Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2107(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0307/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0307/2013

Debates :

PV 22/10/2013 - 12
CRE 22/10/2013 - 12

Balsojumi :

PV 23/10/2013 - 11.9
CRE 23/10/2013 - 11.9

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0444

Pieņemtie teksti
PDF 546kWORD 95k
Trešdiena, 2013. gada 23. oktobra - Strasbūra Galīgā redakcija
Organizētā noziedzība, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
P7_TA(2013)0444A7-0307/2013

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums) (2013/2107(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā 2012. gada 14. marta lēmumu par Īpašās komitejas izveidošanu organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, tās pilnvarām, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku(1) , kas pieņemts saskaņā ar Reglamenta 184. pantu,

–  ņemot vērā tā 2012. gada 11. decembra lēmumu pagarināt Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos pilnvaru termiņu līdz 2013. gada 30. septembrim,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļas 67. pantu, 4. nodaļu (82.–86. pants) un 5. nodaļu (87.–89. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 5., 6., 8., 17., 32., 38., 41. pantu, VI sadaļu (47.–50. pants) un 52. pantu,

–  ņemot vērā Stokholmas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā(2) , Komisijas paziņojumu „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem. Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” (COM(2010)0171) un Komisijas paziņojumu „ES iekšējās drošības stratēģija darbībā — pieci soļi pretim drošākai Eiropai” (COM(2010)0673),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2013. gada 22. maija secinājumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz nepieciešamību cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

–  ņemot vērā TI padomes 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumus par ES politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības apkarošanas jomā, TI padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumus par ES prioritāšu noteikšanu cīņā pret organizēto noziedzību laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam un TI padomes 2013. gada 6. un 7. jūnija secinājumus par prioritāšu noteikšanu laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 28. maija secinājumus (07769/3/2010) par konfiskāciju un līdzekļu atgūšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģijas laikposmam no 2005. līdz 2012. gadam un no 2013. līdz 2020. gadam un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2009.–2012. gadam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti, ko Ģenerālā asambleja pieņēma 1988. gada 20. decembrī (Rezolūcija 1988/8) un atvēra parakstīšanai Vīnē no 1988. gada 20. decembra līdz 1989. gada 28. februārim un pēc tam Ņujorkā līdz 1989. gada 20. decembrim,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Konvenciju par starptautisko organizēto noziedzību, kas pieņemta 2000. gada 15. novembra Ģenerālajā asamblejā (Rezolūcija 55/25) un atvērta parakstīšanai Palermo 2000. gada 12. decembrī, un tās protokolus, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC ) Organizētās noziedzības 2012. gada lietu krājumu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC ), kas atvērta parakstīšanai Meridā 2003. gada 9. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, kas atvērtas parakstīšanai Strasbūrā attiecīgi 1999. gada 27. janvārī un 4. novembrī, un Rezolūcijas (98) 7 un (99) 5, ko Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēmusi attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā, ar kurām izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO ),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 26. maija aktu, kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un ar ko sastāda Konvenciju par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu(3) ,

–  ņemot vērā ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1997. gada 17. decembrī, un tās turpmākos papildinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kā arī par terorisma finansēšanu, kas atvērta parakstīšanai Varšavā 2005. gada 16. maijā, un Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 13. oktobra Rezolūciju CM/Res(2010)12, ar kuru izveido Īpašo ekspertu komitejas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumu novērtējumam (MONEYVAL ) statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem, kas tika nodota parakstīšanai Budapeštā 2001. gada 23. novembrī,

–  ņemot vērā stratēģisko koncepciju Ziemeļatlantijas līguma organizācijas locekļu aizsardzībai un drošībai „Aktīva rīcība, moderna aizsardzība”, ko 2010. gada 19.–20. novembrī Lisabonā pieņēmuši valstu vadītāji un NATO vadība,

–  ņemot vērā finanšu darba grupas FATF /GAFI 40 ieteikumus un 9 īpašos ieteikumus par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS ) darbu,

–  ņemot vērā ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC ) ziņojumus „Noziedzības globalizācija. Transnacionālas organizētās noziedzības draudu novērtējums”(2010. gads) un „Novērtēt nelikumīgas naudas plūsmas, kuru izcelsme ir narkotiku tirdzniecība un citi transnacionāli organizēti noziegumi” (2011. gads) un „Visaptverošs pētījums par kibernoziedzību” (2013. gads),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmumu 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību(4) ,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumu 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju(5) , Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus(6) , Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumu 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju(7) un Padomes 2006. gada 6. oktobra Pamatlēmumu 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem(8) ,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā(9) un Komisijas ziņojumu saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 8. pantu (COM(2011)0176),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu 2009/426/TI par Eurojust stiprināšanu un ar kuru groza Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust , lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem(10) ,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)(11) ,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(12) ,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(13) un turpmākos tiesību aktus, ar kuriem tajā izdarīti grozījumi,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām(14) un Komisijas ziņojumu par šā pamatlēmuma transponēšanu (COM(2004)0858),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/902/TI, ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN )(15) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(16) , un Komisijas paziņojumu „ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā” (COM(2012)0286),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(17) , un Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu (COM(2012)0168),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās(18) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(19) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu(20) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK(21) ,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/568/TI par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā(22) un Komisijas ziņojumu Padomei saskaņā ar šā pamatlēmuma 9. pantu (COM(2007)0328),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(23) , un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru(24) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(25) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI(26) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem(27) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(28) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 28. septembra lēmumu, ar ko izveido ekspertu grupu korupcijas jautājumos(29) , Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Korupcijas apkarošana ES” (COM(2011)0308) un Komisijas 2011. gada 6. jūnija lēmumu, ar kuru izveido ES ziņošanas par korupciju mehānismu periodiska novērtējuma veikšanai („Ziņojums par korupcijas novēršanu ES”) (C(2011)3673),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. februāra lēmumu, ar ko izveido ekspertu grupu, lai noteiktu politikas vajadzību saistībā ar noziedzības un kriminālās tiesvedības datiem, un ar kuru atceļ Lēmumu 2006/581/EK(30) ,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 13. jūnija Ieteikumu 2007/425/EK, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(31) ,

–  ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Austrijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (2010/0817(COD)),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (COM(2012)0085),

–  ņemot vērā 2011. gada 20. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM(2011)0895), un 2011. gada 20. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011)0896),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (COM(2013)0045),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju (COM(2013)0044),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (COM(2012)0499),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu (COM(2012)0712),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI (COM(2013)0042),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (COM(2010)0517),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus darījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti (COM(2012)0010),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vēra priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534) un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Labāka Savienības finansiālo interešu aizsardzība: Eiropas Prokuratūras izveide un Eurojust pārveide” (COM(2013)0532),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „OLAF pārvaldības uzlabošana un procesuālo garantiju stiprināšana izmeklēšanās — Pakāpeniska pieeja līdztekus Eiropas Prokuratūras izveidei” (COM(2013)0533),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija — atvērta un droša kibertelpa” (JOIN(2013)0001),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (COM(2012)0722),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Veidojot atvērtu un drošu Eiropu — iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam” (COM(2011)0749),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Pirmais gada pārskats par ES Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu” (COM(2011)0790),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu (COM(2012)0102),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Vēršanās pret noziedzību mūsu digitālajā laikmetā: Eiropas Kibernoziedzības centra izveide” (COM(2012)0140),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” (COM(2012)0596),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Noziedzības statistikas veidošana Eiropas Savienībā — rīcības plāns 2011.–2015. gadam” (COM(2011)0713),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei „Izvērtējuma ziņojums par Eiropas Savienības Noziedzības novēršanas tīklu (COM(2012)0717),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenots Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību („Prīmes lēmums”) (COM(2012)0732),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „ Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz ES kriminālpolitiku: ES politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšana ar krimināltiesību palīdzību” (COM(2011)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija ziņojumu Padomei par Eiropas Savienības dalības nosacījumiem Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO ) (COM (2011)0307),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi. Noziedzības nedrīkst „atmaksāties”” (COM(2008)0766),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla lomu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropas Savienībā (COM(2007)0644),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu finanšu jomā (COM(2004)0262),

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par iespēju pieņemt ES tiesību aktus liecinieku un to personu aizsardzības jomā, kas sadarbojas ar tiesu iestādēm (COM(2007)0693),

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūnija ieteikumu Eiropadomei un Padomei par cīņu pret terorisma finansēšanu(32) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūciju par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(33) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(34) , 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību Eiropas Savienībā(35) , 2012. gada 22. maija rezolūciju par ES pieeju krimināltiesībām(36) un 2013. gada 14. marta rezolūciju par iepriekšēju vienošanos par spēļu rezultātu un korupciju sportā(37) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā(38) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(39) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (vidusposma ziņojums)(40) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija deklarāciju par Eiropas Savienības centieniem korupcijas apkarošanā(41) ,

–  ņemot vērā Eiropola, Eurojust un Frontex kopīgo ziņojumu par iekšējo drošību Eiropas Savienībā (2010. gads),

–  ņemot vērā Eurojust daudzgadu stratēģijas plānu 2012.–2014. gadam un tā 2011. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropola SOCTA (Smagās un organizētās noziedzības draudu izvērtējuma) 2013. gada marta ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropola 2012. gada ziņojumu par situāciju krāpšanas ar maksājumu kartēm jomā Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra un Eiropola 2013. gada janvāra kopīgo ziņojumu „ES narkotiku tirgus — stratēģiskā analīze”,

–  ņemot vērā 2011. gada 13. jūnija atzinumu 14/2011 par datu aizsardzības jautājumiem, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, kuru pieņēmusi darba grupa, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29. pantu(42) ,

–  ņemot vērā sabiedriskajās apspriešanās, diskusijās par darba dokumentiem un vidusposma ziņojumu un viedokļu apmaiņā ar augsta līmeņa personām, kā arī tā Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos delegāciju veiktajās misijās izdarītos secinājumus,

–  ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu ieguldījumu, ko tiem attiecīgi lūgusi Parlamenta Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos,

–  ņemot vērā atbildes uz valstu parlamentiem izsūtītajām anketām par to lomu un pieredzi cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un starpparlamentu 2013. gada 7. maija sanāksmes Briselē par to pašu tematu rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos ziņojumu (A7-0307/2013),

Organizētā noziedzība, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

A.  tā kā Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) tika pilnvarota izpētīt organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apmērus, izmantojot labākos pieejamos šo draudu novērtējumus, un ierosināt atbilstošu pasākumu īstenošanu ES, lai nepieļautu un novērstu šādus draudus, un tos pārvarētu gan starptautiskā, gan Eiropas un valstu līmenī;

B.  tā kā noziedzīgās organizācijas ir pakāpeniski paplašinājušas savu darbības jomu starptautiskā mērogā, kā arī ekonomikas globalizācijas un jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas un veidojot apvienības ar citu valstu noziedzīgajiem grupējumiem (piemēram, kā to dara Dienvidamerikas narkokarteļi un krieviski runājošās organizētās noziedzības grupas), lai paplašinātu tirgus un ietekmes zonas; tā kā noziedzīgie grupējumi turpina dažādot savu darbību un pastiprinās saikne starp narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, nelegālas imigrācijas sekmēšanu, nelegālu ieroču tirdzniecību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

C.  tā kā korupcija un organizētā noziedzība ir nozīmīgs drauds to izmaksu dēļ, ko tās rada ES ekonomikai; tā kā noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās spēja un nelikumīgi iegūtie līdzekļi ir ievērojami palielinājušies tā iemesla dēļ, ka tās darbojas daudzās nozarēs, no kurām lielāko daļu kontrolē valsts pārvalde; tā kā organizētā noziedzība arvien vairāk līdzinās pasaules ekonomikas dalībniekam ar spēcīgu orientāciju uz uzņēmējdarbību, kas ļauj piegādāt dažāda veida nelegālas preces un pakalpojumus, bet vienlaikus arvien vairāk arī legālas preces un pakalpojumus, un arvien vairāk ietekmē Eiropas un pasaules ekonomiku, būtiski samazinot dalībvalstu un visas ES nodokļu ieņēmumus un katru gadu uzņēmumiem radot aplēstās izmaksas vairāk EUR 670 miljardu apmērā;

D.  tā kā organizētā noziedzība, ņemot vērā lielo tās upuru skaitu, rada ievērojamus pārrobežu draudus ES iekšējai drošībai; tā kā organizētā noziedzība gūst milzīgu peļņu no cilvēku tirdzniecības, no orgānu, ieroču, narkotiku un to prekursoru, kodolvielu, radioloģisku, bioloģisku un ķīmisku vielu, farmācijas produktu, tostarp tādu, kuru iegādei vajadzīga recepte, viltotu ikdienas patēriņa preču, piemēram, pārtikas produktu, aizsargātu dzīvnieku un augu sugu un to daļu, jebkāda veida tabakas, mākslas darbu un dažādu citu, bieži viltotu, preču nelegālas tirdzniecības un kontrabandas; tā kā minētā tirdzniecība rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, nodara kaitējumu patērētājiem, sabiedrības veselībai un ražotājiem un var arī atvieglot citu organizētās noziedzības veidu izplatīšanos;

E.  tā kā dažādām organizētām un mafijai līdzīgām noziedzīgām darbībām saistībā ar vidi, piemēram, nelegālai atkritumu tirdzniecībai un apglabāšanai un vides, ainaviskā, mākslinieciskā un kultūras mantojuma iznīcināšanai, tagad ir starptautisks mērogs, tādēļ visām Eiropas valstīm ir jāapvieno savi centieni efektīvākai kopīgai rīcībai, lai novērstu un apkarotu tā dēvētās ekomafijas;

F.  tā kā daudzām noziedzīgajām organizācijām ir tīklveida struktūra, kuras raksturīgākās iezīmes ir augsta līmeņa elastība, mobilitāte, sakari un starpkultūru raksturs, kā arī īpašas iefiltrēšanās un atdarināšanas spējas; tā kā tiek novērota arvien lielāka savstarpēja palīdzība starp dažādām noziedzīgām organizācijām — tostarp izveidojot jaunas starptautiskas struktūras un diversificējot savu darbību —, kas ļauj pārvarēt valodas un komerciālu interešu atšķirības, lai veicinātu kopīgu nelegālo tirdzniecību, samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu pasaules ekonomikas krīzes laikā;

