Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0133/2014

Iesniegtie teksti :

Debates :

PV 10/03/2014 - 15
CRE 10/03/2014 - 15

Balsojumi :

PV 11/03/2014 - 9.24

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0202

Pieņemtie teksti
PDF 421kWORD 131k
Otrdiena, 2014. gada 11. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšana
P7_TA(2014)0202A7-0133/2014
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšanu (2013/2166(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu(1) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)(2) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi)(3) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi)(4) ,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 17. novembra Regulu (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību(5) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/78/ES, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām(6) ,

–  ņemot vērā savu 2013. gada 12. septembra nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz tās mijiedarbību ar Padomes Regulu (ES) Nr. .../..., ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku(7) ,

–  ņemot vērā savu 2013. gada 12. septembra nostāju, lai pieņemtu Padomes Regulu (ES) Nr. …/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai piešķir īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(8) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 3. jūnija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi(9) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(10) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 3. jūnija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi(11) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(12) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 3. jūnija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi(13) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(14) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 18. maija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām(15) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(16) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 25. maija ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu(17) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(18) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2010. gada 25. maija ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai uztic konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību(19) , un savu 2010. gada 22. septembra nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(20) ,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2013. gada 1. marta atzinumu par budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar Eiropas Banku iestādes budžeta īstenošanu 2011. finanšu gadā,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2013. gada 1. marta atzinumu par budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes budžeta īstenošanu 2011. finanšu gadā,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2013. gada 1. marta atzinumu par budžeta izpildes apstiprināšanu saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes budžeta īstenošanu 2011. finanšu gadā,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas 2013. gada 5. septembra atzinumu par Eiropas Savienības vispārējo budžetu 2014. gada finanšu gadam visām iedaļām,

–  ņemot vērā „Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipus”, ko 2012. gada 13. un 14. septembrī atbalstīja Bāzeles Banku uzraudzības komiteja(21) ,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes pieņemtos Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenos atribūtus, kas tika publicēti 2011. gada oktobrī,

–  ņemot vērā Uzraudzības kolēģiju labās prakses principus, ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja izdeva 2010. gada oktobrī(22) ,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 22. janvāra spriedumu lietā C-270/12 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/ Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā Reglamenta 42. pantu un 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetāro lietu komitejas ziņojumu (A7-0133/2014),

A.  tā kā finanšu krīze uzskatāmi parādīja, ka neatbilstoša riska pārvaldība un neefektīva, nevienmērīga un sadrumstalota finanšu tirgu uzraudzība veicināja finanšu nestabilitāti un patērētāju aizsardzības trūkumu finanšu pakalpojumu jomā;

B.  tā kā Eiropas Parlaments stingri atbalstīja Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) izveidei, paredzēja tām vairāk pilnvaru koordinācijas un tiešās uzraudzības jomā un uzskata, ka tās ir galvenie dalībnieki stabilāku un drošāku finanšu tirgu izveidē un ka Savienībai ir nepieciešama stingrāka un saskaņotāka uzraudzība Eiropas līmenī;

C.  tā kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) izveide ir uzlabojusi finanšu uzraudzības kvalitāti un saskaņotību iekšējā tirgū; tā kā tas ir pakāpeniskas attīstības process, kurā Uzraudzības padomes locekļiem galvenā uzmanība būtu jākoncentrē uz Savienības vērtībām un interesēm;

D.  tā kā kopš EFUS izveides mikroprudenciālā uzraudzība Savienībā ir attīstījusies straujāk nekā makroprudenciālā uzraudzība;

E.  tā kā mikroekonomiskās un makroekonomiskās uzraudzības pilnvaras ir lielākoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) ziņā, kurai jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus, kas var rasties saistībā ar ECB uzdevumiem monetārās politikas jomā;

F.  tā kā EUI būtu jānovērš finanšu tirgu sadrumstalotība Savienībā;

G.  tā kā viens no EUI uzdevumiem ir konverģences nodrošināšana un palīdzības sniegšana ikdienas uzraudzības kvalitātes palielināšanā un tā kā nav nepieciešams attīstīt izpildes rādītājus, ar kuru palīdzību galvenā uzmanība tiek pievērsta ikdienas uzraudzībā sasniegtajam regulatīvās darbības rezultātiem;

H.  tā kā EUI ir lielā mērā izpildījušas savu uzdevumu sniegt ieguldījumu likumdošanas procedūrās un ierosināt tehniskus standartus;

I.  tā kā — lai gan regulas, ar kurām ir izveidotas EUI, ir gandrīz identiskas — to piemērošanas jomas ir attīstījušās ļoti atšķirīgi;

J.  tā kā attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem (RTS) un īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS) Komisijai ir jāpieņem grozīti vai negrozīti EUI ierosinātie RTS vai ITS projekti un noviržu no šiem projektiem gadījumos būtu jāsniedz detalizēti iemesli;

K.  tā kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) īstenotā tiešā kredītreitingu aģentūru uzraudzība var uzlabot uzraudzības kvalitāti šajā jomā;

L.  tā kā regulatīvos tehniskos standartus pieņem kā deleģētus aktus un tie garantē EUI iesaistīšanos jomās, kurās tām ir lielāka tehniskā pieredze zemāka līmeņa tiesību aktu izstrādē;

M.  tā kā Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējās vienošanās par deleģētiem aktiem 2. punktā ir noteikts, ka minētās trīs iestādes sadarbojas visas deleģēto aktu pieņemšanas procedūras laikā, lai deleģētās pilnvaras tiktu netraucēti īstenotas un lai Parlaments un Padome varētu tās efektīvi kontrolēt;

N.  tā kā vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveide bija svarīgs solis virzībā uz banku saskaņotu uzraudzību euro zonā un parējās dalībvalstīs, kas piedalās šajā mehānismā;

