Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra ziņojumu par oksonoārdāmās plastmasas, tostarp oksonoārdāmās plastmasas iepirkumu maisiņu, lietošanas ietekmi uz vidi (COM(2018)0035),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu un dienestu darba dokumentu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032),

–  ņemot vērā Komisijas ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam (COM(2016)0773), jo īpaši mērķi noteikt precīzākas prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem un horizontālākas prasības tādās jomās kā ražojumu ilgtspējība, labošanas iespējas, uzlabojumu iespējas, demontāžas koncepcija un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršība,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(6) (turpmāk “Ekodizaina direktīva”), un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 18. decembra secinājumus par ekoinovāciju: veicināt pāreju uz aprites ekonomiku,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2017. gada oktobra speciālaptauju Nr. 468 par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret vidi,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesiju (COP21),

–  ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, ko pieņēma ANO ilgtspējīgas attīstības samitā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(8),

—  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A8-0262/2018),

A.  tā kā plastmasa ir vērtīgs materiāls, ko plaši izmanto visās vērtības ķēdēs un kas noderīgs gan sabiedrībai, gan ekonomikai, ja to izmanto un pārvalda atbildīgi;

B.  tā kā patlaban plastmasas ražošanas, izmantošanas un izmešanas veidam ir raksturīgi videi, klimatam un ekonomikai postoši trūkumi un potenciāli negatīva ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku veselību; tā kā tāpēc galvenais uzdevums ir ražot un izmantot plastmasu atbildīgā un ilgtspējīgā veidā, lai samazinātu plastmasas atkritumu rašanos un samazinātu bīstamo vielu izmantošanu plastmasā, ja tas ir iespējams; tā kā šajā ziņā svarīga loma ir pētniecībai un inovācijai attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un alternatīvām;

C.  tā kā šie trūkumi rada plašas sabiedrības bažas, proti, 74 % ES iedzīvotāju ir pauduši bažas par plastmasas ietekmi uz veselību un 87 % uztraucas par tās ietekmi uz vidi;

D.  tā kā pašreizējais politiskais impulss būtu jāizmanto, lai pārietu uz ilgtspējīgu aprites plastmasas ekonomiku, kas piešķir prioritāti plastmasas atkritumu rašanās novēršanai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju;

E.  tā kā vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas valsts tiesību aktus, lai aizliegtu mikroplastmasu, ko ar nolūku pievieno kosmētikas līdzekļiem;

F.  tā kā Eiropas valstis ir eksportējušas plastmasas atkritumus, tostarp uz valstīm, kur ir nepietiekamas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmas, kuras rada kaitējumu videi un apdraud veselību vietējās kopienās, jo īpaši atkritumu apstrādes darbiniekiem;

G.  tā kā plastmasas atkritumi ir globāla problēma un ir vajadzīga starptautiska sadarbība, lai cīnītos ar šo problēmu; tā kā ES ir apņēmusies sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, no kuriem vairāki attiecas uz ilgtspējīgu plastmasas patēriņu un ražošanu nolūkā ierobežot ietekmi uz jūrām un zemi;

H.  tā kā pasaulē ikgadējais plastmasas ražošanas apjoms 2015. gadā sasniedza 322 miljonus tonnu un paredzams, ka nākamajos 20 gados plastmasas ražošana divkāršosies;

I.  tā kā Eiropas Savienībā katru gadu tiek radīti 25,8 miljoni tonnu plastmasas atkritumu;

J.  tā kā ES tikai 30 % plastmasas atkritumu savāc pārstrādei; tā kā tikai 6 % no tirgū laistās plastmasas ir izgatavoti no pārstrādātas plastmasas;

K.  tā kā atkritumu apglabāšana poligonos (31 %) un sadedzināšana (39 %) plastmasas atkritumiem joprojām ir augsta;

L.  tā kā aptuveni 95 % no plastmasas iepakojuma materiāla vērtības pašlaik no ekonomikas aizplūst, līdz ar to ik gadu radot zaudējumus EUR 70–105 miljardu apmērā;

M.  tā kā ES 2030. gada plastmasas iepakojuma pārstrādes mērķis ir 55 %;

N.  tā kā plastmasas pārstrāde rada būtiskus ieguvumus klimata jomā, radot CO2 emisiju samazinājumu;

O.  tā kā pasaulē katru gadu 5 līdz 13 miljoni tonnu plastmasas nonāk okeānos un ir aplēsts, ka līdz šim okeānos ir nonākuši vairāk nekā 150 miljoni tonnu plastmasas;

