Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2004(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0159/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0159/2014

Debates :

PV 13/03/2014 - 10
CRE 13/03/2014 - 10

Balsojumi :

PV 13/03/2014 - 14.11

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0247

Pieņemtie teksti
PDF 284kWORD 58k
Ceturtdiena, 2014. gada 13. marta - Strasbūra Galīgā redakcija
Vispārējās pamatnostādnes attiecībā uz 2015. gada budžetu — III iedaļa
P7_TA(2014)0247A7-0159/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta rezolūcija par 2015. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija (2014/2004(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. un 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) ,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(3) un četrus ar to saistītos Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus, kā arī Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu par maksājumu apropriācijām,

–  ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 7. nodaļu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0159/2014),

ES budžets — instruments pilsoņiem krīzes pārvarēšanai

1.  uzskata, ka, lai gan dažas grūtības joprojām pastāv, Eiropas ekonomikā ir vērojamas atveseļošanās pazīmes, un — lai gan ir jāņem vērā valstu līmenī noteiktie pastāvīgie ekonomiskie un budžeta ierobežojumi un fiskālās konsolidācijas centieni dalībvalstīs — Eiropas budžetam šī atveseļošanās tendence ir jāstiprina, palielinot stratēģiskos ieguldījumus pasākumos ar Eiropas pievienoto vērtību, lai palīdzētu Eiropas ekonomiku ievirzīt atpakaļ pareizajās sliedēs, panākot ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību un vienlaikus sekmējot konkurētspēju un palielinot ekonomisko un sociālo kohēziju visā ES;

2.  jo īpaši uzsver Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) nozīmi, jo tie veido vienu no lielākajiem izdevumu blokiem ES budžetā; uzsver, ka ES kohēzijas politika ir sekmējusi publisko ieguldījumu noturību izšķiroši svarīgās ekonomikas jomās un devusi taustāmus rezultātus vietējā mērogā, kas var palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt pašreizējo krīzi un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; uzsver, ka pilsoņi ir jānodrošina ar instrumentiem, kas palīdzētu rast izeju no krīzes; šajā sakarībā uzsver, ka īpaši ir jāiegulda tādās jomās kā izglītība un mobilitāte, pētniecība un inovācija, MVU un uzņēmējdarbība, lai veicinātu ES konkurētspēju un sekmētu darbvietu radīšanu un jo īpaši jauniešu un par 50 gadiem vecāku personu nodarbinātību;

3.  uzskata, ka ir svarīgi ieguldīt arī citās jomās, tādās kā atjaunojamā enerģija, digitalizācijas programma, infrastruktūra, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un pārrobežu savienojamība, kā arī inovatīvu finanšu instrumentu intensīvāka un plašāka izmantošana, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumiem; uzsver, ka ir jānostiprina ES rūpniecība, kas ir galvenais darbvietu radīšanas un izaugsmes dzinējspēks; mudina galveno uzmanību veltīt ieguldījumiem inovācijā, lai padarītu ES rūpniecību spēcīgu, konkurētspējīgu un neatkarīgu;

4.  uzsver, cik būtiski ir nodrošināt pietiekamus resursus ES ārējām darbībām; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir starptautiskas saistības palielināt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) izdevumus līdz 0,7 % no IKP un līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;

5.  uzsver, cik būtiski ir pēc iespējas labāk koordinēt dažādos ES fondus, no vienas puses, un ES fondus un dalībvalstu izdevumus, no otras puses, lai optimizētu publisko līdzekļu izmantošanu;

6.  atgādina par neseno vienošanos attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam, kurā noteikti gada budžetu galvenie parametri līdz 2020. gadam; uzsver, ka katram gada budžetam ir jāatbilst DFS regulai un Iestāžu nolīgumam un to nevajadzētu uzskatīt par iemeslu DFS pārskatīšanai; sagaida, ka Padome necentīsies uzspiest īpašu noteikumu ierobežotu interpretāciju, jo sevišķi attiecībā uz specifisku instrumentu būtību un darbības jomu; vēlreiz uzsver savu nodomu pilnībā izmantot visus līdzekļus, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir pieejami ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, lai ES budžetam nodrošinātu nepieciešamo elastīgumu;

