Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2532(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0145/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 06/02/2014 - 9.7

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0100

Pieņemtie teksti
PDF 226kWORD 29k
Ceturtdiena, 2014. gada 6. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis Ēģiptē
P7_TA(2014)0100B7-0145, 0146, 0147, 0148, 0153 un 0154/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūcija par stāvokli Ēģiptē (2014/2532(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 12. septembra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(1) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku un virzību uz spēcīgāku partnerību — Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem(2) ,

–  ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par pārejas posmā esošo Arābu pavasara valstu aktīvu atguvi(3) ,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Catherine Ashton paziņojumus 2014. gada 24. janvārī par nesenajiem vardarbīgajiem uzbrukumiem Ēģiptē, 2014. gada 19. janvārī par konstitucionālo referendumu Ēģiptē, 2014. gada 11. janvārī par situāciju Ēģiptē pirms konstitucionālo referenduma, 2013. gada 24. decembrī par automašīnās ievietotiem spridzekļiem Mansūrā (Ēģiptē) un 2013. gada 23. decembrī par politisko aktīvistu notiesāšanu Ēģiptē,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 8. februāra secinājumus par Arābu pavasari,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 22. jūlija un 21. augusta secinājumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada rīcības plāns, kā arī Komisijas 2013. gada 20. marta progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Ēģipte,

–  ņemot vērā 2013. gada 8. jūlijā Ēģiptē izdoto konstitucionālo deklarāciju, ierosinot konstitucionālo grozījumu ceļvedi un jaunas vēlēšanas,

–  ņemot vērā Konstitucionālās komitejas izstrādāto Ēģiptes konstitūciju, ko pieņēma referendumā 2014. gada 14. un 15. janvārī,

–  ņemot vērā Ēģiptes pagaidu valdības „Programmu virzības uz demokrātiju saglabāšanai”,

–  ņemot vērā Ēģiptes 2013. gada 24. novembra Likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pagaidu prezidents Adly Mansour 2013. gada 1. decembrī apstiprināja jauno Ēģiptes konstitūciju, par ko bija vienojusies Konstitucionālā komiteja, kuru veido 50 eksperti, tostarp plašs politisko un reliģisko pārstāvju loks, bet kurā nav pārstāvju no Musulmaņu brālības;

B.  tā kā 2014. gada 14. un 15. janvāra referendumā par konstitūciju piedalījās 38,6 % vēlētāju, no kuriem 98,1 % atbalstīja jauno konstitūciju; tā kā gatavošanos referendumam aptumšoja vardarbības un iebiedēšanas gadījumi un to aktīvistu apcietināšana, kuri aicināja balsot „pret”, kā rezultātā publiskās debates pirms referenduma bija vienpusīgas; tā kā saskaņā ar priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Catherine Ashton paziņojumu, lai gan ES nevar pienācīgi izvērtēt referenduma norisi vai pārbaudīt iespējamos pārkāpumus, šķiet, ka tie nav būtiski ietekmējuši tā rezultātu;

C.  tā kā jaunajā Ēģiptes konstitūcijā ir daudz pozitīvu elementu tādās jomās kā pamatbrīvības un cilvēktiesības, minoritāšu aizsardzība un jo īpaši sieviešu tiesības, bet ir arī panti, ar ko bruņotos spēkus atbrīvo no civilās uzraudzības un to budžetu atbrīvo no parlamentārās kontroles, un militārajiem tiesnešiem atļauj tiesāt civilpersonas, vienlaikus citā pantā ierobežo brīvību praktizēt reliģiskos rituālus un izveidot kulta vietas Ābrama reliģiju sekotājiem;

D.  tā kā politiskais saspīlējums un sabiedrības dziļā polarizācija Ēģiptē turpina izraisīt teroristu uzbrukumus un vardarbīgas sadursmes; tā kā kopš 2013. gada jūlija vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir gājuši bojā un vēl vairāk ir ievainoto sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem, kā arī sadursmēs starp bijušā prezidenta M. Morsi pretiniekiem un atbalstītājiem; tā kā tiek ziņots, ka drošības spēki pret protestētājiem izmanto pārmērīgu spēku un tūkstošiem cilvēku ir arestēti un aizturēti, turklāt joprojām valda nesodāmība; tā kā 2013. gada 12. novembrī valstī tika atcelts ārkārtas stāvoklis;

