Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0191(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0111/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0111/2019

Debates :

PV 28/03/2019 - 5
CRE 28/03/2019 - 5

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0324

Pieņemtie teksti
PDF 425kWORD 119k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra
Savienības programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus" ***I
P8_TA(2019)0324A8-0111/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (COM(2018)0367 – C8-0233/2018 – 2018/0191(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0367),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0233/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0111/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 194. lpp.
(2) OV C 168, 16.5.2019., 49. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 28. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 [Gr. 1 Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]
P8_TC1-COD(2018)0191

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Strauju un nopietnu pārmaiņu apstākļos, kuras izraisījusi tehnoloģiskā revolūcija un globalizācija, Ir būtiski veikt ieguldījumus mācību mobilitātē, kas būtu paredzēta visiem neatkarīgi no sociālajiem apstākļiem vai kultūras piederības un neatkarīgi no līdzekļiem, kā arī sadarbībā un novatoriskas politikas izstrādē izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās, lai veidotu iekļaujošas, demokrātiskas, saliedētas un noturīgas sabiedrības un saglabātu Savienības konkurētspēju, vienlaikus palīdzot stiprināt Eiropas identitāti, principus un vērtības un demokrātiskāku Savienību. [Gr. 2]

(2)  Savā 2017. gada 14. novembra paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” Komisija nāca klajā ar redzējumu par apņemšanos strādāt, lai līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nebūtu šķērslis mācībām; Savienību, kur laika pavadīšana citā dalībvalstī studiju, mācību vai darba nolūkā neatkarīgi no veida vai izkārtojuma kļūtu par standartu un kur par normu kļūtu papildus dzimtajai valodai runāt vēl divās citās valodās; Savienību, kurā cilvēkiem būtu spēcīga eiropieša identitāte, kultūras mantojuma un Eiropas daudzveidības apziņa. Šajā kontekstā Komisija uzsvēra nepieciešamību uzlabot teorijā un praksē pārbaudīto programmu “Erasmus+” visās izglītojamo kategorijās, uz kurām tā jau attiecas, un vērsties pie tiem izglītojamajiem, kuriem ir mazāk iespēju.

(3)  Izglītības, apmācības un jaunatnes nozīme Eiropas Savienības nākotnē ir atspoguļota Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”(4), kurā uzsvērta nepieciešamība izpildīt saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās Gēteborgas sociālajā samitā, tostarp pilnībā īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5) un tā pirmo principu par izglītību, apmācību un mūžizglītību. Paziņojumā uzsvērts, ka ir jāpastiprina mobilitāte un apmaiņa, tostarp, izmantojot būtiski pastiprinātu, iekļaujošu un paplašinātu programmu, kā Eiropadome aicināja savos 2017. gada 14. decembra secinājumos.

(4)  2017. gada 17. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā kā pirmais princips ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt iemaņas, kas dotu iespējas pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi īstenot pārejas darba tirgū. Eiropas sociālo tiesību pīlārā arī ir skaidri norādīts, ka svarīga nozīme ir kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai visiem. [Gr. 3]

(5)  2016. gada 16. septembrī Bratislavā divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji uzsvēra savu apņemšanos nodrošināt jauniešiem labākas iespējas. Romas deklarācijā, ko 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji pieņēma 2017. gada 25. martā, ir pausta apņemšanās izveidot Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā; Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību; Savienību, kas cīnās pret bezdarbu, diskrimināciju, sociālo atstumtību un nabadzību. [Gr. 4]

(6)  Programmas “Erasmus+” (2014.–2020. gads) starpposma novērtējuma ziņojums apstiprināja, ka vienotas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveide būtiski vienkāršojusi, racionalizējusi un ļāvusi panākt sinerģijas Programmas pārvaldībā, lai gan turpmākai tomēr nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai vēl vairāk konsolidētu 2014.–2020. gada Programmas efektivitātes pieauguma konsolidācijai nepieciešami turpmāki uzlabojumiefektivitātes pieaugumu. Apspriežoties par starpposma novērtējumu un par turpmāko Programmu, dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica spēcīgu aicinājumu stingri aicināja nodrošināt nepārtrauktību Programmu iekļaujošāku, vienkāršāku un labāk pārvaldāmu arī mazākiem atbalsta saņēmējiem un mazāka mēroga projektiem. Viņi arī pauda pilnīgu atbalstu integrētas Programmas saglabāšanai, kuras pamatā ir mūžizglītības paradigma. Eiropas Parlaments 2017. gada 2. februāra rezolūcijā par “Erasmus+” īstenošanu atzinīgi novērtēja programmas integrēto struktūru un aicināja Komisiju pilnībā izmantot programmas mūžizglītības dimensiju, sekmējot un veicinot starpnozaru sadarbību turpmākajā programmā. Gan Komisija savā ietekmes novērtējumā, gan dalībvalstis un ieinteresētās personas arī uzsvēra vajadzību Programmā vēl vairāk nostiprināt starptautisko dimensiju un to attiecināt arī uz citām izglītības un apmācības nozarēm, kā arī jaunatnes un sporta jomu. [Gr. 5]

(7)  Atklāta sabiedriskā apspriešana par Savienības finansējumu vērtību un mobilitātes jomā apstiprināja šos galvenos konstatējumus un uzsvēra nepieciešamību padarīt nākamo programmu iekļaujošāku un turpināt prioritāri koncentrēties uz izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī stiprināt prioritātes, lai veicinātu Eiropas identitāti, aktīvu pilsonību un līdzdalību demokrātiskā dzīvē.

(7a)  Eiropas Revīzijas palāta 2018. gada 3. jūlija Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2018 par “Erasmus+”(6) uzsvēra, ka programma ir nodrošinājusi uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību, bet ne visi šīs pievienotās vērtības aspekti, piemēram, spēcīgāka Eiropas identitātes izjūta vai pastiprināta daudzvalodība, tiek atbilstoši ņemti vērā vai izmērīti. Revīzijas palāta uzskatīja, ka, lai nodrošinātu pienācīgu snieguma izvērtējumu, nākamajā Programmā būtu jānodrošina, ka rādītāji ir labāk saskaņoti ar Programmas mērķiem. Revīzijas palātas ziņojumā arī bija norādīts, ka, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem 2014.–2020. gada Programmā, administratīvais slogs joprojām ir pārāk augsts, un tādēļ Revīzijas palāta ieteica Komisijai turpināt vienkāršot Programmas procedūras, it sevišķi pieteikšanās procedūras un ziņošanas prasības, un uzlabot IT rīkus. [Gr. 6]

(8)  Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv — daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam”(7), kas pieņemts 2018. gada 2. maijā, Komisija aicināja nākamajā finanšu shēmā palielināt ieguldījumus cilvēkos un likt lielāku uzsvaru uz “jaunatni”, jo īpaši vairāk nekā dubultojot programmas un atzina, ka programma “Erasmus+” (2014–2020) apmēru, kas ir bijusi viens no Savienības visatpazīstamākajiem veiksmes stāstiem. Jaunās Programmas uzmanības centrā vajadzētu būt iekļautībai, un tai būtu jāsasniedz vairāk jauniešu,Neraugoties uz šiem vispārējiem panākumiem, 2014.–2020. gada Programma tomēr nespēja apmierināt lielo finansējuma pieprasījumu un projektu panākumu rādītāji bija zemi. Lai novērstu šīs nepilnības, ir jāpalielina daudzgadu budžets nākamajai Programmai, kura sekos 2014.–2020. gada programmai. Turklāt nākamās Programmas mērķis ir darboties iekļaujošāk, iesaistot vairāk cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju. Tādējādi lielāks skaits jauniešu varētu pārcelties uz citu valsti, lai mācītos vai strādātu., un tajā ir iekļautas vairākas jaunas un vērienīgas iniciatīvas. Tāpēc, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, nākamās Programmas budžetam, salīdzinot ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, ir jābūt trīskārt lielākam (salīdzināmās cenās). [Gr. 7]

(9)  Šajā kontekstā ir nepieciešams izveidot programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+”ir nepieciešams izveidot nākamo programmu (“Programma”), kas sekos 2014. — 2020. gadam, kas gada programmai “Erasmus+”, kura tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013(8), pēcteci (“Programma”). Lai veicinātu elastīgus mācīšanās veidus, kas ļaujot personām attīstīt cilvēkiem iegūt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kas kuras vajadzīgas gan personības attīstībai, gan lai risinātu XXI gadsimta problēmas un optimāli izmantotu tā sniegtās iespējas, būtu jāsaglabā jāpastiprina 2014. — 2020. gada programmas integrētā būtība, kas aptver mācīšanos visos kontekstos — formālo, neformālo un ikdienējo un visos dzīves posmos, tā nodrošinot mūžizglītības pieeju. Šādai pieejai arī būtu jāatzīst neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās aktivitāšu vērtība un starp tām pastāvošās saiknes. [Gr. 8]

(10)  Programmai vajadzētu būt aprīkotai tā, lai tā kļūtu par pat lielāku ieguldījumu Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Saskaņota mūžizglītības pieeja ir būtiska, lai pārvaldītu dažādas pārejas, ar kurām cilvēki saskarsies dzīves cikla laikā. Īstenojot mūža gaitā, jo īpaši raugoties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem jāapgūst jaunas dzīvē nepieciešamas prasmes vai prasmes, kas vajadzīgas mainīgā darba tirgū. Šāda pieeja būtu jāveicina ar efektīvu starpnozaru sadarbību un spēcīgāku mijiedarbību starp dažādiem izglītības veidiem. Turpinot izvērst šo pieeju, nākamajai Programmai būtu jāsaglabā cieša saikne ar vispārējo stratēģisko satvaru Savienības politikas sadarbībai izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, tostarp attiecībā uz skolu, augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības politikas darba kārtībām, vienlaikus pastiprinot un attīstot jaunas sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām un politikas jomām. [Gr. 9]

(10a)  Organizācijas, kas darbojas pārrobežu kontekstā, nodrošina nozīmīgu ieguldījumu Programmas transnacionālajā un starptautiskajā dimensijā. Tāpēc attiecīgā gadījumā Programmai būtu jāsniedz atbalsts attiecīgiem Savienības līmeņa tīkliem un Eiropas un starptautiskām organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar Programmas mērķiem un veicina to sasniegšanu. [Gr. 10]

(11)  Programma ir svarīgs elements Eiropas izglītības telpas izveidē un Padomes 2018. gada 22. maija Ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībai(9) izklāstīto mūžizglītības pamatkompetenču attīstīšanā līdz 2025. gadam. Tā būtu jāaprīko tā, lai sniegtu ieguldījumu satvarā, kas turpinās stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā, un Prasmju programmas programmā Eiropai(10), pēctecei, paužot kopīgu apņemšanos nodrošināt kuru kopīgajā uzmanības centrā ir prasmju un, kompetenču stratēģisko nozīmi un zināšanu stratēģiskā nozīme darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas, inovācijas un sociālās kohēzijas uzturēšanā un radīšanā. Tai būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, palīdzot tām sasniegt Parīzes deklarācijā noteiktos mērķus par pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un diskriminācijas aizlieguma — veicināšanu ar izglītības palīdzību(11). [Gr. 11]

(12)  Programmai vajadzētu būt saskanīgai ar jauno Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju(12), Eiropas sadarbības satvaru jaunatnes jomā 2019. — 2027. gadam, pamatojoties uz kura pamatā ir Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu paziņojums “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošanu un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”(13), tostarp ar minētās stratēģijas mērķi atbalstīt kvalitatīvu darbu ar jaunatni un neformālo mācīšanos. [Gr. 12]

(13)  Programmā būtu jāņem vērā Savienības darba plāns sportam, kas ir sadarbības satvars Savienības līmenī sporta jomā attiecībā uz [...] gadiem gadam(14). Būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp Savienības darba plānu un saskaņā ar programmu atbalstītajām darbībām sporta jomā. Nav vajadzības pievērst īpašu uzmanību Īpaša uzmanība jāpievērš tautas sportam, ņemot vērā sporta svarīgo nozīmi fiziskās aktivitātes un veselīga dzīvesveida, cilvēku savstarpējo attiecību, sociālās iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā. Programmai būtu jāatbalsta mobilitātes darbības tikai tautas sporta kontekstā, atbalstot gan jauniešus, kuri regulāri piedalās organizētās sporta nodarbībās, gan sporta darbiniekus. Turklāt ir svarīgi atzīt, ka sporta darbinieki var pelnīt iztiku ar sportu profesionālās darbības līmenī un joprojām būt iesaistīti tautas sportā. Tāpēc mobilitātes darbībām vajadzētu būt pieejamām arī šai kategorijai. Programmai vajadzētu sniegt ieguldījumu palīdzēt veicināt Eiropas kopīgajās vērtībāskopīgās vērtības, izmantojot sportu, labu pārvaldību un integritāti sportā, ilgtspēju un labu vides praksi sportā, kā arī izglītībā, apmācībā un prasmēs izglītību, apmācību un prasmes gan sportā, gan ar tā starpniecību. Visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izglītības un apmācības iestādēm, vajadzētu būt iespējai piedalīties partnerībās, sadarbībā un politikas dialogā sporta jomā. [Gr. 13]

(14)  Programmā Programmai būtu jāstiprina jāpalīdz stiprināt Savienības inovācijas spējas, jo īpaši atbalstot mobilitātes un sadarbības darbības, kas sekmē prasmju un kompetenču attīstību progresīvās pētījumu jomās vai tādās disciplīnās kā zinātne, tehnoloģija, māksla, inženierzinātnes un matemātika (STEAM), klimata pārmaiņas, vide, vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, tīra enerģija, mākslīgais intelekts, robotika, datu analīze, arhitektūra un māksla/dizains, kā arī digitālā pratība un medijpratība, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt zināšanas, prasmes un kompetences, kas būs vajadzīgas nākotnē. [Gr. 14]

(14a)  Atbilstoši mērķim veicināt inovāciju izglītībā un apmācībā Programmai būtu jāatbalsta izglītības un mācību stratēģiju izstrāde apdāvinātiem un talantīgiem bērniem neatkarīgi no tautības, sociālekonomiskā statusa vai dzimuma. [Gr. 15]

(14b)  Programmai būtu jānodrošina ieguldījums turpmākās norisēs, kas saistītas ar Eiropas kultūras mantojuma gadu, atbalstot pasākumus, kuri ļauj attīstīt Eiropas kultūras mantojuma aizsargāšanai un saglabāšanai nepieciešamās prasmes un pilnvērtīgi izmantot kultūras un radošo nozaru piedāvātās izglītības iespējas. [Gr. 16]