G.  tā kā saskaņā ar Eiropola 2013. gada SOCTA ziņojuma datiem pašlaik Eiropas Savienībā ir vismaz 3 600 aktīvu starptautisku noziedzīgu organizāciju, no kurām 70 % ir ģeogrāfiski heterogēns sastāvs un darbību klāsts un vairāk nekā 30 % veic vairākas noziedzīgas darbības;

H.  tā kā Eiropolam, balstoties uz dalībvalstu sniegtu atbilstīgu informāciju, ir jāizvērtē, kāds ir noteiktu organizētās noziedzības grupējumu darbības mērogs ārpus ES iekšējām un ārējām robežām un kādus īpaši smagus noziegumus ar pārrobežu dimensiju saskaņā ar LESD 83. pantu tās izdara, katru reizi pievēršot īpašu uzmanību citai noteiktai jomai, un Eiropas Parlamentam, dalībvalstu parlamentiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem ir rūpīgi jāanalizē šis novērtējums, lai sekmīgāk izstrādātu un nodrošinātu ES rīcības pievienoto vērtību un sadarbību starp policiju un tiesu iestādēm dalībvalstīs, ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

I.  tā kā noziedzīgas organizācijas var gūt labumu no „pelēkās” sadarbības ar citiem subjektiem, attiecīgu darbību veikšanā apvienojoties ar „balto apkaklīšu” līdzdalībniekiem (uzņēmējiem, valsts ierēdņiem visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, politiķiem, bankām, profesionāļiem utt.), kas, lai gan paši neietilpst noziedzīgo organizāciju struktūrā, uztur ar tām abpusēji izdevīgas uzņēmējdarbības attiecības;

J.  tā kā pēc UNODC datiem ar starptautisko narkotiku tirdzniecību saistītās finanšu plūsmas, ko rada mafijas veida organizācijas, vairākumā gadījumu apkalpo bankas, kas darbojas dažādās pasaules daļās, un tā kā šajā situācijā izmeklēšana ir jākoordinē starptautiskā līmenī, lai izsekotu banku darījumu shēmas un atklātu starptautiskajā narkotiku tirdzniecībā iesaistītos finanšu tirgus dalībniekus;

K.  tā kā ekonomikas krīze pēdējos gados ir izraisījusi nozīmīgas pārmaiņas organizētās noziedzības interešu jomās un noziedzīgās organizācijas ir mācējušas ātri apzināt jaunās iespējas, un šī krīze, piespiežot jauniem migrantu viļņiem meklēt labākus dzīves un darba apstākļus, dažreiz var radīt jaunus izmantošanas un piespiedu darba upurus;

L.  tā kā uzņēmējdarbība ir viena no galvenajām mūsdienu noziedzīgo organizāciju pazīmēm, kas izpaužas tādas darbības veidā, kas lielā mērā ir orientēta uz tirgus pieprasījuma apmierināšanu pēc precēm un pakalpojumiem un ir saistīta ar intensīvu sadarbību ar citiem tirgus dalībniekiem, noziedzniekiem vai citiem, un kurā nepārtraukti notiek svārstības starp šķietami likumīga rakstura uzņēmējdarbību un iebiedēšanas metodēm un korupciju, un nelikumīgu mērķu sasniegšanu (piemēram, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus);

M.  tā kā organizētās noziedzības starptautiskais raksturs ir kļuvis izteiktāks tādēļ, ka noziedznieku grupām ir viegli pieejami visi transporta veidi, labi zināmi un pārbaudīti maršruti un esošā infrastruktūra, kas sniedzas pāri Eiropas Savienības robežām; tā kā organizētās noziedzības grupas īpaši apdraud sakaru un transporta infrastruktūru Āfrikā, kas pašlaik tiek paplašināta, izmantojot to savu nelikumīgās tirdzniecības darbību veicināšanai;

N.  tā kā Eiropas maršruti un jo īpaši tie, kas šķērso Rietumbalkānus, joprojām ir cilvēku tirdzniecības, ieroču un narkotiku (un to prekursoru) tirdzniecības, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbību centrs lielai daļai noziedzīgo grupējumu, kas darbojas Eiropā; tā kā Eiropas Savienībai paredzētais heroīns tiek pārvietots pa mainīgiem maršrutiem;

O.  tā kā cilvēku tirdzniecības upurus ar varu, piespiedu līdzekļiem vai krāpšanu savervē, transportē vai tur ieslodzījumā seksuālas izmantošanas, piespiedu darba vai pakalpojumu sniegšanas, tostarp ubagošanas, verdzības, kalpības, noziedzīgu darbību, mājkalpošanas, adopcijas vai piespiedu laulību vai orgānu izņemšanas, nolūkos; tā kā šie upuri tiek ekspluatēti un pilnībā pakļauti cilvēku tirgotājiem vai ekspluatētājiem, ir spiesti tiem atmaksāt lielas parādu summas, nereti viņiem tiek atņemti identitāti apliecinošie dokumenti, viņi tiek ieslodzīti, izolēti un viņiem tiek izteikti draudi, viņi dzīvo baiļu un atriebības apstākļos bez naudas līdzekļiem un ir spiesti baidīties no vietējām iestādēm — viņi zaudē jebkādu cerību;

P.  tā kā cilvēku un cilvēku orgānu tirdzniecību, piespiedu prostitūciju, cilvēku paverdzināšanu un piespiedu darba nometņu izveidi bieži veic transnacionālas noziedzīgās organizācijas; tā kā konkrēti cilvēku tirdzniecība rada aptuveni EUR 25 miljardu peļņu gadā un skar visas ES valstis; tā kā tiek lēsts, ka ieņēmumi no savvaļas sugu un ķermeņa daļu nelegālas tirdzniecības ir no EUR 18 līdz 26 miljardiem gadā, un vadošais galamērķa tirgus pasaulē ir ES;

Q.  tā kā, neskatoties uz to, ka, mainoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, mainās arī cilvēku tirdzniecība, upuri galvenokārt ir no valstīm un reģioniem, kuros ir ekonomiskas un sociālas grūtības, un tā kā neaizsargātības faktori jau vairākus gadus ir saglabājušies nemainīgi; tā kā citi cilvēku tirdzniecības cēloņi ir arī plaukstošā seksuālo pakalpojumu nozare, kā arī pieprasījums pēc lēta darbaspēka un ražojumiem un tā kā vienojošais faktors tiem, kas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, galvenokārt ir solījums nodrošināt labāku dzīves līmeni un dzīves apstākļus viņiem un/vai viņu ģimenei;

R.  tā kā — lai gan joprojām nav viegli noteikt precīzu cilvēku tirdzniecības apjomu ES, jo tā nereti tiek slēpta aiz citiem noziedzības veidiem vai arī nav pienācīgi reģistrēta vai izmeklēta — tiek lēsts, ka kopējais piespiedu darbos strādājošo skaits ES dalībvalstīs ir 880 000 cilvēku, no kuriem 270 000 ir seksuālās izmantošanas upuri, un vairākums upuru ir sievietes; tā kā cilvēku tirdzniecība un paverdzināšana ir ļoti ienesīgi noziedzības veidi, ar ko bieži nodarbojas transnacionālas noziedzīgās organizācijas; tā kā ne visas ES dalībvalstis ir ratificējušas visus attiecīgos starptautiskos dokumentus, kas ļautu efektīvāk apkarot cilvēku tirdzniecību, lai gan tas skar visas dalībvalstis; tā kā, konkrētāk, tikai deviņas dalībvalstis ir pilnībā transponējušas un īstenojušas Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un Komisija vēl nav pilnībā īstenojusi ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā;

S.  tā kā nelegālā cigarešu tirdzniecība katru gadu rada nodokļu ieņēmumu zaudējumus par aptuveni EUR 10 miljardiem; tā kā vieglo ieroču tirdzniecības darījumu apjoms pasaulē ir aptuveni no EUR 130 līdz 250 miljoniem gadā un Eiropā ir vairāk nekā 10 miljoni nelegālu ieroču, kas rada nopietnus draudus pilsoņu drošībai, kā arī tiesībaizsardzībai; tā kā viltotas zāles, no kurām dažas rada apdraudējumu veselībai vai pat dzīvībai, par vienošanās cenām eiropiešiem tiek piedāvātas 30 000 pievilcīgās tīmekļa vietnēs, no kurām 97 % ir nelikumīgas; tā kā tas katru gadu rada apmēram 3 miljardu eiro lielus zaudējumus Eiropas sabiedrības veselības jomai, ņemot vērā, ka vairākumam viltoto zāļu izcelsmes valsts ir Ķīna un Indija;

T.  tā kā nesenajā ziņojumā, ko sagatavoja ANO īpašais referents jautājumos par migrantu cilvēktiesībām ES, tika sniegti pietiekami pierādījumi tam, lai apgalvotu, ka daudzos Frontex aizturēšanas centros pret migrantiem neizturas atbilstoši viņu pamattiesībām;

U.  tā kā krāpnieciska interneta lietošana ļauj organizētajai noziedzībai paplašināt psihotropo vielu, šaujamieroču, sprāgstvielu ražošanā izmantojamo materiālu, viltotu banknošu, viltotu un citu produktu un pakalpojumu, ar kuriem tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, izmirstošu dzīvnieku un augu sugu nelegālu apriti, lai izvairītos no akcīzes un citiem nodokļiem, kas būtu jāmaksā par ieņēmumiem no autentisku preču pārdošanas, kā arī arvien veiksmīgāk eksperimentēt ar jaunām noziedzīgām darbībām, tādējādi atklājot moderno tehnoloģiju biedējošo spēju pielāgoties;

V.  tā kā kibernoziedzība nodara arvien lielāku ekonomisko un sociālo kaitējumu, ietekmējot vairākus miljonus patērētāju un radot aptuveni 290 miljardu eiro lielus zaudējumus gadā(43) ;

W.  tā kā daudzos gadījumos organizētās noziedzības nelegālajai tirdzniecībai palīdz valsts ierēdņu korupcija tādējādi, ka tā cita starpā ļauj piekļūt konfidenciālai informācijai, iegūt viltotus dokumentus, virzīt publisko iepirkumu procesus, legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un izvairīties no tiesu un policijas iestāžu veiktām apkarošanas darbībām;

X.  tā kā no Centrālamerikas un Dienvidamerikas iegūto kokaīnu realizē Eiropā, izmantojot Ziemeļaustrumeiropas, Ibērijas pussalas un Melnās jūras ostas;

Y.  tā kā 2012. gadā Eiropas tirgū ir parādījušās vairāk nekā 70 jaunas psihoaktīvas vielas; tā kā organizētā noziedzība arvien biežāk izmanto nelegālas laboratorijas, kas atrodas dažādos Eiropas Savienības apgabalos, lai legālas ķīmiskas vielas pārstrādātu sintētisku narkotiku prekursoros un pēc tam tos ražotu;

Z.  tā kā dalībvalstīm un ES ir jāidentificē un jāapkaro salīdzinoši jaunas organizētās noziedzības jomas, tostarp retu derīgo izrakteņu un zagta metāla tirdzniecība un toksisko atkritumu izgāšana, kuras nelabvēlīgi ietekmē legālo preču tirgu;

AA.  tā kā ir pavairojušās sakaru iespējas un integrācijas formas starp valsts sektoru un privāto sektoru un tāpēc arvien izplatītākas ir situācijas, kas rada iespējamu interešu konflikta risku;

AB.  tā kā viena no eirozonas lielākajām problēmām ir dalībvalstu atšķirīgā produktivitāte; tā kā vidējā termiņā un ilgtermiņa tā veido atšķirību konkurētspējas ziņā, ko nevar novērst ar naudas devalvāciju un kā rezultātā ir jāīsteno ļoti stingras un politiski neilgtspējīgas taupības programmas, kuru mērķis ir iekšējā devalvācija; tā kā sistēmiska korupcija valsts sektorā rada būtiskus šķēršļus efektivitātei, tiešiem ārvalstu ieguldījumiem un inovācijai un attiecīgi nepilnības monetārās savienības darbībā;

AC.  tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem korupcija ir mērojama 5 % līmenī no pasaules IKP (2,6 triljoni ASV dolāru), ik gadu izmaksājot kukuļos naudas summas vairāk nekā 1 triljonu ASV dolāru apmērā; tā kā kopējais korupcijas apjoms sasniedz 10 % no kopējām izmaksām, kas rodas, veicot saimniecisko darbību visas pasaules līmenī, un 25 % no attīstīto valstu publisko iepirkumu līgumos paredzēto izmaksu apmēra(44) ;

AD.  tā kā ir konstatēti vismaz 20 miljoni sīkās korupcijas gadījumu Savienības publiskajā sektorā un ir acīmredzams, ka šai parādībai ir plašāka ietekme arī tajās dalībvalstu (un attiecīgo politisko personu) valsts pārvaldes daļās, kas atbild par Eiropas Savienības fondu un citu finanšu interešu pārvaldību;

AE.  tā kā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt finanšu sektora stabilitātei un reputācijai un apdraudēt Savienības iekšējo tirgu; tā kā pilnīga naudas līdzekļu izsekojamība var būt nozīmīgs un īpaši lietderīgs instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai;

AF.  tā kā sasniegumiem jaunu tehnoloģiju un maksāšanas metožu jomā būtu jāveicina tādas sabiedrības veidošanās, kas ir drošāka un salīdzinoši maz izmanto skaidrus naudas līdzekļus, bet skaidras naudas līdzekļi joprojām tiek plaši izmantoti, kā liecina ECB rādītāji par banknošu izdošanu, no kuriem ir redzams, ka kopš 2002. gada eiro banknošu aprites apjoms ir stabili palielinājies (jo īpaši attiecībā uz lielu denomināciju banknotēm); tā kā lielu no nelikumīgiem avotiem iegūtu skaidras naudas summu plūsmas joprojām rada bažas tiesībaizsardzības iestādēm un tā joprojām ir viena no izplatītākajām noziedzīgi iegūtu ieņēmumu repatriācijas metodēm;

