Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2012/0179(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0395/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0395/2013

Debates :

PV 09/12/2013 - 19
CRE 09/12/2013 - 19

Balsojumi :

PV 10/12/2013 - 7.21
CRE 10/12/2013 - 7.21

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0539

Pieņemtie teksti
PDF 690kWORD 264k
Otrdiena, 2013. gada 10. decembra  - Strasbūra Galīgā redakcija
Īpaši nosacījumi zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, noteikumi par zveju starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā ***I
P7_TA(2013)0539A7-0395/2013
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (COM(2012)0371 – C7-0196/2012 – 2012/0179(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0371),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0196/2012),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 13. februāra atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu un Eiropas Komisijas Ilgtspējīgas un atbildīgas zivsaimniecības prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0395/2013),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 133, 9.5.2013., 41. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2013. gada 10. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2014, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002
P7_TC1-COD(2012)0179

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2) ,

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002(3) paredz noteikt Kopienas pasākumus, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu un kas vajadzīgi, lai nodrošinātu resursu racionālu un atbildīgu izmantošanu ilgtspējīgā veidā. Minētās regulas 2. pants paredz piemērot ekosistēmas un piesardzības pieeju, pieņemot pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām.

(1a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 11. pantā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tostarp dziļūdens zvejniecību aizsardzību, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai jo īpaši veicinātu ilgtspējīgu attīstību. [Gr. 1]

(2)  Savienība ir apņēmusies īstenot rezolūcijas, ko pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja, jo īpaši Rezolūciju Nr. 61/105 un Rezolūciju Nr. 64/72, kurās valstis un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ir aicinātas nodrošināt, ka jūras jutīgās dziļūdens ekosistēmas ir aizsargātas no grunts zvejas rīku kaitējošās ietekmes, kā arī nodrošināt dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Savienības tiesību aktos būtu oficiāli jāiekļauj visi ieteikumi ar pasākumiem, kurus Saskaņā ar Rezolūcijas 61/105 83.a punktu un Rezolūcijas 64/72 119.a un 120. punktu izstrādājusi un pieņēmusi Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), un kas paredzēti, lai aizsargātu jūras jutīgās dziļūdens ekosistēmas no grunts zvejas rīku kaitējošās ietekmes. [Gr. 2]

(2a)  Turklāt Savienībai starptautiskos forumos būtu jāuzņemas vadība, izstrādājot un ieviešot labas pārvaldības pasākumus ilgtspējīgai dziļūdens zvejas pārvaldībai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas un °PLO rezolūcijām, kas atspoguļotas šajā regulā. [Gr. 3]

(3)  Komisija izvērtēja Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002(4) . Komisija jo īpaši secināja, ka regulas darbības joma attiecīgajai flotei ir pārāk liela, ka pietrūkst norādījumu par kontroli apstiprinātajās ostās un paraugu ņemšanas programmām un ka dalībvalstu ziņojumu kvalitāte par piepūles līmeņiem bija pārāk atšķirīga.

(3a)  Kopš 2002. gada kapacitāte kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, ir tikusi ierobežota līdz visu to kuģu kopējai kapacitātei, kuri nozvejoja vairāk nekā 10 tonnas dažādu dziļjūras zivju sugu 1998., 1999. vai 2000. gadā. Komisijas novērtējumā ir secināts, ka šīs kapacitātes maksimālajam robežlielumam nav bijis būtiskas pozitīvas ietekmes. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un precīzu datu trūkumu daudzās dziļūdens zvejniecībās, ir nepiemēroti pārvaldīt šīs zvejniecības vienīgi ar piepūles limitiem. [Gr. 4]

(4)  Lai saglabātu vajadzīgos zvejas kapacitātes samazinājumus, kas līdz šim panākti dziļūdens zvejniecībās, ir lietderīgi paredzēt, ka uz dziļūdens sugu zveju attiecas zvejas atļauja, kas ierobežo to kuģu kapacitāti, kuri ir tiesīgi izkraut dziļūdens sugu nozveju. Nolūkā vērst pārvaldības pasākumus uz to flotes daļu, kas visvairāk attiecas uz dziļūdens zvejniecībām, zvejas atļaujas būtu jāizdod mērķsugu zvejai vai piezvejai.Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr .../2013 (5) noteiktais pienākums izkraut visu nozvejoto apjomu būtu jāņem vērā, lai kuģiem, kas zvejo nelielu dziļjūras sugu daudzumu un uz kuriem pašlaik neattiecas dziļjūras zvejas atļauja, netiktu liegta iespēja turpināt tradicionālās zvejas darbības. [Gr. 5]

(5)  Tādu zvejas atļauju turētājiem, kas atļauj zvejot dziļūdens sugas, būtu kopīgi jāiesaistās zinātniskās pētniecības darbībās, kuru rezultātā uzlabojas dziļūdens krājumu novērtēšana un dziļūdens ekosistēmu novērtēšana pētniecība . [Gr. 6]

(6)  Zvejojot citas sugas kontinentālās nogāzes apgabalos, kuros atļauts nodarboties ar dziļūdens zveju, kuģu īpašniekiem uz kuģa vajadzētu turēt zvejas atļaujas, kas atļauj veikt dziļūdens sugu piezveju.

(7)  No dažādiem izmantotajiem zvejas rīkiem dziļūdens zveja ar grunts traļiem visvairāk apdraud jūras jutīgās ekosistēmas, un paziņotie dati liecina, ka tajā gūst vislielākos dziļūdens sugu nevēlamās nozvejas apjomus. Tāpēc grunts traļus būtu pastāvīgi jāaizliedz izmantot dziļūdens sugu zvejā . [Gr. 7]

(8)  Pie grunts nostiprinātu žaunu tīklu izmantošanu dziļūdens zvejniecībās šobrīd ierobežo Padomes Regula (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam (6) . Ņemot vērā lielos nevēlamās nozvejas apjomus, kad šie zvejas rīki neilgtspējīgi tika izmantoti dziļūdeņos, un ņemot vērā pazaudēto un pamesto zvejas rīku ekoloģisko ietekmi, arī šos zvejas rīkus būtu pastāvīgi jāaizliedz izmantot dziļūdens sugu zvejā. [Gr. 8]

(9)  Tomēr, lai Zvejniekiem dotu pietiekami ilgu laiku pielāgoties ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotos jaunajām prasībām, šobrīd spēkā esošajām zvejas atļaujām zvejot ar grunts traļiem un pie grunts nostiprinātiem žaunu tīkliem būtu jāturpina būt derīgām konkrētu laikposmu, lai tādējādi samazinātu negatīvās sekas uz floti, kas iesaistās attiecīgajā zvejas darbībā . [Gr. 9]

(10)  Turklāt kuģiem, kuriem ir jāmaina kuri vēlas mainīt zvejas rīki, lai tie varētu turpināt darboties zvejniecībā, rīku, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansiālo atbalstu no Eiropas Zivsaimniecības fonda ar nosacījumu, ka jaunais zvejas rīks samazina zvejas radīto ietekmi uz nekomerciālajām sugām un arī ka valsts darbības programma paredz iespēju sniegt ieguldījumu šajos pasākumos. [Gr. 10]

(11)  Kuģiem, kas zvejo dziļūdens sugas ar citiem grunts zvejas rīkiem , nevajadzētu saskaņā ar atļauju paplašināt zvejas atļaujā noteikto darbības jomu Savienības ūdeņos, izņemot gadījumus, kad ja vien saskaņā ar PLO 2008. gada Starptautiskajām pamatnostādnēm par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā ("PLO 2008. gada pamatnostādnes") veikto novērtējumu netiek pierādīts, ka paplašināšana ir novērtēta kā tāda, kas nerada būtisku risku, ka negatīvi var tikt ietekmētas jutīgās jūras ekosistēmas. [Gr. 11]

(12)  Zinātniskie ieteikumi attiecībā uz dažu dziļūdens zivju sugu krājumiem liecina, ka šie krājumi ir īpaši jutīgi pret to izmantošanu, un . Kā piesardzības pasākums būtu jāveic šo krājumu zvejas ierobežošana vai samazināšana. Zvejas iespējām dziļūdens krājumos nevajadzētu pārsniegt apjomus, kas zinātniskajos ieteikumos norādīti kā piesardzīgie apjomi un būtu jācenšas sasniegt līmeņus, kas pārsniedz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgos līmeņus . Ja pietiekamas informācijas trūkuma dēļ ieteikuma par šiem krājumiem vai sugām nav, zvejas iespējas nevajadzētu iedalīt. Tomēr jānorāda, ka pēc ICES ziņām pēdējo trīs gadu laikā ir stabilizējušies vairāku komerciāli nozīmīgu dziļūdens sugu krājumi, piemēram, tas attiecas uz strupdeguna garasti (Coryphaenoides rupestris), zilo jūras līdaku (Molva dypterigia) un matasti (Aphanopus carbo). [Gr. 12]

