Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 153., 191., 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā 2012. gada 25. jūnija ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–  ņemot vērā 2001. gada 23. novembra protokolu par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai,

–  ņemot vērā 2012. gada 23. maija rezolūciju par iespējamu līdzsvara trūkumu ES un Ķīnas tirdzniecībā(1) un Ārpolitikas ģenerāldirektorāta 2011. gada jūlija ziņojumu par tirdzniecību un ekonomiskajām attiecībām ar Ķīnu,

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(2),

–  ņemot vērā vispārēji pieņemtos principus un prakses (GAPP) jeb tā dēvētos Santjago principus, ko 2008. gada oktobrī pieņēma Starptautiskā Valūtas fonda starptautiskā darba grupa valsts ieguldījumu fondu jautājumos,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ES un Ķīnas 13. augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Briselē 2012. gada 20. septembrī,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612) un Parlamenta 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūcijas par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(6), cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(7) un starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES un Ķīna — ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi” (COM(2006)0631) un tam pievienoto politikas dokumentu par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem — konkurence un partnerība (COM(2006)0632),

–  ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā(9),

–  ņemot vērā Parlamenta neseno lēmumu, ar ko ieguves un mežistrādes nozarēs nosaka publicēšanas prasības par valdībām veiktajiem maksājumiem(10),

–  ņemot vērā ES un Ķīnas kopējo lēmumu, kas pieņemts 2012. gada februārī Pekinā notikušajā ES un Ķīnas 14. samitā, uzsākt sarunas par divpusēju ieguldījumu nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība pēdējo trīs dekāžu laikā ir strauji un nepārtraukti pieaugusi, 2012. gadā sasniedzot maksimālo kopējo tirdzniecības apjomu EUR 433,8 miljardu apmērā, un tā kā kopš 1997. gada divpusējā tirdzniecībā pastāv līdzsvara trūkums par labu Ķīnai; tā kā tirdzniecības deficīts 2012. gadā sasniedza EUR 146 miljardus salīdzinājumā ar EUR 49 miljardiem 2000. gadā;

B.  tā kā 2011. gadā ES ārvalstu ieguldījumu apjoms Ķīnā bija EUR 102 miljardi, savukārt Ķīnas ārvalstu ieguldījumu apjoms Eiropas Savienībā tajā pašā gadā bija EUR 15 miljardi; tā kā 2006. gadā Ķīnas ārvalstu ieguldījumu apjoms Eiropas Savienībā bija tikai EUR 3,5 miljardi;

C.  tā kā ar Lisabonas līgumu Savienībai tika piešķirta ekskluzīva kompetence attiecībā uz tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (FDI);

D.  tā kā 26 ES dalībvalstis ir noslēgušas ar Ķīnu individuālus divpusējus ieguldījumu nolīgumus, kuri ir spēkā; tā kā ES vēl nav izstrādājusi noturīgu ilgtermiņa rūpniecības politiku, kas noteiktu ES aktīvās un pasīvās intereses tās jaunās ārvalstu ieguldījumu politikas jomā;

E.  tā kā, lai arī darbaspēka izmaksas pēdējo gadu laikā ir pieaugušas par 10 % gadā, attiecībā uz ieguldījumiem Ķīna joprojām ir viena no trijiem galvenajiem tirgiem pasaulē;

F.  tā kā attīstības mērķi, kas izklāstīti attiecīgi Ķīnas 12. piecgades plānā un stratēģijā „Eiropa 2020”, atbilst daudzām kopīgām interesēm un kopējiem izaicinājumiem; tā kā augstāks integrācijas un savstarpējas tehniskās apmaiņas līmenis starp ES un Ķīnas tautsaimniecībām varētu radīt sinerģiju un abpusējas priekšrocības;