Pilsoņu un likumīgās ekonomikas aizsardzība

AG.  tā kā organizētās noziedzības izplatīšanās, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nopietni apdraud pilsoņu un patērētāju drošību, pārvietošanās brīvību, uzņēmumu aizsardzību, brīvu un godīgu konkurences darbību, nepieciešamību nepieļaut nelikumīgu finanšu līdzekļu un likumīgā uzņēmējdarbības cikla izkropļošanas dēļ iegūtu līdzekļu uzkrājumus un demokrātijas pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība un dalībvalstis; tā kā šo parādību apkarošanai nepieciešama stingra politiskā griba visos līmeņos;

AH.  tā kā papildus iebiedēšanai un vardarbībai organizētās noziedzības grupējumi izmanto arvien sarežģītākus un ienesīgākus krāpšanas paņēmienus, tādējādi no likumīgās saimnieciskās darbības tiek aizpludināti ievērojami līdzekļi un iedragātas izaugsmes perspektīvas, jo īpaši tik sarežģītos apstākļos kā pašreizējā krīzes periodā; tā kā, ņemot vērā plašo mērogu, kādā organizētā noziedzība ir iefiltrējusies likumīgā saimnieciskā darbībā, organizētai noziedzībai, korupcijai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai ir postoša ietekme uz dalībvalstīm;

AI.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC ) datiem nelegāli iegūti līdzekļi pasaulē ir aptuveni 3,6 % no pasaules IKP un noziedzīgi iegūto legalizēto līdzekļu plūsmas pašlaik pasaulē ir aptuveni 2,7 % no pasaules IKP; tā kā saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu korupcija Eiropas Savienībā vien sasniedz aptuveni EUR 120 miljardus gadā jeb 1 % no ES IKP; tā kā tie ir ievērojami līdzekļi, kas atņemti ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, publiskajām finansēm un pilsoņu labklājībai;

AJ.  tā kā saikne starp noziedzīgiem grupējumiem un teroristiskiem grupējumiem kļūst arvien ciešāka; tā kā bez reālām strukturālām saitēm šī saikne cita starpā ietver abpusēju pakalpojumu sniegšanu, naudas līdzekļu nodrošināšanu un citas būtiskas palīdzības formas; tā kā šī saikne nopietni apdraud Eiropas Savienības integritāti un tās pilsoņu drošību;

AK.  tā kā pārmērīga birokrātija var atturēt likumīgu saimniecisko darbību un veicināt valsts ierēdņu korupciju; tā kā augstais korupcijas līmenis ne tikai rada nevajadzīgas izmaksas uzņēmumiem, kas traucē to godīgu konkurenci, bet arī nopietni apdraud demokrātiju, tiesiskumu un visu pilsoņu vienlīdzību valsts priekšā; tā kā korupcija var traucēt ekonomikas attīstību ar nepareizu līdzekļu sadalījumu, kas galvenokārt ir nelabvēlīgs sabiedriskajiem pakalpojumiem un jo īpaši sociālajiem pakalpojumiem un labklājībai;

AL.  tā kā 74 % Eiropas pilsoņu korupciju uzskata par nopietnu problēmu savā valstī un pārvalstiskā līmenī(45) un korupcijas gadījumi ir novērojami visās sabiedrības daļās; tā kā korupcija arī mazina pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un ievēlēto valdību efektivitāti tiesiskuma saglabāšanā, jo rada privilēģijas un līdz ar to sociālo nevienlīdzību; tā kā smagas ekonomikas krīzes laikā ir paaugstinājusies neuzticība politiķiem;

AM.  tā kā ne visās dalībvalstīs ir ieviesta sistēma, lai nodrošinātu iedzīvotājiem standartizētu piekļuvi informācijai un to pilnībā aizsargātu, un tādēļ tajās nav ieviestas arī atbilstošas uzraudzības un sabiedrības informēšanas prasības, kā arī tajās nav pienācīga ES līmeņa informācijas atklātības tiesību akta;

AN.  tā kā arī saistībā ar ekonomikas krīzi godīgiem uzņēmumiem piekļuve kredītiem ir grūtāka un saistīta ar lielākām izmaksām un lielākām banku pieprasītām garantijām; tā kā ekonomiskās grūtībās nonākuši uzņēmumi dažreiz vēršas pie noziedzīgām organizācijām, lai saņemtu investīcijām nepieciešamos līdzekļus, kas dod iespēju noziedzīgiem grupējumiem no noziedzīgām darbībām iegūtos naudas līdzekļus ieguldīt likumīgā saimnieciskajā darbībā;

AO.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos, piemēram, pat izmantojot nelegālus un dažreiz arī legālus totalizatorus, jo īpaši saistībā ar sporta notikumiem; tā kā azartspēļu nozare var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; tā kā organizētā noziedzība bieži ir saistīta arī ar sporta rezultātu sarunāšanu, kas ir ienesīgs noziedzīgās darbības veids;

AP.  tā kā organizētā noziedzība bieži izmanto krāpnieciskā veidā, arī internetā, iegūtus personas datus, lai izgatavotu viltotus dokumentus vai izmainītu autentiskus dokumentus, ar kuriem izdarīt citus noziegumus; tā kā saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu(46) 8 % no interneta lietotājiem Eiropas Savienībā ir bijuši identitātes zādzības upuri vai vismaz ir ar to saskārušies un 12 % ir cietuši no dažāda veida krāpšanas tiešsaistē; tā kā personu datu aizsardzība tiešsaistē ir būtisks priekšnosacījums noziedzības apkarošanai tiešsaistē un ir nozīmīgs instruments pilsoņu uzticības atgūšanai tiešsaistes pakalpojumiem;

AQ.  tā kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav saistīta vienīgi ar darbībām, kas parasti asociējas ar organizēto noziedzību, bet arī ar korupciju, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tā kā iespējamie nodokļu ieņēmumu zaudējumi, ko rada krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšana un agresīva nodokļu plānošana, ES ik gadu tiek lēsti skandalozā apmērā, proti, EUR 1 triljona, kas katram Eiropas pilsonim rada izmaksas aptuveni EUR 2000 apmērā katru gadu, ja netiek veikti atbilstoši pretpasākumi;

AR.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notiek arvien sarežģītākos veidos, piemēram, pat izmantojot nelegālus un dažreiz arī legālus totalizatorus, jo īpaši saistībā ar sporta notikumiem; tā kā organizētā noziedzība bieži ir saistīta arī ar sporta rezultātu sarunāšanu, kas ir ienesīgs noziedzīgās darbības veids;

AS.  tā kā organizētās noziedzības darbības arvien biežāk ietver visu veidu produktu viltošanu — sākot no luksusprecēm līdz ikdienas patēriņa precēm; tā kā tas ir nopietns risks patērētāju veselībai, apdraud darbavietu drošību, nodara kaitējumu skartajiem uzņēmumiem un rada lielus nodokļu ieņēmumu zaudējumus; tā kā sabiedrība reizēm akceptē viltošanu, jo nesaista to ar reāliem upuriem, un tā kā tas iesaistītajām noziedzīgajām organizācijām samazina risku, ka tās varētu tikt atklātas;

AT.  tā kā pieaugošais to noziegumu skaits, kas tiek pastrādāti lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē, nopietni apdraud ne tikai Eiropas pilsoņu veselību, bet rada arī ievērojamu kaitējumu valstīm, kuras kā būtisku savas valsts priekšrocību ir izvirzījušas izcilību pārtikas produktu jomā;

AU.  tā kā saskaņā ar Komisijas ziņām noteikumu neievērošanas vai nodokļu neiekasēšanas dēļ 2011. gadā tika zaudēts EUR 193 miljardu (1,5 % no IKP) PVN ieņēmumu; tā kā krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu apiešanas apmēri apdraud pilsoņu uzticēšanos un ticību nodokļu iekasēšanas sistēmas godīgumam un likumībai un visai fiskālajai sistēmai kopumā; tā kā ES PVN ieņēmumu zudums kopš 2006. gada ir gandrīz divkāršojies un tiek lēsts, ka aptuveni viena trešdaļā gadījumu iemesls ir krāpšanās ar PVN maksāšanu; tā kā, ja tiktu palielinātas OLAF darbības pilnvaras cīņā pret krāpšanos ar PVN maksāšanu, tas varētu palīdzēt būtiski samazināt šī noziedzīgā nodarījuma izplatību;

AV.  tā kā publisko iepirkumu jomā pastāvošās korupcijas dēļ 2010. gadā tikai astoņās dalībvalstīs vien tika zaudēts no EUR 1,4 līdz EUR 2,2 miljardiem;

Vienotas pieejas nepieciešamība Eiropas līmenī

AW.  tā kā mafijas veida noziedzīgās organizācijas ir atsevišķi izceltas 2013. gada 6. un 7. jūnija TI padomes prioritātēs attiecībā uz politikas ciklu laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam, kurā galvenā uzmanība būs vērsta uz pārrobežu organizēto noziedzību, un tas liecina par labo darbu, ko ir paveikusi CRIM komiteja — veltot minētajai tēmai vairākas apspriešanās sēdes — un Parlaments kopumā, un rezultātā tika atzīts, ka Eiropas iestādēm jāievēro nemainīga vienotas politikas pieeja, lai novērstu apdraudējumu, ko rada mafijas veida noziedzība un noziedzīgas sistēmas;

AX.  tā kā Eiropols 2013. gadā ir norādījis, ka viens no lielākajiem apdraudējumiem cīņā pret mafijas grupējumiem ir iespēja nepietiekami novērtēt organizētās noziedzības sarežģītību un noziedznieku īpaši izcilās organizatoriskās prasmes, kuri spēj pielāgoties atšķirīgai ģeogrāfiskai un sociālai videi un dažkārt neveikt nekādu „militāro kontroli” attiecīgajā teritorijā, lai varētu izvēlēties pagrīdes stratēģiju, kas tiem dod iespēju gūt lielu peļņu, darbojoties nemanāmi;

AY.  tā kā noziedzīgās organizācijas ir gatavas izmantot savā labā personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti Eiropas Savienībā, kā arī pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos un tiesiskuma kultūrās; tā kā nodokļu oāzes un valstis, kurās ir nepārredzama vai kaitnieciska nodokļu prakse, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas būtiska daļa; tā kā tādu izkropļojumu ilglaicīga pastāvēšana kā nodokļu oāzes var radīt mākslīgas naudas plūsmas un nelabvēlīgi ietekmēt ES iekšējo tirgu; tā kā kaitīgā nodokļu konkurence Eiropas Savienībā ir tiešā pretrunā vienotā tirgus loģikai; tā kā arvien ciešākas ekonomiskās, fiskālās un budžeta Savienības veidošanai vairāk pūļu ir jāvelta nodokļu bāžu saskaņošanai;

AZ.  tā kā atsevišķi centieni Eiropas līmenī jau ir veikti, lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā; tā kā atsevišķus organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas mērķus nav iespējams sasniegt, dalībvalstīm darbojoties atsevišķi; tā kā tomēr ir vajadzīgi jauni pasākumi un valstu tiesību aktu saskaņošana šo daudzveidīgo parādību apkarošanā;

BA.  tā kā, lai apkarotu noziedzību, dalībvalstu likumdevējiem ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz noziedzības struktūru izmaiņām un jaunām noziedzības formām un jo īpaši saskaņā ar Lisabonas līgumu visām dalībvalstīm ir pienākums veicināt tādu Savienību, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums;

BB.  tā kā Savienības finanšu interešu un eiro aizsardzībai ir jābūt prioritātei; tā kā šim nolūkam ir jānovērš pieaugošā parādība, ka noziedzīgās organizācijas piesavinās Eiropas finansējumu (t. s. Kopienas krāpšana), un arī eiro viltošana; tā kā ES finansiālo interešu aizstāvībai un cīņai pret transnacionālām un pārrobežu noziedzīgām un nelikumīgām darbībām Eiropas līmenī ir izstrādātas tādas programmas kā Hercule , Fiscalis , Muita un Pericles ;

BC.  tā kā savstarpēja atzīšana ir atzīta par tiesu sadarbības pamatprincipu civillietās un krimināllietās starp Savienības dalībvalstīm;

BD.  tā kā UNODC Organizētās noziedzības 2012. gada lietu krājumā ir norādīts, ka „īpašās izmeklēšanas metodes bieži vien ir neaizstājamas veiksmīgai organizētās noziedzības izmeklēšanai un iztiesāšanai. Piemērojot šādas metodes, ir iespējams panākt veiksmīgu iznākumu smagākajos un sarežģītākajos izmeklēšanas procesos, kas atspoguļoti lietu materiālos”; tā kā ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo Konvencija) 20. panta 1. punktā konvencijas dalībvalstis tiek aicinātas izmantot īpašās izmeklēšanas metodes „nolūkā efektīvi apkarot organizēto noziedzību”; tā kā šādām metodēm jābūt regulētām ar tiesību aktiem, samērīgām un nepieciešamām demokrātiskā sabiedrībā, tiesu iestādēm un citām neatkarīgām struktūrām tās jākontrolē, dodot iepriekšēju atļauju un veicot uzraudzību izmeklēšanas laikā vai ex post facto pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tā pilnībā atbilst cilvēktiesībām, kā tas prasīts Ministru komitejas Ieteikumā (2005)10 par īpašām izmeklēšanas metodēm saistībā ar smagiem noziegumiem, tostarp terora aktiem;

BE.  tā kā tiesu neatkarībai ir būtiska nozīme varas nošķiršanas koncepcijā, un turklāt tiesiskai valstij, Eiropas pilsoņu cilvēktiesību un pilsonisko brīvību aizsardzībai ir svarīgi, lai tiesu sistēma būtu efektīva, neatkarīga un objektīva; tā kā tiesas nedrīkst būt pakļautas nekādai ietekmei vai interesēm,

BF.  Tā kā šī rezolūcija paredzēta, lai sniegtu politisku virzienu turpmākiem Eiropas Komijas un dalībvalstu tiesību aktiem,

Ceļā uz vienotu un saskaņotu tiesisko regulējumu – cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzība un atbalsts

1.  vēlreiz uzsver savā vidusposma ziņojumā, kas pieņemts ar 2013. gada 11. jūnija rezolūciju, izteiktos atzinumus, kurus gatavojas apstiprināt un iekļaut šajā rezolūcijā, arī tos, kas šeit nav skaidri minēti;

2.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai, kas ietver tiesiskus pasākumus un pozitīvu darbību ar mērķi efektīvi apkarot šīs noziedzīgās parādības;