(13)  Turklāt zinātniskais ieteikums liecina, ka zvejas piepūles limiti ir piemērots instruments, lai noteiktu zvejas iespējas dziļūdens zvejniecībām. Ņemot vērā zvejas rīku un zvejas modeļu lielo dažādību dziļūdens zvejniecībās un vajadzību izstrādāt papildu pasākumus, ar kuriem risina ar vidi saistītās problēmas katrā zvejniecībā atsevišķi, nozvejas limiti būtu jāaizstāj ar zvejas piepūles limitiem tikai tad, ja var nodrošināt, ka zvejas piepūles limiti ir pielāgoti konkrētajai zvejniecībai. Ir jāīsteno papildu pārvaldības pasākumi, ņemot vērā precīzu datu trūkumu lielākajā daļā dziļūdens zvejniecību un atšķirīgās īpašības, kas piemīt lielākajai daļai šo zvejniecību. Attiecīgos gadījumos nozvejas limiti būtu jāapvieno ar zvejas piepūles limitiem . Tie abi būtu jānosaka tādā līmenī, kas samazina un novērš ietekmi uz nemērķa sugām un jutīgām jūras ekosistēmām . [Gr. 13]

(14)  Lai nodrošinātu konkrētām zvejniecībām pielāgotu pārvaldību, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām veikt papildu saglabāšanas pasākumus un ik gadu novērtēt piepūles līmeņu atbilstību zinātniskajam ieteikumam par ilgtspējīgu izmantošanu. Reģionāli pielāgotajiem piepūles limitiem būtu arī jāaizstāj pašreizējais globālais zvejas piepūles limits, par kuru vienojusies NEAFC .

(15)  Ņemot vērā to, ka bioloģisko informāciju vislabāk var savākt ar saskaņotu datu vākšanas standartu palīdzību, datu vākšanu par dziļūdens zvejas veidiem ir lietderīgi integrēt vispārējā zinātnisko datu vākšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot tādas papildinformācijas sniegšanu, kas vajadzīga, lai gūtu priekšstatu par zvejniecību dinamiku. Vienkāršošanas nolūkā piepūles paziņošana pa sugām būtu jāpārtrauc un jāaizstāj ar dalībvalstu periodiski sniegtu zinātnisko datu analīzi, kurā ietilpst īpaša nodaļa par dziļūdens zvejas veidiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina datu vākšanas un ziņošanas pienākumu izpilde, jo īpaši attiecībā uz tiem datiem, kas saistīti ar jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību. [Gr. 14]

(15a)  Dziļūdens zvejniecībā tiek nozvejots liels skaits sugu, tostarp neaizsargātās dziļūdens haizivju sugas. Ir svarīgi nodrošināt, lai pienākums izkraut visu nozveju dziļūdens zvejniecībās attiektos uz sugām, uz kurām neattiecas nozvejas limiti, un šādām zvejniecībām netiktu piemēroti de minimis noteikumi. Pilnībā īstenots izkraušanas pienākums varētu būtiski palīdzēt novērst pašreizējās datu nepilnības šajās zvejniecībās un labāk izprast to ietekmi uz daudzām nozvejotām sugām. [Gr. 15]

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(7) , nosaka kontroles un noteikumu izpildes prasības attiecībā uz daudzgadu plāniem. Dziļūdens sugām, kas pēc būtības ir jutīgas pret zveju, kontroles ziņā būtu jāpievērš tāda pati uzmanība kā citām saglabājamām sugām, par kurām apstiprināts daudzgadu pārvaldības plāns.

(17)  Tādu zvejas atļauju turētājiem, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas, būtu jāanulē atļauja, ciktāl tā attiecas uz dziļūdens sugu zveju, ja tie neievēro attiecīgos saglabāšanas pasākumus.

(18)  Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK(8) , un tā stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Minētā konvencija nodrošina atbilstīgu daudzpusējas sadarbības sistēmu jautājumos, kas attiecas uz zvejas resursu racionālu saglabāšanu un pārvaldību Ziemeļaustrumu Atlantijas starptautiskajos ūdeņos. Pārvaldības pasākumi, kas pieņemti NEAFC , ietver tehniskos pasākumus tādu sugu saglabāšanai un pārvaldībai, kuras reglamentē NEAFC , un pasākumus jūras jutīgo biotopu aizsardzībai, tostarp piesardzības pasākumus.

(19)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai noteiktu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, ja dalībvalstis šos pasākumus nepieņem vai ja pasākumi, ko tās pieņem, neatbilst šīs regulas mērķiem vai ir nepietiekami attiecībā uz mērķiem, kas norādīti šajā regulā.

(20)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kas var būt vajadzīgi, lai grozītu vai papildinātu šādus nebūtiskus elementus šajā regulā gadījumos, ja dalībvalstis nav pieņēmušas vai ir pieņēmušas nepietiekamus papildu pasākumi, kuri ir saistīti ar ikgadējiem piepūles limitiem, kad tie aizstāj nozvejas limitus.

(21)  Tāpēc nepieciešams ieviest jaunus noteikumus, lai regulētu zveju dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, un atcelt Regulu (EK) Nr. 2347/2002.

(22)  Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

Šīs regulas mērķi ir šādi:

(a)  nodrošināt dziļūdens sugu krājumu ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot dziļūdens zvejas darbību ietekmi uz jūras vidi; [Gr. 16]

(aa)  nepieļaut būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām un nodrošināt dziļūdens zivju krājumu saglabāšanu ilgtermiņā; [Gr. 17]

(b)  uzlabot zinātnisko informāciju par dziļūdens sugām un to biotopiem a) punktā minēto iemeslu dēļ;

(ba)  līdz minimumam samazināt un, ja iespējams, izskaust piezveju; [Gr. 18]

(c)  zvejniecību pārvaldībā īstenot tehniskos pasākumus, kurus ieteikusi Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC).

(ca)  zvejniecības pārvaldībā piemērot piesardzības un ekosistēmas pieeju un nodrošināt, ka Savienības pasākumi, kas vērsti uz dziļūdens zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, atbilst ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, jo īpaši Rezolūcijai Nr. 61/105 un Rezolūcijai Nr. 64/72. [Gr. 19]

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro zvejas darbībām vai plānotām zvejas darbībām šādos ūdeņos:

a)  Savienības ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) II līdz XI apakšapgabalā un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā, tostarp veiktās zvejas darbības vai plānotās zvejas darbības, ko veic zvejas kuģi, kuri kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī ; [Gr. 20]

b)  starptautiskajos ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā un

c)  NEAFC pārvaldības apgabalā.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 4.  pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008(9) 2. pantā noteiktās definīcijas. [Gr. 21]

2.  Turklāt piemēro šādas definīcijas:

a)  „ICES zonas, apakšzonas, dalījumi un apakšdalījumi ” ir zonas, apakšzonas, dalījumi un apakšdalījumi , kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009(10) ; [Gr. 22]

b)  „CECAF apgabali, apakšapgabali un dalījumi ” ir apgabali, apakšapgabali un dalījumi , kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009(11) ; [Gr. 23]

c)  "NEAFC pārvaldības apgabals" ir ūdeņi, uz kuriem attiecas Konvencija par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā un kas atrodas ārpus ūdeņiem, kuri ir minētās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā;

d)  "dziļūdens sugas" ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;

e)  "visjutīgākās sugas" ir dziļūdens sugas, kas minētas I pielikuma tabulas trešajā slejā ar nosaukumu "Visjutīgākā (x)";

f)  "zvejas veids" ir zvejas darbības, kurās ar konkrētiem zvejas rīkiem konkrētā apgabalā iegūst konkrētas sugas;

g)  "dziļūdens zvejas veids" ir zvejas veids, kurā iegūst dziļūdens sugas saskaņā ar norādēm, kas noteiktas šīs regulas 4. panta 1. punktā;

h)  "zvejas uzraudzības centrs" ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kurš ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas nodrošina datu automātisku saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi;

i)  "zinātniska padomdevēja struktūra" ir starptautiska zinātniskā struktūra zvejniecības jautājumos, kas atbilst starptautiskiem standartiem uz pētniecību balstītu zinātnisku ieteikumu izstrādei;

ia)  „ilgtspējīga izmantošana” ir zivju krājuma vai zivju krājumu grupas izmantošana tādā veidā, ka zivju krājumi tiek atjaunoti un saglabāti maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgajā līmenī un netiek radīta negatīva ietekme uz jūras ekosistēmām; [Gr. 24]

j)  „maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms” ir maksimālā nozveja, ko neierobežoti ilgu laiku var iegūt no zivju krājuma. [Gr. 25]

3.a pants

Pārredzamība, sabiedrības dalība un iespēja vērsties tiesu iestādēs

1.  Šīs regulas īstenošanai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (12) , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1049/2001/EK (13) un Nr. 1367/2006/EK (14) noteikumus attiecībā uz vides informācijas pieejamību.