P.  tā kā Eiropas Savienībā katru gadu jūrās un okeānos nonāk 150 000 līdz 500 000 tonnu plastmasas atkritumu;

Q.  tā kā saskaņā ar ANO minētajiem pētījumiem, ja nekas netiks darīts, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju;

R.  tā kā plastmasa veido 85 % no pludmaļu piedrazojuma un vairāk nekā 80 % no jūras piedrazojuma;

S.  tā kā okeānā ir atrodami praktiski visu veidu plastmasas materiāli — gan Klusā okeāna atkritumu plankumā, kur vismaz 79 000 tonnu plastmasas peld 1,6 miljonu kvadrātkilometru platībā, gan planētas attālākajās vietās, piemēram, dziļi okeāna dzelmē un Arktikā;

T.  tā kā jūras piedrazojums nelabvēlīgi ietekmē arī saimniecisko darbību un cilvēku pārtikas ķēdi;

U.  tā kā 90 % no visiem jūras putniem norij plastmasas daļiņas;

V.  tā kā vēl nav pilnībā izprasta plastmasas atkritumu ietekme uz floru, faunu un cilvēka veselību; tā kā katastrofālā ietekme uz jūras dzīvniekiem ir dokumentēta un zināms, ka vairāk nekā 100 miljoni jūras dzīvnieku katru gadu okeānā iet bojā plastmasas atkritumu dēļ;

W.  tā kā risinājumus jūras plastmasas apkarošanai nevar izdalīt no kopējās stratēģijas plastmasas jomā; tā kā Zvejas kontroles regulas(11) 48. pants, kas ietver pasākumus, lai veicinātu nozaudētu zvejas rīku izgūšanu, ir solis pareizajā virzienā, bet ir pārāk ierobežots, ņemot vērā to, ka dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot lielāko daļu zvejas kuģu no minētā pienākuma, un ziņošanas prasību īstenošana joprojām ir zema;

X.  tā kā tiek apsvērts Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) finansējums projektiem Adrijas jūrā, piemēram, jauniem pārvaldības instrumentiem un labai praksei, lai mazinātu un, ja iespējams, izskaustu zvejas rīku pamešanu, kā arī piešķirtu zvejas flotēm jaunu lomu — sargāt jūru;

Y.  tā kā dalībvalstis ir parakstījušas Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL), un tām būtu jācenšas pilnībā īstenot tās noteikumus;

Z.  tā kā “rēgu zveja” notiek tad, kad pazaudēti vai pamesti bioloģiski nenoārdāmi zvejas tīkli, lamatas un auklas sagūsta, iepin, ievaino, nomērdē badā un nogalina jūrā dzīvojošo sugu pārstāvjus; tā kā “rēgu zvejas” fenomenu izraisa zvejas rīku nozaudēšana un pamešana; tā kā Zivsaimniecības kontroles regula paredz obligātu zvejas rīku marķēšanu, kā arī nozaudētu zvejas rīku izziņošanu un izguvi; tā kā tādēļ daži zvejnieki pēc savas iniciatīvas atgriež ostā pazaudētus tīklus, kas izgūti jūrā;

AA.  tā kā, lai gan ir grūti precīzi novērtēt akvakultūras konkrēto daļu jūras piedrazojumā, tiek lēsts, ka 80 % no jūras piedrazojuma ir plastmasa un mikroplastmasa un ka aptuveni no 20 % līdz 40 % šo plastmasas atkritumu ir daļēji saistīti ar cilvēka darbību jūrā, tostarp komerckuģiem un kruīza kuģiem, bet pārējais nāk no sauszemes, un tā kā saskaņā ar nesenu FAO pētījumu(12) aptuveni 10 % ir no nozaudētiem un izmestiem zvejas rīkiem; tā kā pazaudēti un izmesti zvejas rīki ir viens no jūras plastmasas drazu komponentiem un tiek lēsts, ka 94 % no plastmasas, kas nokļūst okeānā, nonāk uz jūras gultnes, līdz ar to ir jāizmanto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), lai zvejnieki varētu tieši iesaistīties jūras piedrazojumu izgūšanas shēmās, nodrošinot tiem maksājumus vai citus finansiālus un materiālus stimulus;

