(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2012)0595),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu C7‑0337/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. aprīļa atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7‑0279/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 198, 10.7.2013., 56. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, saistībā ar tā 114. pantu attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 2. līdz 9. punktu, 2. panta 5. punktu un 2. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta und Padomes Direktīvas 2009/28/EK(3) 3. panta 4. punkts paredz: dalībvalstis nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šī mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Citas metodes, kas pieejamas, lai samazinātu enerģijas patēriņu transporta nozarē, kas ir obligāti, jo pastāv procentuālais mērķis attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ko būs aizvien grūtāk sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā un no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas patēriņš. [Gr. 123]

(2)  Ņemot vērā Savienības mērķus turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, 7.a panta 2. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK(4) paredz degvielas piegādātājiem pienākumu līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību ("siltumnīcefekta gāzu intensitāte"), ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros vai atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielu piejaukšana ar nulles vai zemām siltumnīcefekta gāzu emisijām un citu tādu degvielu piejaukšana, ko iegūst no neizbēgamām atkritumu gāzēm, izmantojot oglekļa uztveršanu un to izmantošana transporta vajadzībām, ir viena dažas no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti. [Gr. 2]

(3)  Direktīvas 2009/28/EK 17. pants nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt direktīvas mērķos vai lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Starp kritērijiem ir prasība par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielām paredz Direktīvas 98/70/EK 7.b pants.

(3a)  Lai gan Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK lietoti termini “biodegvielas” un “bioloģiskie šķidrie kurināmie”, noteikumi par tiem, tostarp attiecīgie ilgtspējas kritēriji, attiecas uz visām degvielām no atjaunojamiem energoresursiem, kas noteiktas minētajās direktīvās. [Gr. 4]

(4)  Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas, barības un šķiedras tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegvielas, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā — ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantojuma izmaiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa krāju, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāietver noteikumi par netiešām zemes izmantojuma izmaiņām, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. [Gr. 124]

(4a)  Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 7. punkts un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 6. punkts paredz ņemt vērā zemes izmantojuma izmaiņu radīto netiešo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un atbilstošus pasākumus šīs ietekmes mazināšanai, kā arī nepieciešamību aizsargāt esošās investīcijas. [Gr. 126]

(5)  Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielām un aprēķiniem par dažādu biodegvielu izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešām zemes izmantojuma izmaiņām saistītās emisijas ir ievērojamas un var atsvērt atsvērs atsevišķu biodegvielu radītos siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus vai to daļu. Cēlonis — par lauksaimniecībā saražoto biodegvielu ir saņemtas lielas publiskā sektora subsīdijas (EUR 10 000 000 000 gadā) un tāpēc paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Turklāt biodegvielas ražošana no pārtikas kultūraugiem palielina pārtikas cenu svārstības un tam var būt ievērojamas negatīvas sociālās sekas attiecībā uz iztiku un iespējām īstenot cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz pārtiku vai zemes pieejamību vietējām kopienām, kas dzīvo nabadzībā valstīs ārpus Savienības. Lai samazinātu emisijas jānošķir un mazinātu šādas negatīvas sociālās sekas un mazinātu negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu, ir lietderīgi pievērst uzmanību jo īpaši paredzētajam uz zemes audzēto biodegvielu lietojumam, kā arī ņemt vērā netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, kas jāpanāk saskaņā ar Direktīvās 2009/28/EK un 98/70/EK noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem. Turklāt, lai rastu vidēja un ilgtermiņa risinājumus, nepieciešams veicināt pētniecību un izstrādi jaunajās modernajās biodegvielu ražošanas nozarēs, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugiem, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupas: eļļas augi, labība, cukuru saturoši augi un citi cieti saturoši augi grupu ietekmi uz tiešām un netiešām zemes izmantojuma izmaiņām. [Gr. 8]

(6)  Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas degvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus ar mazu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgum cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc jāveicina plašāka šādu modernu biodegvielu ražošana; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi. Būtu jānodrošina turpmāka stimulēšana, palielinot moderno biodegvielu svērumu Direktīvas 2009/28/EK transporta nozarei paredzētajā 10 % mērķī, salīdzinot ar tradicionālajām biodegvielām. Tikai modernas biodegvielas ar zemu aprēķināto netiešo zemes izmantojumu izmaiņu ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem būtu jāatbalsta atjaunojamās enerģijas politikas sistēmā pēc 2020. gada.

(6a)  Lai garantētu veicināšanas pasākumu efektivitāti, jo īpaši to, kas paredzēti moderno biodegvielu turpmākai stimulēšanai, ir svarīgi, ka dalībvalstu noteiktajā atbalsta politikā un mehānismos ir paredzēta biodegvielu identificēšana, autentificēšana un biodegvielu apjomu kvalitātes kontrole, tādējādi novēršot krāpnieciskas vai maldinošas norādes par biodegvielas izcelsmi un nepieļautu, ka biodegvielu apjomi tiek deklarēti vairākkārt saskaņā ar divu vai vairāku valstu sertifikācijas sistēmām vai starptautiskām sertifikācijas shēmām. [Gr. 11]

(6b)  Lai gan biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko iegūst no atkritumiem un atlikumiem, ir ievērojams potenciāls panākt lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, vienlaikus radot nelielu nelabvēlīgu vides, sociālo un ekonomisko ietekmi, ir jāveic papildu novērtējums attiecībā uz to pieejamību, ieguvumiem un riskiem, lai cita starpā nodrošinātu informāciju politikas izstrādāšanai laika posmam pēc 2020. gada. Tajā pašā laikā ir vajadzīga arī sīkāka informācija par ieguvumiem energoapgādes drošības jomā, ko rada tradicionālās un modernās biodegvielas, jo īpaši, ciktāl to ražošanai tieši vai netieši izmanto fosilo kurināmo. Par šiem jautājumiem Komisijai būtu jādod pilnvaras iesniegt ziņojumu un vajadzības gadījumā sagatavot priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā būtu jāņem vērā alternatīvās izmaksas vides, sociālajā un ekonomikas jomā, ja izejvielas izmantotu citiem mērķiem, nevis biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, tādējādi nodrošinot, ka šajā ziņojamā ir atspoguļotas visas kopējās pozitīvās un nelabvēlīgās ietekmes. [Gr. 12]

(6c)  Visās dalībvalstīs jābūt pieejamām stabilas un augstas kvalitātes tradicionālajām un modernajām biodegvielām. Lai to panāktu, Komisijai būtu steidzami jāpiešķir Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN) tiešas pilnvaras sagatavot moderno biodegvielu un degvielu galīgo maisījumu tehnisko raksturlielumu standartus un vajadzības gadījumā pārskatīt tradicionālo biodegvielu standartus, lai nodrošinātu, ka degvielas galaprodukta kvalitāte nesamazina CO2 emisiju raksturlielumus vai transportlīdzekļu vispārējos raksturlielumus. [Gr. 13]