O.  tā kā VUM izveidei ir ļoti svarīga ietekme uz iestāžu mikroprudenciālo un makroprudenciālo uzraudzību Savienībā, ņemot vērā Eiropas Centrālajai bankai piešķirtās pilnvaras šajās jomās;

P.  tā kā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) sniedza noderīgus makroekonomiskus ieteikumus attiecībā uz likumdošanas procesu, kurus Komisija un abi likumdevēji tikai daļēji ņēmuši vērā tādās jomās kā naudas tirgus fondi, kapitāla prasības, Hipotekāro kredītu direktīva vai Maksātspējas II direktīvā(23) paredzētie simetriskie ilgtermiņa garantiju pasākumi;

Q.  tā kā ESRK nav obligātu pienākumu likumdošanas procesā, pat gadījumos, kad tiek skarti makroekonomiski jautājumi;

R.  tā kā Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai ir bijusi būtiska un konstruktīva loma ESRK darba kārtības noteikšanā, it īpaši mudinot ESRK pievērst pastiprinātu uzmanību pretrunīgiem un izšķiroši svarīgiem jautājumiem;

S.  tā kā likumdevējas iestādes un Komisija varēja būt ņēmušas vērā dažus no ESRK priekšlikumiem, ja tie būtu sniegti agrākā likumdošanas procesa posmā;

T.  tā kā ESRK tika izveidota finanšu krīzes laikā, lai novērstu turpmākas krīzes un saglabātu finanšu stabilitāti;

U.  tā kā ESRK nekad nav sniegusi paziņojumu par sistēmisko risku, ko rada ļoti zemas procentu likmes, kas tiek piemērotas pārāk ilgā laikposmā;

V.  tā kā monetārā politika var būtiski ietekmēt kredīta un aktīvu cenu „burbuļus” un tāpēc var rasties interešu konflikts starp ECB monetāro politiku un ESRK darbību;

W.  tā kā, ņemot vērā Komisijas pirmos priekšlikumus, ESRK darbinieku skaitam bija jābūt vismaz divas reizes lielākam par tās faktisko darbinieku skaitu un tā kā kvalificētu darbinieku skaita svārstības kaitē ESRK darbam;

X.  tā kā EVTI nav ņēmusi vērā ESRK paziņojumus par Eiropas tirgu infrastruktūras regulu;

Y.  tā kā ESRK izveide ārpus ECB saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 130. pantu tai neļautu adresēt Eiropas Centrālajai bankai atzinumus, ieteikumus vai brīdinājumus;

Z.  tā kā ESRK struktūra un tās lēmējinstitūcijas apmērs neļauj ātri pieņemt lēmumus;

AA.  tā kā ESRK Ieteikums Nr. 2011/3 paredz, ka centrālajām bankām vajadzētu būt galvenajai lomai makroprudenciālajā uzraudzībā un līdz ar to centrālo banku pārstāvjiem noteikti vajadzētu būt ESRK lēmumu pieņemšanas institūciju locekļiem;

AB.  tā kā dalība ESRK stingri balstās uz centrālajām bankām, kurām ir svarīga loma, bet arī līdzīgas perspektīvas;

AC.  tā kā lielākā daļa nozaru tiesību aktu, ar kuriem EUI tiek piešķirta konkrēta kompetence, vēl nav stājusies spēkā, tādējādi padarot par neiespējamu EUI vienādā mērā pildīt savus pienākumus;

AD.  tā kā tiesību akti par finanšu tirgiem, finanšu pakalpojumiem un finanšu produktiem ir ļoti sadrumstaloti un daudzie juridiskie teksti rada nepilnības, pārskatu sniegšanas pienākumu dublēšanos, institucionālu diverģenci un regulatīvo pārklāšanos un var izraisīt neplānotas sekas un negatīvu ietekmi uz reālo ekonomiku;

AE.  tā kā ASV izveidoja federālo biroju patērētāju finanšu aizsardzībai, piešķirot tam spēcīgas pilnvaras;

AF.  tā kā pārredzamība un neatkarība ir svarīgs labas pārvaldības elements un ir svarīgi palielināt EUI darbības pārredzamību un to neatkarību;

AG.  tā kā — lai gan EUI kopumā strādā pārredzami, sniedzot informāciju savās tīmekļa vietnēs, ir jāpalielina pārredzamība attiecībā uz to darbu un progresu konsultāciju un priekšlikumu jomā, kā arī jāsniedz vairāk informācijas par semināriem un darba grupām;

AH.  tā ka Komisija ir oficiāli un neoficiāli iesaistīta EUI darbībās, tās iesaiste vēl nav pārredzama un tās loma būtu jāsaskaņo ar Parlamenta un Padomes lomu, lai netiktu apšaubīta EUI neatkarība;

AI.  tā kā labums, ko sniedz ieinteresēto personu grupu ieguldījums EUI darbā, šķiet, ir neliels;

AJ.  tā kā pārredzamības palielināšanai ir ļoti liela nozīme, lai ieinteresēto personu grupas varētu izstrādāt labi pārdomātus un praksē piemērojamus noteikumus par finanšu tirgiem, un sadarbība ar tirgus dalībniekiem būtu efektīvāka, ja šīs grupas būtu struktūras un tām uzticēto uzdevumu ziņā pārredzamākas;

AK.  tā kā EUI būtu jāsniedz atbalsts Komisijai, pārredzamā veidā darot pieejamas savas specializētās zināšanas par finanšu pakalpojumiem;

AL.  EUI būtu jāpalīdz Komisijai un likumdevējiem, novērtējot to, kādā mērā tiesību akti atbilst to regulatīvajiem mērķiem, un pārredzamības labad šis novērtējums būtu jāpublisko; EUI būtu jāsniedz oficiāli atzinumi par ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem un jānovērtē tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumos sniegto pierādījumu un analīzes pamatotība;