E.  tā kā 2013. gada 8. jūlija konstitucionālā deklarācijā ir noteikts politiskais ceļvedis Ēģiptei; tā kā pretrunā tam, kas bija paredzēts ceļvedī, Ēģiptes pagaidu prezidents Adly Mansour vēlāk pieprasīja, lai vispirms tiktu rīkotas prezidenta vēlēšanas; tā kā pagaidu valdība programmā apstiprināja saistības strādāt, lai izveidotu demokrātisku sistēmu, kas visiem Ēģiptes iedzīvotājiem garantēs tiesības un brīvību, un pabeigt ceļvedi, nodrošinot visu politisko dalībnieku pilnīgu līdzdalību un organizējot referendumu par jauno konstitūciju, kam sekos brīvas un taisnīgas parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kas tiks savlaicīgi rīkotas atbilstoši visiem tiesību aktu noteikumiem;

F.  tā kā pamatbrīvību un cilvēktiesību pārkāpumi Ēģiptē joprojām ir plaši izplatīti; tā kā pret politiskajiem oponentiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem vērsta vardarbība, kūdīšana un vajāšana pirms referenduma palielinājās vēl vairāk; tā kā pēdējo nedēļu laikā tika arestēti un notiesāti daudzi politiskie un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, tostarp Alaa Abdel Fattah un Mohamed Abdel no Ēģiptes Ekonomisko un sociālo tiesību centra, 6. aprīļa kustības līderi Ahmed Maher un Ahmed Douma , kā arī dažādu politisko partiju biedri; tā kā Ēģiptes Nacionālā Cilvēktiesību padome 2014. gada 12. janvārī pēc iepriekšminēto ievērojamo aktīvistu apmeklēšanas Toras cietumā publicēja ziņojumu, kritizējot viņu ieslodzījuma apstākļus un prasot izbeigt slikto izturēšanos pret viņiem; tā kā Žurnālistu aizsardzības komiteja ziņoja, ka kopš 2013. gada jūlija vismaz pieci žurnālisti ir nogalināti, ir notikuši 45 uzbrukumi žurnālistiem un 11 uzbrukumi ziņu aģentūrām un vismaz 44 žurnālisti aizturēti bez apsūdzības ilgstošu pirmstiesas procedūru ietvaros; tā kā 2014. gada 29. janvārī 20 Al-Jazeera žurnālistiem, no kuriem astoņi patlaban ir apcietinājumā un trīs ir no Eiropas, tika izvirzīta apsūdzība par piederību “teroristu organizācijai” vai “nepatiesu ziņu izplatīšanu”;

G.  tā kā Musulmaņu brālība ir atkārtoti atteikusies iesaistīties pagaidu valdības izziņotajā politiskajā procesā un aicināja boikotēt referendumu, bet vairāki tās līderi turpina kūdīt uz vardarbību pret valsts iestādēm un drošības spēkiem; tā kā Ēģiptes pagaidu iestādes aizliedza Musulmaņu brālību, ieslodzīja tās līderus, konfiscēja aktīvus, apklusināja tās plašsaziņas līdzekļus un paredzēja kriminālsodus par dalību tajā, bet šīs kustības Brīvības un tiesiskuma partija turpina pastāvēt; tā kā bijušais prezidents M. Morsi kopš 2013. gada 3. jūlija ir aizturēts un viņam izvirzītas vairākas kriminālapsūdzības;

H.  tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī sociālais taisnīgums un augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir izšķiroši svarīgi faktori virzībā uz atvērtu, stabilu, demokrātisku, brīvu un plaukstošu Ēģiptes sabiedrību; tā kā neatkarīgām arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme šajā procesā un brīviem plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša loma jebkurā demokrātijā; tā kā Ēģiptes sievietes joprojām ir īpaši neaizsargātā situācijā pašreizējā periodā, kad valstī notiek politiskās un sociālās pārmaiņas;

I.  tā kā kopš prezidenta Morsi atstādināšanas pagājušā gada vasarā ir pieaudzis saspīlējums džihādistu attiecībās ar koptu kristiešiem, kam sekoja daudzu koptu baznīcu iznīcināšana; tā kā 2013. gadā Ēģiptē tika reģistrēts vislielākais pret kristiešiem vērstu incidentu skaits pasaulē, plašsaziņas līdzekļiem ziņojot vismaz par 167 gadījumiem; tā kā valstī ir notikuši turpat 500 mēģinājumi slēgt vai iznīcināt baznīcas un vismaz 83 reliģiski motivētu kristiešu slepkavību gadījumi;