3.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties un pareizi valsts tiesību aktos transponēt visus pašreizējos Eiropas un starptautiskos tiesību instrumentus organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā; mudina dalībvalstis un Komisiju pabeigt ceļvedi par aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām kriminālprocesā, tostarp direktīvu par pirmstiesas apcietinājumu;

4.  atbalsta pašreizējo (2011–2013) politikas ciklu starptautiskās organizētās noziedzības jomā un īstenošanai nākamajā laikposmā (2014–2017) paredzēto ciklu, un aicina dalībvalstis un Eiropas aģentūras darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu taustāmus rezultātus šai iniciatīvai; uzskata, ka šis politikas cikls ir jāiekļauj plašākā Eiropas rīcības plānā organizētās noziedzības un noziedzīgu sistēmu apkarošanai; uzskata, ka pēc politikas cikla pārskatīšanas, ko ir paredzēts veikt 2015. gada oktobrī, korupcijas apkarošana būtu jāiekļauj tās transversālo prioritāšu sarakstā;

5.  aicina Eiropas Savienības Padomi savlaicīgi pārskatīt tās 2010. gada 8. un 9. novembra secinājumus par ES politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības apkarošanas jomā, lai Parlaments atbilstoši Lisabonas līguma garam varētu iesaistīties prioritāšu noteikšanā, stratēģisko mērķu apspriešanā un politikas cikla rezultātu novērtēšanā; prasa Padomei to informēt par pirmā politikas cikla (2011–2013) rezultātiem un vienreiz gadā uzklausīt Pastāvīgo komiteju operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI ), lai iegūtu sīki izstrādātu progresa ziņojumu par ikgadējiem plāniem stratēģisko mērķu sasniegšanā;

6.  vēlreiz aicina Komisiju ierosināt vienotus juridiskos standartus, lai stiprinātu integrāciju un sadarbību starp dalībvalstīm; jo īpaši aicina Komisiju, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu par Pamatlēmumu par cīņu pret organizēto noziedzību un pamatojoties uz progresīvākajiem dalībvalstu tiesību aktiem, līdz 2013. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kur būtu izklāstīta vienota organizētās noziedzības definīcija, kurā cita starpā būtu jāiekļauj dalība starptautiskā noziedzīgā organizācijā kā noziegums, uzsverot, ka šāda veida noziedzīgie grupējumi ir orientēti uz uzņēmējdarbību, labi organizēti, tehnoloģiski attīstīti un bieži savā darbībā izmanto iebiedēšanu un šantāžu; aicina Komisiju ņemt vērā arī ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 2. panta a) punktu;

7.  uzsver, ka Eiropas Savienības materiālo krimināltiesību noteikumos ir jāievēro pamattiesības un subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā arī nostādnes, kas minētās Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūcijā par Eiropas pieeju krimināltiesībām;

8.  aicina Komisiju noteikt kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upuru izmantošanu un ekspluatāciju un steidzami kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm izstrādāt ES līmenī salīdzināmu un uzticamu datu apkopošanas sistēmu, kas balstīta uz kopējiem un saskaņā ar vienošanos pieņemtiem vispāratzītiem rādītājiem; prasa, lai Komisija iespējami drīzāk ieviestu visus pasākumus un instrumentus, kas ir minēti paziņojumā „ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā”, un izveidotu ES Observatoriju cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kas būtu atvērta valdībām, tiesībaizsardzības iestādēm un NVO; prasa, lai Komisija un EĀDD stiprinātu pasākumu un programmu ārējo dimensiju un preventīvo darbības jomu, jo īpaši izmantojot divpusējos nolīgumus ar izcelsmes un tranzīta valstīm un īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem; prasa, lai Komisija un dalībvalstis cilvēku tirdzniecību padarītu par sociāli nepieņemamu, īstenojot spēcīgas un pastāvīgas sabiedrības informēšanas kampaņas, kas katru jānovērtē Eiropas cilvēku tirdzniecības apkarošanas dienas pasākumu ietvaros;

9.  prasa, lai Komisija izstrādātu saskaņotu globālu pretkorupcijas politiku; iesaka, ka Komisijai ziņojumā par dalībvalstīs un ES iestādēs izstrādātajiem pretkorupcijas pasākumiem, būtu jāierosina un jāiekļauj saraksts ar konkrētiem ieteikumiem katrai dalībvalstij un ES iestādei, izceļot paraugprakses piemērus korupcijas apkarošanā, lai mudinātu dalībvalstis un ES iestādes mācīties no kolēģiem un veicinātu šādu praksi ilgtermiņā; iesaka, ka Komisijai būtu jāiekļauj arī vispusīgs pārskats par korupcijas apdraudētajām jomām katrā dalībvalstī; aicina Komisiju nodrošināt nākamā ziņojuma publicēšanu 2015. gadā, lai varētu izsekot, kāds progress ir panākts dalībvalstu un ES iestāžu korupcijas apkarošanā ieguldītā darba rezultātā; aicina Komisiju regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par darbībām, kas veiktas dalībvalstu līmenī, un vajadzības gadījumā atjaunināt spēkā esošos Eiropas tiesību aktus;

10.  uzskata, ka tiesību akti par neslavas celšanu/ apmelošanu neveicina iespējamo ziņošanu par korupciju; tādēļ mudina visas dalībvalstis savās tiesību sistēmās pārtraukt piemērot sodus tiesību aktos par neslavas celšanu/ apmelošanu vismaz gadījumos, kas saistīti ar apsūdzībām organizētā noziedzībā, korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā dalībvalstīs un trešās valstīs;

11.  aicina Komisiju regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par darbībām, kas veiktas dalībvalstīs organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai;

12.  aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt priekšlikumu par krimināltiesību saskaņošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā, iekļaut vienotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījuma definīciju, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi;

13.  pieņem zināšanai nesen iesniegtos likumdošanas priekšlikumus par Eiropas Prokuratūras (EPPO ) izveidi un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust ), kā arī aicina tos steidzami pieņemt; uzskata, ka ir būtiski, lai EPPO darbības pamatā ir skaidrs procesuālo tiesību regulējums un skaidri tiek noteikti tie noziedzīgie nodarījumi, kuri ietilpst tās pilnvaru jomā;

14.  aicina Komisiju līdz 2013. gada beigām iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kas paredz efektīvu un visaptverošu Eiropas ziņotāju aizsardzības programmu privātajam un valsts sektoram, ja tas attiecas uz neefektīvas pārvaldības un nelikumību atklāšanu un ziņošanu par valsts un pārrobežu korupciju un korupciju, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, un to liecinieku, informētāju un personu aizsardzību, kas sadarbojas ar tiesu iestādēm, un jo īpaši to liecinieku aizsardzību, kuru rīcībā ir pierādījumi par mafijas tipa organizācijām, sniedzot risinājumu sarežģītiem apstākļiem, kādos tiem ir jādzīvo (no atriebības riska līdz ģimenes saišu iziršanai, no mājvietas teritorijas pamešanas līdz sociālai un profesionālai atstumtībai); turklāt aicina dalībvalstis ieviest un īstenot atbilstīgus un efektīvus pasākumus ziņotāju aizsardzībai;

15.  uzsver, ka efektīvā regulējumā būtu pietiekami jāņem vērā mijiedarbība starp noteikumiem par cīņu pret organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju un pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, lai to novēršana notiktu, nepazeminot datu aizsardzības un pamattiesību standartus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropola izmantoto datu aizsardzības sistēmu, kā arī Komisijas priekšlikumu Ceturtajai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu;

16.  iesaka Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai ar Eiropola, Eurojust un ES Pamattiesību aģentūras atbalstu izstrādāt pēc iespējas saskaņotākus un konsekventākus rādītājus, pamatojoties uz atzītām sistēmām un vienotiem kritērijiem, lai novērtētu vismaz izplatību, izmaksas un sociālo kaitējumu, ko rada organizētā noziedzība, korupcija un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ES līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt, cik lielu sociālo kaitējumu rada vides, ekonomiskie un uzņēmumu kriminālpārkāpumi;

17.  norāda, ka nepieciešams pilnībā īstenot un stiprināt spēkā esošos savstarpējās atzīšanas instrumentus un izstrādāt Eiropas regulējumu, kas nodrošina visu tiesisko pasākumu, jo īpaši notiesājošu spriedumu, apcietināšanas orderu un konfiskācijas rīkojumu, nekavējošu izpildīšanu citas dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā šie lēmumi pieņemti, vienlaikus pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu; aicina Komisiju ka prioritāti izstrādāt konkrētu priekšlikumu tiesību aktam, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu savstarpēji atzīt atsavināšanas un konfiskācijas rīkojumus, tostarp civillietās izdotos pieprasījumus; uzskata, ka būtu jāuzlabo dalībvalstu savstarpējā tiesiskā palīdzība un pierādījumu savstarpēja atzīšana; uzsver, ka ir svarīgi atjaunināt un uzlabot tiesiskās palīdzības lūgumu mehānismu; aicina saņēmējiestādes uzskatīt noziedzīgo organizāciju dalībnieku izdošanas pieprasījumus par prioritāti;

18.  aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt kopīgus centienus pabeigt sarunas saistībā ar projektu direktīvai par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, lai vienkāršotu pierādījumu vākšanu pārrobežu lietās un īstenotu netraucētu, efektīvu tiesu iestāžu sadarbību transnacionālās noziedzības apkarošanai;

19.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju tiktu ātri pieņemta, un atzīst, ka galvenokārt ir svarīgi noteikt skaidrus un efektīvus noteikumus, kas nodrošinātu pienācīgu rīcības saskaņošanu Eiropas līmenī; aicina dalībvalstis savlaicīgi un efektīvi ieviest minēto direktīvu;

20.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt starptautisko sadarbību un atbalstīt Eiropas programmu, kas paredzēta labas prakses apmaiņas un izplatīšanas veicināšanai efektīvas konfiscēto aktīvu pārvaldīšanas jomā;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu; uzskata, ka piespiedu darba novēršanā uzmanība būtu jāpievērš tām jomām, kurās piespiedu kārtā izmanto lētu darbaspēku; tādēļ aicina dalībvalstis paredzēt stingrākas darba inspekcijas un veicināt to organizāciju darbību, kas var nodrošināt piespiedu darba izmantošanas gadījumu atklāšanu, piemēram, arodbiedrības;

22.  uzskata, ka uzņēmumu atbildības ķēde ir nozīmīgs līdzeklis cīņā pret piespiedu darbu; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par minimālā standartu kopuma noteikšanu saistībā ar atbildības ķēdes paredzēšanu uzņēmumiem; mudina dalībvalstis aizliegt slēgt apakšlīgumus saistībā ar publiskā iepirkuma līgumiem, kamēr nav noslēgts nolīgums par uzņēmumu atbildības ķēdi;

23.  atgādina Komisijai, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, un jāuzlabo nepavadītu nepilngadīgo vai to bērnu aizsardzība, kurus pārdevušas viņu pašu ģimenes (gadījumi, kas jāņem vērā, ierosinot atgriešanu izcelsmes valstī, nosakot aizbildņus u. tml.); mudina ievērot ne tikai uz dzimumu balstītu pieeju, bet ņemt vērā arī veselības problēmu un invaliditātes nozīmi;

24.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas Savienības Hartu cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzībai un palīdzības sniegšanai cietušajiem, lai saskaņoti, efektīvi un iesaistītajām personām noderīgā veidā apkopotu visus pastāvošos rādītājus, pasākumus, programmas un resursus nolūkā pastiprināt upuru aizsardzību; aicina Komisiju izveidot palīdzības dienestu cilvēku tirdzniecības upuriem;

25.  aicina Komisiju palielināt resursus specializētajām NVO, plašsaziņas līdzekļiem un pētniecībai, lai uzlabotu atbalsta, aizsardzības un palīdzības nodrošināšanu cietušajiem un lai būtu mazāk nepieciešama viņu liecības sniegšana tiesā; aicina Komisiju arī pastiprināti pievērsties tādiem aspektiem kā redzamība, informētība un cietušo vajadzības, lai mazinātu pieprasījumu pēc cilvēktirdzniecības upuriem un viņu ļaunprātīgu izmantošanu un atbalstītu mērķi pilnībā likvidēt seksuālo izmantošanu un darbaspēka ekspluatāciju;

26.  uzsver, ka pēc Pasaules Bankas aplēsēm katru gadu no attīstības palīdzībai oficiāli paredzētajiem līdzekļiem augsta līmeņa amatpersonu korupcijas dēļ no jaunattīstības valstu budžetiem tiek izzagti un ārvalstīs noslēpti no 20 līdz 40 miljardiem ASV dolāru, kas atbilst 20 līdz 40 % no attīstības palīdzībai oficiāli piešķirto līdzekļu apmēra(47) ; ņemot vērā Eiropas Savienības kā pasaulē lielākā līdzekļu devēja pozīciju, aicina Eiropas Komisiju konsolidēt sadarbību ar citiem līdzekļu devējiem un Starptautisko Augstāko revīzijas iestāžu organizāciju, lai pilnveidotu Augstākās revīzijas iestāžu organizācijas kapacitāti palīdzības saņēmējvalstīs, lai ieviestu Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskos standartus un nodrošinātu paredzētos ES finansiālās palīdzības mērķus, nevis lai tos novirzītu citiem mērķiem;

Organizētās noziedzības darbību apturēšana, konfiscējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus un aktīvus

27.  aicina dalībvalstis, pamatojoties uz progresīvākajiem valstu tiesību aktiem, ieviest modeļus, kas paredz konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma tajos gadījumos, kad no pieejamajiem pierādījumiem un tiesas lēmuma var konstatēt, ka attiecīgie aktīvi ir iegūti noziedzīgu darbību rezultātā vai ir izmantoti noziedzīgām darbībām;

28.  uzskata, ka varētu paredzēt preventīvus konfiskācijas modeļus, ko piemērotu tikai pēc tiesas lēmuma, ievērojot konstitucionālās valsts garantijas un neskarot tiesības uz īpašumu un tiesības uz aizstāvību;

29.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, kas būtu paredzēts, lai efektīvi nodrošinātu dalībvalstu tādu atsavināšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu, kas ir saistīti ar Itālijas tiesu iestāžu pieņemtajiem aktīvu aizsardzības pasākumiem un vairākās ES dalībvalstīs pieņemtajiem civiltiesiskajiem pasākumiem; aicina dalībvalstis nekavējoties veikt nepieciešamos operatīvos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu stāšanos spēkā;