(7)  Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši 2012. gada paziņojumam "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika" un "Ceļvedim par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā", kur tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas bioloģiskās pārstrādes rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem — ne biodegvielai — vai kam nav tādas ietekmes uz vidi, kas grauj vietējās ekosistēmas, atņemot pārtikas augiem zemi un ūdeni. [Gr. 127]

(7a)  Lai izmantotu sinerģijas un nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, būtu jāpilnveido saskaņotība starp Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/28/EK un tiesību aktiem citās Savienības politikas jomās. Direktīvas 98/70/EK un Direktīvas 2009/28/EK nolūkā atkritumu un atlieku definīcijas būtu jāsaskaņo ar definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK(5). Atkritumu un atlieku plūsmas, kas minētas Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, būtu jāidentificē precīzāk, izmantojot Atkritumu Eiropas kataloga atkritumu kodus, kas noteikti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK(6), lai veicinātu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro šīs direktīvas. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā veicināšanai atbilstīgi Direktīvai 98/70/EK un Direktīvai 2009/28/EK būtu jāsaskan ar Direktīvas 2008/98/EK mērķiem un nolūku. Lai īstenotu Savienības mērķi virzīties uz atkārtotas izmantošanas sabiedrību, būtu pilnībā jāievieš Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā norādītā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija. Lai to veicinātu, atkritumu un atlieku izmantošana biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai būtu jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas plānos un atkritumu rašanās novēršanas programmās, ko dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK V nodaļu. Direktīvas 98/70/EK un Direktīvas 2009/28/EK piemērošanai nebūtu jāapdraud Direktīvas 2008/98/EK pilnīga īstenošana. [Gr. 16]

(8)  No 2014. gada 1. jūlija būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma rādītājiem. Palielinot robežvērtību, ir paredzēti aizsardzības līdzekļi investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(8a)  Veicinot atjaunojamo energoresursu un degvielu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā ne tikai ietekme uz klimatu, bet arī ietekme uz reģionālās un vietējās attīstības iespējām un nodarbinātības iespējām. Otrās paaudzes un moderno biodegvielu ražošanai ir potenciāls radīt darbvietas un veicināt izaugsmi, jo īpaši lauku teritorijās. Atjaunojamo energoresursu un degvielu tirgus veicināšanas mērķi ir arī nodrošināt enerģētisko neatkarību un energoapgādes drošību Savienības reģionos. [Gr. 17]

(9)  Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešo zemes izmantojuma izmaiņu ietekmi laikposmā līdz 2020. gadam, jāierobežo tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzums, ko iegūst no pārtikas kultūraugiem, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikuma A daļā un Direktīvas 98/70/EK V pielikuma A daļā, un ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā. Neierobežojot šādu biodegvielu vispārējo izmantojumu, no labības un citiem cieti saturošiem augiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem ražotu biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā daļu, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK mērķī, vajadzētu ierobežot tā, lai tā nepārsniegtu šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņa daļu 2011. gadā.

(10)  Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktais 5  6 % ierobežojums neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt savu individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, kuras ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām būs pilnībā atvērta. Tāpēc šī grozošā direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību. [Gr. 183]

(10a)  Būtu jārada stimuli, kas veicina no atjaunojamu energoresursu avotiem ražotas elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē. Turklāt transporta nozarē būtu jāveicina energoefektivitātes un energotaupības pasākumu īstenošana. [Gr. 133]

(11)  Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas būtu jāietver ziņošanā par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(11a)  Dalībvalstīm būtu jāļauj pārorientēt to finanšu resursus, kuri šobrīd paredzēti, lai pilnībā vai daļēji izpildītu prasības par tādas enerģijas īpatsvaru, kas iegūta no biodegvielām, kuras ražotas no labības un citiem cietes, cukura un eļļas augiem, kā arī citiem enerģijas kultūraugiem, ko audzē zemē, uz tādu atjaunojamo energoresursu (jo īpaši vēja, saules, jūras un ģeotermiskās enerģijas) īpatsvara palielināšanu, kuru atjaunošanās spēja un ilgtspēja ir pierādīta. [Gr. 22]

(11b)  Komisijas apstiprinātas brīvprātīgas shēmas ir galvenais instruments, ko uzņēmēji izmanto, lai pierādītu atbilstību Direktīvas 98/70/EK 7.b pantā un Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā norādītajiem ilgtspējas kritērijiem. Taču trūkst kritēriju, kuriem šīm shēmām būtu jāatbilst, lai tās tiktu atzītas. Tāpēc būtu jānosaka skaidrāki noteikumi. Par šai direktīvai atbilstīgām būtu jāuzskata tikai tādas programmas, kas nodrošina efektīvus mehānismus, lai garantētu auditu neatkarību un uzticamību un ka tajās ir iesaistīti vietējie iedzīvotāji un vietējās kopienas. Turklāt šīm shēmām būtu jāietver arī skaidri un stingrāki noteikumi par biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumu izslēgšanu no shēmas, ja tie neatbilst tās noteikumiem. Lai uzraudzītu un nodrošinātu shēmu efektīvu darbību, Komisijai būtu jānodrošina piekļuve visiem atbilstīgajiem dokumentiem, kas rada pamatu bažām par nelikumīgām darbībām. [Gr. 23]

(11c)  Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK nav ietverti nekādi nosacījumi par šo brīvprātīgo shēmu atzīšanas procesu, tāpēc tās nav efektīvas attiecībā uz to, lai nodrošinātu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un pārredzamību. Tāpēc Komisijai ir jānosaka obligātas minimālās prasības šīm shēmām, kas ļautu uzskatīt, ka atbilstība ilgtspējas kritērijiem ir ievērota. [Gr. 24]

(11d)  Nedrīkst izmantot zemi biodegvielas izejvielu audzēšanai, pārvietojot vietējās kopienas un pamatiedzīvotājus. Tādēļ pamatiedzīvotāju kopienu zemei jānosaka īpaša aizsardzība. [Gr. 24]

(11e)  Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK paredz atšķirīgu režīmu izejvielām atkarībā no tā, vai tās klasificētas kā atkritumi, atlikumi vai blakusprodukti. Līdz ar to pašreizējais šo kategoriju definīcijas trūkums rada nenoteiktību, kas var kavēt efektīvu piemērošanu un ievērošanu. Tādēļ izejvielām, kas ietilpst šajās kategorijās, būtu jāizveido indikatīvs saraksts. [Gr. 27]

(12)  Komisijai būtu jāpārskata metodika, pēc kuras aprēķina zemes izmantojuma izmaiņu emisijas faktorus, kas iekļauti Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK attiecīgi VIII un V pielikumā, veicot pielāgojumus tehniskas un zinātnes sasniegumiem. Tāpēc gadījumos, kad tas ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai jāizskata iespēja pārskatīt ierosinātos kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu faktorus un ieviest faktorus sīkākam sadalījumam vai paredzēt papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas.