G.  tā kā privātajiem un valsts uzņēmumiem vajadzētu būt vienlīdzīgos konkurences apstākļos;

H.  tā kā šis ieguldījumu nolīgums ir pirmais, par kuru ES saskaņā ar savu vispārējo kompetenci veiks sarunas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; tā kā sarunas par šo ieguldījumu nolīgumu, tostarp piekļuvi tirgum, var radīt gan lielu interesi, gan iespējamas bažas sabiedrībā un tādēļ tās būtu jāveic, ievērojot augstāko iespējamo pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu nepieciešamo parlamentāro uzraudzību, tādējādi izpildot vienu no priekšnosacījumiem, lai Eiropas Parlamenta sniegtu nepieciešamo piekrišanu sarunu rezultātiem;

I.  tā kā ieguldītājiem ir jāievēro gan uzņēmējas valsts tiesību akti, gan jebkura tāda nolīguma noteikumi, kas noslēgts starp ES un Ķīnu, tiklīdz tas stājas spēkā, lai pilnībā izmantotu labāko iespējamo aizsardzību saviem ieguldījumiem;

J.  tā kā dažu sociālo un darba pamattiesību, kā arī vides standartu, kuri tomēr ir starptautiski atzīti, vāja īstenošana vai neīstenošana Ķīnā ir viens no cēloņiem pašreizējam līdzsvara trūkumam tirdzniecības plūsmā starp ES un Ķīnu un plašākas ieguldījumu attiecības šādu līdzsvara trūkumu var pastiprināt vēl vairāk, ja netiek panākts progress minēto tiesību un standartu īstenošanā; tā kā šim ieguldījumu nolīgumam tāpēc nevajadzētu izraisīt turpmāku sociālo un vides standartu pazemināšanu Ķīnā, bet tam kā priekšnosacījumam līdzsvarotākām un abpusēji izdevīgām tirdzniecības un ieguldījumu attiecībām gluži pretēji būtu jāveicina uzlabojumi šajā jomā;

K.  tā kā ieguldījumu nolīgumā būtu jāiekļauj arī noteikumi par ieguldītāja pienākumiem, tostarp attiecībā uz arodbiedrību un citu darba tiesību ievērošanu, pārredzamību un vides aizsardzību, kā noteikts katras puses tiesību aktos, un tas būtu jāslēdz atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un citiem saistītajiem starptautiskajiem nolīgumiem un pamatkonvencijām, ko puses parakstījušas un ratificējušas; tā kā ieguldījumu nolīgumiem nebūtu jāaptver ieguldījumi īpaši izveidotās zonās, kas ļauj apiet darba tiesības un standartus un citu tiesību aktu prasības;

L.  tā kā ieguldījumus, kas veikti saskaņā ar šo divpusējo ieguldījumu nolīgumu, nevajadzētu izmantot eksportam uz ES paredzētajām precēm, kuras ražotas piespiedu darba nometnēs, piemēram, nometnēs, kas izveidotas piespiedu pāraudzināšanas darbu sistēmas ietvaros un plašāk pazīstamas ar nosaukumu Laogai;

M.  tā kā Komisija un Padome ir apņēmušās nodrošināt, ka ES ieguldījumu politikā tiek ņemti vērā Savienības ārējās darbības principi un mērķi, tostarp cilvēktiesības, un ir apņēmušās to nodrošināt no 2013. gada;

N.  tā kā, ņemot vērā, ka ieguldījumu nolīgums ar Ķīnu būtiski uzlabos ES un Ķīnas ekonomiskās attiecības, tam būtu arī jāveicina ES un Ķīnas politiskā dialoga uzlabošanās, jo īpaši, tādos jautājumos kā cilvēktiesības — efektīva un uz rezultātiem vērsta cilvēktiesību dialoga ietvaros — un tiesiskums, lai politiskās un ekonomiskās attiecības uzturētu paralēli un saskaņā ar stratēģiskās partnerības principu;

O.  tā kā ieguldītājiem un ieguldījumiem būtu jāorientējas uz to, lai ar to pārvaldības politiku un praksi tiktu sekmēti uzņēmēju valstu un to vietējo valdības līmeņu attīstības mērķi, kur notiek ieguldījumu veikšana,