2.  Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka visu šajā regulā paredzēto datu apstrādi un lēmumu pieņemšanu veic, pilnībā ievērojot ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija, kas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (15) ). [Gr. 26]

3.b pants

Dziļūdens sugu un visjutīgāko sugu noteikšana

1.  Līdz .. (16) un tad ik pēc diviem gadiem Komisija pārskata I pielikumā iekļauto dziļūdens sugu sarakstu, nosakot arī visjutīgākās sugas.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai grozītu I pielikumā ietverto dziļūdens sugu sarakstu, nosakot arī visjutīgākās sugas, ņemot vērā jauno zinātnisko informāciju no dalībvalstīm, zinātniskās padomdevējas struktūras un citiem būtiskiem informācijas avotiem, tostarp IUCN Sarkanajā grāmatā sniegtajiem novērtējumiem. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisija īpaši ņem vērā IUCN Sarkanās grāmatas kritērijus, sugas retumu, jutību pret izmantošanu un to, vai zinātniskā padomdevēja struktūra ir ieteikusi nepieļaut piezveju. [Gr. 27]

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

4. pants

Zvejas atļauju veidi

1.  Zvejas darbībām, kurās iegūst dziļūdens sugas un kuras veic Savienības zvejas kuģis, ir vajadzīga karoga dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kurā dziļūdens sugas ir norādītas kā mērķsugas. [Gr. 28]

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā zvejas darbības uzskata par tādām, kurās iegūst dziļūdens sugas, ja:

a)  dziļūdens sugas ir atzīmētas kā mērķsugas kuģa zvejas kalendārā, vai

b)  uz kuģa atrodas vai kuģa darbības apgabalā tiek izmantots zvejas rīks, ko izmanto tikai, lai zvejotu dziļūdens sugas, vai

c)  kuģa kapteinis zvejas žurnālā ieraksta I pielikumā minēto dziļūdens sugu procentuālo daļu, kas nozvejota ūdeņos, uz kuriem attiecas šī regula un kas vienāda vai lielāka par 10% vienu no šādām robežvērtībām:

–  15% no kopējās nozvejas svara attiecīgajā zvejas dienā vai

–  8% no kopējās nozvejas svara attiecīgajā zvejas reisā;

robežvērtības izvēle ir kuģa kapteiņa ziņā vai [Gr. 29]

ca)  kuģis izmanto grunts zvejas rīkus vismaz 600 m dziļumā. [Gr. 30]

2.a  Lai aprēķinātu 2. punkta c) apakšpunktā minētos procentus, I pielikumā iekļautās sugas, kurām prasības piemēro vēlāk, kā minēts šā pielikuma ceturtajā slejā, ņem vērā tikai, sākot ar .. . (17) , [Gr. 31]

3.  Zvejas darbībām, kurās dziļūdens sugas nav mērķsugas, bet kurās dziļūdens sugas iegūst kā piezveju un kuras veic Savienības zvejas kuģis , ir vajadzīga zvejas atļauja, kurā dziļūdens sugas ir norādītas kā piezvejas sugas. [Gr. 32]

4.  Abi zvejas atļauju veidi, kas minēti attiecīgi 1. un 3. punktā, ir skaidri atšķirami elektroniskajā datubāzē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1224/2009 116. pantā.

5.  Neskarot 1. un 3. punktu, zvejas kuģi drīkst bez zvejas atļaujas zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādu daudzumu dziļūdens sugu, ja vien minētais daudzums ir mazāks par robežvērtību, kas ir 100 kg dziļūdens sugu nozvejas jebkādā sastāvā vienā zvejas reisā. Informāciju par visām šīm nozvejām, neatkarīgi no tā, vai tās ir paturētas vai izmestas, tostarp sugu sastāvu, svaru un izmēriem, reģistrē kuģa zvejas žurnālā un iesniedz kompetentajām iestādēm. [Gr. 33]

5. pants

Kapacitātes pārvaldība

1.   Visu to zvejas kuģu summārā zvejas kapacitāte bruto tilpībā un kilovatos , kuriem ir dalībvalsts izdota zvejas atļauja, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas vai piezvejas sugas, nekad nedrīkst pārsniegt to minētās dalībvalsts kuģu summāro zvejas kapacitāti, kas no 2009. līdz 2011. gadam ir izkrāvuši 10 tonnas vai vairāk dziļūdens sugu jebkuru divu kalendāro gadu laikā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, neatkarīgi no tā, , ņemot vērā gadu kurā gadā ir gūts lielākais apjoms. [Gr. 34]

1.a  Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, dalībvalstis veic ikgadējus kapacitātes novērtējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 22. pantu. Novērtējumu ziņojumos, kā norādīts minētā panta 2. punktā, mēģina noteikt pārmērīgu strukturālo kapacitāti katram segmentam un novērtē katra segmenta ilgtermiņa rentabilitāti. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus. [Gr. 35]

1.b  Ja 1.a punktā minētie kapacitātes novērtējumi liecina, ka zvejas izraisītā dziļūdens krājumu mirstība pārsniedz ieteicamos līmeņus, attiecīgā dalībvalsts sagatavo un iekļauj ziņojumā rīcības plānu attiecīgajam flotes segmentam, lai nodrošinātu, ka zvejas izraisītā attiecīgo krājumu mirstība ir saskaņā ar 10. panta mērķiem. [Gr. 36]

1.c  Šajā pantā minētos kapacitātes novērtējumus un rīcības plānus dara publiski pieejamus. [Gr. 37]

1.d  Ja dalībvalstis ir veikušas dziļūdens sugu zvejas iespēju apmaiņu, zvejas kapacitāti, kas atbilst apmainītajām zvejas iespējām, uzskata par nododošās dalībvalsts kapacitātes daļu, nosakot kopējo zvejas kapacitāti saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 38]

1.e  Neatkarīgi no 1. punkta reģionālajām flotēm tālākajos reģionos, kuros nav kontinentālā šelfa un praktiski nekādu alternatīvu dziļūdens resursiem, atļauj dziļūdens sugu kopējo zvejas kapacitāti, kas nekad nepārsniedz attiecīgās flotes kopējo zvejas kapacitāti katrā tālākajā reģionā. [Gr. 39]

6. pants

Vispārīgas prasības pieteikumiem zvejas atļauju saņemšanai

1.   Katram pieteikumam saņemt vai kārtējā gadā atjaunot zvejas atļauju, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas vai piezvejas sugas, pievieno apgabala, kurā plānots veikt zvejas darbības, aprakstu, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus, kā arī zvejas rīku veida un daudzuma , dziļuma diapazona, kurā tiks veiktas darbības, un atsevišķu konkrēto zvejas mērķsugu aprakstu, kā arī zvejas darbību paredzamā biežuma un ilguma aprakstu . Šo informāciju dara publiski pieejamu . [Gr. 40]

1.a  Ikvienam zvejas atļaujas pieteikumam pievieno informāciju par attiecīgo zvejas kuģu dziļūdens sugu nozvejām no 2009. līdz 2011. gadam tajā apgabalā, uz kuru attiecas pieteikums. [Gr. 41]

6.a pants

Īpašas prasības jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai

1.  Dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, tostarp bioģeogrāfisko informāciju, lai noteiktu, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties. Turklāt zinātniskā padomdevēja struktūra ik gadu izstrādā novērtējumu par apgabaliem, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties.

2.  Ja, pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, ir noteikti apgabali, kur ir jutīgas jūras ekosistēmas vai kur tās varētu rasties, dalībvalstis un zinātniskā padomdevēja struktūra savlaicīgi informē Komisiju.

3.  Pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju, kā arī uz dalībvalstu un zinātniskās padomdevējas struktūras veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem, Komisija līdz .. (18) izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas. Komisija reizi gadā pārskata minēto sarakstu, pamatojoties uz zinātniskās padomdevējas struktūras ieteikumiem.

4.  Grunts zvejas rīku izmantošana apgabalos, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, ir aizliegta.

5.  Slēgto apgabalu noteikšanu, kas minēta 4. punktā, attiecina uz visiem Savienības kuģiem, ja tā notiek atklātā jūrā, un visiem kuģiem, ja tā notiek Savienības ūdeņos.

6.  Atkāpjoties no 4. punkta, ja Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru, nolemj, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ka attiecīgajā apgabalā, kas ietverts 3. punktā minētajā sarakstā, jutīgas jūras ekosistēmas nav atrodamas vai ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām jutīgajām jūras ekosistēmām tiek novērsta, tā var atļaut šajā apgabalā atkal izmantot grunts zvejas rīkus.