AM.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-270/12 norādīja uz iespējami palielinātu EFUS darbības jomu saskaņā ar LESD 114. pantu salīdzinājumā ar lietā C-9/56 Meroni (24) izdarītā sprieduma interpretāciju laikā, kad tika izveidota EFUS, un tādēļ Komisijai būtu jānovērtē tās potenciālā ietekme gaidāmajā EFUS pārskatīšanā;

AN.  tā kā ECB īstenoto to finanšu konglomerātu uzraudzību, kuri darbojas banku un apdrošināšanas jomā, ierobežo VUM juridiskais pamats;

AO.  tā kā līdz ar VUM izveidi tiek mainīta pamatā esošā EFUS uzraudzības sistēma un tiek radīta zināma asimetrija starp dažādajām institūcijām un to uzraudzības jomu;

AP.  tā kā pēc VUM stāšanās spēkā ir īpaši svarīgi nepieļaut regulatīvo arbitrāžu, garantēt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, nodrošināt pareizu iekšējā tirgus darbību un novērst tās kropļojumus, kā arī saglabāt pamatbrīvības;

AQ.  tā kā ECB un EUI izmanto dažādus ziņošanas standartus un intervālus un — ja valsts iestādes nepietiekami sadarbosies ar VUM un EUI — VUM izveide var radīt nopietnu risku, ka dublēsies ziņošanas prasības;

AR.  tā kā tiesības izmeklēt iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un saistošas starpniecības iespēja ir tikusi izmantota reti un EUI ir ļoti ierobežotas iespējas ierosināt izmeklēšanu gadījumos, kad pastāv aizdomas, ka valstu kompetentās iestādes ir pārkāpušas tiesību aktus;

AS.  tā kā attiecībā uz iespējamiem Savienības tiesību aktu pārkāpumiem lēmumus, kas skar valstu uzraudzības iestādes, pieņem valstu uzraudzības iestāžu pārstāvji EUI uzraudzības kolēģijās;

AT.  tā kā, EUI izmantojot saistošās starpniecības pilnvaras, tika rasti daudzi noderīgi risinājumi starp valstu uzraudzības iestādēm;

AU.  tā kā valstu pārstāvjiem ir bijis grūti nošķirt savu valsts kompetentās iestādes vadītāja lomu un Eiropas lēmumu pieņemšanu, apgrūtinot to spēju patiesi ievērot prasību rīkoties neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs saskaņā ar EUI regulu 42. pantu;

AV.  tā kā savstarpējais spiediens nav darbojies tā, kā bija paredzēts sākotnējā EUI projektā, un ir jādod iespēja EUI stimulēt tā attīstību;

AW.  tā kā dažas EUI joprojām cenšas vākt sava darba veikšanai vajadzīgo informāciju nepieciešamajā formātā un tā kā EBI bija jāveic stresa testi, bet dažos gadījumos nevienai no abām iestādēm nebija nedz nepieciešamo juridisko pilnvaru, lai ievāktu šiem testiem vajadzīgos datus, nedz juridisko pilnvaru tādu datu pārbaudei, kuri šķita neprecīzi;

AX.  tā kā EUI var nepildīt atsevišķas prasības sniegt informāciju, iepriekš paredzot noraidījumu savās uzraudzības kolēģijās;

AY.  tā kā nesen apstiprinātie tiesību akti ir palielinājuši EUI pilnvaras izmeklēt iespējamus Savienības tiesību pārkāpumus vai šo tiesību nepiemērošanu, nosakot kompetentajām iestādēm pienākumu sniegt attiecīgajai EUI visu informāciju, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu, tostarp informāciju par to, kā attiecīgie tiesību akti tiek piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

AZ.  tā kā VUM izveides gaitā tika panākts zināms progress EBI pilnvarošanā ievākt informāciju tieši, bet šādas pilnvaras ir jāpiešķir arī pārējām EUI;

BA.  tā kā pamatnostādnes ir izrādījušās lietderīgs un vajadzīgs instruments, lai novērstu nepilnības regulējumā, jo nozares tiesību aktos EUI nebija paredzētas nekādas pilnvaras;

BB.  tā kā EUI ir pilnvaras uzraudzīt Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, bet nav resursu, lai novērtētu to faktisko īstenošanu;

BC.  tā kā Finanšu instrumentu tirgu direktīva I(25) tiek īstenota visās dalībvalstīs, tomēr dažas dalībvalstis atsakās piemērot patērētāju aizsardzības noteikumus praksē un nodrošināt šo piemērošanu;

BD.  tā kā EUI pārstāvju dalība uzraudzības kolēģijās ir uzlabojusi kolēģiju darbību, tomēr tās ir sasniegušas tikai nelielu progresu uzraudzības konverģences palielināšanas jomā;

BE.  tā kā balsošanas tiesības EUI uzraudzības kolēģijās nav proporcionālas attiecīgo dalībvalstu lielumam, tāpat kā tas pašlaik ir ECB un Eiropas aģentūrās;

BF.  tā kā izmaiņas EBI sākotnējā balsošanas sistēmā, kuru rezultātā visām dalībvalstīm tika nodrošināta vienlīdzīga attieksme un EUI — apstākļi netraucētai darbībai, bija piekāpšanās dažām dalībvalstīm un padarīja lēmumu pieņemšanas procedūras uzraudzības kolēģijā apgrūtinošākas un traucējošākas;

BG.  tā kā, ieceļot EUI priekšsēdētājus — amats, kura vakances būtu plaši jāizsludina visā Savienībā, — nevajadzētu pieļaut diskrimināciju ne vecuma, ne dzimuma dēļ;

BH.  tā kā uzraudzības kolēģiju un valžu priekšsēdētājiem, izpilddirektoriem un locekļiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai rīkoties neatkarīgi un tikai Savienības interesēs;