1.  atzinīgi vērtē ES un Ķīnas ekonomisko attiecību uzlabošanu; aicina ES un Ķīnu sekmēt līdzsvarotas attiecības, kuru pamatā ir partnerība, regulārs augsta līmeņa dialogs un abpusējs izdevīgums, nevis iesaistīties konfrontējošā konkurencē;

2.  norāda, ka Ķīnai, kura kopš 2001. gada ir pievienojusies PTO, būtu vairāk jāuzsver virzība uz tirdzniecības liberalizāciju un tās tirgus atvēršanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, un būtu jāpaātrina to mākslīgo šķēršļu novēršana, ar kuriem uzņēmumi saskaras piekļuvē Ķīnas tirgum;

3.  norāda, ka Eiropas uzņēmēji pauž nožēlu par to, ka Ķīnas tirgū pastāv vairāki ar tarifiem saistīti un ar tiem nesaistīti šķēršļi, piemēram, daži diskriminācijas veidi pret ārvalstu uzņēmējiem, tarifu sistēmas sarežģītība un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai;

4.  atzinīgi vērtē tirgus piekļuves iekļaušanu sarunu pilnvarās; uzskata, ka Ķīnas puses sniegtajai pārliecībai par to, ka jautājums par piekļuvi tirgum būs iekļauts sarunās, vajadzētu būt priekšnosacījumam to uzsākšanai;

5.  uzsver vajadzību sarunu procesā skaidri iekļaut gan ārvalstu tiešos ieguldījumus, gan portfeļieguldījumus;

6.  norāda, ka Ķīnas uzņēmēji uzskata, ka Savienībā kopumā ir stabila ieguldījumu vide, tomēr šie uzņēmumi pauž nožēlu par, viņuprāt, joprojām pastāvošajām ES eksporta subsīdijām Eiropas lauksaimniecības produktiem un to, ka attiecībā uz piekļuvi ES tirgum pastāv daži tirdzniecības šķēršļi, piemēram, tehniski tirdzniecības šķēršļi un barjeras, kas izveidotas, lai bloķētu trešo valstu ieguldījumus dažās dalībvalstīs, un norāda uz to, ka minētie uzņēmumi prasa novērst vēl pastāvošos nepamatotos šķēršļus un atvieglot ieguldījumu veikšanu dalībvalstīs; tomēr atgādina, ka Ķīnā nesen ir izveidots drošības pārskata mehānisms ārvalstu ieguldījumu pārbaudei un ka šādu mehānismu izmantošanai abām pusēm var būt likumīgi iemesli; norāda, ka ES un Ķīnai var būt pamatotas bažas par drošību, kas attaisno pilnīgu vai daļēju īslaicīgu vai ilgtermiņa ārvalstu ieguldījumu aizliegumu dažās nozarēs;

7.  norāda, ka pašlaik galvenais atļautais ārvalstu uzņēmumu darbības uzsākšanas veids Ķīnā ir kopuzņēmuma mehānisms, kurš bieži ir saistīts ar stratēģisku tehnoloģiju pārvešanu, kas ļauj veicināt Ķīnas konkurētspējas attīstību, kaitējot Eiropas rūpniecībai; pauž pārliecību — turpmāka atvērtības nodrošināšana Ķīnā attiecībā uz citiem tiesiskajiem regulējumiem, kas ļautu ārvalstu ieguldītājiem uzsākt darbību, kā arī pienācīga intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT), rūpnieciskā īpašuma, preču zīmju un produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Ķīnā ir svarīga un būtu abpusēji izdevīga, kā arī tiktu veicināts augstāks Eiropas un Ķīnas tautsaimniecību integrācijas līmenis, pamatojoties uz stratēģiskāku pieeju ekonomiskajai sadarbībai, kas vērsta uz videi nekaitīgām tehnoloģijām un inovāciju;

8.  pauž pārliecību, ka labāka IĪT aizsardzība un efektīva saistīto noteikumu īstenošana Ķīnā ievērojami sekmētu ES un citu ārvalstu ieguldītāju mērķi veikt ieguldījumus, dalīties ar jaunām tehnoloģiskajām iespējām un atjaunināt pašreizējās tehnoloģijas Ķīnā, jo īpaši videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā;

