Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kura sākotne meklējama EOTK līgumā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, pārcelšanu un slēgšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām;

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumu “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025),

–  ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020”,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par ES tērauda rūpniecību (O-000184/2012 – B7-0368/2012),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā pēc EOTK līguma termiņa beigām ogļu un tērauda nozares tiek reglamentētas ar ES līguma noteikumiem;

B.  tā kā viens no Eiropas Savienības mērķiem ir atbalstīt rūpniecību un padarīt to konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un piemēroties spējīgu mainīgajiem Eiropas tirgus un citu tirgu apstākļiem, jo tas ir izšķiroši svarīgi, lai Eiropā nodrošinātu izaugsmi un labklājību;

C.  tā kā Eiropas tērauda rūpniecību negatīvi ietekmē pieprasījuma būtiska samazināšanās, kā rezultātā pakāpeniski tiek zaudētas darba vietas un konkurētspēja,

D.  tā kā tērauda rūpniecība ir stratēģiski svarīga ES ekonomikai un tā kā tas ir visas Eiropas Savienības interesēs ‐ saglabāt darbības, kas veido tās rūpniecisko satvaru, kā arī ar iekšzemes ražošanu nodrošināt piegādes pasūtījumu drošumu;

E.  tā kā konkurētspējīga Eiropas tērauda rūpniecība ir attīstības un vērtību radīšanas stūrakmens daudzām galvenajām rūpniecības nozarēm, piemēram, automobiļu rūpniecībai, būvniecībai un mašīnbūvei;

F.  tā kā tērauda rūpniecība saskaras ar smagām problēmām, piemēram, būtisku pieprasījuma samazināšanos, tādu trešo valstu importa spēcīgu konkurenci, kurām ir atšķirīgi noteikumi un standarti, grūtībām piekļūt izejmateriāliem un augstākām izmaksām, kā rezultātā ir notikusi restrukturizācija, uzņēmumu apvienošanās un zaudētas darba vietas;

G.  tā kā darba vietu skaits tērauda nozarē ir samazinājies no 1 miljona 1970. gadā līdz aptuveni 369 000 darba vietu 2012. gadā un tā kā saistītajās nozarēs nodarbinātie ir skaitāmi miljonos;

H.  tā kā saskaņā ar Komisijas publicētajiem datiem ES tērauda eksporta apjoms 2010. gadā bija 33,7 miljoni tonnu (EUR 32 miljardi), lielākie ES eksporta tirgi bija Turcija, ASV, Alžīrija, Šveice, Krievija un Indija, bet ES tērauda imports 2010. gadā sasniedza 26,8 miljonus tonnu (EUR 18 miljardi), lielākie importa avoti bija Krievija, Ukraina, Ķīna, Turcija, Dienvidkoreja, Šveice un Serbija;

I.  tā kā pašreizējā krīze rada neizmērojamu sociālo spriedzi darbiniekiem un skartajiem reģioniem un tā kā uzņēmumiem, kas veic restrukturizāciju, būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze rāda, ka veiksmīga restrukturizācija nav iespējama bez pienācīga sociālā dialoga;

J.  tā kā augsto tehnoloģiju nozares ir paraugs tehnoloģiskajai zinātībai, kā tas jau ir apliecināts tērauda nozarē, tāpēc tās ir jāsaglabā, nekavējoties rīkojoties, lai novērstu to pārcelšanu uz valstīm ārpus ES,

1.  prasa Komisijai tuvākajā laikā nodrošināt skaidru pārskatu par situāciju attiecībā uz galvenajām pārmaiņām Eiropas tērauda rūpniecībā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija uzraudzītu notikumu gaitu nolūkā aizsargāt Eiropas rūpniecisko mantojumu un iesaistīto darbaspēku;

2.  atgādina, ka pēc EOTK līguma termiņa beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskās un sociālās problēmas, ko rada notikumu attīstība Eiropas tērauda rūpniecībā un aicina Komisiju ņemt vērā EOTK pozitīvo pieredzi un izveidot trīspusēju struktūru (arodbiedrības, nozare un Komisija), lai kopīgi strādātu pie Eiropas tērauda rūpniecības turpmākās attīstības un nodrošinātu savlaicīgu situācijas paredzēšanu, apspriešanos un informācijas sniegšanu darbiniekiem, kā arī lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvas par Eiropas Uzņēmumu padomi tiesiskajām prasībām(1);

3.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvas tērauda rūpniecības un ar to saistīto nozaru atbalstam un saglabāšanai;

