Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2013/2114(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0114/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0114/2014

Debates :

PV 27/02/2014 - 9
CRE 27/02/2014 - 9

Balsojumi :

PV 27/02/2014 - 10.16
CRE 27/02/2014 - 10.16

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0179

Pieņemtie teksti
PDF 302kWORD 94k
Ceturtdiena, 2014. gada 27. februāra - Strasbūra Galīgā redakcija
Nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām
P7_TA(2014)0179A7-0114/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūcija par nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām (2013/2114(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(1) ,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū (COM(2012)0372) un tam pievienoto ietekmes novērtējumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 6., 114. un 118. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, jo īpaši 2010. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. C–467/08 Padawan /SGAE , 2010. g., Krājums I–10055, 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā Nr. C–462/09 Stichting de Thuiskopie /Opus Supplies Deutschland GmbH un citi, 2011., Krājums I–05331, 2010. gada 9. februāra spriedumu lietā Nr. C–277/10 Martin Luksan /Petrus van der Let (Krājumā vēl nav publicēts), 2013. gada 27. jūnija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C–457/11 līdz C–460/11 VG Wort /Kyocera Mita un citi (Krājumā vēl nav publicēts) un 2013. gada 11. jūlija spriedumu lietā Nr. C–521/11, Austro Mechana /Amazon (Krājumā vēl nav publicēts),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 24. maija paziņojumu ar nosaukumu „Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā” (COM (2011)0287),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā pēc 2013. gada 31. janvāra António Vitorino sagatavotos ieteikumus, kas izriet no starpniecības procedūras par nodevām par kopēšanu un reproducēšanu privātām vajadzībām,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas darba dokumentu „Autortiesības mūzikas un audiovizuālajā jomā”, kuru apstiprināja 2011. gada 29. jūnijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7–0114/2014),

A.  tā kā kultūra un jaunrade ir bijusi un ir Eiropas identitātes pamats un tām nākotnē būs ievērojama nozīme Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajā attīstībā;

B.  tā kā kultūra un jaunrade ir būtiska digitālajai ekonomikai, tā kā gan augstas kvalitātes, gan ikdienišķa kultūras satura izpausme ir atkarīga no vienlīdzīgas piekļuves Eiropas digitālās izaugsmes sniegtajām iespējām, tā kā apspriešanās liecina par to, ka Eiropas digitālais tirgus vēl nav attaisnojis solījumus attiecībā uz efektīvu izplatīšanu, taisnīgu atlīdzību autoriem un taisnīgu un efektīvu ienākumu sadali kultūras nozarē kopumā, un tā kā, lai risinātu šīs problēmas, jārīkojas ES līmenī;

C.  tā kā digitalizācijai ir ārkārtīgi liela ietekme uz kultūras identitātes paušanu, izplatīšanu un attīstību, tā kā līdzdalības barjeru samazināšana un jaunu izplatīšanas kanālu parādīšanās veicina piekļuvi darbiem un kultūrai un uzlabo darbu apriti, kultūras un jaunrades atklāšanu un atklāšanu no jauna visā pasaulē un sniedz iespējas autoriem un māksliniekiem; tā kā rezultātā ir ievērojami paplašinājušās tirgus iespējas jauniem pakalpojumiem un uzņēmumiem;

D.  tā kā arī digitālajā laikmetā jānodrošina autoru tiesību uz saviem darbiem aizsardzība un tiesības uz atbilstošu atlīdzību par šiem darbiem;

E.  tā kā privāta digitālā kopēšana ir tehnoloģiju attīstības rezultāts, pārejai uz interneta un mākoņdatošanas izmantošanu ir bijusi liela ekonomiska nozīme, un tā kā pašreizējā sistēmā, kurā paredzēta nodeva par kopēšanu privātām vajadzībām, nav pietiekami ņemtas vērā digitālā laikmeta attīstības tendences; tā kā šajā jomā pašlaik nav alternatīva modeļa, kas nodrošinātu atbilstošu atlīdzību tiesību subjektiem un tajā pašā laikā pieļautu kopēšanu privātām vajadzībām; tā kā tomēr ir nepieciešams apspriest šo jautājumu nolūkā aktualizēt kopēšanas mehānismu privātām vajadzībām, padarot to efektīvāku un vairāk ņemot vērā tehnoloģiju attīstību;

F.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū, kuru Parlaments un Padome pieņēma 2014. gada 4. februārī, noteikts, ka autortiesību pārvaldījuma nodrošināšanai īpaša uzmanība jāpievērš to (saņemto) atlīdzību plūsmas pārredzamībai, ko mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saņēmušas, sadalījušas un izmaksājušas tiesību subjektiem, tostarp par kopēšanu privātām vajadzībām;

G.  tā kā Direktīva 2001/29/EK ļauj dalībvalstīm paredzēt reproducēšanas tiesību izņēmumus vai ierobežojumus attiecībā uz audio, vizuālu un audiovizuālu produktu reproducēšanu dažos veidos privātai lietošanai, paredzot taisnīgu atlīdzību, un ļauj patērētājiem valstīs, kuras ir ieviesušas šādu ierobežojumu, brīvi kopēt savus mūzikas vai audiovizuālo materiālu krājumus no viena multivides materiāla vai nesēja citā neierobežotu skaitu reižu, neprasot atļauju tiesību subjektiem, ar noteikumu, ka kopijas paredzētas privātai lietošanai; tā kā šīs nodevas jāaprēķina, pamatojoties uz iespējamo kaitējumu, ko attiecīgā kopēšana privātām vajadzībām nodara tiesību subjektam;

H.  tā kā iekasēto nodevu kopējā summa par kopēšanu privātām vajadzībām 23 no 28 dalībvalstīm ir palielinājusies vairāk nekā trīs reizes, kopš stājusies spēkā Direktīva 2001/29/EK, un saskaņā ar Komisijas aplēsēm pārsniedz 600 miljonus EUR, un tā kā tā ir ievērojama summa, kas paredzēta māksliniekiem;

I.  tā kā šīs nodevas veido tikai ierobežotu daļu no tradicionālo un digitālo nesēju un ierakstīšanas aparatūras ražotāju un importētāju apgrozījuma, kas saskaņā ar aprēķiniem kopā ir vairāk nekā 1000 miljardi EUR;

J.  tā kā, izmantojot daudzas mobilās galaierīces, teorētiski pastāv iespēja kopēt darbus privātai lietošanai, šīs galaierīces tomēr netiek izmantotas šādam mērķim; tādēļ aicina rīkot apspriešanu ilgtermiņā, lai atrastu efektīvāku un mūsdienīgāku modeli, kura pamatā, iespējams, nebūtu kopēja nodeva par ierīcēm;

K.  tā kā materiālu, ko pārdod valsts, kurā piemēro nodevu, valstij, kurā nepiemēro nodevu, cenu salīdzinājums liecina, ka nodevai par kopēšanu privātām vajadzībām nav būtiskas ietekmes uz preču cenām;

L.  tā kā tradicionālo un digitālo nesēju un ierakstīšanas aparatūras ražotāji un importētāji kopš Direktīvas 2001/29/EK stāšanās spēkā iesnieguši tiesā daudzas prasības gan valsts, gan Eiropas līmenī;

M.  tā kā Direktīva 2001/29/EK un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra dalībvalstīm neprasa nodrošināt to, ka tiesību subjekti tieši saņem visu nodevas summu, kas samaksāta par kopēšanu privātām vajadzībām, un tā kā dalībvalstis var ļoti brīvi rīkoties un noteikt, ka daļa no šādas atlīdzības tiek piešķirta netieši;

N.  tā kā nodevu par kopēšanu privātām vajadzībām maksā patērētāji, iegādājoties nesēju vai ierakstīšanas un glabāšanas pakalpojumus, un tāpēc viņiem ir tiesības tikt informētiem par šādas nodevas pastāvēšanu un tās summu; tā kā nodevas summai par kopēšanu privātām vajadzībām būtu jāatspoguļo šāda aprīkojuma un pakalpojumu izmantošanu nolūkā kopēt privātām vajadzībām audio, vizuālu un audiovizuālu materiālu;

O.  tā kā nesēju un aparatūras cenas neatšķiras atkarībā no visā Savienībā piemērojamām nodevu likmēm par kopēšanu privātām vajadzībām, un tā kā gadījums Spānijā 2012. gadā apliecināja, ka pēc nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām atcelšanas nesēju un aparatūras cenas nemainījās;

P.  tā kā dažādie veidi, kādos iekasē nodevu par kopēšanu privātām vajadzībām, tostarp attiecībā uz to, kā šīs nodevas dažādās likmes ietekmē patērētājus un vienoto tirgu; tā kā ir jāizstrādā Eiropas regulējums, kas nodrošinātu augstāku pārredzamības līmeni tiesību subjektiem, aprīkojuma ražotājiem un importētājiem, patērētājiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā, un tā kā, lai digitālajā laikmetā nodrošinātu sistēmas stabilitāti iekšējā tirgū, būtu jāmodernizē atlaižu mehānismi daudzās dalībvalstīs un būtu jāizveido Eiropas sistēma, kas nodrošinātu vienādus nosacījumus tiesību subjektiem, patērētājiem un aprīkojuma ražotājiem un importētājiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem visā Savienībā;

Q.  tā kā dalībvalstīs ieviestajiem mehānismiem, kas paredzēti atbrīvošanai no nodevas un samaksātās atlīdzības atmaksāšanai, ja darbi tiek izmantoti profesionālām vajadzībām, ir jābūt efektīviem; tā kā dažās dalībvalstīs ir nepieciešami šādi pasākumi un tā kā dažās dalībvalstīs pieņemtie tiesu nolēmumi ne vienmēr tiek piemēroti;

R.  tā kā to darbu gadījumā, kas ir gan pieejami, gan nopērkami tiešsaistē, licenču piešķiršana papildina nodevu par kopēšanu privātām vajadzībām sistēmu;

S.  tā kā jo īpaši digitālajā jomā klasiskā kopēšana tiek aizstāta ar tā dēvētajiem straumēšanas modeļiem, kuros ar autortiesībām aizsargāto darbu kopijas netiek saglabātas lietotāja galaierīcē, un tādēļ šādos gadījumos jo īpaši būtu vēlams izmantot licencēšanas modeļus,

Godīga sistēma, kas jāuzlabo un jāsaskaņo

1.  atgādina, ka kultūras nozarē ir 5 miljoni darbavietu un tā rada 2,6 % no Savienības IKP, ka tā ir viens no galvenajiem Eiropas izaugsmes dzinējspēkiem un jaunu un nepārvietojamu darbavietu avots, ka tā veicina inovāciju un ka tā ir efektīvs līdzeklis cīņā pret pašreizējo recesiju;

2.  atgādina, ka autortiesību tiesību aktos cita starpā jānodrošina līdzsvars starp autoru un patērētāju interesēm; šajā sakarībā uzskata, ka visiem Eiropas patērētājiem jābūt tiesīgiem privātām vajadzībām kopēt likumīgi iegūtu saturu;

3.  tāpēc aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai pārskatītu Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, kurā ietverts nosacījums par izņēmumu un ierobežojumu pilnīgu saskaņošanu, cita starpā arī attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām;

4.  uzsver, ka pašreizējā sadrumstalotā autortiesību sistēma ir jāreformē nolūkā uzlabot piekļuvi kultūras un jaunrades saturam un palielināt tā apriti (pasaulē), tādā veidā, lai sniegtu māksliniekiem, autoriem, patērētājiem, uzņēmumiem un auditorijai iespēju gūt labumu no digitālās nozares attīstības, jauniem izplatīšanas kanāliem, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un citām iespējām, jo īpaši budžeta taupības pasākumu laikā;

5.  norāda, ka nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām šobrīd ir ienākumu avots, kura nozīmība dažādām tiesību subjektu kategorijām ir atšķirīga, un ka tā nozīmība būtiski atšķiras arī dažādās dalībvalstīs;

6.  uzskata, ka kopēšanas privātām vajadzībām sistēma ir godīga sistēma, kurā ievērots līdzsvars starp izņēmumu attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām un tiesību subjektu tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, un ka būtu gudri šo sistēmu saglabāt, jo īpaši gadījumos, kad tiesību subjekti nevar tiešā veidā licencēt reproducēšanas tiesības attiecībā uz vairākām iekārtām; uzskata, ka īstermiņā nav alternatīvas šādai līdzsvarotai sistēmai; tomēr uzsver, ka ilgtermiņā nepieciešama apspriešana nolūkā nepārtraukti vērtēt kopēšanas sistēmu privātām vajadzībām, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju un tirgus attīstību, kā arī patērētāju izturēšanos un, ja iespējams, izpētot potenciālās alternatīvas, kas atbilstu mērķim par līdzsvara atrašanu starp izņēmumu noteikšanu attiecībā uz patērētāju veiktu kopēšanu un kompensāciju autoriem;

7.  uzsver, ka valsts nodevu iekasēšanas sistēmas ir ļoti dažādas, jo īpaši attiecībā uz to, kādu veidu produktiem tiek piemērota nodeva un kāds ir šo nodevu apjoms, un ka tas var kropļot konkurenci, kā arī radīt iespēju izvēlēties labvēlīgāko tiesu iekšējā tirgū;

8.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pētījumu par kopēšanas privātām vajadzībām būtiskākajiem elementiem, jo īpaši par „taisnīgas atlīdzības” jēdziena noteikšanu, kas nav skaidri noteikts Direktīvā 2001/29/EK, attiecībā uz „kaitējumu” autoram tiesību subjekta darba neatļautas pavairošanas privātām vajadzībām dēļ; aicina Komisiju vienoties par vienotu pamatu attiecībā uz to, kādiem produktiem šī nodeva piemērojama, un noteikt vienotus kritērijus attiecībā uz panākamu vienošanos par piemērojamām nodevas likmēm par kopēšanu privātām vajadzībām, lai īstenotu sistēmu, kas ir pārredzama, taisnīga un vienveidīga patērētājiem un autoriem;

Par vienreizēju iekasēšanu, patērētāju labāku informēšanu un efektīvākām atlīdzināšanas procedūrām

9.   uzskata, ka nodeva par kopēšanu privātām vajadzībām būtu jāpiemēro visam materiālam un nesējiem, ko izmanto darbu ierakstīšanai un glabāšanai privātām vajadzībām, ja kopēšanas darbības rada autoriem kaitējumu;

10.  uzsver, ka koncepcija par kopēšanu privātām vajadzībām ir skaidri jānosaka attiecībā uz visam materiālam, kā arī jānodrošina lietotājam piekļuve autortiesību aizsargātam saturam uz visiem lietotāja nesējiem pēc vienreizējas samaksas veikšanas; turklāt aicina ievērot tādas dalībvalstīs jau spēkā esošas shēmas kā izņēmumi vai atbrīvojumi no maksas un (to spēja tirgū paralēli funkcionēt) un ļaut tās paralēli izmantot tirgū?;

11.  uzskata, ka nodeva par kopēšanu privātām vajadzībām jāiekasē no ražotājiem vai importētājiem; norāda — ja nodeva tiktu iekasēta no mazumtirgotājiem, tas radītu pārāk lielu administratīvo slogu izplatītājiem, kas ir MVU, un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām;

12.  iesaka pārrobežu darījumu gadījumā nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām iekasēt dalībvalstī, kurā ir pastāvīgā dzīves vieta galapatērētājam, kas produktu iegādājies, kā tas noteikts iepriekš citētajā spriedumā lietā Nr. C–462/09 (Opus );

13.  tālab uzskata – lai nepieļautu jebkādus dubultus maksājumus pārrobežu darījumu gadījumā, būtu jānodrošina, ka nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām par to pašu produktu dalībvalsts kolektīvās pārvaldības organizācijai būtu iespējams iekasēt tikai vienu reizi un ka pārmaksātās nodevas kādā citā dalībvalstī, kas nav galapatērētāja dalībvalsts, būtu jāatlīdzina;

14.  uzskata, ka dalībvalstīm, kurās pašlaik iekasē vai piemēro nodevas, ir jāvienkāršo un jāsaskaņo šo maksājumu tarifi;

15.  aicina visas dalībvalstis vienkāršot nodevu noteikšanas procedūras un tās taisnīgi noteikt kopā ar visām ieinteresētajām personām, lai nodevas būtu objektīvas;

16.  uzsver, ka ir svarīgi patērētājus vairāk informēt par to, kāda nozīme nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām sistēmai ir atlīdzības nodrošināšanā izpildītājiem un kultūras izplatīšanā; mudina dalībvalstis un tiesību subjektus īstenot kampaņas, kuras informē par nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām pozitīvo ietekmi;

17.  uzskata, ka patērētāji jāinformē par viņu maksāto nodevu summu, mērķi un izmantošanu; attiecīgi iesaka Komisijai un dalībvalstīm apspriesties ar ražotājiem, importētājiem, mazumtirgotājiem un patērētāju apvienībām, lai panāktu, ka šī informācija patērētajiem ir nepārprotami pieejama;

18.  mudina dalībvalstis pieņemt pārredzamākus noteikumus attiecībā uz atbrīvojumu no maksas kopēšanai profesionālām vajadzībām, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru šajā gadījumā, tostarp arī praktiski, netiek piemērotas nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām;

19.  prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām nekad nav jāmaksā gadījumos, kad minētie nesēji tiek izmantoti profesionālām vajadzībām, un ka dažādās sistēmas nodevu par kopēšanu profesionālām vajadzībām atmaksāšanai tiek aizstātas ar sistēmām, kas garantē, ka šiem lietotājiem nodeva vispār nav jāmaksā;

Izmantojuma pārredzamība

20.  atzinīgi vērtē nesen pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu, kurā atbalstīta tās atlīdzības plūsmu labāka pārredzamība, ko saņēmušas, sadalījušas un tiesību subjektiem izmaksājušas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, piemēram, publicējot tādu gada pārredzamības ziņojumu, kurā ietverts īpašs ziņojums par iekasēto summu izlietojumu sociālajām un kultūras vajadzībām;

21.  aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku pārredzamību par to summu piešķiršanu, kas iegūtas no nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām;

22.  prasa dalībvalstīm paredzēt, ka vismaz 25 % no summām, kas iegūtas, iekasējot atlīdzību par kopēšanu privātām vajadzībām, jāizlieto jaunrades un izpildītājmākslas atbalstam un radīšanai;

23.  aicina dalībvalstis publicēt ziņojumus, kuros atvērtā formā aprakstīts šis izlietojums, un interpretējamus datus;

24.  mudina kultūras un izpildītājmākslas pasākumu organizatorus, nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām saņēmējus, vairāk informēt mērķauditoriju par šīm subsīdijām;

Aizsardzības tehniskie līdzekļi

25.  norāda, ka izņēmums attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām sniedz iedzīvotājiem tiesības brīvi kopēt savus mūzikas un audiovizuālo darbu krājumus no viena nesēja vai multivides materiāla citā, neprasot atļauju tiesību subjektiem, ja vien kopijas paredzētas privātai lietošanai;

26.  uzskata, ka jo īpaši digitālajā laikmetā būtu jāatļauj izmantot tehniskos aizsardzības līdzekļus, lai atkal radītu līdzsvaru starp kopēšanas brīvību attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām un ekskluzīvām kopēšanas tiesībām;

27.  uzsver, ka tehniskie aizsardzības pasākumi nedrīkst radīt šķēršļus patērētāju īstenotai kopiju tirdzniecībai vai taisnīgas atlīdzības izmaksai tiesību subjektiem par kopēšanu privātām vajadzībām;

Licences

28.  konstatē – neskatoties uz to, ka reizēm tiek veikta darbu straumēšana, tomēr turpinās lejupielāde, uzglabāšana un kopēšana privātām vajadzībām ; uzskata, ka sistēma nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām joprojām ir nozīmīga tiešsaistes vidē; tomēr uzsver, ka licencēšanas modeļiem vienmēr būtu jādod priekšroka, ja ar autortiesībām aizsargātie darbi nav pieejami, nodrošinot labuma gūšanu visiem tiesību subjektiem nesējos un ierīcēs;

29.  tādējādi uzsver, ka izņēmuma attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām mērķis ir piemērot to noteiktiem tiešsaistes pakalpojumiem, tostarp noteiktiem mākoņdatošanas pakalpojumiem;

Jauni uzņēmējdarbības modeļi digitālajā vidē

30.  prasa Komisijai izvērtēt, kā kopēšanas privātām vajadzībām sistēmu ietekmē mākoņpakalpojumi, kas piedāvā iespēju reproducēt un glabāt darbus privātām vajadzībām, ar mērķi noteikt, vai un kā šādos gadījumos šīs privātām vajadzībām paredzētās aizsargāto darbu kopijas būtu jāņem vērā kompensācijas mehānismos;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 30. maijaJuridisks paziņojums