Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3. un 6. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8., 9. un 10. pantu un 19. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 21. pantu,

–  ņemot vērā 1965. gada Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1989. gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām un 1992. gada ANO Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

–  ņemot vērā attiecīgo ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā(1),

–  ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (Pamatlēmums par rasismu un ksenofobiju),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. septembra rezolūciju par romu stāvokli un pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par cīņas pastiprināšanu pret rasismu, ksenofobiju un naida noziegumiem(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (COM(2011)0173) un Eiropadomes 2011. gada 24. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 21. maija paziņojumu „Romu integrācijas valstu stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā” (COM(2012)0226),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 26. jūnija paziņojumu par romu integrācijas valstu stratēģiju īstenošanā veiktajiem pasākumiem (COM(2013)0454),

–  ņemot vērā 2013. gada 26. jūnija Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (COM(2013)0460),

–  ņemot vērā 2011. gada janvārī veikto pētījumu par pasākumiem romu tautības ES pilsoņu stāvokļa uzlabošanai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2012. gada maijā publiskoto Eiropas Pamattiesību aģentūras pārskatu „Romu stāvoklis 11 ES dalībvalstīs”,

–  ņemot vērā 2013. gada 18. septembrī Eiropas Parlamentā notikušo uzklausīšanu par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām;

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. septembra ziņojumu par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES (SWD(2013)0328),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par krīzes ietekmi uz aprūpes pieejamību mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupām(6),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par ieguldījumiem veselības aprūpes jomā (SWD(2013)043),

–  ņemot vērā 2011. gada 8. marta rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. oktobra paziņojumu „Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES” (COM(2009)0567),

–  ņemot vērā Komisijai iesniegto jautājumu par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanā panākto progresu (O-000117/2013 – B7‑0528/2013),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības;

B.  tā kā romi visā Eiropā cieš no diskriminācijas un tā kā viņu sociāli ekonomiskā un pamattiesību situācija daudzos gadījumos ir sliktāka nekā līdzīgā stāvoklī esošo citu tautību cilvēku situācija;

C.  tā kā nesenie notikumi ES dalībvalstī, pret romiem vērstā vardarbība, tas, ka nav pienācīgu integrācijas stratēģiju, naidīgu, pret romiem vērstu izteikumu izmantošana, strukturāla un sistēmiska diskriminācija, nepārprotami Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ES Pamattiesību hartas pārkāpumi, kā arī tas, ka pamattiesību pārkāpumu gadījumos netiek veikta tiesas izmeklēšana un netiek ierosināta lieta, ir pierādījums tam, ka ES aizvien ir izplatīta vēršanās pret romiem un ka pret to ir aktīvāk jācīnās visos līmeņos;

D.  tā kā daudzu romu nabadzība un sociālā atstumtība ir sasniegusi kritisko līmeni, kas ierobežo romu ģimeņu dzīves izredzes un pakļauj romu jauniešus nabadzības riskam jau no agras bērnības;

E.  tā kā citu tautību cilvēku negatīvā attieksme pret romiem un atklāta diskriminācija veicina romu atstumtību;

F.  tā kā aizvien pieaugošā romu izstumšana kaitē izaugsmei un palielina valstu budžeta deficītus;

G.  tā kā sociāla nevienlīdzība un reģionālas atšķirības noved pie lauku apvidos dzīvojošo kopienu dzīves kvalitātes pazemināšanās; tā kā slikti pārvaldīta pilsētvides attīstība pastiprina un veicina pieaugošo nabadzību pilsētās;

H.  tā kā Komisijas 2013. gada paziņojums par romu integrācijas valstu stratēģiju īstenošanā veiktajiem pasākumiem liecina par to, ka dalībvalstīs panāktais progress, īstenojot savas romu integrācijas stratēģijas, ir bijis nenozīmīgs, pat attiecībā uz strukturālu priekšnosacījumu izveidi šo stratēģiju efektīvai īstenošanai;

I.  tā kā 2010. gadā Komisijā izveidotā darba grupa ir izvērtējusi romu integrācijai piešķirto līdzekļu izlietojumu 18 valstīs un konstatējusi, ka dalībvalstis ES līdzekļus neizmanto pienācīgi un ka, neraugoties uz to, ka ES līdzekļiem ir ievērojams romu integrācijas veicināšanas potenciāls, trūkumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī neļauj izmantot šos līdzekļus efektīvai romu sociālajai un ekonomiskajai integrācijai;