BI.  tā kā dažu valstu uzraudzības iestādēm bija grūtības veikt obligātās iemaksas EUI budžetos;

BJ.  tā kā dalībvalstu obligātās iemaksas ir pretrunā EUI neatkarībai;

BK.  tā kā EUI norādīja, ka atsevišķos gadījumos tās ir saskārušās ar grūtībām tādu darbinieku pieņemšanā darbā, kuriem būtu prasītais darba stāžs, un ka to pilnvaru īstenošanu ierobežo resursu trūkums, un tā kā personāla un pieejamo resursu trūkums neatspoguļo veicamos uzdevumus;

BL.  tā kā pašreizējā EUI finansēšana, izmantojot jauktas finansēšanas mehānismu, ir neelastīga, rada administratīvo slogu un apdraud aģentūru neatkarību;

BM.  tā kā regulatīvās pilnvaras izstrādāt īstenošanas un deleģētos aktus ir bijusi EUI prioritāte to izveides posmā un tā kā šo iestāžu darba slodzē tām ir bijis nesamērīgs svars salīdzinājumā ar citiem pienākumiem;

BN.  tā kā EUI nav spējušas nodrošināt pietiekamus resursus sava pamatuzdevuma, proti, finanšu tirgu ekonomiskās analīzes, veikšanai (kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 8. panta 1. punkta g) apakšpunktā), kas ir svarīgs pamats kvalitatīvu noteikumu izstrādei;

BO.  tā kā vispārējās pilnvaras sagatavot ziņojumu par patēriņa tendencēm paredz, ka visām dalībvalstīm ir jāapkopo informācija par šīm tendencēm;

BP.  tā kā EBI joprojām nav juridiskā pamata arī saistībā ar maksājumu pakalpojumiem un Patēriņa kredīta direktīvu(26) ;

BQ.  tā kā dažas prasības, ko EUI bija noteikušas visiem tirgus dalībniekiem, daži tirgus dalībnieki uzskatīja par apgrūtinošām, neatbilstošām un nesamērīgām salīdzinājumā ar adresātu lielumu un uzņēmējdarbības modeli un tā kā nozares tiesību akti ne vienmēr paredzēja pietiekamu elastību Savienības tiesību aktu piemērošanai;

BR.  tā kā ECB pārstāvjiem ir tiesības piedalīties Padomes darba grupās, savukārt EUI lielākoties nepiedalās oficiālajā lēmumu pieņemšanas procesā;

BS.  tā kā patērētāju aizsardzības jomā EUI centieni, izmantotie resursi un gūtie rezultāti bija atšķirīgi un it īpaši zemi tie bija attiecībā uz EBI;

BT.  tā kā vājā korporatīvā pārvaldība un informācijas atklāšanas sistēma lielā mērā veicināja pašreizējo krīzi;

BU.  tā kā jaunie Bāzeles uzraudzības principi ietver divus jaunus principus attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un informācijas atklāšanu;

BV.  tā kā negodīga pārdošana, negodīga konkurence un cenšanās gūt peļņu ar manipulējošiem paņēmieniem var kaitēt patērētājiem;

BW.  tā kā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un EBI nesniedza nozīmīgus pārskatus par patēriņa tendencēm;

BX.  tā kā ECB priekšsēdētāja Mario Draghi apsolītais ESRK ziņojums par finanšu stabilitāti vēl joprojām nav publicēts;

BY.  tā kā, lai pieņemtu lēmumus par patērētāju aizsardzības jautājumiem, EUI locekļiem ir nepieciešams vienlīdzīgs specializēto zināšanu līmenis, pat ja dažiem no viņiem vienlaikus nav mandāta savā izcelsmes dalībvalstī;

BZ.  tā kā pašreizējās drošības klauzulas Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 38. panta 1. punktā ierobežo starpniecības iespējas, kas izriet no to 18. un 19. panta, it īpaši pārrobežu grupu noregulējuma gadījumā saskaņā ar Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu, jo pilnvaras pieņemt galīgo lēmumu ir atstātas tās dalībvalsts ziņā, kura ir fiskāli atbildīga par attiecīgo iestādi,

1.  prasa Komisijai līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniegt Parlamentam leģislatīvus priekšlikumus par Regulu (ES) Nr. 1092/2010, (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) Nr. 1096/2010 pārskatīšanu, ņemot vērā sīki izstrādātos ieteikumus, kas iekļauti šīs rezolūcijas pielikumā, pamatojoties uz pieredzi, kura gūta kopš EUI izveides, un uz LESD 114. pantam pieejamā juridiskā pamatu un alternatīvu, tostarp jaunākās tiesu prakses, padziļinātu analīzi;

2.  apstiprina, ka minētajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.  uzskata, ka pieprasīto priekšlikumu finansiālā ietekme būtu jāsedz ar atbilstīgiem budžeta piešķīrumiem no Savienības budžeta, vienlaikus ņemot vērā iespēju EUI atvilkt maksu no to uzraudzībā esošajām vienībām;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā iekļautos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(3) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(4) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
(5) OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.
(6) OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.
(7)Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0371.
(8)Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0372.
(9)A7-0166/2010.
(10)OV C 50 E, 21.2.2012., 214. lpp.
(11)A7-0170/2010.
(12)OV C 50 E, 21.2.2012., 209. lpp..
(13)A7-0169/2010.
(14)OV C 50 E, 21.2.2012., 217. lpp..
(15)A7-0163/2010.
(16)OV C 50 E, 21.2.2012., 212. lpp..
(17)A7-0168/2010.
(18)OV C 50 E, 21.2.2012., 210. lpp.
(19)A7-0167/2010.
(20)OV C 50 E, 21.2.2012., 216. lpp.
(21)http://www.bis.org/publ/bcbs230.pdf .
(22)http://www.bis.org/publ/bcbs177.pdf.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK paruzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(24) Lieta 9/56 Meroni pret Augsto iestādi [1957 un 1958] ECR 133.
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).


PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Eiropas Parlaments uzskata, ka šim leģislatīvajam aktam vai leģislatīvajiem aktiem, kas jāpieņem, būtu jānodrošina turpmāk izklāstītais:

EFUS būtu vēl vairāk jāpielāgo VUM šādā veidā:

–  jāpalielina visu EUI pilnvaras veikt saistošu un nesaistošu starpniecību, it īpaši attiecībā uz ECB;

–  jāprecizē EUI pilnvaras veikt saistošu starpniecību jomās, kas saistītas ar uzraudzības vērtējuma sniegšanu;

–  jādod EUI iespēja pēc savas vai valdes iniciatīvas uzsākt saistošu un nesaistošu starpniecību, ja tas ir paredzēts nozares tiesību aktos;

–  jāpalielina visu EUI pilnvaras veikt stresa testus, lai tām vismaz būtu tādas pašas iespējas, kādas tika piešķirtas Eiropas Banku iestādei VUM izveides gaitā;

–  jānodrošina, ka EUI, ESRK, valstu uzraudzības iestādēm un ECB to dalībvalstu gadījumā, kuras piedalās VUM, ir pieejama tā pati uzraudzības informācija, kas, ja iespējams, ir jāsniedz ar vienādu intervālu un vienotā elektroniskā formātā, kuru nosaka EUI, tomēr šis vienotais formāts neparedz nekādas jaunas prasības sniegt datus saskaņā ar starptautiskiem standartiem, piemēram, IFRS , un ir jāparedz arī atbilstoši pārejas periodi vienotā formāta obligātai ieviešanai;

–  jāpārliecinās, ka ESRK var turpināt attīstīties kā spēcīgs tīkls, kas lēmumu pieņēmēju vidū nodrošina sistēmisko risku pastāvīgu uzraudzību un analīzi, pilnveidojot dialoga kultūru starp mikroprudenciālo uzraudzību un makroekonomisko pārraudzību;

–  jāparedz mehānismi, kas pastiprina ESRK neatkarību, vienlaikus nodrošinot mijiedarbību ar ECB;

–  jānodrošina nepieciešamās operacionālās izmaiņas ESRK saistībā ar VUM izveidi, tostarp iespēja ESRK adresēt ECB un VUM brīdinājumus un ieteikumus;

–  jāizstrādā visai datu vākšanai vienots ievades punkts, kas būtu atbildīgs par uzraudzības un statistiskas datu atlasi, validēšanu un nosūtīšanu;

–  jāpalielina ESRK zinātniskās komitejas loma;

–  jāieceļ ESRK izpildpriekšsēdētājs;

–  jāizvērtē un jāprecizē ESRK pilnvaras un uzdevumi, lai novērstu iespējamus interešu konfliktus starp mikroprudenciālo uzraudzību un uzraudzības instrumentiem un makroekonomisko pārraudzību;

–  jāpastiprina ESRK koordinācijas komitejas koordinējošā loma un jāpielāgo tās sastāvs;

–  jāpaplašina ESRK izdoto brīdinājumu un ieteikumu iespējamo saņēmēju saraksts, iekļaujot tajā ECB (saistībā ar lomu, kas tai noteikta VUM) un valstu makroprudenciālās iestādes;

–  jāiekļauj ESRK ieteikumi Eiropas pusgadā, izmantojot katrai valstij specifiskos ieteikumus un ieteikumus Savienībai kopumā.

Ja pieredze liecina, ka ir nepieciešama pārskatīšana, jauni leģislatīvie akti uzlabo EFUS darbību šādā veidā:

Priekšsēdētāji

–  palielinot visu triju EUI priekšsēdētāju pilnvaras pieņemt tehniskus un operacionālus lēmumus vai pieprasīt informāciju no citām uzraudzības iestādēm saskaņā ar attiecīgās EUI pilnvarām un atvieglojot uzraudzības kolēģijām turpmāku kompetenču deleģēšanu priekšsēdētājam;

–  pilnvarojot priekšsēdētājus izdot salīdzinošus izvērtējumus saskaņā ar EUI regulas 30. pantu;

–  piešķirot priekšsēdētājiem un izpilddirektoriem tiesības balsot uzraudzības kolēģijā;

–  nodrošinot, ka EUI priekšsēdētāji ir pilnvaroti iecelt iekšējo komiteju priekšsēdētājus un darba grupu vadītājus saskaņā ar EUI regulu 41. pantu;

–  nodrošinot, ka EUI un ESRK priekšsēdētāji tiek oficiāli uzaicināti uz Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmēm vismaz divas reizes gadā, lai ziņotu par savām darbībām un darba programmu;

–  nodrošinot, ka priekšsēdētāju un viņu vietnieku atlases procedūrās tiek aktīvi ievērots dzimumu līdzsvara princips un ka šis process ir pārredzams un tiek plānots tā, lai Parlaments šādās procedūrās varētu pildīt savu lomu;

–  neskarot iepriekšējā ievilkumā minēto principu, nodrošinot, ka EUI priekšsēdētāji tiek atlasīti tikai, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem, kā arī pieredzi finanšu uzraudzību un regulēšanas jomā;

Pārvaldība — organizācija, lēmumu pieņemšana, neatkarība un pārredzamība

–  grozot Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 45. pantu un pārveidojot visu triju EUI valdes par neatkarīgām struktūrvienībām, kurās darbojas Parlamenta iecelti trīs profesionāļi ar Eiropas mandātu, EUI priekšsēdētājs un izpilddirektori, un piešķirot valdes locekļiem tiesības balsot uzraudzības kolēģijā, lai nodrošinātu lielāku neatkarību no dalībvalstu interesēm; valdes priekšsēdētāja un uzraudzības kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus veic viena persona, kurai ir izšķirošā balss gan valdē, gan uzraudzības kolēģijā;