AB.  tā kā katru gadu ES vidē nonāk 75 000 līdz 300 000 tonnu mikroplastmasas, tostarp mikroplastmasa, kas ar nolūku pievienota plastmasas produktiem, mikroplastmasa, kas izdalās produktu izmantošanas laikā, un mikroplastmasa, kas rodas plastmasas produktu sairšanā;

AC.  tā kā mikroplastmasa un nanodaļiņas rada specifiskas problēmas publiskajai politikai;

AD.  tā kā mikroplastmasa ir atrodama 90 % pudelēs pildītā ūdens;

AE.  tā kā ir atzinīgi vērtējams Komisijas pieprasījums Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izskatīt zinātnisko pamatojumu ierobežot ar nolūku pievienotas mikroplastmasas izmantošanu patērētājiem vai profesionāļiem paredzētos produktos;

AF.  tā kā ir atzinīgi vērtējams Komisijas pieprasījums ECHA sagatavot priekšlikumu par iespējamam ierobežojumam attiecībā uz oksonoārdāmu plastmasu;

AG.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. pantu jaunu pašu resursu ieviešana ir pakļauta īpašai likumdošanas procedūrai, kurā nepieciešama vienprātība starp dalībvalstīm un apspriešanās ar Parlamentu,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (COM(2018)0028) kā soli virzienā uz ES pāreju no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku; atzīst, ka plastmasai ir noderīga loma mūsu ekonomikā un ikdienā, taču vienlaikus tai ir ievērojami trūkumi; uzskata, ka tāpēc galvenais uzdevums ir ilgtspējīgā veidā pārvaldīt plastmasu visā vērtības ķēdē un tādējādi mainīt veidu, kādā mēs ražojam un lietojam plastmasu, lai vērtība tiktu saglabāta mūsu ekonomikā, nekaitējot videi, klimatam un sabiedrības veselībai;

2.  uzsver, ka Atkritumu pamatdirektīvā noteiktajai plastmasas atkritumu rašanās prevencijai vajadzētu būt pirmajai prioritātei saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; turklāt uzskata, ka mūsu plastmasas pārstrādes ievērojamai palielināšanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes atbalstīšanā, kā arī vides un sabiedrības veselības aizsardzībā; aicina visas ieinteresētās personas uzskatīt, ka nesenais Ķīnas aizliegums importēt plastmasas atkritumus rada izdevību investēt plastmasas atkritumu prevencijā, tostarp stimulēt atkārtotu izmantošanu un aprites produktu izstrādi, un investēt mūsdienīgās iekārtās plastmasas vākšanai, šķirošanai un otrreizējai pārstrādei Eiropas Savienībā; uzskata, ka ir svarīgi apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz MVU;

3.  ir pārliecināts, ka stratēģija attiecībā uz plastmasu būtu jāizmanto arī kā līdzeklis, ar ko stimulēt jaunus, gudrus, ilgtspējīgus un cirkulārus modeļus uzņēmējdarbībā, ražošanā un patēriņā, aptverot visu vērtības ķēdi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 12 par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un internalizējot ārējās izmaksas; aicina Komisiju šajā nolūkā stiprināt skaidru saikni starp Savienības atkritumu, ķīmisko vielu un produktu politiku, tostarp izstrādājot netoksisku materiālu ciklus, kā paredzēts 7. vides rīcības programmā;

4.  aicina Komisiju izstrādāt aprites ekonomikas un bioekonomikas politiku laikposmam pēc 2020. gada, kuras pamatā būtu stingrs pētniecības un inovācijas stūrakmens, un nodrošināt, lai jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) būtu pieejamas vajadzīgās saistību apropriācijas; jo īpaši uzsver pētniecības nozīmi, izstrādājot inovatīvus risinājumus un izprotot makro-, mikro- un nanoplastmasas ietekmi uz ekosistēmām un cilvēka veselību;

5.  uzsver, ka ir dažādu veidu plastmasa un dažādi plastmasas izmantošanas veidi un ka tāpēc atšķirīgām vērtības ķēdēm ir nepieciešama konkrētām — bieži vien atsevišķa produkta — vajadzībām atbilstoša pieeja, kas īstenojama, ar dažādiem kompleksiem risinājumiem ņemot vērā ietekmi uz vidi, pieejamās alternatīvas un vietējas un reģionālas prasības un nodrošinot, ka tiek apmierinātas funkcionālās vajadzības;