J.  tā kā drošības situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies un notiek aizvien vairāk teroraktu un vardarbīgu uzbrukumu drošības spēkiem Sīnāja pussalā; tā kā saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem kopš 2013. gada 30. jūnija vardarbīgos uzbrukumos ir gājuši bojā vismaz 95 drošības dienestu darbinieki;

K.  tā kā tūkstošiem cilvēku, galvenokārt bēgļi no Eritrejas un Somālijas, tostarp daudz sieviešu un bērnu, iet bojā, pazūd vai tiek nolaupīti un turēti kā ķīlnieki pret izpirkuma maksu, tiek spīdzināti, seksuāli izmantoti vai tos nogalina cilvēku tirgotāji šajā reģionā, lai iegūtu orgānus pārdošanai;

L.  tā kā 2013. gada 24. novembra Likumu Nr. 107 par tiesībām uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgām demonstrācijām izraisīja plašu un spēcīgu kritiku Ēģiptē un ārpus tās robežām; tā kā augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ketrīna Eštone 2013. gada 23. decembra paziņojumā norādīja, ka šo likumu daudzi vērtē kā vārda un pulcēšanās brīvību pārāk ierobežojošu; tā kā pēdējo nedēļu laikā, pamatojoties uz šo likumu, tika izkliedēti miermīlīgi protesti un daudzi protestētāji tika aizturēti un paturēti ieslodzījumā;

M.  tā kā Ēģiptes ekonomika piedzīvo milzīgas grūtības; tā kā kopš 2011. gada ir pieaudzis bezdarba un nabadzības līmenis; tā kā, lai valstī panāktu ekonomisko labklājību, ir nepieciešama politiskā stabilitāte, saprātīga ekonomikas politika, korupcijas apkarošana un starptautisks atbalsts; tā kā politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem notikumiem Ēģiptē ir būtiska ietekme visā reģionā un ārpus tā,

N.  tā kā saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku un jo īpaši pieeju „lielāks atbalsts lielākām reformām” ES iesaistes līmenis un mērogs Ēģiptē balstās uz stimuliem un tādējādi ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā valsts ievēro savas saistības demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā,

1.  atkārtoti pauž ciešu solidaritāti ar Ēģiptes iedzīvotājiem un turpina atbalstīt viņu pamatotos centienus nodrošināt demokrātiju un miermīlīgu demokrātisku pāreju uz politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām;

2.  stingri nosoda visus vardarbības, terorisma, musināšanas, vajāšanas un naida kurināšanas aktus, kā arī cenzūru; mudina visus politiskos un drošības spēkus ievērot vislielāko savaldību un izvairīties no provokācijām, lai nepieļautu turpmāku vardarbību, tādējādi ievērojot valsts intereses; izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm;

3.  aicina Ēģiptes pagaidu varas iestādes un drošības spēkus nodrošināt visu iedzīvotāju drošību neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības vai konfesijas, atbalstīt tiesiskumu un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, aizsargāt biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, vārda un preses brīvību, apņemties īstenot dialogu un atteikties no vardarbības, kā arī ievērot un īstenot valsts starptautiskās saistības;

4.  pieņem zināšanai jauno, 2014. gada 14. un 15. janvāra referendumā apstiprināto Ēģiptes konstitūciju, kurai būtu jākļūst par nozīmīgu soli uz priekšu šīs valsts sarežģītajā pārejā uz demokrātiju; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Ēģiptes konstitūcijā ir iekļauta atsauce uz pilsonisko valdību, uzskatu brīvību, visu iedzīvotāju līdztiesību, tostarp sieviešu tiesību uzlabošanu, bērnu tiesību nodrošināšanu, jebkādu spīdzināšanas veidu un izpausmju aizliegumu, jebkādu verdzības veidu aizliegumu un kriminalizēšanu, kā arī uz apņemšanos ievērot Ēģiptes parakstītos starptautiskos cilvēktiesību līgumus; prasa pilnībā un efektīvi ievērot jaunajā konstitūcijā iekļautās pamatbrīvības — tostarp pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību — un cilvēktiesību normas, kā arī nodrošināt to, lai visi minētajās jomās spēkā esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti atbilstu jaunajai konstitūcijai;