–  grozot Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 40. pantu un mainot uzraudzības kolēģijas sastāvu, kurā vajadzētu būt dalībvalstu kompetento iestāžu vadītājiem un valdes locekļiem;

–  pārdalot valdes un uzraudzības kolēģijas uzdevumus tā, lai uzraudzības kolēģija uzmanību koncentrētu uz stratēģisku norāžu sniegšanu attiecībā uz EUI darbu, tehnisko standartu, vispārējo pamatnostādņu un ieteikumu un lēmumu par pagaidu intervencēm pieņemšanu, bet pārējos lēmumus pieņemtu valde, atsevišķos gadījumos paredzot uzraudzības kolēģijai tiesības iebilst pret valdes priekšlikumu;

–  piešķirot EUI neatkarīgu budžeta pozīciju — tāpat kā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam — un finansējot to no tirgus dalībnieku iemaksām un Savienības budžeta;

–  pastiprinot EUI neatkarību no Komisijas, it īpaši attiecībā uz ikdienas darbībām;

–  ieviešot racionālākus lēmumu pieņemšanas procesus visu triju EUI uzraudzības kolēģijās,

–  vienkāršojot balsošanas mehānismus un no jauna ieviešot visām trijām EUI vienādus balsošanas noteikumus, kas būtu balstīti uz pašreizējiem EVTI un EAAPI balsošanas mehānismiem;

–  pastiprinot un aizsargājot EUI neatkarību no Eiropas Komisijas, ieviešot oficiālas procedūras un informācijas atklāšanas pienākumus attiecībā uz paziņojumiem, juridiskajiem atzinumiem un oficiālām un neoficiālām mutiskām konsultācijām, ko sniedz Komisija;

–  nodrošinot, ka ar patērētāju aizsardzību saistītos jautājumos uzraudzības kolēģijas locekļus, kuriem nav mandāta patērētāju aizsardzībai savā dalībvalstī, attiecīgajās valdes sanāksmēs pavada atbildīgās dalībvalsts iestādes pārstāvis;

–  izstrādājot ātras un efektīvas lēmumu pieņemšanas procedūras apvienotajā komitejā, lai varētu ātrāk pieņemt lēmumus un mazināt iespējas iebilst;

–  palielinot EUI elastību, lai varētu pieņemt darbā speciālistus konkrētu uzdevumu veikšanai, arī uz ierobežotu laikposmu;

–  palielinot ieinteresēto personu iesaistes un iespējamo interešu konfliktu pārredzamību un izstrādājot stingrāku nogaidīšanas perioda režīmu, jo īpaši cenšoties vairāk sazināties ar mazumtirdzniecības grupām, sniedzot efektīvas konsultācijas un palielinot procesu pārredzamību;

–  pārskatot ieinteresēto personu grupu sistēmu, tostarp to struktūru, sastāvu un resursus, un no jauna līdzsvarojot šo grupu sastāvu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā patērētāju un nerūpniecisko ieinteresēto personu ieguldījums;

–  izveidojot ekonomiskās analīzes nodaļu, lai sniegtu ar pilnīgiem pierādījumiem pamatotas ierosināto ĪTS, RTS un pamatnostādņu izmaksu un ieguvumu analīzes, kā arī lai nodrošinātu ieguldījumu atzinumos, ko sniedz Komisijai, Parlamentam un Padomei saistībā ar jaunu tiesības aktu sagatavošanu, kā arī spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu;

Vienots noteikumu kopums un vienotais tirgus

–  pārskatot EUI regulu 1. panta 1. punktā noteikto darbības jomu un nozares tiesību aktu sarakstu;

–  prasot Komisijai un attiecīgā gadījumā EUI savlaicīgi sniegt atbildi uz Eiropas Parlamenta deputātu komentāriem par RTS projektiem, it īpaši gadījumos, kad viņu paustais viedoklis nav atspoguļots Komisijas pieņemtajos RTS;

–  prasot Komisijai gadījumos, kad tā neatbalsta EUI ierosinātos RTS vai ĪTS, publicēt attiecīgos iemeslus un ar pilnīgiem pierādījumiem papildinātas izmaksu un ieguvumu analīzes, lai pamatotu savu lēmumu;

–  izstrādājot oficiālu metodi saziņai ar Konkurences ģenerāldirektorātu, lai nodrošinātu, ka ar finanšu pakalpojumu tiesību aktiem tiek atbalstīta godīga un ilgtspējīga konkurence vienotajā tirgū un tiek novērsta situācija, kad tiesību aktu dēļ rodas konkurenci kavējoša nelīdzsvarotība gan patērētāju piekļuves mazumtirdzniecības pakalpojumiem un šo pakalpojumu atšķirību Savienībā līmenī, gan profesionālo darījumu partneru un vairumtirdzniecības tirgu līmenī;

–  piešķirot EUI pilnvaras ziņot Komisijai, ja dalībvalstu tiesību akti vai to atšķirības apgrūtina vienotā tirgus darbību;

–  piešķirot EUI mandātu un pilnvaras noteikt cenu atšķirības dalībvalstīs un analizēt konkrētus tirgus, kuros var būt acīmredzama cenšanās gūt peļņu ar manipulējošiem paņēmieniem;

–  pastiprinot EUI pilnvaras ieguldījuma veikšanai finanšu datu un tirgus disciplīnas izplatīšanā, prasot tām savās tīmekļa vietnēs publicēt to informāciju par atsevišķām finanšu iestādēm, kuru tās uzskata par nepieciešamu finanšu tirgu pārredzamības nodrošināšanai;

–  paskaidrojot, ka pamatnostādnes visam iekšējam tirgum kopējo standartu uzlabošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam var izdot tikai, pamatojoties uz attiecīgo pilnvarojumu nozares tiesību aktos, un paskaidrojot attiecīgos apsvērumus, kas var nodrošināt demokrātisko leģitimitāti;