6.  uzsver, ka ir nepieciešama visu ieinteresēto personu vienota un koordinēta rīcība visas vērtības ķēdes garumā, lai gūtu panākumus un sasniegtu ekonomikai, videi, klimatam un veselībai labvēlīgu rezultātu;

7.  uzsver, ka atkritumu rašanās samazināšana ir kopīga atbildība un ka joprojām ir svarīgs uzdevums no vispārēja rakstura bažām par plastmasas atkritumiem pāriet pie publiskas atbildības; uzsver, ka šajā ziņā svarīgi ir izstrādāt jaunus patēriņa modeļus, stimulējot patērētāju paradumu maiņu; prasa palielināt patērētāju informētību par plastmasas atkritumu radītā piesārņojuma ietekmi, prevencijas un pienācīgas atkritumu apsaimniekošanas svarīgumu un pastāvošajām alternatīvām;

No reciklēšanai piemērota dizaina uz apritei piemērotu dizainu

8.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenots un piemērots viss produktu jomas un atkritumu jomas acquis; norāda, ka ES tikai 30 % plastmasas atkritumu savāc pārstrādei, kā rezultātā milzīgs daudzums resursu tiek izšķērdēts; uzsver, ka no 2030. gada plastmasa vairs netiks pieņemta poligonos un ka dalībvalstīm plastmasas atkritumi ir jāapsaimnieko saskaņā ar Direktīvā 2008/98/EK paredzētajiem noteikumiem; atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu izmantot ekonomikas instrumentus un citus pasākumus, lai stimulētu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanu; uzsver, cik svarīgas ir dalītās savākšanas un šķirošanas iekārtas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes reciklēšanu un palielinātu kvalitatīvu otrreizējo izejvielu izmantošanu;

9.  aicina visas nozares ieinteresētās personas pašlaik uzsākt konkrētu pasākumu veikšanu, lai izmaksefektīvā veidā vēlākais līdz 2030. gadam nodrošinātu, ka visus plastmasas iepakojuma veidus var izmantot atkārtoti vai reciklēt, savus zīmolus identificēt ar ilgtspējīgiem aprites uzņēmējdarbības modeļiem un savu tirgvedības spēku izmantot, lai popularizētu un iedzīvinātu ilgtspējīga aprites patēriņa ieradumus; aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt norises, veicināt labāko praksi un pārbaudīt ar vidi saistītus apgalvojumus, lai nepieļautu “zaļmaldināšanu”;

10.  uzskata, ka pilsoniskā sabiedrība būtu pienācīgi jāiesaista un jāinformē, lai tā spētu prasīt ražošanas nozarei ievērot saistības un pienākumus;

11.  mudina Komisiju izpildīt savu pienākumu līdz 2020. gada beigām pārskatīt un pastiprināt Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas pamatprasības, ņemot vērā dažādu iepakojuma materiālu relatīvās iezīmes saskaņā ar dzīves cikla novērtējumiem un jo īpaši pievēršoties prevencijai un apritei piemērotam dizainam; aicina Komisiju nākt klajā ar skaidrām, īstenojamām un efektīvām prasībām, tostarp attiecībā uz “izmaksefektīvā veidā atkārtoti izmantojamu un reciklējamu plastmasas iepakojumu” un uz pārmērīgu iepakojumu;

12.  aicina Komisiju noteikt, ka resursefektivitāte un cirkularitāte ir virsprincipi, norādot svarīgo lomu, kāda var būt cirkulāriem materiāliem, produktiem un sistēmām, tostarp arī attiecībā uz plastmasu, kas nav iepakojums; uzskata, ka to cita starpā var panākt ar paplašinātu ražotāju atbildību, izstrādājot produktu standartus, veicot dzīves cikla novērtējumus, paplašinot ekodizaina tiesisko regulējumu attiecībā uz visām galvenajām plastmasas produktu grupām, pieņemot ekomarķēšanas noteikumus un īstenojot produktu vides pēdas metodi;

Patiesi vienota tirgus veidošana reciklētai plastmasai

13.  norāda, ka ir dažādi iemesli, kāpēc Eiropas Savienībā reciklētas plastmasas izmantošana ir zemā līmenī, un ka to cita starpā izraisa zemas fosilā kurināmā cenas daļēji saistībā ar subsīdijām, uzticības trūkums un augstas kvalitātes piegāžu trūkums; uzsver, ka ir nepieciešams stabils otrreizējo izejvielu iekšējais tirgus, lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku; aicina Komisiju novērst šķēršļus, ar kuriem saskaras šis tirgus, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Kvalitātes standarti un verifikācija