(13)  Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 8. punkts un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 8. punkts paredz noteikumus — pagaidu pasākumu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ietekmes mazināšanai —, ar kuriem veicina biodegvielu izejvielu audzēšanu stipri noplicinātā un stipri piesārņotā zemē. Šie noteikumi pašreizējā formā vairs nav piemēroti, un tie jāintegrē šajā direktīvā paredzētajā pieejā, lai panāktu to, ka pasākumi netiešu zemes izmantojuma izmaiņu radīto emisiju samazināšanai ir konsekventi.

(14)  Ir savstarpēji jāsaskaņo noteikumi par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Trešās valstis var izmantot standartvērtības, bet ES ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tāpēc šo ražotāju administratīvais slogs ir lielāks. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citur, ne vien Savienības teritorijās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(14a)  Lai atbilstu atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķim transporta nozarē, vienlaikus līdz minimumam samazinot zemes izmantojuma izmaiņu negatīvo ietekmi, būtu jāveicina elektroenerģijas ieguve no atjaunojamiem resursiem, transporta veidu maiņa, sabiedriskā transporta pastiprināta izmantošana un energoefektivitāte. Tādēļ atbilstoši Baltajai grāmatai par transportu dalībvalstīm jācenšas paaugstināt energoefektivitāti un samazināt vispārējo enerģijas patēriņu transporta nozarē, vienlaikus sekmējot elektrisko transportlīdzekļu ienākšanu tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas ieviešanu transporta sistēmās. [Gr. 29 un 139]

(15)  Šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt direktīvas mērķiem vajadzētu būt nodrošināt vienotu degvielas tirgu transporta nozarē, kā arī panākt to, ka, lietojot minētās lai saistībā ar šādas degvielas, tiek ievērots ražošanu un patēriņu tiktu ievērotas obligātās vides aizsardzības prasību minimums, prasības un novērsta nelabvēlīga ietekme uz nodrošinātību ar pārtiku un tiesībām izmantot zemi. Tā kā šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, šo mērķi bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. [Gr. 30]

(16)  Tā kā ir stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo minētā Līguma 290. pantam.

(17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(7).

(18)  Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un samazināšanu, metodiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu ilgtspējības kritēriji, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodiku netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju aprēķināšanai, atļautajiem līmeņiem saistībā ar metālu piedevām degvielā, atļautajām analītiskajām metodēm saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam.

(19)  Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu biodegvielas izejvielu sarakstu, ko 3. panta 4. punkta paredzētajā mērķī ieskaita vairākas reizes, transporta degvielu energoietilpību, kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, ko izmanto, lai noteiktu bioloģiski daudzveidīgas pļavas, metodiku netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju aprēķināšanai un metodiskajiem principiem un vērtībām, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai ir ievēroti biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ilgtspējības kritēriji.

(20)  Pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kas ir pieejami, Komisijai būtu jānovērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju ierobežošanai un turpmākai samazināšanai, tostarp, iespējams, ilgtspējības sistēmā no 2021. gada 1. janvāra ieviešot aplēstu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju faktorus.

(21)  Īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot šo direktīvu, sagatavošanās darbu laikā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Likumdevējs uzskata, ka attiecībā uz šo direktīvu šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(23)  Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/70/EK

Direktīvu 98/70/EK groza šādi:

-1. Direktīvas 2. pantā pievieno šādus punktus:"

“9a. “nepārtikas celulozes materiāls” ir visa biomasa, ko iegūst no nepārtikas enerģētiskās kultūras, ko audzē zemē, lai ražotu bioloģisko enerģiju, piemēram, miskante, citi enerģētiskie augi, dažu sugu sorgo un tehniskās kaņepes, izņemot augus, kas satur daudz lignīna, piemēram, kokaugus.[Gr. 34]

9b.  “nepārtikas lignocelulozes materiāls” ir kokaugu enerģētiskās kultūras, ko audzē zemē, piemēram, atvasāji un īslaicīgas mežu kultūras. [Gr. 35]

9c.  “tieša zemes izmantošanas veida maiņa” ir zemes gabala lietošanas veida maiņa no vienas uz kādu citu no Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktajām sešām zemsedzes kategorijām (meža zeme, lauksaimniecības zeme, mitrāji, zeme zem ēkām un ceļiem, pārējā zeme) un septītā kategorija ir ilggadīgās kultūras, pie kurām konkrēti pieder arī daudzgadīgās kultūras, kuru virszemes daļu parasti katru gadu nenovāc, piemēram, atvasāji un eļļas palmas. [Gr. 36]

9d.  “nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrā degviela no atjaunojamiem energoresursiem” ir gāzveida vai šķidrās degvielas, kas nav biodegvielas, kuru enerģijas saturs nāk no atjaunojamiem energoresursiem, izņemot biomasu, un kas tiek lietotas transportā.”

[Gr. 37]

-1a. Direktīvas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Dalībvalstis pieprasa līdz 2018. gada beigām laist tirgū benzīnu ar maksimālo skābekļa saturu 2,7 % un maksimālo etanola saturu 5 % un, ja tās uzskata par vajadzīgu, var pieprasīt laist tirgū šādu benzīnu ilgāku laiku. Tās nodrošina patērētājus ar attiecīgu informāciju par biodegvielas saturu benzīnā tieši pie degvielas uzpildes sūkņa un jo īpaši par dažādu benzīna maisījumu atbilstīgu izmantošanu. Šajā ziņā degvielas uzpildes stacijās visā Savienības teritorijā ievēro EN 228: 2012 noteiktos ieteikumus par marķējumu.”

[Gr. 38]

--1b. Direktīvas 4. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Ja taukskābju metilesteru (FAME) daļa dīzeļdegvielā pārsniedz 7 % tilp., dalībvalstis nodrošina patērētājus ar attiecīgu informāciju par FAME saturu tieši pie degvielas uzpildes sūkņa.”

[Gr. 39]

1.  Direktīvas 7.a pantu groza šādi:

(-a)  panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

"Aviācijā lietojamās biodegvielas piegādātājiem dalībvalstis ļauj izvēlēties, vai piedalīties 2. punktā paredzētā samazinājuma saistību īstenošanā, ciktāl piegādātā biodegviela atbilst 7.b pantā paredzētajiem ilgtspējas kritērijiem."

[Gr. 40]

(-aa)  panta 2. punktā pievieno šādu daļu:"

„Lai panāktu atbilstību pirmajā daļā minētajam mērķim, dalībvalstis nodrošina, ka biodegvielas, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukura un eļļas augiem vai enerģijas kultūraugiem, maksimālā daļa nepārsniedz maksimālo daļu, kas noteikta Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā.”

[Gr. 184/REV]

a)  panta 5. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 10.a pantu, jo īpaši:"

b)  iekļauj šādu punktu:"

"'6. Degvielas piegādātāji līdz katra gada 31. martam dalībvalsts ieceltai iestādei ziņo par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, apjomiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību, tostarp par aplēstajām netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijām, kā noteikts V pielikumā. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai.".