(15)  Sinerģijai ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka Programmas un programmas „Apvārsnis Eiropa”(15) apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu darbības, kas paredzētas Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Programma „Apvārsnis Eiropa” vajadzības gadījumā papildinās Programmas atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, jo īpaši tās darbībām un iniciatīvām, kuras ietver pētniecības dimensiju, piemēram, iniciatīvai „Eiropas universitātes”, kā daļu no jaunas kopīgas un integrētas ilgtermiņa un ilgtspējīgas stratēģijas izglītības, pētniecības un inovāciju jomā. Sinerģija ar programmu Apvārsnis Eiropa” palīdzēs veicināt izglītības un pētniecības integrēšanu, jo īpaši augstākās izglītības iestādēs. [Gr. 17]

(16)  Programmai būtu jābūt iekļaujošākai, uzlabojot saziņu ar tiemcilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, līdzdalības rādītājus. Ir svarīgi atzīt, ka zems līdzdalības līmenis to iedzīvotāju vidū, kuriem ir mazāk iespēju, varētu būt saistīts ar dažādiem cēloņiem un būt atkarīgs no dažādiem valstij raksturīgiem apstākļiem. Tādēļ valstu aģentūrām, pamatojoties uz Savienības mēroga satvaru, būtu jāizstrādā iekļaušanas stratēģijas, paredzot tajās pasākumus labākai mērķauditoriju sasniegšanai, procedūru vienkāršošanai, apmācības un atbalsta sniegšanai un efektivitātes uzraudzīšanai. Iekļautība būtu jāuzlabo, izmantojot citus mehānismus, tostarp izmantojot paredzot elastīgākus mācību mobilitātes veidus, kas atbilst cilvēku, kuriem ir mazāk iespēju, vajadzībām, un veicinot mazo un vietējo organizāciju līdzdalību, jo īpaši jaunpienācēju un kopienu vietējo tautas vietējās sabiedrības izveidotu organizāciju, kas strādā tieši ar nelabvēlīgā situācijā esošiem izglītojamajiem visās vecuma grupās. Lai sasniegtu vairāk dalībnieku, it īpaši tos, kam ir mazāk iespēju un kuriem fiziska pārcelšanās uz valsti, kas nav to dzīvesvietas valsts, būtu šķērslis, būtu jāveicina tādi virtuālie formāti kā virtuāla sadarbība, jaukta un virtuālā mobilitāte. [Gr. 18]

(16a)  Situācijās, kad cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, Programmā nav iespējams piedalīties finansiālu apsvērumu dēļ, proti, vai nu sava materiālā stāvokļa dēļ vai arī tādēļ, ka viņu konkrētajā situācijā piedalīšanās Programmā būtu saistīta ar lielākām izmaksām, kā tas bieži vien ir cilvēkiem ar invaliditāti, Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstoši finansiālā atbalsta pasākumi. Šādi pasākumi var aptvert citus Savienības instrumentus, piemēram, Eiropas Sociālo Fondu+, valstu shēmas vai dotāciju pielāgošanu vai papildināšanu, izmantojot Programmu. Novērtējot, vai cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, piedalīties Programmā nav iespējams finansiālu apsvērumu dēļ, un izvērtējot viņiem nepieciešamā atbalsta līmeni, būtu jāizmanto objektīvi kritēriji. Ar iekļaušanas veicināšanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai. [Gr. 19]

(16b)  Programmai būtu jāturpina koncentrēt atbalstu uz fizisko mācību mobilitāti un jāpaver plašākas iespējas iesaistīties fiziskās mācību mobilitātes darbībās cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka virtuālie formāti, piemēram, virtuāla sadarbība, jaukta tipa mācīšanās un virtuāla mācīšanās, var efektīvi papildināt fizisko mācību mobilitāti un maksimāli palielināt tās efektivitāti. Izņēmuma gadījumos, kad cilvēkiem nav iespējams piedalīties mobilitātes darbībās un pasākumos, virtuālie formāti var ļaut izmantot daudzas Programmas sniegtās priekšrocības no izmaksu viedokļa izdevīgā un inovatīvā veidā. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta arī šādi virtuāli formāti un instrumenti. Minētie formāti un instrumenti, jo īpaši valodu apguvei izmantojamie formāti un instrumenti, būtu jādara pieejami iespējami plašai sabiedrībai. [Gr. 20]

(16c)  Saskaņā ar Savienības un dalībvalstu pienākumiem, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, it sevišķi 9. panta par pieejamību un 24. panta par izglītību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai cilvēki ar invaliditāti varētu bez šķēršļiem un nediskriminējoši piekļūt Programmai. Šajā nolūkā vajadzības gadījumā būtu jāsniedz papildu atbalsts, tostarp finansiāls atbalsts. [Gr. 21]

(16d)  Piekļuvi Programmai var kavēt juridiski un administratīvi šķēršļi, piemēram, grūtības saņemt vīzas un uzturēšanās atļaujas un grūtības piekļūt atbalsta pakalpojumiem, it sevišķi veselības aprūpes pakalpojumiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpieņem visi nepieciešamie pasākumi šādu šķēršļu novēršanai, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, un jāveicina pārrobežu apmaiņa, piemēram, izsniedzot Eiropas veselības apdrošināšanas karti. [Gr. 22]

(17)  Savā paziņojumā par Eiropas identitātes stiprināšanu, izmantojot izglītību un kultūru, Komisija uzsvēra to, cik būtiska loma ir izglītībai, kultūrai un sportam aktīva pilsoniskuma un, kopīgu vērtību un solidaritātes izjūtas veicināšanā jaunajās paaudzēs. Eiropas identitātes stiprināšanai un indivīdu un pilsoniskās sabiedrības aktīvas līdzdalības veicināšanai demokrātiskajos procesos ir izšķiroša nozīme Eiropas nākotnes un mūsu demokrātisko sabiedrību veidošanā. Došanās uz ārzemēm studēt, mācīties, strādāt vai piedalīties jaunatnes un sporta pasākumos palīdz stiprināt Eiropas identitāti visā tās daudzveidībā un sevis apzināšanos kā daļu no kultūras kopienas, kā arī veicina šādu aktīvu pilsoniskumu, sociālo kohēziju un kritisko domāšanu visu vecumu iedzīvotāju vidū. Personām, kas piedalās mobilitātes darbībās, būtu jāiesaistās vietējās kopienās, kā arī uzņēmējas valsts vietējās kopienās, lai dalītos savā pieredzē. Būtu jāatbalsta darbības, kas saistītas ar visu radošuma aspektu pastiprināšanu izglītībā, apmācībā un jaunatnes jomā un uzlabo atsevišķas pamatkompetences. [Gr. 23]

(17a)  Ir svarīgi, lai Programma radītu Eiropas pievienoto vērtību. Tāpēc tiesīgiem saņemt Programmas finansējumu vajadzētu būt tikai pasākumiem un darbībām, kam ir konstatējama potenciāla Eiropas pievienotā vērtība. Iespējām apliecināt Eiropas pievienoto vērtību vajadzētu būt daudzveidīgām, piemēram, parādot darbību transnacionālo raksturu, papildināmību un sinerģiju ar citām Savienības programmām un politikas virzieniem, ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā, ieguldījumu Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas standartu izstrādē, ieguldījumu kopēju Savienības mēroga standartu izstrādē attiecībā uz izglītības un apmācības programmām, ieguldījumu daudzvalodības, kultūru un reliģiju dialoga veicināšanā, kā arī parādot, kā šīs darbības veicina piederības sajūtu Eiropai un nostiprina Eiropas pilsoniskumu [Gr. 24]

(18)  Programmas starptautiskā dimensija būtu jāveicina, lai piedāvātu piedāvājot gan personām, gan organizācijām lielāku mobilitātes, sadarbības un politikas dialoga iespēju skaitu ar programmas Programmas neasociētām trešām valstīm, it sevišķi jaunattīstības valstīm. Starptautiskajai dimensijai būtu jāatbalsta prasmju attīstīšana un cilvēku savstarpējie kontakti un — jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstu valstspiederīgajiem — jāatbalsta zināšanu atdeve izcelsmes valstīm, studiju periodam beidzoties. Tai arī būtu jāstiprina partnervalstu izglītības sistēmu spēju veidošana. Pamatojoties uz starptautisko augstākās izglītības un jaunatnes darbību pasākumu veiksmīgo īstenošanu saskaņā ar iepriekšējo programmu iepriekšējām programmām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās, starptautiskās mobilitātes darbībaspasākumi būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm, piemēram, profesionālās izglītības un apmācības un sporta jomā. [Gr. 25]

(18a)  Lai palielinātu pasākumu ietekmi jaunattīstības valstīs, ir svarīgi pilnveidot sinerģiju starp “Erasmus+” un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments un Pirmspievienošanās palīdzības instruments. [Gr. 26]

(19)  2014. — 2020. gada programmas pamatuzbūve trīs nodaļās — izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā — strukturēta ap trim pamatdarbībām, kas ir izrādījusies veiksmīga un būtu jāsaglabā. Būtu jāievieš uzlabojumi, lai vienkāršotu un racionalizētu programmas atbalstītās darbības.

(20)  Programmai vajadzētu nostiprināt esošās mācību mobilitātes iespējas, jo īpaši tajās nozarēs, kur Programma varētu sasniegt vislielākos efektivitātes ieguvumus, lai paplašinātu tās tvērumu un apmierinātu lielo neapmierināto pieprasījumu. Tas jo īpaši būtu jādara, jo īpaši pastiprinot ar mērķtiecīgiem pasākumiem paplašinot un veicinot mobilitātes darbības attiecībā uz augstākās izglītības studentiem un personālam, skolēniem un skolu personālam, tostarp pirmsskolas pedagogiem un agrīnās izglītības un aprūpes darbiniekiem, kā arī profesionālās izglītības un apmācībās apmācības apguvējiem Mazkvalificētu pieaugušo izglītojamo mobilitāte būtu jāiestrādā sadarbības partnerībās. un personālam un minētajos pasākumos ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju konkrētās izglītības vajadzības. Būtu vēl vairāk jāveicina mobilitātes iespējas profesionālās izglītības un apmācības apguvējiem pierobežas reģionos, lai sagatavotu viņus pārrobežu darba tirgus specifikai. Programmai būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas arī pieaugušo izglītības apguvējiem un personālam. Galvenie pieaugušo izglītības mērķi ir zināšanu, kompetenču un prasmju pārnese un sociālās iekļaušanas, aktīva pilsoniskuma, personiskās izaugsmes un labklājības veicināšana. Lai sasniegtu lielāku jauniešu skaitu, jo īpaši jaunpienācējus, jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju, un grūti sasniedzamas iedzīvotāju kategorijas, būtu jāpaplašina mobilitātes iespējas jauniešu dalībai neformālos mācību pasākumos. Būtu jāstiprina arī personāla mobilitāte izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ņemot vērā tās sviras efektu un īpašu uzmanību pievēršot pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas pasākumiem un darba tirgum vajadzīgo prasmju attīstīšanas veicināšanai. Saskaņā ar redzējumu par patiesu Eiropas izglītības telpu programmai vajadzētu arī sekmēt mobilitāti un apmaiņu, kā arī veicināt studentu dalību izglītības, kultūras un sporta pasākumos, atbalstot digitalizācijas digitalizējot procesus, lai tādējādi atvieglotu pieteikšanās procedūras un līdzdalību Programmā, kā arī izstrādājot paraugpraksē balstītas lietotājdraudzīgas tiešsaistes sistēmas un izveidojot jaunus instrumentu, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva var būt svarīgs solis, lai mobilitāte visiem kļūtu par realitāti, vispirms ļaujot augstākās izglītības iestādēm nosūtīt studēt uz citām valstīm un uzņemtu uzņemt vairāk studentu apmaiņaapmaiņas studentu, vienlaikus uzlabojot studentu mobilitātes kvalitāti un arī veicinot studentu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem (bibliotēka, transports, izmitināšana) pirms ierašanās iestādē ārzemēs. [Gr. 27]

(20a)  Programmai būtu jānodrošina kvalitatīva mobilitātes pieredze, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā par pārrobežu mobilitāti Kopienā izglītības un apmācības nolūkā: Eiropas Mobilitātes kvalitātes harta(16), kurā skaidri noteikts, ka informācijas, sagatavošanas un atbalsta kvalitāte, pieredzes un kvalifikāciju atzīšana, kā arī iepriekš skaidri definēti mācību plāni un mācīšanās rezultāti ievērojami ietekmē mobilitātes nodrošinātos ieguvumus. Mobilitātes pasākumi būtu iepriekš pienācīgi jāsagatavo. Šādu sagatavošanu bieži vien var efektīvi veikt, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Attiecīgā gadījumā Programmā vajadzētu būt arī iespējai atbalstīt mobilitātes pasākumu sagatavošanas vizītes. [Gr. 28]

(20b)  Programmai būtu jāatbalsta un jārosina skolotāju un citu izglītības darbinieku mobilitāte visos līmeņos, lai pilnveidotu darba praksi un sekmētu profesionālo izaugsmi. Ņemot vērā pirmsskolas un agrīnās izglītības būtisko nozīmi sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības novēršanā, ir svarīgi, lai šajā līmenī strādājošie skolotāji un personāls varētu piedalīties Programmas atbalstītajā mācību mobilitātē. Attiecībā uz mācību darbu Programmai turklāt būtu jārosina politikas inovāciju izmēģināšana, tiecoties risināt dažus no kopējiem problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras Savienības izglītības sistēmas, piemēram, jaunu talantu piesaistīšana visatstumtāko bērnu mācīšanai un skolotāju apmācības pilnveidošana, lai palīdzētu viņiem mācīt nelabvēlīgā situācijā esošus audzēkņus. Lai nodrošinātu skolotājiem un izglītības darbiniekiem maksimāli lielu ieguvumu no līdzdalības Programmā, būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu viņiem mobilitātei labvēlīgu vidi, proti, lai mobilitāte būtu daļa no viņu darba programmas un regulārās darba slodzes, lai viņiem būtu pieejamas pienācīgas apmācības iespējas un lai viņi saņemtu pienācīgu finansiālo atbalstu atbilstoši apstākļiem valstī un attiecīgā gadījumā reģionā, kurā notiek mobilitātes pasākums. [Gr. 29]