14.  aicina Komisiju nevilcinoties nākt klajā ar priekšlikumu par kvalitātes standartiem, lai panāktu uzticēšanos otrreizējo plastmasas izejvielu tirgum un stimulētu šāda tirgus veidošanos; mudina Komisiju šo kvalitātes standartu izstrādē ņemt vērā atšķirīgas reciklēšanas pakāpes, kas ir savienojamas ar dažādu produktu funkcionalitāti, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu un vidi; aicina Komisiju nodrošināt reciklēto materiālu drošu izmantošanu materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, un veicināt inovāciju;

15.  aicina Komisiju apsvērt paraugpraksi ar neatkarīgu trešās personas sertifikāciju un veicināt reciklēto materiālu sertificēšanu, jo verifikācija ir būtiska, lai veicinātu gan nozares, gan patērētāju uzticību reciklētiem materiāliem;

Reciklēti materiāli

16.  aicina visus nozares dalībniekus savu publisko apņemšanos vairāk izmantot reciklētu plastmasu pārvērst par oficiālu solījumu un veikt konkrētus pasākumus;

17.  uzskata, ka var būt vajadzīgi obligāti noteikumi par reciklētu materiālu izmantošanu, lai panāktu, ka palielinās otrreizējo izejvielu izmantošanas apjoms, kamēr reciklēto materiālu tirgi vēl nedarbojas; aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest minimālās reciklētā satura prasības specifiskos plastmasas produktos, ko laiž ES tirgū, vienlaikus ievērojot pārtikas nekaitīguma prasības;

18.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest samazinātas likmes pievienotās vērtības nodokli (PVN) produktiem, kuri satur reciklētus materiālus;

Apritei piemērots iepirkums

19.  uzsver, ka iepirkums ir būtisks instruments pārejā uz aprites ekonomiku, jo tas spēj veicināt inovāciju uzņēmējdarbības modeļos un stiprināt resursefektīvu produktu un pakalpojumu izmantošanu; uzsver vietējo un reģionālo iestāžu lomu šajā ziņā; aicina Komisiju ES līmenī izveidot apmācības tīklu par apritei piemērotu iepirkumu un tādējādi izmantot pieredzi, kas gūta, īstenojot izmēģinājuma projektus; uzskata, ka ar šiem brīvprātīgajiem pasākumiem būtu jāpaver ceļš tam, ka, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, tiek pieņemti saistoši ES noteikumi un kritēriji par apritei piemērotu publisko iepirkumu;

20.  aicina dalībvalstis pakāpeniski atteikties no visiem nevēlamajiem stimuliem, kas ir vērsti pret augstāko iespējamo plastmasas reciklēšanas līmeņu sasniegšanu;

Mijiedarbība starp atkritumu jomu un ķīmisko vielu jomu

21.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes optimizēt importētu materiālu un produktu kontroles pasākumus, lai panāktu, ka tiek ievērots ES regulējums ķīmisko vielu un produktu jomā un ka ir nodrošināta šī regulējuma izpilde;

22.  norāda uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par aprites ekonomikas tiesību aktu paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas;

Pasākumi, ar ko novērš plastmasas atkritumu rašanos

Vienreiz lietojami plastmasas izstrādājumi

23.  norāda, ka nav panacejas, ar ko novērst vienreiz lietojamu plastmasas izstrādājumu kaitīgo ietekmi uz vidi, un uzskata, ka tāpēc šī sarežģītā jautājuma atrisināšanai ir vajadzīga gan brīvprātīgu, gan regulatīvu pasākumu kombinācija, kā arī patērētāju informētības, uzvedības un līdzdalības pārmaiņas;

24.  pieņem zināšanai pasākumus, kas jau veikti dažās dalībvalstīs, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par īpašu tiesisko regulējumu ar mērķi samazināt dažu plastmasas produktu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz vienreizlietojamo plastmasu; uzskata, ka šim priekšlikumam būtu jāveicina ievērojams samazinājums attiecībā uz jūras piedrazojumu, no kura vairāk nekā 80 % ir plastmasa, tādējādi atbalstot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķi novērst un ievērojami mazināt visu veidu jūras piesārņojumu;