2.  Direktīvas 7.b pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2014. gada 1. jūlija. Iekārta "atrodas ekspluatācijā", ja notiek fiziska biodegvielas ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā vai pirms minētā datuma, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.";

b)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz kritērijiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas pirmās daļas c) apakšpunkts.";

ba)  iekļauj šādu punktu:"

“4.a Biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, netiek ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, ja vien netiek ievērotas vismaz trešo personu juridiskās tiesības attiecībā uz zemes izmantošanu un īpašuma tiesībām, inter alia ar viņu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu un piedaloties viņus pārstāvošajām iestādēm.“;

[Gr. 49]

bb)  panta 7. punkta otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pieaugušā pieprasījuma pēc biodegvielas ietekmi uz sociālo ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, par biodegvielas ražošanas ieguldījumu augu olbaltumvielu trūkuma samazināšanā Savienībā un par Savienības biodegvielas politikas ietekmi uz pārtikas produktu pieejamību par pieejamām cenām, jo īpaši jaunattīstības valstu […] iedzīvotājiem, un […] plašākiem attīstības jautājumiem.".

[Gr. 50]

2.a  Direktīvas 7.c pantu groza šādi:

a)  panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Komisija saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru sagatavo sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Tā cenšas nodrošināt šajā punktā noteikto būtisko pienākumu ievērošanu, vienlaikus mēģinot samazināt pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem.”;

[Gr. 53]

b)  panta 3. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstis iesniedz Komisijai šā punkta pirmajā daļā minēto apkopoto informāciju, tostarp neatkarīgu auditoru izstrādātus ziņojumus. Komisija šo informāciju publicē Direktīvas 2009/28/EK 24. pantā minētajā pārskatāmības platformā.”;

[Gr. 54]

c)  panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"1. Savienība cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros ietvertas obligātas saistības attiecībā uz noteikumiem par ilgtspējas kritērijiem, kas ir atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Šādos nolīgumos būtu arī jāizklāsta noteikumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka trešo valstu muitas procedūras nerada krāpšanos saistībā ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo importu un eksportu, kā arī noteikumi par tirdzniecības veicināšanu. Savienība arī cenšas noslēgt ar trešām valstīm nolīgumus, kuros ietvertas saistības par SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratificēšanu un īstenošanu, kā norādīts 7.b panta 7. punktā. Ja Savienība ir noslēgusi nolīgumus, kuros ietvertas obligātas saistības par noteikumiem, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar 7.b panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, Komisija var lemt, ka šie nolīgumi pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, ko ražo no izejvielām, kuras audzētas minētajās valstīs, atbilst attiecīgajiem ilgtspējas kritērijiem. Pēc šo nolīgumu noslēgšanas pienācīgi apsver pasākumus, kas tiek veikti, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumus augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, pasākumus attiecībā uz netiešām zemes izmantojuma izmaiņām, noplicinātas augsnes atjaunošanu, kā arī pasākumus, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un 7.b panta 7. punkta otrajā daļā minētos jautājumus.”;

[Gr. 55]

d)  pievieno šādus punktus:"

"9.a Līdz [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā pārskatīta nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kurām ir pieņemts lēmums atbilstīgi 4. punktam, un noteiktas paraugprakses. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, un praktisko pieredzi nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā ņem vērā attiecīgos starptautiski atzītos standartus un vadlīnijas, tostarp tos, kurus izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija un Starptautiskās Sociālās un vides akreditācijas un marķējuma alianse (ISEAL). Attiecībā uz katru nolīgumu un shēmu ziņojumā, cita starpā, analizē šādus aspektus:

—  auditu neatkarība, kārtība un biežums,

—  pieejamība un pieredze neatbilstības konstatēšanas un novēršanas metožu piemērošanā,

—  pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu izejvielu izcelsmes valstu un reģionu oficiālajās valodās, sertificēto uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, auditoru ziņojumu pieejamību,

—  ieinteresēto personu iesaistīšanās, jo īpaši saistībā ar pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu informēšanu shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī auditu laikā,

—  vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par auditoru un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību,

—  jaunākā tirgus informācija saistībā ar shēmu.

Komisija attiecīgos gadījumos, ņemot vērā ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt šīs direktīvas noteikumus attiecībā uz brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.

[Gr. 58]

9.b  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz detalizētiem noteikumiem par neatkarīgu verifikāciju un atbilstības sertifikāciju saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK* 4. pantā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 30. jūnijam.

______________________

* [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris ) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).]".

[Gr. 59]

3.  Direktīvas 7.d pantu groza šādi:

—a)  1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

"Piemērojot 7.a pantu, no 2020. gada aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielām aprēķina, attiecīgajai V pielikumā norādītajai vērtībai pieskaitot saskaņā ar punkta pirmo daļu aprēķināto rezultātu.";

[Gr. 60]

—aa)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu par siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas kārtības nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrās degvielas no atjaunojamiem energoresursiem iekļaušanu IV pielikumā, kas paredzēti to atbilstības verifikācijai 7.b pantā noteiktajām prasībām. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2015. gada 31. decembrim.";

[Gr. 61]

a)  panta 3. līdz 6. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Komisijai var iesniegt tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas 7.d panta 2. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstu gadījumā un līdzvērtīgos ziņojumos ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā.

4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti 3. punktā, satur pareizus datus, kas ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 7.b panta 2. punkta nolūkā.

5.  Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aprēķinātajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem. [Gr. 62]

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikuma B un E daļas aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību labošanu.

6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tostarp pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtības; nosakot jaunas. Lai novērtētu ekonomiskos modeļus, ko izmanto šādu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtību aprēķināšanai, Komisija savā pārskatā iekļauj jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē modelēšanas rezultātus, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus. Komisija nodrošina, ka šajā pārskatīšanas procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses. Pirmo pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Komisija pēc vajadzības ierosina jaunas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu vērtības sīkākam sadalījumam; attiecīgā gadījumā ietverot papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas, pārskatot biodegvielu kategorijas, kam piemēro netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju nulles vērtību; un izstrādājot faktorus izejvielām, kas nāk no nepārtikas celulozes un lignocelulozes materiāliem.";

[Gr. 189]

b)  panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz IV pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības turpmākām biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tiem pašiem vai citiem izejmateriāliem un grozot C daļā noteikto metodiku.";

c)  panta 8. punktu svītro;

ca)  pievieno šādu punktu:"

“8.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai noteiktu sīki izstrādātas definīcijas, tostarp tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas IV pielikuma C daļas 9. punktā noteiktajām kategorijām.”.