9.  atzinīgi vērtē centienus, ko Ķīnas iestādes veikušas kopš Ķīnas iestāšanās PTO, lai uzlabotu IĪT ievērošanu; tomēr joprojām pauž nožēlu par to nepietiekamo aizsardzību un Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pieejamo līdzekļu trūkumu, lai efektīvi apkarotu IĪT pārkāpumus;

10.  pauž bažas par uzticamības trūkumu Ķīnas tiesu sistēmai, kas neveicina līgumsaistību ievērošanu, un pārredzamības un vienotības trūkumu reglamentējošā režīma, ar ko pārvalda ieguldījumus, piemērošanā;

11.  mudina Komisiju risināt sarunas par vērienīgu un līdzsvarotu ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu ar mērķi ES ieguldītājiem Ķīnā un Ķīnas ieguldītājiem ES radīt labvēlīgākus apstākļus, tostarp uzlabot piekļuvi tirgum, lai palielinātu abpusēju kapitālu plūsmu apjomus, un nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to uzņēmumu — gan valstij piederošo, gan privāto — pārvaldību, kuri veic ieguldījumus partnera ekonomikā; iesaka kā atsauces dokumentu izmantot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes; uzsver arī, ka ir nepieciešama labāka tiesībaizsardzība, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp publiskajiem un privātajiem dalībniekiem, samazinātu korupciju un veicinātu uzņēmējdarbības apstākļu juridisko noteiktību un paredzamību Ķīnā;

12.  uzsver, ka, īstenojot šo nolīgumu, ir svarīgi izveidot priekšnosacījumus godīgai konkurencei starp ES un Ķīnu; šajā nolūkā iesaka Komisijai panākt vienošanos par spēcīgiem un saistošiem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un godīgu konkurenci, lai vienlīdzīgi konkurences apstākļi tiktu attiecināti arī uz valsts uzņēmumiem un valsts ieguldījumu fondu ieguldījumu praksēm;

13.  prasa, lai nolīgumā, par kuru pašlaik notiek sarunas, vienlīdz tiktu risināta gan piekļuve tirgum, gan ieguldītāju aizsardzība;

14.  uzsver, ka ieguldījumu nolīgumā nekas nedrīkst ierobežot pušu politikas telpu un to spēju pieņemt tiesību aktus, lai ievērotu likumīgus un pamatotus sabiedriskās politikas mērķus, vienlaicīgi cenšoties neatcelt no pušu saistībām izrietošos ieguvumus; uzsver, ka tiesiskuma garantēšanai visiem ES un Ķīnas ieguldītājiem un iedzīvotājiem arī turpmāk jābūt prioritātei;

15.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu valsts ieguldījumu fondu pārredzamību;

16.  norāda, ka būtu jānosaka skaidrs sarunu grafiks un jāapsver saprātīgi un atbilstoši pārejas periodi;

17.  uzskata, ka ieguldījumu nolīgums ar Ķīnu būtu jāpamato uz dalībvalstu pieredzē gūto labāko praksi, tam vajadzētu sekmēt labāku saskaņotību un tajā vajadzētu iekļaut šādas normas:

18.  atkārtoti apstiprina, ka veiksmīgas sarunu noslēgšanas nolūkā kvalitātei vienmēr jābūt noteicošākai par ilgumu;

19.  norāda, ka ieguldījumu aizsardzības nolīgumā būtu jāiekļauj skaidras aizsargājamo ieguldījumu un aizsargājamā ieguldītāja definīcijas un nav jāaizsargā tikai spekulatīvi ieguldījumu veidi;

20.  prasa nodrošināt šā nolīguma atbilstību daudzpusējiem pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), lai izpildītu ekonomiskās integrācijas nolīguma kritērijus;

21.  atzinīgi vērtē to, ka paredzētā juridiskās noteiktības uzlabošana palīdzēs MVU ieguldīt ārvalstīs, un uzsver, ka sarunās ir jāuzklausa MVU viedoklis (iesaistot arī jauno ES MVU centru Ķīnā, ES Palīdzības dienestu MVU intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos un ES Tirdzniecības palātu Ķīnā), lai nolīgums, kuru paredzēts noslēgt, veicinātu to MVU starptautisko darbību, kuri vēlas piekļūt otras puses tirgum;