25.  uzskata, ka ir svarīgi, lai šajā regulējumā dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu piedāvāts ar vienotā tirgus integritāti saderīgu vērienīgu pasākumu klāsts, kam ir patiesi labvēlīga ietekme uz vidi un sociālekonomiskā ietekme un kas nodrošina patērētājiem nepieciešamo funkcionalitāti;

26.  atzīst, ka vienreizlietojamo plastmasas produktu samazināšana un ierobežošana var radīt iespējas ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem;

27.  norāda uz darbu, kas turpinās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru attiecībā uz šo priekšlikumu;

28.  uzsver, ka ir dažādi ceļi, kā sasniegt augstus dalītas savākšanas un pārstrādes rādītājus un samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, tostarp ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas ar modulētiem maksājumiem, depozīta kompensācijas shēmas un palielināta sabiedrības informētība; atzīst dažādās dalībvalstīs izveidoto režīmu priekšrocības un potenciālu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm; uzsver, ka konkrētas shēmas izvēle joprojām ir dalībvalsts kompetentās iestādes ziņā;

29.  atzinīgi vērtē to, ka Direktīva 94/62/EK nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2024. gada beigām ir jāievieš obligātas RPA shēmas visam iepakojumam, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju šo pienākumu attiecināt arī uz citiem plastmasas produktiem saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a pantu;

30.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325) attiecībā uz iemaksu, kuras pamatā ir nereciklēta plastmasas iepakojuma atkritumi; uzsver, ka iespējamās iemaksas ietekmei jābūt saskaņotai ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju; tādēļ uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir atkritumu rašanās prevencijai;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievienoties un atbalstīt starptautisko koalīciju plastmasas maisiņu piesārņojuma samazināšanai, kas tika izveidota ANO Klimata pārmaiņu konferences 22. sanāksmē 2016. gada novembrī Marrākešā;

32.  uzskata, ka lielveikaliem ir būtiska loma vienreizlietojamas plastmasas samazināšanā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā “lielveikalu ejas bez plastmasas”, kas paver lielveikaliem iespējas testēt kompostējamus biomateriālus kā plastmasas iepakojuma alternatīvas;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām (COM(2018)0033) ar mērķi ievērojami samazināt zvejniekiem slogu un izmaksas saistībā ar zvejas rīku un plastmasas atkritumu atvešanu atpakaļ uz ostu; uzsver, cik nozīmīga varētu būt zvejnieku loma, jo īpaši zvejas laikā jūrā vācot plastmasas atkritumus un nododot tos ostā, kur notiek pienācīga atkritumu apsaimniekošana; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstimulē šī darbība, lai par to apsaimniekošanu nebūtu jāmaksā zvejniekam;

34.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2017. gada izvērtēšanas un īstenošanas ziņojumā nav iekļauta Zvejniecības kontroles regulas 48. panta 3. punkta īstenošana attiecībā uz izgūšanas un ziņošanas pienākumu nozaudētu zvejas rīku gadījumā; uzsver, ka nepieciešams sīki izvērtēt Zvejas kontroles regulas prasību īstenošanu attiecībā uz zvejas rīkiem;

35.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt atkritumu savākšanas plānus jūrā, ja iespējams, iesaistot zvejas kuģus, un ieviest jūras piedrazojuma uzņemšanas un apglabāšanas iekārtas, kā arī nolietotu tīklu pārstrādes shēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar zvejniecības nozari izmantot FAO brīvprātīgi īstenojamās vadlīnijas attiecībā uz zvejas rīku marķēšanu, lai apkarotu “rēgu zvejniecību”;

36.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus uzlabot datu vākšanu attiecībā uz plastmasas piedrazojumu jūrā, izveidojot un īstenojot ES mēroga obligātu digitālās ziņošanas sistēmu par nozaudētajiem zvejas rīkiem no konkrētiem kuģiem, lai atbalstītu atgūšanas pasākumus, izmantojot datus no reģionālajām datubāzēm, lai apmainītos ar informāciju Eiropas datubāzē, ko pārvalda Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra vai attīstīt SafeSeaNet sistēmu par lietotājiem draudzīgu ES mēroga sistēmu, kas dotu iespēju zvejniekiem ziņot par nozaudētajiem zvejas rīkiem;

37.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles izstrādāt stratēģijas un plānus ar mērķi samazināt zvejas rīku pamešanu jūrā, piemēram, ar EJZF dotācijām, struktūrfondiem un ETS atbalstu un ar nepieciešamās pakāpes aktīvu reģionālo iesaisti;