[Gr. 65]

4.  Direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Dalībvalstis uzrauga atbilstību 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, pamatojoties uz analītiskām metodēm, kas minētas attiecīgi Eiropas standartu EN 228 un EN 590 aktuālajās versijās.";

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu. Komisija izveido kopēju formātu kopsavilkuma iesniegšanai par valsts degvielas kvalitāti, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2002. gada 30. jūnijam. No 2004. gada 1. janvāra minētā ziņojuma formātam jāatbilst formātam, kas aprakstīts atbilstošajā Eiropas standartā. Papildus tam dalībvalstis paziņo benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu to teritorijās, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu. Bez tam dalībvalstis katru gadu ziņo par tā benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg pieejamību atbilstoši līdzsvarotā ģeogrāfiskā teritorijā, ko realizē to teritorijā.".

5.  Direktīvas 8.a panta 3. punktu groza šādi:"

"3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz 2. punktā noteiktā degvielas MMT satura ierobežojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanas pamatā izmanto tā vērtējuma rezultātus, ko veic, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju. Ja riska novērtējumā būs attiecīgs pamatojums, to var samazināt līdz nullei. To nevar palielināt, ja riska novērtējumā nav attiecīga pamatojuma.".

5.a  Direktīvas 9. pantā pievieno šādu daļu:"

“2.a Komisijai pastāvīgi jāuzrauga biodegvielu rādītāji visos laika apstākļos, kādi ir sastopami Savienībā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļos izmantotās biodegvielas kvalitātes rezultātā nepalielinās piesārņojošas emisijas, CO2 vai vispārēji nepasliktinās transportlīdzekļa raksturlielumi.

Ja nepieciešams, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas I vai II pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, lai ieviestu konkrētus parametrus, testu limitus un testēšanas metodes.”.

[Gr. 66]

6.  Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz I, II un III pielikuma minēto analītisko metožu pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai.".

7.  Iekļauj šādu pantu:"

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras, kas minētas 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 5. punktā, 7.d panta 6. punktā 7.d panta 8.a punktā, 7.d panta 7. punktā, 8.a panta 3. punktā un 10. panta 1. punktā, deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 5. punktā, 7.b panta 3. punkta otrajā daļā, 7.d panta 5. punktā, 7.d panta 6. punktā 7.d panta 8.a punktā, 7.d panta 7. punktā, 8.a panta 3. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 7.a panta 5. punktu, 7.b panta 3. punkta otro daļu, 7.d panta 5. punktu, 7.d panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu, 7.d panta 8.a punktu, 8.a panta 3. punktu un 10. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par 2 mēnešiem.".

[Gr. 149]

8.  Svītro 11. panta 4. punktu.

9.  Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumam.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/28/EK

Direktīvu 2009/28/EK groza šādi:

1.  Direktīvas 2. pantā iekļauj jaunu daļu:"

"p) "atkritumus" definē atbilstoši 3. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK*. Vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā kategorijā neietilpst.

q)  “nepārtikas celulozes materiāls” ir visa biomasa, ko iegūst no nepārtikas enerģētiskās kultūras, ko audzē zemē, lai ražotu bioloģisko enerģiju, piemēram, miskante, citi enerģētiskie augi, dažu sugu sorgo un tehniskās kaņepes, izņemot augus ar augstu lignīna saturu, piemēram, kokaugus; [Gr. 69]

r)  “nepārtikas lignocelulozes materiāls” ir kokaugu enerģētiskās kultūras, ko audzē zemē, piemēram, atvasāji un īslaicīgas mežu kultūras; [Gr. 70]

s)  “blakusprodukti” ir izejmateriāli, kuriem ir tirgus vērtība vai alternatīvi izmantošanas veidi, vai materiāli, kuriem ekonomiskās vērtības ziņā ir būtiska nozīme procesa iznākumā, vai gadījumos, kad process apzināti modificēts, lai saražotu materiāla lielāku daudzumu vai citas kvalitātes materiālu uz pamatprodukta rēķina; [Gr. 71]

t)  “nebioloģiskas izcelsmes gāzveida vai šķidrā degviela no atjaunojamiem energoresursiem” ir gāzveida vai šķidrās degvielas, kas nav biodegvielas, kuras iegūtas no atjaunojamiem energoresursiem un kuras izmanto transportā; [Gr. 72]

u)  “tieša zemes izmantošanas veida maiņa” ir zemes gabala lietošanas veida maiņa no vienas uz kādu citu no Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktajām sešām zemsedzes kategorijām (meža zeme, lauksaimniecības zeme, mitrāji, zeme zem ēkām un ceļiem, pārējā zeme) un septītā kategorija ir ilggadīgās kultūras, pie kurām konkrēti pieder arī daudzgadīgās kultūras, kuru virszemes daļu parasti katru gadu nenovāc, piemēram, atvasāji un eļļas palmas; [Gr. 74]

v)  “oglekļa uztveršana un izlietošana (Carbon Capture and Utilisation — CCU) transporta vajadzībām” ir process, kurā tiek uztvertas oglekli (CO/CO2) saturošu atkritumu un atlikumu gāzes plūsmas no neatjaunojamiem energoresursiem un pārveidotas degvielā, ko izmanto transporta nozarē; [Gr. 75]

g)  “pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts(-i), kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt. Tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu.

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.)". [Gr. 76]

2.  Direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:"

"Valsts obligātie mērķi un pasākumi saistībā ar tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem";

b)  panta 1. punktā pievieno šādu otro daļu:"

"Lai panāktu atbilstību pirmajā daļā minētajiem mērķiem, maksimālā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daļa, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, nav lielāka par enerģijas daudzumu, kas atbilst 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteiktajai maksimālajai daļai.";

c)  panta 4. punktu groza šādi:

(-i)  pirmajā daļā pievieno šādu teikumu:"

„Katra dalībvalsts nodrošina, ka 2020. gadā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars benzīnā ir vismaz 7,5 % no attiecīgās dalībvalsts enerģijas benzīna galapatēriņa.”;

(-ii)  pēc pirmās daļas iekļauj šādas daļas:"

„2016. gadā no modernām biodegvielām iegūtā enerģija veido vismaz 0,5 % no enerģijas galapatēriņa transporta nozarē.

2020. gadā no modernām biodegvielām iegūtā enerģija veido vismaz 2,5 % no enerģijas galapatēriņa transporta nozarē.";

[Gr. 152/REV]

(i)  otrās daļas b) punktā pievieno šādu teikumu:"

"Šis punkts neskar 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu.";

(ii)  otrajā daļā pievieno šādus punktus:"

"d) aprēķinot biodegvielas skaitītājā, no tādas biodegvielas iegūtas enerģijas daļa, ko ražo no labības un citiem cietes augiem, cukura un eļļas augiem un citiem zemē audzētiem enerģijas kultūraugiem, nepārsniedz 5 6 % — aplēsto īpatsvaru 2011. gada beigās — no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā.

No IX pielikuma A un C daļā minētajām modernajām biodegvielām iegūtās enerģijas daļa ir ne mazāka par 2,5 % no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā.