4.  mudina Komisiju veltīt vairāk uzmanības rūpniecības politikai, lai atdzīvinātu Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju globālajā tirgū, lai nodrošinātu efektīvus līdzvērtīgas konkurences apstākļus, vienlaikus garantējot augstu sociālo un vides standartu ievērošanu ES, kā arī strādājot pie tā, lai panāktu savstarpīgumu trešās valstīs;

5.  uzskata, ka Eiropas ekonomikas atlabšana ir atkarīga arī no spēcīgas rūpniecības nozares; norāda, ka tērauda rūpniecība ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu to stratēģiski nozīmīgo saistīto nozaru konkurētspēju, kuras cietīs no Eiropas tērauda rūpniecības sarukšanas un kļūs atkarīgas no trešo valstu importa, kas padarīs tās neaizsargātas;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu līdz 2013. gada jūnijam izstrādāt Eiropas Rīcības plānu tērauda rūpniecībai, bet uzsver, ka to vajadzētu iesniegt, cik drīz vien iespējams;

7.  aicina Komisiju pārskatīt savu lēmumu pēc 2012. gada 31. decembra nepagarināt iepriekšējas uzraudzības sistēmas darbību attiecībā uz tērauda izstrādājumu un tērauda cauruļu importu, kas noteikta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1241/2009(2), un iekļaut šo sistēmu rīcības plānā;

8.  mudina Komisiju paredzēt savā rīcības plānā visu pieejamo ES instrumentu mobilizāciju, piemēram, pastiprinātu pētniecību, izstrādi un inovāciju, jo īpaši energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas jomās, mērķtiecīgus Eiropas Investīciju bankas ieguldījumus, aktīvus politikas virzienus attiecībā uz darbinieku iemaņām, pārkvalificēšanos un atkārtotu apmācību, kā arī paredzēt ES finanšu instrumentu, piemēram, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda iespējamu izmantošanu nepieciešamības gadījumā, kā arī citas iniciatīvas, kas palīdzētu nozarei saņemt ieguldījumus un veikt modernizāciju;

9.  uzskata, ka šajā Rīcības plānā ir jāparedz arī veidi, kā risināt un mazināt problēmas, kas saistītas ar enerģijas un izejmateriālu augstajām izmaksām, kuras apdraud tērauda rūpniecības konkurētspēju; šajā sakarā uzsver, ka energoefektivitāte un resursu efektīva izmantošana var būtiski samazināt izmaksas, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas publisko–privāto partnerību SPIRE, bet tomēr mudina Komisiju un pašu tērauda nozari turpināt izskatīt pieejamās iespējas, veicināt uzņēmumu konsorciju veidošanu un atbalstīt slēgtā cikla ražošanas sistēmas, kuru mērķis ir atgūt un atkārtoti izmantot metāllūžņus, ņemot vērā pašreizējās un nākotnē paredzamās izejmateriālu piegādes problēmas;

10.  aicina Komisiju ņemt vērā tērauda rūpniecību pašreiz veiktajā spēkā esošo valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanā, kā arī izvērtēt iespējas ieviest kvalitātes sertifikātus ar tēraudu saistītajiem izstrādājumiem;

11.  aicina Komisiju uzraudzīt restrukturizācijas vai pārcelšanas darbības un ikvienā gadījumā nodrošināt, ka tās tiek veiktas, stingri ievērojot Savienības tiesību aktus konkurences jomā; uzskata, ka jāuzrauga arī iespējami monopolstāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi;

12.  atzinīgi vērtē tādus projektus, kā UNCLOS (tērauda ražošanas ar ārkārtīgi zemām CO2 emisijām) konsorciju, kas ir paraugs novatoriskas pētniecības un izstrādes iniciatīvai, lai palīdzētu tērauda nozarei samazināt CO2 līdz pat 50 % apjomā, un uzsver, ka nepieciešami nepārtraukti ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, kas ir izšķiroši svarīgi šīs nozares atdzīvināšanai un atjaunošanai;

13.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt notikumu attīstību saistībā ar uzņēmumiem Florange, Liège, Terni, Galați, Schifflange, Piombino, Câmpia Turzii, Rodange, Oțelu Roşu, Trieste, Silesia, Reşiţa, Targoviste, Călăraşi, Hunedoara, Buzău, Braila, Borlänge, Luleå, Oxelösund un visur citur, kur uzņēmumu viengabalainība ir apdraudēta, lai nodrošinātu Eiropas tērauda nozares konkurētspēju un nodrošinātu, ka tā saglabā savu nozīmīgo lomu nodarbinātības jomā;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp. (2) OV L 332, 17.12.2009., 54. lpp.