Bioloģiskas izcelsmes plastmasa, bioloģiskā noārdīšanās un kompostējamība

38.  stingri atbalsta to, ka Komisijai ir jāizvirza skaidri papildu standarti, saskaņoti noteikumi un definīcijas par bioloģiskas izcelsmes saturu, bioloģisko noārdīšanos (no izejvielas neatkarīga īpašība) un kompostējamību, lai novērstu maldīgus priekšstatus un pārpratumus un patērētājiem sniegtu skaidru informāciju;

39.  uzsver, ka ilgtspējīgas bioekonomikas sekmēšana var palīdzēt mazināt Eiropas atkarību no importētajām izejvielām; uzsver bioloģiskās un bioloģiski noārdāmās plastmasas potenciālo lomu gadījumos, kad ir pierādīts, ka tā ir lietderīga no dzīves cikla viedokļa; uzskata, ka bioloģiskā noārdīšanās ir jānovērtē attiecīgos reālos apstākļos;

40.  uzsver, ka bioloģiski noārdāma un kompostējama plastmasa var palīdzēt īstenot pāreju uz aprites ekonomiku, bet to nevar uzskatīt par risinājumu cīņā pret jūras piedrazojumu vai attaisnojumu nevajadzīgiem vienreizlietojamiem pielietojumiem; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt skaidrus kritērijus attiecībā uz noderīgiem produktiem, kuri satur bioloģiski noārdāmu plastmasu, un to izmantošanas veidiem, tostarp izmantošanu iepakojumā un pielietojumu lauksaimniecībā; prasa veikt turpmāku pētniecību un izstrādi šajā jautājumā; uzsver, ka pret bioloģiski noārdāmu un bioloģiski nenoārdāmu plastmasu ir jāizturas atšķirīgi, ņemot vērā atkritumu pareizu apsaimniekošanu;

41.  uzsver, ka no bioloģiskām izejvielām iegūta plastmasa sniedz iespējas daļēji diferencēt sākotnējās izejvielas, un šajā ziņā pieprasa lielākas investīcijas pētniecībā un izstrādē; atzīst, ka tirgū jau ir pieejami inovatīvi bioloģiskas izcelsmes materiāli; uzsver, ka ir vajadzīga neitrāla un vienlīdzīga attieksme pret aizstājējmateriāliem;

42.  prasa līdz 2020. gadam ES pilnībā aizliegt oksonoārdāmu plastmasu, jo šis plastmasas veids nav pienācīgi bioloģiski noārdāms, nav kompostējams, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas otrreizējo pārstrādi un nesniedz pārbaudītu labumu videi;

Mikroplastmasa

43.  aicina Komisiju līdz 2020. gadam ieviest aizliegumu attiecībā uz mikroplastmasu kosmētikā, ķermeņa kopšanas līdzekļos, mazgāšanas līdzekļos un tīrīšanas līdzekļos; turklāt aicina ECHA izvērtēt un vajadzības gadījumā sagatavot aizliegumu attiecībā uz mikroplastmasu, ko apzināti pievieno citiem produktiem, ņemot vērā to, vai ir pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas;

44.  aicina Komisiju produktu jomas tiesību aktos noteikt prasību minimumu, ar ko būtiski samazināt mikroplastmasas piesārņojuma rašanās avotus, un tas jo īpaši attiecas uz tekstilizstrādājumiem, riepām, krāsām un cigarešu izsmēķiem;

45.  ņem vērā tādus labas prakses piemērus kā Operation Clean Sweep un dažādas iniciatīvas par piesārņojuma ar granulām izskaušanu; uzskata, ka ir iespējams izveidot šādas iniciatīvas gan ES, gan globālā līmenī;

46.  aicina Komisiju pašlaik notiekošajā Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaudes procesā saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu un nokrišņu ūdens apsaimniekošanu izanalizēt gan makroplastmasas, gan mikroplastmasas veidošanās avotus, izplatību, turpmākas pastāvēšanas iespējas un radīto ietekmi; turklāt aicina dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju nodrošināt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pilnīgu īstenošanu un izpildi; papildus aicina Komisiju atbalstīt pētniecību notekūdeņu dūņu attīrīšanas un ūdens attīrīšanas tehnoloģiju jomā;