7.  Ja zvejas kuģis zvejas darbību laikā konstatē iegūst pierādījumus par jutīgām jūras ekosistēmām, tas nekavējoties pārtrauc zveju attiecīgajā apgabalā. Tas atsāk darbības tikai tad, kad tas ir sasniedzis citu apgabalu vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no zvejas apgabala, kurā pamanīta jutīga jūras ekosistēma.

8.  Zvejas kuģis nekavējoties ziņo valsts kompetentajām iestādēm par jebkādu saskari ar jutīgām jūras ekosistēmām, savukārt minētās iestādes nekavējoties ziņo Komisijai.

9.  Apgabali, kas minēti 4. un 7. punktā, paliek slēgti zvejai, līdz zinātniskā padomdevēja struktūra ir veikusi apgabala novērtējumu un secinājusi, ka tajā nav jutīgu jūras ekosistēmu vai ka ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska negatīva ietekme uz šajā apgabalā esošajām jutīgajām jūras ekosistēmām tiek novērsta, – tad Komisija var atkal atļaut zveju attiecīgajā apgabalā. [Gr. 42]

7. pants

Īpašas prasības pieteikumiem saņemt un izdot zvejas atļaujas, kas ļauj izmantot grunts zvejas rīkus zvejas darbībās, kas vērstas uz dziļūdens sugām

1.  Papildus prasībām, kas izklāstītas 6. pantā, katru pieteikumu tādu zvejas atļauju saņemšanai, kas atļauj zvejot dziļūdens sugas kā mērķsugas, kā minēts 4. panta 1. punktā, ko izdod saskaņā ar 4. pantu un kas atļauj izmantot grunts zvejas rīkus Savienības ūdeņos, kā minēts 2. panta a) punktā, vai starptautiskos ūdeņos, kā minēts 2. panta b) un c) punktā, papildina ar detalizētu zvejas plānu, kuru dara publiski pieejamu un kurā norāda: [Gr. 43]

a)  to iecerēto darbību veikšanas vietas, kurās paredzēts iegūt zvejot dziļūdens sugas , un tās dziļūdens zvejas veidā. Veikšanas vietu(-as) nosaka ar koordinātām saskaņā ar Pasaules 1984. gada ģeodēzisko sistēmu, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus ; [Gr. 44]

b)  darbību veikšanas , kurās 2009.‑2011. gadā veiktas zvejas darbības vietas dziļūdens zvejas veidā pēdējo trīs pilnu kalendāro gadu laikā, ja tādas ir. Šo(-īs) veikšanas vietu(-as) nosaka ar koordinātām saskaņā ar Pasaules 1984. gada ģeodēzisko sistēmu, un šīs koordinātas zvejas darbību veikšanas vietu iezīmē pēc iespējas precīzāk, norādot visus aptvertos ICES un CECAF apakšapgabalus, dalījumus un apakšdalījumus; [Gr. 45]

(ba)   zvejas rīku veidu, kā arī dziļumu, kādā tos lietos, mērķsugu sarakstu un ieviešamo tehnisko pasākumu sarakstu saskaņā ar NEAFC ieteiktajiem zvejniecības pārvaldības tehniskajiem pasākumiem un Regulā (EK) Nr. 734/2008 paredzētajiem pasākumiem, kā arī jūras gultnes batimetriskā profila konfigurāciju iecerētajā zvejas vietā, ja attiecīgās karoga valsts kompetentajām iestādēm šī informācija jau nav pieejama. [Gr. 46]

1.a  Pirms atļaujas izsniegšanas dalībvalstis ar šādu kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) reģistra starpniecību pārbauda, vai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu iesniegtā informācija ir pareiza. Ja saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu iesniegtā informācija neatbilst VMS reģistrā esošajai informācijai, atļauju neizsniedz. [Gr. 47]

1.b  Atļautās zvejas darbības veic tikai esošos zvejas apgabalos, kas noteikti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 48]

1.c  Visas zvejas plāna izmaiņas izvērtē karoga dalībvalsts. Karoga dalībvalsts mainītu zvejas plānu pieņem tikai tad, ja tajā neatļauj zvejas darbības apgabalos, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas. [Gr. 49]

1.d  Ja zvejas plāns netiek ievērots, karoga dalībvalsts atceļ attiecīgā zvejas kuģa zvejas atļauju . [Gr. 50]

1.e  Mazus zvejas kuģus, kuru dziļūdens sugu nozveja vienā zvejas reisā nevar pārsniegt 100 kg tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, izmantoto rīku veida un kuģa kapacitātes dēļ, atbrīvo no pienākuma iesniegt zvejas plānu. [Gr. 51]

1.f  Dziļūdens sugu zvejas atļaujas atjaunošanas pieteikumu iesniedzējus var atbrīvot no prasības iesniegt detalizētu zvejas plānu, ja vien nav paredzētas attiecīgā kuģa zvejas darbību izmaiņas – tādā gadījumā iesniedzams pārskatīts plāns. [Gr. 52]

2.  Jebkurā zvejas atļaujā, kas izdota, pamatojoties uz pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, norāda izmantojamo grunts zvejas rīku un nosaka, ka atļautās zvejas darbības drīkst veikt tikai apgabalā, kurā pārklājas plānotā zvejas darbība, kā izklāstīts 1. punkta a) apakšpunktā, un jau veiktā zvejas darbība, kā izklāstīts 1. punkta b) apakšpunktā,. Tomēr plānotās zvejas darbības apgabalu var paplašināt ārpus pašreiz veiktās zvejas darbības apgabala robežām, ja dalībvalsts, balstoties uz zinātnisko ieteikumu, ir novērtējusi un dokumentējusi, ka šādai paplašināšanai nevarētu būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām .Neskarot 1. punktu, zvejai ar grunts zvejas rīkiem, ko paredzēts veikt ūdeņos, kur 2009.‑2011. gadā nav veikta 1. punkta b) apakšpunktā minētā dziļūdens zveja, vajadzīga zvejas atļauja, kā noteikts 4. pantā. Zvejas atļauju neizsniedz, ja vien dalībvalsts, balstoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un informāciju, nav novērtējusi un dokumentējusi, ka attiecīgās zvejas darbības neradīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šo novērtējumu veic saskaņā ar šo regulu un PLO 2008. gada pamatnostādnēm un dara publiski pieejamu. Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti un zinātnisko padomdevēju struktūru, pārskata šo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir noteikti visi apgabali, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas, un ierosinātie kaitējuma mazināšanas un pārvaldības pasākumi ir pietiekami, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām. [Gr. 53]

2.a  Līdz... (19) neizdod un neatjauno nevienu zvejas atļauju, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas, tostarp 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos apgabalos, ja vien dalībvalsts, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, nav novērtējusi un dokumentējusi, ka attiecīgās zvejas darbības neradīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz jūras ekosistēmu. Šo novērtējumu veic saskaņā ar PLO 2008. gada pamatnostādnēm, kā arī IIa pielikumu, un to dara publiski pieejamu. [Gr. 54]

2.b  Veicot ietekmes novērtējumu, dalībvalstis piemēro piesardzības pieeju. Apgabalos, par kuriem nav veikts ietekmes novērtējums vai ietekmes novērtējums ir veikts, bet ne saskaņā ar PLO 2008. gada pamatnostādnēm, grunts zvejas rīku izmantošana ir aizliegta. [Gr. 55]

2.c  Attiecībā uz apgabaliem, kuros ir vai varētu rasties jutīgas jūras ekosistēmas, 4. pantā minētās zvejas atļaujas neizdod, ja vien Komisija, apspriežoties ar zinātnisko padomdevēju struktūru, nenolemj, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, ka ir pieņemti atbilstoši saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas nodrošina, ka būtiska nelabvēlīga ietekme uz jutīgām jūras ekosistēmām tiek novērsta. [Gr. 56]

2.d  Ja būtiski mainās veids, kā veic esošu grunts zveju, vai izmantotās tehnoloģijas vai ja jauna zinātniskā informācija liecina, ka attiecīgajā apgabalā ir jutīgas jūras ekosistēmas, vajadzīgi jauni ietekmes novērtējumi. [Gr. 57]

2.e  Papildus 6. pantā prasītajai informācijai iesniedz arī informāciju par visām dziļūdens sugu nozvejām neatkarīgi no tā, vai tās ir paturētas vai izmestas, tostarp par sugu sastāvu, svaru un izmēriem. [Gr. 58]

8. pants

Kuģu dalība dziļūdens zvejas datu vākšanas darbībās

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi kuģi, kas zvejo dziļūdens sugas ar atbilstoši 4. pantam izdotu zvejas atļauju vai bez tās, reģistrē visas šādu sugu nozvejas un šo informāciju iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei . [Gr. 59]

Dalībvalstis visās zvejas atļaujās, kas izdotas saskaņā ar 4. pantu, iekļauj vajadzīgos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis sadarbībā ar attiecīgo zinātnisko institūtu piedalās jebkādā datu vākšanas shēmā, kuras darbības jomā ietilpst zvejas darbības, par kurām tiek izsniegtas atļaujas.