(20c)  Atzīstot profesionālās izglītības un apmācības būtisko nozīmi nodarbinātības izredžu uzlabošanā un sociālās iekļaušanas veicināšanā, Programmai būtu jāpalīdz stiprināt profesionālās izglītības un apmācības iekļaujošo raksturu, kvalitāti un atbilstību saskaņā ar Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai: kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai”(17). Programmai būtu jāveicina ciešāka saikne starp profesionālās izglītības un apmācības īstenotājiem un darba devējiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tai arī būtu jāpalīdz pievērsties profesionālās izglītības un apmācības nozarei raksturīgiem jautājumiem, piemēram, valodu apmācībai, augstas kvalitātes mobilitātes partnerību un prasmju atzīšanas un sertifikācijas veicināšanai, kā arī jārosina profesionālās izglītības un apmācības īstenotāji pieteikties Profesionālās izglītības un apmācības mobilitātes hartai, raugoties uz to kā kvalitātes zīmi. [Gr. 30]

(21)  Programmai būtu jāmudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē, tostarp atbalstot līdzdalības projektus jauniešiem, lai mudinātu jauniešus iesaistīties un mācīties piedalīties pilsoniskajā sabiedrībā, palielinot informētību par Eiropas kopīgajām vērtībām, tostarp pamattiesībām, Eiropas vēsturi, kultūru un pilsoniskumu, savedot kopā jauniešus un vietējā, valsts un Savienības līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī veicinot integrācijas procesu Eiropā. Programmai būtu jāveicina izpratne par e-demokrātijas instrumentiem, tostarp Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Turklāt tai būtu jāveicina starppaaudžu apmaiņas pasākumi ar jauniešu un gados vecāku cilvēku līdzdalību. Ņemot vērā, ka būtiska nozīme minēto mērķu sasniegšanā ir jaunatnes organizācijām un darbam ar jauniešiem, Programmai būtu jāatbalsta jaunatnes sektora attīstība Savienībā. [Gr. 31]

(22)  Programmai vajadzētu piedāvāt jauniešiem vairāk iespēju iepazīt Eiropu, caur gūstot mācību pieredzi ārzemēs Astoņpadsmit gadus sasniegušajiem saskaņā ar jauno iniciatīvu “DiscoverEU”. Jauniešiem vecumā no 18 līdz 20 gadiem, jo īpaši tiem, kam jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, būtu jādod iespēja pirmo reizi piedzīvot gūt īstermiņa individuālu vai grupas pieredzi, ceļojot visā Eiropā pa Eiropu neformālās izglītības darbības vai ikdienējās izglītības pasākuma ietvaros, kuras kura mērķis ir veicināt viņu jauniešu piederības sajūtu Eiropas Savienībai un iepazīt tās kultūras un valodu daudzveidību. Šai iniciatīvai vajadzētu ietvert stabilu un pārbaudāmu mācīšanās komponentu un nodrošināt pienācīgu pieredzes izplatīšanu un dalīšanos gūtajās atziņās, lai pastāvīgi vērtētu un uzlabotu šo iniciatīvu. Programmā būtu jānorāda struktūras, kas atbild par dalībnieku uzrunāšanu un atlasīšanu un atbalsta pasākumiem, kas veicina, pienācīgi raugoties uz ģeogrāfisko līdzsvaru, un jāatbalsta pasākumi gūtās pieredzes mācību dimensijudimensijas veicināšanai. Attiecīgā gadījumā šīm struktūras būtu jāiesaista apmācības un atbalsta nodrošināšanā pirms un pēc mobilitātes, tostarp attiecībā uz valodiskām un starpkultūru prasmēm. Iniciatīvai “DiscoverEU” būtu jāveido saiknes ar Eiropas kultūras galvaspilsētām, Eiropas jaunatnes galvaspilsētām, Eiropas brīvprātīgo darba galvaspilsētām un Eiropas zaļajām galvaspilsētām. [Gr. 32]

(23)  Valodu apguve veicina savstarpēju sapratni un mobilitāti Savienībā un ārpus tās robežām. Vienlaikus valodu prasmēm ir būtiska nozīme dzīvē un darbā. Tādēļ Programmai vajadzētu arī veicināt valodu apguvi, jo īpaši gan klātienes valodu kursos, gan paplašināti izmantojot paplašinātu piekļūstamus tiešsaistes rīku lietošanurīkus, jo e-mācības sniedz var sniegt papildu priekšrocības valodu apguvei ir labākas piekļuves un elastīguma ziņā. Nodrošinot valodu apguves atbalstu Programmas ietvaros, būtu jāpievērš uzmanība lietotāju vajadzībām, koncentrējoties uz uzņemošajā valstī lietotajām valodām un pierobežas reģionos — kaimiņvalstu valodām. Valodu apguves atbalstam vajadzētu attiekties arī uz valstu zīmju valodu apguvi. “Erasmus+” tiešsaistes valodas atbalsta instruments būtu jāpielāgo Programmas dalībnieku konkrētajām vajadzībām, un tam vajadzētu būt pieejamam ikvienai personai. [Gr. 33]

(23a)  Programmai būt jāizmanto valodu tehnoloģijas, piemēram, automātiskās tulkošanas tehnoloģijas, lai veicinātu apmaiņu starp iestādēm un uzlabotu starpkultūru dialogu. [Gr. 34]

(24)  Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas uzlabo sadarbību starp iestādēm un organizācijām, kas kuras darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, atzīstot to būtisko nozīmi cilvēku nodrošināšanā ar zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas mainīgajā pasaulē, kā arī, lai pienācīgi izpildītu pienācīgā inovācijas, radošuma un uzņēmējdarbības potenciālupotenciāla īstenošanā, jo īpaši digitālajā ekonomikā. Šajā nolūkā būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu efektīva sadarbība visos Programmas īstenošanas līmeņos. [Gr. 35]

(25)  2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju turpināt virzīt vairākas iniciatīvas, lai paceltu Eiropas sadarbību izglītībā un apmācībā jaunā līmenī, tostarp veicinot “Eiropas universitāšu” parādīšanos līdz 2024. gadam, kas sastāv no augšupējiem universitāšu tīkliem visā Savienībā. Programmai būtu jāatbalsta šīs šie Eiropas universitātes universitāšu tīkli, kuriem vajadzētu būt vērstiem uz izcilību, Savienības augstākās izglītības iestāžu pievilcīguma vairošanu un sadarbības uzlabošanu starp pētniecību, inovāciju un izglītību. Jēdziens “izcilība” ir jāsaprot plašā nozīmē, piemēram, arī saistībā ar spēju veicināt iekļaušanu. Sniedzot Programmas atbalstu, būtu jātiecas panākt, lai “Eiropas universitātēm” būtu plašs ģeogrāfiskais pārklājums. [Gr. 36]

(26)  2010. gada Briges paziņojumā tika pausts aicinājums atbalstīt profesionālo izcilību gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei. 2017. gada paziņojumā par inovācijas stiprināšanu Eiropas reģionos norādīta saikne starp profesionālo izglītību un apmācību un inovācijas sistēmām, kā daļa no pārdomātas specializācijas stratēģijas reģionālā līmenī. Programmai būtu jānodrošina līdzekļi, lai reaģētu uz šiem aicinājumiem un atbalstītu jāatbalsta transnacionālu platformu veidošana, kurās darbotos profesionālās izcilības centru transnacionālās platformas, kas cieši integrēti vietēja un reģionāla mēroga izaugsmes, inovācijas un konkurētspējas vietējās un reģionālās, ilgtspējīgas attīstības un sociālās iekļautības stratēģijās. Šiem izcilības centriem būtu jādarbojas kā kvalitatīvu profesionālo prasmju dzinuļiem saistībā ar nozaru problēmām, vienlaikus atbalstot vispārējās strukturālās izmaiņas un sociālekonomisko politiku Savienībā. [Gr. 37]

(27)  Lai palielinātu virtuālo sadarbību, programmai būtu jāatbalsta sistemātiskāka tādu jau pastāvošu tiešsaistes platformu izmantošana kā e-mērķsadarbībaeTwinning, School Education Gateway, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma Eiropā, Eiropas Jaunatnes portāls un tiešsaistes platforma augstākajai izglītībai. Attiecīgā gadījumā Programmai arī būtu jāveicina jaunu tiešsaistes platformu izstrāde, lai stiprinātu un modernizētu izglītības, apmācības, sporta un jaunatnes politikas īstenošanu Eiropas līmenī. Šādām platformām vajadzētu būt lietotājdraudzīgām un piekļūstamām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102 nozīmē(18). [Gr. 38]

(28)  Programmai būtu jāveicina pārredzamība un automātiska savstarpēja prasmju un, kompetenču, kvalifikāciju un diplomu atzīšana, kā arī kredītpunktu vai citu mācību rezultātu vienību apliecinājumu pārnešana, lai veicinātu kvalitātes nodrošināšanu un atbalstītu neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, prasmju pārvaldību un orientāciju. Šajā sakarā Programmā vajadzētu paredzēt atbalstu arī valstu un Savienības līmeņa kontaktpunktiem un sadarbības tīkliem valsts un Savienības mērogā, kas veicinātu, kas sniegtu informāciju un palīdzību potenciālajiem dalībniekiem, tādējādi veicinot Eiropas mēroga apmaiņas, kā arī izstrādājot elastīgas mācību metodes elastīgus mācīšanās ceļus starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām un formālā un neformālā vidē. [Gr. 39]

(29)  Programmai vajadzētu izmantot bijušo “Erasmus +” dalībnieku potenciālu un atbalstīt darbības, jo īpaši par absolventu tīklus, vēstniekus un Europeers, mudinot viņus darboties kā Programmas izplatītājiem.

(29a)  Programmai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ārzemēs pavadīto izglītības un apmācības periodu, tostarp vidusskolas izglītības, validēšanai un atzīšanai. Šajā sakarībā dotāciju piešķiršana būtu jāsaista ar kvalitātes novērtēšanas procedūrām, mācīšanās rezultātu aprakstu un Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikuma par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībaiOV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.(19), Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikuma par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(20) un tādu Eiropas rīku pilnīgu piemērošanu, kuri palīdz atzīt ārvalstīs apgūto un nodrošina kvalitatīvas mācības, piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EQF), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (EQAR), Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET). [Gr. 40]

(30)  Tā kā, lai nodrošinātu sadarbību ar citiem Savienības instrumentiem un atbalstu citām Savienības politikas jomām, būtu jāpiedāvā mobilitātes iespējas cilvēkiem dažādās darbības nozarēs, piemēram, publiskajā un privātajā sektorā, lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, lai gūtu viņi varētu gūt apmācības, stažēšanās vai mācīšanās pieredzi ārzemēs, ļaujot tiem kas ļautu jebkurā viņu dzīves posmā, augt un attīstīties ne tikai profesionāli, bet arī gan personīgi, jo īpaši izstrādājot savas Eiropas identitātes apziņu un izpratni par Eiropas kultūras daudzveidību, un profesionāli, jo īpaši apgūstot darba tirgum nozīmīgas prasmes. Programmai vajadzētu būt Savienības starptautiskās mobilitātes shēmu sākumpunktam ar izteiktu mācību dimensiju, vienkāršojot šādu shēmu piedāvājumu atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem, kas piedalās šajās darbībās. Būtu jāveicina “Erasmus+” projektu paplašināšana; būtu jāīsteno īpaši pasākumi, lai palīdzētu “Erasmus+” projektu virzītājiem pieteikties dotācijām vai veidot sinerģiju, izmantojot atbalstu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un programmām, kas saistītas ar migrāciju, drošību, tiesiskumu un pilsonību, veselību, plašsaziņas līdzekļiem un kultūru, kā arī Eiropas solidaritātes korpusa atbalstu. [Gr. 41]

(31)  Ir svarīgi stimulēt mācīšanu, mācīšanos un pētniecību par Eiropas integrācijas jautājumos jautājumiem un Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, kā arī veicināt debates par šiem jautājumiem, atbalstot Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus augstākās izglītības jomā, kā arī citās visās izglītības un apmācības jomās. Laikā, kad tiek pārbaudītas Ņemot vērā izaicinājumus, kas skar kopīgās vērtības, uz kurām Savienība ir dibināta un kuras veido daļu no mūsu kopējās Eiropas identitāteidentitātes, un kad apsverot to, ka ir vērojams zems pilsoņu iesaistes līmenis, ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas identitātes piederības izjūtu Eiropai un stiprināt apņemšanos iesaistīties. Programmai būtu jāturpina veicināt izcilības attīstība attīstību Eiropas integrācijas studijās un vienlaikus jāveicina plašākas mācību procesā iesaistītās kopienas un visas sabiedrības pievēršanās Eiropas integrācijas jautājumiem. [Gr. 42]

(32)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt Programmai vajadzētu būt saskaņotai ar Parīzes nolīguma galveno mērķi — stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņaspārmaiņām, saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī Programma sniegs ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā palīdzēs integrēt Savienības politikā, un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai rīcību klimata jomā un ilgtspējīgas attīstības dimensiju un 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, atvēlēt 25 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā.klimata mērķu atbalstam, un pēc iespējas ātrāk, vēlākais, 2027. gadā, ieviest mērķi šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem Programmas sagatavošanas un īstenošanas gaitā tiks noteiktas attiecīgās darbības un pārskatītas saistībā ar attiecīgo novērtēšanu un pārskatīšanas procesu. [Gr. 43]

(32a)  Ņemot vērā Savienības lomu globālā mērogā un saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un dalībvalstu saistībām, ko tās uzņēmās Rio+ 20 konferencē, Programmai vajadzētu integrēt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un mūžizglītību, tostarp atzīstot izglītības būtisko nozīmi nabadzības apkarošanā. Programmai arī būtu jānodrošina ieguldījums Ilgtspējīgas attīstības programmā, atbalstot centienus attīstīt ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamās prasmes un ar formālās, neformālās un ikdienējās izglītības palīdzību izglītot sabiedrību par ilgtspēju, vides aizsardzību un klimata pārmaiņām. [Gr. 44]

(33)  Ar šo regulu nosaka finansējumu visam Programmas laikposmam, un tas veidos Eiropas Parlamenta un Padomes galveno atsauces summu ikgadējās budžeta procedūras laikā [atbilstoši atjaunināt atsauci Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(21) 17. punkta] nozīmē. Būtu jānodrošina, lai no 2021. gada Programmas ikgadējais budžets tiktu ievērojami palielināts salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas pēdējo gadu, un pēc tam lineāri un pakāpeniski jāpalielina ikgadējie piešķīrumi. Šāds budžeta profils palīdzētu nodrošināt plašāku piekļuvi jau pašā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākumā un novērst nesamērīgu pieaugumu perioda pēdējos gados, kad to varētu būt sarežģīti apgūt. [Gr. 45]

(34)  Bāzes finansējums finansējuma ietvaros izglītības un apmācības jomā īstenojamām darbībām, ko pārvalda valstu aģentūras izglītības un apmācības jomā, būtu jādefinē minimālo piešķīrumu sadalījums pa nozarēm (augstākās izglītības, skolas izglītības, profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā) būtu jādefinē, lai nodrošinātu tā nodrošinot apropriāciju kritisko masu, lai sasniegtu paredzēto apropriāciju iznākumu un rezultātus katrā no šīm nozarēm. Precīzais budžeta sadalījums pa darbībām un iniciatīvām būtu jānosaka darba programmā. [Gr. 46]

(35)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”)(22). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un netiešu izpildi.