J.  tā lielākajā daļā dalībvalstu aizvien vēl nepietiekamā līmenī ir leģitīma romu pārstāvība un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste valstu stratēģiju plānošanā, īstenošanā un īstenošanas uzraudzībā;

K.  tā kā vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšana uz romiem vērsto politikas nostādņu izstrādē, īstenošanā, īstenošanas uzraudzībā un pārskatīšanā, ir būtiski svarīgs elements efektīvā NRIS īstenošanā, jo tās veido to pārvaldības līmeni, kuram ir vislielākā praktiskā atbildība par romu integrāciju, taču šādu iestāžu iesaistes līmenis dalībvalstīs ir zems;

L.  tā kā speciāli šim mērķi paredzēta finanšu resursu piešķiršana būtu jāpapildina ar patiesu politisko gribu no dalībvalstu puses, jo tas ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai stratēģiju īstenošanai, un tā kā tikai dažām dalībvalstīm ir integrēta pieeja ES un valstu līdzekļu piešķiršanai, kamēr citās valsts stratēģijas īstenošana kavējas, jo netiek apgūti ES līdzekļi, īpaši tādēļ, ka trūkst konkrētu pasākumu;

M.  tā kā aizvien nav skaidrs, kāds ir kopējais Eiropas līdzekļu apjoms, kas paredzēts konkrēti romu iedzīvotāju integrācijai; tā kā tādēļ ir būtiski svarīgi, lai Komisija turpinātu uzraudzīt, kā dalībvalstis izlieto ES līdzekļus, un iegūst garantijas, ka šie līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi;

N.  tā kā romu integrācijas pasākumu pienācīga uzraudzība un sistemātiska un konsekventa novērtēšana ir būtiski svarīgs faktors efektīvai NRIS īstenošanai un tā kā mazāk nekā puse dalībvalstu ir paredzējušas kādus mehānismus regulārai ziņošanai un novērtēšanai;

O.  tā kā ES programma paredzēja katrā dalībvalstī izveidot nacionālo romu integrācijas kontaktpunktu un tajā bija uzsvērts, ka šiem kontaktpunktiem jābūt pilnībā spējīgiem efektīvi koordinēt romu integrāciju dažādās politikas jomās;

P.  tā kā dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka romi netiek diskriminēti un ka tiek ievērotas, aizsargātas un veicinātas viņu cilvēktiesības, ko paredz Harta, Eiropas Cilvēktiesību konvencija un ES tiesību akti;

Q.  tā kā romi cieš no diskriminācijas un sociālas atstumtības un īpaša uzmanība būtu jāpievērš romu kopienu nepilngadīgajiem un sievietēm, sevišķi attiecībā uz viņu pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesībām uz izglītību un uz fizisko neaizskaramību, kā arī verdzības un piespiedu darba aizliegumu, kas noteikts Pamattiesību hartas 3. un 5. pantā;

R.  tā kā efektīvai cīņai pret aizspriedumiem un negatīvu attieksmi, kas vērsta pret romiem, ir vajadzīgas spēcīgas informācijas kampaņas, iniciatīvas, kas veicina starpkultūru dialogu un sadarbību, un sabiedrības vairākuma atbalsts romu integrācijai;

S.  tā kā romu tautības Eiropas Savienības pilsoņiem būtu jābūt iespējai pilnībā izmantot tiesības un pienākumus, kas izriet no Eiropas pilsonības;

1.  asi nosoda pret romiem vērsto diskrimināciju un rasismu un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienībā romu tautības cilvēku pamattiesības ne vienmēr tiek ievērotas; aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret diskrimināciju un nodrošināt, ka tiek pienācīgi transponētas un īstenotas attiecīgās ES direktīvas, piemēram, Direktīva 2000/43/EK un Direktīva 2012/29/ES(8);