7.  uzsver, ka 2015. gads kā jaunās DFS otrais darbības gads būs nozīmīgs jauno 2014.–2020. gada daudzgadu programmu veiksmīgai īstenošanai; uzsver — lai nekavētu svarīgāko ES politikas virzienu īstenošanu, visām programmām jābūt gatavām un pilnībā darboties spējīgām pēc iespējas drīzāk; norāda, ka 2015. gada budžets reālā izteiksmē būs mazāks nekā 2013. gada budžets; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, kas vajadzīgs visu partnerības nolīgumu un darba programmu straujai pieņemšanai 2014. gadā, lai vairs nezaudētu laiku jauno ieguldījumu programmu īstenošanai; uzsver, cik būtiski ir, lai Komisija pilnībā atbalstītu dalībvalstu pārvaldes iestādes visos šā procesa posmos;

8.  atgādina, ka DFS ir iekļauta vienošanās, kuru pirmo reizi īstenos 2014. gada budžetā un kura paredz saistību apropriācijas prioritāri piešķirt konkrētiem politikas mērķiem, kas saistīti ar jauniešu nodarbinātību, pētniecību, Erasmus+ (īpaši stažēšanās programmām) un MVU; uzsver, ka DFS vienošanās ietvaros līdzīga pieeja ir jāievēro arī 2015. gada budžetā, prioritāri piešķirot apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības ierosmei (EUR 871,4 miljoni 2011. gada cenās), kā arī Erasmus+ un COSME (katrai EUR 20 miljoni 2011. gada cenās); ir sevišķi nobažījies par Jaunatnes nodarbinātības ierosmes finansēšanu pēc 2015. gada un prasa, lai šajā nolūkā tiktu apsvērtas visas finansēšanas iespējas, tostarp DFS vispārējā saistību rezerve;

9.  tomēr pauž bažas par iespējamām nelabvēlīgām sekām, ja 2015. gadā vēl vairāk tiek atlikta līdzekļu piešķiršana Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas programmai, un aicina Komisiju sniegt precīzu informāciju par to, kā šāds lēmums ietekmēs minētās jaunās programmas realizācijas sākšanu;

10.  uzsver pievienoto vērtību, kāda ir ieguldījumu piešķiršanai šīm programmām, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem izkļūt no krīzes; turklāt aicina Komisiju apzināt vēl citas programmas, kurām apropriāciju prioritāra piešķiršana varētu būt lietderīga, kuras varētu veicināt minētā mērķa sasniegšanu un spētu pilnībā apgūt prioritāri piešķirtās apropriācijas;

11.  uzsver, ka jaunākie Eiropadomes secinājumi (2013. gada 19. un 20. decembra sanāksme) attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku un migrācijas plūsmām kārtējo reizi ietekmēs ES budžetu; atkārtoti pauž nostāju, ka visi papildu projekti, par kuriem vienojas Eiropadome, ir jāfinansē no papildu resursiem, nevis samazinot pašreizējām programmām un instrumentiem paredzētos līdzekļus vai uzliekot papildu pienākumus iestādēm vai citām ES struktūrām, kuras jau tagad ir sasniegušas savu spēju robežu;

12.  uzsver decentralizēto aģentūru nozīmi, jo tās ir izšķiroši svarīgas ES politikas virzienu un programmu īstenošanai; atzīmē, ka ar šo aģentūru atbalstu iespējams gūt apjomradītus ietaupījumus, apvienojot izdevumus, ko pretējā gadījumā katra dalībvalsts veiktu atsevišķi, sasniedzot to pašu rezultātu; uzsver, ka katra aģentūra ir jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā budžeta līdzekļus un cilvēkresursus, un gan 2015. gada budžetā, gan turpmāko gadu budžetos šīm aģentūrām ir jānodrošina pietiekams finansējums un personāls, lai tās spētu pienācīgi pildīt likumdevējas iestādes uzliktos pienākumus; tāpēc uzsver, ka attiecībā uz aģentūrām par pamatu budžeta projekta izstrādē nav jāņem Komisijas paziņojums „Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam” (COM(2013)0519); turklāt uzsver, cik nozīmīga loma ir jaunajai starpiestāžu darba grupai decentralizētu aģentūru jautājumos, kurai ir ciešāk un regulārāk jākontrolē aģentūru attīstība, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju; sagaida, ka šī darba grupa laikus iepazīstinās ar savas darbības pirmajiem rezultātiem pirms budžeta lasījuma Parlamentā;

13.  atgādina, ka ir pieņemts kopīgs paziņojums par ES īpašajiem pārstāvjiem, kurā Parlaments un Padome ir vienojušies saistībā ar 2015. gada budžeta procedūru izskatīt iespēju ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētās apropriācijas pārvietot no Komisijas budžeta (III iedaļa) uz Eiropas Ārējās darbības dienesta budžetu (X iedaļa);