[Am. 181]

(e)   Par ieskaitāmo daļu

(i)  biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri;

(ii)  biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām izejvielām, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi;

(iii)  atjaunojamām šķidrām un gāzveida degvielām, kuru izcelsme nav bioloģiska, biodegvielām, ko ražo no IX pielikuma C daļā minētajām izejvielām, uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri.

Dalībvalstis nodrošina, ka izejmateriāli netiek tīši modificēti, lai panāktu atbilstību (i) līdz (iii) kategorijai.

Lai samazinātu iespējas, ka viens sūtījums Savienībā tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi, dalībvalstīm un Komisijai jācenšas stiprināt sadarbību valstu sistēmu vidū un starp valstu sistēmām un saskaņā ar 18. pantu izveidotajām brīvprātīgajām shēmām sadarbība, tostarp datu apmaiņu gadījumos, kad tas vajadzīgs. Lai novērstu materiālu apzinātu modificēšanu, panākot atbilstību IX pielikumam, dalībvalstis tiek rosinātas izveidot un lietot sistēmas izejvielu un no tām iegūto biodegvielu izsekojamībai visā pievienotās vērtības veidošanās ķēdē. Dalībvalstis nodrošina, ka, konstatējot krāpšanu, tiek veikti atbilstīgi pasākumi.

IX pielikumā noteikto izejvielu sarakstu var pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto uzskaites noteikumu pareizu īstenošanu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz IX pielikumā noteikto izejvielu sarakstu.";

[Gr. 185]

(ca)  pievieno šādu 4.a punktu:"

“4.a Komisija līdz [viens gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] sniedz ieteikumus par papildu pasākumiem, ko dalībvalsts var veikt, lai sekmētu un veicinātu energoefektivitāti un energotaupību transporta nozarē. Ieteikumos iekļauj aplēses par enerģijas daudzumu, ko iespējams ietaupīt, īstenojot katru no norādītajiem pasākumiem. Enerģijas daudzumu, kas atbilst dalībvalsts īstenotajiem pasākumiem, ņem vērā, lai veiktu b) apakšpunktā minētos aprēķinus.”.

[Gr. 153]

2.a  Direktīvas 4. pantā pievieno šādu punktu:"

“3.a Katra dalībvalsts publicē un paziņo Komisijai [vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] prognožu dokumentu, kurā norāda papildu pasākumus, ko tā plāno veikt saskaņā ar 3. panta 4.a punktu.”.

[Gr. 154]

3.  Direktīvas 5. panta 5. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:"

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu, lai III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpību pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.”.

4.  Direktīvas 6. panta 1. punkta otro daļu svītro.

4.a  Direktīvas 15. panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:"

“Izcelsmes apliecinājums neietekmē dalībvalsts pienākumu ievērot 3. panta 1. punktu. Izcelsmes apliecinājumu nodošana citiem, atsevišķi vai līdz ar fizisku enerģijas pārsūtīšanu, nekādi neietekmē dalībvalstu lēmumu izmantot statistiskus pārnesumus, kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas mērķu sasniegšanā vai galīgā bruto patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas enerģijas patēriņa aprēķinos saskaņā ar 5. pantu.”.

[Gr. 88]

5.  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

—a)  panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem iegūto enerģiju ņem vērā a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tad, ja tie atbilst 2. līdz 7. punktā noteiktajiem kritērijiem un nepārsniedz 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteikto daļu:”;

[Gr. 89]

a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, ko panāk, izmantojot biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2014. gada 1. jūlija. Iekārta "atrodas ekspluatācijā", ja notiek fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2014. gada 1. jūlijā vai pirms minētā datuma, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, aprēķina saskaņā ar 19. panta 1. punktu.";

b)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu, lai noteiktu kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, ko izmanto, lai nolemtu, uz kurām pļavām attiecas pirmās daļas c) apakšpunkts.";

ba)  iekļauj šādu punktu:"

“4.a Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1a), b) un c) apakšpunktā, neražo no izejvielām, kas iegūtas no zemes, ja netiek ievērotas vismaz trešo personu juridiskās tiesības uz izmantošanu un īpašuma tiesības, tostarp ar viņu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu un piedaloties viņus pārstāvošajām iestādēm.”;

[Gr. 96]

bb)  iekļauj šādu punktu:"

“5.a Izejvielas, ko izmanto tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, kurus ņem vērā 1. punktā minētajos nolūkos, ražo, izmantojot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanas praksi.”.

[Gr. 97]

6.  Direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)  iekļauj šādus punktus: "

“2.a Eurostat vāc un publicē detalizētu ar tirdzniecību saistītu informāciju par biodegvielu, kas saražota no pārtikas kultūraugiem, piemēram, tādu, kuras pamatā ir labība, citi cieti saturoši kultūraugi, cukuru saturoši kultūraugi vai eļļas kultūraugi. Pieejamo informāciju par tirdzniecības datiem sadala atsevišķi par etanolu un biodīzeļdegvielu, jo pašlaik tiek publiskoti apkopoti dati, iekļaujot biodegvielas sadaļā datus gan par etanola, gan par biodīzeļdegvielas importu un eksportu. Importa un eksporta dati identificē importētās un ES dalībvalstīs patērētās biodegvielas veidu un daudzumu. Datos iekļauj arī izcelsmes valsti vai valsti, kura eksportē šos produktus uz Savienību. Datus par biodegvielas izejvielu vai daļēji apstrādātu produktu importu un eksportu uzlabo, Eurostat vācot un publicējot informāciju par izejvielu, tostarp par iekšējā tirgū tirgotu vai daļēji tirgotu izejvielu, importu vai eksportu, veidu un izcelsmes valsti. [Gr. 98]

2.b  Eurostat vāc un publicē detalizētu nodarbinātības informāciju par skaitu, ilgumu un algām attiecībā uz tiešo, netiešo un inducēto nodarbinātību Savienības biodegvielu nozarē. Eiropas Komisija izstrādā apstiprinātu metodoloģiju darbavietu mērīšanai, ar kuru sistemātiski novērtē un pārrauga nodarbinātības līmeņus dalībvalstīs un ES kopumā. Nodarbinātības informāciju etanola un biodīzeļdegvielas nozarēm sadala atsevišķi, skaidri identificējot darbavietas atrašanās vietu biodegvielas piegādes ķēdē. Patlaban biodegvielas nozares nodarbinātības dati nav iekļauti politikas veidotājiem pieejamo nodarbinātības aprēķinu oficiālajā statistikā un atšķiras atkarībā no pieņemtās definīcijas vai metodoloģijas, kas izmantota konkrētā pētījumā, izmantotās darbavietu skaitīšanas pieejas un apmēra, kādā lauksaimniecības darbība pētījumos saistīta ar biodegvielas nozari. Oficiāls process, nosakot pamatā esošu datu un pārredzamu pieņēmumu izmantošanu nodarbinātības rādītāju iegūšanai, uzlabotu informācijas pieejamību.”;

