Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2676(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0434/2013

Iesniegtie teksti :

B7-0434/2013

Debates :

PV 10/10/2013 - 2
CRE 10/10/2013 - 2

Balsojumi :

PV 10/10/2013 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0420

Pieņemtie teksti
PDF 213kWORD 25k
Ceturtdiena, 2013. gada 10. oktobra - Strasbūra Galīgā redakcija
Normatīvās rezolūcijas pielikums
P7_TA(2013)0420B7-0434/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. oktobra rezolūcija par diskrimināciju kastas dēļ (2013/2676(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. decembra rezolūciju par kastu diskrimināciju Indijā(1) , 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par vardarbību pret sievietēm Indijā(2) , 2007. gada 1. februāra rezolūciju par dalītu cilvēktiesībām Indijā(3) , 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā, tostarp arī ietekmi uz ES politikas stratēģiju cilvēktiesību jomā(4) ,

–  ņemot vērā starptautiskās konvencijas cilvēktiesību jomā, tostarp Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (CERD ) un Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas XXIV vispārējo ieteikumu,

–  ņemot vērā ANO principu un pamatnostādņu diskriminācijas darba un izcelsmes dēļ efektīvai novēršanai projektu(5) , ko publicējusi Cilvēktiesību padome;

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos paustās nopietnās bažas, novērojumus un ieteikumus saistībā ar kastu diskrimināciju,

–  ņemot vērā ANO līguma struktūru un ANO īpašo procedūru pilnvaroto personu nesen paustos ieteikumus kastu diskriminācijas jautājumā,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta 2011. gada 24. maija ziņojumu par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm(6) , kā arī izpausmēm, kas minētas vispārējos regulārajos pārskatos par kastu sistēmas valstīm,

–  ņemot vērā Parlamenta pētījumu par cilvēktiesību un nabadzības pārskatu — ES rīcība kastu diskriminācijas jautājuma risināšanā,

–  ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai par kastu diskrimināciju (O‑000091/2013 – B7‑0507/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā kastas nozīmē tādu sociālo un reliģisko kontekstu kā, piemēram, Āzijā, kur personas, kuras nepieder kastu sistēmai, uzskata par netīrām un neaizskaramām, taču plašākā kontekstā kastu sistēma nozīmē stingru sociālo šķiru iedalījumu noteikta sociālā stāvokļa grupās izcelsmes un nodarbošanās dēļ; tā kā diskriminācija darba un izcelsmes dēļ, kas ir plašāks termins, kuram ANO dod priekšroku, ir diskriminācijas veids, kas ir aizliegts starptautiskajās cilvēktiesību normās, kuras pasludinātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautiskajā konvencijā par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Konvencijā par bērna tiesībām un Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā Nr. 111;

B.  tā kā 2011. gada jūnijā ANO īpašais referents rasisma jautājumos Githu Muigai uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no jebkādas hierarhijas izveides attiecībā uz dažādām diskriminācijas izpausmēm, pat ja to veids un pakāpe atšķiras atšķirīgu vēsturisko, ģeogrāfisko un kultūras apsvērumu dēļ, tostarp attiecībā uz romu kopienu Eiropā un Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu kastu sistēmu upuriem;

C.  tā kā, neraugoties uz pasākumiem, ko veikušas dažu to valstu valdības, kurās ir kastu sistēma, nolūkā nodrošināt konstitucionālo un tiesisko aizsardzību un ieviest īpašus pasākumus pret kastu diskrimināciju un neaizskaramības praksi, kastu diskriminācija vēl aizvien ir plaši izplatīta un pastāvīgi ietekmē aptuveni 260 miljonus cilvēku visā pasaulē;

D.  tā kā kastu diskriminācija pastāv daudzās pasaules valstīs, un vislielākais skaits diskriminācijas upuru ir Dienvidāzijā; tā kā tomēr liels upuru skaits ir arī citos reģionos, tostarp Āfrikā, Tuvajos Austrumos un diasporas kopienās;

E.  tā kā tiesību aktu un attiecīgās politikas neīstenošana un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums, kā arī tas, ka valsts iestādes, tostarp tiesu iestādes un policija, nedarbojas efektīvi, joprojām ir galvenie šķēršļi kastu diskriminācijas novēršanā;

F.  tā kā daudzās valstīs, kurās ir kastu sistēma, joprojām nav atsevišķu datu, īpašu tiesību aktu un pasākumu aizsardzībai pret kastu diskrimināciju;

G.  tā kā, neraugoties uz valdību un aizvien lielākiem dažu starptautisko struktūru centieniem, pie konkrētām kastām piederoši cilvēki joprojām cieš no nopietnas sociālās atstumtības, nabadzības, vardarbības, segregācijas, ar aizspriedumiem saistītas fiziskas un verbālas vardarbības un tīrības un piesārņojuma jēdziena;

H.  tā kā neaizskaramības prakse joprojām ir plaši izplatīta un tai ir mūsdienīgas izpausmes; tā kā skarto kopienu politiskā līdzdalība ir ierobežota un tās tiek nopietni diskriminētas darba tirgū;