Dalībvalstis ievieš vajadzīgās sistēmas, lai nodrošinātu, ka, ja vien tas ir iespējams, savāktie dati tiek nekavējoties iesniegti attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un tādējādi samazinātu jutīgām jūras ekosistēmām radīto risku, līdz minimumam ierobežotu piezvejas apjomu un nodrošinātu labāku zvejas pārvaldību, veicot uzraudzību reāllaikā. [Gr. 60]

Attiecīgie dati, ko reģistrē un iesniedz saskaņā ar šo pantu, ietver vismaz informāciju par visu dziļūdens nozveju svaru un sugu sastāvu. [Gr. 61]

9. pants

Dziļūdens sugu zvejas atļauju termiņa beigas kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus

Zvejas atļaujas, kas minētas 4. panta 1. punktā, kuģiem, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku vēlākais divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pēc minētā datuma neizdod un neatjauno zvejas atļaujas, kas ļauj zvejot dziļūdens sugas ar minētajiem zvejas rīkiem. Līdz ... (20) Komisija novērtē šīs regulas īstenošanu saskaņā ar 21. pantu. Novērtē visu tādu zvejas rīku veidu lietojumu, kurus izmanto dziļūdens sugu zvejā, īpaši pievēršoties ietekmei uz visjutīgākajām sugām un jutīgām jūras ekosistēmām. Ja novērtējumā konstatē, ka I pielikumā uzskaitītos dziļūdens sugu krājumus, izņemot I pielikumā iekļautās sugas, kurām 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro vēlāk, neizmanto maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošos apjomos, kas ļautu atjaunot un saglabāt dziļūdens sugu krājumus virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai vajadzīgā līmeņa, un ka jutīgas jūras ekosistēmas nav aizsargātas pret būtisku nelabvēlīgu ietekmi, Komisija līdz ... (21) + iesniedz priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem. Minētais priekšlikums nodrošina, ka to kuģu zvejas atļaujas, kuri zvejo dziļūdens sugas, kā noteikts 4. pantā, izmantojot grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, zaudē spēku un netiek atjaunotas un ka tiek ieviesti visi vajadzīgie pasākumi attiecībā uz grunts zvejas rīkiem, tostarp āķu jedām, lai nodrošinātu visjutīgāko sugu aizsardzību. [Gr. 62]

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN PAPILDU PASĀKUMI

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

10. pants

Principi

1.  Zvejas iespējas nosaka tādā attiecīgo dziļūdens sugu ieguves apjomā, kas ir saderīgs nodrošina dziļūdens sugu populāciju pakāpenisku atjaunošanu un saglabāšanu virs biomasas līmeņa, kurā var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šis ieguves apjoms ir tāds, lai līdz 2020. gadam varētu sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli Savienības jūras vidē, un to pamato ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju . [Gr. 63]

2.  Ja, balstoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam 1. punktam atbilstošus ieguves apjomus nav iespējams noteikt, zvejas iespējas nosaka šādi: [Gr. 64]

a)  ja labākajā pieejamajā zinātniskajā informācijā noteikti ieguves apjomi, kas atbilst piesardzīgajai pieejai zvejniecību pārvaldībā, zvejas iespējas attiecīgajam zvejas pārvaldības periodam nedrīkst noteikt lielākas par šiem apjomiem;

b)  ja par konkrētu krājumu vai sugām nepietiekamu datu dēļ labākajā pieejamajā zinātniskajā informācijā nav noteikti ieguves apjomi, kas atbilst piesardzīgajai pieejai zvejniecību pārvaldībā, attiecīgai zvejniecībai zvejas iespējas iedalīt nedrīkst .attiecīgajam zvejas pārvaldības periodam neparedz lielākas par apjomiem, kas noteikti atbilstoši ICES pieejai krājumiem, par kuriem ir pieejama ierobežota informācija. [Gr. 65]

2.a  Ja ICES nav varējusi noteikt ieguves apjomus, kas minēti 2. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp krājumiem vai sugām, par kurām ir pieejama ierobežota informācija, attiecīgai zvejniecībai zvejas iespējas neiedala . [Gr. 66]

2.b  Dziļūdens sugām noteiktajās zvejas iespējās ņem vērā iespējamo nozvejas sastāvu šajās zvejniecībās un nodrošina visu nozvejoto sugu ilgtspēju ilgtermiņā. [Gr. 67]

2.c  Dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, ievēro kritērijus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. .../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. pantā. [Gr. 68]

2.d  Pārvaldības pasākumus, tostarp mērķsugu zvejas vai piezvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz jaukto sugu zvejniecībām, apgabalu un sezonālu slēgšanu un zināmu rīku izmantošanu plāno un īsteno tā, lai novērstu, līdz minimumam samazinātu un izskaustu dziļūdens sugu piezveju un nodrošinātu visu zvejniecības rezultātā cietušo sugu ilgtspēju ilgtermiņā. [Gr. 69]

10.a pants

Saglabāšanas pasākumi

1.  Dalībvalstis zvejniecību pārvaldībā piemēro piesardzības un ekosistēmas pieeju un nosaka pasākumus, lai nodrošinātu dziļūdens zivju krājumu un blakussugu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot izsīkušos krājumus, līdz minimumam samazināt, novērst un, ja iespējams, izskaust piezveju, aizsargāt nārsta barus, nodrošināt pienācīgu jutīgo jūras ekosistēmu aizsardzību un novērst būtisku negatīvu ietekmi uz tām. Šādi pasākumi var ietvert reālā laika, sezonālus vai pastāvīgus noteiktu zvejas darbību vai rīku aizliegumus konkrētos apgabalos.

2.  Šī regula palīdz īstenot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (22) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (23) un, vēlākais, līdz 2020. gadam sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (24) , tostarp jo īpaši to, ka visi nozvejoto sugu krājumi uzrāda tādu populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas liecina par zivju krājuma labu stāvokli, kā arī 1., 2., 3., 4., 6., 9. un 10. raksturlielumus. [Gr. 70]

10.b pants

Pienākums izkraut visu nozveju

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. panta, visas tādas zivju un citas sugas neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas vai neattiecas nozvejas limiti, kuras ir nozvejojis zvejas kuģis, kuram saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 3. punktu ir piešķirta atļauja zvejot dziļūdens sugas, tiek nogādātas uz zvejas kuģiem un tur paturētas, kā arī reģistrētas zvejas žurnālā un izkrautas. De minimis noteikumi uz šādiem kuģiem neattiecas. [Gr. 71]

2. iedaļa

Pārvaldība, kurā izmanto Zvejas piepūles limitus limiti un šo piepūli papildinošie pasākumi [Gr. 72]

11. pants

Zvejas iespējas, kuru noteikšanai izmanto tikai zvejas piepūles limitus iespēju noteikšana [Gr. 73]

1.  Padome, rīkojoties saskaņā ar Līgumu, var nolemt no Dziļūdens sugu ikgadējo zvejas iespēju noteikšanas zvejas piepūles limitu un nozvejas limitu izteiksmē pāriet tikai uz zvejas piepūles limitu noteikšanu konkrētām zvejniecībām .izsaka kā kopējo pieļaujamo nozveju (KPN). [Gr. 74]

1.a  Papildus KPN var noteikt arī zvejas piepūles limitus. [Gr. 75]

1.b  Zvejas iespēju noteikšanā saskaņā ar 1. un 1.a punktu ņem vērā Regulas (ES) Nr. ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] 16. panta 4. punktā noteiktos mērķus. [Gr. 76]

2.  Šā panta 1. punkta 1.a punkta piemērošanas nolūkā katra dziļūdens zvejas veida zvejas piepūles līmeņi, ko izmanto par pamatu jebkādiem vajadzīgiem pielāgojumiem, lai ievērotu 10. pantā izklāstītos principus, ir zvejas piepūles līmeņi, kas, balstoties uz zinātnisko informāciju, ir novērtēti kā atbilstoši nozvejai, kas laikposmā 2009.–2011. gads gūta attiecīgajā dziļūdens zvejas veidā iepriekšējo divu kalendāro gadu laikā.

Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētos zvejas piepūles līmeņus, I Pielikumā iekļautās sugas, kurām 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro vēlāk, kā minēts šā pielikuma ceturtajā slejā, ņem vērā tikai, sākot ar .. (25) . [Gr. 77]

2.a  Dziļūdens zvejas veidam paredzētajos zvejas piepūles limitos ņem vērā iespējamo šo zvejniecību nozvejas sastāvu un tos nosaka tādus, lai nodrošinātu visu nozvejoto sugu ilgtermiņa ilgtspējību . [Gr. 78]

3.  Nosakot zvejas piepūles limitus saskaņā ar 1. un 2. punktu, norāda:

a)  konkrēto dziļūdens zvejas veidu, kam piemēro zvejas piepūles limitu, ņemot vērā reglamentēto zvejas rīku veidu un apjomu , mērķsugas un īpašos mērķa krājumus, dziļumu un ICES zonas vai CECAF apgabalus, kuros var īstenot atļauto piepūli, un [Gr. 79]

b)  zvejas piepūles vienību vai vienību kombināciju , kas izmantojama pārvaldībā, un [Gr. 80]

ba)  metodes un protokolus, lai zvejas pārvaldības periodā uzraudzītu piepūles līmeni un par to ziņotu. [Gr. 81]

12. pants

Papildu pasākumi

1.  Ja saskaņā ar 11. panta 1. punktu ikgadējie zvejas piepūles limiti aizstāj nozvejas limitus, Dalībvalstis attiecībā uz sava karoga kuģiem saglabā vai ievieš šādus papildu pasākumus: [Gr. 82]

a)  pasākumus, lai nepieļautu to kuģu kopējās zvejas kapacitātes pieaugumu, uz kuriem attiecas piepūles limiti vai izskaustu pārzveju un pārmērīgu zvejas kapacitāti ; [Gr. 83]

b)  pasākumus, lai nepieļautu novērstu un līdz minumam samazinātu piezveju, jo īpaši visjutīgāko sugu piezvejas apjoma pieaugumu piezveju , un [Gr. 84]

c)  nosacījumus, lai efektīvi nepieļautu izmetumus. Šo nosacījumu mērķis ir panākt Šie nosacījumi paredz pašos pamatos novērst sugu nevēlamu nozveju un prasa visu uz kuģa esošo zivju izkraušanu, izņemot gadījumu, kad tas būtu pretrunā spēkā esošajiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai kad ir pierādīts, ka ilgtermiņā izdzīvo liela daļa konkrētas sugas pārstāvju, kas izmesti atpakaļ jūrā; [Gr. 85]

ca)  pasākumus, ar kuriem paredz nelegāla, neregulēta un nereģistrēta dziļūdens zvejas veida novēršanu, atturēšanu no tā un izskaušanu. [Gr. 86]

2.  Pasākumi ir spēkā, kamēr pastāv nepieciešamība novērst vai mazināt riskus, kas minēti šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā .punktā. [Gr. 87]

2.a  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par saskaņā ar šā panta 1. punktu pieņemtajiem pasākumiem. [Gr. 88]

3.  Komisija novērtē dalībvalstu pieņemto papildu pasākumu efektivitāti, kad tie ir pieņemti, un pēc tam to dara katru gadu . [Gr. 89]

13. pants

Komisijas pasākumi, ja dalībvalstis nav pieņēmušas papildu pasākumus vai ja tie ir nepietiekami

1.  Saskaņā ar 20. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, kā minēts 12. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā:

a)  ja attiecīgā dalībvalsts līdz ... (26) Komisijai nepaziņo pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 12. pantu; [Gr. 90]

b)  ja saskaņā ar 12. pantu pieņemtie pasākumi pārstāj būt spēkā, lai gan pastāv nepieciešamība novērst vai mazināt 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos riskus.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai precizētu pasākumus, kas papildina ikgadējos piepūles limitus, kā minēts 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 12. panta 3. punktam:

a)  dalībvalstu pasākumi tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar šīs regulas mērķiem vai

b)  dalībvalstu pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem attiecībā uz mērķiem, kas norādīti 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

3.  Komisijas pieņemtie papildu pasākumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šajā regulā izklāstītie mērķi un uzdevumi. Kad Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, pārstāj piemērot jebkādus dalībvalstu pieņemtos pasākumus.

13.a pants

Savienības īpašie pasākumi

Lai novērstu un līdz minimumam samazinātu visjutīgāko sugu piezveju, var tikt pieņemti lēmumi par rīku pārveidošanu vai to apgabalu slēgšanu reālajā laikā, kuros ir liels piezvejas apjoms. [Gr. 91]

IV NODAĻA

KONTROLE

14. pants

Kontroles noteikumu piemērošana daudzgadu plāniem

1.  Regulas (EK) (ES) Nr. 1224/2009 ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] piemērošanas nolūkā šo regulu uzskata par "daudzgadu plānu". [Gr. 92]

2.  Regulas (EK) (ES) Nr. 1224/2009 ../2013 [par kopējo zivsaimniecības politiku] piemērošanas nolūkā dziļūdens sugas uzskata par "sugām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns" un "krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāns". [Gr. 93]

15. pants

Apstiprinātās ostas

1.  Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās ir jāizkrauj vai jāpārkauj visi dziļūdens sugu nozvejas daudzumi, kuru svars ir lielāks par 100 kg. Līdz .. (27) dalībvalstis nosūta Komisijai šo apstiprināto ostu sarakstu. [Gr. 94]

2.  Nevienu dziļūdens sugu nozvejas daudzumu, kas pārsniedz 100 kg, jebkādā nozvejas sastāvā nedrīkst izkraut nevienā vietā, izņemot ostas, kas apstiprinātas dziļūdens sugu izkraušanai .kuras dalībvalstis saskaņā ar šā panta 1. punktu ir apstiprinājušas. [Gr. 95]

3.  Lai visā Savienībā uzlabotu saskaņotību un koordināciju, Komisija nosaka pasākumus kuģiem, apstiprinātajām ostām un attiecīgajām kompetentajām iestādēm attiecībā uz pārbaudes un uzraudzības procedūrām, kas vajadzīgas dziļūdens sugu izkraušanai vai pārkraušanai un izkraušanas vai pārkraušanas datu reģistrēšanai un paziņošanai, ietverot vismaz informāciju par svaru un sugu sastāvu. [Gr. 96]

4.  Kuģi, kas izkrauj vai pārkrauj dziļūdens sugas, ievēro noteikumus un nosacījumus attiecībā uz datu reģistrēšanu un paziņošanu par izkrauto vai pārkrauto dziļūdens sugu svaru un sastāvu un veic visas pārbaudes un uzraudzības procedūras saistībā ar dziļūdens sugu izkraušanu vai pārkraušanu. [Gr. 97]

16. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta , Visu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas neatkarīgi no kuģu garuma iecerējuši izkraut vai pārkraut 100 kg vai vairāk dziļūdens sugu, neatkarīgi no kuģu garuma paziņo savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei un ostas valsts iestādei par minēto nodomu. Kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kas atbild par 12 m vai garāka kuģa darbību, informē kompetentās iestādes vismaz četras stundas pirms paredzētās ierašanās ostā, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā. Tomēr mazus kuģus, kuriem nav elektroniska zvejas žurnāla, un amatierzvejas kuģus no paziņošanas prasības atbrīvo. [Gr. 98]

17. pants

Ieraksti zvejas žurnālā, zvejojot dziļos ūdeņos

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. un 15. pantu, to zvejas kuģu kapteiņi, kuriem ir atļauja saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. vai 3. punktu, iesaistoties dziļūdens zvejā vai zvejojot vairāk nekā 400 m dziļumā:

a)  papīra formāta zvejas žurnālā novelk jaunu līniju pēc katra iemetiena vai,

b)  ja uz tiem attiecas prasība par elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēmas izmantošanu, pēc katra iemetiena izdara atsevišķu ierakstu.

18. pants

Zvejas atļauju anulēšana

1.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. panta 4. punktu, šīs regulas 4. panta 1. un 3. punktā minētās zvejas atļaujas anulē vismaz uz vienu gadu visos šādos gadījumos: [Gr. 99]

a)  zvejas atļaujā paredzēto nosacījumu neievērošana attiecībā uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem, atļautajiem darbības apgabaliem vai, attiecīgajā gadījumā , to sugu nozvejas vai un zvejas piepūles limitiem, kuras ir atļauts zvejot, vai [Gr. 100]

b)  zinātniskā novērotāja neuzņemšana uz kuģa vai neatļaušana paņemt paraugus no nozvejas zinātniskos nolūkos, kā norādīts 19. pantā.

ba)  datu nevākšana, nereģistrēšana un neziņošana saskaņā ar 8. pantu; [Gr. 101]

bb)  kopējās zivsaimniecības politikas prasību neievērošana; [Gr. 102]

bc)  visos Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (28) minētajos gadījumos, jo īpaši ievērojot VII-IX nodaļā iekļautos noteikumus. [Gr. 103]

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja tajā minēto gadījumu iemesls ir force majeure . [Gr. 104]

V NODAĻA

DATU VĀKŠANA UN NOTEIKUMU IEVĒROŠANA [Gr. 105]