30.  aicina dalībvalstis veicināt administratīvo, policijas un tiesu iestāžu sadarbību, lai varētu izsekot noziedzīgi iegūtus līdzekļus visā ES teritorijā nolūkā tos atsavināt vai konfiscēt, tostarp pilnībā aktivizējot līdzekļu atguves dienestu tīkla darbu un nodrošinot ātru piekļuvi dalībvalstu datu reģistriem, piemēram, nodokļu pārvaldes reģistram, valsts transportlīdzekļu reģistram, zemesgrāmatām un banku reģistram;

31.  aicina Komisiju stiprināt līdzekļu atguves dienestu nozīmi un radīt apstākļus, kas nodrošinātu ātrāku piekļuvi pārrobežu informācijai, pilnībā ievērojot personu datu aizsardzības tiesības un pamattiesības; aicina dalībvalstis atbalstīt šādu līdzekļu atguves dienestu nozīmes palielināšanu, tostarp nodrošinot tiem pietiekamus resursus, ņemot vērā šo dienestu iespējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai; atzinīgi vērtē līdzekļu atguves dienestu platformas līdzšinējo darbu, lai šo dienestu paraugpraksi un darbību varētu pilnībā izmantot visā ES;

32.  uzskata, ka, lai efektīvi apkarotu noziedzīgu sistēmu radīto ietekmi, iedragājot to finansiālo stāvokli, ir ārkārtīgi svarīgi izmantot jebkuru instrumentu, kas var veicināt noziedzīgiem un mafijas veida grupējumiem piederošu līdzekļu atklāšanu, piemēram, izveidojot centralizētus banku norēķinu kontu reģistrus;

33.  mudina dalībvalstis veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu novirzīšanu sociāliem mērķiem, piemēram, novirzot šos ieņēmumus upuriem un kopienām, kurām narkotiku tirdzniecība un organizēta noziedzība ir nodarījusi lielu postu, un tos izmantot noziedzības apkarošanas finansēšanai, sākot no vietējā līmeņa, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu darbību īstenošanai, un iesaka šos līdzekļus izmantot, lai finansētu aizsargājošus pasākumus, saglabājot konfiscēto līdzekļu integritāti;

34.  iesaka dalībvalstīm ieviest noteikumus par kriminālvajāšanu gan attiecība uz tādām personām, kuras piespiež citus kļūt par fiktīviem preču, naudas līdzekļu vai citu aktīvu īpašniekiem vai turētājiem, lai nepieļautu to atsavināšanu vai konfiskāciju, gan arī trešām personām, kuras piekrīt kļūt par fiktīviem šādu aktīvu īpašniekiem vai turētājiem;

35.  iesaka visā Eiropas Savienībā vismaz piecus gadus neļaut piedalīties publiskajā iepirkumā tādiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ar galīgu spriedumu ir atzīti par vainīgiem par dalību noziedzīgā organizācijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu, līdzdalību cilvēku tirdzniecībā vai bērnu darba izmantošanā, korupciju vai citiem smagiem noziegumiem pret sabiedriskām interesēm, ja šādi nodarījumi apdraud valsts fiskālās spējas vai rada sociālu kaitējumu, piemēram, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un citi noziedzīgi nodarījumi saistībā ar nodokļiem, vai par citiem īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas norādīti LESD 83. panta 1. punktā (t. s. eironoziegumi), vienlaikus pilnībā ievērojot tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ES Pamattiesību hartu un sekundārajiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz krimināllietās aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām, un ka minētais noteikums būtu jāpiemēro arī tad, ja izslēgšanas iemesli rodas līguma piešķiršanas procesa laikā; turklāt iesaka, lai uzņēmējiem, kas reģistrēti nodokļu oāzēs, kuras par tādām atzinušas starptautiskas organizācijas, neļautu piedalīties publiskajā iepirkumā;

36.  uzskata, ka publiskā iepirkuma procedūras ir jābalsta uz tiesiskuma principu un arī, ka šajā sistēmā ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijs būtu jāizmanto arī turpmāk, vienlaikus atlases procedūrā nodrošinot pilnīgu pārredzamību (ko cita starpā var panākt, izmantojot e-iepirkumu), lai novērstu krāpšanu, korupciju un citus nopietnus pārkāpumus;

37.  aicina dalībvalstis novērst noziedzības iefiltrēšanos riskus un korupciju publisko iepirkumu jomā, ieviešot atbilstošus kontroles mehānismus un objektīvas un pārredzamas procedūras;

38.  uzskata ka, lai apkarotu organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, būtu jāpalielina privātā sektora un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība, lai mudinātu privātā sektora dalībniekus atteikties veikt jebkādu nelikumīgu vai negodīgu praksi, kas veicina organizēto noziedzību, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citus smagus noziegumus, jo īpaši transporta un loģistikas nozarēs, ķīmiskajā rūpniecībā, interneta pakalpojumu sniedzējiem, bankām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs, atturēties no šādas prakses un par to ziņot tiesu un policijas iestādēm, tostarp attiecīgajā gadījumā Eurojust un Eiropolam; aicina izveidot labākas aizsardzības shēmas privātā sektora dalībniekiem, kuri ir apdraudēti tādēļ, ka tie ir sadarbojušies, ziņojot par organizētas noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbībām; turklāt mudina dalībvalstis, ievērojot solidaritātes principu, Eiropolam, Eurojust, Frontex un topošajai Eiropas Prokuratūrai darīt pieejamus atbilstošus resursus un finansējumu, jo to darbība dod labumu gan dalībvalstīm, gan pilsoņiem;

39.  aicina Komisiju līdz 2014. gada beigām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 87. panta 2. punkta c) apakšpunktu iesniegt priekšlikumu direktīvai par kopīgām izmeklēšanas metodēm, lai cīnītos pret organizēto noziedzību;

40.  aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un uzņēmumus uzlabot produktu izsekojamību (piemēram, izmantot izcelsmes valsts marķējumu lauksaimniecības un pārtikas produktiem, CIP marķējumu šaujamieročiem vai ciparu kodus cigarešu, alkoholisko dzērienu un recepšu medikamentu nodokļu identifikācijai), lai novērstu viltojumus, neļautu noziedzībai iegūt nozīmīgu peļņas avotu un aizsargātu patērētāju veselību; pauž nožēlu, ka dalībvalstis nevēlējās ieviest izsekojamību modernizētajā Savienības Muitas kodeksā;

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties jūrlietu jomā, lai pārtrauktu cilvēku tirdzniecību un narkotiku un tabakas kontrabandas un citu nelegālu vai viltotu preču plūsmu; atzīst, ka nesaskaņota robežu pārvaldība, tostarp jūras robežu pārvaldība, paver ceļu organizētās noziedzības pārstāvjiem uz ES un ka šis jautājums ir vienmēr jāņem vērā; aicina Eiropolu, Frontex un Eiropas Komisiju analizēt tendences attiecībā uz ES ārējām robežām un to neaizsargātību;

42.   pieņem zināšanai pastāvošo saikni starp organizēto noziedzību un terorismu, uz ko dažos gadījumos ir norādījušas tiesu iestādes un policija saistībā ar teroristisko grupējumu nelikumīgo darbību finansēšanu, izmantojot peļņu, kura gūta no nelikumīgas tirdzniecības starptautiskā līmenī, un aicina dalībvalstis pastiprināt šādu darbību apkarošanas pasākumus;

43.  mudina veikt noziedzības un terorisma apkarošanas analīžu ekspertu kopēju apmācību, arī paredzot izveidot kopējas darba grupas vismaz valsts līmenī, kā arī iespēju izveidot un lūgt palīdzību ES līmeņa izmeklēšanas grupām;

44.  uzsver, ka, pateicoties kopējām izmeklēšanas grupām, līdz šim ir sasniegti ievērojami rezultāti, un atzīst šo sasniegumu būtisko nozīmi sadarbības kultūras izplatīšanā pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā; aicina dalībvalstis pienācīgi ieviest Pamatlēmumu 2002/465/TI un mudināt kompetentās valsts iestādes, un jo īpaši tiesu iestādes, šo instrumentu izmantot pēc iespējas plašāk; atzīst, ka kopējās izmeklēšanas grupas sniedz augstu pievienoto vērtību un uzsver vajadzību turpināt tik lietderīga izmeklēšanas instrumenta finansēšanu;

45.  ar bažām norāda, ka organizētā noziedzība jau spēj piekļūt daudziem iespējamiem upuriem, izmantojot krāpšanu internetā, jo īpaši sociālos tīklus, nosūtot nevēlamas e-pasta vēstules (surogātpasta izplatīšana), veicinot intelektuālā īpašuma zādzību un izmantojot personas datu izmānīšanas vietnes (pikšķerēšanas vietnes) un tiešsaistes izsoles; tādēļ mudina dalībvalstis īstenot visaptverošu valsts stratēģiju, veicot izglītošanu, sabiedrības informēšanas kampaņas un izplatot paraugpraksi uzņēmumos, lai sabiedrība labāk apzinātos tiešsaistes noziedzīgas darbības bīstamību un sekas;

46.  nosoda organizētās noziedzības grupējumu saistību ar nelikumīgu atkritumu glabātuvju izveidošanu un darbību un atkritumu nelikumīgu pārvešanu uz trešām valstīm, īpaši uz Āfriku un Āziju; aicina dalībvalstis stingri sodīt šādas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz atkritumu, tostarp toksisko atkritumu, nelikumīgu apglabāšanu, kā arī korumpētas valsts amatpersonas, kas iesaistītas šādās darbībās;

47.  uzsver, ka neatkarīga pētnieciskā žurnālistika ir nozīmīga krāpšanas, korupcijas un organizētās noziedzības shēmu atklāšanā, ko pierādīja ārzonu informācijas nopludināšanas gadījums 2013. gada aprīlī, atklājot informāciju par 130 000 ārzonu kontiem pēc tam, kad vairākus gadus tika veikta izmeklēšana, ko sadarbībā ar 36 laikrakstiem īstenoja Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs; pauž viedokli, ka pētnieciskās žurnālistikas ziņojumi ir vērtīgs informācijas avots, kas jāanalizē Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF ) un dalībvalstu tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm;

48.  aicina piešķirt Eiropas finansējumu projektiem un pasākumiem, kuru mērķis ir pārtraukt mafijas veida organizāciju nostiprināšanos Eiropas Savienībā;

Stiprināt tiesu iestāžu un policijas sadarbību Eiropas un starptautiskā līmenī

49.  aicina dalībvalstis izveidot valsts struktūras noziedzīgu un mafijas veida organizāciju darbības izmeklēšanai un apkarošanai, paredzot iespēju izveidot optimizētu un neformālu mafijas darbības apkarošanas tīklu, piesaistot Eiropolu tā darbības koordinēšanai un Komisijas atbalstu, kas būtu paredzēts informācijas apmaiņai par strukturāliem mafijas darbības aspektiem, noziedzīgiem un finanšu projektiem, aktīvu atrašanās vietu un centieniem iefiltrēties publiskā iepirkuma procedūrās;

50.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību, attīstot efektīvu sistemātisku komunikāciju un sekmējot tādu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesu iestāžu un policijas iestādēm, Eiropolu, Eurojust , OLAF un ENISA , un attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un jo īpaši ES kaimiņvalstīs, kas būtu balstīta uz pienācīgām datu aizsardzības un procesuālo tiesību normām, lai uzlabotu pierādījumu vākšanas sistēmas un nodrošinātu, ka tie dati un informācija, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu (tostarp pret ES finanšu interesēm vērstu nodarījumu) izmeklēšanu, tiek apstrādāti un apmainīti efektīvi, arvien precīzāk un ātrāk, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kā arī ES pamattiesības; atkārtoti norāda, ka personas datu vākšana, glabāšana un apstrāde cīņā ar organizēto noziedzību, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir jāveic atbilstīgi datu aizsardzības principiem, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ES Pamattiesību hartā un ES sekundārajos tiesību aktos; turklāt uzsver nepieciešamību panākt augstāku atbildības pakāpi demokrātisko un pamattiesību ievērošanā Eiropola un Eurojust īstenotajos pasākumos to darbības paredzamās pārskatīšanas procesā;

51.  norāda, ka sinerģijas trūkums starp tiesībaizsardzības un likumdošanas struktūrām, kavēšanās sniegt juridisku atbildi un nepilnīgi izstrādāti tiesību akti nereti ļauj noziedzniekiem izmantot minētās nepilnības un pelnīt, pateicoties pieprasījumam pēc nelikumīgām precēm;

52.  uzskata, ka pārvietošanās brīvības nodrošināšana Šengenas zonā un efektīva organizētās pārrobežu noziedzības apkarošana ir cieši saistīti jautājumi; tādēļ atzinīgi vērtē nesen ieviesto otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu, kas nodrošina iespēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm ātrāk un efektīvāk apmainīties ar informāciju;

53.  aicina Komisiju apņemties pilnībā izmantot sinerģiju starp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un Eurojust , lai Eiropas līmenī sasniegtu augstu tiesu iestāžu sadarbības pakāpi;

54.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi veicināt paraugpraksi organizētās noziedzības un terorisma apkarošanā un pamatcēloņu atklāšanā gan Eiropas Savienības teritorijā, gan arī trešās valstīs, jo īpaši tajās, kurās šīs problēmas rodas biežāk;

55.  aicina Komisiju asociācijas nolīgumos un tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut konkrētas klauzulas attiecībā uz sadarbību organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā; norāda, ka trūkst starptautiskas sadarbības, īpaši ar trešām valstīm, kas ir izcelsmes vai tranzīta valstis; atzīst nepieciešamību pēc spēcīgas diplomātiskas rīcības, lai mudinātu šīs valstis noslēgt sadarbības nolīgumus vai pildīt nolīgumus, ko tās parakstījušas;