22.  uzsver — kā priekšnosacījums nolīguma noslēgšanai būtu jāiekļauj stingra pušu apņemšanās saistībā ar ieguldījumiem orientēties uz ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību ekonomikas, sociālajā un vides jomā, lai veidotu līdzsvarotākas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp ES un Ķīnu, kuru pamatā nav tikai zemas darbaspēka izmaksas un vāji vides standarti Ķīnā;

23.  uzsver, ka ES noslēgtie ieguldījumu nolīgumi nedrīkst būt pretrunā ar pamatvērtībām, kuras ES vēlas veicināt ar ārpolitikas palīdzību, un nedrīkst mazināt valsts intervences spēju, jo īpaši tad, ja jāņem vērā sabiedriskās politikas mērķi, piemēram, sociālie un vides kritēriji, cilvēktiesības, viltošanas apkarošana, drošība, darba ņēmēju un patērētāju tiesības, sabiedrības veselība un drošība, rūpniecības politika un kultūras daudzveidība; prasa nolīgumā ietvert attiecīgās konkrētās klauzulas, kas būtu saistošas;

24.  prasa, lai sabiedrisko pakalpojumu aizsardzība, līdzīgi kā citos Savienības noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos, arī turpmāk būtu pamatprincips šā nolīguma ietvaros;

25.  uzsver, ka ES un Ķīnas ieguldījumu nolīguma turpmākās attīstības pamatā jābūt abpusējai uzticībai un pilnīgai PTO saistību ievērošanai; pauž nožēlu par augstajiem publiskās subsidēšanas līmeņiem atsevišķās izaugsmes potenciāla nozarēs, tostarp saules enerģijas paneļu nozarē, un aicina Komisiju nodrošināt, ka šāda dempinga un subsidēšanas kaitējumu radoša ietekme tiek pilnībā novērsta, lai paātrinātu sarunu norisi;

26.  iesaka — attiecībā uz piekļuvi tirgum abas puses var noteikt piemērotus pakāpeniskas ieviešanas periodus un pārejas mehānismus dažām nozarēm, lai atvieglotu to pilnīgu vai daļēju liberalizāciju; atzīst arī, ka abām pusēm var nebūt iespēju uzņemties saistības konkrētās nozarēs; šajā sakarībā prasa kultūras un audiovizuālo pakalpojumu nozares izslēgt no sarunām par tirgus piekļuvi saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas līgumu noteikumiem; uzsver, ka ir jānovērš rūpniecības intervences politika, nepietiekama intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzība, neskaidrības par noteikumu būtību un piemērošanu, kā arī citi ar tarifiem nesaistīti un tehniski tirdzniecības šķēršļi;

27.  uzskata, ka, ņemot vērā grūtības piekļūt Ķīnas tirgum, jo to aizpilda valsts uzņēmumi, nolīgums, lai tas būtu līdzsvarots, būtu jāizmanto kā īpaša iespēja izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus valsts un privātajiem uzņēmumiem;

28.  uzsver vajadzību nolīgumā nodrošināt ES spēju neiekļaut atsevišķas stratēģiskas nozares ieguldītājiem no Ķīnas;

29.  uzsver, ka nolīguma noteikumos būtu jāparedz iespēja pusēm (Savienības gadījumā — tās dalībvalstīm) noteikt un īstenot galvenās politiskās nostādnes kultūras daudzveidības veicināšanai un aizsardzībai;

30.  uzsver, ka nolīgumam ir jāveicina ilgtspējīgi, iekļaujoši un videi nekaitīgi ieguldījumi, jo īpaši ieguves rūpniecības jomās, kā arī jāveicina labas kvalitātes darba apstākļi uzņēmumos, kuros tiek veikti ieguldījumi;