I.  tā kā dažās valstīs, piemēram, Indijā, saistoša pozitīva diskriminācija zināmā mērā ir veicinājusi dalītu iesaisti publiskajā sektorā, tomēr tādu aizsardzības pasākumu trūkums, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju tirgū un privātajā sektorā, veicina minēto personu atstumtību un aizvien lielāku nevienlīdzību;

J.  tā kā saskaņā ar SDO aplēsēm būtisks vairākums piespiedu darba upuru Dienvidāzijā pieder pie zemākām kastām un zemākām ciltīm; tā kā piespiedu darbs ir īpaši izplatīts lauksaimniecībā, kalnrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kas piegādā produktus vairākiem daudznacionāliem un Eiropas uzņēmumiem;

K.  tā kā nediskriminācija nodarbinātības jomā ir viena no četrām darba pamattiesībām un iekļauta arī starptautiskajās pamatnostādnēs un uzņēmumu sistēmās, piemēram, ANO pamatprincipos uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, ESAO pamatnostādnēs un ISO 26000 pamatnostādnēs par sociālo atbildību, kurās kastu diskriminācija ir īpaši norādīta kā nopietnas diskriminācijas veids;

L.  tā kā to valstu valdības un iestādes, kurās pastāv kastu sistēma, mudina ņemt vērā ANO principu un pamatnostādņu diskriminācijas darba un izcelsmes dēļ efektīvai novēršanai projektu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un nepieļautu kastu diskrimināciju, kā arī valsts, reģionālā un vietējā līmenī novērst īstenošanas nepilnības, lai īstenotu, grozītu vai ieviestu īpašus tiesību aktus un politikas pasākumus dalītu un kastu diskriminācijas skarto iedzīvotāju grupu tiesību aizsardzībai un sekmēšanai,

1.  nosoda pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus pret iedzīvotāju grupām, kuras cieš no kastu hierarhijas sistēmas un tās izraisītās diskriminācijas, tostarp nevienlīdzības, tiesu sistēmas un darba nepieejamības, pastāvīgas segregācijas un kastu sistēmas izraisītiem šķēršļiem pamata cilvēktiesību ievērošanai un attīstības sekmēšanai;

2.  uzskata, ka identitātes kartēs nebūtu jānorāda piederība kastai, jo tas ir pretrunā vienlīdzības un sociālās mobilitātes principiem;

3.  atzinīgi vērtē ANO īpašā referenta rasisma jautājumos Githu Muigai ziņojumu un uzsver, ka visiem kastu diskriminācijas upuriem pasaulē būtu jāsaņem vienlīdz liela uzmanība un aizsardzība; plašākā kontekstā uzsver, ka visas rasisma un diskriminācijas izpausmes būtu jāuzskata par vienlīdz svarīgām un tām būtu jāpievēršas ar vienlīdz lielu apņēmību, tostarp Eiropā;

4.  pauž nopietnas bažas par to, ka dalītu un citu līdzīgā situācijā esošo kopienu sociālā atstumtība izraisa augstu nabadzības līmeni šajās iedzīvotāju grupās un atstumtību jeb ierobežotu ieguvumu no attīstības procesiem; uzsver, ka tas turklāt kavē to iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā, kā arī jēgpilnu līdzdalību sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē;

5.  joprojām pauž bažas par pastāvīgi lielo nežēlīgu noziegumu skaitu, par kuriem gan ir, gan nav ziņots, un par plaši izplatīto neaizskaramības praksi valstīs, kurās pastāv kastu sistēma, tostarp Indijā, un par plaši izplatīto to noziegumu izdarītāju nesodāmību, kuri pastrādāti pret dalītiem un citiem kastu sistēmas izraisītu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem; atgādina, ka dažās valstīs ar šādu diskrimināciju saistīto nodarījumu veicēji ieņem augsta līmeņa amatus valdībā;

6.  atkārtoti pauž nopietnas bažas par vardarbību pret dalītu sievietēm un citu līdzīgi skarto kopienu sievietēm sabiedrībās ar kastu sistēmu, kuras bieži vien neziņo par šādas vardarbības gadījumiem, jo baidās par savu personisko drošību un no sociālās atstumtības, un par daudziem vispārējas diskriminācijas veidiem kastas, dzimuma un reliģijas dēļ, kuri skar dalītu sievietes un sievietes no minoritāšu kopienām un noved pie piespiedu pievēršanas citai ticībai, nolaupīšanas, piespiedu prostitūcijas un dominējošo kastu personu seksuālas vardarbības;

7.  uzsver nepieciešamību veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas strādā ar kastu diskriminācijas skartajiem cilvēkiem, nolūkā nodrošināt viņu drošību un izvairīties no šķēršļiem, stigmatizācijas un viņu darba ierobežojumiem; uzsver, ka šādai videi būtu jāietver finansējuma pieejamība, sadarbība ar ANO cilvēktiesību struktūrām un Ekonomikas un sociālo lietu padomes (Ecosoc) akreditācija;