[Gr. 99]

b)  panta 4. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:"

“4. Savienība cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros ietvertas obligātas saistības attiecībā uz noteikumiem par ilgtspējas kritērijiem, kas ir atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Šādos nolīgumos jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka trešo valstu muitas procedūras nerada krāpšanas iespējas saistībā ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo importu un eksportu, kā arī noteikumi par tirdzniecības veicināšanu. Savienība arī cenšas noslēgt ar trešām valstīm nolīgumus, kuros ietvertas saistības par SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratificēšanu un īstenošanu, kā norādīts 17. panta 7. punktā. Kad Savienība ir noslēgusi nolīgumus, kuros ietvertas obligātas saistības par noteikumiem, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar 17. panta 2. līdz 7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, Komisija var pieņemt lēmumu, ka šie nolīgumi pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ražo no izejvielām, kuras audzētas minētajās valstīs, atbilst attiecīgajiem ilgtspējas kritērijiem. Noslēdzot šos nolīgumus, pienācīgi apsver pasākumus, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumus augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, pasākumus attiecībā uz netiešām zemes izmantošanas izmaiņām, noplicinātas augsnes atjaunošanu, kā arī pasākumus, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajām prasībām. [Gr. 100]

Komisija var izlemt pieņem lēmumu, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 17. panta 2. punkta nolūkos vai pierādīts, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi atbilst 17. panta 3. līdz 5. 5.a  punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un ka materiāli nav apzināti modificēti, lai uz tiem attiektos 3. panta 4. punkta e) apakšpunkta i) līdz iii) punkts. Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir pareizi dati informēšanai par veiktajiem pasākumiem, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas zemes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem.

Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības sastādītos sarakstos 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā." [Gr. 101]

Komisija un dalībvalstis nodrošina verifikācijas shēmu savstarpējo atzīšanu, ar kurām nodrošina ilgtspējas kritēriju ievērošana attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumos, kad šīs shēmas ir izveidotas saskaņā ar šo direktīvu.”;

[Gr. 102]

d)  pievieno šādu punktu:"

“9.a [Trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir izskatīta to brīvprātīgo shēmu darbība, attiecībā uz kurām ir pieņemts 4. punktā minētais lēmums, un identificēta paraugprakse. Ziņojumu sagatavo, izmantojot labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta apspriežoties ar ieinteresētajām personām, un uz shēmu īstenošanā gūto praktisko pieredzi. Ziņojumā ņem vērā attiecīgo starptautiski atzīto standartu un vadlīniju, tai skaitā Starptautiskās standartizācijas organizācijas un Starptautiskās Sociālās un vides akreditācijas un marķējuma alianses (ISEAL) izstrādātos standartus un vadlīnijas. Ziņojumā par katru shēmu inter alia analizē šādus aspektus:

−  auditu neatkarība, kārtība un biežums;

−  neatbilstību identificēšanas un novēršanas metožu pieejamība un pieredze to piemērošanā;

−  pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu pieejamību to valstu vai reģionu oficiālajās valodās, kuras ir izejvielu izcelsmes valstis vai reģioni, sertificētu uzņēmumu un attiecīgo sertifikātu saraksta pieejamību un audita ziņojumu pieejamību;

−  ieinteresēto personu iesaistīšanās, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām shēmas izstrādāšanas un pārskatīšanas, kā arī audita laikā;

−  vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par auditoru un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

−  shēmas atbilstība tirgus situācijai.

Komisija attiecīgos gadījumos, ņemot vērā ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu grozīt 18. panta 5. punktā minētos kritērijus.”.

[Gr. 103]

7.  Direktīvas 19. pantu groza šādi:

—a)  iekļauj šādu punktu:"

“1.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz tās siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas procedūras nebioloģiskas izcelsmes no atjaunojamiem resursiem iegūta šķidrā vai gāzveida kurināmā iekļaušanu V pielikumā, kas paredzēta atbilstības verificēšanai 17. pantā noteiktajām prasībām. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2015. gada 31. decembrim.”;

[Gr. 106]

a)  panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Komisijai var iesniegt tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas 19. panta 2. punktā minētajos ziņojumos dalībvalstu gadījumā un līdzvērtīgos ziņojumos ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā.

4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti 3. punktā, satur pareizus datus, kas ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 17. panta 2. punkta nolūkā.";

b)  panta 5. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:"

"Šajā nolūkā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu.";

c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

"6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz VIII pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tostarp pārskatot ierosinātās kultūraugu grupu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtības nosakot jaunas. Lai novērtētu ekonomiskos modeļus, ko izmanto šādu netiešo zemes izmantojuma izmaiņu vērtību aprēķināšanai, Komisija savā pārskatā iekļauj jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē modelēšanas rezultātus, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus. Komisija nodrošina, ka šajā pārskatīšanas procesā ir iesaistītas visas ieinteresētās puses. Pirmo pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā līdz 2016. gada 30. jūnijam.

Komisija pēc vajadzības ierosina jaunas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu vērtības sīkākam sadalījumam (tas ir, izejvielu līmenī); attiecīgā gadījumā ietverot papildu vērtības, ja tirgū parādās jaunas biodegvielu izejvielas; izstrādājot faktorus izejvielām, kas nāk no nepārtikas celulozes.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu, lai VIII pielikumā noteiktu netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju vērtības izejvielām, kas iegūtas no nepārtikas celulozes un lignocelulozes materiāliem, un šīs vērtības iekļauj biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķinu metodē, kā paredzēts šajā pantā. Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 30. jūnijam.”;

[Gr. 107 un 190]

d)  panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.b pantu attiecībā uz V pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehniskas attīstībai, tostarp pievienojot vērtības turpmākām biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tiem pašiem vai citiem izejmateriāliem un grozot C daļā noteikto metodiku.";

e)  panta 8. punktu svītro.

8.  Direktīvas 21. pantu svītro.

9.  Direktīvas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Aplēšot siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumu no biodegvielu izmantošanas, dalībvalsts var 1. punktā minēto ziņojumu nolūkā lietot V pielikuma A un B daļā norādītās tipiskās vērtības un pievieno aplēses par netieša zemes izmantojuma izmaiņu emisijām, kas nosakāmas VIII pielikumā.".

9.a  Direktīvas 23. pantā iekļauj šādu punktu:"

“8.a Komisija vēlākais 2015. gada 31. decembrī iesniedz ziņojumu par pozitīvo un negatīvo ietekmi uz vidi un ekonomiku, ko rada biodegviela, kas ražota no atkritumiem, atlikumiem, blakusproduktiem vai izejvielām, neizmantojot zemi. Ietekmes uz vidi novērtējumā ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, bioloģisko daudzveidību, ūdeni un augsnes auglību. Vērā jāņem arī iespējamie ieguvumi vai zaudējumi no šīm izejvielām attiecībā uz citu izmantojumu, jo īpaši produktu ražošanā. Ietekmes uz ekonomiku novērtējumā iekļauj ražošanas izmaksas, izmaksas, ko rada šo izejvielu izmantošana citiem mērķiem, kā arī ienākumus no ieguldījumiem enerģētikā, kas gūti, izmantojot šīs izejvielas uzlabotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, visā to aprites ciklā.”.