31.  aicina iekļaut klauzulu par to, ka ieguldītājam potenciālajai uzņēmējas valsts pusei ir jāsniedz jebkāda informācija, kāda šai pusei var būt nepieciešama attiecībā uz attiecīgajiem ieguldījumiem, lēmuma pieņemšanai par šiem ieguldījumiem vai tikai statistikas mērķiem, savukārt puse aizsargā jebkādu konfidenciālu komerciālu informāciju no tās izpaušanas, kas varētu ietekmēt attiecīgā pakalpojumu sniedzēja konkurences stāvokli;

32.  uzver nepieciešamību turpmākajā nolīgumā iekļaut noteikumus par pārredzamību un pārvaldību valsts uzņēmumos un valsts ieguldījumu fondos, pamatojoties uz Santjago principiem, kas pieņemti SVF vadībā un nosaka principus saistībā ar valsts ieguldījumu fondu pārvaldību un iestāžu struktūru, kā arī to ieguldījumu stratēģiju pārredzamību;

33.  atgādina par savu prasību attiecībā uz saistošu uzņēmumu sociālās atbildības klauzulu, kurai jābūt saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; piekrīt, ka ieguldītājiem būtu attiecīgi jāpiemēro SDO Trīspusējā deklarācija par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ESAO Pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem, kā arī starptautiska līmeņa īpaši vai nozares standarti atbildīgai praksei, ja tādi ir; prasa nodrošināt saistošas sociālās un vides klauzulas pilnībā izstrādātas ilgtspējīgas attīstības nodaļas ietvaros, uz kuru attiecas strīdu izšķiršanas mehānisms; aicina abas puses īstenot ilgtspējīgu un iekļaujošu ieguldījumu stratēģiju, kurā būtu iekļauta uzņēmumu sociālās atbildības klauzula ar konkrētām pamatnostādnēm ieguldītājiem, kā arī efektīva novērtēšanas metodika publiskā sektora iestādēm, kuras pārrauga veiktos ieguldījumus saistībā ar to sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi;

34.  uzsver, ka nolīgumā Ķīnas ieguldītājiem Eiropas Savienībā jānosaka pienākums ievērot Eiropas sociālos standartus un sociālā dialoga noteikumus;

35.  uzsver, ka ES un Ķīnas divpusējam ieguldījumu nolīgumam ir jānodrošina rezultāti gan ilgtspējīgas izaugsmes, gan darbvietu radīšanas jomā, kā arī jāveicina sinerģija un labvēlīga plašāka ietekme ar citiem reģionālās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, kurus ES vai Ķīna ir noslēgusi;

36.  aicina Komisiju papildināt savu ietekmes novērtējumu, novērtējot arī ES un Ķīnas ieguldījumu nolīguma ietekmi uz cilvēktiesībām, kā tā ir apņēmusies darīt saskaņā ar Stratēģisko satvaru un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju;

37.  uzskata, ka nolīgumā ir jāiekļauj noteikums, paredzot, ka visiem ieguldītājiem ir pilnībā jāievēro uzņēmējas puses tiesību akti vietējā, reģionālā, valsts un, vajadzības gadījumā, starptautiskā līmenī, un ieguldītāji, kas neievēros tiesību normas, tiks saukti pie civiltiesiskās atbildības attiecīgās jurisdikcijas tiesu procesā par jebkādām nelikumīgām darbībām vai lēmumiem saistībā ar ieguldījumiem, jo īpaši gadījumos, ja šādas darbības vai lēmumi rada būtisku kaitējumu videi, miesas bojājumus vai izraisa personas nāvi;

38.  prasa nolīgumā iekļaut klauzulu, kas liedz sociālās un vides tiesību aktu nozīmīguma pazemināšanu, lai piesaistītu ieguldījumus, un nodrošina to, ka neviena puse nevar izvairīties no attiecīgo tiesību aktu efektīvas īstenošanas, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, nolūkā veicināt izveidot, iegādāties, paplašināt vai saglabāt tās teritorijā ieguldījumu;