2.  aicina Komisiju izveidot efektīvu, visas ES mēroga uzraudzības mehānismu, lai uzraudzītu romu pamattiesību ievērošanu, pret romiem vērstus incidentus un naida noziegumus, un apņēmīgi rīkoties, tostarp vajadzības gadījumā uzsākot pārkāpumu procedūras, gadījumos, kad dalībvalstis pārkāpj romu pamattiesības, īpaši gadījumos, kad tiek pārkāptas ekonomiskās un sociālās tiesības, tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli, tiesības uz piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju (tostarp tiesības netikt diskriminētam vairāku iemeslu dēļ), tiesības uz personas datu aizsardzību un aizliegums veidot reģistrus, kas balstīti uz etnisko piederību un rasi;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot tiešsaistes instrumenti, kas palīdzētu vietējām iestādēm izprast un piemērot ES pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības; tomēr nosoda mēģinājumus nelikumīgi ierobežot romu tiesības uz brīvu pārvietošanos un aicina dalībvalstis pārtraukt nelikumīgu izraidīšanu;

4.  nosoda jebkāda veida pret romiem vērstu naidīgu izturēšanos un naidpilnus izteikumus publiskajā un politiskajā retorikā; mudina dalībvalstis atjaunot apņemšanos cīnīties apkarot antičigānismu un atzīt savi vainu NRIS sekmīgas īstenošanas kavēšanā; mudina visas puses atturēties no pret romiem vērstiem, naidu kurinošiem izteikumiem;

5.  aicina dalībvalstis izmeklēt un pārtraukt etnisko profilu veidošanu, policijas iestāžu piekopto un cita veida cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret romiem, nodrošināt, ka aizspriedumu vadīti noziedzīgi nodarījumi ir sodāmi un šie nodarījumi tiek pienācīgi reģistrēti un efektīvi izmeklēti, ka no šādiem nodarījumiem cietušajiem tiek piedāvāta atbilstīga palīdzība un aizsardzība, kā arī izveidot īpašas apmācības programmas policijas un citu publisko iestāžu darbiniekiem, kas strādā ar romu kopienām;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērst to, ka ES dzīvojošajiem romiem bieži nav dzimšanas apliecību;

7.  aicina dalībvalstis efektīvi reaģēt uz romu izstumšanu, īstenojot pasākumus, kas iekļauti NRIS, ar konkrētiem mērķiem, izpildes grafikiem un piešķirtiem budžeta līdzekļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīt romu pārstāvjus un pilsonisko sabiedrību politikas nostādņu veidošanā, pārraudzībā, īstenošanā, īstenošanas uzraudzībā un novērtēšanā attiecībā uz NRIS un projektiem, kas skar romu kopienas, izveidojot mehānismus regulāram un pārredzamam dialogam atbilstīgi principiem, kas iekļauti ES Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību; aicina dalībvalstis savās NRIS norādīt, kā tieši tās plāno iekļaut un iesaistīt romus šajā procesā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus, palielinot romu pārstāvju informētību par iespējām, ko sniedz NRIS, un mudināt viņus aktīvāk piedalīties integrācijas procesā;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai izveidotu spēcīgu romu pilsonisko sabiedrību ar tādām iespējām, zināšanām un prasmi, lai varētu veikt uzraudzību un izvērtēšanu;

9.  aicina Komisiju pastiprināt centienus darbā ar dalībvalstīm, vietējām pašpārvaldēm un citām attiecīgajām struktūrām, lai nodrošinātu efektīvu saziņu attiecībā uz nacionālo stratēģiju īstenošanu un priekšrocībām, ko dod romu sociālā integrācija, veicinātu starpkultūru dialogu un izpratnes veicināšanas kampaņas, ar ko cenšas panākt, lai izbeigtu aizspriedumus un negatīvo attieksmi pret romiem (to panākot ar uzskatu maiņu), un veicināt iniciatīvas, kas gūst vairākuma atbalstu politikai, kas vērsta uz romu integrācijas veicināšanu;

10.  mudina Komisiju un dalībvalstis nacionālajās romu integrācijas stratēģijās (NRIS) uzsvērt dzimumu dimensiju un iesaistīt gan romu sievietes, gan romu jauniešus NRIS īstenošanas un uzraudzības procesā;