(36)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā]. Īstenojot Programmu, būtu jāievēro Finanšu regulā noteiktie pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi. [Gr. 47]

(37)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībnieces, var piedalīties programmā saistībā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgumu, kurā ir paredzēta Savienības programmu īstenošana ar lēmumu, kurš kas pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar šo regulu būtu jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve atbildīgajam ierēdnimatbildīgajai pilnvarojošai amatpersonai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī Eiropas Revīzijas palātai, lai tie visaptveroši īstenotu savu kompetenci. Trešo valstu pilna līdzdalībapilnīgai līdzdalībai Programmā būtu atkarīga vajadzētu būt atkarīgai no nosacījumiem, kas paredzēti īpašos nolīgumos, kas kuri attiecas uz attiecīgās trešās valsts dalību Programmā. Pilnīga iesaistīšanās līdzdalība turklāt ietver pienākumu izveidot valsts aģentūru un pārvaldīt dažas Programmas darbības decentralizētā līmenī. Privātpersonām un organizācijām no Programmas neasociētām trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, vajadzētu būt iespējai piedalīties dažās no Programmas darbībāmdarbībās, kā noteikts darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ko publicē Komisija. Īstenojot šo Programmu, var varētu ņemt vērā īpašu kārtību attiecībā uz personām un struktūrām no Eiropas mikrovalstīm. [Gr. 48]

(38)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantu un Komisijas paziņojumu „Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(23) (“Paziņojums par stratēģisko partnerību”), Programmā būtu jāņem vērā īpašā situācija šajos reģionos. Tiks veikti pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte, apmaiņa un sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm. Šādi pasākumi tiks uzraudzīti un regulāri vērtēti. [Gr. 49]

(38a)  Paziņojumā par stratēģisko partnerību Komisija atzina, ka tālākajiem reģioniem ļoti nāktu par labu lielāka izglītojamo un personāla mobilitāte izglītībā un apmācībā, jo īpaši programmas “Erasmus+” ietvaros, un apņēmās turpināt pielāgot finansiālo atbalstu dalībniekiem, kas ierodas no tālākajiem reģioniem un dodas uz tiem, programmā “Erasmus+” saglabājot īpašus finansēšanas noteikumus šiem reģioniem, izskatīt iespējas paplašināt “Erasmus+” reģionālo sadarbību, lai vēl vairāk stimulētu mobilitāti starp tālākajiem reģioniem un trešām kaimiņvalstīm, un kā papildinājumu programmai “Erasmus+” izmantot Eiropas Sociālo fondu+. [Gr. 50]

(39)  Saskaņā ar [attsauce attiecīgi jāatajaunina atbikstoši jaunajam lēmuma par AZT Padomes Lēmuma 2013/755/EK(24) 94. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm vai teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ierobežojumi, ko rada nošķirtība no šīm valstīm vai teritorijām, būtu jāņem vērā, īstenojot šo Programmu, un to dalība Programmā jāuzrauga un regulāri jāvērtē.

(40)  Programmā būtu jāsaglabā tās mērķu un prioritāšu nepārtrauktība. Tomēr, ņemot vērā, ka Programma tiks īstenota septiņu gadu periodā, ir jāparedz zināma elastība, lai to varētu pielāgot mainīgiem apstākļiem un politiskajām prioritātēm izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā. Tāpēc šajā regulā nav sīki izklāstīts, kā izstrādājamas konkrētas iniciatīvas, un tā neskar visas politiskās prioritātes un attiecīgās budžeta prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem. Sekundārās politikas izvēles un prioritātes, tostarp sīki izstrādāti konkrētu jauno iniciatīvu aspekti, būtu jānosaka saskaņā ar Finanšu regulu Komisijai būtu jāpieņem darba programmas un jāinformē par tām, izmantojot darba programmas. Izstrādājot jaunās iniciatīvas, būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta no iepriekš īstenotām un patlaban notiekošām izmēģinājuma iniciatīvām šajā jomā, un būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlaments un Padomepievienotā vērtība gan iniciatīvas būtībā, gan struktūrā. Darba programmā būtu jānosaka arī to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Programmas vispārējo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi. Darba programmas un to grozījumi būtu jāpieņem, izmantojot deleģētos aktus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un apspriežoties ar valstu aģentūrām un ieinteresētajām personām, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 51]

(40a)  Komisijai kopā ar valstu aģentūrām būtu jāuzrauga Programmas īstenošana un jāziņo par to gan Programmas darbības laikā, gan pēc tam, kad tā beigusies. Programmas galīgais novērtējums būtu jāveic laikus, lai to, ja nepieciešams, varētu izmantot, veicot nākamās programmas vidusposma novērtējumu. Komisijai jo īpaši būtu jāveic Programmas vidusposma novērtējums, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. [Gr. 52]

(41)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(25), ir nepieciešams izvērtēt programmuProgrammu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīmattiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Šādām prasībām būtu jāietver arī konkrēti, izmērāmi un reāli rādītāji, pēc kuriem var vērtēt laika gaitā, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas. [Gr. 53]

(42)  Eiropas, valsts un vietējā līmenī būtu jānodrošina Programmas atbalstīto darbību iespēju un darbību rezultātu pienācīga iesaiste, publicitāte un informācijas izplatīšana. Minētajām iesaistes, publicitātes un informācijas izplatīšanas darbībām būtu jābalstās uz Programmas īstenošanas struktūrām, tostarp, attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no galvenajām attiecīgām ieinteresētajām personām. [Gr. 54]

(43)  Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu komunikācijas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi. [Gr. 55]

(44)  Lai nodrošinātu šīs regulas prasmīgu rezultatīvu un efektīvu īstenošanu, programmai pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto spēkā esošie jau pastāvošie īstenošanas mehānismi. Tādēļ Programmas īstenošana būtu jāuztic Komisijai un valstu aģentūrām, kurām būtu jānodrošina laika gaitā nemainīgi konsekventa un taisnīga Programmas noteikumu piemērošana visā Savienībā. Tālab un lai nodrošinātu efektīvu Programmas īstenošanu, Komisijai un valstu aģentūrām būtu, kopīgi sadarbojoties un apspriežoties ar ieinteresētajām personām, jāizstrādā konsekventas, vienkāršas un kvalitatīvas procedūras un jāveicina labas prakses apmaiņa, kas var uzlabot Programmas projektu kvalitāti. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, valsts aģentūrai būtu jābūt tai pašai kā iepriekšējās programmas pārvaldības pārvaldībai nozīmētā. Darbības Ex ante atbilstības izvērtējums būtu jāierobežo līdz prasībām, kas Programmā ir jaunas un Programmai raksturīgas, izņemot pamatotus gadījumus, piemēram, gadījumus, kad pastāv nopietni trūkumi attiecīgās valsts aģentūras darbā vai tās sniegums ir nepietiekams. [Gr. 56]

(44a)  Lai mudinātu pieteikties finansējumam projektu organizatorus, kuriem nav pieredzes ar Savienības finansējuma programmām, Komisijai un valstu aģentūrām būtu jāsniedz konsultācijas un atbalsts un jānodrošina, ka pieteikumu iesniegšanas procedūras ir iespējami skaidras un vienkāršas. Programmas vadlīnijās būtu jāievieš turpmāki uzlabojumi, lai padarītu tās ērti lietojamas un skaidras, un pieteikuma veidlapām vajadzētu būt vienkāršām un savlaicīgi pieejamām. Lai turpinātu modernizēt un saskaņot pieteikšanās procesu, būtu jāizstrādā Programmas atbalsta saņēmējiem un Programmas pārvaldībā iesaistītajām personām paredzēts kopīgs daudzvalodu instruments, kas būtu veidots pēc vienas pieturas aģentūras principa. [Gr. 57]

(44b)  Pamatā dotāciju pieprasījumi un projektu pieteikumi būtu jāiesniedz un jāpārvalda valsts aģentūrai valstī, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs. Tomēr, atkāpjoties no šā principa, dotāciju pieprasījumi un projektu pieteikumi pasākumiem, kurus organizē Savienības mēroga tīkli un Eiropas un starptautiskās organizācijas, būtu jāiesniedz un tieši jāpārvalda Komisijai. [Gr. 58]

(45)  Lai katrā iesaistītajā valstī nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un juridisko noteiktību, visām valsts iestādēm būtu jānorīko neatkarīga revīzijas iestāde. Ja praktiski iespējams un lai panāktu maksimālu efektivitāti, neatkarīgajai revīzijas iestādei būtu jābūt tai pašai struktūrai, kas ir norīkota saistībā ar iepriekšējā programmā minētajām darbībām.

(46)  Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt jāpieņem visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai, kas varētu liegt piekļuvi Programmai vai traucēt pienācīgai Programmas darbībai. Šie pasākumi, ja iespējams, ietver problēmu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu, novēršanu, neskarot Savienības tiesību aktus par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/801(26) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras. [Gr. 59]

(47)  Darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka programmas īstenošanas un novērošanas uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi, un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šādi dati būtu jāpaziņo Komisijai tādā veidā, kas atbilst datu aizsardzības noteikumiem.

(48)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(27). [Gr. 60]

(49)  Lai vienkāršotu atbalsta saņēmējiem noteiktās prasības, pēc iespējas vairāk būtu jāizmanto vienkāršotas dotācijas, kā vienreizēji maksājumi, vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un Programmas pārvaldības vienkāršošanas labad mobilitātes pasākumiem visās nozarēs būtu jāizmanto vienotas likmes maksājumi, pamatojoties uz attiecīgo projektu. Vienkāršotās dotācijās dotācijas, kas paredzētas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības, kā to definējusi Komisija, būtu jāņem vērā regulāri jāpārskata un jāpielāgo dzīves un uzturēšanās izdevumi izdevumiem uzņēmējā valstī un reģionā. Komisijai un valstu aģentūrām nosūtītājās valstīs vajadzētu būt iespējai pielāgot šīs vienkāršotās dotācijas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām. [Gr. 61]

(50)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(28), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(29) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(30) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par Savienības krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(31). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā un jāpiešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, Eiropas Prokuratūrai un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(51)  Tas ir nepieciešams, lai darbībām, ko veic saskaņā ar Programmu, nodrošinātu papildināmību ar darbībām, ko veic dalībvalstis, un ar citām Savienības darbībām, jo īpaši izglītības, kultūras un plašsaziņas līdzekļu, jaunatnes un solidaritātes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot jaunajiem lauksaimniekiem, kohēzijas, reģionālās politikas un starptautiskās sadarbības un attīstības jomā.

(52)  Lai gan tiesiskais regulējums jau ir ļāvis dalībvalstīm un reģioniem veidot sinerģijas iepriekšējā plānošanas periodā starp „Erasmus +” un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas arī atbalsta kvalitatīvu izglītības, apmācības un jaunatnes sistēmu attīstību Savienībā, šis potenciāls līdz šim nav pilnībā izmantots, tādējādi ierobežojot sistēmisku projektu sistēmisko iedarbību un ietekmi uz politiku. Efektīvai komunikācijai un sadarbībai būtu jānorit valsts līmenī starp valsts struktūrām, kas atbild par šo dažādo instrumentu pārvaldību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi. Programmai būtu jānodrošina aktīva sadarbība ar šiem instrumentiem, it īpaši nodrošinot, ka attiecībā uz augstas kvalitātes pieteikumiem, kurus līdzekļu nepietiekamības dēļ nav iespējams finansēt Programmas ietvaros, var apsvērt finansējuma piešķiršanu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, piemērojot vienkāršotu procedūru. Lai vienkāršotu šim nolūkam izmantojamo procedūru, vajadzētu paredzēt iespēju piešķirt šādiem projektiem “izcilības zīmogu”, tādējādi atzīstot to augsto kvalitāti. Šādai starpprogrammu papildināmībai būtu jāļauj uzlabot vispārējos projektu panākumu rādītājus. [Gr. 62]

(52a)  Lai maksimāli palielinātu Savienības finansējuma un politikas atbalsta efektivitāti, ir svarīgi saskaņotā veidā veicināt visu attiecīgo programmu sinerģiju un papildināmību. Šādām sinerģijām un papildināmībai nevajadzētu novest pie tā, ka programmai “Erasmus+” piešķirtie līdzekļi tiek pārvaldīti ārpus Programmas struktūras, nedz arī pie tā, ka līdzekļi tiek izmantoti tādu mērķu sasniegšanai, kuri nav noteikti šajā regulā. Sinerģijas un papildināmības rezultātam vajadzētu būt vienkāršotām pieteikumu iesniegšanas procedūrām īstenošanas līmenī. [Gr. 63]

(53)  Lai pārskatītu vai papildinātu Programmas darbības rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)  Ir lietderīgi nodrošināt pareizu iepriekšējās programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. Sākot no 2021. gada 1. janvāra, tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to iepriekšējo programmu darbību pārvaldība, kas vēl nebūs pabeigtas līdz 2020. gada 31. decembrim.

(55)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesība līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. panta piemērošanu. Tādēļ Programmai būtu aktīvi jāatbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz informētības uzlabošanu un labvēlīga priekšstata radīšanu par jebkuru no grupām, kuras varētu būt pakļautas diskriminācijai, un jāveicina dzimumu līdztiesība. Programmai arī būtu jāatbalsta centieni pārvarēt izglītības plaisu un specifiskās grūtības, ar ko saskaras romi, šajā nolūkā veicinot romu pilnvērtīgu un aktīvu līdzdalību Programmā. Visā Programmas plānošanas, īstenošanas, pārraudzības un novērtēšanas procesā būtu jāpiemēro integrēta pieeja to tiesību un principu ievērošanai, kas jo īpaši atzīti Pamattiesību hartā. [Gr. 64]

(56)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešu izpildi, un paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību tiesiskuma trūkuma gadījumos dalībvalstīs, tā kā tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Savienības finansējumam.