56.  aicina dalībvalstis un Komisiju stiprināt tiesnešu, prokuroru un koordinatoru lomu un nodrošināt viņiem apmācību visu veidu organizētās noziedzības, tostarp kibernoziegumu, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, kā arī apmācību finanšu pārkāpumu izmeklēšanai, jo īpaši, izmantojot CEPOL un Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, kā arī pilnībā izmantojot tādus finanšu instrumentus kā Iekšējās drošības fonds policijas sadarbībai un Hercules III programma; mudina policijas un tiesu iestāžu darbinieku apmācībā iekļaut arī svešvalodu mācīšanu, lai atvieglotu transnacionālu sadarbību, un aicina atbalstīt Eiropas paraugprakses apmaiņu un apmācības programmu tiesnešiem, prokuroriem un policijas spēkiem;

57.  aicina ES un dalībvalstis izstrādāt juridiskus instrumentus un atbilstošas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka to tiesībaizsardzības un izmeklēšanas iestādes, pilnībā iesaistot Eiropolu un palielinot tā lomu, veicina un palielina savstarpējo informācijas apmaiņu un veic vajadzīgās analīzes nolūkā identificēt jaunas tendences organizētajā noziedzībā un pēc iespējas tās novērst un vērsties pret tām, vienlaikus ievērojot pamattiesības un jo īpaši tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzības tiesības;

58.  uzskata, ka saistībā ar organizētās noziedzības globalizāciju ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm Eiropas un starptautiskajā līmenī; mudina izveidot plašāku sadarbību starp Eiropas Savienību, ANO, ESAO un Eiropas Padomi cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atbalsta FATF centienus veicināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas politiku; aicina Komisiju efektīvi atbalstīt dalībvalstu centienus cīņā pret organizēto noziedzību un iesaka Eiropas Savienībai pievienoties GRECO kā pilntiesīgai dalībniecei; turklāt iedrošina ES censties ne tikai sadarboties ar mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem un partneriem, bet arī izstrādāt patiesi starptautisku un globālu atbildes reakciju uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju un terorisma finansēšanu un rast risinājumus to izskaušanai;

59.  aicina Komisiju un jo īpaši Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos veikt nepieciešamos pasākumus, lai Savienība ieņemtu vienotu pieeju attiecībā pret trešām valstīm, risinot jautājumus par organizētās noziedzības un terorisma saikni; aicina dalībvalstis uzraudzīt savas robežas un apmainīties ar nepieciešamo informāciju, lai sarautu pašreizējās vai iespējamās saiknes starp organizētās noziedzības grupējumiem un teroristiskiem grupējumiem;

60.  stingri iesaka, ka ir nepieciešams neatliekami izstrādāt Eiropas rīcības plānu kibernoziedzības apkarošanai ar mērķi panākt lielāku Eiropas iekšējo un starptautisko sadarbību un atbalstu no Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3 ), lai nodrošinātu augstu drošības līmeni pilsoņiem (īpaši neaizsargātākajām personām, jo īpaši nolūkā novērst bērnu izmantošanu), uzņēmumiem un valsts iestādēm, vienlaikus pilnībā garantējot informācijas brīvību un personas datu aizsardzības tiesības;

61.  atbalsta to, ka Eiropas valstu vadītāji nesenajā G8 augstākā līmeņa sanāksmē aicināja panākt, lai cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm būtu efektīvāka nolūkā atgūt nodokļus no tiem, kuri apiet nodokļus vai izvairās no nodokļu maksāšanas;

62.  iesaka kopīgi rīkoties, lai novērstu un apkarotu nelikumības vides jomā, kas saistītas ar organizēto noziedzību un mafijas tipa noziedzīgām darbībām vai kuras tās izraisījušas, arī izmantojot tādu Eiropas institūciju kā Eiropols un Eurojust un tādu starptautisko institūciju kā Interpols un Apvienoto Nāciju Organizācijas Starpreģionālais noziedzības un tieslietu pētniecības institūts (UNICRI) stiprināšanu, kā arī daloties ar darba metodēm un informāciju, kas ir to dalībvalstu rīcībā, kuras ir vairāk iesaistījušās šāda veida noziedzības apkarošanā, lai varētu izstrādāt kopīgu rīcības plānu;

63.  norāda, ka pārrobežu noziedzību var apkarot tikai tad, ja dalībvalstu tiesu iestādes un policija sadarbojas pārrobežu līmenī, un ka, lai gan ES ir vajadzīgs vairāk juridisko instrumentu organizētās noziedzības apkarošanai, dalībvalstīm jau ir instrumentu kopums, ko tās var izmantot; uzsver, ka lielākais šķērslis patiesā cīņā pret organizēto noziedzību ES līmenī ir politiskās gribas trūkums dalībvalstīs; tādēļ aicina dalībvalstis izmantot ES un tās aģentūru instrumentus;

64.  iesaka godināt visus organizētās noziedzības, jo īpaši mafijas tipa noziedzības, nevainīgos upurus un izrādīt īpašu cieņu tiem, kas gājuši bojā, cīnoties pret organizētām noziedznieku grupām, nosakot, ka katru gadu, sākot no 2014. gada, dienā, kad Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju tiks atzīmēta Eiropas atmiņas un apņemšanās diena nevainīgu organizētās noziedzības upuru piemiņai;

Ceļā uz efektīvu un korupcijas neietekmējamu valsts pārvaldi

65.  uzskata, ka nepārredzama birokrātija un sarežģītas procedūras mazina ne tikai administratīvās darbības efektivitāti un pilsoņu labklājību, bet arī lēmumu pieņemšanas procesu pārredzamību un sagādā vilšanos pilsoņiem un uzņēmumiem viņu leģitīmajās gaidās, tādējādi radot auglīgu augsni korupcijai;

66.  uzskata, ka žurnālistiem, kas nodarbojas ar izpēti, kā arī NVO un akadēmiskajām aprindām ir būtiska loma korupcijas, krāpniecības un organizētās noziedzības atklāšanā, un tādēļ var tikt apdraudēta viņu drošība; atgādina, ka piecu gadu laikā kopā ir publicēti 233 ar izmeklēšanu saistīti raksti par krāpšanas lietām, kas saistītas ar ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu 27 dalībvalstīs(48) , un uzskata, ka pētnieciskajai žurnālistikai būtu jāsaņem pienācīgi līdzekļi; jo īpaši atbalsta Komisijas īstenotos pasākumus, lai atzītu pētnieciskās žurnālistikas nozīmi tādu faktu atklāšanā, kas saistīti ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ziņošanā par tiem;

67.  uzsver, ka augstas amatpersonas būtu pienācīgi jākontrolē, cita starpā nodokļu iestādēm; jo īpaši iesaka, ka publiskām amatpersonām būtu jāiesniedz deklarācijas par darbību, ienākumiem, atbildību un interesēm;

68.  aicina Padomi un dalībvalstis ratificēt un pilnībā īstenot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konvenciju par cīņu pret ārvalstu amatpersonu uzpirkšanu starptautiskos darījumos; uzsver ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas negatīvo ietekmi uz Savienības politiku pamattiesību, vides un attīstības jomā;

69.  uzsver, ka cīņa pret korupciju ir neatņemama daļa no veiktspējas palielināšanas nodokļu pārvaldības jomā; aicina pilnībā īstenot 2003. gada Meridas Pretkorupcijas konvenciju;

70.  iesaka ieviest spēcīgākas sistēmas, lai stiprinātu valsts pārvaldes un citu publisko iestāžu pārredzamību un integritāti un mazinātu birokrātiju, kas nozīmē, ka jānodrošina pilnīga piekļuve informācijai par visiem administratīvās organizācijas darbības aspektiem, iestāžu pienākumu izpildes rezultātiem un publisko līdzekļu izlietojumu, tostarp garantējot pilsoņiem tiesības piekļūt dokumentiem (sākot ar ļoti jutīgo publiskā iepirkuma jomu); mudina veicināt tiesiskuma un integritātes kultūru gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp izstrādājot efektīvas aizsardzības shēmas informatoriem;

71.  mudina izmantot līdzekļus, kas pieejami slepenām operācijām, lai efektīvāk atklātu korupciju valsts pārvaldē, vienlaikus ievērojot tiesiskuma principu, demokrātisku kontroli un attiecīgās valsts tiesību aktus;

72.  cer, ka tiks ieviesti skaidri un samērīgi noteikumi kopā ar attiecīgiem izpildes un kontroles mehānismiem, kuri, lai novērstu tādu parādību kā „virpuļdurvis” („pantouflage ”), rīcības kodeksā jānosaka publiskām amatpersonām, kas ieņem noteikta vadības vai finanšu atbildības līmeņa amatu, aizliedzot pāriet uz privāto sektoru, kamēr nav pagājis noteikts laiks kopš aiziešanas no dienesta, ja pastāv interešu konflikta risks saistībā ar iepriekšējo publisko amatu; turklāt uzskata, ka gadījumā, ja pastāv interešu konflikta risks, līdzīgi ierobežojumi būtu jāattiecina uz personām, kas pāriet no privātā sektora uz valsts sektoru; aicina ES līmenī saskaņot dažādu uzraudzības iestāžu noteikumus un uzraudzības sistēmas interešu konfliktu jomā;

73.  aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošu sistēmu to cilvēku aizsardzībai, kuri ziņo par korupcijas gadījumiem, un paplašināt ziņošanas par korupciju jomu, iekļaujot tajā anonīmu ziņošanu; ierosina izveidot konfidenciālus kanālus ziņošanai par korupciju; aicina paplašināt publiskā iepirkuma procedūru rezultātu apstrīdēšanas iespējas;

74.  norāda, ka ļoti vajadzīgās investīcijas alternatīvās enerģijas risinājumos ir saistīti ar dalībvalstu un Eiropas Savienības dāsnām dotācijām un nodokļu subsīdijām; aicina valstu un Savienības iestādes nodrošināt, lai labumu no šādām dotācijām negūtu noziedzīgas organizācijas;

Ceļā uz atbildīgāku politiku

75.  atgādina politiskajām partijām to atbildību, izvirzot kandidātus un — jo īpaši — veidojot vēlēšanu sarakstus visos līmeņos; uzsver to uzdevumu uzraudzīt kandidātu kvalitāti, tostarp pieprasot ievērot stingrus ētikas kodeksus, kur papildus rīcības kodeksam jāparedz skaidri un pārredzami noteikumi par ziedojumiem politiskajām partijām;

76.  aizstāv aizliegumu kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu vai strādāt citās Savienības iestādēs un aģentūrās tiem, kuri ar galīgu spriedumu ir atzīti par vainīgiem noziegumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju un citiem smagiem noziegumiem, tostarp ekonomiska vai finansiāla rakstura noziegumiem, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu; aicina ieviest līdzīgus ierobežojumus attiecībā uz valstu parlamentiem un citiem vēlētiem amatiem, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

77.  iesaka dalībvalstīm kā sodu sistēmas elementu ieviest neiekļaušanu vēlēšanu sarakstos (neatbilstības statusu) tiem, kuri ar galīgu spriedumu ir atzīti par vainīgiem par līdzdalību organizētā noziedzībā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju, tostarp ekonomiska un finansiāla rakstura noziegumiem; uzskata, ka šāds sods būtu jāpiemēro vismaz uz pieciem gadiem un uz tādu pašu laikposmu būtu jāpiemēro aizliegums ieņemt jebkura līmeņa amatu valdībā;

78.  iesaka dalībvalstīm ieviest nosacījumu atstādināt no politiska amata un vadoša un administratīva amata tos, kuri ar galīgu spriedumu ir atzīti par vainīgiem noziegumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību, korupciju vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

79.  atbalsta politisko partiju budžeta pārredzamības stiprināšanu, cita starpā ieviešot stingrākus pienākumus atskaitīties par ienākumiem un izdevumiem; lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu, prasa vairāk kontrolēt publisko un privāto finansējumu, lai nodrošinātu politisko partiju un to finansiālo atbalstītāju pārskatatbildību; uzstāj, ka gadījumos, kad ir pārkāpti tiesību akti par politisko partiju un kampaņu finansēšanu, ir jāievieš stingra, visaptveroša un savlaicīga kontrole, kuras rezultātā var piemērot preventīvas sankcijas;

80.  aicina dalībvalstis aizliegt balsu pirkšanu, jo īpaši, ņemot vērā, ka atlīdzība par solījumu balsot var būt ne tikai naudas izteiksmē, bet arī kā citi ieguvumi, tostarp nemateriāli un ieguvumi trešām personām, kas nav tieši iesaistītas nelikumīgajā vienošanās procesā; iesaka aizliegt šādu praksi kā nelikumīgu demokrātijas principa pārkāpumu neatkarīgi no pierādījuma par veiktu iebiedēšanu;

81.  uzskata, ka lobiju reģistrs ir lietderīgs pārredzamības instruments; aicina dalībvalstis, kurās tas vēl nav ieviests, pieņemt minēto instrumentu; mudina arī valdības, parlamentus, ievēlētas struktūras un valsts pārvaldes iestādes reģistrāciju lobiju reģistrā paredzēt kā nosacījumu, lai tiktos ar uzņēmējdarbības, interešu vai lobija organizāciju;

Virzībā uz uzticamāku kriminālo tiesvedību

82.  iesaka dalībvalstīm izveidot efektīvas, lietderīgas, atbildīgas un līdzsvarotas krimināltiesību sistēmas, kas var garantēt arī to, ka tiek saglabātas tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Eiropas Pamattiesību hartu; aicina arī Eiropas līmenī izveidot vienotu uzraudzības mehānismu, lai kontrolētu kriminālās tiesvedības sistēmu efektivitāti cīņā pret korupciju, regulāri veicot novērtējumus, kas pamatoti uz kopējiem, skaidriem, pārredzamiem un objektīviem kritērijiem un standartiem, un publicējot ieteikumus;

83.  uzskata, ka tuvināšanas pasākumiem korupcijas jomā būtu jārisina noilgumu atšķirības starp dalībvalstīm, lai ņemtu vērā gan aizstāvības vajadzības, gan nepieciešamību pēc notiesāšanas, un ka šie noilgumi būtu jāorganizē atbilstoši tiesvedības posmam vai iesaistītajai instance, lai uz noziegumu noilgumu varētu attiecināt tikai tad, ja attiecīgais posms vai pasākums nav pabeigts noteiktajā termiņā; turklāt uzskata, ka, ievērojot proporcionalitātes un tiesiskuma principu, korupcijas lietās nevajadzētu piemērot noilgumu, kamēr kriminālprocess faktiski norisinās;

