Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2017(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0250/2014

Iesniegtie teksti :

A7-0250/2014

Debates :

Balsojumi :

PV 02/04/2014 - 18.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2014)0259

Pieņemtie teksti
PDF 414kWORD 98k
Trešdiena, 2014. gada 2. aprīļa - Brisele Galīgā redakcija
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesija
P7_TA(2014)0259A7-0250/2014

Eiropas Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikums Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju (2014/2017(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 21. un 34. pantu,

–  ņemot vērā priekšlikumu ieteikumam Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju, ko ALDE grupas vārdā iesniedza Alexander Graf Lambsdorff (B7‑0014/2014),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 68. sesiju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 68. sesiju(1) ,

–  ņemot vērā ES prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 68. sesijai, kuras Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā(2) ,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā(3) un Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūciju „ES kā globāla spēka nozīme daudzpusējās organizācijās”(4) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību(5) ,

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam(6) ,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2013. gada 24. jūnija Rezolūciju Nr. 2106 par centienu pastiprināšanu cīņā pret nesodāmību par seksuālu vardarbību un iepriekšējās rezolūcijas par šo jautājumu(7) ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 18. aprīļa ieteikumu Padomei par ANO principu „pienākums aizsargāt”(8) ,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekmi uz cilvēktiesībām trešās valstīs(9)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju(10) ,

–  ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0250/2014),

A.  tā kā apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusēju politiku, kuras centrā ir ANO, ir būtisks ES ārpolitikas elements, kas balstās pārliecībā, ka, lai sasniegtu kopējos mērķus un stātos pretī globālām krīzēm, draudiem un izaicinājumiem, ir vajadzīga efektīva daudzpusēja sistēma;

B.  tā kā ES kopā ar tās dalībvalstīm ir ANO sistēmas vienīgā lielākā finansiālā atbalstītāja (ikgadējais budžets, programmas un ANO līdzekļi, kā arī miera uzturēšanas budžets);

C.  tā kā spēcīgas un stabilas ES un ANO partnerattiecības ir svarīgas ANO darbā visās trijās galvenajās jomās — miers un drošība, cilvēktiesības un attīstība — un tās ir arī būtiskas ES kā starptautiskam dalībniekam;

D.  tā kā cilvēktiesības un demokrātija ir ES pamatvērtības un Eiropas ārējās darbības galvenie principi un mērķi; tā kā cilvēktiesību universāluma un nedalāmības ievērošana, veicināšana un nodrošināšana ir Eiropas vienotības un viengabalainības stūrakmeņi;

E.  tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu „Turn down the heat” („Samaziniet siltumu!”) pašreizējā emisiju dinamika turpmāko 20 līdz 30 gadu laikā draud sasniegt sasilšanu par 2°C un līdz 2100. gadam — par 4°C; tā kā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon ir uzaicinājis valstu vadītājus piedalīties ANO augstākā līmeņa sanāksmē par klimata jautājumiem, kas notiks 2014. gada septembrī, lai skaidri apņemtos veikt turpmākus pasākumus klimata pārmaiņu jomā;

F.  tā kā ES — pasaulē vadošā līdzekļu devēja — atbalsta gan pastiprinātus centienus, lai panāktu, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) tiek sasniegti noteiktajā termiņā — 2015. gadā, gan vienotu pieeju nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai;

G.  tā kā prioritārā tēma Sieviešu statusa komisijas 58. sesijā būs problēmas un sasniegumi, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus attiecībā uz sievietēm un meitenēm;

H.  tā kā korupcija publiskajā un privātajā sektorā rada un saasina nevienlīdzību un diskrimināciju pilsonisko, politisko, ekonomikas vai sociālo un kultūras tiesību jomā un tā kā ir pierādīts, ka korupcija un cilvēktiesību pārkāpumi ir saistīti ar varas ļaunprātīgu izmantošanu, pārskatatbildības trūkumu un dažādiem diskriminācijas veidiem;

I.  tā kā principa „pienākums aizsargāt” izveidei ir būtiska nozīme genocīda, kara noziegumu, etniskās tīrīšanas un noziegumu pret cilvēci paredzēšanā, novēršanā un reaģēšanā uz tiem; tā kā šis princips būtu jāpiemēro pēc iespējas vienoti un konsekventi;