19. pants

Noteikumi par datu vākšanu un paziņošanu

1.  Dalībvalstis vāc datus par katru dziļūdens zvejas veidu saskaņā ar noteikumiem par datu vākšanu un precizitātes līmeņiem, kas noteikti Kopienas daudzgadu programmā par bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kas pieņemta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008(29) , un citos pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ieviestas vajadzīgās sistēmas nolūkā atvieglot datu ziņošanu par mērķsugu un piezvejas sugu nozvejām un pierādījumu sniegšanu par atklātajām jutīgajām jūras ekosistēmām. Šādi ziņojumi ir pēc iespējas jāsniedz reālajā laikā. [Gr. 106]

1.a  Dalībvalstis izveido novērotāju īstenotas uzraudzības programmu, lai nodrošinātu attiecīgo datu savlaicīgu un precīzu vākšanu par dziļūdens sugu nozveju un piezveju, atklātajām jutīgajām jūras ekosistēmām un citu informāciju, kas nepieciešama šīs regulas piemērošanas nolūkā. Kuģus, kas izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus un ir saņēmuši atļaujas zvejot dziļūdens sugas, pilnībā uzrauga novērotāji. Pārējie kuģi, kuriem ir atļauts zvejot dziļūdens sugas, novērotāji uzrauga 10 % apmērā. [Gr. 107]

2.  Kuģa kapteinim vai jebkurai citai personai, kas atbildīga par kuģa darbību, ir pienākums uzņemt uz kuģa zinātnisko novērotāju, kuru dalībvalsts ir norīkojusi uz šī kuģa, ja vien tas ir iespējams drošības iemeslu dēļ .saskaņā ar šā panta 4. punktā paredzētajiem konkrētajiem noteikumiem Kapteinis atvieglo zinātnisko novērotāju uzdevumu veikšanu. [Gr. 108 ]

3.  Zinātniskie novērotāji:

a)  veic kārtējos datu vākšanas uzdevumus, kā noteikts 1. punktā; ir kvalificēti veikt pienākumus un uzdevumus, kas ir jāveic zinātniskajiem novērotājiem, tostarp konstatēt dziļūdens ekosistēmās mītošas sugas ; [Gr. 109]

aa)  neatkarīgi reģistrē informāciju par nozveju, kas ir jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, tādā pašā formātā, kādā to reģistrē zvejas žurnālā; [Gr. 110]

ab)  reģistrē visas izmaiņas, kas veiktas 7. pantā paredzētajā zvejas plānā; [Gr. 111]

ac)  dokumentē visas neparedzēti atklātās jutīgās ekosistēmas, tostarp ievāc informāciju, ko var izmantot attiecībā uz šīs zonas aizsardzību; [Gr. 112]

ad)  reģistrē dziļumu, līdz kuram ielaiž rīkus; [Gr. 113]

ae)  attiecīgās kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu 20 dienu laikā pēc novērošanas termiņa beigām, kura kopiju minētās iestādes nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc Komisijas rakstiskā lūguma saņemšanas. [Gr. 114]

b)  nosaka un dokumentē, kāds svars ir ar kuģa zvejas rīkiem uz kuģa paceltajiem akmens koraļļiem, mīkstajiem koraļļiem, sūkļiem vai citiem organismiem, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

3.a  Zinātniskie novērotāji nedrīkst būt:

i)  tā kuģa kapteiņa vai cita virsnieka radinieki, uz kura novērotājs ir norīkots;

ii)  tā kuģa kapteiņa nodarbinātas personas, uz kuru šie novērotāji ir norīkoti;

iii)  kapteiņa pārstāvja nodarbinātas personas;

iv)  nodarbināti uzņēmumā, kurš pieder kapteinim vai viņu pārstāvim;

v)  kapteiņa pārstāvja radinieki. [Gr. 115]

4.  Papildus pienākumiem, kas norādīti 1. punktā, uz dalībvalstīm attiecas īpašas datu vākšanas un ziņošanas prasības, kas ir izklāstītas II pielikumā attiecībā uz dziļūdens zvejas veidu.

4.a  Pateicoties datu vākšanai, var radīt zinātnieku un zvejnieku partnerību un dot ieguldījumu tajā jūras pētniecības jomā, kas attiecas uz jūras vidi, biotehnoloģiju, pārtikas zinātnēm, pārstrādi un ekonomiku. [Gr. 116]

5.  Datus, kas ievākti attiecībā uz dziļūdens zvejas veidu, tostarp visus datus, kas ievākti saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, apstrādā saskaņā ar datu pārvaldības procesu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 199/2008 III nodaļā.

6.  Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis ik mēnesi iesniedz ziņojumus par izmantoto piepūli un/vai nozveju, un šo informāciju norāda par katru zvejas veidu. Šos ziņojumus dara publiski pieejamus . [Gr. 117]

Va nodaļa

FINANSIĀLS ATBALSTS [Gr. 118]

19.a pants

Finansiāls atbalsts zvejas rīku nomaiņai

1.  Zvejas kuģi, kas dziļūdens zvejā izmanto grunts traļus vai pie grunts nostiprinātus žaunu tīklus, ir tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda zvejas rīku nomaiņai un ar to saistītajai kuģa pārveidošanai, kā arī vajadzīgo prasmju apguvei un apmācībai, ja jaunajam rīkam ir pierādāmi labāka selektivitāte attiecībā uz zivju izmēru un sugu, mazāka un ierobežota ietekme uz jūras vidi un jutīgām jūras ekosistēmām un ja Komisija, apspriežoties ar neatkarīgu zinātnisko struktūru, ir atzinusi, ka tas nepalielina kuģa zvejas kapacitāti.

2.  Zvejas kuģi ir tiesīgi saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, lai līdz minimumam samazinātu un, ja iespējams, izskaustu dziļūdens sugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, nevēlamu nozveju.

3.  Viens un tas pats Savienības zvejas kuģis atbalstu var saņemt tikai vienu reizi.

4.  Lai saņemtu finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, ir pilnībā jāievēro šajā regulā, kopējā zivsaimniecības politikā un Savienības vides tiesībās paredzētie noteikumi. [Gr. 119]

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

20. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Komisijai uz nenoteiktu laiku piešķir Pilnvaras pieņemt 3.b panta 2. punktā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no ... (30) . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms triju gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. . [Gr. 120]

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.b panta 2. punktā un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 3.b panta 2. punktu un 13. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

VII NODAĻA

NOVĒRTĒJUMS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Novērtēšana

1.  Sešu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā Komisija līdz .. (31) , balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem un zinātniskajiem ieteikumiem, ko tā pieprasa šajā nolūkā, novērtē šajā regulā noteikto pasākumu ietekmi un nosaka, cik lielā mērā sasniegti 1.  panta a) un b) punktā 1. pantā minētie mērķi. [Gr. 121]

2.  Novērtējumā aplūko tendences šādos aspektos:

a)  kuģi, kas pārgājuši uz tādu zvejas rīku izmantošanu, kam ir mazāka ietekme uz jūras gultni, un izmaiņas izmetumu apjomos panākumi, kas gūti nevēlamas nozvejas novēršanā, samazināšanā līdz minimumam un izskaušanā ; [Gr. 122]

b)  katrā dziļūdens zvejas veidā iesaistīto kuģu darbības joma;

c)  to datu pilnīgums un uzticamība, kurus dalībvalstis krājuma novērtēšanas nolūkā nosūta zinātniskajām struktūrām vai Komisijai īpašu datu sniegšanas pieprasījumu gadījumā;

d)  dziļūdens krājumi, par kuriem ir uzlabojušies zinātniskie ieteikumi;

e)  zvejniecības, kas tiek pārvaldītas tikai saskaņā ar zvejas piepūles limitiem, un papildu pasākumu efektivitāte, lai izskaustu izmetumus un samazinātu visjutīgāko sugu nozveju. [Gr. 123]

ea)  ietekmes novērtējumu kvalitāte saskaņā ar 7. pantu; [Gr. 124]

eb)  to Savienības kuģu un ostu skaits, kuras nepastarpināti ietekmē šīs regulas īstenošana; [Gr. 125]

ec)  to pasākumu efektivitāte, kas ir noteikti, lai nodrošinātu dziļūdens krājumu ilgtspējību un novērstu blakussugu, jo īpaši visjutīgāko sugu, piezveju; [Gr. 126]

ed)  apmērs, kādā jutīgas jūras ekosistēmas ir efektīvi aizsargātas, konkrētajās dziļūdens zonās ierobežojot atļautu zveju, slēdzot zonas, nosakot došanās projām noteikumu un/vai citus pasākumus; [Gr. 127]

ee)  600 metru dziļuma ierobežojuma piemērošana . [Gr. 128]

2.a  Pamatojoties uz šā panta 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā līdz ... (32) izstrādā šīs regulas grozījumu priekšlikumus. [Gr. 129]