84.  uzskata, ka pasākumiem organizētas noziedzības apkarošanai būtu jābalstās uz apvienotu sistēmu, kur paredzēta efektīva atturošā sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un centieni nodrošināt, lai tie, kas apzināti izvairās no izmeklēšanas, tiktu saukti pie atbildības, un, neskarot ieslodzīto personu tiesību pamatprincipus, nepieļaut, ka ieslodzītie noziedzīgo grupējumu vadītāji, lai gan atrodas cietumā, turpina vadīt savu organizāciju un dot rīkojumus padotajiem;

85.  mudina dalībvalstis paredzēt gan brīvības atņemšanas sodus, gan lielus naudassodus par visu veidu smagiem noziegumiem, kas apdraud pilsoņu veselību un drošību; tomēr uzsver organizētās noziedzības profilakses nozīmi; tādēļ mudina dalībvalstis izstrādāt sodus, kas piedāvātu alternatīvu brīvības atņemšanai, piemēram, naudassodu vai sabiedrisko darbu, tādos gadījumos, kad to var darīt, un ņemot vērā visus apstākļus, jo īpaši nodarījuma vieglo raksturu vai apsūdzētā ierobežoto lomu nodarījumā, lai tieši gados jauniem likumpārkāpējiem dotu iespēju veidot savu dzīvi ārpus kriminālās pasaules;

86.  aicina dalībvalstis ieviest un piemērot tādus sodus, kuriem būs atturoša ietekme un kuri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā ir proporcionāli iesaistītajam līdzekļu apjomam;

87.  iesaka pieņemt likumdošanas instrumentu, kas paātrinātu to transnacionālo noziedzīgo organizāciju noteikšanu, kuras būtiski apdraud Eiropas Savienības drošību, lai veicinātu administratīvu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz šīm organizācijām, tajās iesaistītajām personām, to sponsoriem un atbalstītājiem nolūkā bloķēt to īpašumus, aktīvus un intereses Savienībā;

Ceļā uz godīgāku uzņēmējdarbību

88.  atgādina, ka privātajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ir izšķiroši svarīga nozīme, lai panāktu tādas nelikumīgas vai negodīgas prakses, kas veicina organizēto noziedzību, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citus smagus noziegumus, noraidīšanu, atturēšanos no tās un šādas prakses atmaskošanu; aicina tos pilnā mērā sadarboties un ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par jebkādu noziedzīgu darbību, kas tiem ir zināma; aicina tiesībaizsardzības iestādes aizsargāt no apdraudējuma tos, kuri ievēro likumu un ziņo par nelikumīgām darbībām;

89.  mudina uzņēmumus īstenot pašregulāciju un pārredzamību, izmantojot rīcības kodeksus un ieviešot uzraudzības procedūras, tostarp iekšēju vai ārēju revīziju, un iestādēs strādājošo lobistu publisku reģistru, lai novērstu korupciju, slepenas norunas un interešu konfliktus starp valsts un privāto sektoru un nepieļautu negodīgu konkurenci;

90.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot publisku sarakstu ar Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai kuru darbiniekiem ir izvirzīta apsūdzība ar korupciju saistītu darbību veikšanā dalībvalstīs vai trešās valstīs; uzskata, ka šādam sarakstam būtu jāizslēdz iespēja uzņēmumam piedalīties jebkādā publiskā iepirkumā visā Eiropas Savienībā, ja šis uzņēmums ir notiesāts ar tiesas spriedumu; uzsver, ka iekļaušanai melnajā sarakstā ir ļoti preventīva ietekme, lai uzņēmumi neiesaistītos korupcijas darbībās, un tas ir labs stimuls uzņēmumiem uzlabot un īstenot savas iekšējās integritātes procedūras;

91.  aicina dalībvalstis stiprināt tirdzniecības palātu lomu attiecībā uz profilaksi, informēšanu un apkarošanu saistībā ar biežākajiem organizētas noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem uzņēmējdarbībā un pilnībā īstenot Komisijas rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina saskaņot uzņēmumu nodokļu sistēmu, lai cīnītos pret šādām parādībām, kā arī pret korupciju, un cer, ka šajā saistībā tiks izveidota vienota nodokļu sistēma visās dalībvalstīs; iesaka dalībvalstīm izmantot taisnīgāku nodokļu sistēmu, lai efektīvāk sadalītu ienākumus, jo noziedznieku bandas izmanto lielu nevienlīdzību un nabadzību, kas veicina organizēto noziedzību;

92.  aicina dalībvalstis ieviest prasību katrai valstij ziņot par visu daudznacionālo uzņēmumu peļņu un nodokļiem, lai izbeigtu agresīvas nodokļu politikas plānošanu;

Ceļā uz pārredzamāku banku un profesiju sistēmu

93.  uzsver kopēju Eiropas Savienības noteikumu nozīmi efektīvu un uzticamu Savienības finanšu interešu aizsardzības instrumentu nodrošināšanā; tādēļ mudina Eirozonas banku savienību labāk pārraudzīt visas 6000 bankas eirozonā;

94.  aicina stiprināt sadarbību un palielināt pārredzamību banku sistēmu un profesiju pārstāvjiem, tostarp tiem, kas saistīti ar finanšu nozares un grāmatvedības profesijām visās dalībvalstīs un ar trešām valstīm, jo īpaši ar mērķi noteikt informātikas rīkus un likumdošanas, administratīvus un grāmatvedības pasākumus finanšu plūsmu izsekošanai un noziedzīgu darbību izmeklēšanai, un noteikt ziņošanas procedūru par iespējamiem nodarījumiem;

95.  aicina revīzijas uzņēmumus un juridiskos konsultantus ziņot valsts nodokļu iestādēm par jebkādām aizdomām par agresīvu nodokļu plānošanu revidētajā uzņēmumā vai uzņēmumā, kuram tiek sniegtas konsultācijas;

96.  aicina Komisiju un citas uzraudzības iestādes, kurām ir vajadzīgā piekļuve valstu un starptautiskajiem sadarbības kanāliem, nodrošināt pienācīgus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus un saistītos riska profilus bankām, apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un juridiskās personas dalībvalstīs saņem atbilstošu, precīzu un aktuālu informāciju par galīgajiem labuma guvējiem („faktiskie īpašnieki”) no uzņēmumiem, trastiem, fondiem un citām līdzīgām juridiskām struktūrām, tostarp no ārzonas nodokļu oāzēm, izmantojot izlūkošanas rīkus, lai pievērstu maksimālu vērību, nosakot finansējuma saņēmējus aizdomīgu darījumu gadījumā, un ka uzņēmumu reģistrus regulāri atjaunina un to kvalitāti uzrauga; uzskata, ka informācijas pārredzamība — tostarp publicējot reģistru pa valstīm par faktiskajiem īpašniekiem un izmantojot pārrobežu sadarbību — var palīdzēt cīņā pret tādām parādībām kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma finansēšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana;

97.  aicina Komisiju izstrādāt stingrus kritērijus uzņēmējdarbības jomā, lai likvidētu fasādes uzņēmumus un pastkastīšu uzņēmumus, kas sekmē likumīgu un nelikumīgu nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

98.  iesaka rūpīgi novērtēt ar jaunajiem banku un finanšu produktiem saistītos riskus, ja tie pieļauj anonimitāti vai darbību no attāluma; turklāt prasa noteikt vienotu definīciju nodokļu oāzēm un skaidru kritēriju kopumu to identificēšanai, kā tas ir ierosināts Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcijā par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm, jo noziedzīgas organizācijas bieži izmanto nodokļu oāzes ar tādu uzņēmumos vai banku starpniecību, kuru īpašniekus ir grūti noskaidrot;

99.  aicina noteikt vienotas definīcijas un saskaņot noteikumus par elektroniskajiem produktiem (tostarp priekšapmaksas kartēm, virtuālo valūtu utt.) un mobilajiem naudas produktiem attiecībā uz to iespējamo izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas mērķiem;

100.  uzskata, ka nodokļu oāzes un nepieejami aizsargāts banku noslēpums var slēpt nelikumīgus ienākumus saistībā ar korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, organizēto noziedzību un smagiem noziegumiem; tādēļ iesaka tos atcelt; līdz ar to aicina ES un dalībvalstis steidzami un izšķiroši risināt šo jautājumu iekšēji, kā arī ārēji, apspriežot to ar trešām valstīm un teritorijām, jo īpaši tām, kuras ir Eiropā vai ar kurām dalībvalstīm ir ļoti daudz vai aizdomīgu finanšu darījumu, un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka cīņa pret noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir iedarbīga un lietderīga;

Ceļā uz to, lai noziedzība neatmaksātos

101.  aicina visas ieinteresētās personas valsts un privātajā sektorā vienoties apņēmīgā cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina nodrošināt, lai profesionāļi pilnībā ievērotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pienākumus, izveidojot ziņošanas mehānismus par aizdomīgiem darījumiem un rīcības kodeksus, kas attiecas uz profesiju pārstāvības organizācijām un nozares asociācijām;

102.  aicina trešās valstis, jo īpaši Eiropas Padomes locekles vai tās, kuru teritorijas vismaz atrodas Eiropas kontinentā, izveidot efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas sistēmas;

103.  atgādina finanšu ziņu vākšanas vienību (Financial Intelligence Unit FIU ) būtisko lomu attiecībā uz to, lai garantētu efektivitāti cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un atzinīgi vērtē to ciešo sadarbību ar Eiropolu; prasa palielināt un saskaņot to kompetences un turpināt to tehnisko integrēšanu Eiropolā;

104.  uzskata, ka, pateicoties būtiski svarīgajai FIU nozīmei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un starptautiskā terorisma apkarošanā, jaunajā regulatīvajā pieejā jāiekļauj arī atjaunināti noteikumi attiecībā uz FIU uzdevumu un struktūru, kā arī noteikumi, kas reglamentē šo vienību starptautisko sadarbību, tostarp gadījumos, kad tā neatbilst Egmont standartiem, un tādēļ šī starptautiskā sadarbība tiek atteikta vai tiek nodrošināta nepietiekamā līmenī;

105.  iesaka aizliegt izmantot anonīmus maksāšanas līdzekļus iemaksu veikšanai tiešsaistes azartspēlēs un kopumā nepieļaut anonimitāti tiešsaistes azartspēlēs, ļaujot identificēt saimniekserverus un izstrādājot IT sistēmas, kas ļauj pilnībā izsekot jebkādiem naudas darījumiem saistībā ar tiešsaistes un bezsaistes azartspēlēm;

106.  uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, to regulatīvajām struktūrām, Eiropolu un Eurojust , lai cīnītos pret noziedzīgām darbībām tiešsaistes pārrobežu azartspēļu jomā;

107.  aicina Komisiju ierosināt atbilstošu tiesisko regulējumu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar spēlēm un derībām, jo īpaši sportā un derībās uz dzīvniekiem, ko izmanto cīņām, iekļaujot jaunus noziegumus, piemēram, ar derībām saistītu sporta rezultātu sarunāšanu, nosakot atbilstoša līmeņa sodus un atbalstot uzraudzības mehānismus, kas piesaista sporta federācijas, asociācijas, tiešsaistes un bezsaistes operatorus un vajadzības gadījumā valsts iestādes;

108.  aicina nodrošināt ciešāku sadarbību Eiropas līmenī, kuru koordinētu Komisija, lai noteiktu sporta spēļu rezultātu sarunāšanā un citās nelikumīgās darbībās iesaistītos tiešsaistes azartspēļu operatorus un aizliegtu tiem darboties;

109.  mudina sporta organizācijas izstrādāt ētikas kodeksu, kas jāievēro visiem darbiniekiem, nosakot stingru aizliegumu ietekmēt sporta rezultātus derību vai citā nolūkā un slēgt derības par saviem sporta rezultātiem, kā arī nosakot pienākumu ziņot par sporta rezultātu sarunāšanas gadījumiem, nodrošinot ziņotāju aizsardzības atbilstošu mehānismu;

110.  iesaka stiprināt Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pārraudzības, kā arī vienota uzraudzības mehānisma lomu, ievērojot to attiecīgo kompetenci, saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu Eiropas līmenī, sadarbojoties ar Eiropolu un pārējām kompetentajām Eiropas iestādēm, tostarp lai izveidotu patiesu Eiropas Banku savienību, kas spēj apkarot korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; uzstāj, ka tajā pašā laikā valsts līmenī būtu arī jāuzlabo pārraudzības spējas, zināšanas pārraudzības jomā un analīze, vienlaikus mudinot un sekmējot valsts iestāžu sadarbību;

111.  uzsver, ka publiskās un privātās partnerības ir izšķiroši svarīgas, lai nodrošinātu kopīgu un efektīvu reakciju, kas samazina neaizsargātību likumīgos tirgos; informācijas apmaiņas un koordinācijas nolūkā būtu jāidentificē un jānosaka par prioritāriem galvenie dalībnieki tiešsaistes pakalpojumos un finanšu nozarē, lai cīnītos pret jauno tehnoloģiju neaizsargātību;

112.  mudina izveidot labas pārvaldības minimālos standartus nodokļu jomā, jo īpaši, izmantojot to dalībvalstu kopīgi izveidotas iniciatīvas, kam ir līdzīgas attiecības ar teritorijām, kurās ir nodokļu oāzes, lai cita starpā atvieglotu piekļuvi informācijai par iespējamiem t. s. fasādes uzņēmumiem, kas tajās varētu būt dibināti; aicina ātri un pilnībā īstenot un veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu par rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2012)0722), tostarp pārskatīt direktīvas par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem un par procentu un honorāru maksājumiem;

113.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes ņemt vērā, ka arī tikai šķietami vietēja mēroga darbības, piemēram, automašīnu zādzības, lauksaimniecības tehnikas un kravas transportlīdzekļu zādzības, zādzības ar ielaušanos, bruņotas laupīšanas, vara un citu rūpnieciski izmantojamu metālu zādzības, smago automobiļu kravas zādzības, var faktiski būt saistītas ar pārrobežu organizēto noziedzību un veiktas saistībā ar citiem smagākiem noziegumiem;

114.  pauž nožēlu par atšķirībām dalībvalstu tiesību aktos eiro valūtas viltošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz sodiem, un cer, ka drīz tiks pabeigtas sarunas saistībā ar Komisijas 2013. gada februārī iesniegto priekšlikumu direktīvai par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu; aicina visas Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī ieinteresētās valsts un privātās personas veikt kopīgus centienus, lai efektīvi cīnītos ar šo problēmu;