J.  tā kā gan Kampalas grozījumu ratifikācija valstīs, gan Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijas aktivizācija saistībā ar agresijas noziegumu palīdzēs izskaust šo noziedznieku nesodāmību;

K.  tā kā situācijās, kad tiek piemērots princips „pienākums aizsargāt”, ir ārkārtīgi svarīgi turpināt nošķirt militāro dalībnieku un humānās palīdzības sniedzēju pilnvaras, lai nodrošinātu visu humānās palīdzības sniedzēju neitralitātes un objektivitātes uztveri un nepieļautu, ka tiek apdraudēta atbalsta un palīdzības sniegšanas efektivitāte;

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums

a)  aktīvi veicināt 2012. gada 24. septembrī notikušajā augsta līmeņa sanāksmē pieņemtās tiesiskuma deklarācijas īstenošanu valsts un starptautiskā līmenī un konkrētus papildu pasākumus un izpētīt, cik lielā mērā tiesiskuma jautājumu ir iespējams saistīt ar pašreizējo pārdomu procesu attiecībā uz TAM laikposmam pēc 2015. gada;

   b) pastiprināt starptautiskos centienus, lai panāktu, ka visas ANO konvencijās paredzētās cilvēktiesības tiek uzskatītas par vispārējām, nedalāmām, savstarpēji atkarīgām un savstarpēji saistītām un ka tās ir obligāti jāievēro; veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību iekļaušanu visos ANO darba aspektos;
   c) censties stiprināt vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesu, iekļaujot ieteikumus divpusējos un daudzpusējos dialogos ar ANO dalībvalstīm, jo īpaši cilvēktiesību dialogos; veicināt tādu gaisotni, kas ļauj NVO sniegt ieguldījumu dažādos UPR procesa posmos;
   d) veicināt pilsoniskās sabiedrības plašo ieguldījumu dažādajos ANO cilvēktiesību mehānismos, tostarp dažādajos vispārējā periodiskā pārskata procesa posmos; ņemot vērā pretspiedienu un pat atriebības, un vienlaikus rūpīgi uzraugot šādus potenciālus gadījumus attiecībā uz NVO un pilsonisko sabiedrību, atbalstīt cilvēktiesību iestāžu spēju veidošanu;
   e) atkārtoti paust pilnīgu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai un saglabāt modrību attiecībā uz jebkādiem mēģinājumiem mazināt Romas Statūtu sistēmas leģitimitāti, vispārīgumu un integritāti; aktīvi iesaistīt tās valstis, kuras vēl nav šajā sistēmā, lai panāktu drīzu parakstīšanu un ratifikāciju; aktīvi iestāties par 2010. gada Kampalas grozījumu par agresijas noziegumu ratifikāciju, tostarp to veicot visām dalībvalstīm;
   f) aktīvi piedalīties kampaņās par ANO Pretkorupcijas konvencijas un ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību ratifikāciju visās ANO dalībvalstīs; uzlabot centienus pabeigt sarunas par visaptverošu konvenciju starptautiskā terorisma jautājumā; atbalstīt ANO īpašā referenta posteņa izveidi jautājumos par finanšu noziegumiem, korupciju un cilvēktiesībām;
   g) aicināt ANO Ģenerālās asamblejas locekļus padarīt par absolūtām prioritātēm starptautisko finanšu un attīstības iestāžu darba kārtībās šādus jautājumus — pilnīgu uzņēmumu ziņošanas pārredzamību, korupcijas apkarošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu oāzes, nelikumīgas finanšu plūsmas un nelabvēlīgas nodokļu struktūras;
   h) uzsvērt, ka ar attīstību saistītie ieguvumi nebūs ilgtspējīgi bez labas pārvaldības, atbildīgām un demokrātiskām iestādēm un tiesiskuma; tādēļ nodrošināt, ka jaunajā programmā ir atspoguļota nepārprotama uzticība demokrātiskas pārvaldības principam;
   i) veicināt nežēlības un citu smagu pārkāpumu novēršanu, pārveidojot Cilvēktiesību padomi agrīnās brīdināšanas un profilakses mehānismā, nevis tikai reaģējošā iestādē, lai tādējādi novērstu cilvēktiesību pārkāpumu turpmāku pieaugumu;
   j) nākt klajā ar konkrētām tematiskām iniciatīvām, ar ko veicina pārskatatbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem un īsteno attiecīgus pasākumus, kas ir vērsti uz galveno cilvēktiesību problēmu risināšanu, tostarp centienus atcelt nāvessodu un aizsargāt tādu neaizsargātu personu tiesības kā bērni, sievietes, LGBTI vai pirmiedzīvotāji;
   k) nosodīt pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus Irānas Islāma Republikā;

