai jāatspoguļo dalībvalstu pašreizējās militārās spējas, bet arī jāanalizē nepieciešamās sadarbības veidi un iespējas to sasniegšanai, to operāciju veidi, ko ES varētu īstenot, un šim nolūkam vajadzīgās spējas un līdzekļi, vienlaikus arī sekmējot NATO un ES koordināciju un sadarbību;

48.  prasa nekavējoties reformēt mehānismu Athena , lai palielinātu tā potenciālu izmaksu sadales un kopīgas finansēšanas jomā, kā arī lai nodrošinātu darbības izdevumu taisnīgu sadali un tādējādi mudinātu dalībvalstis piedalīties, piešķirot bruņotos spēkus, bez finanšu spēju radītiem ierobežojumiem; uzskata, ka, veicot šādu reformu, būtu jānodrošina, lai visas Padomes 2015. gada 27. marta Lēmuma (KĀDP) 2015/528 I–IV pielikumā minētās kopīgās izmaksas vienmēr tiktu segtas no mehānisma Athena ; uzskata, ka reformētais mehānisms Athena būtu jāizmanto arī, lai finansētu operācijas, ko īsteno Eiropas integrētie spēki (tiklīdz tie izveidoti PESCO satvarā), tostarp ES kaujas vienības;

49.  prasa Eiropas militārās apmācības misijām ārvalstīs izpildīt to uzdevumu un apmācīt vietējās valsts militārās vienības tā, lai tās būtu spējīgas rīkoties karadarbības situācijās un novērst drošības apdraudējumus (sacelšanās un terorismu); uzskata, ka tādēļ, lai nodrošinātu apmācību un spētu praktiski darboties, tām ir vajadzīgi ieroči un iekārtas, un Eiropas militārajiem spēkiem, kas ir atbildīgi par to apmācību, būtu jāspēj šīs vienības pavadīt kā novērotājiem, neiejaucoties operācijās, lai varētu novērtēt apmācības efektivitāti un attiecīgi veikt korekcijas un nodrošināt nepieciešamo papildu apmācību;

50.  uzsver to, ka ir vajadzīgas padziļinātas diskusijas par Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām KDAP jautājumos un jo īpaši militāro spēju jomā gadījumā, ja Apvienotā Karaliste nolemtu sākt LES 50. pantā minēto procedūru; uzskata, ka ir jārod jauni pavēlniecības mehānismi attiecībā uz Nortvudā izvietoto operācijas „Atalanta” štābu;

51.  aicina Padomi un PV/AP nodrošināt koordināciju visos sadarbības līmeņos: civilajā un militārajā, EĀDD un Komisijas un ES un dalībvalstu līmenī; atzinīgi vērtē ar globālo stratēģiju izveidoto saikni starp iekšējo un ārējo drošību un aicina PV/AP un Komisiju nodrošināt saskaņotību un drošības iekšējo un ārējo aspektu pienācīgu koordināciju, tostarp administratīvā līmenī;

52.  uzsver, ka ES ir jādara vairāk, lai stiprinātu globālo pārvaldību, kas uzlabos stratēģisko un drošības situāciju; aicina dalībvalstis veicināt ANO reformu, lai palielinātu tās leģitimitāti, pārredzamību, pārskatatbildības procesus un efektivitāti; uzskata, ka ANO Drošības padome, jo īpaši tās sastāvs un balsošanas procedūras, ir jāreformē, lai veicinātu tās spēju izlēmīgi rīkoties, risinot pasaules mēroga drošības jautājumus ne tikai ar militāriem līdzekļiem, bet meklējot citas iespējas;

53.  uzsver, ka, cenšoties izveidot kopīgu aizsardzību, cilvēka faktors ir viens no mūsu vērtīgākajiem elementiem; uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi KDAP jomā īstenotā apmācībā un izglītībā, tostarp uz valstu militāro centru bāzes cenšoties izveidot integrētu sistēmu, jo apmācība un izglītība ir spēcīgi instrumenti attīstības panākšanai šajā jomā;

54.  uzskata, ka šajā rezolūcijā paustais Eiropas Parlamenta viedoklis ir uzskatāms par ieteikumiem Padomei un PV/AP, kā paredzēts LES 36. pantā; uzskata, ka PV/AP būtu pienācīgi jāņem vērā šie ieteikumi, izstrādājot priekšlikumus par KDAP attīstību, un Padomei tie būtu pienācīgi jāņem vērā, šādus priekšlikumus pieņemot un uzskatot to par labu praksi savstarpējai un patiesai sadarbībai starp Savienības iestādēm;

55.  uzsver, ka LES 21. pantā ir skaidri noteikts, ka Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamā attīstība un pielāgojumi

56.  aicina gaidāmā konventa locekļus:

   ņemt vērā šajā rezolūcijā, Parlamenta rezolūcijā par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu un rezolūcijā par Eiropas aizsardzības savienību iekļautos ieteikumus un nostādnes;
   pamatojoties uz minētajās rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un nostādnēm, paredzēt gaidāmajā Savienības līgumā noteikumus, ar kuriem:
   tiek izveidoti Eiropas bruņotie spēki, kas spēj nosūtīt kaujas vienības augstas intensitātes konfliktu novēršanai, stabilizācijas spēkus, kas nodrošina pamieru vai miera līgumus, pilda evakuācijas uzdevumus, piedāvā medicīniskos pakalpojumus, tostarp mobilās lauka slimnīcas, kā arī militārās loģistikas un militārās inženierijas spēkus;
   Savienības kopējās aizsardzības politikas satvarā tiek izveidotas precīzas un saistošas vadlīnijas savstarpējā atbalsta un palīdzības klauzulas aktivizēšanai un īstenošanai;
   atbilstīgu sadarbības struktūru satvarā tiek nodrošināta obligāta informācijas apmaiņa Eiropas līmenī starp valstu izlūkdienestiem;
   tiek izveidota pastāvīga darba grupa aizsardzības jautājumos, kuras sastāvā būtu Komisijas locekļi un kuru vadītu PV/AP; tiek izveidota saikne starp Parlamentu un šīs grupas pastāvīgajiem locekļiem; Komisija tiek plašāk iesaistīta aizsardzības jomā, izmantojot mērķtiecīgu pētniecību, plānošanu un īstenošanu; PV/AP tiek ļauts integrēt klimata pārmaiņu jautājumu visās ES ārējās darbībās un jo īpaši KDAP;
   apsvērt iespēju veikt finanšu un budžeta politikas novērtējumus par dalībvalstu aizsardzības izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas aizsardzības pusgadu, proti, lai ņemtu vērā to, cik daudz līdzekļu katra dalībvalsts izlieto šajā jomā, un tādējādi atainotu to, cik liela nozīme ir katras valsts izdevumiem Eiropas kā vienota veseluma drošībai; uzskata, ka ilgtermiņā ES būtu jāizvērtē iespējas un jācenšas izveidot kopīgu budžetu;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ģenerālsekretāram, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošajām ES aģentūrām un valstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0120.
(2) OV C 419, 16.12.2015., 138. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0435.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0019.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0440.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.
(7) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(8) OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.
(9) OV L 27, 30.1.2001., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2018. gada 29. jūnijaJuridisks paziņojums