Maksājumu apropriācijas — ES ir jāpilda savas juridiskās un politiskās saistības

14.  atgādina, ka 2014. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju kopējais apjoms joprojām ir mazāks par to, kurš bija uzskatīts par nepieciešamu un kuru Komisija bija ierosinājusi sākotnējā budžeta projektā; norāda — kā tas paredzēts jaunajā DFS regulā un jaunajā maksājumu apropriāciju vispārējā rezervē, Komisijai ir jāpielāgo maksājumu apropriāciju maksimālie apjomi 2015. gadam, tos attiecīgi palielinot par summu, kas atbilst starpībai starp 2014. gadā izpildītajiem maksājumiem un DFS maksājumu apropriāciju maksimālajiem apjomiem 2014. gadam; ir ļoti nobažījies par to, ka nepieredzēti augsto neapmaksāto rēķinu apjomu 2013. gada beigās, kas tikai 1.b izdevumu kategorijā vien sasniedza EUR 23,4 miljardus, nav iespējams segt, ievērojot 2014. gadam noteiktos maksimālos apjomus; prasa, lai 2014. gada maksājumu apropriācijām tiktu izmantoti atbilstīgie elastīguma mehānismi, un uzsver, ka pat šāds pasākums varētu būt nepietiekams, lai novērstu lielu īstenošanas deficītu 2014. gada beigās; uzsver, ka atkārtota maksājumu apropriāciju nepietiekamība ir bijis galvenais iemesls nepieredzēti augstajam nesamaksāto saistību (RAL ) līmenim, jo īpaši dažos iepriekšējos gados;

15.  atgādina, ka saskaņā ar Līgumu(4) „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”; sagaida, ka Komisija budžeta projektā ierosinās pienācīgu maksājumu apropriāciju apjomu, kura pamatā ir reālas prognozes un kuru nenosaka politiski apsvērumi;

16.  prasa izmantot visus saskaņā ar DFS regulu pieejamos līdzekļus, tostarp rezervi neparedzētiem izdevumiem un — ja tas ir nepieciešams un tikai kā galēju pasākumu — pārskatīt maksājumu maksimālo apjomu, lai ievērotu Savienības juridiskās saistības un neapdraudētu vai neaizkavētu maksājumus visām iesaistītajām pusēm, piemēram, pētniekiem, augstskolām, humānās palīdzības organizācijām, vietējām iestādēm un MVU, un vienlaikus samazinātu nenokārtoto maksājumu apjomu gada beigās;

17.  prasa, lai visu īpašo instrumentu (elastības instruments, rezervi neparedzētiem izdevumiem, ES Solidaritātes fonds, Globalizācijas pielāgošanās fonds un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos) izmantošana maksājumu apropriāciju izteiksmē tiktu iekļauta budžetā, pārsniedzot DFS noteikto maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu;

18.  prasa Komisijai veikt visus nepieciešamos pasākumus un pēc iespējas drīzāk rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu ES humānās palīdzība sniegšanu 2014. gadā, ņemot vērā, ka jau pašā 2014. gada sākumā ir izveidojusies satraucoša situācija attiecībā uz maksājumu apropriācijām humānās palīdzības jomā, un jo īpaši ņemot vērā, ka humānās palīdzības darbībām paredzēto un neveikto maksājumu apropriāciju summa ir EUR 160 miljoni, kas no 2013. gada pārnestas uz 2014. gadu; uzsver, ka humānajai palīdzībai paredzēto maksājumu apropriāciju līmenis ir jāpaaugstina atbilstīgi iespējamajam saistību apropriāciju pieaugumam, kas ir jāņem vērā, apsverot 2015. gada budžeta projektu;

19.  atgādina, ka saistībā ar vienošanos par 2014. gada budžetu ir pieņemts kopīgs paziņojums par maksājumu apropriācijām un Parlamenta un Komisijas divpusējs paziņojums; aicina Komisiju pilnībā informēt budžeta lēmējinstitūciju par situācijas attīstību maksājumu jomā un RAL veidošanos visa šā gada laikā un prasa regulāri rīkot iestāžu sanāksmes, lai uzraudzītu situāciju maksājumu jomā;

o
o   o

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) OV L 51, 20.2.2014.
(4) LESD 323. pants.

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 5. septembraJuridisks paziņojums