(57)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet tā transnacionālā rakstura, mobilitātes lielā apjoma un plašā ģeogrāfiskā tvēruma un finansēto sadarbības darbību, tā ietekmes uz piekļuvi mācību mobilitātei un — vispārīgākā nozīmē — uz Savienības integrāciju, kā arī pastiprinātās starptautiskās dimensijas dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(58)  Regulu (EK) Nr. 1288/2013 būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(59)  Lai nodrošinātu programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido programmu Savienības rīcības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”Erasmus+” (turpmāk “Programma”).

Tajā izklāstīti Programmas mērķi, budžets 2021. — 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītībā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas tiek uzlabotas vai atjauninātas zināšanas, prasmes, kompetences un attieksme, vai līdzdalība sabiedrībā personiskā, pilsoniskā, kultūras, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā, ietverot konsultāciju un profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 65]

2)  “mācību mobilitāte” ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, piedalītos apmācībā, tostarp pārkvalificēšanās vai kvalifikācijas celšanas pasākumos, vai neformālā vai ikdienējā izglītībā; tā var ietvert stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas pasākumus, mācīšanu vai līdzdalību profesionālās izaugsmes pasākumos; to var papildināt ar tādiem pasākumiem kā valodas, tostarp valsts zīmju valodas, atbalsts un apmācība, un/vai papildināt ar piekļūstamu tiešsaistes mācīšanos un virtuālo sadarbību. Dažos īpašos gadījumos tas var izpausties kā mācīšanās, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus; [Gr. 66]

2a)  “virtuālā mācīšanās” ir prasmju un zināšanu apguve, izmantojot piekļūstamus informācijas un komunikācijas līdzekļus; [Gr. 67]

2b)  “jaukta tipa mācīšanās” ir prasmju un zināšanu apguve, kombinējot virtuālās izglītības un apmācības līdzekļus ar tradicionālām izglītības un apmācības metodēm; [Gr. 68]

3)  “neformāla mācīšanās” ir brīvprātīga mācīšanās, kas notiek ārpus formālās izglītības un apmācības, ar (mērķu, metožu un laika ziņā) mērķtiecīgu darbību palīdzību un ar kādu mācību atbalsta veidu;

4)  “ikdienējā mācīšanās" ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās vai pieredzē, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā. Attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos;

5)  “jaunieši” ir personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem;

6)  “tautas sports” ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī veselības labad vai izglītojošos vai sociālos nolūkos regulāri nodarbojas visu vecumu sportisti amatieri, un visiem pieejams sports; [Gr. 69]

7)  “augstākās izglītības students” ir jebkura persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē, tostarp īsā cikla, bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmā vai līdzvērtīgā līmenī. Tas attiecas arī uz nesen absolvējušām personām, vai jebkura persona, kas absolvējusi šādu iestādi iepriekšējo 24 mēnešu laikā; [Gr. 70]

8)  “personāls” ir jebkura persona, kas, profesionāli vai brīvprātīgi, ir iesaistīta izglītībā, apmācībā vai neformālās mācīšanās procesā, un to starpā var būt profesori, skolotāji, pasniedzēji, pētnieki, skolu vadītāji, jaunatnes darbinieki, sporta treneri, personāls, kas nav iesaistīts izglītības procesā, un citi speciālisti, kas iesaistīti mācību veicināšanā; [Gr. 71]

8a)  “sporta darbinieki” ir personas, kas par samaksu vai brīvprātīgi darbojas sporta komandas vai vairāku individuālu sportistu vadīšanā, trenēšanā vai apmācībā; [Gr. 72]

9)  “profesionālās izglītības un apmācības apguvējs” ir jebkura persona, kura mācās apgūst programmu iestādē, kas nodrošina sākotnējo profesionālo vai tehnisko izglītību vai tālākizglītību jebkurā līmenī no vidējās izglītības līdz pēcvidusskolas izglītībai un apmācībai. Tas ietver arī šādas programmas nesen absolvējušas personas;, vai jebkura persona, kura absolvējusi šādu programmu iepriekšējo 24 mēnešu laikā; [Gr. 73]

10)  “skolēns” ir jebkura persona, kas kā izglītojamais ir reģistrēts mācību iestādē, kura sniedz vispārējo izglītību jebkurā līmenī no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidusskolas izglītībai, ko valsts vai jebkura persona, kas iegūst skolas izglītību ārpus mācību iestādes, kuru kompetentās iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās; [Gr. 74]

11)  “pieaugušo izglītība” ir jebkāda pieaugušo mācīšanās, kas nav arodizglītība, pēc sākotnējās izglītības — formāla, neformāla vai ikdienēja;

(12)  “Programmas neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nepiedalās Programmā pilnībā, bet kuras juridiskās personas izņēmuma kārtā, pienācīgi pamatotos gadījumos, Savienības interesēs var gūt labumu no Programmas; [Gr. 75]

13)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav dalībvalsts;

14)  “partnerība” ir vienošanās starp iestāžu un/vai organizāciju grupu par kopīgu darbību un projektu veikšanu;

15)  “kopīgs maģistra vai doktora grāds” ir integrēta studiju programma, ko kuru piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienotu grādu apliecinošu dokumentu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes; [Gr. 76]

16)  “starptautiska” attiecas uz jebkuru darbību, kurā iesaistīta vismaz viena Programmas neasociētā trešā valsts;

17)  “virtuāla sadarbība” ir jebkāda veida sadarbība, izmantojot informācijas tehnoloģijas un komunikācijas rīkus;

18)  “augstākās izglītības iestāde” ir jebkura augstākās izglītības iestādestruktūra, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā atzītus grādus vai citas atzītas terciārās izglītības terciārā līmeņa kvalifikācijas, neatkarīgi no šādas iestādes nosaukuma, kā arī jebkura cita veida augstākās izglītības iestādesalīdzināma struktūra, kuru valsts iestādes uzskata par tiesīgu piedalīties Programmā to attiecīgajās teritorijās; [Gr. 77]

19)  “transnacionāla” attiecas uz jebkuru darbību, kurā iesaistītas vismaz divas valstis, kas ir vai nu dalībvalstis, vai Programmas asociētās trešās valstis;

20)  “jauniešu līdzdalības darbība” ir ārpusskolas darbība, ko kuru veic neformālas jauniešu un/vai jauniešu organizāciju grupas organizācijas, un kurai raksturīga neformālas vai ikdienējas mācīšanās pieeja un piekļūstamības un iekļautības atbalstīšana; [Gr. 78]

21)  “jaunatnes darbinieks” ir neformālās vai ikdienējās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus viņu personīgajā attīstībā, tostarp sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā un kompetenču attīstībā; [Gr. 79]

22)  “ES un jaunatnes dialogs” attiecīgi ir dialogs ar starp politikas veidotājiem, lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem, pētniekiem vai pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un jauniešiem un jauniešu jaunatnes organizācijām, kas; tas darbojas kā forums nepārtrauktām pastāvīgām kopīgām pārdomām par prioritātēm, īstenošanu un turpmāko darbu saistībā ar Eiropas sadarbību jaunatnes jomāvisās jauniešiem būtiskajās jomās; [Gr. 80]

(23)  “Programmas asociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas ir puse nolīgumā ar Savienību, ar ko tai atļauts piedalīties Programmā, un kas pilda visus šajā regulā attiecībā uz dalībvalstīm noteiktos pienākumus; [Gr. 81]

24)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas [197. panta 2. punkta c) apakšpunktu];

25)  “cilvēki, kuriem ir mazāk iespēju” ir cilvēki, kas kuri attiecībā uz piekļuvi Programmai atrodas neizdevīgākā situācijā, jo saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kuri liedz viņiem efektīvi izmantot Programmā paredzētās iespējas ekonomisku, sociālu, kultūras, ģeogrāfisku iemeslu, migrantu izcelsmes vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, invaliditāte un invaliditātes, veselības problēmu, ar izglītības ieguvi saistītas grūtībassaistītu grūtību, migrācijas izcelsmes, kultūras atšķirību, ekonomiskās, sociālās un ģeogrāfiskās situācijas dēļ, tostarp cilvēki no marginalizētām kopienām vai jaunieši, ko apdraud diskriminācija, kuras pamatā ir jebkurš no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem; [Gr. 82]

26)  “valsts iestāde” ir iestāde, kas valsts līmenī ir atbildīga par Programmas pārvaldības pārraudzību un uzraudzību dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī;

27)  “valsts aģentūra” ir viena vai vairākas struktūras attiecīgajā dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī, kura ir atbildīga par Programmas īstenošanas pārvaldību valsts līmenī. Attiecīgajā dalībvalstī vai Programmas asociētā trešā valstī var būt vairāk nekā viena valsts aģentūra;

27a)  “izcilības zīmogs” ir kvalitātes zīme, ko piešķir Programmā iesniegtiem projektiem, kuri finansējumu būtu pelnījuši, tomēr ierobežotā budžeta dēļ to nesaņem; tas liecina, ka priekšlikums ir vērtīgs, un palīdz alternatīva finansējuma meklēšanā. [Gr. 83]

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt cilvēku izglītojošo, profesionālo un personisko izaugsmi mūžizglītības pasākumos izglītības, apmācības, jaunatnes pasākumu un sporta jomā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un, sociālo kohēziju un iekļaušanu, sekmējot aktīvu pilsoniskumu un stiprinot Eiropas identitāti. Programma kā tāda ir būtisks instruments Eiropas izglītības telpas izveidei un inovācijas veicināšanai izglītībā un apmācībā, atbalstot Eiropas stratēģiskās sadarbības īstenošanu izglītības un apmācības jomā ar tās pamatā esošajām nozaru darba kārtībām, sekmējot jaunatnes politikas sadarbību saskaņā ar Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.2027. gadam un attīstot Eiropas dimensiju sportā. [Gr. 84]

2.  Programmas konkrētie mērķi ir:

a)  veicināt personu mācību mobilitāti, kā arī sadarbību, iekļaušanu, taisnīgumu, izcilību, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī izglītības un apmācības jomā; [Gr. 85]

b)  veicināt neformālo un ikdienējo mācību mobilitāti, starpkultūru mācīšanos, kritisko domāšanu un aktīvu līdzdalību jauniešu vidū, kā arī sadarbību, iekļaušanu, kvalitāti, radošumu un inovāciju organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā; [Gr. 86]

c)  veicināt sporta trenerudarbinieku un personāla jauniešu, kas regulāri piedalās organizētās sporta nodarbībās mācību mobilitāti tautas sportā, kā arī sadarbību, iekļaušanu, radošumu un inovāciju sporta organizāciju un sporta politikas līmenī; [Gr. 87]

ca)  veicināt mūžizglītību, izmantojot starpnozaru pieeju formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās vidē un atbalstot elastīgus mācīšanās ceļus. [Gr. 88]

2.a  Programma ietver pastiprinātu starptautisko dimensiju, kuras mērķis ir atbalstīt Savienības ārējās darbības un attīstības mērķus, īstenojot sadarbību starp Savienību un trešām valstīm. [Gr. 89]

3.  Programmas mērķus sasniedz, īstenojot šādas trīs pamatdarbības:

a)  mācību mobilitāte (“1. pamatdarbība”);

b)  starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība (“2. pamatdarbība”) un

c)  atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai (“3. pamatdarbība”).

Mērķus īsteno, izmantojot arī Jean Monnet vārdā nosauktos pasākumus, kā noteikts 7. pantā.

Visas Programmas darbības ietver izteiktu mācīšanās komponentu, kas palīdz sasniegt šajā pantā noteiktos Programmas mērķus. Katrā pamatdarbībā atbalstīto darbību apraksts ir izklāstīts II nodaļā (izglītība un apmācība), III nodaļā (jaunatne) un IV nodaļā (sports). Darbības mērķus un atbilstošās politikas prioritātes katrai darbībai detalizēti izklāsta 19. pantā minētajā darba programmā. [Gr. 90]

3.a pants

Eiropas pievienotā vērtība

1.  Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu.

2.  Eiropas pievienoto vērtību Programmas darbībām un pasākumiem nodrošina, piemēram, šādi elementi:

a)  transnacionālā būtība, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi;

b)  papildināmība un sinerģija ar citām valstu, Savienības un starptautiskām programmām un politiku;

c)  ieguldījums Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā;

d)  ieguldījums Savienības mēroga kvalitātes nodrošināšanas standartu, tostarp hartu, izstrādē;

e)  ieguldījums kopīgu Savienības mēroga standartu izstrādē izglītības un apmācības programmās;

f)  kultūru un reliģiju dialoga veicināšana Savienībā;

g)  daudzvalodības veicināšana Savienībā; vai

h)  piederības sajūtas Eiropai veicināšana un kopīga Eiropas pilsoniskuma nostiprināšana. [Gr. 91]

II NODAĻA

IZGLĪTĪBA UN APMĀCĪBA

4. pants

1. pamatdarbība

Mācību mobilitāte

Izglītības un apmācības jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  augstākās izglītības studentu un personāla mobilitāte;

b)  profesionālās izglītības un apmācības apguvēju un personāla mobilitāte;

c)  skolnieku skolēnu un skolu personāla, tostarp pirmsskolas pedagogu un agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku, mobilitāte; [Gr. 92]

d)  pieaugušo izglītības darbinieku un pieaugušo izglītības guvēju mobilitāte; [Gr. 93]

e)  valodu apguves iespējas, tostarp tās, kas sniedz atbalstu mobilitātes pasākumiem.

Programma atbalsta virtuālās mācīšanās un jaukta tipa mācīšanās pasākumus, kas papildina 1. punktā minētās mobilitātes darbības. Programma arī atbalsta minētos pasākumus personām, kuras nespēj piedalīties šādās mobilitātes darbībās.