115.  uzskata, ka, piemērojot ienākumu izcelsmes vietas principu, nodokļu iestādēm ir vieglāk efektīvi piemērot nodokļus un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata, ka taisnīga nodokļu sistēma ir nepieciešama jo īpaši krīzes gadījumā, kad nodokļu slogs nepamatoti ir jāuzņemas maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un ka daļēji izvairīšanos no nodokļu maksāšanas veicina nodokļu oāzes Eiropas Savienībā;

116.  uzsver, ka pastiprinātai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir izšķirīga nozīme ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā ES; uzsver — ja samazināsies krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, palielināsies ekonomikas izaugsmes potenciāls, tādējādi uzlabojot valsts finanses un radot taisnīgus un vienādus konkurences nosacījumus uzņēmumiem;

117.  jo īpaši uzsver, ka ir jānosaka posmi manipulācijām ar banknotēm, lai nodrošinātu izsekojamību visā skaidras naudas aprites ķēdē, tādēļ aicina Eiropas Centrālo banku un valstu centrālās bankas ieviest izsekojamības sistēmu eiro banknotēm; vienlaikus aicina tās dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, vairs nedrukāt banknotes, kuru vērtība ir lielāka par EUR 100 ekvivalentu;

Jauno tehnoloģiju izmantošana cīņā pret organizēto noziedzību

118.  uzskata, ka visas Zemes novērošanas satelītsistēmas varētu palīdzēt atklāt to kuģu maršrutus, kas nelikumīgi veic nelegālu preču pārvadāšanas, izkraušanas vai pārkraušanas darbības; tādēļ aicina tiesu iestādes un tiesībaizsardzības iestādes šajā jomā vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas, tostarp satelītnovērošanu, jo tas var palīdzēt cīņā pret organizētās noziedzības darbībām;

119.  atzinīgi vērtē Eiropola Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3 ) izveidi un mudina to arī turpmāk attīstīt, jo īpaši lai apkarotu organizēto noziedzību, tostarp pārrobežu situācijās, uzlabotu sadarbību ar ieinteresētajām personām valsts, privātajā un pētniecības sektorā, kā arī pastiprinātu sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši tām, kas rada konkrētus draudus ES kibernoziedzības ziņā; pauž nožēlu, ka centra izveidei vajadzīgie finanšu līdzekļi un personāls ir ņemts no citām darbības jomām; aicina Komisiju atspoguļot jaunos Eiropola uzdevumus savā finanšu paziņojumā un piešķirt tam atbilstīgu finansējumu, lai apkarotu bērnu pornogrāfiju, krāpšanos ar PVN, cilvēku tirdzniecību u. tml.;

120.  uzskata, ka Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR ) būs nozīmīgs instruments cīņā pret pārrobežu organizēto noziedzību, uzlabojot sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm un izmantojot jaunās tehnoloģijas ārējo robežu un pierobežu zonu uzraudzībai; mudina dalībvalstis, Komisiju un Frontex nodrošināt, lai EUROSUR sāktu pilnībā darboties līdz 2014. gada beigām;

121.  atzinīgi vērtē nesen veikto ENISA pilnvaru paplašināšanu un stiprināšanu un uzskata, ka tai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu augstu IT sistēmu un tīklu drošības līmeni Eiropas Savienībā, patiecoties tās rīcībā esošajai tehniskajai un zinātniskajai kompetencei un tās devumam kiberincidentu novēršanā un apkarošanā; mudina ENISA pastiprināt centienus uzlabot datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT ) reaģēšanas un atbalsta kapacitāti un palīdzēt izveidot Eiropas drošības standartus elektroniskajām ierīcēm, tīkliem un pakalpojumiem;

122.  iesaka izplatīt informātikas profilakses un drošības (kiberdrošības) kultūru saskaņā ar integrētu un daudzdisciplīnu pieeju ar mērķi informēt sabiedrību un veicināt pētniecību un tehniski specializēto apmācību, sadarbību starp valsts un privāto sektoru un informācijas apmaiņu valsts un starptautiskā līmenī; atzinīgi vērtē kiberuzbrukumu iekļaušanu stratēģiskajā koncepcijā NATO dalībvalstu aizsardzībai un drošībai; atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs ir izveidotas valsts koordinācijas struktūras cīņai pret kiberdraudiem, un aicina visas pārējās Savienības dalībvalstis rīkoties tāpat;

Nobeiguma ieteikumi Eiropas rīcības plānam organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai

123.  aicina Komisiju ar OLAF starpniecību nodrošināt, lai ES iestādes krāpšanas apkarošanai veiktu procentuāli atbilstīgu skaitu pašu ierosinātu izmeklēšanu tajās nozarēs, jomās vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par sistēmisku un plaša mēroga korupciju, kas skar ES finanšu intereses, un kad ir pamats šādu izmeklēšanu sākšanai;

124.  lai apkarotu krāpšanu finanšu jomā, aicina nekavējoties veikt Direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu reformu, kura, kā apgalvots SVF sagatavotajā dokumentā „Eiropas Savienība — finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums”, būs galvenais līdzeklis Eiropas finanšu tirgus integritātes stiprināšanā;

125.  pauž bažas par to, ka vesela virkne tā saukto jauno noziegumu, piemēram, nelegāla atkritumu tirdzniecība, mākslas darbu un aizsargāto sugu kontrabanda un preču viltošana, ir ārkārtīgi lielas peļņas avots noziedzīgajām organizācijām;

126.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav publiskojusi pirmo ziņojumu par korupciju ES, kā tas tika teikts iepriekšējos tās paziņojumos, un cer, ka šis ziņojums tiks pieņemts līdz 2013. gada beigām;

127.  aicina Komisiju izstrādāt Eiropas rīcības plānu, lai novērstu savvaļas dzīvnieku nelegālu tirdzniecību;

128.  mudina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk transponēt Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus; prasa Komisijai uzraudzīt, lai tās transponēšana valstu tiesību aktos tiktu veikta pareizi; mudina dalībvalstis un Komisiju pabeigt ceļvedi par aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesībām krimināllietās un direktīvu par pirmstiesas apcietinājumu;

129.  uzsver, ka ir nepieciešams veicināt likumības kultūru un labāk informēt pilsoņus par mafiju darbību; uzskata, ka šajā saistībā būtiska nozīme ir kultūras, izklaides un sporta asociācijām, lai informētu sabiedrību par cīņu pret organizēto noziedzību un par likumības un taisnīguma sekmēšanu;

130.  aicina Komisiju publicēt rezultātu novērtējumu, kas parāda, kā katra dalībvalsts savos valsts tiesību aktos īsteno ES tiesību aktus organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

131.  mudina šo rezolūciju īstenot, laikposmam no 2014. līdz 2019. gadam pieņemot Eiropas rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai, kurš kalpotu kā ceļvedis un paredzētu pienācīgus līdzekļus, un kurā, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, kā indikatīvas un papildināmas prioritātes būtu iekļautas turpmāk minētās pozitīvās darbības, kas jau ir izklāstītas iepriekšējos punktos un tādējādi apstiprinātas:

   i) pieņemt lēmumu par organizētās noziedzības (lai cita starpā ietvertu līdzdalību mafijas tipa noziedzīgā organizācijā), korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (tostarp patstāvīgas legalizācijas) definīciju, par pamatu cita starpā izmantojot ziņojumu par attiecīgo Eiropas tiesību aktu īstenošanu;
   ii) atcelt banku noslēpumu;
   iii) likvidēt nodokļu oāzes visā Eiropas Savienībā un izbeigt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, izmantojot ESAO ieteikto bagātības izcelsmes pierādīšanas principu;
   iv) nodrošināt pilnīgu piekļuvi informācijai par uzņēmumu, fondu un trastu faktiskajiem īpašniekiem (faktiskajiem labuma guvējiem), cita starpā attiecīgi pielāgojot un sasaistot dalībvalstu uzņēmumu reģistrus;
   v) paredzēt juridisku atbildību juridiskām personām — jo īpaši uzņēmumu grupām un mātesuzņēmumiem par to meitasuzņēmumiem, ja tiek pastrādāti finanšu noziegumi;
   vi) izskaust cilvēku tirdzniecību un piespiedu darbu, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem un sievietēm, paredzot stingrākus sodus, un nodrošināt, ka cilvēku tirdzniecības upuri ir pienācīgi aizsargāti un ka viņiem tiek sniegts pienācīgs atbalsts;
   vii) noteikt, ka krāpšanās sportā ir krimināli sodāma rīcība, lai pastiprinātu cīņu pret nelegālām sporta derībām;
   viii) aicina dalībvalstis noteikt balsu pirkšanu par krimināli sodāmu nodarījumu — arī tādā gadījumā, ja tās ieguvumi ir nemateriāli un ieguvēji ir trešās puses;
   ix) ieviest Eiropas mēroga uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu, kas būtu pēc iespējas vienotāka, vienlīdzīgāka un viendabīgāka;
   x) stiprināt nolīgumus par tiesu iestāžu un policijas sadarbību starp dalībvalstīm un starp ES un trešām valstīm;
   xi) veicināt instrumentus noziedzīgi iegūtu līdzekļu aizturēšanai un konfiskācijai, tostarp papildu konfiskācijas metodes, piemēram, civillikumā paredzēto līdzekļu atsavināšanu, un konfiscēto līdzekļu novirzīšanu sociāliem mērķiem, ievērojot subsidiaritātes principu;
   xii) pastiprināt cīņu pret noziegumiem vides jomā un narkotiku tirdzniecību;
   xiii) nodrošināt visu tiesisko pasākumu, jo īpaši spriedumu krimināllietās, konfiskācijas rīkojumu un Eiropas apcietināšanas orderu, ātru savstarpēju atzīšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu;
   xiv) nodrošināt, lai tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ar galīgu spriedumu ir notiesāti par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tiktu liegta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās visā Eiropas Savienībā;
   xv) izveidot Eiropas Prokuratūru un sākt tās darbu, nodrošinot to ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem; vienlaikus atbalstīt Eiropas aģentūras, piemēram Eiropolu un Eurojust , kā arī kopējās izmeklēšanas grupas un līdzekļu atguves dienestus;
   xvi) gan dalībvalstu, gan ES līmenī pilnībā ievērot pienākumus, kas paredzēti starptautisko tiesību instrumentos organizētās noziedzības, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā;
   xvii) atzīt pētnieciskā žurnālistikas attiecīgo nozīmi smagu noziegumu atklāšanā;
   xviii) ieviest standarta Eiropas mēroga noteikumus par liecinieku, informācijas sniedzēju un to personu aizsardzību, kuras sadarbojas ar tiesām;
   xix) aizliegt personām, kuras ar galīgu spriedumu ir notiesātas par līdzdalību organizētā noziedzībā, korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kandidēt uz valsts amatu vai ieņemt valsts amatu vai arī aizlaist tās no amata;
   xx) izstrādāt un ieviest, cita starpā pamatojoties uz vienotu ziņošanas sistēmu, atbilstīgus sodus par standartveida kibernoziegumiem;
   xxi) novērst korupciju valsts sektorā, nodrošinot sabiedrībai labāku piekļuvi dokumentiem, paredzot īpašus noteikumus par interešu konfliktiem un pārredzamības reģistriem;

132.  pieprasa, lai Parlaments arī turpmāk īpašu uzmanību pievērstu jautājumiem, ko izskata Īpašā komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, un tālab uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar jebkuru citu attiecīgu Parlamenta komiteju, pārliecināties, ka šajā rezolūcijā iekļautie ieteikumi tiek pienācīgi īstenoti politiskajā un institucionālajā līmenī, kā arī attiecīgā gadījumā uzklausīt ekspertus, izveidot darba grupas un pieņemt ziņojumus par paveiktā darba kontroli;

o
o   o

133.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eurojust , Eiropolam, Frontex , CEPOL , OLAF , COSI , Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Padomei, ESAO, Interpolam, UNODC , Pasaules Bankai, FATF /GAFI un Eiropas uzraudzības iestādēm (EBI, EVTI, EAAPI).

(1) OV C 251 E, 31.8.2013., 120. lpp.
(2) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.
(3) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.
(4) OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.
(5) OV L 182, 5.7.2001., 1. lpp.
(6) OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.
(7) OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.
(8) OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.
(9) OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.
(10) OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.
(11) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.
(12) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(13) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.
(14) OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.
(15) OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.
(16) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
(17) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(18) OV L 309, 25.11.2005., 9. lpp.
(19) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.
(20) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.
(21) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.
(22) OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.
(23) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.
(24) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
(25) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(26) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.
(27) OV L 47, 18.2.2004., 1. lpp.
(28) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(29) OV C 286, 30.9.2011., 4. lpp.
(30) OV C 42, 15.2.2012., 2. lpp.
(31) OV L 159, 20.6.2007., 45. lpp.
(32) OV C 124 E, 25.5.2006., 254. lpp.
(33) OV C 199 E, 7.7.2012., 37. lpp.
(34) OV C 51 E, 22.2.2013., 121. lpp.
(35) OV C 131 E, 8.5.2013., 66. lpp.
(36) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0208.
(37) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0098.
(38) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0004.
(39) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(40) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0245.
(41) OV C 161 E, 31.5.2011., 62. lpp.
(42) http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/docs/wpdocs/2011/wp186_en.pdf .
(43) Avots: Norton 2012. gada ziņojums par kibernoziedzību.
(44) Starptautiskā tirdzniecības palāta, Transparency International , ANO Globālais līgums, Pasaules Ekonomikas forums, Clean Business is Good Business , 2009.
(45) Eirobarometra speciālizdevums Nr. 374 par korupciju, 2012. gada februāris.
(46) Sk.Eirobarometra speciālizdevumu Nr. 390 par kiberdrošību, 2012. gada jūlijs.
(47) Starptautiskā tirdzniecības palāta, Transparency International , ANO Globālais līgums, Pasaules Ekonomikas forums, Clean Business is Good Business , 2009.
(48) Eiropas Parlaments, Pētījums par atturēšanu no krāpšanās ar ES līdzekļiem, veicot pētniecisko žurnālistiku ES 27, 2012. gada oktobris.

Pēdējā atjaunošana - 2016. gada 21. aprīļaJuridisks paziņojums