39.  uzsver, ka ES un Ķīnas divpusējam ieguldījumu nolīgumam ir jāatbilst ES tiesību aktu kopumam, tostarp spēkā esošajiem sociālajiem un vides tiesību aktiem, un ka neviena puse nevar izvairīties no savu tiesību aktu efektīvas īstenošanas šajās jomās, lai visi šā nolīguma noteikumi veicinātu ieguldījumu likumīgu izveidi, iegādi, paplašināšanu vai saglabāšanu attiecīgajā abu pušu teritorijā, kā arī uzņēmējdarbības paraugpraksi un godīgu darbību;

40.  uzsver vajadzību nolīgumā pieprasīt, lai ārvalstu ieguldītāji ievērotu ES datu aizsardzības standartus;

41.  pauž dziļas bažas saistībā ar starptautisko šķīrējtiesnešu rīcības brīvību plaši interpretēt ieguldītāju aizsardzības klauzulas, tādējādi izslēdzot leģitīmus valsts noteikumus; prasa, lai strīdu gadījumos pušu izraudzītie šķīrējtiesneši būtu neatkarīgi un neitrāli un šķīrējtiesa būtu atbilstīga rīcības kodeksam, kura pamatā ir vai nu ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL), vai arī Starptautiskā Investīciju strīdu risināšanas centra (ICSID) pieņemtie noteikumi, vai jebkādas citas konvencijas un starptautiskie standarti, kurus puses ir atzinušas un par kuriem tās ir vienojušās;

42.  uzskata, ka nolīgumā kā viena no galvenajām prioritātēm būtu jāiekļauj efektīvi starpvalstu un ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismi, lai, no vienas puses, novērstu situācijas, kad nepamatotas prasības izraisa nepamatotu to izskatīšanu šķīrējtiesā, un, no otras puses, nodrošinātu, ka visiem ieguldītājiem ir piekļuve taisnīgai tiesai, kurai nekavējoties seko visu šķīrējtiesas nolēmumu izpilde;

43.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāparedz starpvalstu strīdu izšķiršanas procedūras, kā arī ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismi, kas iekļaujas atbilstošā tiesiskajā sistēmā un uz kuriem attiecas stingri pārredzamības kritēriji;

44.  aicina ES un Ķīnu kopīgi izveidot savlaicīgas brīdināšanas mehānismu, lai nodrošinātu sev iespēju proaktīvi novērst jebkādus paredzamus strīdus par tirdzniecību vai ieguldījumiem strīdu agrīnākajā iespējamā posmā, izmantojot visus attiecīgos pasākumus, tostarp maigo varu un tirdzniecības diplomātiju;

45.  turklāt uzskata, ka nolīgumā būtu jāietver noteikumi par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, lai veicinātu ātru, pieņemamu un miermīlīgu strīdu izšķiršanu starp pusēm, kuras brīvi izvēlas šādu iespēju izmantot;

46.  ierosina nolīgumā precīzi paredzēt elastīgus strīdu izšķiršanas mehānismus, piemēram, mediāciju, attiecībā uz, piemēram, ilgumu, izmaksām un pušu apstiprināto risinājumu īstenošanu;

47.  pauž uzskatu, ka pēc ES un Ķīnas ieguldījumu nolīguma noslēgšanas un pilnīgas ratifikācijas tam būtu jāaizstāj visi spēkā esošie divpusējie ieguldījumu nolīgumi starp atsevišķām ES dalībvalstīm un Ķīnu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

48.  iesaka neuzsākt sarunas, kamēr Ķīnas Valsts lietu padome iepriekš nav paudusi oficiālu piekrišanu tirgus piekļuves iekļaušanai ieguldījumu nolīgumā;

49.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 264 E, 13.9.2013., 33. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0097. (3) OV C 56 E, 26.2.2013., 87. lpp. (4) OV C 168 E, 14.6.2013., 1. lpp. (5) OV C 296 E, 2.10.2012., 34. lpp. (6) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp. (7) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp. (8) OV C 99 E, 3.4.2012., 94. lpp. (9) OV C 67 E, 18.3.2010., 101. lpp. (10) 2013. gada 12. jūnijā pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0261 un 0262.