Attiecīgā gadījumā Komisija nodrošina, ka virtuālās mācīšanās un jaukta tipa mācīšanās līdzekļi, kas izstrādāti saskaņā ar Programmu, tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai. [Gr. 94]

Atbalstu var piešķirt šajā pantā izklāstīto mobilitātes darbību sagatavošanai, tostarp, ja nepieciešams, sagatavošanas vizītēm. [Gr. 95]

5. pants

2. pamatdarbība

Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Izglītības un apmācības jomā saskaņā ar 2. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  stratēģiskās partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai; [Gr. 96]

b)  izcilības partnerības, jo īpaši Eiropas universitātes, profesionālās izcilības centri un kopīgi “Erasmus Mundus” maģistra vai doktora grādi; Eiropas universitāšu un profesionālās izcilības centru partnerībās darbojas vismaz viena dalībvalstī dibināta struktūra; [Gr. 97]

c)  inovācijas partnerības, piemēram, pieaugušo izglītības alianses, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spējas; [Gr. 98]

d)  piekļūstamas un lietotājdraudzīgas tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai, tostarp atbalsta pakalpojumi e-mērķsadarbībai eTwinning un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformae-platformai, kā arī instrumenti universālā mācīšanās modeļa (Universal Design for Learning) metodikas izmantošanas veicināšanai un mobilitātes veicināšanas instrumenti, piemēram, 25. panta 7.c punktā minētā Eiropas studenta karte; [Gr. 99]

da)  mērķtiecīga spēju veidošana augstākās izglītības jomā Programmas neasociētajās trešās valstīs. [Gr. 100]

6. pants

3. pamatdarbība

Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Izglītības un apmācības jomā saskaņā ar 3. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  Savienības vispārējās un nozaru politikas darba kārtību sagatavošana un īstenošana izglītības un apmācības jomā, tostarp izmantojot Eurydice tīkla vai citu attiecīgu organizāciju darbību atbalstu;

b)  atbalsts Savienības instrumentiem un pasākumiem, kas veicina kompetenču, prasmju un kvalifikāciju kvalitāti, pārskatāmību un, atzīšanu un atjaunināšanu(32); [Gr. 101]

c)  politikas dialogs un sadarbība ar galvenajām attiecīgām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām izglītības un apmācības jomā, un atbalsts minētajām ieinteresētajām personām; [Gr. 102]

d)  mērķtiecīgi pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu; [Gr. 103]

e)  sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikas jomām;

f)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu.

7. pants

Jean Monnet vārdā nosauktie pasākumi

Programma atbalsta mācīšanu, mācīšanos, pētniecību un debates par Eiropas integrācijas jautājumiem un Savienības nākotnes izaicinājumiem un iespējām, veicot šādas darbības: [Gr. 104]

a)  Jean Monnet vārdā nosauktais pasākums augstākās izglītības jomā; [Gr. 105]

b)  Jean Monnet vārdā nosauktais pasākums citās visās izglītības un apmācības jomās; [Gr. 106]

c)  atbalsts šādām iestādēm, kas darbojas Eiropas interesēs: Eiropas Universitātes institūts, Florencē, tostarp starpvalstu pārvaldības skola; Eiropas Koledža (studentu pilsētiņas Brigē un Natolinā); Eiropas Publiskās pārvaldes institūts, Māstrihtā; Eiropas tiesību akadēmija, Trīrē; Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra, Odensē un Starptautiskais Eiropas apmācību centrs, Nicā.

III NODAĻA

JAUNATNE

8. pants

1. pamatdarbība

Mācību mobilitāte

Jaunatnes jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  jauniešu mobilitāte;

b)  jauniešu līdzdalības darbības;

c)  DiscoverEU darbības;

d)  jaunatnes darbinieku mobilitāte.

9. pants

2. pamatdarbība

Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Jaunatnes jomā saskaņā ar 2. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  stratēģiskās partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai; [Gr. 107]

b)  inovācijas partnerības, lai stiprinātu Eiropas inovācijas spējas;

c)  piekļūstamas un lietotājdraudzīgas tiešsaistes platformas un rīki virtuālai sadarbībai. [Gr. 108]

10. pants

3. pamatdarbība

Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Jaunatnes jomā saskaņā ar 3. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  Savienības politikas darba kārtības jaunatnei sagatavošana un īstenošana, attiecīgā gadījumā ar jaunatnes vikivietnes tīkla atbalstu; [Gr. 109]

b)  Savienības rīki un pasākumi, kas veicina kompetenču un prasmju kvalitāti, pārredzamību un atzīšanu, jo īpaši izmantojot Youthpass;

c)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Savienības mēroga tīkliem, Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām jaunatnes jomā, un atbalsts minētajām ieinteresētajām personām, ES jaunatnes dialogs, kā arī atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam; [Gr. 110]

d)  pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu; [Gr. 111]

e)  sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikas jomām;

f)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu.

IV NODAĻA

SPORTS

11. pants

1. pamatdarbība

Mācību mobilitāte

Sporta jomā saskaņā ar 1. pamatdarbību Programma atbalsta jauniešu, kas nodarbojas ar tautas sportu, un tautas sportā iesaistītu sporta darbinieku mobilitāti. [Gr. 112]

12. pants

2. pamatdarbība

Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Sporta jomā saskaņā ar 2. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  partnerības sadarbībai un prakses apmaiņai, tostarp maza mēroga partnerības, lai veicinātu plašāku un iekļaujošāku piekļuvi Programmai;

b)  bezpeļņas tautas sporta pasākumi, tostarp neliela mēroga pasākumi, kuru mērķis ir turpināt attīstīt Eiropas dimensiju sportā. [Gr. 113]

13. pants

3. pamatdarbība

Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Sporta jomā saskaņā ar 3. pamatdarbību Programma atbalsta šādas darbības:

a)  Savienības politikas darba kārtības sportam un fiziskajām aktivitātēm sagatavošana un īstenošana;

b)  politikas dialogs un sadarbība ar attiecīgajām galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas nevalstiskajām organizācijām un starptautiskām organizācijām sporta jomā; [Gr. 114]

ba)  pasākumi, kas veicina Programmas augsti kvalitatīvu un iekļaujošu īstenošanu; [Gr. 115]

bb)  sadarbība ar citiem Savienības instrumentiem un atbalsts citām Savienības politikas jomām; [Gr. 116]

c)  informācijas izplatīšanas un izpratnes veicināšanas darbības par Eiropas politikas rezultātiem un prioritātēm, kā arī par Programmu, ieskaitot sporta godalgas un apbalvojumus.

IVA NODAĻA

IEKĻAUŠANA [Gr. 117]

13.a pants

Iekļaušanas stratēģija

1.  Komisija līdz 2021. gada 31. martam izstrādā iekļaušanas pasākumu satvaru, kā arī norādījumus to īstenošanai. pamatojoties uz šo satvaru un īpašu uzmanību pievēršot valstij raksturīgajiem konkrētajiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi Programmai, valstu aģentūras izstrādā valsts daudzgadu iekļaušanas stratēģiju. Stratēģiju publisko līdz 2021. gada 30. jūnijam un regulāri pārrauga tās īstenošanu.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā satvarā un stratēģijā īpašu uzmanību pievērš šādiem aspektiem:

a)  sadarbība ar sociālajiem partneriem, valsts un vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību;

b)  atbalsts vietējās sabiedrības izveidotām kopienu organizācijām, kas strādā tieši ar mērķauditorijas grupām;

c)  mērķauditorijas sasniegšana un komunikācija ar mērķauditoriju, tostarp izplatot lietotājdraudzīgu informāciju;

d)  pieteikšanās procedūru vienkāršošana;

e)  specifisku konsultāciju sniegšana un mācību un atbalsta pakalpojumu nodrošināšana mērķauditorijas grupām gan pirms pieteikšanās, gan dalībnieku sagatavošanā faktiskajai līdzdalībai Programmā;

f)  piekļūstamības nodrošināšanas paraugprakse un atbalsta pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti;

g)  atbilstošu kvalitatīvo un kvantitatīvo datu vākšana stratēģijas efektivitātes novērtēšanai;

h)  finansiālā atbalsta pasākumu piemērošana saskaņā ar 13.b pantu. [Gr. 118]

13.b pants

Iekļaušanai paredzētie finansiālā atbalsta pasākumi

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti atbilstoši finansiālā atbalsta pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā priekšfinansējums, lai atbalstītu cilvēkus, kuriem ir mazāk iespēju un kuriem piedalīties Programmā liedz finansiāli iemesli — vai nu atrašanās nelabvēlīgā ekonomiskā situācijā, vai arī tas, ka piedalīšanās Programmā šiem cilvēkiem viņu konkrētās situācijas dēļ būtu saistīta ar papildu izmaksām, un tās radītu ievērojamu šķērsli dalībai. Finansiālos iemeslus un sniedzamā atbalsta līmeni izvērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos finansiālā atbalsta pasākumos var ietilpt:

a)  no citiem Savienības instrumentiem, piemēram, Eiropas Sociālā Fonda+, pieejamais atbalsts;

b)  valstu shēmās pieejamais atbalsts;

c)  mobilitātes darbībām pieejamā Programmas atbalsta pielāgošana un papildināšana.

3.  Izpildot šā panta 2. punkta c) apakšpunktu, Komisija vajadzības gadījumā pielāgo vai atļauj valstu aģentūrām pielāgot dotācijas, kas paredzētas mobilitātes darbību atbalstam Programmas ietvaros. Turklāt Komisija saskaņā ar 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem izveido īpašu budžetu papildu finansiālā atbalsta pasākumu finansēšanai saskaņā ar Programmu.

4.  Iekļaušanas sekmēšanas vai atbalstīšanas pasākumu izmaksas nekādā gadījumā nav par pamatu saskaņā ar Programmu iesniegta pieteikuma noraidīšanai. [Gr. 119]

V NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

14. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir EUR 30 000 000 000 pašreizējās 41 097 000 000 2018. gada salīdzināmajās cenās (EUR 46 758 000 000 faktiskajās cenās. [Gr. 120]

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina ikgadējās apropriācijas, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības. [Gr. 121]

2.  Programmu īsteno atbilstīgi šādam orientējošajam sadalījumam:

a)  EUR 24 940 000 000 83 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām izglītības un apmācības jomā, no kurām: [Gr. 122]

1)  vismaz EUR 8 640 000 000 būtu jāpiešķir 34,66 % piešķir augstākās izglītības darbībām, kas minētas 4. panta a) punktā un 5. panta a) punktā; [Gr. 123]

2)  vismaz EUR 5 230 000 000 23 % piešķir darbībām profesionālajā izglītībā un apmācībā, kas minētas 4. panta b) punktā un 5. panta a) punktā; [Gr. 124]

3)  vismaz EUR 3 790 000 000 15,63 % piešķir skolu izglītības, tostarp pirmsskolas un agrīnās izglītības, darbībām, kas minētas 4. panta c) punktā un 5. panta a) punktā; [Gr. 125]

4)  vismaz EUR 1 190 000 000 6 % piešķir pieaugušo izglītības darbībām, kas minētas 4. panta d) punktā un 5. panta a) punktā; [Gr. 126]

5)  EUR 450 000 000 1,8 % piešķir Jean Monnet vārdā nosauktajiem pasākumiem, kas minēti 7. pantā; [Gr. 127]

5a)  13,91 % no šā punkta a) apakšpunktā minētās summas piešķir galvenokārt tieši pārvaldītām darbībām, tostarp darbībām, kas minētas 4. panta e) punktā, 5. panta b) līdz d) punktā un 6. panta a) līdz f) punktā; [Gr. 128]

5b)  atlikušos 5 % atļauts izmantot jebkuras II nodaļā paredzētās darbības finansēšanai; [Gr. 129]

b)  EUR 3 100 000 000 10,3 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām jaunatnes jomā, kas minētas 8. līdz 10. pantā; [Gr. 130]

c)  EUR 550 000 000 2 % no 1. punktā minētās summas piešķir darbībām sporta jomā, kas minētas 11. līdz 13. pantā; un [Gr. 131]

d)  vismaz EUR 960 000 000 3,2 % no 1. punktā minētās summas piešķir kā ieguldījumu valstu aģentūru darbības izmaksās. [Gr. 132]

Atlikušos 1,5 %, kas nav piešķirti saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā izklāstīto orientējošo sadalījumu, var izmantot programmu atbalstam. [Gr. 132]

3.  Papildus 1. punktā norādītajam finansējumam un lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, dara pieejamu papildu finanšu ieguldījumu no RegulasRegula .../... [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments](33) un no Regulas. Regula .../... [IPA III](34)nodrošina finansiālu ieguldījumu, lai atbalstītu darbības, ko ievieš un īsteno un pārvalda saskaņā ar šo regulu. Šo ieguldījumu finansē saskaņā ar regulām, ar ko izveido minētos instrumentus.Minētā finansējuma izmantošanai piemēro šo regulu, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulām, kas reglamentē Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu un attiecīgi IPA III. [Gr. 134]

4.  Panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvām informācijas tehnoloģiju sistēmām un ar piekļūstamību saistītām konsultācijām un apmācībai. [Gr. 135]

5.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

6.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta [c) apakšpunktu]. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

6.a  Prioritātes 2. punktā paredzētajam budžeta sadalījumam pa darbībām nosaka 19. pantā minētajā darba programmā. [Gr. 136]

15. pants

ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.  Programmu konsekventi īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums.

3.  Iemaksas savstarpējās apdrošināšanas mehānismos var segt risku, kas saistīts ar finansējuma atgūšanu no saņēmējiem, un uzskatāmas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas X [garantiju fonda regulas pēctece] [X pantā] paredzētos noteikumus.

VI NODAĻA

LĪDZDALĪBA PROGRAMMĀ

16. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti konkrētā nolīgumā, kurā ietverta trešās valsts dalība Savienības programmā, ar nosacījumu, ka nolīgumā:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās līdzdalīgās trešās valsts ieguldījumiem un ieguvumiem;

–  paredz nosacījumus par dalību programmās, tostarp aprēķinot finansiālo ieguldījumu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Šie ieguldījumi ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  nedod trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras par programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

2.  Šā panta 1. punktā minētās valstis pilnībā piedalās Programmā tikai tad, ja tās pilda visus pienākumus, ko šī regula uzliek dalībvalstīm.

17. pants

Programmas neasociētās trešās valstis

Attiecībā uz darbībām, kas minētas 4. līdz 6. pantā, 7. panta a) un b) punktā, un 8. līdz 10. pantā, 12. un 13. pantā, pienācīgi pamatotos gadījumos, kas atbilst Savienības interesēm, Programmā var piedalīties šādas juridiskas personas no jebkuras trešās valstisvalsts: [Gr. 137]

a)  16. pantā minētās trešās valstis, kas neatbilst minētā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)  jebkura cita trešā valsts. [Gr. 137]

18. pants

Noteikumi par tiešu un netiešu pārvaldību

1.  Programma ir atvērta publiskām un privātām juridiskām personām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomās.