11.  mudina dalībvalstis iesaistīt vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes to nacionālo stratēģiju pārskatīšanā, pārvaldībā, īstenošanā un uzraudzīšanā un palīdzēt un sniegt atbalstu vietējām un reģionālajām pašpārvaldes iestādēm attiecībā uz pasākumiem, kas tām nepieciešami veikt, lai īstenotu romu integrāciju visu NRIS pīlāru ietvaros, kā arī attiecībā uz pasākumu, kas vērsti pret diskrimināciju, īstenošanu;

12.  aicina dalībvalstis ar FRA, ANO Attīstības programmas (UNDP) un Pasaules Bankas palīdzību sagatavot dalītus datus par romu sociālekonomisko situāciju, to, kādā pakāpē romi saskaras ar diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ, un pret viņiem izdarītajiem naida noziegumiem, un šo datu sagatavošanā pilnībā ievērot datu aizsardzības standartus un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, un sadarbībā ar Komisiju izstrādāt bāzes rādītājus un izmērāmus mērķus, kas ir būtiski svarīgi stabilai uzraudzības sistēmai, lai nodrošinātu uzticamu atgriezenisko saikni attiecībā uz progresu, kas gūts NRIS īstenošanā un romu situācijas uzlabošanā, īpašu uzmanību veltot nepilngadīgajiem un sievietēm; aicina Komisiju palielināt FRA koordinēšanas lomu un pilnībā izmantot tās iespējas;

13.  aicina Komisiju noteikt dalībvalstīm grafiku un skaidrus un izmērāmus mērķus un rādītājus NRIS īstenošanai saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to spēju apgūt ES līdzekļus un sagatavot valstīm ieteikumus, kas būtu izstrādāti atsevišķi pa valstīm un ņemtu vērā valstu specifiku;

14.  aicina dalībvalstis ņemt vērā nabadzības daudzdimensionālos un teritoriālos aspektus, likt lietā pietiekamus budžeta līdzekļus no valsts budžeta un ES programmām — pirmkārt no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai — inter alia izmantojot kopienu vadītu vietējo attīstību, kopīgos rīcības plānus, integrētās teritoriālās investīcijas un integrētās darbības, lai īstenotu to NRIS izvirzītos mērķus, izstrādāt daudznozaru un vairāku fondu programmas, kas pievēršas vistrūcīgākajiem mikroreģioniem, iekļaut romu integrāciju partnerības nolīgumos plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un izveidot savas darbības programmas vienlīdzīgu iespēju veicināšanai un diskriminācijas un segregācijas nepieļaušanai;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest īpašas dotāciju shēmas mazu un elastīgu fondu veidā kopienas projektiem un vietējo kopienu mobilizēšanai sociālās integrācijas jautājumos;

16.  aicina dalībvalstis saskaņot savu vispārējās izglītības, nodarbinātības, mājokļa un veselības politiku ar NRIS mērķiem;

17.  aicina Komisiju un tās Darba grupu romu jautājumos turpināt izvērtējumus par to, kā dalībvalstis izlieto ES līdzekļus, kas paredzēti romu integrācijai, kā arī par dalībvalstu nacionālās politikas ietekmi uz romu sadzīvi, par konstatēto ziņot katru gadu Parlamentam un Padomei un noteikt šajos ziņojumos konkrētus veidus, kā uzlabot ES fondu selektivitāti; aicina Komisiju atvieglot strukturēta devuma izmantošanu, ko saņem no ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības, un nodrošināt efektīvu sadarbību starp Romu integrācijas platformu un rotējošajām ES prezidentūrām;

18.  aicina Komisiju veikt regulāru ārējo novērtējumu attiecībā uz ES finansējuma ietekmi uz romu sociālo integrāciju un identificēt paraugpraksi un projektus, kas īstenoti ar ES finansējuma palīdzību, un nodrošināt to ilgtermiņa ilgtspēju;

19.  aicina dalībvalstis darboties kopā ar vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādēm, lai pārvarētu teritoriālo segregāciju, apturētu nelikumīgas piespiedu izlikšanu un novērstu romu palikšanu bez mājokļa, kā tas tagad vērojams, un arī izveidot efektīvu un integrējošu mājokļa politiku, tostarp nodrošinot ar pienācīgu mājokli un sociālo un veselības aprūpes palīdzību izlikšanas gadījumā;