Spīdzināšana

l)  vairākkārt atkārtot to, cik nozīmīga ir cīņa pret spīdzināšanu un citiem sliktas izturēšanās veidiem, un ka ES uzskata šo jautājumu par prioritāru, jo īpaši attiecībā uz bērniem; atjaunot īpašā referenta pilnvaras vēl uz trim gadiem, kā arī nodrošināt iepriekšējo rezolūciju par spīdzināšanu efektīvu pārraudzību; uzskatāmi parādīt kopīgu apņemšanos izskaust spīdzināšanu un atbalstīt upurus, īpaši turpinot vai attiecīgā gadījumā sākot veikt ieguldījumus ANO Brīvprātīgajā fondā spīdzināšanas upuriem, kā arī Īpašajā fondā, kas izveidots ar Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu;

Nāvessods

m)  turpināt cīņu pret nāvessoda izmantošanu un paust spēcīgu atbalstu moratorijam kā solim tuvāk soda atcelšanai; turpināt iestāties par nāvessoda atcelšanu visā pasaulē; cītīgi mudināt valstis, kurās joprojām piespriež nāvessodu, publicēt skaidrus un precīzus datus par to, cik bieži šāds spriedums tiek piespriests un izpildīts;

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesības

n)  paust bažas par diskriminējošu tiesību aktu un prakses neseno pieaugumu, kā arī par vardarbību pret personām to seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; mudināt cieši uzraudzīt situāciju Nigērijā un Ugandā, kur jauni tiesību akti nopietni apdraud seksuālo minoritāšu brīvību; atkārtoti paust atbalstu augstā cilvēktiesību komisāra nepārtrauktajam darbam saistībā ar šo diskriminējošo tiesību aktu un prakses izskaušanu, kā arī ANO darbam šajā jautājumā vispār; ierosināt aktīvi iesaistīties pasākumos, ar ko izskauž centienus iedragāt minētās tiesības;

Bruņoti bezpilota lidaparāti

o)  atbalstīt atbalstīt starptautiskos centienus veicināt to, ka bruņotus bezpilota lidaparātus valstis izmanto pārredzami un atbildīgi atbilstoši vispāratzītam starptautiskam tiesiskajam regulējumam, un turpināt atbalstīt mērķtiecīgu slepkavošanu izmeklēšanu; turpināt palīdzēt mērķtiecīgu slepkavošanu izmeklēšanā un ņemt vērā ieteikumus, ko snieguši ANO īpašie referenti jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi un jautājumos par terorisma apkarošanu;

Miers un drošība

p)  lai nodrošinātu ANO efektīvākus deeskalācijas rīkus, atbalstīt miera iedibināšanas un miera uzturēšanas misijas, vajadzības gadījumā sniedzot lielāku ES atbalstu (tehnisko, finansiālo palīdzību, nodrošinot aprīkojumu vai ES bruņotos spēkus);