Zinātniskā izpēte un inovācija

47.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka programmā “Apvārsnis 2020” papildus tiks investēti EUR 100 miljoni, lai veicinātu investīcijas resursefektīvos un aprites risinājumos, piemēram, attiecībā uz prevencijas un dizaina iespējām, izejvielu dažādošanu un inovatīvām reciklēšanas tehnoloģijām, piemēram, molekulāro un ķīmisko reciklēšanu, kā arī mehāniskās reciklēšanas uzlabošanu; uzsver jaunuzņēmumu inovatīvo potenciālu šajā jomā; atbalsta stratēģiskās pētniecības inovācijas programmas izveidošanu attiecībā uz materiālu cirkularitāti, īpašu uzmanību pievēršot plastmasai un plastmasu saturošiem materiāliem un ne tikai iepakojumā, lai virzītu turpmākos finansēšanas lēmumus programmā “Apvārsnis Eiropa”; norāda, ka būs nepieciešams atbilstīgs finansējums, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas; uzsver, ka publiskā un privātā sektora partnerības var palīdzēt paātrināt pāreju uz aprites ekonomiku;

48.  uzsver lielo potenciālu, kas saistīts ar digitalizācijas programmas un aprites ekonomikas programmas sasaisti; uzsver, ka ir jānovērš regulatīvie šķēršļi, kas kavē inovāciju, un aicina Komisiju izskatīt iespējamos ES inovācijas darījumus, lai sasniegtu mērķus, kuri izklāstīti stratēģijā attiecībā uz plastmasu un plašākā aprites ekonomikas programmā;

49.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus atbalstīt inovatīvu zvejas rīku izmantošanu, veicinot to, lai zvejnieki vecos tīklus mainītu pret jauniem un aprīkotu esošos tīklus ar atsekošanas sistēmām un sensoriem, kas saistīti ar viedtālruņu lietotnēm, radiofrekvences identifikācijas čipiem un kuģa atsekošanas sistēmām, lai kapteiņi varētu tos precīzāk izsekot un atgūt, ja tas nepieciešams; atzīst nozīmīgo lomu, kas var būt tehnoloģijai attiecībā uz to, lai novērstu plastmasas atkritumu nonākšanu jūrā;

50.  prasa programmā “Apvārsnis Eiropa” iekļaut “no plastmasas brīva okeāna misiju”, lai izmantotu inovāciju nolūkā samazināt jūras vidē nonākošās plastmasas daudzumu un vākt plastmasu, kas atrodas okeānos; atkārtoti aicina apkarot jūras piedrazojumu (tostarp veikt prevenciju, palielināt zināšanas par okeāniem, palielināt informētību par vides problēmām, ko rada plastmasas piesārņojums un citi jūras piedrazojuma veidi, un par attīrīšanas kampaņām, piemēram, piedrazojuma zveju un pludmaļu tīrīšanu), kā minēts Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgajā paziņojumā “Starptautiskā okeānu pārvaldība: mūsu okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” (JOIN(2016)0049); prasa par jūras piedrazojumu veidot ES politikas dialogu starp politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām un ekspertiem;

Globāla rīcība

51.  aicina ES uzņemties proaktīvu lomu, izstrādājot globālu protokolu par plastmasu, un nodrošināt iespēju integrēti un pārredzami izsekot dažādām gan ES, gan globālā līmenī īstenojamām saistībām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties aktīvu vadību darba grupā, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides asambleja izveidoja 2017. gada decembrī, lai strādātu pie starptautiskiem pasākumiem cīņā pret jūras piedrazojumu ar plastmasu un mikroplastmasu; uzsver, ka jautājumiem par plastmasas piesārņojumu un atkritumu apsaimniekošanas spējām ir jābūt daļai no ES ārējās politikas satvara, ņemot vērā to, ka liela daļa plastmasas atkritumu nāk no Āzijas un Āfrikas valstīm;

52.  aicina visas ES iestādes kopā ar ES Vides vadības un audita sistēmu koncentrēties uz prevenciju, rūpīgi pārbaudot savus iekšējos iepirkumu noteikumus un plastmasas atkritumu apsaimniekošanas praksi un ievērojami samazinot plastmasas atkritumu rašanos, jo īpaši aizstājot, samazinot un ierobežojot vienreizlietojamo plastmasu;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp. (2) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp. (3) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp. (4) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp. (5) OV L 115, 6.5.2015., 11. lpp. (6) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp. (7) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp. (8) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0287. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0004. (11) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. (12) Pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki