ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK

11.3.2014 - (COM(2013)0547 – C7‑0230/2013 – 2013/0264(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Diogo Feio

Grozījumi

Procedūra : 2013/0264(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0169/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0169/2014

Debates :

PV 02/04/2014 - 26
CRE 02/04/2014 - 26

Balsojumi :

PV 03/04/2014 - 7.4
CRE 03/04/2014 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0280

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK

(COM(2013)0547 – C7‑0230/2013 – 2013/0264(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0547),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0230/2013),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 5. februāra atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. decembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0169/2014),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Direktīva 2007/64/EK tika pieņemta 2007. gada decembrī, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada priekšlikumu. Kopš tā laika privātklientu maksājumu tirgū ir notikušas ievērojamas tehniskas inovācijas, kas izraisījušas elektronisko un mobilo maksājumu skaita strauju pieaugumu un jaunu maksājumu veidu rašanos tirgū.	(2) Direktīva 2007/64/EK tika pieņemta 2007. gada decembrī, pamatojoties uz Komisijas 2005. gada priekšlikumu. Kopš tā laika privātklientu maksājumu tirgū ir notikušas ievērojamas tehniskas inovācijas, kas izraisījušas elektronisko un mobilo maksājumu skaita strauju pieaugumu un jaunu maksājumu veidu rašanos tirgū, radot jaunus uzdevumus spēkā esošajam regulējumam.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienības maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma pārskatīšana un sevišķi Direktīvas 2007/64/EK ietekmes analīze un Komisijas Zaļās grāmatas “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu”²⁴ sabiedriskā apspriešana liecināja, ka notikumu attīstība ir radījusi ievērojamus sarežģījumus no regulējuma perspektīvas. Svarīgas maksājumu tirgus jomas, jo īpaši karšu maksājumu, interneta un mobilo maksājumu tirgus, joprojām ir sadrumstalotas pa valstīm. Daudzi inovatīvi maksājumu produkti vai pakalpojumi pilnībā vai daļēji neietilpst Direktīvas 2007/64/EK darbības jomā. Turklāt Direktīvas 2007/64/EK darbības joma un jo īpaši no tās izslēgtie elementi, piemēram, dažu ar maksājumiem saistītu darbību izslēgšana no vispārējiem noteikumiem, virknē gadījumu ir izrādījušies pārāk neskaidri, pārāk vispārīgi vai vienkārši novecojuši, ņemot vērā tirgus attīstību. Tādējādi ir radusies juridiska nenoteiktība, iespējams drošības apdraudējums maksājumu ķēdē un patērētāju aizsardzības trūkums atsevišķās jomās. Novatoriskiem un viegli lietojamiem digitālajiem maksājumu pakalpojumiem ir izrādījies grūti uzsākt darbību un nodrošināt patērētājiem un mazumtirgotājiem efektīvas, ērtas un drošas maksājumu metodes Savienībā.	(3) Savienības maksājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma pārskatīšana un sevišķi Direktīvas 2007/64/EK ietekmes analīze un Komisijas Zaļās grāmatas “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu”²⁴ sabiedriskā apspriešana liecināja, ka notikumu attīstība ir radījusi ievērojamus sarežģījumus no regulējuma perspektīvas. Svarīgas maksājumu tirgus jomas, jo īpaši karšu maksājumu, interneta un mobilo maksājumu tirgus, joprojām ir sadrumstalotas pa valstīm. Daudzi inovatīvi maksājumu produkti vai pakalpojumi pilnībā vai daļēji neietilpst Direktīvas 2007/64/EK darbības jomā. Turklāt Direktīvas 2007/64/EK darbības joma un jo īpaši no tās izslēgtie elementi, piemēram, dažu ar maksājumiem saistītu darbību izslēgšana no vispārējiem noteikumiem, virknē gadījumu ir izrādījušies pārāk neskaidri, pārāk vispārīgi vai vienkārši novecojuši, ņemot vērā tirgus attīstību. Tādējādi ir radusies juridiska nenoteiktība, iespējams drošības apdraudējums maksājumu ķēdē un patērētāju aizsardzības trūkums atsevišķās jomās. Novatoriskiem, drošiem un viegli lietojamiem digitālajiem maksājumu pakalpojumiem ir izrādījies grūti uzsākt darbību un nodrošināt patērētājiem un mazumtirgotājiem efektīvas, ērtas un drošas maksājumu metodes Savienībā. Šiem pakalpojumiem ir liels pozitīvs potenciāls, kas ir jāizmanto saskaņotāk.
__________________	__________________
²⁴ COM(2012) 941 final.	²⁴ COM(2012)0941 final.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ir ļoti svarīgi izveidot integrētu elektronisko maksājumu vienoto tirgu, lai nodrošinātu, ka patērētāji, tirgotāji un uzņēmumi var izmantot visas iekšējā tirgus priekšrocības, ņemot vērā digitālās ekonomikas attīstību.	(4) Ir ļoti svarīgi izveidot integrētu drošu elektronisko maksājumu vienoto tirgu, lai atbalstītu Savienības ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir pieejama izvēle un maksājumu pakalpojumu pārredzamība, lai gūtu labumu no visām iekšējā tirgus priekšrocībām, ņemot vērā digitālās ekonomikas attīstību.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Būtu jāizstrādā jauni noteikumi, lai likvidētu regulatīvos trūkumus, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko skaidrību un tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Savienībā. Gan esošajiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem būtu jāgarantē līdzvērtīgi darbības apstākļi, sekmējot to, ka jauni maksājumu veidi sasniedz plašāku tirgu, un nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību šo maksājumu pakalpojumu izmantošanā visā Savienībā. Tādējādi būtu jāsamazinās izmaksām un cenām maksājumu pakalpojumu lietotājiem un jārodas lielākai maksājumu pakalpojumu izvēlei un pārredzamībai.	(5) Būtu jāizstrādā jauni noteikumi, lai likvidētu regulatīvos trūkumus, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko skaidrību un tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Savienībā. Gan esošajiem, gan jauniem tirgus dalībniekiem būtu jāgarantē līdzvērtīgi darbības apstākļi, sekmējot to, ka jauni maksājumu veidi sasniedz plašāku tirgu, un nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību šo maksājumu pakalpojumu izmantošanā visā Savienībā. Tādējādi būtu jārada ar efektivitāti saistīti ieguvumi maksājumu sistēmā kopumā un jāsamazinās izmaksām un cenām maksājumu pakalpojumu lietotājiem un jārodas lielākai maksājumu pakalpojumu izvēlei un pārredzamībai, vienlaikus stiprinot patērētāju uzticību saskaņotam maksājumu tirgum.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Vienotās euro maksājumu telpas (“SEPA”) izveidē 2014. gadā tiks sasniegts būtisks mērķis –– notiks migrēšana no iekšzemes kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu shēmām euro uz SEPA atbilstīgiem kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem. Būtu jāturpina tāda integrēta un inovatīva euro privātklientu maksājumu tirgus veidošana eurozonā, kurā pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai nodrošinātu patiesu maksājumu pakalpojumu iekšējo tirgu Savienībā. Šī pastāvīgā tirgus veidošana būtu jānodrošina, stiprinot pārvaldību Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadībā. Šā mērķa sasniegšanu vajadzētu veicināt un atvieglot ECB paziņojumam par Euro privātklientu maksājumu valdes (EPMV) kā SEPA padomes pēcteces izveidi. EPMV sastāvam, ņemot vērā maksājumu tirgus piedāvājuma un pieprasījuma pušu interešu labāku līdzsvaru, būtu jānodrošina efektīvas konsultācijas par SEPA projekta virzību nākotnē un iespējamiem šķēršļiem tā īstenošanā, šo šķēršļu novēršanas veidiem un inovācijas, konkurences un integrācijas veicināšanas paņēmieniem privātklientu euro maksājumu jomā Savienībā. Būtu jāparedz Komisijas kā novērotājas dalība, lai nodrošinātu, ka EPMV uzdevumi, sastāvs un darbība veicina SEPA projekta popularizēšanu.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Pēdējos gados ir palielinājies drošības apdraudējums, kas saistīts ar elektroniskajiem maksājumiem, jo elektroniskie maksājumi ir kļuvuši tehniski sarežģītāki, to apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug un rodas jauni maksājumu veidi. Tā kā droši maksājumu pakalpojumi ir būtiski svarīgs nosacījums maksājumu pakalpojumu tirgus netraucētai darbībai, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jābūt pienācīgi pasargātiem no šāda apdraudējuma. Maksājumu pakalpojumi ir svarīgi nozīmīgu ekonomisku un sabiedrisku darbību veikšanai, tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kredītiestādes, ir kvalificēti kā tirgus dalībnieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 3. panta 8. punktu²⁵.	(6) Pēdējos gados ir palielinājies drošības apdraudējums, kas saistīts ar elektroniskajiem maksājumiem, jo elektroniskie maksājumi ir kļuvuši tehniski sarežģītāki, to apjoms visā pasaulē pastāvīgi pieaug un rodas jauni maksājumu veidi. Tā kā droši maksājumu pakalpojumi ir būtiski svarīgs nosacījums maksājumu pakalpojumu tirgus netraucētai darbībai, maksājumu pakalpojumu lietotājiem būtu jābūt pienācīgi pasargātiem no šāda apdraudējuma. Maksājumu pakalpojumi ir svarīgi nozīmīgu ekonomisku un sabiedrisku darbību veikšanai, tāpēc maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kredītiestādes, ir kvalificēti kā tirgus dalībnieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 3. panta 8. punktu²⁵. Apstrādājot personas datus šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem, būtu jāievēro Direktīvas 95/46/EK 16. un 17. pantā noteiktās drošības prasības.
__________________	__________________
²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes [date] Direktīva XXXX/XX/ES par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (OV L x, x. lpp.).	²⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes [date] Direktīva XXXX/XX/ES par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (OV L x, x. lpp.).
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Papildus vispārējiem pasākumiem, kas noteikti kā veicami dalībvalstu līmenī Direktīvā [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas], ar maksājumu darījumiem saistītais drošības apdraudējums būtu jānovērš arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju līmenī. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veicamajiem drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo drošības apdraudējumu. Būtu jāizveido regulārs ziņošanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ik gadu sniedz kompetentajām iestādēm atjauninātu informāciju par to drošības apdraudējuma novērtējumu un (papildu) pasākumiem, ko tie ir veikuši šā apdraudējuma novēršanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināts kaitējums citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmām (piemēram, ievērojami traucējumi kādā maksājumu sistēmā), kā arī lietotājiem, ir ļoti svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums nekavējoties ziņot Eiropas Banku iestādei par ievērojamiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.	(7) Papildus vispārējiem pasākumiem, kas noteikti kā veicami dalībvalstu līmenī Direktīvā [ievietot TID direktīvas numuru pēc pieņemšanas], drošības apdraudējums, kas ir saistīts ar tehniskas sistēmas izvēli maksājumu darījumu piedāvāšanai, būtu jānovērš arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju līmenī, viņiem pašiem sedzot izmaksas un uzņemoties atbildību. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veicamajiem drošības pasākumiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo drošības apdraudējumu to klientiem. Būtu jāizveido regulārs ziņošanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji vismaz trīs reizes gadā sniedz kompetentajām iestādēm atjauninātu informāciju par to drošības apdraudējuma novērtējumu un papildu pasākumiem, ko tie ir veikuši šā apdraudējuma mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināts kaitējums citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmām (piemēram, ievērojami traucējumi kādā maksājumu sistēmā), kā arī lietotājiem, ir ļoti svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu pienākums nekavējoties ziņot Eiropas Banku iestādei par ievērojamiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, un būtu jāpublicē ikgadējs ziņojums par digitālo maksājumu pakalpojumu drošību Savienībā.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Lai patērētāji izprastu savas tiesības un pienākumus, kas noteikti šajā direktīvā, viņi būtu skaidri un saprotami jāinformē. Tāpēc divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāizstrādā patērētāju vajadzībām atbilstoša brošūra elektroniskā formātā, kurā būtu ietverta skaidra un viegli saprotama informācija par patērētāju tiesībām un pienākumiem, kas minēti šajā direktīvā un saistītos Savienības tiesību aktos par maksājumu pakalpojumiem. Informācijai vajadzētu būt pieejamai Komisijas, Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) (“EBI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010^1a, un dalībvalstu banku regulatoru tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji visiem esošajiem un jaunajiem klientiem nodrošinātu bezmaksas brošūras pieejamību tās oriģinālajā formātā pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs (elektroniski) un filiālēs, pie pārstāvjiem un struktūrās, kuru ārpakalpojumi tiek izmantoti (papīra formātā).
	_________________
	^1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Pārskatīto maksājumu pakalpojumu tiesisko regulējumu papildina Eiropas Padomes un Parlamenta Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX]²⁶. Ar to tiek ieviesti noteikumi par daudzpusējām vai divpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro visiem patērētāju debetkaršu un kredītkaršu darījumiem un uz šiem darījumiem balstītiem elektroniskajiem un mobilajiem maksājumiem, kā arī tiek noteikti ierobežojumi konkrētu uzņēmējdarbības noteikumu izmantošanai saistībā ar karšu darījumiem. Šīs regulas mērķis ir vēl vairāk paātrināt patiesi integrēta kartei piesaistītu maksājumu tirgus izveidi.	(8) Pārskatīto maksājumu pakalpojumu tiesisko regulējumu papildina Eiropas Padomes un Parlamenta Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX]²⁶. Ar to tiek ieviesti noteikumi par daudzpusējām vai divpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro visiem patērētāju debetkaršu un kredītkaršu darījumiem un uz šiem darījumiem balstītiem elektroniskajiem un mobilajiem maksājumiem, tādējādi novēršot būtisku starp valstu maksājumu tirgiem pastāvošu šķērsli, kā arī tiek noteikti ierobežojumi konkrētu uzņēmējdarbības noteikumu izmantošanai saistībā ar karšu darījumiem. Šīs regulas mērķis ir vēl vairāk paātrināt patiesi integrēta kartei piesaistītu maksājumu tirgus izveidi.
__________________	__________________
²⁶ Eiropas Padomes un Parlamenta [date] Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX] par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L x, x. lpp.).	²⁶ Eiropas Padomes un Parlamenta [date] Regula (ES) Nr. [XX/XX/XX] par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem (OV L x, x. lpp.).
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Lai izvairītos no atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs, kas nenāktu par labu patērētājiem, šīs direktīvas noteikumi par pārredzamību un informācijas prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro arī darījumiem, kuros maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), bet otrs maksājumu pakalpojuma sniedzējs – ārpus EEZ. Tāpat ir lietderīgi paplašināt pārredzamības un informēšanas noteikumu piemērošanu, attiecinot to arī uz darījumiem visās valūtās starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas EEZ.	(9) Lai izvairītos no atšķirīgas pieejas dažādās dalībvalstīs, kas nenāktu par labu patērētājiem, šīs direktīvas noteikumi par pārredzamību un informācijas prasībām maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un par tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu būtu jāpiemēro arī darījumiem, kuros maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), bet otrs maksājumu pakalpojuma sniedzējs — ārpus EEZ. Pamatojoties uz Komisijas veikto pārskatu un –– attiecīgā gadījumā –– likumdošanas priekšlikumu, šīs direktīvas piemērošana šādiem darījumiem būtu arī jāpaplašina, lai iekļautu lielāko daļu noteikumu par tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu. Tāpat ir lietderīgi paplašināt pārredzamības un informēšanas noteikumu piemērošanu, attiecinot to arī uz darījumiem visās valūtās starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas EEZ.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Maksājumu pakalpojumu definīcijai būtu jābūt tehnoloģiski neitrālai un jāļauj turpmāk attīstīties jauniem maksājumu pakalpojumu veidiem, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus darbības apstākļus gan esošajiem, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem.	(10) Maksājumu pakalpojumu, maksājumu protokolu un standartu definīcijām vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālām un jāļauj turpmāk attīstīties jauniem maksājumu pakalpojumu veidiem, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgi drošus darbības apstākļus gan esošajiem, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Informācija no tirgus liecina, ka maksājumu darījumi, kuriem piemēro ierobežoto tīklu izņēmumu, bieži aptver lielus maksājumu apjomus ar augstu vērtību un piedāvā patērētājiem tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu, kas neatbilst Direktīvā 2007/64/EK paredzētā ierobežoto tīklu izņēmuma mērķim. Tas nozīmē lielāku apdraudējumu un tiesiskās aizsardzības trūkumu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, sevišķi patērētājiem, kā arī acīmredzami sliktāku stāvokli tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem regulējums attiecas. Lai novērstu šo apdraudējumu, nepieciešams precīzāks ierobežotā tīkla apraksts saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK. Maksājumu instruments tādējādi būtu jāuzskata par lietotu šādā ierobežotā tīklā, ja to var izmantot vienīgi tam, lai iegādātos preces un pakalpojumus konkrētā veikalā vai veikalu ķēdē, vai lai iegādātos ierobežotu preču un pakalpojumu klāstu, neraugoties uz pārdošanas punkta ģeogrāfisko izvietojumu. Šādi instrumenti varētu ietvert veikalu kartes, degvielas kartes, dalības kartes, publiskā transporta kartes, maltīšu kuponus vai kuponus par konkrētiem pakalpojumiem, kam dažkārt piemēro īpašu nodokli vai darba tiesības ar nolūku sekmēt šo instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu sociālās jomas tiesību aktos noteiktos mērķus. Ja šāds instruments specifiskai izmantošanai kļūst par vispārējas lietošanas instrumentu, uz to vairs nebūtu jāattiecas atbrīvojumam no šīs direktīvas darbības jomas. Instrumenti, ko var izmantot pirkumiem konkrētu pārdevēju veikalos, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kurš nepārtraukti aug. Atbrīvojums būtu jāpiemēro kopā ar iespējamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu ziņot par darbībām, kuras ietilpst ierobežotā tīkla darbības definīcijā.	(12) Informācija no tirgus liecina, ka maksājumu darījumi, kuriem piemēro ierobežoto tīklu izņēmumu, bieži aptver lielus maksājumu apjomus ar augstu vērtību un piedāvā patērētājiem tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu, kas neatbilst Direktīvā 2007/64/EK paredzētā ierobežoto tīklu izņēmuma mērķim. Tas nozīmē lielāku apdraudējumu un tiesiskās aizsardzības trūkumu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, sevišķi patērētājiem, kā arī acīmredzami sliktāku stāvokli tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem regulējums attiecas. Lai novērstu šo apdraudējumu, nepieciešams precīzāks ierobežotā tīkla apraksts saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK. Maksājumu instruments tādējādi būtu jāuzskata par lietotu šādā ierobežotā tīklā, ja to var izmantot vienīgi tam, lai iegādātos preces un pakalpojumus no konkrēta mazumtirgotāja vai mazumtirdzniecības ķēdē, vai lai iegādātos ierobežotu preču un pakalpojumu klāstu, neraugoties uz pārdošanas punkta ģeogrāfisko izvietojumu. Šādi instrumenti varētu ietvert veikalu kartes, degvielas kartes, dalības kartes, publiskā transporta kartes, autostāvvietu kuponus, maltīšu kuponus vai kuponus par konkrētiem pakalpojumiem, kam dažkārt piemēro īpašu nodokli vai darba tiesības ar nolūku sekmēt šo instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu sociālās jomas tiesību aktos noteiktos mērķus. Ja šāds instruments specifiskai izmantošanai kļūst par vispārējas lietošanas instrumentu, uz to vairs nebūtu jāattiecas atbrīvojumam no šīs direktīvas darbības jomas. Instrumenti, ko var izmantot pirkumiem konkrētu pārdevēju veikalos, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo šādi instrumenti parasti tiek izstrādāti pakalpojumu sniedzēju tīklam, kurš nepārtraukti aug. Atbrīvojums būtu jāpiemēro kopā ar iespējamā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumu ziņot par darbībām, kuras ietilpst ierobežotā tīkla darbības definīcijā.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti konkrēti maksājumu darījumi ar telekomunikāciju vai informācijas tehnoloģiju ierīču starpniecību, kur tīkla operators darbojas ne tikai kā starpnieks digitālo preču un pakalpojumu piegādei ar attiecīgās ierīces starpniecību, bet arī pievieno šīm precēm vai pakalpojumiem vērtību. Šis atbrīvojums ļauj noteikt tā saukto operatora maksu vai veikt pirkumus ar telefona rēķinu, piemēram, zvanu melodijas vai īpašus īsziņu pakalpojumus, kas veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri balstīti uz nelielas vērtības digitālā satura pārdošanu. Tirgus informācija neliecina, ka šī maksājuma metode, kas ir ieguvusi patērētāju uzticību un ir ērta neliela apjoma maksājumiem, būtu attīstījusies par vispārēju maksājumu starpniecības pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējā atbrīvojuma neskaidro formulējumu, šis noteikums dalībvalstīs ir īstenots dažādi. Tas ir radījis juridiskās noteiktības trūkumu uzņēmējiem un patērētājiem un dažkārt ir ļāvis pieprasīt atbrīvojumu no Direktīvas 2007/64/EK piemērošanas arī citiem maksājumu starpniecības pakalpojumiem. Tādēļ minētās direktīvas darbības joma jāsašaurina. Atbrīvojumam jāattiecas konkrēti uz mikromaksājumiem par digitālo saturu, piemēram, zvanu melodijām, fona tapetēm, mūziku, spēlēm, video vai lietojumprogrammām. Atbrīvojums jāpiemēro tikai maksājumu pakalpojumiem, ko sniedz kā palīgpakalpojumus elektronisko sakaru pakalpojumiem (t. i., attiecīgā uzņēmēja pamatdarbībai).	(13) Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti konkrēti maksājumu darījumi ar telekomunikāciju vai informācijas tehnoloģiju ierīču starpniecību, kur tīkla operators darbojas ne tikai kā starpnieks digitālo preču un pakalpojumu piegādei ar attiecīgās ierīces starpniecību, bet arī pievieno šīm precēm vai pakalpojumiem vērtību. Šis atbrīvojums ļauj noteikt tā saukto operatora maksu vai veikt pirkumus ar telefona rēķinu, piemēram, zvanu melodijas vai īpašus īsziņu pakalpojumus, kas veicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kuri balstīti uz nelielas vērtības digitālā satura pārdošanu. Tirgus informācija neliecina, ka šī maksājuma metode, kas ir ieguvusi patērētāju uzticību un ir ērta neliela apjoma maksājumiem, būtu attīstījusies par vispārēju maksājumu starpniecības pakalpojumu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējā atbrīvojuma neskaidro formulējumu, šis noteikums dalībvalstīs ir īstenots dažādi. Tas ir radījis juridiskās noteiktības trūkumu uzņēmējiem un patērētājiem un dažkārt ir ļāvis pieprasīt atbrīvojumu no Direktīvas 2007/64/EK piemērošanas arī citiem maksājumu starpniecības pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāsamazina to darījumu skaits, kas neietilpst minētās direktīvas darbības jomā. Lai novērstu to, ka netiek reglamentēti liela mēroga maksājumu darījumi, atbrīvojumam būtu jāattiecas uz mikromaksājumiem par digitālo saturu, piemēram, zvanu melodijām, fona tapetēm, mūziku, spēlēm, video vai lietojumprogrammām. Atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai maksājumu pakalpojumiem, ko sniedz kā palīgpakalpojumus elektronisko sakaru pakalpojumiem (t. i., attiecīgā uzņēmēja pamatdarbībai).
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Direktīvā 2007/64/EK noteikts, ka no tās piemērošanas ir atbrīvoti tehnisko pakalpojumu nodrošinātāji, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja pārskaitāmie līdzekļi nekad nenonāk to īpašumā. Tipiski pasākumi, uz kuriem attiecas minētais atbrīvojums, ir datu apstrāde un uzglabāšana, privātuma aizsardzības pakalpojumi un informācijas tehnoloģijas (IT). Atbrīvojums attiecas arī uz tehnisku maksājumu risinājumu izstrādi (ko dažkārt dēvē par elektroniskajiem naudas makiem) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem parasti to maksājumu pakalpojumus dara pieejamus mobilajā vai IT ierīcē.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas izmantot atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvai 2007/64/EK, bieži nejautā pārvaldes iestādēm, vai to darbība ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā, bet uzticas paši savam spriedumam. Šķiet, ka dažus atbrīvojumus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir izmantojuši, lai pārveidotu savu uzņēmējdarbības modeli tā, ka piedāvātās maksājumu darbības neietilpst direktīvas darbības jomā. Tādējādi var palielināties maksājumu pakalpojumu lietotāju apdraudējums un veidoties dažādi apstākļi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekšējā tirgū. Tādēļ pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt pienākumam ziņot pārvaldes iestādēm par konkrētām darbībām, lai nodrošinātu noteikumu viendabīgu piemērošanu visā iekšējā tirgū.	(15) Pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas izmantot atbrīvojumu atbilstīgi Direktīvai 2007/64/EK, bieži nejautā pārvaldes iestādēm, vai to darbība ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā, bet uzticas paši savam spriedumam. Šķiet, ka dažus atbrīvojumus maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir izmantojuši, lai pārveidotu savu uzņēmējdarbības modeli tā, ka piedāvātās maksājumu darbības neietilpst direktīvas darbības jomā. Tādējādi var palielināties maksājumu pakalpojumu lietotāju apdraudējums un veidoties dažādi apstākļi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekšējā tirgū. Tādēļ pakalpojumu sniedzējiem būtu jābūt pienākumam ziņot pārvaldes iestādēm par savām darbībām, lai nodrošinātu noteikumu viendabīgu piemērošanu visā iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Kopš Direktīvas 2007/64/EK pieņemšanas ir radušies jauni maksājumu pakalpojumu veidi, sevišķi interneta maksājumu jomā. Ir radušās trešās personas – pakalpojumu sniedzēji (TPPS), kas patērētājiem un tirgotājiem piedāvā tā sauktos maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, un to rīcībā pārvedamie līdzekļi bieži nemaz nenonāk. Šie pakalpojumi sekmē e-komercijas maksājumus, nodrošinot programmatūras savienojumu starp tirgotāja tīmekļa vietni un patērētāja tiešsaistes bankas pakalpojumu platformu, lai iniciētu maksājumus internetā uz kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pamata. TPPS gan tirgotājiem, gan patērētājiem piedāvā nelielu izmaksu alternatīvu karšu maksājumiem un sniedz patērētājiem iespēju iepirkties tiešsaistē, pat ja viņiem nav kredītkartes. Tomēr patlaban Direktīva 2007/64/EK uz TPPS neattiecas, tos ne vienmēr uzrauga kāda kompetentā iestāde un tie ne vienmēr ievēro Direktīvas 2007/64/EK prasības. Tas rada virkni juridisku jautājumu, piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību, drošību un atbildību, kā arī konkurences un datu aizsardzības problēmas. Tādēļ ar jaunajiem noteikumiem šīs problēmas būtu jārisina.	(18) Kopš Direktīvas 2007/64/EK pieņemšanas ir radušies jauni maksājumu pakalpojumu veidi, sevišķi interneta maksājumu jomā. Ir radušās trešās personas – pakalpojumu sniedzēji (TPPS), kas patērētājiem un tirgotājiem piedāvā tā sauktos maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, un to rīcībā pārvedamie līdzekļi bieži nemaz nenonāk. Šie pakalpojumi sekmē e-komercijas maksājumus, nodrošinot programmatūras savienojumu starp tirgotāja tīmekļa vietni un patērētāja tiešsaistes bankas pakalpojumu platformu, lai iniciētu maksājumus internetā uz kredīta pārvedumu vai tiešā debeta maksājumu pamata. TPPS gan tirgotājiem, gan patērētājiem piedāvā nelielu izmaksu alternatīvu karšu maksājumiem un sniedz patērētājiem iespēju iepirkties tiešsaistē, pat ja viņiem nav maksājumu karšu. TPPS arī piedāvā daudzsološas iespējas atvieglot pārrobežu e-komerciju iekšējā tirgū. TPPS ir saistīts arī ar nopietnām drošības problēmām attiecībā uz maksājumu integritātes nodrošināšanu un to personas datu aizsardzību, ko maksātāji darījuši tiem pieejamu. Tomēr patlaban Direktīva 2007/64/EK uz TPPS neattiecas, tos ne vienmēr uzrauga kāda kompetentā iestāde un tie ne vienmēr ievēro Direktīvas 2007/64/EK prasības. Tas rada virkni juridisku jautājumu, piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību, drošību un atbildību, kā arī konkurences un datu aizsardzības problēmas. Tādēļ ar jaunajiem noteikumiem būtu atbilstīgi jārisina visas minētās problēmas un jānodrošina, ka TPPS, kas veic savu darbību Savienībā, ir licencēti vai reģistrēti un tiek pārraudzīti kā maksājumu iestādes.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Naudas pārvedums ir vienkāršs maksājumu pakalpojums, ko parasti veic skaidrā naudā, kuru maksātājs sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgo summu, piemēram, ar sakaru tīkla palīdzību, nodod maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā. Dažās dalībvalstīs lielveikali, tirgotāji un citi mazumtirgotāji sabiedrībai sniedz attiecīgus pakalpojumus, ar kuru palīdzību var samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citus regulārus ikdienas rēķinus. Šie rēķinu maksāšanas pakalpojumi būtu jāuzskata par naudas pārvedumiem, ja vien kompetentās iestādes neuzskata, ka šī darbība atbilst citam maksājumu pakalpojumam.	(19) Naudas līdzekļu pārvedums ir vienkāršs maksājumu pakalpojums, ko parasti veic skaidrā naudā, kuru maksātājs sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas attiecīgo summu, piemēram, ar sakaru tīkla palīdzību, nodod maksājuma saņēmējam vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja uzdevumā. Dažās dalībvalstīs bankomāti (ATM), lielveikali, tirgotāji un citi mazumtirgotāji sabiedrībai sniedz attiecīgus pakalpojumus, ar kuru palīdzību var samaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un citus regulārus ikdienas rēķinus. Šie rēķinu maksāšanas pakalpojumi būtu jāuzskata par naudas līdzekļu pārvedumiem, ja vien kompetentās iestādes neuzskata, ka šī darbība atbilst citam maksājumu pakalpojumam.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi attiecībā uz maksājumiem un lai nodrošinātu, ka tas veicina elektronisko tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi, ir svarīgi nodrošināt iespējamajiem jaunpienācējiem un pašreizējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem alternatīvas karšu maksājumiem, lai pilnveidotu un uzlabotu pakalpojumus, ko tie sniedz patērētājiem un mazumtirgotājiem. Tādēļ divu gadu laikā no šīs direktīvas stāšanās spēkā EBI ciešā sadarbībā ar Komisija sagatavo plašu novērtējumu par to, cik pamatoti un ieteicami ir ieviest prasību nodrošināt, lai starptautiskais bankas konta numurs (IBAN), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. panta 15. punktā, vai attiecīgi cits līdzvērtīgs identifikators, elektroniski nolasāmā veidā būtu pieejams debetkartēs un citos maksāšanas instrumentos. Novērtējumā ņem vērā noteikumus par krāpšanas novēršanu un datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Ja pakalpojumu sniedzēji sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, uz ko attiecas šī direktīva, tiem būtu vienmēr jātur maksājumu konti, kurus izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Lai maksājumu iestādes varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, ir būtiski svarīgi, lai tām būtu pieejami maksājumu konti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tie ir pieejami samērīgi ar paredzēto likumīgo mērķi.	(27) Ja pakalpojumu sniedzēji sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, uz ko attiecas šī direktīva, tiem būtu vienmēr jātur maksājumu konti, kurus izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Lai maksājumu iestādes varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, ir būtiski svarīgi, lai tām būtu pieejami maksājumu konti. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai piekļuve būtu nediskriminējoša un samērīga ar paredzēto likumīgo mērķi. Lai gan nodrošinātā piekļuve varētu būt ļoti vienkāršota, tai vienmēr vajadzētu būt pietiekami plašai, lai maksājumu iestāde spētu sniegt savus pakalpojumus netraucēti un efektīvi. Par šādu piekļuvi iekasētajām maksām nevajadzētu būt nesamērīgām vai neatbilstošām uzņēmējdarbības standartpraksei.
Pamatojums
Maksājumu konti sabiedrībā ir svarīga pamatinfrastruktūras daļa. Lai gan dalībniekiem, kuri nodrošina kontus, protams, jābūt iespējai to darīt komerciāli, ir jābūt spēkā atsevišķiem pamatierobežojumiem attiecībā uz to, kā šie dalībnieki veic uzņēmējdarbību. Nav pieļaujams, ka tie savas piekļuves iespējas izmanto, lai bloķētu citus dalībniekus, liedzot piekļuvi vai pieprasot pārmērīgi augstas cenas. Tā kā ir konstatēti vairāki šādi incidenti, ir jāprecizē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina nediskriminējoša piekļuve kontiem.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Kopumā ir bijusi vērojama apmierinoša sadarbība starp kompetentajām valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu maksājumu iestādēm un kontroles veikšanu, un kuras lemj par šo atļauju atņemšanu. Tomēr kompetento iestāžu sadarbība būtu jāstiprina gan attiecībā uz informāciju, ar kuru tās apmainās, gan attiecībā uz direktīvas saskaņotu piemērošanu un interpretēšanu, ja atļauju saņēmusī maksājumu iestāde vēlētos sniegt maksājumu pakalpojumus arī tādā dalībvalstī, kas nav tās izcelsmes dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību (“atļauju (pasu) piešķiršanas režīms”). Būtu jālūdz Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt pamatnostādnes par sadarbību un datu apmaiņu.	(29) Kopumā ir bijusi vērojama apmierinoša sadarbība starp kompetentajām valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu maksājumu iestādēm un kontroles veikšanu, un kuras lemj par šo atļauju atņemšanu. Tomēr kompetento iestāžu sadarbība būtu jāstiprina gan attiecībā uz informāciju, ar kuru tās apmainās, gan attiecībā uz direktīvas saskaņotu piemērošanu un interpretēšanu, ja atļauju saņēmusī maksājumu iestāde vēlētos sniegt maksājumu pakalpojumus arī tādā dalībvalstī, kas nav tās izcelsmes dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību (“atļauju (pasu) piešķiršanas režīms”). EBI būtu jāizstrādā pamatnostādnes par sadarbību un datu apmaiņu, pirms tam apspriežoties ar konsultatīvo komiteju, kas izveidota, lai īstenotu šo direktīvu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un cita starpā pārstāv dalībniekus, kuri neietilpst banku nozarē.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 30. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai veicinātu kompetento iestāžu atļauju saņēmušo vai reģistrēto maksājumu iestāžu pārredzamību, ieskaitot to pārstāvjus un filiāles, EBI būtu jāizveido tīmekļa portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un savstarpēji savieno valstu reģistrus. Šiem pasākumiem vajadzētu veicināt kompetento iestāžu sadarbību.	(30) Lai veicinātu kompetento iestāžu atļauju saņēmušo vai reģistrēto maksājumu iestāžu pārredzamību, ieskaitot to pārstāvjus un filiāles, EBI būtu jāizveido tīmekļa portāls, kas darbojas kā Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un savstarpēji savieno valstu reģistrus. Šiem pasākumiem vajadzētu veicināt kompetento iestāžu sadarbību, nodrošinot pilnīgu atbalstu maksājumu videi, kas sekmē konkurenci, inovācijas un drošību, sniedzot ieguvumus visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši patērētājiem.
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 32. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm nepieciešamas, lai uzraudzītu maksājumu iestāžu atbilstīgumu, un tās būtu jāizmanto, ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu. Izmantojot pilnvaras, kas var ievērojami skart tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību,, dalībvalstīs būtu jābūt pienācīgiem un efektīviem aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu vai patvaļu, piemēram, vajadzības gadījumā, nepieciešamībai saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes.	(32) Šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm nepieciešamas, lai uzraudzītu maksājumu iestāžu atbilstīgumu, un tās būtu jāizmanto, ievērojot pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu. Neskarot neatkarīgas iestādes (valsts datu aizsardzības iestādes) kontroli saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktu, izmantojot pilnvaras, kas var ievērojami skart tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīs būtu jābūt pienācīgiem un efektīviem aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu vai patvaļu, piemēram, vajadzības gadījumā, nepieciešamībai saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 34. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs spētu piekļūt maksājumu sistēmu tehniskās infrastruktūras pakalpojumiem. Šādai piekļuvei tomēr vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgām prasībām, lai nodrošinātu šo sistēmu integritāti un stabilitāti. Katram maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedz pieteikumu līdzdalībai maksājumu sistēmā, būtu jāsniedz pierādījumi maksājumu sistēmas dalībniekiem, ka tā iekšējās procedūras ir pietiekami nodrošinātas pret visiem apdraudējumiem. Šajās maksājumu sistēmās parasti ir iekļautas, piemēram, četrpusējas karšu shēmas, kā arī galvenās sistēmas kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādei. Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret dažādu kategoriju atļautiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar to licenci, ir svarīgi precizēt noteikumus par piekļuvi maksājumu pakalpojumu sniegšanai un piekļuvi maksājumu sistēmām.	(34) Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs spētu piekļūt maksājumu sistēmu tehniskās infrastruktūras pakalpojumiem. Šādai piekļuvei tomēr vajadzētu būt atkarīgai no attiecīgām prasībām, lai nodrošinātu šo sistēmu integritāti un stabilitāti. Katram maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš iesniedz pieteikumu līdzdalībai maksājumu sistēmā, būtu jāuzņemas risks par savu sistēmas izvēli un jāsniedz pierādījumi maksājumu sistēmas dalībniekiem, ka tā iekšējās procedūras ir pietiekami nodrošinātas pret visiem apdraudējumiem un trešās puses veiktu krāpniecisku izmantojumu operētājsistēmu izvēles dēļ. Šajās maksājumu sistēmās parasti ir iekļautas, piemēram, četrpusējas karšu shēmas, kā arī galvenās sistēmas kredīta pārvedumu un tiešā debeta maksājumu apstrādei. Lai visā Savienībā nodrošinātu vienādu attieksmi pret dažādu kategoriju atļautiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar to licenci, ir svarīgi precizēt noteikumus par piekļuvi maksājumu pakalpojumu sniegšanai un piekļuvi maksājumu sistēmām.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 41. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Šajā direktīvā būtu jāprecizē maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kam būtu jāsaņem vienādi augstvērtīga, skaidra informācija par maksājumu pakalpojumiem, lai viņi varētu veikt uz informāciju balstītu un brīvu izvēli visā Savienībā. Pārredzamības labad šajā direktīvā būtu jāparedz saskaņotas prasības, lai nodrošinātu vajadzīgās informācijas sniegšanu pietiekamā apjomā maksājumu pakalpojumu lietotājiem gan attiecībā uz maksājumu pakalpojumu līgumu, gan maksājumu darījumiem. Lai sekmētu maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus netraucētu darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt tikai tos noteikumus par informēšanu, kas paredzēti šajā direktīvā.	(41) Šajā direktīvā būtu jāprecizē maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi attiecībā uz informācijas sniegšanu maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kam būtu jāsaņem vienādi augstvērtīga, skaidra informācija par maksājumu pakalpojumiem, pamatojoties uz dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem noteikumiem (jo īpaši attiecībā uz nodevu struktūru), lai viņi varētu veikt uz informāciju balstītu un brīvu izvēli visā Savienībā. Pārredzamības labad šajā direktīvā būtu jāparedz saskaņotas prasības, lai maksājumu pakalpojumu lietotājiem nodrošinātu pietiekamu un visaptverošu vajadzīgo informāciju gan attiecībā uz maksājumu pakalpojumu līgumu, gan maksājumu darījumiem. Lai sekmētu maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus netraucētu darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt tikai tos noteikumus par informēšanu, kas paredzēti šajā direktīvā, kā arī Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 43. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Prasītajai informācijai vajadzētu būt samērīgai ar lietotāju vajadzībām, un tā būtu jāpaziņo standartizētā veidā. Tomēr informēšanas prasībām saistībā ar vienreizēju maksājumu darījumu būtu jāatšķiras no informēšanas prasībām saistībā ar tādu pamatlīgumu, kurā paredzēta virkne maksājumu darījumu.	(43) Prasītajai informācijai vajadzētu būt samērīgai ar lietotāju vajadzībām, un tā būtu jāpaziņo standartizētā un skaidrā veidā, uzlabojot efektivitāti. Tomēr informēšanas prasībām saistībā ar vienreizēju maksājumu darījumu būtu jāatšķiras no informēšanas prasībām saistībā ar tādu pamatlīgumu, kurā paredzēta virkne maksājumu darījumu.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 46. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Šajā direktīvā būtu jādod patērētājam tiesības saņemt attiecīgo informāciju bez maksas, pirms tas uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Tāpat patērētājam jebkurā līgumattiecību laikā būtu jābūt iespējai bez maksas papīra formā pieprasīt iepriekšēju informāciju, kā arī pamatlīgumu, lai varētu salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus un to nosacījumus un domstarpību gadījumā varētu pārbaudīt savas līgumtiesības un saistības. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst Direktīvas 2002/65/EK noteikumiem. Šajā direktīvā skaidri formulētie noteikumi par bezmaksas informāciju nedrīkstētu ļaut iekasēt maksu, sniedzot informāciju patērētājiem saskaņā ar citām piemērojamām direktīvām.	(46) Šajā direktīvā būtu jādod patērētājam tiesības saņemt attiecīgo informāciju bez maksas, pirms tas uzņemas saistības, ko uzliek jebkāds maksājumu pakalpojumu līgums. Tāpat patērētājam jebkurā līgumattiecību laikā būtu jābūt iespējai bez maksas papīra formā pieprasīt iepriekšēju informāciju, kā arī pamatlīgumu, lai varētu salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus un to nosacījumus un domstarpību gadījumā varētu pārbaudīt savas līgumtiesības un saistības, tādējādi nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Šiem noteikumiem būtu jāatbilst Direktīvas 2002/65/EK noteikumiem. Šajā direktīvā skaidri formulētie noteikumi par bezmaksas informāciju nedrīkstētu ļaut iekasēt maksu, sniedzot informāciju patērētājiem saskaņā ar citām piemērojamām direktīvām.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 49. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai atvieglotu patērētāju mobilitāti, patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas izbeigt pamatlīgumu pēc viena gada. Attiecībā uz patērētājiem iepriekšējas paziņošanas termiņam, par kuru vienojas, nebūtu jābūt garākam par vienu mēnesi, bet attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – ne īsākam par diviem mēnešiem. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums ārkārtas apstākļos izbeigt maksājumu pakalpojumu līgumu saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, saskaņā ar jebkādām darbībām, kas vērstas uz līdzekļu iesaldēšanu, vai jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.	(49) Lai atvieglotu patērētāju mobilitāti, patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez maksas izbeigt pamatlīgumu. Attiecībā uz patērētājiem iepriekšējas paziņošanas termiņam, par kuru vienojas, nebūtu jābūt garākam par vienu mēnesi, bet attiecībā uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — ne īsākam par trim mēnešiem. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums ārkārtas apstākļos izbeigt maksājumu pakalpojumu līgumu saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības vai valsts tiesību aktiem, piemēram, tiesību aktiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, saskaņā ar jebkādām darbībām, kas vērstas uz līdzekļu iesaldēšanu, vai jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas saistīti ar noziegumu novēršanu un izmeklēšanu.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 51. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Jāizstrādā kritēriji, saskaņā ar kuriem TPPS tiek ļauts piekļūt informācijai par līdzekļu pieejamību maksājumu pakalpojuma lietotāja kontā, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šo informāciju izmantot. Jo īpaši gan TPPS, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas apkalpo maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu, būtu jāizpilda nepieciešamās datu aizsardzības un drošības prasības, kuras noteiktas vai minētas šajā direktīvā vai iekļautas EBI pamatnostādnēs, maksātājiem būtu jādod nepārprotama piekrišana tam, ka TPPS piekļūst to maksājumu kontam, un jābūt pienācīgi informētiem par šīs piekļuves apjomu. Lai varētu attīstīties citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri nevar pieņemt noguldījumus, kredītiestādēm tiem jāsniedz informācija par līdzekļu pieejamību, ja maksātājs ir devis piekrišanu šīs informācijas paziņošanai maksājumu pakalpojumu sniedzējam – maksājumu instrumenta izdevējam.	(51) Jāizstrādā kritēriji, saskaņā ar kuriem TPPS tiek ļauts piekļūt informācijai par līdzekļu pieejamību maksājumu pakalpojuma lietotāja kontā, kuru tur cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šo informāciju izmantot. Jo īpaši gan TPPS, gan maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas apkalpo maksājumu pakalpojumu lietotāja kontu, būtu jāizpilda nepieciešamās datu aizsardzības un drošības prasības, kuras noteiktas vai minētas šajā direktīvā vai iekļautas EBI īstenošanas tehniskajos standartos. Šādi īstenošanas tehniskie standarti EBI būtu jāizstrādā pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 29. apsvērumā. Maksātājiem būtu jāsaņem konkrēta informācija par to, kur viņi izmanto TPPS, un jādod nepārprotama piekrišana tam, ka TPPS piekļūst to maksājumu kontam, un jābūt pienācīgi informētiem par šīs piekļuves apjomu. Papildus TPPS tirgū ir arī citas maksājumu trešās personas — instrumenti emitenti, kuras, tāpat kā TPPS, nevar pieņemt noguldījumus, bet kuru uzņēmējdarbības pamatā atšķirībā no TPPS ir kartei piesaistītu maksājumu instrumentu izsniegšana. Lai šīs trešās personas –– maksājumu instrumentu emitenti varētu attīstīties, kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiem jāsniedz informācija par līdzekļu pieejamību, ja maksātājs ir devis piekrišanu šīs informācijas paziņošanai šīm trešām personām. Lai nodrošinātu inovatīvu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem brīvu piekļuvi tirgum, nevajadzētu izvirzīt prasību slēgt līgumu vai vienošanos starp kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojuma sniedzēju un TPPS.
Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a) Lai veicinātu inovāciju un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nebūtu jāparedz prasība, ka TPPS ir jāizveido līgumattiecības ar kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar maksājumu iniciēšanas vai konta informācijas pakalpojumiem. TPPS būtu tikai jāievēro vispārējais tiesiskais regulējums un uzraudzības kārtība.
Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 54. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Neatļautu maksājumu darījumu gadījumā maksātājam būtu nekavējoties jāsaņem atpakaļ attiecīgā darījuma summa. Lai maksātājs nenonāktu nelabvēlīgā stāvoklī, atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas dienai nevajadzētu būt pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Lai mudinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju bez liekas kavēšanās ziņot pakalpojumu sniedzējam par maksājumu instrumenta zādzību vai nozaudēšanu un tādējādi samazināt neautorizētu darījumu risku, lietotāja atbildībai būtu jābūt ļoti ierobežotas summas apjomā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tādējādi EUR 50 šķiet piemērota summa, lai nodrošinātu lietotājiem saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību Savienībā. Turklāt, tiklīdz lietotāji ir informējuši maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka viņu maksājumu instrumenta drošība, iespējams, ir apdraudēta, no lietotājiem nevajadzētu prasīt segt jebkādus turpmākus zaudējumus, kas izriet no minētā instrumenta neautorizētas lietošanas. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par savu produktu tehnisko drošību.	(54) Neatļautu maksājumu darījumu gadījumā maksātājam būtu vienas darba dienas laikā jāsaņem atpakaļ attiecīgā darījuma summa. Lai maksātājs nenonāktu nelabvēlīgā stāvoklī, atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas dienai nevajadzētu būt pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājam būtu jāsaņem arī kompensācija par procentu zaudējumiem. Lai mudinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju bez liekas kavēšanās ziņot pakalpojumu sniedzējam par maksājumu instrumenta zādzību vai nozaudēšanu un tādējādi samazināt neautorizētu darījumu risku, lietotāja atbildībai būtu jābūt ļoti ierobežotas summas apjomā, ja vien maksājumu pakalpojumu lietotājs nav rīkojies krāpnieciski vai pieļāvis rupju neuzmanību. Tādējādi EUR 50 šķiet piemērota summa, lai nodrošinātu lietotājiem saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību Savienībā. Turklāt, tiklīdz lietotāji ir informējuši maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka viņu maksājumu instrumenta drošība, iespējams, ir apdraudēta, no lietotājiem nevajadzētu prasīt segt jebkādus turpmākus zaudējumus, kas izriet no minētā instrumenta neautorizētas lietošanas. Šai direktīvai nebūtu jāskar maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība par savu produktu tehnisko drošību.
Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 57. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Šajā direktīvā būtu jānosaka noteikumi par atmaksājumu, kas aizsargā patērētāju, ja veiktā maksājumu darījuma summa pārsniedz paredzamo summu. Lai novērstu to, ka maksātājs nonāk finansiāli neizdevīgā stāvoklī, ir jānodrošina, ka atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas diena nav pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Tiešā debeta maksājumu gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj nodrošināt saviem klientiem pat labvēlīgāki nosacījumi, un klientiem būtu jābūt beznosacījumu tiesībām uz jebkura apstrīdēta maksājumu darījuma atmaksājumu. Tomēr šīs beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu, kas nodrošina patērētāju visaugstākā līmeņa aizsardzību, nav pamatotas tajos gadījumos, kad tirgotājs jau ir izpildījis līgumsaistības un attiecīgā prece vai pakalpojums jau ir patērēts. Ja lietotājs pieprasa kāda maksājumu darījuma atmaksājumu, tiesības uz atmaksājumu nedrīkstētu skart ne maksātāja atbildību iepretim maksājuma saņēmējam atbilstīgi konkrētajām attiecībām, piemēram, par precēm vai pakalpojumiem, kas pasūtīti, izlietoti vai par ko likumīgi iekasēta maksa, ne arī lietotāja tiesības attiecībā uz maksājuma uzdevuma atsaukšanu.	(57) Šajā direktīvā būtu jānosaka noteikumi par atmaksājumu, kas aizsargā patērētāju, ja veiktā maksājumu darījuma summa pārsniedz paredzamo summu. Lai novērstu to, ka maksātājs nonāk finansiāli neizdevīgā stāvoklī, ir jānodrošina, ka atmaksājuma kreditēšanas valutēšanas diena nav pēc tās dienas, kad attiecīgā summa tikusi debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājam būtu arī jāsaņem kompensācija par procentu zaudējumu. Tiešā debeta maksājumu gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj nodrošināt saviem klientiem pat labvēlīgāki nosacījumi, un klientiem būtu jābūt beznosacījumu tiesībām uz jebkura apstrīdēta maksājumu darījuma atmaksājumu. Ja lietotājs pieprasa kāda maksājumu darījuma atmaksājumu, tiesības uz atmaksājumu nedrīkstētu skart ne maksātāja atbildību iepretim maksājuma saņēmējam atbilstīgi konkrētajām attiecībām, piemēram, par precēm vai pakalpojumiem, kas pasūtīti, izlietoti vai par ko likumīgi iekasēta maksa, ne arī lietotāja tiesības attiecībā uz maksājuma uzdevuma atsaukšanu.
Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 63. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Dažādas valstu prakses saistībā ar maksas noteikšanu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu (papildmaksas) ir radījušas ārkārtīgu neviendabīgumu Savienības maksājumu tirgū un neskaidrību patērētājiem, sevišķi e-komercijas un pārrobežu kontekstā. Tirgotāji tajās dalībvalstīs, kur papildmaksas ir atļautas, piedāvā produktus un pakalpojumus dalībvalstīs, kur tā ir aizliegta, un šādos gadījumos tomēr pieprasa no patērētāja papildmaksu. Tomēr pārliecinošs pamatojums papildmaksas noteikšanas prakses pārskatīšanai ir tāds, ka ar Regulu (ES) Nr. xxx/yyyy tiek izstrādāti noteikumi daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem. Tā kā starpbanku komisijas maksas ir galvenais elements, kas padara lielāko daļu karšu maksājumu dārgus, un papildmaksu faktiski nosaka tikai kartei piesaistītiem maksājumiem, kopā ar noteikumiem par starpbanku komisijas maksām būtu jāveic arī papildmaksu noteikumu pārskatīšana. Lai sekmētu izmaksu pārredzamību un visefektīvāko maksājumu instrumentu izmantošanu, dalībvalstīm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu ļaut maksājuma saņēmējam pieprasīt maksu no maksātāja par konkrētā maksājumu instrumenta izmantošanu, pienācīgi ievērojot Direktīvas 2011/83/ES noteikumus. Tomēr maksājuma saņēmēja tiesībām pieprasīt papildmaksu būtu jāattiecas tikai uz tiem maksājumu instrumentiem, saistībā ar kuriem starpbanku komisijas maksas nav reglamentētas. Tam būtu jānodrošina novirzīšana uz vislētākajiem maksājumu veidiem.	(63) Dažādas valstu prakses saistībā ar maksas noteikšanu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu (papildmaksas) ir radījušas ārkārtīgu neviendabīgumu Savienības maksājumu tirgū un neskaidrību patērētājiem, sevišķi e-komercijas un pārrobežu kontekstā. Tirgotāji tajās dalībvalstīs, kur papildmaksas ir atļautas, piedāvā produktus un pakalpojumus dalībvalstīs, kur tā ir aizliegta, un šādos gadījumos tomēr pieprasa no patērētāja papildmaksu. Ir zināmi arī daudzi piemēri tam, kā tirgotāji no patērētājiem pieprasa papildmaksas, kas ir daudz lielākas par izmaksām, kuras tirgotājam radušās saistībā ar konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu. Tomēr pārliecinošs pamatojums papildmaksas noteikšanas prakses pārskatīšanai ir tāds, ka ar Regulu (ES) Nr. xxx/yyyy tiek izstrādāti noteikumi daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem. Tā kā starpbanku komisijas maksas ir galvenais elements, kas padara lielāko daļu karšu maksājumu dārgus, un papildmaksu faktiski nosaka tikai kartei piesaistītiem maksājumiem, kopā ar noteikumiem par starpbanku komisijas maksām būtu jāveic arī papildmaksu noteikumu pārskatīšana. Lai sekmētu Savienības maksājumu tirgus darbību, mazinātu patērētāju neskaidrības un izbeigtu pārmērīgi lielu papildmaksu piemērošanas praksi, dalībvalstīm papildmaksas būtu jāaizliedz, pastāvīgi liedzot maksājumu saņēmējiem iespēju pieprasīt no maksājumu veicējiem samaksu par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu.
Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 66. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(66) Maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi zināt maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas un piemērojamās maksas, lai varētu izdarīt savu izvēli. Tādējādi būtu jāaizliedz izmantot nepārredzamas cenu noteikšanas metodes, jo pastāv vispārējs uzskats, ka šo metožu rezultātā lietotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt maksājumu pakalpojuma faktisko cenu. Jo īpaši nedrīkstētu atļaut izmantot lietotājam neizdevīgu valutēšanas dienu.	(66) Lai stiprinātu patērētāju uzticību saskaņotam maksājumu tirgum, maksājumu pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi zināt maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas un piemērojamās maksas, lai varētu izdarīt savu izvēli. Tādējādi būtu jāaizliedz izmantot nepārredzamas cenu noteikšanas metodes, jo pastāv vispārējs uzskats, ka šo metožu rezultātā lietotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt maksājumu pakalpojuma faktisko cenu. Jo īpaši nedrīkstētu atļaut izmantot lietotājam neizdevīgu valutēšanas dienu.
Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 68. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas atbildība par maksājuma pareizu izpildi, tostarp jo īpaši par maksājumu darījuma pilnu summu un izpildes laiku, kā arī pilna atbildība par jebkādām kļūmēm, ko izraisījušas citas personas maksājumu sistēmas ķēdē līdz pat maksājuma saņēmēja kontam. No šīs atbildības izriet, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu labot maksājuma darījuma izpildi vai nekavējoties atmaksāt attiecīgā darījuma summu maksātājam, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav kreditēta vai tikai ar kavēšanos ir kreditēta pilna summa, neskarot citus iespējamos prasījumus, kas iespējami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tā kā atbildību uzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātājam un maksājuma saņēmējam nebūtu jāuzņemas nekādas izmaksas saistībās ar nepareizo maksājumu. Ja maksājumu darījumi netiek veikti, tiek veikti kļūdaini vai ar kavēšanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikto laboto maksājumu valutēšanas datums vienmēr atbilst pareizas izpildes valutēšanas datumam.	(68) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurš ir konta apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai attiecīgā gadījumā –– TPPS, būtu jāuzņemas atbildība par maksājuma pareizu izpildi, tostarp jo īpaši par maksājumu darījuma pilnu summu un izpildes laiku, kā arī pilna atbildība par jebkādām kļūmēm, ko izraisījušas citas personas maksājumu sistēmas ķēdē līdz pat maksājuma saņēmēja kontam. No šīs atbildības izriet, ka maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzētu labot maksājuma darījuma izpildi vai nekavējoties atmaksāt attiecīgā darījuma summu maksātājam tajā pašā dienā, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatējis kļūdu, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav kreditēta vai tikai ar kavēšanos ir kreditēta pilna summa, neskarot citus iespējamos prasījumus, kas iespējami saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tā kā atbildību uzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksātājam un maksājuma saņēmējam nebūtu jāuzņemas nekādas izmaksas saistībās ar nepareizo maksājumu. Ja maksājumu darījumi netiek veikti, tiek veikti kļūdaini vai ar kavēšanos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēju veikto laboto maksājumu valutēšanas datums vienmēr atbilst pareizas izpildes valutēšanas datumam. Beznosacījuma atmaksājuma oponenti uzsver ļaunprātīgas izmantošanas risku no patērētāju puses. Nav pierādījumu šādu tiesību ļaunprātīgai izmantošanai valstīs, kurās patērētajiem ir beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu. Par šādu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu maksājuma saņēmēju sodītu ar atkārtotu maksājuma prasību, un pusei, kas ļaunprātīgi izmantojusi šīs tiesības, būtu jāsedz papildu izmaksas, kas radušās šāda t. s. R darījuma rezultātā, patērētājs tiktu iekļauts “melnajā sarakstā” vai viņam tiktu aizliegts izmantot pakalpojumu, atceļot pamatlīgumu, un maksājuma atsaukšana neatceltu pienākumu veikt samaksu par patērētajām precēm.
Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 71. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Lai veicinātu efektīvu krāpšanas novēršanu un cīnītos pret krāpšanu maksājumos visā Savienībā, būtu jāizstrādā noteikums par efektīvu datu apmaiņu starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būtu jāatļauj apkopot un apstrādāt personas datus par krāpnieciskos maksājumu darījumos iesaistītām personām, kā arī apmainīties ar minētajiem datiem. Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK³⁷, valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001³⁸.	(71) Maksājumu pakalpojumu sniegšana var ietvert personas datu apstrādi. Personas datu apstrādei šīs direktīvas nolūkos piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK³⁷, valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001³⁸.
__________________	__________________
³⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).	³⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
³⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp).	³⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp).
Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 72.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(72a) Drošības incidentu ziņošanas pienākumi neskar citus incidentu ziņošanas pienākumus, kas paredzēti citos leģislatīvajos aktos, jo īpaši prasības attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumiem, kas noteiktas Direktīvā 2002/58/EK, Regulā (ES) Nr. .. [Vispārējā datu aizsardzības regula] un drošības incidentu ziņošanas prasībās, ko plānots noteikt ar Direktīvu …/…/ES [Direktīva par tīklu un informācijas drošību].
Pamatojums
Apsvēruma pamatā ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja priekšlikums.
Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 74. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(74) Neskarot klientu tiesības vērsties tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina viegli pieejama un izmaksu ziņā atbilstīga maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāju konfliktu, kas izriet no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ārpustiesas atrisināšana. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008⁴⁰ ir noteikts, ka patērētāja aizsardzība, kas noteikta saistošos tās valsts tiesību aktos, kurā patērētājs parasti uzturas, nevar tikt mazināta ar līguma noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai izveidotu efektīvu strīdu risināšanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvu patērētāju sūdzību apstrādes procedūru, kuru to klienti var izmantot, pirms strīds tiek nodots risināšanai ārpustiesas procedūrā vai tiesā. Strīdu risināšanas procedūrā būtu jābūt īsiem un skaidri definētiem termiņiem, kuros maksājumu pakalpojumu sniedzējam uz sūdzību jāatbild.	(74) Neskarot klientu tiesības vērsties tiesā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas un tiek nodrošinātas viegli pieejamas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas procedūras maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu lietotāju strīdu, kas izriet no šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, ārpustiesas risināšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008⁴⁰ ir noteikts, ka patērētāja aizsardzība, kas noteikta saistošos tās valsts tiesību aktos, kurā patērētājs parasti uzturas, nevar tikt mazināta ar līguma noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai izveidotu efektīvu strīdu risināšanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvu sūdzību apstrādes procedūru, kuru to maksājumu pakalpojumu izmantotāji var izmantot, pirms strīds tiek nodots risināšanai ārpustiesas procedūrā vai tiesā. Strīdu risināšanas procedūrā būtu jābūt īsiem un skaidri definētiem termiņiem, kuros maksājumu pakalpojumu sniedzējam uz sūdzību jāatbild.
__________________	__________________
⁴⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).	⁴⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
Pamatojums
Prasībām par ārpustiesas procedūrām būtu jābūt stingrām. Ārpustiesas un sūdzību procedūrām nevajadzētu būt obligāti pieejamām tikai patērētājiem, bet piekļuvi šīm procedūrām varētu nodrošināt arī citiem maksājumu pakalpojumu lietotājiem.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 74.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(74a) Ņemot vērā ECB apņemšanos izveidot un vadīt EPMV un Komisijas apņemšanos aktīvi iesaistīties EPMV, Komisijai būtu bez liekas kavēšanās jānodrošina SEPA pārraudzības pastiprināšana pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Būtu jānodrošina, lai pēc iespējas tiktu piemērota Savienības metode, un vienlaikus būtu jācenšas nodrošināt ieinteresēto personu dalību no piedāvājuma un pieprasījuma puses, īstenojot to aktīvu iesaisti, konsultācijas un nodrošinot pilnīgu pārredzamību. Proti, būtu līdzvērtīgi jāpārstāv maksājumu pakalpojumu sniedzēji un lietotāji, nodrošinot ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanu, veicinot galalietotāju pietiekamu informēšanu par SEPA procesu un uzraugot SEPA procesa īstenošanu.
Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 80. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(80) Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj paļauties uz speciālajām zināšanām un atbalstu no EBI, kurai būtu jāizstrādā pamatnostādnes un regulējoši tehniskie standarti par maksājumu pakalpojumu drošības aspektiem, kā arī uz dalībvalstu sadarbību saistībā ar atļautu maksājumu iestāžu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības veikšanu citās dalībvalstīs. Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt šos regulējošos tehniskos standartus. Šie īpašie uzdevumi ir pilnīgā saskaņā ar EBI lomu un pienākumiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1093/2010, saskaņā ar kuru EBI ir izveidota.	(80) Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, Komisijai būtu jāspēj paļauties uz speciālajām zināšanām un atbalstu no EBI, kurai būtu jāsagatavo īstenošanas tehniskie standarti par maksājumu pakalpojumu drošības aspektiem, kā arī uz dalībvalstu sadarbību saistībā ar atļautu maksājumu iestāžu pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības veikšanu citās dalībvalstīs. Ja šādi īstenošanas tehniskie standarti attiecas uz maksājumu drošības aspektiem, EBI ņem vērā arī Eiropas Privātklientu maksājumu drošības foruma (SecurePay forums) pieņemtos ieteikumus par interneta maksājumu drošību un maksājumu kontu piekļuves pakalpojumiem. Šādu prasību īstenošanā EBI būtu jāapspriežas ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 29. apsvērumā. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt šos īstenošanas tehniskos standartus. Šie īpašie uzdevumi ir pilnīgā saskaņā ar EBI lomu un pienākumiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1093/2010, saskaņā ar kuru EBI ir izveidota.
Pamatojums
Ir jānodrošina vienādi konkurences apstākļi attiecībā uz drošības un kontroles pasākumiem.
Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 80.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(80a) Lai maksājumu pakalpojumu sniegšana noritētu sekmīgi un pilnībā tiktu īstenots SEPA projekta potenciāls, ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas un jo īpaši lietotāji, tajā skaitā patērētāji, tiktu cieši iesaistīti un varētu pilnvērtīgi piedalīties. Lai gan SEPA pārvaldības struktūras izveide ir solis uz priekšu virzībā uz SEPA pārvaldību un turpmākiem maksājumu pakalpojumiem, ņemot vērā ieinteresēto pušu labāku pārstāvību SEPA, lēmumu pieņemšana par maksājumu pakalpojumiem joprojām ir neobjektīva, vairāk ņemot vērā piegādes puses, jo īpaši — ar Eiropas Maksājumu padomes (EMP) starpniecību — Eiropas banku intereses. Tāpēc ir svarīgi, ka Komisija cita starpā pārskata EMP sastāvu, tās mijiedarbību ar plašākas pārvaldības struktūru, piemēram, EPA padomi, un šīs plašākās pārvaldības struktūras lomu. Ja Komisijas pārskats apstiprinās vajadzību pēc papildu ierosmēm, lai uzlabotu SEPA pārvaldību, Komisijai atbilstošā gadījumā būtu jāapsver iespēja iesniegt leģislatīvu priekšlikumu.
Pamatojums
Kad 2012. gadā tika panākta vienošanās par SEPA regulējumu, Eiropas Komisija paziņoja par Eiropas Maksājumu padomes (EMP) struktūru analīzes veikšanu un iespējamu priekšlikumu sagatavošanu par tās reformu, lai risinātu problēmas saistībā ar šo iestādi, kas ir neobjektīva, vairāk ņemot vērā banku nozares intereses. Līdz šim Komisija savas ieceres par šādu reformu nav izklāstījusi nevienā priekšlikumā. Tāpēc ir jāatsaucas uz Komisijas paziņojumu, lai veicinātu turpmākus ar reformu saistītus centienus.
Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 83.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(83a) Savstarpējās atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāatsauc atļauja vai jāatsakās to izsniegt, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiskā darbība skaidri norāda, ka maksājumu iestāde ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai veic lielāko daļu savas darbības. Maksājumu iestādes darbība būtu jāatļauj tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta tās juridiskā adrese vai atrodas tās galvenais birojs, ja saskaņā ar tās izcelsmes valsts tiesisko regulējumu tai nav juridiskās adreses. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai maksājumu iestādes galvenais birojs vienmēr atrastos tās izcelsmes dalībvalstī un lai tas tur faktiski darbotos.
Pamatojums
Šis grozījums ir saskaņā ar spēkā esošo Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 31. apsvēruma tekstu, un šā grozījuma pamatā ir minētais apsvērums. Mērķis ir noraidīt arbitrāžu Savienībā.
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija pārskata šīs daļas piemērošanu. Pamatojoties uz pārskatīšanas rezultātiem, tā līdz …* iesniedz tiesību akta priekšlikumu, attiecīgā gadījumā paplašinot IV nodaļas, izņemot 78. panta, noteikumus attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuros tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir reģistrēts Savienībā, un uz tām maksājumu pakalpojumu daļām, kas tiek veiktas Savienībā, ja tas ir tehniski iespējams.
	________________
	* OV ierakstīt datumu: divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Būtu ļoti pamatoti nodrošināt, lai lielākā IV sadaļas daļa atteiktos uz t. s. „one-leg transactions”. Tomēr, tā kā nav skaidrības par to, kas šajā kontekstā ir tehniski piemēroti un nepiemēroti elementi, būtu saprātīgi šādu paplašinājumu veikt, pamatojoties uz detalizētu pārskatu.
Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 3. pants – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver skaidras naudas iekasēšanu un piegādi un ko neveic kā profesionālu darbību;	(d) labdarības nolūkos veiktiem maksājumu darījumiem, kas ietver ziedojumu iekasēšanu un apstrādi, negūstot no tā peļņu, un ko veic pilnvarotas organizācijas;
Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 3. pants – j punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) tehnisko pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja to īpašumā nevienu brīdi nenonāk pārskaitāmie līdzekļi, tostarp datu apstrādei un uzglabāšanai, trasta un privātuma aizsardzības pakalpojumiem, datu un vienību autentiskuma noteikšanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tīklu nodrošināšanai, terminālu un maksājumu pakalpojumiem izmantojamo ierīču nodrošināšanai un uzturēšanai, izņemot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus;	(j) tehnisko pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ja to īpašumā nevienu brīdi nenonāk pārskaitāmie līdzekļi, tostarp datu apstrādei un uzglabāšanai, trasta un privātuma aizsardzības pakalpojumiem, datu un vienību autentiskuma noteikšanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju tīklu un drošu kanālu nodrošināšanai, terminālu un maksājumu pakalpojumiem izmantojamo ierīču nodrošināšanai un uzturēšanai, izņemot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus;
Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 3. pants – k punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(k) pakalpojumiem, kas balstīti uz konkrētiem instrumentiem, kas izstrādāti konkrētām vajadzībām un ko var izmantot tikai ierobežoti, gan tādēļ, ka tie ļauj konkrētā instrumenta turētājam iegādāties preces vai pakalpojumus vienīgi emitenta telpās vai ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā saskaņā ar tiešu komercvienošanos ar profesionālu emitentu, gan arī tādēļ, ka to var izmantot vienīgi ierobežota preču un pakalpojumu klāsta iegādei;	(k) pakalpojumiem, kas balstīti uz konkrētiem instrumentiem, kas izstrādāti konkrētām vajadzībām un ko var izmantot tikai ierobežoti, gan tādēļ, ka tie ļauj konkrētā instrumenta turētājam iegādāties tikai viena emitenta preces vai pakalpojumus vai ierobežotā pakalpojuma sniedzēju tīklā saskaņā ar tiešu komercvienošanos ar emitentu, gan arī tādēļ, ka to var izmantot vienīgi neliela preču un pakalpojumu klāsta iegādei;
Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 3. pants – ka punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ka) instrumentu, kas ir derīgs tikai vienā dalībvalstī, reglamentē noteikta sociālā vai nodokļu sistēma, ko nodrošina pēc uzņēmuma vai publiskā sektora struktūras pieprasījuma, kas sniedz personai tiesības saņemt preces vai pakalpojumus no piegādātājiem, kuri ir noslēguši komercvienošanos ar emitentu, un ko nevar apmainīt pret naudas līdzekļiem;
Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 3. pants – l. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(l) maksājumu darījumiem, ko veic elektronisko komunikāciju tīklu vai pakalpojumu sniedzējs, ja darījums kā palīgpakalpojums elektronisko komunikāciju pakalpojumiem nodrošināts tīkla vai pakalpojuma abonementam digitālā satura iegādei neatkarīgi no ierīces, kas izmantota satura iegādei vai patēriņam ar nosacījumu, ka viena maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz EUR 50 un maksājumu darījumu kopējā vērtība kādā norēķinu mēnesī nepārsniedz EUR 200;	(l) maksājumu darījumiem, kurus kā starpnieks veic elektronisko komunikāciju tīklu vai tādu pakalpojumu un maksājumu darījumu sniedzējs, kas ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbību papildinoši pakalpojumi, ja darījums nodrošināts tīkla vai pakalpojuma abonementam digitālā satura vai pakalpojumu iegādei neatkarīgi no ierīces, kas izmantota preču vai pakalpojuma iegādei vai patēriņam ar nosacījumu, ka viena maksājumu darījuma vērtība nepārsniedz EUR 20 un maksājumu darījumu kopējā vērtība kādā kalendārajā mēnesī nepārsniedz EUR 100;
Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. “maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs vai maksājumu saņēmējs, vai gan kā maksātājs, gan kā maksājumu saņēmējs;	12. „maksājumu pakalpojumu lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājumu pakalpojumu kā maksātājs vai/un maksājumu saņēmējs, bet izslēdzot iespēju, ka trešās personas maksājumu pakalpojumu sniedzējs rīkojas cita maksājumu lietotāja vārdā;
Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
18. “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājumu saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;	18. “maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājumu saņēmēja tieši iniciēts vai ar trešās personas –– maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību nodots rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 21. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
21. “autentificēšana” ir procedūra, kas dod iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam pārbaudīt konkrēta maksājumu instrumenta lietotāja identitāti, tostarp tā individuālo drošības elementu pielietojumu vai personas identitātes dokumentu pārbaudi;	21. “autentificēšana” ir procedūras, kas dod iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam pārbaudīt konkrēta maksājumu instrumenta spēkā esamību, tostarp lietotāja individuālos drošības akreditācijas datus vai personas identitātes dokumentu pārbaudi, vai identificēt starpniecībā iesaistīto trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju;
Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 22. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
22. “droša lietotāju autentificēšana” ir procedūra fiziskas vai juridiskas personas identificēšanas validēšanai, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas, valdījumu un neatņemamas īpašības un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību;	22. “droša lietotāju autentificēšana” ir procedūra, ar kuru pārbauda maksāšanas instrumenta spēkā esamību, izmantojot divus vai vairākus elementus, ko klasificē kā zināšanas (to, ko zina tikai lietotājs), valdījumu (to, kas ir tikai lietotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (lietotājam raksturīgas īpatnības) un kas ir savstarpēji neatkarīgi, proti, neatbilstība vienam kritērijam neapdraud pārējo elementu uzticamību, un kas ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentificēšanas datu konfidencialitātes aizsardzību;
Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 26. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. “maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu;	26. “maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājumu pakalpojumu lietotājs izmanto, lai ierosinātu maksājuma uzdevumu;
Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 32. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
32. “maksājuma iniciēšanas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kas dod iespēju piekļūt maksājumu kontam, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kur maksātājs var būt aktīvi iesaistīts maksājuma iniciēšanā vai trešās personas — maksājumu pakalpojuma sniedzēja programmatūrā, vai kur maksātājs vai maksājumu saņēmējs var izmantot maksājumu instrumentus, lai nosūtītu maksātāja akreditācijas datus kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;	32. „maksājuma iniciēšanas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kas dod iespēju piekļūt maksājumu kontam, no kura tiek iniciēts maksājuma darījums, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja lūguma no maksājumu konta, ko maksātājam nodrošina kāds kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs;
Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 33. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
33. “konta informācijas pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, ar ko maksājumu pakalpojuma lietotājam nodrošina konsolidētu un lietotājdraudzīgu informāciju par vienu vai vairākiem maksājumu kontiem, ko maksājumu pakalpojuma lietotājs nodevis turējumā vienam vai vairākiem kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;	33. “konta informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja lūguma, lai sniegtu konsolidētu informāciju par vienu vai vairākiem maksājumu kontiem, ko maksājumu pakalpojuma lietotājs nodevis turējumā vienam vai vairākiem citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;
Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.a “individuālas drošības akreditācijas dati” ir informācija, kuru izmanto fiziskas vai juridiskas personas identitātes validēšanai;
Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.b “trešā persona — maksājumu instrumenta emitents” ir ar kontu nesaistītu maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir iesaistīts kādā no I pielikuma 3. vai 5. punktā minētajiem uzņēmējdarbības veidiem;
Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.c “kredīta pārvedums” ir iekšzemes vai pārrobežu maksājumu pakalpojums maksājuma saņēmēja maksājumu konta kreditēšanai ar tādu maksājuma darījumu vai virkni maksājuma darījumu no maksātāja maksājumu konta, kuru, pamatojoties uz maksātāja sniegtu rīkojumu, veic tas maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš ir maksātāja maksājumu konta turētājs;
Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.d punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.d “sensitīvi maksājuma dati” ir dati, kurus var izmantot krāpnieciskā nolūkā, izņemot konta īpašnieka nosaukumu/vārdu un konta numuru, tostarp dati, kas ļauj iniciēt maksājuma uzdevumu, dati autentiskuma noteikšanai, dati, ko izmanto to maksājumu vai autentificēšanas instrumentu pasūtīšanai, ko nosūta klientiem, kā arī dati, parametri un programmatūra, kas izmaiņu gadījumā var ietekmēt likumīgās puses iespēju pārbaudīt maksājumu darījumus, apstiprināt e-pilnvarojumus vai kontrolēt kontu;
Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 38.e punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	38.e ”maksājumu darījuma iegūšana” ir maksājumu pakalpojums, ko tieši vai netieši nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējs, līgumiski vienojoties ar maksātāju par to, ka tas pieņems un apstrādās maksātāja maksājumu darījumu, kurš iniciēts ar maksātāja maksājumu instrumentu un kura rezultātā finanšu līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam; pakalpojumā var iekļaut arī autentificēšanu, autorizāciju un citus pakalpojumus, kas saistīti ar līdzekļu plūsmu pārvaldību neatkarīgi no tā, vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja turējumā ir nodoti maksājumu saņēmēja līdzekļi;
Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – g punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) aprakstu par izstrādātajiem procesiem, lai uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem, un intelektuālajiem un materiālajiem pamatresursiem;	(g) aprakstu par izstrādātajiem procesiem, lai uzraudzītu, izsekotu un ierobežotu piekļuvi sensitīviem maksājumu datiem;
Pamatojums
Atsauci uz intelektuālajiem un materiālajiem pamatresursiem var svītrot, jo tā ir svītrota no TID direktīvas.
Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – k punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(k) to iekšējās kontroles mehānismu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai ievērotu noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK⁴⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006⁴⁶;	(k) maksājumu iestādēm, uz kurām attiecas noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK⁴⁵ un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006⁴⁶ — to iekšējās kontroles mehānismu aprakstu, ko pieteikuma iesniedzējs ir ieviesis, lai ievērotu šos noteikumus;
__________________	__________________
⁴⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).	⁴⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
⁴⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.).	⁴⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju (OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 1. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a EBI pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantu, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, tostarp nebanku sektora dalībniekus, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda informāciju, kuru jāsniedz kompetentajām iestādēm pieteikumā maksājumu iestādes darbības atļaujas saņemšanai, tostarp prasības, kas noteiktas 1. punkta a), b), c), e), g), h), i) un j) apakšpunktā;
Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	EBI līdz ... iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.
Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 3.a punkts – 3. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija pieņem šī panta pirmajā daļā minēto regulatīvo standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.
Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādei, kas sniedz jebkādu maksājumu pakalpojumu un tajā pašā laikā veic cita veida uzņēmējdarbību, kas minēta 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jāaizsargā visi līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti no cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem:	1. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes izvirza prasību, ka maksājumu iestādei, kas sniedz jebkuru no 1. pielikumā uzskaitītajiem maksājumu pakalpojumiem vai veic 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto uzņēmējdarbību, jāaizsargā visi līdzekļi, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu lietotājiem vai saņemti no cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lai izpildītu maksājumu darījumus, kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darba dienas beigās, kura seko dienai, kad līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājumu saņēmējiem, nedz nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā;	(a) līdzekļus nevienu brīdi nesajauc kopā ar citu fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, kas nav maksājumu pakalpojumu lietotāji, kā vārdā līdzekļi tiek glabāti, un, ja nākamās darba dienas beigās, kura seko dienai, kad līdzekļi saņemti, tos joprojām glabā maksājumu iestāde, kas tos vēl nav nogādājusi maksājumu saņēmējiem, nedz nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, pēc tam tos novieto atsevišķā kontā kredītiestādē vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kā tos definējušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes; un tos novieto atsevišķi atbilstīgi valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu lietotāju interesēs, aizsargājot pret citu maksājumu iestādes kreditoru prasījumiem, jo īpaši maksātnespējas gadījumā;
Pamatojums
Precizēts laikposms.
Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Katrai maksājumu iestādei, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem ir jābūt reģistrētai mītnei, galvenā mītne ir tajā pašā dalībvalstī, kur tai ir reģistrēta mītne.	3. Katrai maksājumu iestādei, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem ir jābūt reģistrētai mītnei, galvenā mītne ir tajā pašā dalībvalstī, kur tai ir reģistrēta mītne un kurā tā faktiski veic savu uzņēmējdarbību.
Pamatojums
Saistīts ar spēkā esošās Finanšu instrumentu tirgus direktīvas 13. apsvērumu.
Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes var atsaukt maksājumu iestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde atbilst šādiem gadījumiem:	1. Kompetentās iestādes var atsaukt maksājumu iestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde atbilst kādam no šiem gadījumiem:
Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) turpinot tās maksājumu pakalpojumu uzņēmējdarbību, apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti vai uzticēšanos tai;	(d) turpinot tās maksājumu pakalpojumu uzņēmējdarbību, apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti vai uzticēšanos tai; vai
Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Minētajā reģistrā norāda un pamato arī katru kompetento iestāžu piemēroto atļaujas atcelšanu.
Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, izvirzot tehniskās prasības attiecībā uz piekļuvi tādai informācijai Eiropas līmenī, kas ietverta 13. pantā minētajos publiskajos reģistros. EBI iesniedz šo regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai ne vēlāk kā [divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].	4. EBI pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, izvirzot tehniskās prasības attiecībā uz piekļuvi tādai informācijai Eiropas līmenī, kas ietverta 13. pantā minētajos publiskajos reģistros.
	EBI iesniedz šo regulatīvu tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksājumu iestādes sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, tās var turēt tikai maksājumu kontus, ko izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve minētajiem maksājumu kontiem ir samērīga.	2. Ja maksājumu iestādes sniedz vienu vai vairākus maksājumu pakalpojumus, tās var turēt maksājumu kontus, ko izmanto vienīgi maksājumu darījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu iestādēm tiek piešķirta piekļuve kredītiestāžu maksājumu un noguldījumu kontu pakalpojumiem, pamatojoties uz objektivitātes, nediskriminēšanas un samērīguma principiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai maksājumu iestādes spētu sniegt savus pakalpojumus netraucēti un efektīvi.
Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 21. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina šo iestāžu ciešu sadarbību tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad šajā sadaļā aptvertajos jautājumos kompetentās iestādes nav kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu uzraudzību.	3. Ja iestāde, kas atbild par šajā sadaļā ietvertajiem jautājumiem, nav kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu uzraudzību, dalībvalstis nodrošina šo iestāžu ciešu sadarbību tā, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus.
Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu atbilstību;	(a) izvirzīt maksājumu iestādei prasību sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai uzraudzītu atbilstību, pieņemot oficiālu lēmumu, norādot tiesisko pamatu un prasības mērķi, vajadzīgo informāciju un termiņu, kādā informācija būtu jāsniedz;
Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalsts kompetentās iestādes prasība sniegt informāciju vai dokumentus tiek pamatota ar lēmumu, norādot tiesisko pamatu, prasības mērķi, precizētu vajadzīgo informāciju vai dokumentus, termiņu, kurā informācija vai dokumenti ir jāsniedz un tiks glabāti.
Pamatojums
Priekšlikuma pamatā ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinums.
Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu centrālajām bankām, EBI un citām attiecīgām kompetentām iestādēm, kas ir norīkotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.	1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Centrālo banku un dalībvalstu centrālajām bankām, EBI un citām attiecīgām kompetentām iestādēm, kas ir norīkotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, kurus piemēro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Ja šīs iestādes apstrādā personas datus, tām būtu jānorāda precīzs šīs apstrādes mērķis un atbilstīgs Savienības tiesību aktu tiesiskais pamatojums.
Pamatojums
Grozījuma pamatā ir EDAU atzinums.
Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) Eiropolu, kas ir Savienības tiesībaizsardzības aģentūra un kas atbild par vienotas pieejas atbalstīšanu un koordinēšanu starp dalībvalstu kompetentām policijas iestādēm cīņā ar organizēto noziedzību un citiem smagiem noziegumiem, kā arī terorismu, tostarp euro viltošanu, naudas un citu maksāšanas līdzekļu viltošanu;
Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 25. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a EBI ir pilnvaras ierosināt un atbalstīt saistošu starpniecību, lai atrisinātu kompetento iestāžu strīdus, kas radušies saistībā ar informācijas apmaiņu.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir Eiropas Banku iestādes (EBI) sniegtā informācija.
Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Nevienai Savienības maksājumu iestādei, kas vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, dalībvalsts nepiemēro nekādas papildu prasības, kas neattiecas uz uzņēmējas dalībvalsts atļautām maksājumu iestādēm.
Pamatojums
Mērķis nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropā.
Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu būtisko un/vai atbilstīgo informāciju, jo īpaši gadījumos, kad pārstāvis, filiāle vai ārpakalpojumu struktūrvienība ir izdarījusi pārkāpumu vai ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu. Šajā ziņā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma paziņo jebkādu atbilstīgu informāciju un pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju.	3. Kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu būtisko un/vai atbilstīgo informāciju, jo īpaši gadījumos, kad pārstāvis, filiāle vai ārpakalpojumu struktūrvienība ir izdarījusi pārkāpumu vai ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu. Šajā ziņā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma paziņo jebkādu atbilstīgu informāciju un pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju. Personas datu glabāšanas gadījumā kompetentās iestādes tos glabā ne ilgāk kā 10 gadus. Jebkurā gadījumā, glabājot personas datus, ievēro Direktīvu 95/46/EK.
Pamatojums
Grozījuma pamatā ir EDAU atzinums.
Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 26. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par elementiem, kas ņemami vērā, lemjot, vai darbība, ko paziņojusi maksājumu iestāde un ko tā paredz veikt citā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pakalpojumu sniegšanas brīvības vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvības īstenošana. Šīs pamatnostādnes izdod ne vēlāk kā [divos gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].	5. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par elementiem, kas ņemami vērā, lemjot, vai darbība, ko paziņojusi maksājumu iestāde un ko tā paredz veikt citā dalībvalstī saskaņā ar šā panta 1. punktu, būtu pakalpojumu sniegšanas brīvības vai uzņēmējdarbības veikšanas brīvības īstenošana. Šīs pamatnostādnes izdod ne vēlāk kā [12 mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) attiecīgās personas, tostarp jebkura pārstāvja, par ko tā uzņemas pilnu atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos izpildīto maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniedz EUR 1 miljonu mēnesī. Minēto prasību novērtē attiecībā uz tās komercdarbības plānā paredzēto maksājumu darījumu kopējo summu, ja vien kompetentā iestāde neprasa minēto plānu koriģēt;	(a) attiecīgās personas, tostarp jebkura pārstāvja, par ko tā uzņemas pilnu atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos izpildīto vai iniciēto maksājumu darījumu vidējā kopsumma nepārsniedz EUR 1 miljonu mēnesī. Minēto prasību novērtē attiecībā uz tās komercdarbības plānā paredzēto maksājumu darījumu kopējo summu, ja vien kompetentā iestāde neprasa minēto plānu koriģēt;
Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 31. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka personām tiek sniegta atbilstoša informācija par personas datu apstrādi atbilstīgi valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. pantu.
Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var uzlikt maksu par informāciju saskaņā ar 2. punktu, maksai ir jābūt piemērotai un atbilstīgai maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.	3. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs var uzlikt maksu par informāciju saskaņā ar 2. punktu, maksai ir jābūt pamatotai un atbilstīgai maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.
Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji, kuri maina savu maksājumu kontu, pēc pieprasījuma no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas veicis pārvedumus, par samērīgu cenu var saņemt pastāvīgā informācijas nesējā sniegtu informāciju par veiktajiem darījumiem.
Pamatojums
Mainot maksājumu kontu uz cita MPS nodrošinātu kontu, iepriekšējā MPS konta pārskati var būt vajadzīgi dažādiem mērķiem, piemēram, lai iesniegtu pieteikumu kredīta saņemšanai, īrētu mājokli, sniegtu papildinformāciju saistībā ar ienākuma nodokļa nomaksas kontroli. Tiešsaistes banku kontu attīstības dēļ iespējama situācija, ka patērētāji var piekļūt tikai elektroniskiem bankas pārskatiem, un viņiem ne vienmēr ir iespēja lejupielādēt pārskatus par vairāku gadu garumā veiktiem darījumiem.
Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var paredzēt, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.	Dalībvalstis paredz, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.
Pamatojums
Pamatota pieeja šajā gadījumā ir skaidri norādīt, ka pierādīšanas pienākums pastāvīgi ir MPS atbildība. Lai gan MPS ir vienkārši atskaitīties par darbībām, kas ir vai nav paveiktas saistībā ar informāciju, maksājumu pakalpojumu lietotājam bieži vien ir grūti vai neiespējami pierādīt, ka viņš nav saņēmis informāciju, uz kuru tam bija tiesības. Pierādīšanas pienākuma noteikšana lietotājam ir nereālistiska jo īpaši tad, ja lietotājs ir patērētājs.
Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodotu informāciju un nosacījumus, kas minēti 38. pantā, pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.	1. Dalībvalstis pieprasa, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumu pakalpojuma lietotājam tam viegli pieejamā formā nodotu informāciju un nosacījumus, kas minēti 38. pantā, attiecībā uz saviem pakalpojumiem pirms maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds vienreizēja maksājumu pakalpojuma līgums vai piedāvājums. Pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju un nosacījumus sniedz uz papīra vai citā pastāvīgā informācijas nesējā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 37. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis pieprasa, ka tad, ja maksājuma uzdevumu ir iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tas maksājumu pakalpojumu lietotājam dara pieejamu 38. pantā minēto informāciju un nosacījumus. Informāciju un nosacījumus izklāsta skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā tiek piedāvāts maksājumu pakalpojums, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksātājam informāciju par piedāvāto pakalpojumu un kontaktinformāciju trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms maksājuma darījuma iniciēšanas sniedz maksātājam šādu skaidru un saprotamu informāciju:
	(a) trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontaktinformācija un reģistrācijas numurs un atbildīgās uzraudzības iestādes nosaukums;
	(b) atbilstošos gadījumos –– maksājuma iniciēšanas procedūras maksimālais laika periods;
	(c) visas iespējamās maksas, kas maksājumu pakalpojumu lietotājam jāmaksā trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam, un attiecīgā gadījumā –– maksu sadalījums;
	(d) attiecīgā gadījumā –– piemērojamais faktiskais vai atsauces valūtas kurss.
Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 39. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma iniciē maksājuma uzdevumu tas nekavējoties pēc iniciēšanas sniedz vai dara pieejamus maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājumu saņēmējam šādus datus:	Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma iniciē maksājuma uzdevumu tas nekavējoties pēc iniciēšanas skaidri un viennozīmīgi sniedz maksātājam un attiecīgā gadījumā maksājumu saņēmējam šādus datus:
Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 39. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) apstiprinājumu par maksājuma uzdevuma veiksmīgu iniciēšanu, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;	(a) apstiprinājumu par maksājuma darījuma veiksmīgu iniciēšanu, ko izsniedz maksātāja kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;
Grozījums Nr. 92 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1. daļa – d punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) attiecīgā gadījumā jebkādas maksājumu darījuma maksas apmēru un attiecīgā gadījumā tās sadalījumu;	(d) attiecīgā gadījumā jebkādas trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājumu darījuma maksas apmēru, šādas maksas norādot atsevišķās vienībās.
Grozījums Nr. 93 Direktīvas priekšlikums 39. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šis pants neskar datu aizsardzības prasības, ko piemēro trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam un maksājumu saņēmējam.
Grozījums Nr. 94 Direktīvas priekšlikums 41. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājumu saņēmējam šādus datus:	Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksājumu saņēmējam šādus datus par saviem pakalpojumiem:
Grozījums Nr. 95 Direktīvas priekšlikums 42. pants – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamu maksājumu saņēmējam visus šādus datus:	Uzreiz pēc maksājumu darījuma izpildes maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamu maksājumu saņēmējam visus šādus datus par viņa pakalpojumiem, ja tie viņam ir personīgi pieejami:
Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 44. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieprasa, lai savlaicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīru vai jebkādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam informāciju un dara zināmus nosacījumus, kas paredzēti 45. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.	1. Dalībvalstis pieprasa, lai savlaicīgi pirms tam, kad maksājumu pakalpojumu lietotājam kļūst saistošs jebkāds pamatlīgums vai piedāvājums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, izmantojot papīru vai jebkādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, dara pieejamu vai pēc maksājumu pakalpojumu lietotāja pieprasījuma sniedz maksājumu pakalpojumu lietotājam informāciju un dara zināmus nosacījumus, kas paredzēti 45. pantā. Informāciju un nosacījumus izklāsta viegli saprotamā formulējumā un skaidri saprotamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā piedāvā maksājumu pakalpojumu, vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.
Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(а) sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību apraksts;	(а) sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību skaidrs apraksts;
Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) veids un procedūra, kā sniedz piekrišanu maksājumu darījuma iniciēšanai vai izpildei un šādas piekrišanas atsaukumam atbilstīgi 57. un 71. pantam;	(c) veids un procedūra, kā sniedz piekrišanu maksājumu uzdevuma iniciēšanai vai maksājumu darījuma izpildei un šādas piekrišanas atsaukumam atbilstīgi 57. un 71. pantam;
Grozījums Nr. 99 Direktīvas priekšlikums 45. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ja ir vienošanās — informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas, kā noteikts 47. pantā, ja viņš līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka viņš tām nepiekrīt;	(a) ja ir vienošanās, izņemot gadījumu, kad izmaiņas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam saskaņā ar 47. panta 2. punktu, — informācija par to, ka tiks uzskatīts, ka maksājumu pakalpojumu lietotājs ir pieņēmis nosacījumu izmaiņas, kā noteikts 47. pantā, ja viņš līdz ierosinātajai izmaiņu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par to, ka viņš tām nepiekrīt, tomēr šāds paziņošanas veids nav spēkā, ja izmaiņas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem;
Grozījums Nr. 100 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Jebkādas izmaiņas pamatlīgumā, kā arī 45. pantā noteiktajā informācijā un noteikumos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to ierosinātās piemērošanas dienas.	1. Jebkādas izmaiņas pamatlīgumā, kas nav skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem, kā arī 45. pantā noteiktajā informācijā un noteikumos, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to ierosinātās piemērošanas dienas.
Grozījums Nr. 101 Direktīvas priekšlikums 47. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ja šo izmaiņu pamatā ir standarta procentu likmes vai atsauces valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās atbilstīgi 45. panta 3) punkta b) un c) apakšpunktam. Maksājumu pakalpojumu lietotāju pēc iespējas ātrāk informē par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, izņemot, ja puses ir vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam, var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas.	2. Procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas var piemērot uzreiz un bez iepriekšējas paziņošanas, ja par šādām tiesībām ir panākta vienošanās pamatlīgumā un ja šo procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņu pamatā ir standarta procentu likmes vai atsauces valūtas maiņas kurss, par ko ir panākta vienošanās atbilstīgi 45. panta 3) punkta b) un c) apakšpunktam. Maksājumu pakalpojumu lietotāju pēc iespējas ātrāk informē par izmaiņām procentu likmē tādā pašā veidā, kā noteikts 44. panta 1. punktā, izņemot, ja puses ir vienojušās par konkrētu periodiskumu vai veidu, kādā ir jāsniedz vai jādara pieejama informācija. Tomēr procentu likmes vai valūtas maiņas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājam, un izmaiņas pamatlīgumā, kas ir skaidri un nepārprotami labvēlīgākas maksājumu pakalpojumu lietotājiem, var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas.
Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Par tāda pamatlīguma laušanu, kurš noslēgts uz noteiktu laiku, kas pārsniedz 12 mēnešus, vai arī uz nenoteiktu laiku, maksājumu pakalpojumu lietotājam maksu nenosaka, ja pagājuši 12 mēneši. Visos pārējos gadījumos līguma laušanas maksa ir atbilstīga un samērīga ar izmaksām.	2. Par pamatlīguma laušanu maksājumu pakalpojumu lietotājam maksu nenosaka.
Pamatojums
Kontu slēgšanas maksas ir šķērslis kontu maiņai. MPS nebūtu jāpiemēro patērētājiem maksas par pamatlīguma laušanu. Dažās dalībvalstīs MPS nevar no patērētājiem iekasēt maksas par pakalpojuma maiņu. Patērētājiem Apvienotajā Karalistē un Austrijā par pakalpojuma maiņu pašlaik nav jāmaksā, un Apvienotajā Karalistē patērētājiem, kas slēdz savus kontus pirmo 12 mēnešu laikā pēc to atvēršanas, netiek piemērota maksa. Itālijā patērētāji nemaksā par konta slēgšanu.
Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pamatlīgumā var būt iekļauts nosacījums, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.	2. Pamatlīgumā iekļauj nosacījumu, ka 1. punktā minētā informācija ir jāsniedz vai jādara pieejama periodiski vismaz reizi mēnesī bez maksas un veidā, par kādu panākta vienošanās, kas ļauj maksātājam informāciju saglabāt un pavairot nemainītu.
Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 50. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā reizi mēnesī par brīvu.	3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā vai citā pastāvīgā informācijas nesējā reizi mēnesī bez maksas.
Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atsauci, kas ļauj maksājumu saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un attiecīgā gadījumā maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu;	(a) atsauci, kas ļauj maksājumu saņēmējam identificēt maksājumu darījumu un maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta līdz ar maksājumu darījumu;
Grozījums Nr. 106 Direktīvas priekšlikums 51. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā reizi mēnesī par brīvu.	3. Tomēr dalībvalstis var maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzlikt par pienākumu informāciju sniegt papīra formātā vai citā pastāvīgā informācijas nesējā reizi mēnesī bez maksas.
Grozījums Nr. 107 Direktīvas priekšlikums 52. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanu un ja valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājumu saņēmējs, tad tās puses pienākums, kas piedāvā maksātājam valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir atklāt maksātājam visas maksas, kā arī to valūtas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu.	Ja pirms maksājumu darījuma uzsākšanas piedāvā veikt valūtas konvertēšanu un ja valūtas konvertēšanas pakalpojumu piedāvā bankomātā, tirdzniecības vietā vai to piedāvā maksājumu saņēmējs, tad tās puses pienākums, kas piedāvā maksātājam valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir atklāt maksātājam visas maksas, kā arī to valūtas kursu, ko lieto, lai veiktu maksājumu darījuma konvertēšanu.
Grozījums Nr. 108 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona pieprasa maksu par noteikta maksājumu instrumenta izmantošanu, pirms maksājumu darījuma iniciēšanas par to informē maksājumu pakalpojumu lietotāju.	svītrots
Grozījums Nr. 109 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības trešās personas izmaksas attiecināt uz maksātāju, maksātājam nav pienākuma šīs izmaksas segt, izņemot gadījumus, kad tas pirms maksājuma darījuma iniciēšanas tika informēts par šo izmaksu pilno apmēru.
Grozījums Nr. 110 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pieprasīt maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korekcijas un novēršanas pasākumu veikšanu atbilstīgi šai sadaļai, ja vien 70. panta 1. punktā, 71. panta 5. punktā un 79. panta 2. punktā nav noteikts citādi. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šī maksa ir piemērota un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.	1. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pieprasīt maksu no maksājumu pakalpojumu lietotāja par savu informēšanas pienākumu pildīšanu vai par korekcijas un novēršanas pasākumu veikšanu atbilstīgi šai sadaļai, ja vien 70. panta 1. punktā, 71. panta 5. punktā un 79. panta 2. punktā nav noteikts citādi. Par šo maksu vienojas maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, un šī maksa ir piemērota un samērīga ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma atklāj maksājuma darījuma faktiskās izmaksas.
Grozījums Nr. 111 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājumu saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvājot tam atlaidi vai citādi novirzot to uz konkrētu maksājumu instrumentu. Tomēr jebkādas piemērotās maksās nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās maksājumu saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu.	3. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz maksājumu saņēmējam pieprasīt no maksātāja maksu, piedāvājot tam atlaidi vai citādi novirzot to uz konkrētu maksājumu instrumentu. Tomēr jebkādas piemērotās maksās nedrīkst pārsniegt tiešās izmaksas, kas radušās maksājumu saņēmējam par konkrēta maksājumu instrumenta izmantošanu.
Grozījums Nr. 112 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Neskarot 4. punkta noteikumus, dalībvalstis var nodrošināt, ka maksājumu saņēmējs par maksājumu instrumenta izmantošanu nepieprasa nekādu maksu.
Grozījums Nr. 113 Direktīvas priekšlikums 57. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu darījumus dod tādā kārtībā, par ko ir panākta vienošanās starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Piekrišanu var dot tieši vai netieši — ar maksājumu saņēmēja starpniecību. Uzskata, ka piekrišana izpildīt maksājumu darījumu dota, ja maksātājs pilnvaro trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju iniciēt maksājumu darījumu, izmantojot kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.	2. Piekrišanu izpildīt maksājumu darījumu vai vairākus maksājumu (tostarp tiešā debeta) darījumus dod tādā kārtībā, par ko ir panākta vienošanās starp maksātāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Piekrišanu var dot tieši vai netieši — ar maksājumu saņēmēja starpniecību. Uzskata, ka piekrišana izpildīt maksājumu darījumu dota, ja maksātājs pilnvaro to trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju iniciēt maksājumu darījumu, izmantojot tāda kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kurš apkalpo maksātājam piederošu kontu.
Grozījums Nr. 114 Direktīvas priekšlikums 58. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja piekļuve konta informācijai un tās izmantošana	Trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja un trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta piekļuve konta informācijai un tās izmantošana
Grozījums Nr. 115 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu pakalpojumus, kas ļauj piekļūt maksājumu kontiem, kā minēts I pielikuma 7. punktā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam — ja tam ir maksājumu konts, kam var piekļūt, izmantojot bankas pakalpojumus tiešsaistē, — ir tiesības izmantot atļautu trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu maksājumu pakalpojumus, kas ļauj piekļūt maksājumu kontiem, kā minēts I pielikuma 7. punktā. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot atļautu trešo personu — maksājumu instrumenta emitentu, lai saņemtu maksājumu instrumentu, ar kuru var veikt maksājumu darījumus.
Grozījums Nr. 116 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs neliedz šajā direktīvas pantā paredzēto piekļuvi trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai trešai personai — maksājumu instrumentu emitentam, kuram maksātāja uzdevumā ir atļauts veikt konkrētu maksājumu, ja maksātājs tam ir devis piekrišanu tiešā veidā saskaņā ar 57. panta noteikumiem.
Grozījums Nr. 117 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Maksājumu saņēmēji, kas piedāvā maksātājiem iespēju izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai trešo personu — maksājumu instrumentu emitentu pakalpojumus, sniedz maksātājiem skaidru informāciju par minētajām trešām personām — maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, to reģistrācijas numuru un to atbildīgās uzraudzības iestādes nosaukumu.
Grozījums Nr. 118 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksātājs ir pilnvarojis trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, tam ir šādi pienākumi:	[Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]
Grozījums Nr. 119 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nodrošināt, ka maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālie drošības elementi nav pieejami citām personām;	(a) nodrošināt, ka maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālie drošības akreditācijas dati nav pieejami citām personām;
Grozījums Nr. 120 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nepārprotami autentificēties konta īpašnieka kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem);	(b) ikreiz, kad tiek iniciēts maksājums vai iegūta konta informācija, nepārprotami autentificēties konta īpašnieka kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem);
Grozījums Nr. 121 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) neglabāt maksājumu pakalpojuma lietotāja sensitīvus maksājumu datus vai individuālas drošības akreditācijas datus.	(c) neglabāt maksājumu pakalpojuma lietotāja individuālas drošības akreditācijas datus.
Grozījums Nr. 122 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) datus izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādus skaidri norādījis maksātājs.
Grozījums Nr. 123 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja maksātājs ir devis piekrišanu trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam, kas ir nodrošinājis maksātājam maksājumu instrumentu, lai iegūtu informāciju par pietiekamu līdzekļu pieejamību konkrētajam maksājumu darījumam konkrētajā maksājumu kontā, kas ir maksātāja turējumā, konkrētā maksājumu konta kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksātāja maksājuma uzdevuma saņemšanas sniedz šādu informāciju trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam. Informācija par pietiekamu līdzekļu pieejamību būtu jāsniedz vienkāršas “jā” vai “nē” atbildes formā, nevis kā paziņojums par konta atlikumu saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.
Grozījums Nr. 124 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā attiecībā uz termiņiem un prioritāti, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis tieši, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu.	4. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā, īpaši attiecībā uz termiņiem un prioritāti vai maksām, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis tieši, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu.
Grozījums Nr. 125 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Trešām personām — maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav jāslēdz līgums ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai iniciētu maksājumus vai saņemtu konta informācijas pakalpojumus.
Pamatojums
Ja attiecības starp TPPS un kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiktu balstītas uz līgumiem, daudzi TPPS, visticamāk, būtu vai nu bloķēti, vai arī to darbība būtu kavēta. Inovācijas un konkurence, kas sākusi veidoties tirgū, pateicoties TPPS, iespējams, tiktu apturēta. Tādēļ, no sabiedrības perspektīvas raugoties, daudz racionālāk būtu nodrošināt, ka TPPS un kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju attiecības tiktu veidotas, pamatojoties vienīgi uz vispārēju tiesisko un uzraudzības regulējumu.
Grozījums Nr. 126 Direktīvas priekšlikums 58. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Dalībvalstis nodrošina, ka pēc vienotu un drošu atvērto komunikācijas standartu pieņemšanas un pēc tam, kad tos īstenojušas trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzējus apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar 94.a pantu, maksājumu pakalpojumu lietotājs e-maksājumu darījuma uzsākšanai, ko nodrošina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var izmantot drošāko, modernāko tehnisko risinājumu.
Pamatojums
Lēmums iekļaut TPPS pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā ir būtisks arī tādēļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus maksājumu pakalpojumu tirgū. Līdz šim nav novēroti nopietni drošības incidenti, kas būtu saistīti ar TPPS, taču šie pakalpojumi vēl joprojām veido salīdzinoši nelielu tirgus nišu, un, sasniedzot nozīmīgus maksājumu darījumu apjomus, šī niša var piesaistīt krāpniekus. Šis ierosinājums ir iesniegts, pamatojoties uz patērētāju organizācijas BEUC priekšlikumu.
Grozījums Nr. 127 Direktīvas priekšlikums 59. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
59. pants	svītrots
Trešo personu — maksājumu instrumentu emitentu piekļuve konta informācijai un tās izmantošana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājam ir tiesības izmantot trešo personu — maksājumu instrumenta emitentu, lai saņemtu maksājumu kartes pakalpojumus.
2. Ja maksātājs ir devis piekrišanu trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam, kas ir nodrošinājis maksātājam maksājumu instrumentu, lai iegūtu informāciju par pietiekamu līdzekļu pieejamību konkrētajam maksājumu darījumam konkrētajā maksājumu kontā, kas ir maksātāja turējumā, konkrētā maksājumu konta kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksātāja maksājuma uzdevuma saņemšanas sniedz šādu informāciju trešai personai — maksājumu instrumenta emitentam.
3. Kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji apstrādā maksājuma uzdevumus, kas pārsūtīti, izmantojot trešās personas — maksājumu instrumenta emitenta pakalpojumus, tieši tādā pašā veidā attiecībā uz termiņiem un prioritāti, kā maksājuma uzdevumus, ko maksātājs pārsūtījis personīgi, ja vien atšķirīgai apstrādei nav objektīvu iemeslu.
Grozījums Nr. 128 Direktīvas priekšlikums 61. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām maksājumu pakalpojumu lietotājs jo īpaši tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu tā individuālo drošības elementu drošību. Maksājumu pakalpojumu lietotāju piesardzības pienākumi nekavē jebkādu maksājumu instrumentu un pakalpojumu izmantošanu, kas ir atļauti ar šo direktīvu.	2. Panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām maksājumu pakalpojumu lietotājs jo īpaši tūlīt pēc maksājumu instrumenta saņemšanas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu tā individuālo drošības akreditācijas datu drošību. Maksājumu pakalpojumu lietotāju piesardzības pienākumi nekavē jebkādu maksājumu instrumentu un pakalpojumu izmantošanu, kas ir atļauti ar šo direktīvu.
Grozījums Nr. 129 Direktīvas priekšlikums 62. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības elementi nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu;	(a) nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības akreditācijas dati būtu patiešām droši un nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu;
Grozījums Nr. 130 Direktīvas priekšlikums 62. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta nosūtīšanu maksātājam vai par jebkādu tā individuālo drošības elementu nosūtīšanu.	2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku par maksājumu instrumenta nosūtīšanu maksātājam vai par jebkādu tā individuālo drošības akreditācijas datu nosūtīšanu.
Grozījums Nr. 131 Direktīvas priekšlikums 63. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, maksājumu pakalpojumu lietotājs, neskarot 65. panta 2. punktu un 80. panta 1. punktu, no kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.	2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs ir nolēmis izmantot trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksājumu pakalpojumu lietotājs to informē un par to paziņo kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Neskarot 80. panta 1. punktu, maksājumu pakalpojumu lietotājs no kontu apkalpojošā pakalpojumu sniedzēja panāk kļūdas labojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 132 Direktīvas priekšlikums 63. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņo tā kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam par visiem incidentiem, kas tam zināmi un kas to skar, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenta pakalpojumus. Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņo valsts kompetentajām iestādēm par visiem notikušajiem incidentiem. Valstu kompetentās iestādes tad veic pasākumus, ievērojot procedūras, ko noteikusi EBI ciešā sadarbībā ar ECB, kā paredzēts 85. pantā.
Grozījums Nr. 133 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nosaka, ka tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis izpildītu maksājumu darījumu, vai ja tas apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam un, ja iesaistīts un atbilstīgā veidā, trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka maksājumu darījums tika autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots un tajā nav notikušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.	1. Dalībvalstis nosaka, ka tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis izpildītu maksājumu darījumu, vai ja tas apgalvo, ka maksājumu darījums ir izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam un, ja iesaistīts, trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāpierāda, ka maksājumu darījums tika autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots un tajā nav notikušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.
Pamatojums
Gadījumos, kuros TPPS ir iesaistīts, tam vienmēr būtu jāuzņemas atbildība par to, lai pierādītu, ka „maksājumu darījums tika autentificēts, precīzi reģistrēts un iegrāmatots un tajā nav notikušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi”. Iekļaujot norādi „atbilstīgā veidā”, varētu rasties situācija, ka TPPS atbildība ir neskaidra.
Grozījums Nr. 134 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja maksājumu darījumu iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tam jāpierāda, ka maksājumu darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūda vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas atbildīgs.	Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs iniciē maksājuma darījumu, izmantojot trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu, tam jāpierāda, ka maksājumu darījums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūda vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu, par ko tas atbildīgs.
Grozījums Nr. 135 Direktīvas priekšlikums 64. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, pats par sevi nav pietiekams tikai ar to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot attiecīgā gadījumā trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, lai pierādītu, vai nu ka maksātājs bija autorizējis maksājumu darījumu, vai ka maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 61. pantā paredzētos pienākumus.	2. Ja maksājumu pakalpojumu lietotājs noliedz, ka viņš ir autorizējis kādu izpildītu maksājumu darījumu, pats par sevi nav pietiekams tikai ar to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ieskaitot attiecīgā gadījumā trešo personu — maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ir reģistrējis maksājumu instrumenta lietojumu, lai pierādītu, vai nu ka maksātājs bija autorizējis maksājumu darījumu, vai ka maksātājs ir rīkojies krāpnieciski, pieļāvis rupju neuzmanību vai tīši nav pildījis vienu vai vairākus savus 61. pantā paredzētos pienākumus. Šādā gadījumā vienīgi pieņēmumus bez papildu apliecinošiem pierādījumiem, izņemot reģistrētu maksājuma instrumenta izmantošanu, neuzskata par pietiekamu pierādījumu pret maksājumu lietotāju. Lai pierādītu maksātāja krāpniecību vai rupju neuzmanību, maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tostarp — attiecīgā gadījumā — trešai personai — maksājumu pakalpojumu sniedzējam, jānodrošina to apliecinoši pierādījumi.
Grozījums Nr. 136 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 63. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties kompensē maksātajam neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno tā maksājumu konta stāvokli, no kura tika debetēta šī summa, līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Tas arī nodrošinās to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 63. pantu, neautorizēta maksājumu darījuma gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 24 stundu laikā pēc tam, kad tas ir pamanījis šādu darījumu vai ticis par to informēts, kompensē maksātajam neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno tā maksājumu konta stāvokli, no kura tika debetēta šī summa, līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Tas arī nodrošinās to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.
Grozījums Nr. 137 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs kompensē neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Iespējams, ir piemērojama finansiālā kompensācija kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ko atlīdzina trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs.	2. Ja ir iesaistīta trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs kompensē neautorizētā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis neautorizētais maksājumu darījums. Ja trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pierādīt, ka tā nav atbildīga par neautorizēto maksājumu darījumu, trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienas darba dienas laikā atlīdzina kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam izdevumus, kas tam ir pamatoti radušies, kompensējot darījumu maksātājam, tostarp neautorizētā maksājuma darījuma summu.
Grozījums Nr. 138 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt līdz pat EUR 50 zaudējumus, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās.	Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt zaudējumus ne vairāk kā EUR 50 apmērā vai līdzvērtīgu summu citā valūtā, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās. Šis noteikums netiks piemērots, ja zaudējumus, zādzību vai maksājumu instrumenta nelikumīgu piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms šāda maksājuma izpildes.
Grozījums Nr. 139 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par šajā direktīvā ietvertā jēdziena “rupja neuzmanība” interpretāciju un praktisko izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu. Šīs pamatnostādnes pieņem [ievietot datumu — divpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un regulāri atjaunina pēc vajadzības.
Pamatojums
Pašlaik jēdziena „rupja neuzmanība” interpretācija un izmantošana dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīga. Šāds stāvoklis nelabvēlīgi ietekmē pārrobežu darbības un nav pieņemams iekšējā tirgū. EBI pamatnostādnes un to izstrādāšanas process būtu atbilstošs veids, kā uzlabot saskaņotību.
Grozījums Nr. 140 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Gadījumos, kuros maksātājs nav rīkojies ne krāpnieciski, ne tīši nepildījis tam 61. pantā noteiktos pienākumus, dalībvalstis var samazināt šā panta 1. punktā minēto saistību apmēru, jo īpaši ņemot vērā maksājuma instrumenta individuālos drošības elementus un apstākļus, kādos tas ticis pazaudēts, nozagts vai kādos notikusi tā nelikumīga piesavināšanās.
Grozījums Nr. 141 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2.c punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Maksātājs neuzņemas atbildību par finansiālām sekām, kas izriet no pazaudēta, nozagta maksājuma instrumenta izmantošanas vai maksājuma instrumenta nelikumīgas piesavināšanās, ja tās rezultātā veikto neautorizēto maksājumu bija iespējams īstenot maksājuma metodes vai drošības pārkāpumu rezultātā, par kuru jau ir bijis zināms un kurš ir dokumentēts, un ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav pietiekami uzlabojis drošības sistēmas, lai efektīvi bloķētu turpmākos šāda veida uzbrukumus, izņemot gadījumus, kuros maksātājs pats ir rīkojies krāpnieciski.
Grozījums Nr. 142 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāpierāda, ka šādi nosacījumi ir ievēroti.	Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājam jāsniedz faktu informācija saistībā ar šādiem nosacījumiem.
Pamatojums
Komisija bez pašsaprotama iemesla ir ierosinājusi ievērojami mainīt līdzsvaru par labu maksājuma saņēmējam. Nav pamatoti likt maksātājam uzņemties nodrošināt visus pierādījumus, jo īpaši, ja maksātājs ir patērētājs. Līdzsvarotāks risinājums būtu saglabāt MPD tās pašreizējā redakcijā.
Grozījums Nr. 143 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kompensē visu izpildītā maksājumu darījuma summu. Tas ietver to, ka kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.	svītrots
Grozījums Nr. 144 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts - 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem maksātājam ir tiesības uz beznosacījumu kompensāciju termiņos, kas paredzēti 68. pantā, izņemot gadījumus, ja maksājumu saņēmējs ir izpildījis līguma pienākumus un maksātājs jau ir saņēmis pakalpojumus vai patērējis preces. Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksājumu saņēmējam jāpierāda, ka trešajā daļā minētie nosacījumi ir ievēroti.	Dalībvalstis nodrošina, ka papildus tiesībām, kas minētas pirmajā daļā, attiecībā uz tiešā debeta maksājumiem maksātājam ir tiesības uz beznosacījumu kompensāciju termiņos, kas paredzēti 68. pantā.
Pamatojums
Pieredze rāda, ka praksē labi darbojas tiesības uz beznosacījumu kompensāciju par tiešā debeta summām. Šādas sistēmas ir efektīvas, un nekas neliecina par šo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ būtu lietderīgi šīs tiesības noteikt par iekšējā tirgus normu. Turklāt nebūtu saprātīgi likt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt, vai darījuma pamatā esošās līgumsaistības ir izpildītas vai nav. Tam nav jābūt maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzdevumam.
Grozījums Nr. 145 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Kompensācijā iekļauj visu izpildītā maksājumu darījuma summu. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Maksājuma kompensēšanas rezultātā paša maksājuma darījuma pamatā esošās maksātāja prasījuma tiesības paliek nemainīgas.
Grozījums Nr. 146 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Dalībvalstis var atļaut saviem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus tiesībām uz kompensāciju, kas atbilst to tiešā debeta sistēmām, ja tie ir labvēlīgāki maksātājam.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir ļaut dalībvalstīm nodrošināt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, nekā paredzēts šajā direktīvā.
Grozījums Nr. 147 Direktīvas priekšlikums 67.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	67.a pants
	Maksājumu darījumi, kuru darījumu summa iepriekš nav zināma
	1. Attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuru darījumu summa pirkuma brīdī nav zināma, dalībvalstis nosaka tādu maksimālo līdzekļu summu, kuru var bloķēt maksātāja maksājumu kontā, un maksimālo laikposmu, kurā maksājuma saņēmējs var bloķēt minētos līdzekļus.
	2. Maksājuma saņēmējam ir pienākums informēt maksātāju pirms maksājuma darījuma veikšanas, ja maksātāja maksājumu kontā tiktu bloķēti līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu.
	3. Ja maksātāja maksājumu kontā tikuši bloķēti līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir par to jāinformē maksātājs konta pārskatā.
Grozījums Nr. 148 Direktīvas priekšlikums 68. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājs var pieprasīt 67. pantā minēto kompensāciju par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājumu saņēmējs, astoņu nedēļu laikā no dienas, kad līdzekļi ir debitēti.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātājs var pieprasīt 67. pantā minēto kompensāciju par autorizētu maksājumu darījumu, ko iniciējis maksājumu saņēmējs, vismaz astoņu nedēļu laikā no dienas, kad līdzekļi ir debitēti.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai dažas dalībvalstis var pagarināt tiesības uz kompensāciju par tiešā debeta maksājumiem vēl ilgāk par MPD II noteikto astoņu nedēļu limitu.
Grozījums Nr. 149 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņemšanas laiks ir laiks, kad maksājuma uzdevumu, ko tieši iniciējis maksātājs vai ko tā vārdā iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai netieši maksājumu saņēmējs, vai ar maksājumu saņēmēja starpniecību, saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Ja saņemšanas laiks neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vēlāko saņemšanas termiņu var noteikt darba dienas beigās, un visus pēc tam saņemtus dokumentus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saņemšanas laiks ir laiks, kad maksājuma uzdevumu, ko tieši iniciējis maksātājs vai ko tā vārdā iniciējusi trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai netieši maksājumu saņēmējs, vai ar maksājumu saņēmēja starpniecību, saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Saņemšanas laiks nevar būt vēlāks par maksātāja konta debetēšanas laiku. Ja saņemšanas laiks neiekrīt maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienā, maksājuma uzdevumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs vēlāko saņemšanas termiņu var noteikt darba dienas beigās, un visus pēc tam saņemtus dokumentus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā.
Pamatojums
Šīs direktīvas 74. pantā paredzētais saņemšanas laiks nevar būt vēlāks par maksātāja konta debetēšanas laiku. Šāds noteikums ir nepieciešams tādēļ, lai nepieļautu, ka lielie maksājumu ieguvēji var ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū, lai „vienotos” ar maksājumu saņēmējiem, ka tie drīkst turēt šos naudas līdzekļus ilgstošā laikposmā. Šāda ļaunprātīga izmantošana paaugstina maksājumu karšu maksājumu apstiprināšanas izmaksas, ko galu galā sedz patērētāji. Grozījums iesniegts, pamatojoties uz BEUC priekšlikumu.
Grozījums Nr. 150 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju informē par atteikumu un, ja iespējams, par tā iemesliem un procedūru, kā labot faktu kļūdas, kas ir izraisījušas atteikumu, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.	1. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tostarp attiecīgā gadījumā trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, atsakās izpildīt maksājuma uzdevumu vai iniciēt maksājumu darījumu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju informē par atteikumu un, ja iespējams, par tā iemesliem un procedūru, kā labot faktu kļūdas, kas ir izraisījušas atteikumu, ja vien tas nav aizliegts ar citiem attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 151 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par informēšanu, ja atteikums ir objektīvi pamatots.	Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekasē maksu par informēšanu no maksājumu pakalpojumu lietotāja.
Pamatojums
Paziņojumi par atteikumiem jāuzskata par standarta pamatinformāciju lietotājam, un tādēļ tie jāsniedz, neiekasējot papildu maksu.
Grozījums Nr. 152 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī iedaļa attiecas uz citiem maksājumu darījumiem, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 78. pantu, kas nav pušu rīcībā. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 74. pantā, šāds termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas pēc brīža, kad tas saņemts atbilstīgi 69. pantam.	2. Šī iedaļa attiecas uz citiem maksājumu darījumiem, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav vienojušies citādi, izņemot 78. pantu, kas nav pušu rīcībā. Tomēr, ja maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz maksājumu darījumiem Savienības teritorijā vienojas par garāku termiņu, nekā noteikts 74. pantā, šāds termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas vai termiņu, ko pieļauj citas valstu vai Savienības tiesību aktos paredzētās juridiskās saistības, pēc brīža, kad tas saņemts atbilstīgi 69. pantam.
Pamatojums
Iepriekš noteikta termiņa iekļaušana nav nepieciešama un var būt ierobežojoša vai citiem krāpniecības novēršanas pasākumiem neatbilstoša prasība.
Grozījums Nr. 153 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieprasa maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodrošināt, lai pēc tam, kad ir saņemts maksājuma uzdevums saskaņā ar 69. pantu, vēlākais līdz nākamās darba dienas beigām maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā tiktu ieskaitīta maksājumu darījuma summa. Termiņu var pagarināt vēl par vienu darba dienu tādiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti, izmantojot papīra dokumentus.	[Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.]
Grozījums Nr. 154 Direktīvas priekšlikums 79. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja mēģinājums atgūt naudas līdzekļus saskaņā ar šā panta 3. punktu ir neveiksmīgs, kļūdaini nosūtītā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt maksātājam visu nepieciešamo informāciju, lai tas varētu sazināties ar naudas līdzekļu saņēmēju un vajadzības gadījumā –– vērsties ar prasību tiesā par šo līdzekļu piedziņu.
Grozījums Nr. 155 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo vai otro daļu, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās atlīdzina maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.	Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona — maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar pirmo vai otro daļu, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās atlīdzina maksātājam neizpildītā vai nepareizi izpildītā maksājumu darījuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem.
Grozījums Nr. 156 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 6. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, ko uzliek šis punkts, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumu un dara zināmu iznākumu maksātājam. To veic, nenosakot maksu maksātājam.	Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi un maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksātājs, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatkarīgi no atbildības, ko uzliek šis punkts, pēc pieprasījuma tūlīt mēģina izsekot maksājumu darījumu un dara zināmu iznākumu maksātājam. To veic, nenosakot maksu maksātājam.
Grozījums Nr. 157 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājumu saņēmējs vai tas iniciēts ar tā starpniecību, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu un 83. pantu, ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma pārsūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 74. panta 3. punktu. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas tūlīt atkārtoti pārsūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja maksājuma uzdevums pārsūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā.	2. Ja maksājuma uzdevumu ir iniciējis maksājumu saņēmējs vai tas iniciēts ar tā starpniecību, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu un 83. pantu, ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par pareizu maksājuma uzdevuma nosūtīšanu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 74. panta 3. punktu. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas tūlīt atkārtoti nosūta attiecīgo maksājuma uzdevumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja maksājuma uzdevums nosūtīts novēloti, summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem.
Grozījums Nr. 158 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Turklāt, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu, kā arī 83. pantu, maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 78. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājumu saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā.	Turklāt, neskarot 63. pantu, 79. panta 2. un 3. punktu, kā arī 83. pantu, maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksājumu saņēmējam par maksājumu darījuma apstrādi saskaņā ar 78. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ja maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs saskaņā ar šo daļu, tas nodrošina, ka maksājumu darījuma summa ir maksājumu saņēmēja rīcībā uzreiz pēc tam, kad summa ir kreditēta maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja maksājumu kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem.
Grozījums Nr. 159 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un otro daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda atbildība, viņš attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atlīdzina neizpildīta vai nepareizi izpildīta maksājumu darījuma summu un atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta.	Ja maksājumu darījums nav izpildīts vai ir izpildīts nepareizi, par ko maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar pirmo un otro daļu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs maksātājam. Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tāda atbildība, viņš attiecīgi bez liekas kavēšanās maksātājam atlīdzina neizpildīta vai nepareizi izpildīta maksājumu darījuma summu un atjauno stāvokli debetētā maksājumu kontā līdz tādam stāvoklim, kāds būtu bijis, ja nebūtu noticis nepareizais maksājumu darījums. Kredīta valutēšanas diena maksātāja maksājumu kontam nav vēlāka par dienu, kad summa debetēta. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem.
Grozījums Nr. 160 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 4. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksātājs var nolemt, ka summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā.	Ja maksājumu darījums ir izpildīts novēloti, maksātājs var nolemt, ka summas valutēšanu datē maksājumu saņēmēja kontā ne vēlāk kā dienā, kad summas valutēšanai būtu bijis jābūt datētai pareizas izpildes gadījumā. Ja tas vairs nav tehniski iespējams, maksātājs arī saņem kompensāciju par procentu zaudējumiem.
Grozījums Nr. 161 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja 80. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 80. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Tas ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa drošu lietotāja autentificēšanu.	1. Ja 65. un 80. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir cēlusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks kompensē visus saskaņā ar 65. un 80. pantu radušos pirmā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumus vai saskaņā ar to izmaksātās summas. Tas ietver kompensāciju, ja kāds maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa drošu lietotāja autentificēšanu.
Grozījums Nr. 162 Direktīvas priekšlikums 82. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a EBI ir pilnvarota sākt un veicināt saistošu starpniecības procesu, lai atrisinātu strīdus starp kompetentām iestādēm, kas rodas šajā pantā paredzēto tiesību īstenošanas rezultātā.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir Eiropas Banku iestādes (EBI) sniegtā informācija.
Grozījums Nr. 163 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Piemērojot šo direktīvu, jebkuru personas datu apstrādi veic saskaņā ar direktīvu 95/46/EK, valsts noteikumiem, ar kuriem transponē direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001.	1. Dalībvalstis pieļauj personas datu apstrādi, ko veic maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ar maksājumiem saistītas krāpšanas novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu. Šādu personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, valsts noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, un Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Pamatojums
Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem paredzētais izņēmums izmantot personu datus sniedz tiem juridisko noteiktību, apstrādājot šādus datus norādītajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 164 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Personu datu apstrādē, ko veic, piemērojot šo direktīvu, jāievēro tādi principi kā nepieciešamība, samērīgums, ierobežojumi atbilstīgi datu mērķim un samērīgs datu glabāšanas termiņš.
Grozījums Nr. 165 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.b daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Jo īpaši — ikvienam pakalpojumu sniedzējam, pārstāvim, lietotājam, kurš apstrādā personas datus, vajadzētu saņemt piekļuvi, apstrādāt un glabāt tikai tādus personas datus, kas nepieciešami tā maksājumu pakalpojumu izpildei.
Grozījums Nr. 166 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.c daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Visās datu apstrādes sistēmās, kas tiek izstrādātas un izmantotas šīs direktīvas ietvaros, jāiekļauj integrēta privātuma aizsardzība/privātuma aizsardzība pēc noklusējuma;
Grozījums Nr. 167 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.d daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d Šīs direktīvas 5. panta j) punktā minētajos dokumentos cita starpā norāda arī pasākumus, kas tiks īstenoti drošības un konfidencialitātes principu ievērošanai un integrētas privātuma aizsardzības un privātuma aizsardzības pēc noklusējuma principa īstenošanai.
Grozījums Nr. 168 Direktīvas priekšlikums 84. pants – 1.e daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.e Šajā direktīvā paredzētie standarti jāizstrādā un sadarbspēja jānodrošina, pamatojoties uz privātuma ietekmes novērtējumu, kas dod iespēju apzināt riskus, kas saistīti ar katru no pieejamajām tehniskajām iespējām, un to, kādus aizsarglīdzekļus varētu ieviest, lai datu aizsardzības apdraudējumu samazinātu līdz minimālam līmenim.
Grozījums Nr. 169 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecas Direktīva [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] un jo īpaši riska pārvaldības un incidentu ziņošanas prasības, kas noteiktas šīs direktīvas 14. un 15. pantā;	1. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji izveido sistēmu, paredzot tajā atbilstošus riska mazināšanas pasākumus un kontroles mehānismus tādu darbības risku pārvaldībai kā, piemēram, drošības riski, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji minētās sistēmas ietvaros izveido un uztur efektīvas incidentu pārvaldības procedūras, tostarp nopietnu incidentu atklāšanu un klasifikāciju.
Grozījums Nr. 170 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās informē izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi un EBI par tīklu un informācijas drošības incidentu paziņojumiem, kas saņemti no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.	2. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās ziņo par visiem būtiskiem darbības incidentiem, tostarp par drošības incidentiem, maksājumu pakalpojumu sniedzēja izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr. 171 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Saņemot paziņojumu, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās ziņo EBI par būtiskiem incidenta elementiem.
Pamatojums
Grozījums paredzēts konsekvences nodrošināšanai, kā arī lai pieļautu iespēju, ka nav būtisku elementu, par ko vajadzētu ziņot.
Grozījums Nr. 172 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saņemot paziņojumu un tad, ja tas vajadzīgs, EBI informē kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.	3. Saņemot paziņojumu, EBI, sadarbojoties ar izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, izvērtē incidenta nozīmīgumu un, pamatojoties uz šo izvērtējumu, informē kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 173 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Vajadzības gadījumā valsts kompetentā iestāde rīkojas preventīvi un lai īstermiņā aizsargātu finanšu sistēmas drošību.
Grozījums Nr. 174 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Papildus Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. panta 4. punkta noteikumiem, ja drošības incidents potenciāli varētu ietekmēt maksājumu pakalpojumu lietotāju finanšu intereses, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās paziņo saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par incidentu un informē tos par iespējamiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kurus tie var veikt paši, lai samazinātu incidenta negatīvo ietekmi.	4. Ja drošības incidents potenciāli varētu ietekmēt maksājumu pakalpojumu lietotāju finanšu intereses, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās paziņo saviem maksājumu pakalpojumu lietotājiem par incidentu un informē tos par visiem pieejamajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, kurus tie var veikt paši, lai samazinātu incidenta negatīvo ietekmi.
Grozījums Nr. 175 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā pamatnostādnes, paredzot konkrētu sistēmu ziņošanai par iepriekšējos šā panta punktos minētajiem būtiskiem incidentiem. Pamatnostādnēs jānorāda iesniedzamās informācijas apjoms un apstrāde, tostarp kritēriji, kā novērtēt, kuri incidenti ir būtiski, un standarta ziņošanas veidlapas, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu ziņošanas procesu.
Grozījums Nr. 176 Direktīvas priekšlikums 85. pants – 4.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji valstu kompetentajām iestādēm un EBI regulāri sniedz datus par krāpšanu, kas saistīta ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem.
Grozījums Nr. 177 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu norīkotajai iestādei ik gadu sniedz atjauninātu informāciju ar novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti ietekmes mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi. Iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 6. panta 1. punktu, bez nepamatotas kavēšanās nosūta šīs informācijas kopiju kompetentajai iestādei izcelsmes dalībvalstī.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji kompetentajai iestādei ik gadu sniedz atjauninātu un plašu informāciju ar novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, un par to, vai, reaģējot uz šiem riskiem, ir veikti adekvāti ietekmes mazināšanas pasākumi un ieviesti kontroles mehānismi.
Grozījums Nr. 178 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Neskarot Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. un 15. pantu, EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā pamatnostādnes par drošības pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā sertifikācijas procesu, noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību. Tā, inter alia, ņem vērā standartus un/vai specifikācijas, ko Komisija publicējusi saskaņā ar Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 16. panta 2. punktu.	2. EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz drošības pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā sertifikācijas procesu, noteikšanu, īstenošanu un uzraudzību. Tā, inter alia, ņem vērā standartus un/vai specifikācijas, ko publicējusi Komisija, kā arī ECB Eurosistēmas ieteikumus par tādu interneta maksājumu drošību, kas tiek veikti “SecuRePay” foruma ietvaros.
	EBI līdz ...* iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.
	Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
Pamatojums
Atsauce uz „SecuRePay” iekļauta tādēļ, lai izvairītos no tiesību aktu pārklāšanās. ECB ieteikumi stāsies spēkā 2015. gada februārī.
Grozījums Nr. 179 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, bet vismaz reizi divos gados, pārskata pamatnostādnes.	3. EBI ciešā sadarbībā ar ECB regulāri, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šā punkta otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.
Grozījums Nr. 180 Direktīvas priekšlikums 86. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Neskarot Direktīvas [TID direktīva] [OP, ievietot direktīvas numuru pēc pieņemšanas] 14. un 15. pantu, EBI pieņem pamatnostādnes, lai atvieglotu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzdevumu identificēt nopietnus incidentus un apstākļus, kādos maksājumu iestādei ir jāziņo par drošības incidentu. Šīs pamatnostādnes pieņem (ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā).	4. EBI ar kompetentajām iestādēm un ECB koordinē informācijas apmaiņu to operacionālo un drošības risku jomā, kas saistīti ar to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 181 Direktīvas priekšlikums 87. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz I pielikuma 7. punktā minētos pakalpojumus, tas apstiprina pats savu autentiskumu attiecībā pret konta īpašnieka kontu apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzēju.	2. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz I pielikuma 7. punktā minētos pakalpojumus, tas apstiprina pats savu autentiskumu attiecībā pret konta īpašnieka kontu apkalpošanas maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbilstoši vienotiem un drošiem atvērtajiem komunikācijas standartiem, kas minēti 94.a pantā.
Grozījums Nr. 182 Direktīvas priekšlikums 87. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. EBI ciešā sadarbībā ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, par jaunākajiem sasniegumiem klientu autentificēšanā un par jebkādiem atbrīvojumiem attiecībā uz stingras klienta autentificēšanas izmantošanu. Šīs pamatnostādnes pieņem (ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā) un regulāri atjaunina pēc vajadzības.	3. EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar EDAU un konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā noteikts šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, par to, kā trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji var autentificēties attiecībā pret kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, par jaunākajiem sasniegumiem klientu autentificēšanā un par jebkādiem atbrīvojumiem attiecībā uz stingras klienta autentificēšanas izmantošanu. Šīs pamatnostādnes stājas spēkā pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām un tās regulāri atjaunina pēc vajadzības.
Grozījums Nr. 183 Direktīvas priekšlikums 88. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentām iestādēm sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem.	1. Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas ļauj maksājumu pakalpojumu lietotājiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentām iestādēm vai alternatīvas strīdu izšķiršanas (SAI) iestādēm sūdzības par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem.
Pamatojums
Grozījums paredzēts, lai ņemtu vērā to, ka ne visas kompetentās iestādes izskata sūdzības.
Grozījums Nr. 184 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu efektīvu šīs direktīvas ievērošanu. Šīs kompetentās iestādes pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu. Tās ir neatkarīgas no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās ir kompetentās iestādes Regulas Nr. 1039/2010 4. panta 2. punkta nozīmē.	1. Dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, lai nodrošinātu un pārraudzītu efektīvu šīs direktīvas ievērošanu. Kompetentās iestādes pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu. Tās ir neatkarīgas no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās ir kompetentās iestādes, kas noteiktas Regulas Nr. 1093/2010 4. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 185 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas to uzdevumu veikšanai. Ja pilnvaras nodrošināt un pārraudzīt efektīvu šīs direktīvas ievērošanu ir piešķirtas vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes cieši sadarbojas tā, lai tās varētu efektīvi veikt savus attiecīgos uzdevumus.	2. Šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir visas pilnvaras un resursi, kas nepieciešami to uzdevumu veikšanai.
Grozījums Nr. 186 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a EBI, apspriežoties ar ECB, pieņem pamatnostādnes kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par sūdzību procedūrām, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem saskaņā ar šo direktīvu, kā noteikts iepriekš minētajā 1. punktā. Šīs pamatnostādnes pieņem līdz ...* [ievietot datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un regulāri atjaunina pēc vajadzības.
Grozījums Nr. 187 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, kā arī uzrauga minēto procedūru darbību.
Grozījums Nr. 188 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic viss iespējamais, lai atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā, sniegtu rakstiskas atbildes uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām, risinot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram patērētājs saņems galīgo atbildi. Šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vēl 30 darba dienas.	2. Dalībvalstis paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic viss iespējamais, lai atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā, sniegtu rakstiskas atbildes uz maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzībām, risinot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram patērētājs saņems galīgo atbildi. Šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt vēl 15 darba dienas. Ja dalībvalstī ir visaptverošākas sūdzību izskatīšanas procedūras, ko reglamentē valsts kompetentā iestāde, var piemērot dalībvalsts noteikumus.
Pamatojums
Procedūra atbildes sniegšanai uz sūdzībām laika ziņā nedrīkst būt pārāk ieilgusi. Pat ārkārtējos gadījumos 15+15 dienas būtu pietiekams termiņš.
Grozījums Nr. 189 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Informācijai, kas minēta 2. punktā, jābūt vienkārši, tieši, skaidri un pastāvīgi pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam šāda vietne ir, iekļaujot šo informāciju līguma, kas noslēgts starp maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu lietotāju, vispārīgo noteikumu sadaļā, kā arī ar šādiem līgumiem saistītos rēķinos un kvītīs. Tajā arī jānorāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo ārpustiesas pārsūdzības struktūru un tās izmantošanas noteikumiem.	4. Informācijai, kas minēta 3. punktā, jābūt skaidrai, vispusīgai un vienkārši pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam šāda vietne ir, un attiecīgā gadījumā –– pārdošanas vai pakalpojumu līgumā, kas noslēgts starp tirgotāju un patērētāju, vispārīgo noteikumu sadaļā.
Pamatojums
Pašreizējie noteikumi ir plašāki nekā Direktīvā par strīdu alternatīvu izšķiršanu (SAI) paredzētie noteikumi, jo tajos minēti arī rēķini un kvītis. Papildu prasības iekļaušana sniegt minēto informāciju par visām kvītīm un rēķiniem var būt apgrūtinoša maziem uzņēmumiem un praktiski neizpildāma tiem uzņēmumiem, kuri izmanto vairākus atšķirīgus SAI modeļus atkarībā no to tirgoto preču un pakalpojumu klāsta.
Grozījums Nr. 190 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz ieceltiem pārstāvjiem.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas un pieejamas gan maksājumu pakalpojumu lietotājiem, gan to sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz iecelto pārstāvju darbībām.
Grozījums Nr. 191 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji izmanto vienas vai vairāku SAI iestāžu pakalpojumus.
Pamatojums
Saskaņojums ar Direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (Direktīva par patērgātāju SAI).
Grozījums Nr. 192 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis paredz, ka 1. punktā minētās iestādes sadarbojas, lai izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas.	2. Dalībvalstis paredz, ka 1. punktā minētās iestādes sadarbojas, lai izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. Dalībvalstis nodrošina, ka šīm iestādēm ir pietiekama kapacitāte, lai atbilstošā un efektīvā veidā iesaistītos šādā pārrobežu sadarbībā.
Pamatojums
Pārsvarā ārpustiesas iestādes ir spējīgas risināt strīdus valsts iekšienē, bet pārrobežu lietās to spējas ir vājas. Lai iekšējais tirgus varētu netraucēti darboties, jāstiprina šo iestāžu pārrobežu darbības kapacitāte.
Grozījums Nr. 193 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.а EBI izstrādā pamatnostādnes par sankcijām, kas minētas 2. punktā, un nodrošina, ka tās ir efektīvas, samērīgas un atturošas.
Grozījums Nr. 194 Direktīvas priekšlikums 5. virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
DELEĢĒTIE AKTI	DELEĢĒTIE AKTI UN TEHNISKIE STANDARTI
Grozījums Nr. 195 Direktīvas priekšlikums 93.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	93.a pants
	Tehniskie standarti
	EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai paredzētu konkrētus nosacījumus 7. un 8. pantā paredzēto pašu kapitāla prasību un 9. pantā paredzēto nodrošinājuma prasību piemērošanai.
Pamatojums
Šā grozījuma pamatā ir Eiropas Banku iestādes (EBI) sniegtā informācija.
Grozījums Nr. 196 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 197 Direktīvas priekšlikums 94.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	94.a pants
	Vienoti un droši atvērtie komunikācijas standarti
	1. EBI ciešā sadarbībā ar ECB un pēc apspriešanās ar konsultatīvo darba grupu, kas minēta 5. panta 3.a punktā, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu vienotu un drošu atvērto komunikācijas standartu veidā, paredzot to, kā kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji un trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas –– instrumentu emitenti savstarpēji komunicē;
	Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz …* [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
	Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.
	2. Vienotos un drošos atvērtajos komunikācijas standartos, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj tehniskās un funkcionālās specifikācijas informācijas nosūtīšanai, un tie ir vērsti uz komunikācijas drošības un efektivitātes uzlabošanu.
	3. Pamatojoties uz 58. un 87. panta noteikumiem, vienotos un drošos atvērtajos komunikācijas standartos jo īpaši norāda to, kā trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji var autentificēties attiecībā pret kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji var sniegt paziņojumus un informēt trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzējus.
	4. EBI ciešā sadarbībā ar ECB nodrošina, ka pēc atbilstošas apspriešanās ar visiem maksājumu pakalpojumu tirgus dalībniekiem, tostarp tiem, kuri nedarbojas banku nozarē, tiek izstrādāti vienoti un droši atvērtie komunikācijas standarti.
	5. Dalībvalstis nodrošina, ka kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzēji, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai trešās personas — maksājumu instrumentu emitenti izmanto vienotus un drošus atvērtos komunikācijas standartus.
	6. Vienotus un drošus atvērtos komunikācijas standartus regulāri pārskata, lai ņemtu vērā inovācijas un tehnisko attīstību.
	7. Šis pants neliedz piemērot citus šajā direktīvā minētos noteikumus.
Grozījums Nr. 198 Direktīvas priekšlikums 94.b pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	94.b pants
	1. EBI savā tīmekļa vietnē publisko Savienībā atļauto maksājumu pakalpojumu sniedzēju sarakstu.
	2. Minētajā sarakstā norāda visus atļautos maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuriem atteikta reģistrācija, un atteikuma iemeslus.
	3. Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savās tīmekļa vietnēs norāda tiešās saites uz valsts kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā uzskaitīti visi atļautie maksājumu pakalpojumu sniedzēji.
Grozījums Nr. 199 Direktīvas priekšlikums 94.c pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	94.c pants
	Pienākums informēt patērētājus par viņu tiesībām
	1. Komisija pēc projekta sabiedriskās apspriešanas līdz ...* [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izstrādā ērti lietojamu elektronisku brošūru, kurā ietverta viegli un skaidri saprotama informācija par patērētāju tiesībām, kas minētas šajā direktīvā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos.
	2. Iepriekš minētajā 1. punktā norādīto brošūru dara pieejamu visiem patērētājiem Savienībā un citām ieinteresētajām personām Komisijas, EBI un valsts banku regulatoru tīmekļa vietnēs, un to ir vienkārši lejupielādēt un nosūtīt uz citām tīmekļa vietnēm. Komisija informē dalībvalstis, maksājumu pakalpojumu sniedzējus un patērētāju apvienības par brošūras publicēšanu.
	3. Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka brošūra sākotnējā formātā ir elektroniskā veidā pieejama to tīmekļa vietnēs visiem patērētājiem, tostarp tiem, kas nav klienti, un papīra formātā ir pieejama to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu struktūrās.
	Visās minētajās filiālēs, pie pārstāvjiem un struktūrās patērētājiem vizuāli uztveramā veidā izvieto šādu skaidri salasāmu paziņojumu: “Ikviens var pieprasīt personālam un iegūt informatīvu materiālu par savām maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesībām”.
	Savās tīmekļa vietnēs vizuāli uztveramā veidā norāda šādu paziņojumu: “Spiediet šeit, lai uzzinātu savas maksājumu pakalpojumu lietotāja tiesības”. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji arī nodrošina šādas informācijas vieglu pieejamību saviem klientiem jebkurā laikā, ja iespējams, izmantojot to tiešsaistes kontus.
	4. Brošūru izplata galvenokārt elektroniskā veidā vai arī papīra formātā, kad ar klientu tiek slēgts jebkāda veida līgums, vai arī –– attiecībā uz tiem, kas brošūras publicēšanas laikā jau bija klienti –– sniedz informāciju viena gada laikā pēc Komisijas izstrādātās brošūras publicēšanas.
	5. Visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji savās tīmekļa vietnēs norāda tiešās saites uz kompetentās iestādes tīmekļa vietni, kurā uzskaitīti visi sertificētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji.
	6. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji neprasa maksu saviem klientiem par šajā pantā minētās informācijas sniegšanu.
	7. Neredzīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus.
Grozījums Nr. 200 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara atklātībā pieejamu tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā.	2. Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā un vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 201 Direktīvas priekšlikums 96. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Līdz …* Komisija iesniedz ziņojumu, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību akta priekšlikumu par trīspusējo shēmu iekļaušanas noteikumu par piekļuvi maksājumu sistēmām piemērošanas jomā ietekmi, jo īpaši ņemot vērā konkurences līmeni un karšu shēmu tirgus daļu.
	____________
	* OV ierakstīt datumu: 2 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (18.12.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

Atzinumu sagatavoja: Dimitar Stoyanov

ĪSS PAMATOJUMS

Šā priekšlikuma mērķis ir palīdzēt straujāk attīstīt Savienības mēroga elektronisko maksājumu tirgu, jo digitālā ekonomika apsteidz tradicionālos maksājumus un mainās patērētāju maksāšanas paradumi. Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants.

Informācija, kas pieejama, pateicoties daudzajiem ieinteresēto personu atzinumiem un komentāriem, liecina par nepieciešamību veikt pielāgojumus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā tā, lai labāk reaģētu uz Eiropas maksājumu efektīva tirgus vajadzībām un palīdzētu izveidot maksājumu vidi, kas vairotu konkurenci, veicinātu jauninājumus un garantētu drošību.

Ņemot vērā vajadzību pēc juridiskās noteiktības un vienlīdzīgas konkurences nosacījumiem, tiks atjaunināta un pabeigta pašreizējā maksājumu pakalpojumu sistēma, ieviešot noteikumus, kas paredz uzlabot pārredzamību, veicināt jauninājumus un nodrošināt maksājumu pakalpojumu drošību privātpersonām, kā arī uzlabot valstu regulējumu saskaņotību.

Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā, kurā tā analizē iespējamās sekas, ko rada integrēta Eiropas maksājumu tirgus neesamība, tika konstatētas problēmas, kuras atstāj iespaidu uz patērētājiem, tirgotājiem, jauno maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu pakalpojumu tirgu kopumā.

Lai uzlabotu pašreizējo situāciju, ir iespējams veicināt godīgu konkurenci pakalpojumu sniedzējiem uz vietas un jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem maksājumiem ar karti, internetā vai ar mobilo telefonu, palielināt efektivitāti, pārredzamību un maksājumu risinājumu izvēli maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un garantēt viņiem augstu aizsardzības līmeni.

Jaunās direktīvas priekšlikumā ir iekļauti vairāki spēkā esošās direktīvas pielāgojumi attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un daži jauni pienākumi dalībvalstīm, paredzot pietiekamu rīcības brīvību attiecībā uz to, kā šos pienākumus transponēt valstu tiesību aktos.

Piemērojamiem principiem, noteikumiem, procedūrām un normām juridiskās noteiktības un visu tirgus dalībnieku vienlīdzības labad jābūt saskaņotiem visās dalībvalstīs.

Priekšlikuma mērķi pilnībā atbilst Savienības politikai attiecībā uz efektīvu maksājumu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, personas datu aizsardzību, administratīvajiem sodiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 25. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
25. “pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas maksājumu pakalpojumu veikšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā;	25. „pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kas maksājumu pakalpojumu veikšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā un vietā;
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 28. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
28. “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkāds instruments, kurš dod iespēju maksājumu pakalpojumu lietotājam uzglabāt informāciju, kas adresēta šim maksājumu pakalpojumu lietotājam, tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei par informēšanas nolūkam atbilstīgu laikposmu un ļautu neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;	28. “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kurš dod iespēju maksājumu pakalpojumu lietotājam uzglabāt informāciju, kas adresēta personīgi viņam, tā, lai tā būtu maksājumu pakalpojumu lietotājam viegli pieejama un to varētu vēlāk izgūt laikposmā, kurš atbilst informācijas mērķiem, un ļautu neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
а) darbības programmu, kurā jo īpaši norāda paredzētos maksājumu pakalpojumu veidu;	а) darbības programmu, kurā norāda visus paredzētos maksājumu pakalpojumu veidus;
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – e punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
е) aprakstu par izstrādātajām procedūrām, lai uzraudzītu, pārvaldītu un turpmāk pārraudzītu drošības incidentu un klientu sūdzības, kas saistītas ar drošību, ieskaitot ziņošanas mehānismu par incidentiem, kurā ņemti vērā 86. pantā paredzētie maksājumu iestāžu ziņošanas pienākumi;	е) aprakstu par izstrādātajām procedūrām, lai uzraudzītu, izskatītu, turpmāk pārraudzītu un atrisinātu drošības incidentus un klientu sūdzības, kas saistītas ar drošību, ieskaitot ziņošanas mehānismu par incidentiem, kurā ņemti vērā 86. pantā paredzētie maksājumu iestāžu ziņošanas pienākumi;
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – i punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) aprakstu par principiem un definīcijām, kuras piemēro statistikas datu vākšanai attiecībā uz darbības rezultātiem, darījumiem un krāpšanu;	i) aprakstu par principiem un definīcijām, kuras piemēro statistikas datu vākšanai attiecībā uz darbības rezultātiem, darījumiem un krāpšanu un kurām jābūt saskaņā ar spēkā esošajiem valstu un Savienības tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) gadījumos, kad maksājumu pakalpojumu lietotāju līdzekļi izmantojami saskaņā ar termiņa maksājuma rīkojumu vai tiešo debetu un pirms termiņa vai automātiskā maksājuma beigām pret līdzekļu lietotāju tiek uzsākta tiesvedība, kuras rezultātā līdzekļi tiek iesaldēti, maksājumu iestādes glabātos līdzekļus nevar bloķēt, ja termiņa maksājuma rīkojums vai tiešais debets ir izdots pirms tiesas lēmuma iesaldēt līdzekļus.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 33. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.а Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāji, kas izmanto maiņas pakalpojumus, pēc pieprasījuma, par pieņemamu cenu un izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, saņem informāciju par iepriekšējiem pabeigtajiem darījumiem no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veikuši pārskaitījumus.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var paredzēt, ka pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.	Pierādīšanas pienākums ir maksājumu pakalpojuma sniedzēja atbildība — pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka ir ievērojis šajā sadaļā noteiktās informēšanas prasības.
Pamatojums
Pierādīšanas pienākums gadījumos, ja nav ievērotas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par maksājumu pakalpojumiem, būtu jāuzņemas maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Dalībvalstīm nevajadzētu būt iespējai paredzēt citus noteikumus šajā jomā.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 45.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
а) sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību apraksts;	а) sniedzamā pakalpojuma galveno īpašību skaidrs apraksts;
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 62. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
а) nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības elementi nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu;	а) nodrošināt, lai maksājumu instrumenta individuālie drošības elementi patiešām būtu droši un nebūtu pieejami citām personām, kuras nav tāds maksājumu pakalpojuma sniedzējs, kas pilnvarots izmantot maksājumu instrumentu, neskarot maksājumu pakalpojumu lietotāja pienākumus saskaņā ar 61. pantu;
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt līdz pat EUR 50 zaudējumus, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās.	Atkāpjoties no 65. panta, maksātājam var tikt noteikts pienākums segt līdz pat EUR 50 vai līdzvērtīga apmēra zaudējumus, kas saistīti ar jebkādiem neautorizētiem maksājumu darījumiem un kas izriet no pazaudēta vai nozagta maksājumu instrumenta izmantošanas vai no maksājumu instrumenta nelikumīgas piesavināšanās.
Pamatojums
Minētā summa ir norādīta tikai EUR valūtā, taču jāņem vērā, ka ir dalībvalstis, kurās ir atšķirīga valūta, tādēļ būtu jāpieņem līdzvērtīga summa attiecīgo dalībvalstu valūtā, jo valūtas maiņas kursi ik dienas mainās.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 66.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	66.a pants
	Maksājumu darījumi, kuru kopējā summa nav zināma iepriekš
	1. Attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuru kopējā summa pirkuma brīdī nav zināma, dalībvalstīm būtu jānosaka tāda saprātīga maksimālā līdzekļu summa, kuru var bloķēt maksātāja maksājumu kontā, un maksimālais laikposms, kurā maksājuma saņēmējs bloķēs minētos līdzekļus.
	2. Maksājuma saņēmējam ir pienākums informēt maksātāju pirms maksājuma darījuma noformēšanas, ja maksātāja maksājumu kontā būs jābloķē līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu.
	3. Ja maksātāja maksājumu kontā tiek bloķēti līdzekļi, kas pārsniedz pirkuma summu, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir par to jāinformē maksātājs konta pārskatā.
Pamatojums
Daudzkārt sniegto pakalpojumu galīgā cena darījuma brīdī nav zināma, un tādi komersanti kā transportlīdzekļu nomas uzņēmumi, viesnīcas utt. uz ilgāku laiku bloķē summas, kas pārsniedz maksātāja kredītkartes vai debetkartes izdevēja noteiktās summas. Šāda prakse nodrošina, ka komersants saņems maksājumu, taču ne komersants, ne maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms maksājuma darījuma noformēšanas par to neinformē patērētāju.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 89. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ir pārkāpti attiecīgas valsts tiesību akti, kas pieņemti atbilstoši III un IV sadaļai, vai ir aizdomas par tādiem pārkāpumiem, šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav pārstāvji un filiāles saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību, un tādos gadījumos kompetentās iestādes ir uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.	3. Ja ir pārkāpti attiecīgas valsts tiesību akti, kas pieņemti atbilstoši III un IV sadaļai, vai ir aizdomas par tādiem pārkāpumiem, šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.
Pamatojums
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju kārtējās darbības ir jāuzrauga uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, jo tās šo uzdevumu var veikt vislabāk. Uzņēmējas dalībvalsts iestādēm jāspēj veikt tiešus pasākumus, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas patērētāju sūdzību izskatīšanas procedūras, lai izskatītu maksājumu pakalpojumu lietotāju sūdzības par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, kā arī uzrauga minēto procedūru darbību.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 90. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Informācijai, kas minēta 2. punktā, jābūt vienkārši, tieši, skaidri un pastāvīgi pieejamai tirgotāja tīmekļa vietnē, ja attiecīgajam tirgotājam šāda vietne ir, iekļaujot šo informāciju līguma, kas noslēgts starp maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu lietotāju, vispārīgo noteikumu sadaļā, kā arī ar šādiem līgumiem saistītos rēķinos un kvītīs. Tajā arī jānorāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo ārpustiesas pārsūdzības struktūru un tās izmantošanas noteikumiem.	4. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir skaidra, visaptveroša un viegli pieejama tirgotāja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, un attiecīgā gadījumā starp tirgotāju un patērētāju noslēgto pārdošanas vai pakalpojumu līgumu vispārīgo noteikumu sadaļā.
Pamatojums
Ierosinātais formulējums ir plašāks nekā Direktīvā par strīdu alternatīvu izšķiršanu (SAI) izmantotais formulējums, jo tajā iekļautas arī prasības sniegt minēto informāciju par visām kvītīm un rēķiniem, un tas var būt apgrūtinoši MVU. Vislabāk būtu izmantot Direktīvas par SAI 10. panta 2. punkta formulējumu.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 91. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās iestādes. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz ieceltiem pārstāvjiem.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem tiek izveidotas atbilstīgas un efektīvas ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp maksājumu pakalpojumu lietotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas, attiecīgā gadījumā vēršoties esošajās kompetentajās iestādēs. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas un pieejamas gan maksājumu pakalpojumu lietotājiem, gan to sniedzējiem un ka tās attiecas arī uz iecelto pārstāvju darbībām.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 92. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.а EBA izstrādā pamatnostādnes par sankcijām saskaņā ar 2. punktu un nodrošina, ka tās ir efektīvas, samērīgas un atturošas.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 94. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Saskaņā ar 93. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Pamatojums
Iebildumu izteikšanai paredzētais termiņš ir jāpagarina, lai Parlamentam un Padomei dotu iespēju rūpīgi iepazīties ar deleģēto aktu un novērtēt, vai tā pieņemšana šādā veidā ir piemērota un pareiza.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 95. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara atklātībā pieejamu tīmekļa vietnē vai citā viegli pieejamā veidā.	2. Ja dalībvalsts izmanto kādu no 1. punktā minētām iespējām, tā par to, kā arī par turpmākiem grozījumiem informē Komisiju. Komisija informāciju dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vai citā veidā, kas to dara viegli pieejamu, un uzreiz par to informē Eiropas Parlamentu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū
Atsauces	COM(2013)0547 – C7-0230/2013 – 2013/0264(COD)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 8.10.2013
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 8.10.2013
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Dimitar Stoyanov 14.10.2013
Izskatīšana komitejā	26.11.2013
Pieņemšanas datums	17.12.2013
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Giuseppe Gargani, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eva Lichtenberger, József Szájer, Axel Voss
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Silvia Costa, Jürgen Klute, Kay Swinburne

PROCEDŪRA

Virsraksts	Maksājumu pakalpojumi iekšējā tirgū
Atsauces	COM(2013)0547 – C7-0230/2013 – 2013/0264(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	24.7.2013
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 8.10.2013
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 8.10.2013	IMCO 8.10.2013	JURI 8.10.2013
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ITRE 25.9.2013	IMCO 25.9.2013
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Diogo Feio 10.9.2013
Izskatīšana komitejā	5.11.2013	17.12.2013	12.2.2014
Pieņemšanas datums	20.2.2014
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marino Baldini, Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Syed Kamall, Jürgen Klute, Hans-Peter Martin, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fabrizio Bertot, Herbert Dorfmann, Bas Eickhout, Sari Essayah, Ashley Fox, Sophia in ‘t Veld, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Catherine Stihler, Nils Torvalds, Emilie Turunen
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen
Iesniegšanas datums	12.3.2014

Juridisks paziņojums - Privātuma politika