2.  Īstenojot Programmu, inter alia, atlasot dalībniekus un piešķirot dotācijas, Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikti pasākumi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu to iedzīvotāju informēšanu, kuriem ir mazāk iespēju. [Gr. 138]

3.  Attiecībā uz atlasi saskaņā ar tiešo un netiešo pārvaldību, Finanšu regulas [145. panta 3. punkta trešajā ievilkumā] minētā novērtēšanas komiteja var sastāvēt no ārējiem ekspertiem.

4.  Uzskata, ka publiskajām struktūrām, kā arī iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem ir saņēmušas no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir pietiekamas finanšu, profesionālās un administratīvās spējas, lai veiktu Programmā paredzētās darbības. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai pierādītu minētās spējas.

4.a  Finansiālā atbalsta apmēru, piemēram, dotācijas, vienreizējos maksājumus, vienotas likmes maksājumus un vienības izmaksas, regulāri pārskata un pielāgo uzņemošās valsts vai reģiona dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām, pamatojoties uz Eurostat datiem. Izdarot pielāgojumus dzīves dārdzībai un uzturēšanās izmaksām, pienācīgi ņem vērā ceļa izdevumus braucienam uz uzņemošo valsti vai reģionu un atpakaļ. [Gr. 139]

5.  Lai uzlabotu piekļuvi cilvēkiem, kam ir mazāk iespēju, un nodrošinātu netraucētu Programmas īstenošanu, Komisija var pielāgot vai var atļaut 23. pantā minētajām valsts aģentūrām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pielāgot dotācijas, lai atbalstītu Programmas mobilitātes darbības. [Gr. 140]

6.  Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar Programmas neasociētām trešām valstīm vai to organizācijām un aģentūrām, lai finansētu projektus, pamatojoties uz līdzvērtīgu finansējumu. Projektus var novērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas novērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas organizācijām vai aģentūrām, ievērojot Finanšu regulā noteiktos principus.

VII NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

19. pants

Darba programma

Programmu īsteno ar Sekundāros politikas pasākumus un prioritātes, tostarp 4. līdz 13. pantā minēto konkrēto iniciatīvu sīkākus aspektus, nosaka darba programmām, kas minētas programmā, kā minēts Finanšu regulas [108.110. pantā]. Darba programmā izklāsta arī to, kā Programma tiks īstenota. Turklāt darba programmā norāda katrai darbībai piešķirto summu un līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un Programmas asociētām trešām valstīm attiecībā uz darbībām, kuras jāpārvalda ar valsts aģentūras starpniecību. Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minētos īstenošanas ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. pantā30. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot darba programmu. [Gr. 141]

20. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu Programmas novērtējumu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatot vai papildinot rādītājus, un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēmas nodrošina, ka Savienības līdzekļu saņēmēji Finanšu regulas [2. panta 5. punkta] nozīmē Programmas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai vajadzīgos datus vāc efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un atbilstošā detalizācijas pakāpē. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm tiek noteiktas samērīgas ziņošanas prasības.

21. pants

Novērtēšana, vidusposma novērtējums un pārskatīšana [Gr. 142]

1.  Jebkuru novērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. [Gr. 143]

2.  Programmas starpposma vidusposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš Programmas īstenošanas sākuma2024. gada 31. decembrī. Tam pievieno arī iepriekšējās programmas galīgo novērtējumu, kurš izmantojams vidusposma novērtējuma sagatavošanā. Vidusposma novērtējumā līdzās Programmas vispārējās efektivitātes un snieguma izvērtēšanai īpašu uzmanību pievērš IVa nodaļā izklāstīto iekļaušanas pasākumu izpildei, centieniem, kas īstenoti, lai atbalsta saņēmējiem Programmu padarītu vienkāršāku, un 5. panta b) punktā un 8. panta c) punktā minēto jauno iniciatīvu īstenošanai. Vidusposma novērtējumā aplūko Programmas dalībnieku sastāvu, īpaši raugoties uz cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju. [Gr. 144]

3.  Neskarot IX nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 24. pantā, dalībvalstis līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās. EĀDD iesniedz līdzīgu ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi jaunattīstības valstīs, kuras piedalās Programmā. [Gr. 145]

3.a  Vajadzības gadījumā Komisija, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu, nāk klajā ar atbilstošiem likumdošanas priekšlikumiem par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Komisija ierodas kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā un kompetentajā Padomes struktūrā, lai sniegtu ziņojumu par vidusposma novērtējumu, tostarp attiecībā uz lēmumu par to, vai šajā regulā izdarāmi grozījumi. [Gr. 146]

4.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem trim gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo novērtēšanu. [Gr. 147]

5.  Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs novērtēšanas rezultātus visus novērtējumus un vidusposma novērtējumu kopā ar saviem apsvērumiem. [Gr. 148]

VIII NODAĻA

INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN IZPLATĪŠANA

22. pants

Informācija, komunikācija un izplatīšana

1.  Šīs regulas Sadarbībā ar Komisiju un pamatojoties uz Savienības mēroga satvaru, 24. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu stratēģiju, lai efektīvi izplatītu un izmantotu to darbību pasākumu rezultātus, kurus kuri atbalstīti ar Programmas ietvaros atbalsta pārvaldītās darbības, pārvaldītajām darbībām, un palīdz Komisijai veikt tās vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem, un . Valstu aģentūras informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām un pasākumiem, tiecoties uzlabot ieinteresēto personu sadarbību un atbalstīt starpnozaru pieeju Programmas īstenošanā. Īstenojot komunikācijas un informēšanas pasākumus un izplatot informāciju, Komisija un valstu aģentūras atbilstoši IVa nodaļai pievērš īpašu uzmanību cilvēkiem, kuriem ir mazāk iespēju, tiecoties palielināt viņu līdzdalību Programmā. [Gr. 149]

1.a  Visus būtiskos Programmas dokumentus, kas paredzēti atbalsta saņēmējiem, tostarp pieteikuma veidlapas, norādījumus un būtisku informāciju, dara pieejamus vismaz visās Savienības oficiālajās valodās. [Gr. 150]

2.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.  Programmas aptvertajās jomās juridiskās personas ar Programmu saistītās informācijas paziņošanai un izplatīšanai izmanto zīmolvārdu "Erasmus"”Erasmus+” .

4.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko piekļūstamā veidā īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem. [Gr. 151]

4.a  Valstu aģentūras izplata informāciju par Programmu arī profesionālās orientācijas dienestiem izglītības un apmācības iestādēs un nodarbinātības dienestiem. [Gr. 152]

IX NODAĻA

PĀRVALDĪBA UN REVĪZIJAS SISTĒMA

23. pants

Valsts iestāde

1.  Līdz [...] dalībvalstis ar oficiālu paziņojumu, kuru to pastāvīgā pārstāvniecība nosūta Komisijai, paziņo Komisijai, kura(s) persona(s) šīs regulas vajadzībām ir juridiski pilnvarota rīkoties tās vārdā kā valsts iestāde. Gadījumā, ja Programmas darbības laikā nomaina valsts iestādi, attiecīgā dalībvalsts par to tādā pašā kārtībā nekavējoties paziņo Komisijai.

2.  Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai novērstu jebkādus juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai pienācīgai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu piemērošanu dotācijām, nodrošināt tiesību pārnesamību starp Savienības sociālajām sistēmām un risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu vai uzturēšanās atļauju saņemšanu. [Gr. 153]

3.  Līdz […] valsts iestāde norīko valsts aģentūru vai valsts aģentūras. Ja ir vairāk nekā viena valsts aģentūra, dalībvalstis izveido atbilstošu mehānismu Programmas īstenošanas saskaņotai pārvaldībai valsts līmenī, jo īpaši, lai nodrošinātu Programmas saskaņotu un izmaksu ziņā lietderīgu īstenošanu un šim nolūkam efektīvu saziņu ar Komisiju un lai atvieglotu iespējamu līdzekļu pārdali starp aģentūrām, tādējādi nodrošinot elastību un dalībvalstīm piešķirto līdzekļu labāku izlietošanu. Katra dalībvalsts nosaka, kā tā organizē attiecības starp valsts iestādi un valsts aģentūru, tostarp tādus uzdevumus kā, piemēram, valsts aģentūras darba programmas izstrādi.

Valsts iestāde iesniedz Komisijai attiecīgu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst Finanšu regulas [58. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktam] un [60. panta 1., 2. un 3. punktam], kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par dotāciju piešķiršanai paredzēto Programmas līdzekļu pārvaldību.

4.  Valsts iestāde norīko neatkarīgu revīzijas iestādi, kā minēts 26. pantā.

5.  Valsts iestāde izstrādā tās ex ante atbilstības izvērtējumu, pamatojoties uz pašas veikto kontroli un revīziju un/vai uz 26. pantā minētās neatkarīgās revīzijas iestādes veikto kontroli un revīziju. Ja Programmas īstenošanai norīkotā valsts aģentūra ir tā pati iestāde, ko valsts aģentūra bija norīkojusi iepriekšējās Programmas īstenošanai, ex ante atbilstības izvērtējumam paredzēto tvērumu ierobežo, iekļaujot tikai jaunās un šai Programmai raksturīgās prasības.

6.  Gadījumā, ja Komisija noraida norīkoto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības izvērtējuma novērtējumu, vai ja valsts aģentūra neatbilst Komisijas noteiktajām minimālajām prasībām, valsts iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie uzlabojumi, lai valsts aģentūra varētu izpildīt Komisijas noteiktās minimālās prasības, vai norīko citu struktūru kā valsts aģentūru.

7.  Valsts iestāde pārrauga un uzrauga Programmas pārvaldību valsts līmenī. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var būtiski ietekmēt Programmas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz tās valsts aģentūru, valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.

8.  Valsts iestāde nodrošina pietiekamu savas valsts aģentūras darbību līdzfinansējumu, lai nodrošinātu, ka Programmu pārvalda atbilstīgi piemērojamām Savienības normām.

9.  Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju, neatkarīgu revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un sasniegumu analīzi, valsts iestāde katru gadu sniedz Komisijai informāciju par tās īstenotajiem pārraudzības un uzraudzības pasākumiem attiecībā uz Programmu. Ja iespējams, šādu informāciju dara pieejamu sabiedrībai. [Gr. 154]

10.  Valsts iestāde uzņemas atbildību par to Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību, ko Komisija nodevusi valsts aģentūras rīcībā Programmas ietvaros.

11.  Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā vai ja tās darbībā ir konstatēti jebkādi nopietni trūkumi vai neefektīva darbība un ja tas ir pamats Komisijas pretenzijām pret šo valsts aģentūru, valsts iestādes pienākums ir atmaksāt Komisijai neatgūtos līdzekļus.

12.  Šā panta 11. punktā minētajos apstākļos valsts iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma var atsaukt valsts aģentūras pilnvaras. Ja valsts iestāde vēlas atsaukt valsts aģentūras pilnvaras citu pamatotu iemeslu dēļ, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā valsts aģentūras pilnvaru termiņa beigām. Šādos gadījumos valsts iestāde un Komisija formāli vienojas par īpašiem un savlaicīgiem pārejas pasākumiem.

13.  Atsaukšanas gadījumā valsts iestāde veic nepieciešamās kontroles attiecībā uz Savienības līdzekļiem, kas uzticēti valsts iestādei, kuras pilnvaras ir atsauktas, un nodrošina minēto līdzekļu un visu dokumentu un Programmas pārvaldībai nepieciešamo pārvaldības instrumentu netraucētu nodošanu jaunajai valsts aģentūrai. Valsts iestāde sniedz valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, nepieciešamo finansiālo atbalstu līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildes turpināšanai līdz minēto saistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

14.  Ja Komisija pieprasa, valsts iestāde norīko iestādes vai organizācijas vai šādu iestāžu un organizāciju veidus, kas tiek uzskatītas par tiesīgām piedalīties konkrētās Programmas darbībās to attiecīgajā teritorijā.

24. pants

Valsts aģentūra

1.  Valsts aģentūra:

a)  ir juridiska persona vai kādas juridiskas personas daļa, un tās darbību reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti; ministriju nevar norīkot par valsts aģentūru;

b)  ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu Programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību;

ba)  ir ar vajadzīgajām specializētajām zināšanām, lai aptvertu visas Programmas nozares; [Gr. 155]

c)  ir nodrošināta ar operacionāliem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

d)  nodrošina pietiekamas finansiālas garantijas, ko, vēlams, izsniedz publiska iestāde, atbilstoši Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt;

e)  tiek norīkota uz Programmas darbības termiņu.

2.  Valsts aģentūra ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību attiecībā uz darbībām, kas ir aprakstītas Finanšu regulas [19. pantā] saskaņā ar [58. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktu] minētajā darba programmā.

3.  Valsts aģentūra piešķir dotāciju atbalstu saņēmējiem Finanšu regulas [2. panta 5. punkta] nozīmē, parakstot dotācijas nolīgumu, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai Programmas darbībai.

4.  Valsts aģentūra katru gadu iesniedz ziņojumu Komisijai un valsts iestādei saskaņā ar Finanšu regulas [60. panta 5. punktu]. Valsts aģentūra ir atbildīga par Komisijas apsvērumu īstenošanu, kurus tā sniedz pēc ikgadējās pārvaldības deklarācijas analīzes veikšanas un pēc neatkarīga revīzijas atzinuma par to.

5.  Valsts aģentūra bez valsts iestādes un Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas nedrīkst deleģēt kāda tai uzticētā un Programmā paredzētā uzdevuma veikšanu vai budžeta izpildi trešajai personai. Par visu trešām personām deleģēto uzdevumu īstenošanu ir atbildīga tikai un vienīgi valsts aģentūra.

6.  Ja valsts aģentūras pilnvaras atceļ, minētā valsts aģentūra paliek juridiski atbildīga par līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildi līdz minēto līgumsaistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

7.  Valsts aģentūra ir atbildīga par to finanšu nolīgumu pārvaldību un darbības izbeigšanu, kas ir saistīti ar iepriekšējo programmu un, sākoties Programmai, vēl nav pabeigti.