20.  aicina dalībvalstis izmantot pilsētplānošanu integrācijai un segregācijas likvidēšanai un attīstīt pilsētu, kuras viszīmīgāk skar sociālā līdzsvara trūkums, infrastruktūru un vides kvalitāti, kā arī nostiprināt saiknes starp pilsētu un lauku teritorijām, lai veicinātu integrējošu attīstību;

21.  aicina dalībvalstis likvidēt segregāciju izglītības jomā un romu bērnu nelikumīgo ievietošanu speciālās skolās attiecīgā gadījumā un radīt nepieciešamo infrastruktūru un mehānismus, ar kuriem veicināt kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem romu bērniem, pievērsties problēmai, ka romu skolēni pamet skolu, šo jautājumu risinot inter alia tādējādi, ka izglītības procesā iesaista vecākus, veicināt agrīnās pirmsskolas izglītības un attīstības pakalpojumu pieejamību romu bērniem, nodrošināt skolotāju apmācību, tā lai viņi spētu pievērsties īpašajām situācijām, kādas var rasties darbā ar romu bērniem, nodrošināt integrējošas atbalsta struktūras, piemēram, privātās apmācības (tutoring) un mentoringu romu audzēkņiem, lai novērstu to, ka viņi pamet mācības sekundārajā vai terciārajā izglītības līmenī, nodrošināt viņiem pieejamību programmai „Erasmus” un sniegt stažēšanās iespējas, lai viņi varētu iegūt pienācīgu darba pieredzi;

22.  aicina Padomi un Komisiju pievērsties jautājumam par to, ka romu vidū ir vērojams augsts bezdarba līmenis, un likvidēt visus šķēršļus nodarbinātības pieejamībai, tostarp izmantojot pastāvošos mehānismus, piemēram, Jaunatnes garantiju un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas; aicina dalībvalstis radīt antidiskriminācijas mehānismus, specializētas apmācību programmas un programmas, ar kurām veicina piekļuvi darba tirgum, tostarp samērīgu romu pārstāvību sabiedriskajos pakalpojumos, mudinot pašnodarbinātību, piesaistot līdzekļus lielāka darbavietu skaita radīšanai nozarēs ar augstāko nodarbinātības potenciālu — piemēram, integrējošā „zaļā” ekonomika, veselības un sociālie pakalpojumi un digitālā ekonomika — un izveidojot partnerības starp valsts iestādēm un darba devējiem;

23.  aicina Eiropas iestādes izveidot stažēšanās programmas un nodarbināt romus visās iestādēs;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērsties pastāvošajām veselības atšķirībām, ar ko sastopas romi, un pastāvošo diskrimināciju attiecībā uz viņu piekļuvi veselības aprūpei, izveidot īpašas mērķprogrammas un piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus no valstu un ES fondiem, īpaši uzsverot bērnu un māšu veselības stāvokli;

25.  aicina dalībvalstis precīzi noteikt nacionālos kontaktpunktus romu integrācijai un šo kontaktpunktu atbildību NRIS īstenošanā, nodrošinot, ka tiem ir pietiekama autoritāte, spēja un politiskais un finansiālais atbalsts, lai varētu efektīvi pildīt savu uzdevumu, kā arī pienācīgas saiknes ar romu kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nodrošināt, ka kontaktpunkti ir pieejami, tos skaidri identificējot, un nodrošināt, ka to saziņa ar ieinteresētajām personām ir pārredzama visos līmeņos;

26.  atgādina dalībvalstīm, ka paraugprakse, piemēram, romu vidutāju programmas un Eiropas Pilsētu un reģionu alianse romu iekļaušanai, ko īsteno Eiropas Padome, ir veiksmīga šajā jomā un tam būtu jāiedvesmo dalībvalstis izrādīt lielāku politisko apņēmību attiecībā uz romu efektīvu integrāciju;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs;

28.  uzsver, ka integrācija notiek divos virzienos un ka visi integrācijas centieni paredz pusēm kopīgi dalītu, bet asimetrisku atbildību, ņemot vērā to iespējas un to ekonomiskos, politiskos un sociālos resursus;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

(1) 1 OV C 298 E, 8.12.2006., 283. lpp. (2) OV C 308 E, 20.10.2011., 73. lpp. (3) OV C 199 E, 7.7.2012., 112. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0090. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0328 (7) OV C 199 E, 7.7.2012., 25. lpp. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.