–  paskaidrojot, ka EUI regulu 9. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes ir identiskas šo regulu 16. pantā minētajām pamatnostādnēm;

–  nodrošinot finanšu iestādēm Savienībā līdzvērtīgus konkurences apstākļus un prasot EUI ievērot proporcionalitātes principu, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem tirgus dalībniekiem, kad tie veic savus uzdevumus un izstrādā uzraudzības metodes, praksi un rokasgrāmatas;

–  prasot EUI novērtēt ierosināto pasākumu ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem un šķēršļiem iekļūšanai finanšu sektorā;

–  pastiprinot EUI izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz iespējamiem Savienības tiesību aktu un EUI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu pārkāpumiem;

–  piešķirot EUI skaidras pilnvaras korporatīvās pārvaldības, pārredzamības un informācijas atklāšanas jomā, lai palielinātu informācijas salīdzināmību Savienībā, uzlabotu tirgus disciplīnu, ļautu visām ieinteresētajām personām izprast un salīdzināt riska profilu un praksi un veicinātu sabiedrības uzticēšanos;

–  nodrošinot, ka Parlamenta rīcībā ir vismaz trīs mēneši, lai apsvērtu deleģēto vai īstenošanas aktu noraidīšanas iespēju;

–  paredzot EUI un ESRK obligātu agrīnu iesaistīšanu likumdošanas procesu sagatavošanā to kompetences jomās;

–  nodrošinot, ka Parlaments var izmantot EUI un ESRK specializētās zināšanas, tostarp ierosināto tehnisko standartu izstrādē un termiņu noteikšanā, kā arī uzdot jautājumus;

Sadarbība un konverģence uzraudzības jomā

–  pastiprinot līdzsvaru triju nozaru uzraudzībā, palielinot EVTI un EAAPI lomu EFUS, lai novērstu bankām paredzētā regulējuma neatbilstošu pielāgošanu un piemērošanu citām nozarēm, un vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus konkurences apstākļus;

–  pārskatot EUI salīdzinošā pārskatīšanas modeli un izstrādājot neatkarīgāku novērtēšanas modeli, piemēram, tādu, kādu izmanto Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), proti, Finanšu nozares novērtēšanas programmu;

–  gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, izveidojot atbilstošu mehānismu uzraudzības prakses novērtēšanai dalībvalstīs sadarbībā (veidojot dialogu) ar kompetentajām iestādēm, veicot apmeklējumus uz vietas un attiecīgā gadījumā pēc tam sniedzot ieteikumus attiecībā uz uzlabojumiem;

–  pastiprinot EUI pienākumu izstrādāt un atjaunināt finanšu iestāžu uzraudzības rokasgrāmatu un līdzīgus pienākumus uzticot EVTI un EAAPI, lai palielinātu uzraudzības saskaņotību un uzlabotu vispārējo uzraudzības kultūru Eiropā;

–  nodrošinot, ka EUI veikto patērētāju aizsardzības darbu netraucē EUI atšķirīgie juridiskie pamati, kas noteikti to attiecīgajās izveides regulās un pilnvarās, kuras tām piešķirtas attiecīgajos nozares tiesību aktos;

–  paskaidrojot, ka EUI pilnvaras novērst domstarpības ir nošķirta no to pilnvarām izmeklēt iespējamus Savienības tiesību aktu pārkāpumus un ka tās var izmantot, lai veicinātu uzraudzības saskaņotības un uzraudzības prakses konverģences koordinēšanu bez papildu pilnvaru noteikšanas nozares tiesību aktos;

–  paplašinot uzraudzības kolēģiju pilnvaras uzraudzības jomā un palielinot EUI kā galvenā uzraudzītāja lomu kolēģijās;

–  nodrošinot, ka gadījumos, kad VUM ir izraudzītais koordinators finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai, konglomerātā ietilpstošā apdrošināšanas uzņēmuma vai grupas uzraudzība paredz vismaz līdzvērtīgu to uzraudzības iestāžu iesaistīšanu, kuras ir atbildīgas par attiecīgo apdrošināšanas uzņēmumu vai grupu;

–  prasot EUI identificēt to pilnvaru pārklāšanos un izdarīt ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu un cita veida pārskatīšanas sagrupēšanu, lai palielinātu vienotā noteikumu kopuma saskaņotību;

–  pastiprinot EUI un ESRK lomu ES pārstāvībā starptautiskās organizācijās un piešķirot tām tādu pašu dalības statusu kā dalībvalstu uzraudzības iestādēm;

–  nodrošinot, ka EUI apvienotajā komitejā kopīgi izstrādā strukturētu politiku un stratēģiju, uzskaitot savas prioritātes un nosakot savu attiecīgo lomu un saikni ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī reizi gadā publicē kopīgu un horizontālu ziņojumu par patērētāju aizsardzību;

Pastiprinātās pilnvaras

–  palielinot EUI izmeklēšanas pilnvaras un to resursus, lai tieši uzraudzītu no tiesību aktiem izrietošo noteikumu pareizu īstenošanu un atbilstību citiem lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi Savienības tiesiskajam regulējumam;

–  ieviešot tiešu EUI īstenotu uzraudzību pār augstu integrētām Eiropas mēroga vienībām vai darbībām, tostarp piemērojot tām stresa testus, un piešķirot EVTI un EAAPI pilnvaras, mandātu un resursus šo darbību veikšanai un atbilstošas sanācijas un noregulējuma plānošanas saskaņotības uzraudzībai;

–  piešķirot EBI pilnvaras, mandātu un resursus to pasākumu sagatavošanai, kas nepieciešami, lai noteiktu jaunus riskus patērētājiem banku sektorā;