5.  tomēr pauž bažas par atsevišķiem jaunās konstitūcijas pantiem, īpaši tiem, kas saistīti ar bruņoto spēku statusu, tostarp 202. pantu, kurā noteikts, ka aizsardzības ministru, kurš ir arī virspavēlnieks, izraugās no bruņoto spēku virsnieku vidus, 203. pantu par bruņoto spēku budžetu, 204. pantu, kurā militāriem tiesnešiem tiek atļauts tiesāt civilpersonas par tādiem noziegumiem, kas ir tieši vērsti pret militāriem objektiem, militārām zonām, militāru aprīkojumu, militāriem dokumentiem un noslēpumiem, bruņoto spēku publiskajiem līdzekļiem, militārām rūpnīcām un militāro personālu, kā arī par noziegumiem, kas saistīti ar militāro dienestu, un 234. pants, kurā noteikts, ka aizsardzības ministru ieceļ ar Bruņoto spēku Augstākās padomes piekrišanu, viņa pilnvaras paliek spēkā divus pilnus prezidenta pilnvaru termiņus, un nav norādīts, kādā veidā un kas var atcelt ministru no amata;

6.  uzsver to, ka referendums par konstitūciju bija iespēja veicināt nacionālo vienprātību un samierināšanos, kā arī institucionālu un politisku stabilitāti valstī; pieņem zināšanai gan to, ka jaunā konstitūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu, gan salīdzinoši nelielo vēlētāju aktivitāti un ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem balsošanas laikā; pauž dziļu nožēlu par pirms, pēc un referenduma laikā notikušajām vardarbīgajām sadursmēm, kurās tika zaudētas dzīvības un gūti ievainojumi;

7.  nosoda visus vardarbības un iebiedēšanas aktus un aicina visus iesaistītos dalībniekus un drošības spēkus valsts interesēs izrādīt savaldību, lai novērstu cilvēku bojāeju vai ievainošanu; mudina Ēģiptes pagaidu valdību nodrošināt ātru, neatkarīgu, nopietnu un objektīvu visu šādu gadījumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības; atgādina pagaidu valdībai par tās pienākumu nodrošināt visu Ēģiptes iedzīvotāju drošību neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem vai reliģiskās piederības, kā arī bezpartejisku pārskatatbildību attiecībā uz atbildīgajiem par vardarbīgiem uzbrukumiem, kūdīšanu uz vardarbību vai attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem;

8.  vēlreiz uzsver, ka samierināšanās un visaptverošs un pilsonisks politiskais process, tajā piedaloties visiem politiskajiem demokrātijas dalībniekiem, ir būtiska Ēģiptes demokrātiskās pārejas procesa sastāvdaļa un ka otrs būtisks solis šajā procesā ir brīvas un godīgas parlamenta un prezidenta vēlēšanas jaunajā Konstitūcijā noteiktā termiņā, kuru rezultātā tiktu pienācīgi pārstāvēti atšķirīgi politiskie uzskati, kā arī sievietes un mazākumtautību kopienas; mudina visus politiskos un sociālos dalībniekus, tostarp bijušā prezidenta Morsi atbalstītājus, izvairīties no vardarbības aktiem, kūdīšanas uz vardarbību vai provokācijām, un sekmēt samierināšanas centienus; prasa atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, kas miermīlīgi īstenojuši savas tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību; uzsver brīvas un taisnīgas tiesas nozīmīgumu attiecība uz visiem ieslodzītajiem; ierosina grozīt tiesu varas likumu, lai nodrošinātu patiesu varas dalīšanu;

9.  prasa nekavējoties pārtraukt valsts iestāžu, drošības spēku vai citu grupējumu īstenotos vardarbības aktus, uzmākšanos vai iebiedēšanu, kas vērsta pret politiskajiem oponentiem, miermīlīgiem protestētajiem, arodbiedrību pārstāvjiem, žurnālistiem, sieviešu tiesību aktīvistiem un citiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem Ēģiptē; aicina veikt nopietnu un objektīvu šo notikumu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; vēlreiz aicina pagaidu valdību garantēt, ka valstī brīvi, bez valdības iejaukšanās, var darboties vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgas arodbiedrības un žurnālisti;

10.  pauž bažas par 2013. gada Likumu, ar kuru reglamentē tiesības uz publisku pulcēšanos, gājieniem un miermīlīgiem protestiem, un mudina Ēģiptes pagaidu iestādes to pārskatīt vai atsaukt, lai garantētu biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās tiesības saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un atbilstību starptautiskajiem standartiem un saistībām;

11.  nosoda nesenos terora aktus pret drošības spēkiem Ēģiptē; pauž dziļas bažas par turpmāko drošības situācijas Sinajā pasliktināšanos un prasa, lai Ēģiptes pagaidu valdība un drošības spēki aktīvāk censtos atjaunot drošību šajā valsts daļā, jo īpaši, apkarojot cilvēktirdzniecību; šajā kontekstā atgādina, ka jaunās Konstitūcijas 89. pants nosaka, ka visi verdzības, apspiešanas, cilvēku piespiedu izmantošanas veidi, seksuālo pakalpojumu tirdzniecība un cita veida cilvēktirdzniecība ir aizliegta un Ēģiptes tiesību akti par to paredz kriminālatbildību;

12.  pauž stingru nosodījumu par vardarbību pret Ēģiptes koptu kopienu un daudzo baznīcu, kopienas centru un uzņēmumu iznīcināšanu visā valstī; pauž bažas par to, ka iestādes, neraugoties uz daudziem brīdinājumiem, neveica pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu koptu kopienu;

13.  prasa Padomei iekļaut Ansar Bayt al-Maqdis — grupējumu, kurš uzņēmās atbildību par vairākiem nesenajiem uzbrukumiem un sprādzieniem Sinajā, Kairā un citur — savā teroristisko organizāciju sarakstā;

14.  aicina Ēģiptes pagaidu iestādes izstrādāt, pieņemt un īstenot tiesību aktus, lai apkarotu visa veida vardarbību, kas balstīta uz dzimumu, tostarp izvarošanu laulībā, un seksuālo vardarbību pret sievietēm, kuras piedalās protestos un demonstrācijās; turklāt aicina Ēģiptes pagaidu iestādes nodrošināt efektīvus un pieejamus pārskatu sniegšanas kanālus un aizsardzības līdzekļus, kuros tiktu ievērotas upuru vajadzības un konfidencialitāte; mudina likvidēt nesodāmību un attiecībā uz noziedzniekiem piemērot atbilstošas kriminālsankcijas;

15.  atzinīgi vērtē Ēģiptes pagaidu valdība pausto vēlmi saskaņā ar Ēģiptes Valsts cilvēktiesību padomes ieteikumu atklāt ANO Augstās cilvēktiesību komisāres reģionālo biroju Kairā un mudina Ēģiptes pagaidu valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu šī biroja atklāšanu;

16.  atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Catherine Ashton un īpašā pārstāvja Bernardino Leona centienus darboties kā starpniekiem starp pusēm, lai rastu risinājumu izkļūšanai no pašreizējās politiskās krīzes; vēlreiz mudina padomi, PV/AP un Komisiju ņemt vērā gan nosacītības principu („vairāk par vairāk”), gan nopietnās ekonomiskās problēmas, ar kurām Ēģipte saskaras savās divpusējās attiecībās, gan Savienības finansiālo atbalstu šai valstij; atkārto savu prasību noteikt skaidrus un kopīgi pieņemtus kritērijus šajā jomā; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos palīdzēt Ēģiptes iedzīvotājiem virzībā uz demokrātijas un ekonomikas reformu;

17.  aicina priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi Catherine Ashton sniegt atskaiti par ES vēlēšanu ekspertu misiju, kas 2014. gada 14. un 15. janvārī Ēģiptē novēroja konstitucionālo referendumu;

18.  aicina Ēģiptes valdību lūgt izvērst ES Vēlēšanu novērošanas misiju, lai tā novērotu arī gaidāmās prezidenta vēlēšanas;

19.  vēlreiz uzsver, ka iepriekšējo diktatoru nolaupīto aktīvu atgūšanas veicināšana ir ES morāls pienākums un politiski ļoti svarīgs jautājums, jo tai ir simboliska nozīme Savienības attiecībās ar dienvidu kaimiņvalstīm;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un Ēģiptes Arābu Republikas valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0379.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0224.

Pēdējā atjaunošana - 2016. gada 14. jūnijaJuridisks paziņojums