7.a  Valstu aģentūras sadarbībā ar Komisiju nodrošina, ka šīs regulas īstenošanai ieviestās procedūras ir konsekventas un vienkāršas un ka informācija ir ļoti kvalitatīva, tostarp izstrādājot kopīgus projektu pieteikumu un novērtēšanas standartus. Lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu, valstu aģentūras regulāri apspriežas ar Programmas atbalsta saņēmējiem. [Gr. 156]

25. pants

Eiropas Komisija

1.  Pamatojoties uz 23. panta 3. punktā minētajām valsts aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, jo īpaši pamatojoties uz valsts iestādes iesniegto ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes iesniegto ikgadējo informāciju par tās īstenotajiem Programmas pārraudzības un uzraudzības pasākumiem.

2.  Divu mēnešu laikā no 23. panta 3. punktā minētā ex ante atbilstības izvērtējuma saņemšanas no valsts iestādes Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida izraudzīto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru, līdz brīdim, kad tā pieņem ex ante atbilstības izvērtējumu. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.

3.  Komisija katru gadu valsts aģentūrai dara pieejamus šādus Programmai paredzētus līdzekļus:

a)  līdzekļus, kas nepieciešami dotāciju piešķiršanai attiecīgā dalībvalstī to Programmas darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)  finansiālo ieguldījumu, lai atbalstītu valsts aģentūras Programmas pārvaldības uzdevumus, ko nosaka, pamatojoties uz Savienības līdzekļu apmēru, kas uzticēts valsts aģentūrai dotāciju piešķiršanai;

c)  vajadzības attiecīgā gadījumā, papildu finansējumu pasākumiem saskaņā ar 6. panta d) punktu un 10. panta d) punktu un 13. panta ba) punktu. [Gr. 157]

3.a  Komisija ir atbildīga par tās tieši pārvaldīto darbību īstenošanu. Tā pārvalda visus dotāciju un projektu pieteikumu posmus II, III un IV nodaļā uzskaitītajām Programmas darbībām attiecībā uz pieteikumiem, ko iesnieguši Savienības mēroga tīkli un Eiropas un starptautiskās organizācijas. [Gr. 158]

4.  Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija valsts aģentūrai Programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus nedara pieejamus līdz brīdim, kad Komisija oficiāli apstiprina valsts aģentūras darba programmu.

5.  Pēc ikgadējās pārvaldības deklarācijas izvērtēšanas un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinuma par to, Komisija nosūta savu atzinumu un apsvērumus par to valsts aģentūrai un valsts iestādei.

6.  Gadījumā, ja Komisija nevar pieņemt ikgadējo pārvaldības deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, lai saskaņā ar Finanšu Regulas [60. panta 4. punktu] aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

7.  Komisija rīko Tiek rīkotas regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu konsekventu Programmas īstenošanu visās dalībvalstīs un visās trešās valstīs, kas minētas 17. pantā, un lai nodrošinātu paraugprakses apmaiņu. Šādās sanāksmēs aicina piedalīties ārējos ekspertus, tostarp pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un Programmas asociēto trešo valstu pārstāvjus. Eiropas Parlamentu aicina uz šādām sanāksmēm kā novērotāju. [Gr. 159]

7.a  Lai vienkāršotu un saskaņotu pieteikšanās procesu, Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam nodrošina Programmai pēc vienas pieturas aģentūras principa veidotu kopīgu daudzvalodu instrumentu. Minēto instrumentu dara pieejamu gan tiešsaistē, gan mobilajās ierīcēs ikvienai struktūrai, kas gūst labumu no Programmas vai ir iesaistīta Programmas pārvaldībā. Minētais instruments arī nodrošina potenciālajiem atbalsta saņēmējiem informāciju par iespējamajiem partneriem. [Gr. 160]

7.b  Komisija nodrošina, ka projektu rezultāti ir publiski pieejami un tiek plaši izplatīti, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp valstu aģentūrām, ieinteresētajām personām un Programmas atbalsta saņēmējiem. [Gr. 161]

7.c  Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija izstrādā Eiropas studenta karti visiem studentiem, kas piedalās Programmā. Līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija Eiropas studenta karti dara pieejamu visiem studentiem Savienībā. [Gr. 162]

26. pants

Neatkarīga revīzijas iestāde

1.  Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo pārvaldības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas [60. panta 5. punktā]. Tas veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam saskaņā ar Finanšu regulas [123. pantu].

2.  Neatkarīga revīzijas iestādei:

a)  ir nepieciešamās profesionālās spējas revīzijas veikšanai publiskajā sektorā;

b)  jānodrošina, lai tās revīzijās tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

c)  nav jāatrodas interešu konfliktā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Tā jo īpaši ir neatkarīga savu funkciju ziņā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

3.  Neatkarīgā revīzijas iestāde sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras ikgadējo pārvaldības deklarāciju.

X NODAĻA

KONTROLES SISTĒMA

27. pants

Kontroles sistēmas principi

1.  Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.

2.  Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm, ņemot vērā valstu publisko finanšu iekšējās kontroles sistēmas. [Gr. 163]

3.  Valsts aģentūra ir atbildīga par Programmas darbību īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju primāro pārbaužu veikšanu atbilstoši 24. panta 2. punktam. Minētās kontroles sniedz pamatotu ticamību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajiem nolūkiem un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

4.  Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem Programmas līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenotās kontroles koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu.

28. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts piedalās programmā ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, trešā valsts piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas vajadzīga atbildīgajam ierēdnim, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai, lai visaptveroši īstenotu savu kompetenci. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

XI NODAĻA

PAPILDINĀMĪBA

29. pants

Papildināmība ar citām Savienības politikas jomām, programmām un fondiem

1.  Programmu īsteno tā, lai nodrošinātu vispārēju konsekvenci un papildināmību ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām, programmām un fondiem, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz izglītību un apmācībām, kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, digitālo politiku, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimatu, kohēziju, reģionālo politiku, migrāciju, drošību un starptautisko sadarbību un attīstību.

2.  Darbība, kurai Programmā piešķirts Programmas finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. [Gr. 164]

3.  Ja Programma un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, kas minēti Regulas (ES) Nr. XX [KNR] 1. pantā, kopīgi sniedz finansiālu atbalstu vienotai darbībai, šo darbību īsteno saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu.

4.  Darbībām, kuras ir atbalsttiesīgas saskaņā ar Programmu un kuras atbilst visiem turpmāk uzskaitītajiem salīdzinošiem nosacījumiem:

–  atbilstīgās darbības, kas tās ir novērtētas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Programmu;

–  un kas neatbilst tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām, bet kuras nefinansē prasību minimumam;

–  budžeta ierobežojumu dēļ tās nav iespējams finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

var tikt atlasītas piešķirt izcilības zīmogu, atzīstot to augsto kvalitāti, lai tādējādi atvieglotu minēto darbību pieteikšanu finansējuma saņemšanai no citiem avotiem vai pavērtu iespēju atlasīt minētās darbības finansējumam no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem bez atkārtotas pieteikšanās. Šajā gadījumā piemēro līdzfinansējuma likmes un attiecināmības noteikumus, kuru pamatā ir šī regula. Šīs darbības īsteno vadošā iestāde, kas minēta Regulas (ES) XX [KNR] [65.] pantā saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem, tostarp noteikumiem par finanšu korekcijām. [Gr. 165]

XII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 19. un 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. [Gr. 166]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. un 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 167]

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Komiteja var tikties specifiskos sastāvos, lai risinātu nozares jautājumus. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi tās reglamentam un uz ad hoc pamata, tās sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt piedalīties ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. [Gr. 168]

32. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1288/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

33. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 uzsākto darbību turpināšanu vai grozīšanu, un Regulu (ES) Nr. 1288/2013 attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas [130. panta 2. punkta], un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija par finansējumam atbilstīgām izmaksām no 2021. gada 1. janvāra var uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto pasākumu īstenošanu un kas radušās 2021. gada pirmajos sešos mēnešos, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

4.  Lai varētu pārvaldīt pasākumus un darbības, kuras līdz [2027. gada 31. decembrim] nebūs pabeigtas, 14. panta 5. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

5.  Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas saistībā programmu “Erasmus+” (2014-2020) uz darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar šo Programmu.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [...] [divdesmitajā] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

PIELIKUMS

Rādītāji

(1)  Kvalitatīva mācību mobilitāte dažādas izcelsmes cilvēkiem

(2)  Organizāciju un iestāžu “eiropizācija” un internacionalizācija

Ko mērīt?

(3)  Cilvēku skaits, kas piedalās mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

(4)  Cilvēku ar mazāk iespējām skaits, kas piedalās mācību mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

(5)  To dalībnieku daļa, kuri uzskata, ka guvuši labumu no līdzdalības mācību mobilitātes darbībās Programmas ietvaros

(6)  Organizāciju un iestāžu skaits, kuras gūst atbalstu no Programmas saskaņā ar 1. pamatdarbību (mācību mobilitāte) un 2. pamatdarbību (sadarbība)

(7)  Jaunpienācēju organizāciju skaits, kuras gūst atbalstu no Programmas saskaņā ar 1. pamatdarbību (mācību mobilitāte) un 2. pamatdarbību (sadarbība)

(8)  To organizāciju un iestāžu daļa, kuras gūst atbalstu no Programmas un kuras savas līdzdalības Programmā rezultātā attīstījušas kvalitatīvas prakses. [Gr. 169]

IA PIELIKUMS

Visus kvantitatīvos rādītājus sadala vismaz pa dalībvalstīm un pēc dzimuma.

Vērtējamais mērķis: 1. pamatdarbība — Mācību mobilitāte

Rādītāji:

Cilvēku skaits, kuri piedalās mobilitātes darbībās un pasākumos Programmas ietvaros

Cilvēku skaits, kuri mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

Cilvēku skaits, kuri izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras piedalās mobilitātes darbībās un pasākumos Programmas ietvaros

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka ir guvuši labumu no piedalīšanās 1. pamatdarbības pasākumos

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc piedalīšanās Programmā izjūt lielāku piederību Eiropai

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc piedalīšanās Programmā ir uzlabojuši svešvalodu prasmes

Vērtējamais mērķis: 2. pamatdarbība — Starporganizāciju un starpiestāžu sadarbība

Rādītāji:

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras saņēmušas Programmas atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību

Organizāciju/iestāžu īpatsvars, kuras uzskata, ka ir guvušas labumu no piedalīšanās 2. pamatdarbības pasākumos

Organizāciju/iestāžu skaits, kuras sadarbībai izmanto Savienības instrumentus un platformas

Vērtējamais mērķis: 3. pamatdarbība — Atbalsts politikas izstrādei un sadarbībai

Rādītāji:

Personu un organizāciju/iestāžu skaits, kuras saņēmušas Programmas atbalstu saskaņā ar 3. pamatdarbību

Vērtējamais mērķis: Iekļaušana

Rādītāji:

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri piedalās mācību mobilitātes darbībās un pasākumos

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri mobilitātes atbalstam Programmas ietvaros izmanto virtuālas vai jaukta tipa mācīšanās līdzekļus

Cilvēku skaits, kuriem ir mazāk iespēju un kuri izmanto jaukta tipa mācīšanās vai virtuālas mācīšanās līdzekļus, jo nevar piedalīties mobilitātes pasākumos

Jaunpienācēju organizāciju skaits, kuras saņem Programmas atbalstu saskaņā ar 1. pamatdarbību un 2. pamatdarbību

Cilvēku īpatsvars, kuriem ir mazāk iespēju un kuri uzskata, ka ir guvuši labumu no piedalīšanās Programmā

Vērtējamais mērķis: Vienkāršošana

Rādītāji:

Neliela mēroga partnerību skaits, kuras saņem atbalstu saskaņā ar 2. pamatdarbību

Dalībnieku īpatsvars, kuri uzskata, ka pieteikšanās, piedalīšanās un novērtēšanas procedūras ir samērīgas un vienkāršas

Vidējais laiks, kas vajadzīgs pieteikuma izpildīšanai katrā darbībā, salīdzinot ar iepriekšējo programmu. [Gr. 170]

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja ir jāuztver kā vienots kopums. Ja 2021.–2027. gada Programmai atvēlētais finansējums būs mazāks par summu, kas noteikta Parlamenta nostājas 14. panta 1. punktā, Eiropas Parlaments patur tiesības pārskatīt savu atbalstu jebkurai no Programmā paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu to, ka ir iespējams efektīvi īstenot Programmas galvenās darbības un pastiprināti atbalstīt iekļaušanas pasākumus.

Turklāt Eiropas Parlaments precizē, ka tā paustais atbalsts jaunajām Parlamenta nostājā ietvertajām iniciatīvām, jo īpaši iniciatīvai “Eiropas universitātes”, profesionālās izcilības centriem un “DiscoverEU” iniciatīvai, ir atkarīgs no a) patlaban notiekošo izmēģinājuma posmu novērtējuma un b) katras iniciatīvas turpmākā definējuma. Iztrūkstot kādam no iepriekš minētajiem elementiem, Eiropas Parlaments izmantos savas prerogatīvas ikgadējā budžeta procedūrā, lai attiecīgos līdzekļus iekļautu rezervē līdz brīdim, kad attiecīgie nosacījumi būs izpildīti.

(1)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(2)OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta nostāja.
(4)COM(2018)0098.
(5)OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
(6) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2018 (2018. gada 3. jūlijs)“Mobilitāte saskaņā ar programmu “Erasmus+”: miljoniem dalībnieku un daudzpusīga Eiropas pievienotā vērtība, tomēr vēl jāuzlabo darbības rezultātu novērtēšana”
(7)COM(2018)0321.
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).
(9) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.
(10)COM(2016)0381.
(11)[Atsauce].
(12)[Atsauce — Padomei jāpieņem līdz 2018. gada beigām].
(13)COM(2018)0269.
(14)[Atsauce].
(15)COM(2018) [ ].
(16) OV L 394, 30.12.2006., 5. lpp.
(17) COM(2016)0381.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
(19) OV C 153, 2.5.2018., 1. lpp.
(20) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(21) OV L […], […], […] lpp.
(22)OV L […], […], […] lpp.
(23) COM(2017)0623.
(24)Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(25)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (OV L 132, 21.5.2016., 21. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(29)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(30)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(32)Jo īpaši Europass - vienotā Savienības sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai; Eiropas kvalifikāciju sistēma; Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai; Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā; Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma; Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs; Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā; Eiropas Informācijas centru tīkls Eiropas reģionā un Nacionālie akadēmiskās atzīšanas informācijas centri Eiropas Savienībā; un Euroguidance tīkli.
(33)[Atsauce].
(34)[Atsauce].

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 20. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika