(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0044),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0034/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. novembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0140/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Nelikumīgi iegūto naudas līdzekļu plūsmas, veicot naudas līdzekļu pārskaitījumus, var kaitēt kaitē finanšu sektora struktūrai, stabilitātei un reputācijai un apdraudēt apdraud iekšējo tirgu un starptautisko attīstību un tieši vai netieši grauj iedzīvotāju uzticību tiesiskas valsts principa ievērošanai. Terorisms vājinaun organizētās noziedzības finansēšana joprojām ir nozīmīga problēma, kas būtu jāatrisina Savienības līmenī. Terorisms un organizētā noziedzība kaitē demokrātiskām institūcijām un grauj mūsu sabiedrības pašus pamatus. Slepenas korporatīvās struktūras, kas darbojas slepenību atbalstošās jurisdikcijās, kuras bieži tiek dēvētas par nodokļu oāzēm, vai tādas izmanto, ievērojami veicina nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu plūsmas. Naudas līdzekļu pārskaitījumu sistēmas precizitāti, integritāti un stabilitāti un uzticību finanšu sistēmai kopumā var ir nopietni apdraudēt noziedzniekuapdraudēta, noziedzniekiem un viņu sabiedroto centienisabiedrotajiem cenšoties noslēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt naudas līdzekļu pārskaitījumus noziedzības vai terorisma mērķiem. [Gr. 1]

(2)  Ja vien Savienības un starptautiskā līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, personas, kuras legalizē nelikumīgi iegūtos līdzekļus un finansē terorismu, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, var mēģināt izmantot izmanto kapitāla aprites brīvību, ko ietver integrētā finanšu telpa. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ietvaros notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu īstenošanas pasaules mērogā mērķis ir novērst regulējuma arbitrāžu un konkurences kropļojumus. Savienībai ar savu rīcības mērogu būtu jānodrošina FATF 2012. gada februārī pieņemtā 16. ieteikuma par elektroniskajiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem vienota transponēšana visā Savienībā un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem dalībvalstu iekšienē un pārrobežu maksājumiem starp dalībvalstīm. Dalībvalstu nekoordinēta rīcība saistībā ar naudas līdzekļu pārrobežu pārskaitījumiem pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu raitu darbību Savienības līmenī un tādējādi kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā. [Gr. 2]

(2a)  Šīs regulas īstenošana un īstenošanas kontrole, tostarp FATF 16. ieteikuma īstenošana un īstenošanas kontrole, nedrīkstētu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vai to pakalpojumus izmantojošiem iedzīvotājiem radīt nepamatotas vai nesamērīgas izmaksas, un visā Savienībā būtu pilnībā jānodrošina legālā kapitāla aprite. [Gr. 3]

(3)  Savienības 2008. gada 17. jūlija pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā tika norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst terorisma finansēšanu un personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, neļaut izmantot pašiem savus finanšu resursus. Atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un cenšas panākt vienotu izpratni par to, kā šie ieteikumi būtu jāīsteno. Savienības pārskatītajā stratēģijā norādīts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā FATF locekļi un FATF pielīdzināmas reģionālās struktūras īsteno šos ieteikumus, un ka no šī viedokļa būtiski ir tas, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

(4)  Lai novērstu terorisma finansēšanu, ir pieņemti pasākumi ar mērķi iesaldēt konkrētu personu, grupu un organizāciju līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp Regula (EK) Nr. 2580/2001(4), un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002(5). Tā paša mērķa dēļ ir veikti arī pasākumi nolūkā pasargāt finanšu sistēmu no naudas līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas terorisma mērķiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../.../ES(6)(7), ietverti vairāki šādi pasākumi. Tomēr iepriekšminētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu un citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām, lai pārskaitītu savus naudas līdzekļus.

(5)  Lai starptautiskajā līmenī sekmētu saskaņotas pieejas izveidi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanaiapkarošanu padarītu efektīvāku, turpmākajās Savienības iniciatīvās būtu jāņem vērā notikumu attīstība šajā līmenī, proti, FATF 2012. gadā pieņemtās starptautiskās normas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu un jo īpaši 16. ieteikums, un pārskatītā skaidrojošā piezīme par tā īstenošanu. [Gr. 4]

(5a)  Īpaša uzmanību būtu jāpievērš LESD 208. pantā noteiktajām Savienības saistībām, lai mazinātu pieaugošo tendenci nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības izbeigt attīstītās valstīs ar stingru pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vērstu regulējumu un tās veikt jaunattīstības valstīs, kurās šis regulējums var būt mazāk stingrs. [Gr. 5]

(6)  Naudas līdzekļu pārskaitījumu pilnīga izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visas maksājumu ķēdes garumā, ir lietderīgi likt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kurai vajadzētu būt precīzai un atjauninātai. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai finanšu iestādes sniegtu atbilstošu, precīzu un atjauninātu informāciju par savu klientu vajadzībām veiktiem pārskaitījumiem, lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. [Gr. 6]

(7)  Šo regulu piemēro, neskarot valstu tiesību aktus, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti(8). Piemēram, personas datus, ko vāc, lai panāktu atbilstību šai regulai, nedrīkst tālāk apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar Direktīvu 95/46/EK. Jo īpaši turpmākai apstrādei komerciāliem mērķiem jābūt stingri aizliegtai. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tādējādi, piemērojot šo regulu, personas datus pārsūtīt uz trešo valsti, kura nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, būtu jāatļauj saskaņā ar 26. panta d) punktu minētajā direktīvā. Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu likti nesaprātīgi šķēršļi apmainīties ar informāciju par vienā no organizācijām notiekošiem aizdomīgiem darījumiem. Šāda norma neskar Savienības un trešo valstu starptautiskos nolīgumus, kuri noslēgti, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp, lai iedzīvotājiem radītu atbilstošas aizsardzības garantijas, nodrošinot līdzvērtīgu vai atbilstošu aizsardzības līmeni. [Gr. 7]

(8)  Uz personām, kuras dokumentus papīra formā vienīgi pārvērš elektroniskos datos un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, neattiecas šīs regulas darbības joma; tā neattiecas arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apmaiņas vai citas atbalsta sistēmas naudas līdzekļu pārsūtīšanai, vai mijieskaita un norēķinu sistēmas.

(9)  No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ietver nelielu risku saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver kredītkartes vai debetkartes, mobilos tālruņus vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) iekārtas, izņemšanu no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumus un naudas līdzekļu pārskaitījumus, ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā. Turklāt, lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmu raksturīgās iezīmes, dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu elektroniskiem “žiro” maksājumiem ar nosacījumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot šo naudas līdzekļu pārskaitījumam atpakaļ maksātājam, kā arī līdzekļu pārvedumiem, kas veikti, izmantojot čekus vai vekseļus. Tomēr atbrīvojumu nedrīkst piemērot, kad debetkarti vai kredītkarti, mobilo tālruni vai citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīci izmanto, lai viena persona pārskaitītu naudu otrai personai. Ņemot vērā tehnoloģiju dinamisko attīstību, būtu jāapsver iespēja Regulas piemērošanas jomā ietvert arī e-naudu un citas jaunās maksājumu metodes. [Gr. 8]

(10)  Lai nepasliktinātu maksājumu sistēmu darbības efektivitāti, pārbaudes prasības naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta būtu jānošķir no prasībām naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta. Lai rastu līdzsvaru starp risku, ka, no vienas puses, darījumi tiek veikti neoficiāli, jo ir noteiktas pārāk stingras identifikācijas prasības, un, no otras puses, ka mazu naudas līdzekļu pārskaitījumi ietver iespējamos terorisma draudus, prasība pārbaudīt, vai informācija par maksātāju ir pareiza, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, būtu jāpiemēro vienīgi atsevišķiem tādu naudas līdzekļu pārskaitījumiempārskaitījumu veicējiem, kas pārsniedz nepārsniedz EUR 1000. Attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem no konta maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam pārbaudīt katram naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienoto informāciju par maksātāju, ja ir ievērotas Direktīvā ..../.../ES(9) noteiktās prasības. [Gr. 9]

(11)  Ņemot vērā Savienības tiesību aktus maksājumu jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009(10), Regulu (ES) Nr. 260/2012(11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/64/EK(12) –, pietiek ar to, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem Savienībā pievieno vienkāršotu informāciju par maksātāju.

(12)  Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt šiem nolūkiem izmantoto līdzekļu izcelsmi, naudas līdzekļu pārskaitījumiem no Savienības uz valstīm ārpus Savienībai būtu jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Minētajām iestādēm būtu jāpiešķir piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju vienīgi nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(12a)  Iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību, apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi. Savienībai būtu jāatbalsta jaunattīstības valstu spēju attīstīšanas programmas, lai šādu sadarbību veicinātu. Būtu jāuzlabo sistēmas, kas paredzētas pierādījumu vākšanai un tam, lai pārkāpumu izmeklēšanai vajadzīgos datus un informāciju darītu pieejamu, nekādā veidā Savienībā nepārkāpjot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus vai pamattiesības. [Gr. 10]

(12b)  Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpiemēro atbilstoši tehniskie un organizācijas pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. [Gr. 11]

(13)  Lai naudas līdzekļu pārskaitījumus no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem varētu veikt taupīgā veidā, vienā sērijveida pārskaitījumā apvienojot vairākus atsevišķus pārskaitījumus no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, šādiem atsevišķiem pārskaitījumiem būtu jāpievieno vienīgi maksātāja konta numurs vai maksātāja unikāls darījuma identifikācijas numurs ar nosacījumu, ka sērijveida pārskaitījumā ir pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju.

(14)  Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota naudas līdzekļu pārskaitījumam, un lai palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, jo sevišķi, ja ir darīšana ar daudziem maksājumu sniedzējiem, lai uzlabotu līdzekļu pārvedumu izsekojamību. Efektīvas pārbaudes par to, ka informācija ir pieejama un ir pilnīga, jo īpaši, ja ir darīšana ar vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var palīdzēt izmeklēšanas procedūras padarīt ātrākas un efektīvākas, kas savukārt uzlabo līdzekļu pārskaitījumu izsekojamību. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm līdz ar to būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu prasīto informāciju, to nosūtot elektroniski vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē. [Gr. 12]

(15)  Sakarā ar potenciālu risku, ka anonīmi naudas līdzekļu pārskaitījumi var tikt izmantoti terorisma finansēšanai, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto pieeju, kas balstīta uz risku, ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst riskus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Attiecīgi maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam pakalpojumu sniedzējam būtu jāizveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras un jāizvērtē riski, lai resursus varētu apzināti veltīt jomām, kurās pastāv liela nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas varbūtība. Šādas efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras gadījumos, kad līdzekļu pārskaitījumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, lai varētu izlemtpalīdzēs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem labāk izlemt, vai minēto pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un kādi ir turpmāk veicamie pasākumi. Gadījumos, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības teritorijas, saskaņā ar Direktīvu [xxxx/yyyy] .../.../ES(13) dati par klientu būtu sevišķi rūpīgi jāpārbauda attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 13]

(16)  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam pastiprināta uzmanība risku izvērtēšanā būtu jāpievērš, ja tiek konstatēts, ka iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai šāda informācija ir nepilnīga, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā .../.../ES(14) ietverto ziņošanas prasību un attiecīgās valsts transponēšanas pasākumiem.

(17)  Noteikumus attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad iztrūkst informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai tā ir nepilnīga, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumus apturēt vai noraidīt tādus naudas līdzekļu pārskaitījumus, kas ir pretrunā civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību noteikumiem. Nepieciešamība sniegt identitātes informāciju par maksātāju vai fizisku personu, juridisku personu, trastu, fondu, kopieguldījumu fondu, pārvaldītājsabiedrību un citu esošu vai nākotnē iespējamu juridisku sistēmu maksājuma saņēmēju ir galvenais faktors, lai izsekotu noziedzniekus, kuri citādi varētu slēpt savu identitāti aiz korporatīvās struktūras. [Gr. 14]

(18)  Kamēr nav novērsti tehniskie ierobežojumi, kuru dēļ starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt neiespējami izpildīt pienākumu nosūtīt visu par maksātāju saņemto informāciju, šiem starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem šāda informācija būtu jāsaglabā. Šādi tehniski ierobežojumi būtu jānovērš, tiklīdz maksājumu sistēmas tiek atjauninātas. Lai pārvarētu tehniskos ierobežojumus, varētu sekmēt SEPA kredīta pārveduma shēmas izmantošanu, veicot pārskaitījumus starp dalībvalstu un trešo valstu bankām. [Gr. 15]

(19)  Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā daudzus mēnešus vai pat gadus pēc naudas līdzekļu sākotnējā pārskaitījuma var būt neiespējami identificēt prasītos datus vai iesaistītās personas, un, lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji saglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Šis periods būtu jāierobežo un jānosaka piecus gadus ilgs, pēc kura visi personas dati būtu jāsvītro, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ilgāka saglabāšana būtu jāatļauj tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un tā nedrīkstētu būt ilgāka par desmit gadiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu saglabātie dati tiktu izmantoti tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem. [Gr. 16]

(20)  Lai cīņā pret terorismu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju, kurus iesniedz tās iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā tie reģistrēti.

(21)  Darbadienu skaits maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī nosaka, cik dienās ir jāatbild uz informācijas pieprasījumu par maksātāju.

(22)  Lai sekmētu šīs regulas prasību izpildi un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē, būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvās sankcijas, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, dalībvalstu pienākums būtu noteikt sankcijas, kas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstīm par tām būtu jāpaziņo Komisijai, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ("EBI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(15); Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) ("EAAPI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010(16); un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) ("EVTI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010(17).

(23)  Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas XXX pantu V nodaļas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(18)(19). [Gr. 17]

(24)  Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no tā, ka šīs regulas piemērošana naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām rada būtisku negatīvu ietekmi uz minēto valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus naudas līdzekļu pārskaitījumus uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(25)  Ņemot vērā grozījumus, kas būtu jāveic 2006. gada 15. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(20), minētā regula skaidrības labad būtu jāatceļ.

(26)  Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un līdz ar to rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(27)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un principu ne bis in idem.

(28)  Lai nodrošinātu jaunā regulējuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu raitu ieviešanu, ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas datumu saskaņot ar Direktīvas .../.../ES(21) transponēšanas termiņu.

(28.a) Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2013. gada 4. jūlijā(22),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu saistībā ar līdzekļu pārskaitīšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā tiek lietotas šādas definīcijas:

(1)  "terorisma finansēšana" ir terorisma finansēšana saskaņā ar Direktīvas .../.../ES(23) 1. panta 4. punktu;

(2)  "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir Direktīvas .../.../ES* 1. panta 2. un 3. punktā minētās nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas darbības;

(3)  "maksātājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas vai nu veic naudas līdzekļu pārskaitījumu no sava konta, vai kas iesniedz naudas līdzekļu pārskaitījuma rīkojumu Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 7. punktā definētais maksātājs; [Gr. 18]

(4)  "maksājuma saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas ir pārskaitāmo naudas līdzekļu iecerētais saņēmējsDirektīvas 2007/64/EK 4. panta 8. punktā definētais maksājumu saņēmējs; [Gr. 19]

(5)  "maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar savu profesionālo darbību sniedz līdzekļu pārskaitīšanas pakalpojumusDirektīvas 2007/64/EK 4. panta 9. punktā definētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs; [Gr. 20]

(6)  "starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs" ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nav ne maksātāja, ne maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un kas maksātāja vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai cita starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja vārdā saņem un pārskaita līdzekļus;

(7)  "naudas līdzekļu pārskaitījums" ir darījums, ko maksātāja uzdevumā elektroniski veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai ar maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību un jo īpaši ar Direktīvā 2007/64/EK definēto naudas pārveduma pakalpojumu un tiešā debeta palīdzību līdzekļus darītu pieejamus maksājuma saņēmējam neatkarīgi no tā, vai maksātājs un maksājuma saņēmējs ir viena un tā pati persona; [Gr. 21]

(8)  "sērijveida pārskaitījums" ir vairāki atsevišķi pārskaitījumi, kas apvienoti pārsūtīšanas nolūkā;

(9)  "unikāls darījuma identifikācijas numurs" ir burtu vai simbolu kombinācija, ko nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar līdzekļu pārskaitīšanai paredzēto maksājumu un norēķinu sistēmu vai ziņojumu apmaiņas sistēmu protokoliem, kas ļauj darījumam izsekot līdz maksātājam un maksājuma saņēmējam;

(10)  "personas līdzekļu pārskaitījums personai" ir darījums starp divām fiziskām personām, kuras kā patērētāji nerīkojas komerciālā, uzņēmējdarbības vai profesionālā nolūkā. [Gr. 22]

3. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz jebkurā valūtā veiktiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko nosūta vai saņem Savienībā reģistrēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

2.  Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kas veikti ar kredītkarti, debetkarti, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu Direktīvā 2014/../ES [Maksājumu pakalpojumu direktīva] definēto digitālo vai informācijas tehnoloģiju (IT) ierīci, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: [Gr. 23]

(a)  karti vai ierīci izmanto, lai veiktu apmaksu par precēm un pakalpojumiem uzņēmumam, īstenojot profesionālus darījumus vai uzņēmējdarbību; [Gr. 24]

(b)  kartes vai ierīces numurs ir pievienots visiem ar darījumu saistītajiem pārskaitījumiem.

Tomēr šo regulu piemēro gadījumos, kad kredītkarti vai, debetkarti vai, priekšapmaksas karti, čeku, mobilo tālruni, e-naudu vai citu digitālo vai IT ierīci izmanto, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus no vienas personas otrai. [Gr. 25]

3.  Šo regulu nepiemēro fiziskām vai juridiskām personām, kuru vienīgā darbība ir papīra dokumentu pārvēršana elektroniskajos datos un kas ir noslēgušas līgumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai tām, kuru vienīgā darbība ir maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņojumu apmaiņas vai citas līdzekļu pārsūtīšanai paredzētas atbalsta sistēmas, vai mijieskaita un norēķinu sistēmu nodrošināšana. [Gr. 26]

Šī regula neattiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem,

(a)  ja saistībā ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem maksātājam no sava konta jāizņem skaidra nauda;

(b)  ja līdzekļi tiek pārskaitīti valsts iestādēm kā maksājums par nodokļiem, naudas sodiem vai citām nodevām dalībvalsts iekšienē;

(c)  ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

II NODAĻA

MAKSĀJUMU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

1.iedaļa

Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

4. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienotā informācija

1.  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksātāju:

(a)  maksātāja vārds un uzvārds;

(b)  maksātāja konta numurs, ja kontu izmanto naudas līdzekļu pārskaitīšanai, vai arī unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja šāds konts šim nolūkam netiek izmantots;

(c)  maksātāja adrese valsts piešķirtais identifikācijas numurs, vai klienta identifikācijas numurs, vai dzimšanas datums un vieta. [Gr. 27]

2.  Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem ir pievienota šāda informācija par maksājuma saņēmēju:

(a)  maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds; un

(b)  maksājuma saņēmēja konta numurs, ja kontu izmanto darījuma īstenošanai, vai unikāls darījuma identifikācijas numurs, ja konts šajā nolūkā netiek izmantots.

3.  Pirms naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piemēro klienta Direktīvā .../.../ES(24) paredzēto pienācīgas rūpības pasākumus un pārbauda 1. punktā minētās informācijas pareizību un pilnību, balstoties uz dokumentiem, datiem vai informāciju, kas iegūta no uzticama un neatkarīga avota. [Gr. 28]

4.  Ja līdzekļus pārskaita no maksātāja konta, uzskatāms, ka 3. punktā minētā pārbaude ir veikta šādos gadījumos:

(a)  ja saistībā ar konta atvēršanu saskaņā ar 11. pantu Direktīvā .../.../ES(25) maksātāja identitāte ir pārbaudīta un minētajā pārbaudē iegūtā informācija ir saglabāta saskaņā ar minētās direktīvas 39. pantu;

vai

(b)  ja uz maksātāju attiecas Direktīvas.../.../ES*12. panta 5. punkts.

5.  Tomēr, atkāpjoties no 3. punkta, attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ko neveic no konta, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav ir pārbauda 1. punktā minētā informācija, ja summa nepārsniedz vismaz tādu līdzekļu pārskaitītāja vārdu, kas nepārsniedz EUR 1000 un nešķiet, ka tā būtu saistīta ar citiem līdzekļu pārskaitījumiem, kas kopā ar attiecīgo pārskaitījumu pārsniedz , un visu informāciju par 1. punktā minēto maksātāju un maksājuma saņēmēju, ja banku operācija ir veikta ar vairākām darbībām, kuras liekas savstarpēji saistītas, vai ja šīs darbības pārsniedz EUR 1000. [Gr. 29]

5. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi Savienības iekšienē

1.  Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja gan maksātāja, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs (-i) ir reģistrēts (-i) Savienībā, līdzekļu pārskaitījuma brīdī norāda norāda tikai pilnu vārdu/nosaukumu un maksātāja un maksājuma saņēmēja konta numuru numuru vai viņa unikālo unikālo darījuma identifikācijas numuru numuru, neskarot Regulas (ES) Nr. 260/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. panta b) apakšpunktā noteiktās informācijas prasības. [Gr. 30]

2.  Neatkarīgi no 1. punkta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs Direktīvas .../.../ES(26) 16. panta 2. vai 3. punktā vai tās III pielikumā minētā konstatētā paaugstināta riska gadījumā pieprasa pilnu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai pēc maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma informāciju par maksātāju vai maksājuma saņēmēju dara pieejamu saskaņā ar 4. pantu trīs darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. [Gr. 31]

6. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi ārpus Savienības

1.  Attiecībā uz sērijveida pārskaitījumiem no viena maksātāja, ja maksājuma saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti ārpus Savienības, 4. panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tajā apvienotiem atsevišķiem naudas līdzekļu pārskaitījumiem, ja minētajā pantā norādītā informācija ir pievienota sērijveida pārskaitījumam un ja atsevišķajiem pārskaitījumiem pievienots maksātāja konta numurs vai viņa unikālais darījuma identifikācijas numurs.

2.  Atkāpjoties no 4. panta 1. un 2. punkta, ja maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, naudas līdzekļu pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000 pievieno šādu informāciju: [Gr. 32 neattiecas uz latviešu valodu]

(a)  maksātāja vārds un uzvārds;

(b)  maksājuma saņēmēja vārds un uzvārds;

(c)  maksātāja un maksājuma saņēmēja konta numurs vai unikālais darījuma identifikācijas numurs.

Šīs informācijas pareizība jāpārbauda vienīgi tad, ja pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

2.iedaļa

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākumi

7. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apstrādes sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti atbilstīgi uz iekšējo riska izvērtēšanu balstītām ļaunprātības apkarošanas procedūrām un attiecīgās ziņojumu apmaiņas un norēķinu sistēmas konvencijām. [Gr. 33]

2.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija:

(a)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, – 5. pantā prasītā informācija;

(b)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju un attiecīgā gadījumā 14. pantā prasītā informācija;

un

(c)  sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar sērijveida pārskaitījumu.

3.  Naudas līdzekļu pārskaitījumiem virs EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārbauda maksājuma saņēmēja identitāti, ja tā identitāte vēl nav pārbaudīta.

4.  Pārskaitījumiem par summu līdz EUR 1000, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams pārbaudīt informāciju par maksājuma saņēmēju, ja vien nepastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu.

Dalībvalstis var samazināt šo robežvērtību vai no tās attiekties, ja saskaņā ar valsts mēroga riska novērtējumu ir ieteikts pastiprināt tādu līdzekļu pārskaitīšanas pārbaudes, kas nav veiktas no konta. Dalībvalstis, kas piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju. [Gr. 34]

4a.  Ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts trešā valstī, kura ir uzskatāma par paaugstināta riska līmeņa valsti, saskaņā ar Direktīvu .../.../ES(27)veic sevišķi rūpīgu pārbaudi attiecībā uz pārrobežu korespondentbanku attiecībām ar šo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 35]

8. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1.  Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, pamatojoties uz Direktīvas .../.../ES(28) 16. panta 2. punktā un III pielikumā minētajiem konstatētajiem riskiem, lai noteiktu, kad izpildīt, noraidīt vai apturēt līdzekļu pārskaitījumu, ja iztrūkst vajadzīgā pilnīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un noteiktu turpmāk veicamos pasākumus. [Gr. 36]

1.a  Jebkurā gadījumā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ievēro visus spēkā esošos normatīvos vai administratīvos aktus, kas reglamentē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, jo īpaši Regulu (EK) Nr. 2580/2001, Regulu (EK) Nr. 881/2002 un Direktīvu .../.../ES(29). [Gr. 37]

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā prasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. [Gr. 38]

2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz prasīto pilnīgo informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju. [Gr. 39]

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

9. pants

Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstīgi maksājumu pakalpojumu sniedzēja izstrādātām uz riska izvērtēšanu balstītām procedūrām iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru vienu no faktoriem, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, īstenojot savas efektīvās, uz riska izvērtēšanu balstītās procedūras, īpašu uzmanību pievērš arī citiem Direktīvas .../.../ES(30) 16. panta un III pielikuma nosauktajiem riska faktoriem un attiecībā uz tiem nosaka attiecīgus pasākumus. [Gr. 40]

3.iedaļa

Starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

10. pants

Informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju saglabāšana pie pārskaitījuma

Starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visa saņemtā naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienotā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju tiek saglabāta pie pārskaitījuma.

11. pants

Pārliecināšanās, vai iztrūkst informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju

1.  Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, vai naudas līdzekļu pārskaitījuma veikšanai izmantotajā ziņojumu apmaiņas sistēmā vai maksājumu un norēķinu sistēmā ailes informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir aizpildītas, izmantojot zīmes vai ievaddatus, kas ir atļauti saskaņā ar attiecīgās sistēmas konvencijām.

2.  Starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir efektīvas procedūras, lai pārliecinātos, vai par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst šāda informācija iztrūkst vai arī tā ir nepilnīga: [Gr. 41]

(a)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Savienībā, – 5. pantā prasītā informācija;

(b)  naudas līdzekļu pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai attiecīgā gadījumā 14. pantā minētā informācija;

un

(c)  sērijveida pārskaitījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības, – 4. panta 1. un 2. punktā minētā informācija saistībā ar sērijveida pārskaitījumu.

12. pants

Naudas līdzekļu pārskaitījumi, ja informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga

1.  Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izveido efektīvas, uz risku izvērtēšanu balstītas procedūras, lai varētu izlemt, vai līdzekļu pārskaitījumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, ja nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un lai varētu noteikt turpmāk veicamos , vai saņemtā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga un veic turpmākos pasākumus. [Gr. 42]

Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka 4. panta 1. un 2. punktā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā norādītā nepieciešamā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju iztrūkst vai ir nepilnīga, vai arī ir ierakstīta, izmantojot zīmes vai ievaddatus saskaņā ar ziņojumu apmaiņas vai maksājumu un norēķinu sistēmu konvencijām, tas vai nu noraida pārskaitījumu, vai nu to aptur un pirms maksājuma operācijas veikšanas pieprasa pilnīgu informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju. [Gr. 43]

2.  Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri nesniedz pieprasīto informāciju par maksātāju, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, kas sākotnēji var ietvert brīdinājumu nosūtīšanu un termiņu noteikšanu, un pēc tam vai nu noraida jebkādus turpmākus naudas līdzekļu pārskaitījumus no šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai lemj par to, vai ierobežot, vai pārtraukt darījumu attiecības ar attiecīgo maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs par šo faktu ziņo iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu.

13. pants

Novērtējums un ziņojumu sniegšana

Starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs iztrūkstošo vai nepilnīgo informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju ņem vērā kā faktoru, izvērtējot to, vai naudas līdzekļu pārskaitījums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai.

14. pants

Tehniskie ierobežojumi

1.  Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts ārpus Savienības un starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas Savienībā.

2.  Ja vien, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekonstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas, nosūtot naudas līdzekļu pārskaitījumus maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, var izmantot maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, kas neļauj naudas līdzekļu pārskaitījumam pievienot informāciju par maksātāju.

3.  Ja, saņemot naudas līdzekļu pārskaitījumu, starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka šajā regulā prasītā informācija par maksātāju iztrūkst vai ir nepilnīga, tas izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem vienīgi tad, ja tas par šo faktu var paziņot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai nu izmantojot ziņojumu apmaiņas sistēmu vai maksājumu sistēmu, kas nodrošina šā fakta paziņošanu, vai arī izmantojot citu procedūru, ja abi maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir akceptējuši attiecīgo saziņas veidu vai vienojušies par to.

4.  Ja starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto maksājumu sistēmu ar tehniskiem ierobežojumiem, tas, saņemot maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumu, trīs darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam dara pieejamu visu saņemto informāciju par maksātāju neatkarīgi no tā, vai tā ir pilnīga.

III NODAĻA

SADARBĪBA UN INFORMĀCIJAS SAGLABĀŠANA

15. pants

Pienākums sadarboties un līdzvērtība [Gr. 44]

1.   Saskaņā ar kārtību, kas noteikta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā maksājumu pakalpojumu sniedzēji un starpnieki maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir reģistrēti, tie pilnībā un nekavējoties atbild tikai uz pieprasījumiem, kurus minētās dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai terorisma finansēšanas apkarošanu, iesniedz saistībā ar šajā regulā pieprasīto informāciju. Tiek pieņemtas īpašas garantijas, nodrošinot, lai, apmainoties ar šādu informāciju, tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības. Nekādām citām ārējām iestādēm vai pusēm nav pieejami maksājumu pakalpojumu sniedzēju glabātie dati. [Gr. 45]

1.a  Tā kā liela daļa nelikumīgo finanšu plūsmu nonāk nodokļu oāzēs, Savienībai būtu jāpalielina tās spiediens uz šīm valstīm, lai sadarbotos nolūkā apkarot šādas prettiesiskas naudas plūsmas un uzlabotu pārredzamību. [Gr. 46]

1.b  Savienībā reģistrēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro šo regulu attiecībā uz meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas darbojas trešās valstīs, kuras netiek uzskatītas par līdzvērtīgām.

Komisijai ir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.a pantu, ar ko ārpus Savienības esošu jurisdikciju tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek atzīts par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. [Gr. 47]

15.a pants

Datu aizsardzība

1.  Attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar šīs regulas regulējumu maksājumu pakalpojumu sniedzēji veic savus uzdevumus šīs regulas piemērošanas nolūkā, ievērojot Direktīvu 95/46/EK transponējošos valstu tiesību aktus.

2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai saskaņā ar šo regulu glabātie dati tiktu izmantoti tikai šajā regulā aprakstītajiem mērķiem un lai tie nekādā ziņā netiktu izmantoti komerciālos nolūkos.

3.  Datu aizsardzības iestādēm ir pilnvaras, tostarp netiešas piekļuves pilnvaras izmeklēt – vai nu ex officio vai pamatojoties uz sūdzību – jebkādus apgalvojumus saistībā ar problēmām personas datu apstrādē. Tam jo īpaši būtu jāietver piekļuve maksājumu pakalpojumu sniedzēja un kompetento valsts iestāžu datu dokumentam. [Gr. 48]

15.b pants

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai uz starptautisku organizāciju, kuras nenodrošina atbilstošu aizsardzības līmeni Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, ir pieļaujama tikai tad, ja:

(a)  tiek piemēroti atbilstoši datu aizsardzības pasākumi un aizsardzības garantijas un

(b)  uzraudzības iestāde pēc šo pasākumu un garantiju novērtēšanas ir devusi iepriekšēju nosūtīšanas atļauju. [Gr. 49]

16. pants

Informācijas saglabāšana

Informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netiek glabāta ilgāk nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar tiesību normām. Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs 4., 5., 6. un 7. pantā norādīto informāciju saglabā ilgākais piecus gadus. 14. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos starpnieks maksājumu pakalpojumu sniedzējs visu saņemto informāciju glabā piecus gadus. Šim periodam beidzoties, personas datus dzēš, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts valsts tiesību aktos, kas nosaka apstākļus, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzēji drīkst saglabāt datus vai arī tiem ir jāsaglabā dati arī turpmāk. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt turpmāku saglabāšanu tikai tad, Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai datus glabātu ilgāk par pieciem gadiem tikai ārkārtas situācijās, ja to prasa apstākļi un ir sniegts pamatojums, un tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Informāciju var saglabāt ilgākais desmit gadus pēc tam, kad ir veikts līdzekļu pārskaitījums un personas datu glabāšanai ir jāatbilst valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK. [Gr. 50]

Maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro atbilstošus tehniskos un organizācijas pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai prettiesisku to iznīcināšanu vai nejaušu to pazušanu, grozīšanu, to neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem. [Gr. 51]

Informāciju, kuru maksātāja, maksājuma saņēmēja un starpnieka pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir ieguvuši par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, beidzoties glabājuma termiņam, dzēš. [Gr. 52]

16.a pants

Informācijas pieejamība un konfidencialitāte

1.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai šīs regulas vajadzībām iegūtā informācija būtu pieejama tikai izraudzītām personām vai ar to iepazīties varētu tikai personas, kurām tas ir nepieciešams, lai kontrolētu uzņemto risku.

2.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai tiktu ievērota apstrādāto datu konfidencialitāte.

3.  Personas, kurām ir piekļuve maksātāja vai maksājuma saņēmēja personas datiem un kuras rīkojas ar tiem, ievēro datu procesu konfidencialitāti un datu aizsardzības prasības.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, lai personas, kuras regulāri iegūst vai apstrādā personas datus, izietu īpašu datu aizsardzības apmācību. [Gr. 53]

IV NODAĻA

SANKCIJAS UN UZRAUDZĪBA

17. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, var piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

3.  Līdz …(31) dalībvalstis paziņo par 1. punktā minētajiem noteikumiem Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai. Tās nekavējoties paziņo Komisijai un EBI, EAAPI un EVTI Apvienotajai komitejai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

4.  Kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sankcijas, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka sankcijas vai pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību saistībā ar pārrobežu rakstura lietām.

18. pants

Īpašie noteikumi

1.  Šo pantu piemēro šādu pārkāpumu gadījumā:

(a)  atkārtoti gadījumi, kad nav iekļauta pieprasītā informācija maksājumu pakalpojumu sniedzējs neiekļauj pieprasīto informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, kas ir pretrunā 4., 5. un 6. pantam; [Gr. 54]

(b)  maksājumu pakalpojumu sniedzēju nopietni pārkāpumi saistībā ar informācijas saglabāšanu saskaņā ar 16. pantu;

(c)  maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav ieviesis efektīvu, uz risku balstītu politiku un procedūras, kā noteikts 8. un 12. pantā;

(ca)  starpnieka maksājumu pakalpojumu sniedzēji nopietni pārkāpj 11. un 12. pantu. [Gr. 55]

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, var piemērot vismaz šādus administratīvus pasākumus un sankcijas:

(a)  publisku paziņojumu, kurā norāda fizisko vai juridisko personu un pārkāpuma būtību;

(b)  rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo darbību un atturēties no tās atkārtošanas;

(c)  maksājumu pakalpojumu sniedzēja gadījumā – pakalpojumu sniedzējam piešķirtās atļaujas atsaukšanu;

(d)  pagaidu aizliegumu visiem maksājumu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras locekļiem vai citām atbildīgajām fiziskajām personām pildīt savus uzdevumus pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

(e)  juridiskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmuma meitasuzņēmums, attiecīgo kopējo gada apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātes uzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

(f)  fiziskas personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz EUR 5 000 000 vai atbilstošā vērtībā attiecīgās dalībvalsts valūtā, kur euro nav oficiālā valūta, ...(32);

(g)  ja var noteikt pārkāpuma rezultātā gūto peļņu vai novērstos zaudējumus, – administratīvo finansiālo sankciju apmērs var būt līdz šīs peļņas vai zaudējumu divkāršai summai.

19. pants

Sankciju publiskošana

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās publisko administratīvās sankcijas un pasākumus, kas noteikti 17. pantā un 18. panta 1. punktā minētajos gadījumos, publisko bez liekas kavēšanās, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda veida publiskošana nopietni neapdraudētu finanšu tirgu stabilitāti tas nepieciešams un ir samērīgi pēc tam, kad ir veikta katra atsevišķā gadījuma izvērtēšana. [Gr. 56]

Ja šāda publiskošana iesaistītajām personām radītu nesamērīgu kaitējumu, kompetentās iestādes sankcijas publisko, ievērojot anonimitāti.

Ja dalībvalsts kompetentās iestāde nosaka vai piemēro administratīvo sodu vai citas 17. un 18. pantā paredzētas sankcijas, tā par šo sodu vai sankciju un par to noteikšanas vai piemērošanas apstākļiem informē EBI. EBI iekļauj šādu paziņojumu administratīvo sodu centrālajā datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(33) 69. pantu, un tai piemēro tās pašas procedūras, kas tiek piemērotas visiem citiem publicētajiem sodiem. [Gr. 57]

20. pants

Kompetento iestāžu piemērotās sankcijas

Nosakot administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sankciju apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

(a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

(c)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi;

(d)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūto peļņu vai novērstos zaudējumu, ciktāl tos var aprēķināt;

(e)  pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var aprēķināt;

(f)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gatavību sadarboties ar kompetento iestādi;

(g)  atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

21. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  Dalībvalstis ievieš efektīvus mehānismus, lai iedrošinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas pārkāpumiem. Atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus piemēro, lai aizsargātu datus pret nejaušu vai pretlikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazušanu, grozīšanu vai nelikumīgu izpaušanu. [Gr. 58]

2.  Šā panta 1. punktā minētie mehānismi aptver vismaz:

(a)  īpašas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

(b)  piemērotu aizsardzību trauksmes cēlājiem un personām, kas ziņo par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem; [Gr. 59]

(c)  personas datu aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas tiek turēta aizdomās kā atbildīga par pārkāpumu, saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

3.  Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ievieš piemērotas iekšējās procedūras, lai darbinieki ar īpaša droša, neatkarīga un anonīma kanāla starpniecību varētu iekšēji ziņot par pārkāpumiem. [Gr. 60]

22. pants

Uzraudzība

1.  Dalībvalstis lūdz kompetentajām iestādēm veikt efektīvu uzraudzību un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas prasību ievērošanu. EBI saskaņā ar Regulas (ES) 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas procesiem, ņemot vērā dalībvalstīs izveidojušos paraugpraksi. [Gr. 61]

1.a  Komisija koordinē un rūpīgi uzrauga šīs regulas īstenošanu attiecībā uz ārpus Savienības esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un vajadzības gadījumā stiprina sadarbību ar trešo valstu iestādēm, kas izmeklē 18. pantā paredzētos pārkāpumus un nosaka par tiem sodus. [Gr. 62]

1.b  Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par IV nodaļas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu gadījumiem, trešo valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tam, kā šo valstu kompetentās iestādes veic izmeklēšanu un nosaka sodus. Ja pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti datu glabāšanas noteikumi, Komisija veic atbilstošus un efektīvus pasākumus, tostarp iesniedz priekšlikumu grozīt šo regulu. [Gr. 63]

22.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 1.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no ...(34).

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 1.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 15. panta 1.a punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. [Gr. 64]

V NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PILNVARAS

23. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas komiteja ("komiteja"). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām pieņemtie īstenošanas noteikumi groza šīs regulas pamatnoteikumus. [Gr. 65]

VI NODAĻA

ATKĀPES

24. pants

Nolīgumi ar Līguma 355. pantā minētajām neminētajām teritorijām vai valstīm [Gr. 66]

1.  Neskarot 15.panta 1.a punktu, Komisija var gadījumos, kad līdzvērtība ir pieradīta, pilnvarot jebkuru dalībvalsti ar kādu no noslēgt nolīgumus ar kādu no Līguma 355. pantā minēto valsti vai teritoriju, kas nav daļa no Savienības teritorijas, noslēgt nolīgumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp attiecīgo valsti vai teritoriju un attiecīgo dalībvalsti varētu uzskatīt par naudas līdzekļu pārskaitījumiem attiecīgās dalībvalsts iekšienē. [Gr. 67]

Šādus nolīgumus var pilnvarot noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

(a)  attiecīgajai valstij vai teritorijai ir monetārā savienība ar attiecīgo dalībvalsti, tā ir daļa no attiecīgās dalībvalsts valūtas teritorijas vai ir parakstījusi monetāro konvenciju ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts;

(b)  maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecīgajā valstī vai teritorijā tieši vai netieši piedalās šīs dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās;

un

(c)  attiecīgā valsts vai teritorija lūdz, lai tās jurisdikcijā esošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemērotu tādus pašus noteikumus kā šajā regulā paredzētie noteikumi.

2.  Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minētos nolīgumus, nosūta pieteikumu Komisijai un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju.

Kamēr saskaņā ar šajā pantā izklāstīto procedūru nav pieņemts lēmums, naudas līdzekļu pārskaitījumus starp šo dalībvalsti un attiecīgo valsti vai teritoriju no dalībvalsts pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā provizoriski uzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem šīs dalībvalsts iekšienē.

Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par nepieciešamu pieprasījuma izvērtēšanai, tā viena mēneša laikā attiecīgi paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pārsūta pieprasījumu pārējām dalībvalstīm.

3.  Trīs mēnešu laikā no 2. punkta ceturtajā daļā minētās paziņošanas Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par to, vai pilnvarot attiecīgo dalībvalsti slēgt šā panta 1. punktā minēto nolīgumu.

Jebkurā gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem 18 mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža Komisijā.

3.a  Attiecībā uz spēkā esošiem atļauju lēmumiem par atkarīgajām vai asociētām teritorijām tiek nodrošināta nepārtrauktība, proti, tas skar Komisijas īstenošanas lēmumu 2012/43/ES(35), Komisijas Lēmumu 2010/259/EK(36) un Komisijas Lēmumu 2008/982/EK(37). [Gr. 68]

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1781/2006 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā pievienoto atbilstības tabulu.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ...(38).

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

25. pantā minētā atbilstības tabula

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp. (2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja. (4) Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 28.12.2011., 70. lpp.). (5) Padomes Regula (EK) Nr. 881/2002 (2002. gada 27. maijs), ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā .../.../ES par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai (OV L […] […]. lpp.). (7) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs, datums un OV atsauce. (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281,23.11.1995., 31. lpp.). (9) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 ( 2012. gada 14. marts ), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK ( 2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.). (13) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (14) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). (18) (19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). (20) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp. (21) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (22) OV C 32, 4.2.2014., 9. lpp. (23) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (24) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (25) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (26) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (27) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (28) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (29) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (30) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas numurs. (31) Divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (32) Šīs regulas spēkā stāšanās diena. (33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.) (34) Divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (35) Komisijas 2012. gada 25. janvāra Īstenošanas Lēmums 2012/43/ES, ar ko Dānijas Karalistei atļauj noslēgt nolīgumus ar Grenlandi un Fēru salām par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Dāniju un katru no šīm teritorijām uzskatītu par pārskaitījumiem Dānijas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 24, 27.1.2012., 12. lpp.). (36) Komisijas 2010. gada 4. maija Lēmums 2010/259/ES, ar kuru Francijas Republikai atļauj noslēgt nolīgumu ar Monako Firstisti par to, lai naudas līdzekļu pārskaitījumus starp Francijas Republiku un Monako Firstisti uzskatītu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Francijas Republikas iekšienē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 112, 5.5.2010., 23. lpp.). (37) Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmums 2008/982/EK ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj slēgt nolīgumus ar Džersijas teritoriālo vienību, Gērnsijas teritoriālo vienību un Menas salu par naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Apvienoto Karalisti un katru no šīm teritorijām, kuri jāuzskata par naudas līdzekļu pārskaitījumiem Apvienotās Karalistes iekšienē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 352, 31.12.2008., 34. lpp.). (38) Pamatojoties uz COD 2013/0025 pieņemtās direktīvas transponēšanas datums.