–  stiprinot tiesisko pamatu EUI darbam patērētāju aizsardzības jomā, iekļaujot tiesību aktus, kas paredz patērētāju aizsardzības pasākumus, EUI darbības jomā; paplašinot finanšu iestāžu definīciju, lai nodrošinātu, ka tām pašām darbībām piemēro to pašu reglamentējumu, un atjauninot atsauces uz kompetentajām iestādēm EUI regulu piemērošanas nolūkā;

–  piešķirot EUI mandātu un pilnvaras noteikt standartus dalībvalstu sūdzību izskatīšanai un datu par sūdzībām vākšanai;

ESRK

–  nodrošinot, ka ESRK tiek pārstāvēta Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmēs;

–  nodrošinot ESRK iespēju izdot ES mēroga pamatnostādnes dalībvalstīm par makroprudenciālajiem instrumentiem, piemēram, aizņemto līdzekļu īpatsvaru, aizņēmumu attiecību pret aktīvu vērtību un parāda attiecību pret ienākumiem;

–  nodrošinot ESRK iespēju sniegt brīdinājumus un ieteikumus ECB, veicot pienākumus monetārās politikas jomā un darbojoties kā vienotajai uzraudzības institūcijai (VUM);

–  pārskatot un vienkāršojot ESRK regulas 15. pantu, lai atvieglotu ESRK īstenoto datu vākšanu, ieviešot ātrāku un vienkāršāku lēmumu pieņemšanu par datu pieprasījumiem ESRK un nodrošinot ESRK piekļuvi reālā laika datiem;

–  pārskatot ESRK struktūru, lai tā varētu ātrāk pieņem lēmumus un lai palielinātu tās pārskatatbildību;

–  palielinot ESRK ieguldījumu starptautiskajos makroprudenciālajos regulatīvajos forumos;

–  paplašinot ESRK sekretariātam pieejamos analītiskos resursus un nodrošinot ESRK Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai vairāk resursu;

–  nodrošinot to, ka, kompetentajām iestādēm, tostarp ECB vai EUI, izstrādājot stresa testu režīmus, notiek apspriešanās ar ESRK;

–  nodrošinot, ka ESRK pārstāvji kā novērotāji tiek uzaicināti piedalīties attiecīgajās sanāksmēs un diskusijās ar ECB, tostarp Finanšu stabilitātes komitejas sanāksmēs;

–  pārskatot ESRK regulas 18. pantu par brīdinājumu un ieteikumu publicēšanu, lai stiprinātu ESRK publisko profilu un pārbaudītu, kā tiek ņemti vērā tās brīdinājumi un ieteikumi.

Pirms leģislatīvu aktu pieņemšanas būtu vispusīgi jāizvērtē šādi jautājumi (ņemot vērā to, ka pat vissmagākajā finanšu krīzes laikā dalībvalstis nevēlējās piešķirt EUI būtiskas uzraudzības pilnvaras):

–  vai pašreizējais triju atsevišķu uzraudzības iestāžu modelis ir vislabākais risinājums saskaņotas uzraudzības nodrošināšanai;

–  vai Eiropas Komisija kā novērotāja EUI uzraudzības kolēģijā nav pārsniegusi savas pilnvaras;

–  vai, ņemot vērā EUI neatkarību, to lielā atkarība no Eiropas Komisijas nekavē EUI attīstību, un vai nebūtu jāuzlabo šo attiecību pārredzamība;

–  kā VUM izveide ietekmēs finanšu uzraudzību Savienībā kopumā;

–  vai attiecībā uz banku uzraudzību saistībā ar VUM izveidi nebūtu pilnībā jāpārskata EBI uzdevumi un pilnvaras;

–  vai daudzie Savienības tiesību akti finanšu regulējuma jomā un to daļējā pārklāšanās nerada nepilnības un atšķirīgas definīcijas un vai šo problēmu varētu novērst ar visaptveroša Eiropas Finanšu kodeksa palīdzību;

–  kā varētu standartizēt, optimizēt un vienkāršot pārskatus, ko tirgus dalībnieki sniedz Eiropas uzraudzības iestādēm un valsts uzraudzītājiem;

–  kā būtu jāsaglabā EUI ārkārtas pilnvaras;

–  vai iespēja EUI uz laiku apturēt konkrētu noteikumu piemērošanu varētu būt lietderīga, lai novērstu neplānotas sekas, ko rada ārkārtēji notikumi tirgū;

–  vai EUI pienākumu apvienošana, piemēram, attiecībā uz patērētāju aizsardzību pastāvīgajās komitejās apvienotās komitejas atbildībā, varētu palielināt efektivitāti un līdz minimumam samazināt uzdevumu dublēšanos;

–  vai ir nepieciešama pēc banku savienības parauga izveidota apdrošināšanas savienība, un kāda loma šādā apdrošināšanas savienībā varētu būt EFUS;

–  vai EBI un EAAPI būtu jāsaņem papildu resursi, lai kontrolētu un veicinātu uzraudzības konverģenci attiecībā uz kapitāla prasību iekšējiem modeļiem;

–  vai nesen izveidotā ASV finanšu nozares patērētāju aizsardzības biroja mandātu, pilnvaras un resursus varētu izmantot kā paraugu EFUS;

–  vai finanšu nozarei piemērotas jaunas maksas varētu būtu EUI papildu ienākumu avots, piemēram, iekasējot maksu no trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem;

–  vai EUI varētu sniegt efektīvāku ieguldījumu zināšanu par finansēm uzlabošanā, īstenojot Eiropas programmu starptautiskai novērtēšanai (SSNP) finanšu jomā pēc analoģijas ar ESAO izmantoto Starptautisko skolēnu novērtēšanas programmu (SSNP);

–  vai trijām EUI un ESRK būtu jāizdod kopīgs biļetens.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 5. septembraJuridisks paziņojums