22. pants

Pārejas pasākumi

Īpašas zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ir spēkā, līdz tās tiek aizstātas ar dziļūdens sugu zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, bet jebkurā gadījumā tās nedrīkst būt spēkā pēc 2012. gada 30. septembra (33) . [Gr. 130]

23. pants

Atcelšana

1.  Regulu (EK) Nr. 2347/2002 atceļ.

2.  Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētāja

[…] […]

I pielikums

1. iedaļa. Dziļūdens sugas

Zinātniskais nosaukums

Vispārpieņemtais nosaukums

Visjutīgākā (x)

4.  panta 2. punkta c) apakšpunkta atlikta piemērošana

Centrophorus granulosus

Brūnā īsraga haizivs

Centrophorus squamosus

Pelēkā īsraga haizivs

Centroscyllium fabricii

Melnā kaķhaizivs

Centroscymnus coelolepis

Baltacu haizivs

Centroscymnus crepidater

Gardeguna samtainā dzeloņzivs

Dalatias licha

Melnā haizivs

Etmopterus princeps

Lielā laternhaizivs

Apristuris spp

Dziļūdens kaķhaizivis

Chlamydoselachus anguineus

Apmetņa haizivs

Deania calcea

Gardeguna spurainā haizivs

Galeus melastomus

Melnmutes kaķhaizivs

Galeus murinus

Peles kaķhaizivs

Hexanchus griseus

Sešžaunu haizivs

x

Etmopterus spinax

Laternhaizivs

Oxynotus paradoxus

Buru haizivs

Scymnodon ringens

Aszobe

Somniosus microcephalus

Grenlandes haizivs

Alepocephalidae

Alepocephalus Bairdii

Alepocephalus rostratus

Gludgalves

Bērda gludgalve

Garpurna gludgalve

Aphanopus carbo

Melnā mataste

Argentina silus

Ziemeļatlantijas argentīna

Beryx spp.

Beriksas

Chaceon (Geryon) affinis

Dziļūdens sarkanais krabis

x

Chimaera monstrosa

Eiropas himera

x

Hydrolagus mirabilis

Lielacu himera

x

Rhinochimaera atlantica

Asdeguna himera

x

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

Epigonus telescopus

Melnā kardinālzivs

x

Helicolenus dactilopterus

Zilmutes sarkanasaris

Hoplostethus atlanticus

Atlantijas lielgalvis

x

Macrourus berglax

Makrūrzivs

Molva dypterigia

Zilā jūras līdaka

Mora moro

Antimora rostrata

Parastā mora

Zilā antimora

x

Pagellus bogaraveo

Sarkanā zobaine

x

Phycis blennoides

Lielacu diegspuru vēdzele

Polyprion americanus

Poliprions

Reinhardtius hippoglossoides

Grenlandes paltuss

Cataetyx laticeps

x

Hoplosthetus mediterraneus

Vidusjūras ķeizarasaris

x

Macrouridae,

kas nav Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax

Makrūrzivis,

kas nav Coryphaenoides rupestris un Macrourus berglax

Nesiarchus nasutus

Degunainā čūskmakrele

Notocanthus chemnitzii

Dzeloņzutis

Raja fyllae

Raja hyperborea

Raja nidarosiensus

Apaļā raja

Arktiskā raja

Norvēģijas raja

x

Trachyscorpia cristulata

Adatainā skorpēna

2. iedaļa. Sugas, kuras papildus tiek regulētas NEAFC

Brosme brosme

Brosme

Conger conger

Jūraszutis

Lepidopus caudatus

Astainais lepidops

x

Lycodes esmarkii

Esmarka likods

Molva molva

Jūraslīdaka

Sebastes viviparus

Sarkanasaris (Norvēģijas pikša)

[Gr. 131]

II pielikums

Īpašās datu vākšanas un paziņošanas prasības, kas minētas 18. panta 4. punktā.

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka datus, kas savākti par apgabalu, kas ietver Savienības ūdeņus un starptautiskos ūdeņus, pēc tam iedala sīkāk, lai tie attiektos uz Savienības vai starptautiskajiem ūdeņiem atsevišķi.

2.  Ja darbība dziļūdens zvejas veidā pārklājas ar darbību citā zvejas veidā tajā pašā apgabalā, datus par pirmo minēto darbību vāc atsevišķi no datiem par pēdējo minēto darbību.

3.  No izmetumiem ņem paraugus visos dziļūdens zvejas veidos. Paraugu ņemšanas stratēģija attiecībā uz izkrāvumiem un izmetumiem aptver visas sugas, kas uzskaitītas I pielikumā, kā arī sugas, kas pieder jūras gultnes ekosistēmai, piemēram, dziļūdens koraļļi, sūkļi vai citi organismi, kas pieder tai pašai ekosistēmai.

4.  Ja piemērojamais daudzgadu datu vākšanas plāns paredz vākt zvejas piepūles datus, kas izteikti stundās, ko traļi pavadījuši zvejā, un laikā, cik ilgi stacionārie zvejas rīki atradušies ūdenī, dalībvalsts vāc un ir gatava kopā ar šādiem zvejas piepūles datiem iesniegt šādus papildu datus:

a)  zvejas darbību veikšanas vieta, ņemot vērā katru iemetienu atsevišķi, kas noteikta pēc kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem, kurus kuģis nosūtījis zvejas uzraudzības centram;

b)  zvejošanas dziļums, kurā izmanto zvejas rīkus, ja uz kuģi attiecas ziņošana, izmantojot elektronisko zvejas žurnālu. Kuģa kapteinis paziņo zvejošanas dziļumu, ievērojot standartizēto ziņošanas formātu.

4.a  Komisija nodrošina, lai dati tiktu savākti laikus un visās dalībvalstīs saskaņotā veidā un lai tie būtu precīzi, droši un pilnīgi. [Gr. 132]

4.b  Komisija nodrošina savākto datu drošu glabāšanu, padarot tos publiski pieejamus, izņemot ārkārtas situācijās, ja ir nepieciešama atbilstoša aizsardzība un konfidencialitāte un ir darīti zināmi šādu ierobežojumu iemesli. [Gr. 133]

II a pielikums

Ietekmes novērtējumi, kas minēti 7. panta 2. punktā

Ietekmes novērtējumos, ar kuriem konstatē 7. panta 2. punktā minēto dziļūdens zvejas darbību, cita starpā analizē arī:

1.  veiktās zvejas veidu(-s), tostarp kuģu un zvejas rīku veidus, zvejas apgabalus un dziļuma diapazonu, kādā tiks veiktas zvejas darbības, konkrētas mērķsugas un iespējamās piezvejas sugas, zvejas piepūles līmeņus un zvejas ilgumu;

2.  labāko pieejamo zinātnisko informāciju par zivju krājumu pašreizējo stāvokli un pamatinformāciju par ekosistēmām un biotopiem attiecīgajā zvejas apgabalā, ar kuru tiks salīdzinātas turpmākās izmaiņas;

3.  to jutīgo jūras ekosistēmu noteikšanu, aprakstīšanu un kartēšanu, kuras ir vai varētu būt sastopamas attiecīgajā zvejas apgabalā;

4.  datus un metodes, kas tiek izmantotas, lai noteiktu, aprakstītu un novērtētu attiecīgās darbības ietekmi, noteiktu nepilnības zināšanās, kā arī izvērtētu neskaidrības par novērtējumā sniegto informāciju;

5.  zvejas darbību iespējamās ietekmes, tostarp kumulatīvās ietekmes, biežuma, apjoma un ilguma noteikšanu, aprakstīšanu un novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz jutīgām jūras ekosistēmām un mazproduktīviem zivju resursiem attiecīgajā zvejas apgabalā;

6.  ierosinātos ietekmes mazināšanas un pārvaldības pasākumus, kas jāizmanto, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām un nodrošinātu mazproduktīvu zivju resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī pasākumus, kas jāizmanto, lai uzraudzītu zvejas darbību ietekmi. [Gr. 134]

(1)OV C 133, 9.5.2013., 41. lpp.
(2)Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. decembra nostāja.
(3)Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).
(4)Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes .. gada .. Regula (ES) Nr. ../2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, un ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu (EK) Nr. 2004/585 (OV L ..).
(6)OV L 347, 24.12.2009., 6. lpp.
(7)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(8) Padomes Lēmums 81/608/EEK (1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu (OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.).
(9)Padomes Regula (EK) Nr. 734/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 30.7.2008., 8. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(14) 17c Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
(15) Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmums 2005/370/EK (OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.).
(16) Šīs regulas spēkā stāšanās diena.
(17) Pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(18) Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(19) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(20) Četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(21)+ Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(22) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK , ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(25) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(26) Trīs mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(27) 60 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(28) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008. 1. lpp.).
(29) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).
(30) Šīs regulas spēkā stāšanās datums.
(31) Četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(32) Pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(33) Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Pēdējā atjaunošana - 2016. gada 12. jūlijaJuridisks paziņojums