8.  aicina ES veicināt projektu ANO principu un pamatnostādņu diskriminācijas darba un izcelsmes dēļ efektīvai novēršanai projektu kā pamatsistēmu kastu diskriminācijas novēršanai un veicināt to apstiprināšanu ANO Cilvēktiesību padomē;

9.  aicina Komisiju atzīt, ka kastas ir skaidra diskriminācijas izpausme, ko izraisījuši sociālie un/vai reliģiskie apsvērumi un kas ES centienos apkarot visa veida diskrimināciju jārisina kopā ar jautājumiem par cita veida diskrimināciju, piemēram, etniskās piederības, rases, izcelsmes, reliģijas, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ; aicina ES politikas virzienos un programmās personas, kuras skar kastu diskriminācija, uzskatīt par identificējamu grupu;

10.  mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) iekļaut cīņu pret kastu diskrimināciju ES tiesību aktos, politikas virzienos un plānošanas dokumentos un pieņemt darbības pamatnostādnes tās īstenošanai; aicina EĀDD sekmēt uzraudzības un novērtēšanas mehānismus, lai efektīvi novērtētu ES rīcības ietekmi uz to personu situāciju, kuras skar šāda veida diskriminācija;

11.  iesaka ES veikt sistemātisku novērtējumu par tirdzniecības un/vai ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz grupām, ko skar kastu diskriminācija, un risināt šos jautājumus ar nozares pārstāvjiem, valsts iestādēm un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

12.  aicina iekļaut kastu diskrimināciju kā cilvēktiesību jautājumu turpmākajās ES cilvēktiesību politikas nostādnēs, stratēģijās un rīcības plānos;

13.  aicina Komisiju sniegt lielāku atbalstu attīstības projektiem, ar kuriem apkaro kastu diskrimināciju kā nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, kas saasina nabadzību, un ņemt šo diskriminācijas veidu vērā visos projektos, kuros uzmanība pievērsta izglītībai, sievietēm, tiesu iestāžu pieejamībai, politiskajai līdzdalībai un darbaspēkam attiecīgajās valstīs;

14.  aicina Komisiju izstrādāt un humanitāro krīžu laikā piemērot pieeju, kurā ņemtas vērā ar kastu diskrimināciju saistītās problēmas, nodrošinot to, ka humāno palīdzību saņem visas nelabvēlīgākā situācijā esošās grupas, tostarp cilvēki, kas cieš no kastu diskriminācijas;

15.  mudina ES izvirzīt jautājumu par kastu diskrimināciju visaugstākajā līmenī un apspriest to ar attiecīgo valstu valdībām divpusējās augstākā līmeņa sanāksmēs un citās starptautiskās sanāksmēs;

16.  mudina EĀDD stiprināt politikas un cilvēktiesību dialogu un sekmēt kopīgas iniciatīvas kastu diskriminācijas novēršanai ar tādu valstu valdībām kā Indija, Nepāla, Pakistāna, Bangladeša un Šrilanka, kurās uz kastu skartajām kopienām attiecina tā saucamo neaizskaramības praksi, un kopumā apkarot diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, kas sastopama dažādās valstīs, tostarp Jemenā, Mauritānijā, Nigērijā, Senegālā un Somālijā; atgādina, ka kastu diskriminācija nav tikusi pieminēta nolīgumos ar daudzām no minētajām valstīm;

17.  aicina Komisiju un EĀDD attiecīgā gadījumā iekļaut „kastu diskriminācijas klauzulu” visos tirdzniecības un asociācijas nolīgumos;

18.  iesaka ES veicināt nediskriminējošu un ietverošu politiku un procedūras uzņēmējdarbības attiecībās ar valstīm, kurās pastāv kastu sistēma, tostarp dalītu un līdzīgi skartu personu grupu pozitīvu diskrimināciju darba tirgū un privātajā sektorā;

19.  aicina ES veicināt regulāru un plašu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību par kastu diskrimināciju un piešķirt pietiekamus līdzekļus pilsoniskās sabiedrības organizācijām kastu diskriminācijas apkarošanai;

20.  aicina ES sekmēt tādas attīstības programmas laikposmam pēc 2015. gada izstrādi, kurā būtu ņemtas vērā ar kastu diskrimināciju saistītās problēmas un kastu sistēmas radītās vai sekmētās nevienlīdzības samazināšana būtu izvirzīta kā būtisks un izmērāms mērķis, tādējādi nodrošinot, ka kastu diskriminācijas problēmu uzskata par būtisku strukturālo faktoru, kas ir nabadzības pamatā, un galveno strukturālās nevienlīdzības cēloni;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0512.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0031.
(3) OV C 250 E, 25.10.2007., 87. lpp.
(4) OV C 258 E, 7.9.2013., 8. lpp.
(5) A/HRC/11/CRP.3.
(6) A/HRC/17/40.

Pēdējā atjaunošana - 2015. gada 24. novembraJuridisks paziņojums