[Gr. 109]

10.  Dvītro 25. panta 4. punktu.

11.  Iekļauj šādu 25.b pantu:"

"25.b pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras, kas minētas 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešajā daļā un 19. panta 1., 5., 6. un 7. punktā deleģē Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot [ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 3. panta 4. punkta d) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešajā daļā, 19. panta 5. punktā, 19. panta 6. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu, 5. panta 5. punktu, 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta trešo daļu, 19. panta 5. punktu, 19. panta 6. punktu un 19. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par 2 mēnešiem.".

12.  Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

3. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz to netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisiju samazināšanai, kas ir saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu. Attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ziņojumam pievieno leģislatīva akta priekšlikumu, kurā aplēstos netiešu zemes izmantojuma izmaiņu emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra, un pārskata stimulus, ar veicina biodegvielas no izejvielām, kas neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu.

Ziņojumā iekļauj arī pārskatu par stimulu efektivitāti, ar kuriem veicina biodegvielas no izejvielām, kurām neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu. Ziņojumā iekļauj arī šādu biodegvielu pieejamību un to ietekmi uz vidi, ekonomisko un sociālo ietekmi. Tajā inter alia novērtē biodegvielu ražošanas ietekmi uz koksnes kā resursa pieejamību un uz nozarēm, kas izmanto biomasu.

Ziņojumam, ja vajadzīgs, pievieno tiesību akta priekšlikumu jautājumā par ilgtspējas kritēriju noteikšanu biodegvielām, kas iegūtas no izejvielām, kuru ieguvei nav vajadzīga zeme, un no nepārtikas kultūrām.

Investoriem jāņem vērā, ka biodegvielas ražošanas tehnoloģijas joprojām ir attīstības stadijā un vēlākos posmos var tikt pieņemti turpmāki pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai. [Gr. 111]

4. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Direktīvas 98/70/EK pielikumus groza šādi:

1)  direktīvas IV pielikuma C daļu groza šādi:

a)  daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

"7. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot uz 20 gadiem. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur

el = zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli));

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto to, kas ir vēlāk);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa krāja uzkrājas laikā, ilgākā par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa krājas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā)."

b)  daļas 8. un 9. punktu svītro.

2)  pievieno šādu V pielikumu:

"V pielikums

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas no biodegvielām

B daļa. Biodegvielas, kuru aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas ir nulle.

(a)  Izejvielas, kas nav ietvertas šī pielikuma A daļā.

(b)  Izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantojuma maiņu, proti, maiņu no vienas IPCC zemes virsmas apauguma kategorijas — mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme — uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem(8). Šādā gadījumā tiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst IV pielikuma C daļas 7. punktam."

II PIELIKUMS

Direktīvas 2009/28/EK pielikumus groza šādi:

1)  direktīvas V pielikuma C daļu groza šādi:

a)  daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

'7. Zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radīto gada emisiju (el) aprēķina, kopējo emisiju vienādās daļās sadalot uz 20 gadiem. Minēto emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P,

kur

el = zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē notiekošo oglekļa krājas (koncentrācijas) izmaiņu radītā gada emisija (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli));

CSR = ar atsauces zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto to, kas ir vēlāk);

CSA = ar faktisko zemes izmantojumu saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa krāja uzkrājas laikā, ilgākā par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa krājas vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk; un

P = kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā)."

b)  daļas 8. un 9. punktu svītro.

2)  Pievieno šādu VIII pielikumu:

"VIII pielikums

A daļa. Aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām

B daļa. Biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo aplēstās netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijas ir nulle.

(a)  Izejvielas, kas nav ietvertas šī pielikuma A daļā.

(b)  Izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantojuma maiņu, proti, maiņu no vienas IPCC zemes virsmas apauguma kategorijas — mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme — uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem(9). Šādā gadījumā tiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst V pielikuma C daļas 7. punktam."

[Gr. 164]

3)  Pievieno šādu IX pielikumu:

"IX pielikums

A daļa. Izejvielas no atkritumiem un atlikumiem, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta mērķī uzskata par līdzvērtīgu to energoietilpību, reizinātu ar četri un kuras palīdz sasniegt 3. panta 4. punkta otrās daļas d)  apakšpunktā minēto 2,5 % mērķi

(a)  Aļģes.

(b)  Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK atcelšanu 11. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes vai atsevišķas savākšanas mērķi; dalībvalstis var noteikt atkāpes nošķirtiem bioatkritumiem, ja ir procesi to pārstrādei gan kompostā, gan biodegvielās.

(c)  Bioloģiski noārdāmu rūpniecības, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības atkritumu biomasas frakcija, izņemot atkritumus, kas saskaņā ar 11. panta 1. punktu Direktīvā 2008/98/EK jāvāc atsevišķi, un nodrošinot, ka tiek ievērota atkritumu apsaimniekošanas hierarhija un kaskādes princips.

(d)  Salmi.

(e)  Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.

(f)  Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas (POME) un tukši palmu augļu ķekari.

(g)  Taleļļas darva.

(h)  Jēlglicerīns.

(i)  Cukurniedru rauši.

(j)  Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.

(k)  Riekstu čaumalas.

(l)  Sēnalas.

(m)  Kukurūzas vālītes.

(n)  Miza, zari, lapas, zāģskaidas un ēveļskaidas.

(na)  Lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

B daļa. Izejvielas no atkritumiem un atliekām, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi

(a)  Lietota cepamā eļļa.

(b)  Dzīvnieku tauki, ko klasificē I un II kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam*.

(c)  Nepārtikas celulozes materiāls.

(d)  Lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

C daļa. Izejvielas, par kuru ieskaitāmo daļu 3. panta 4. punkta mērķī uzskata to energoietilpību, reizinātu ar četri, un kuras palīdz sasniegt 3. panta 4. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minēto 2,5 % mērķi.

(a)  Aļģes (autotrofas)

(b)  Nebioloģiskas izcelsmes šķidrais vai gāzveida kurināmais no atjaunojamiem resursiem.

(c)  Oglekļa uztveršana un izmantošana transporta vajadzībām.

(d)  Baktērijas.

––––––––––––––––––––––––––––––

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.)."

[Gr. 186]

(1) OV C 198 C, 10.7.2013., 56. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. septembra nostāja. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.). (6) Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (paziņots ar dokumenta numuru C(2000) (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.). (7) [Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).] (8) Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas, kā definēts (2010/C 160/02). (9) Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas, kā definēts (2010/C 160/02).