   q) nodrošināt, ka miera uzturēšanas pilnvaras atspoguļo ilgtermiņa vajadzības valsts un iestāžu veidošanai un demokrātijas atbalstam, tādējādi pievēršot galveno uzmanību visaptverošai pieejai, lai varētu izskaust konflikta cēloni un mazināt nestabilitāti valstī;
   r) sadarboties attiecībā uz reģionālo organizāciju nozīmes un rīcībspējas palielināšanu miera uzturēšanai, konfliktu novēršanai, civilo un militāro krīžu pārvarēšanai un konfliktu risināšanai;
   s) pieprasīt visām bruņota konflikta pusēm, lai tās pilnībā ievērotu savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp nodrošinātu no šķēršļiem brīvu piekļuvi humānajai palīdzībai;
   t) nodrošināt, ka attīstības pamatnostādnēs laikposmā pēc 2015. gada tiek veicināts noturīgs miers, likvidējot galvenos konflikta virzītājspēkus, nolūkā radīt apstākļus, kas ir vajadzīgi attīstībai un tiesību izmantošanai;
   u) galveno uzmanību pievērst terorisma apturēšanai neatkarīgi no tā, vai to finansē valsts vai cits avots;
   v) nodrošināt, ka 2014. gadā notiek ANO konference par tādas zonas izveidi Tuvajos Austrumos, kas ir brīva no masu iznīcināšanas ieročiem, jo 2012. gadā, kā tika lemts 2010. gada KNL pārskatīšanas konferencē, šāda ANO konference nenotika;
   w) atbalstīt ANO Drošības padomes rezolūcijas par vājināta urāna ieročiem un izstrādāt ES kopēju nostāju, kurā labāk atspoguļo Parlamenta atkārtotos aicinājumus sagatavot piesardzīgu vispārēju moratoriju, kā arī jaunu vispārēju vienprātību par potenciālo veselības risku civiliedzīvotājiem, sarežģīto pēckonflikta pārvaldības slogu un finanšu izmaksām, kas ir saistītas ar šādu ieroču izmantošanu;
   x) nodrošināt, ka ANO miera veidošanas pārskatīšanas procesā 2015. gadā tiks veicināta principa „pienākums aizsargāt” ievērošana un sieviešu nozīme miera veidošanā;

Pienākums aizsargāt

y)  strādāt pie tā, lai princips „pienākums aizsargāt” tiktu ieviests kā starptautiska norma, vienlaikus saglabājot trauslo līdzsvaru starp attiecīgo valstu un starptautiskās sabiedrības nozīmi, atzīstot, ka bruņota spēka izmantošana ir tikai galējais līdzeklis;

   z) šajā saistībā nodrošināt, ka par genocīda un masveida slaktiņu novēršanu un izbeigšanu galvenokārt atbild attiecīgā valsts, taču arī starptautiskajai sabiedrībai ir sava nozīme, kas aizstāj vēršanos pēc palīdzības pie augstākās varas;
   aa) uzsvērt galveno principu, ka novēršana paredz atbildības sadali un sadarbības veicināšanu starp iesaistītajām valstīm un starptautisko sabiedrību;
   ab) sadarbībā ar visiem starptautiskajiem partneriem nodrošināt, ka principa „pienākums aizsargāt” turpmākā iespējamā attīstība pilnībā atbildīs starptautiskajām humanitārajām tiesībām un būs saskaņā ar tām;
   ac) strādāt pie tā, lai civilpersonu aizsardzība tiktu iekļauta ANO aizbildnībā veikto miera uzturēšanas misiju mandātā;

Sievietes un bērni

ad)  atkārtoti paust apņemšanos īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību(11) , kurās ir atzīta ne tikai kara nesamērīgā ietekme uz sievietēm, bet arī to būtiskā nozīme konfliktu pārvarēšanā un risināšanā un ilgtspējīga miera nodrošināšanā;

   ae) stingri atbalstīt un veicināt ANO Rezolūcijas Nr. 2106 par cīņu pret nesodāmību par konflikta izraisītu seksuālu vardarbību pilnīgu īstenošanu un turpmāk pastiprināt pārskatatbildību un profilakses pasākumus, profilakses pasākumus attiecībā uz seksuālajiem noziegumiem un ļaunprātīgu izmantošanun un atbalstu to upuriem;
   af) par prioritāti izvirzīt bērnu laulību izskaušanu;
   ag) panākt, ka sievietes tiek pārstāvētas visos miera procesa posmos un iesaistītas preventīvās diplomātijas, agrīnās brīdināšanas un drošības uzraudzības darbībās, kā arī pēckonflikta situāciju izmeklēšanas komisijās;
   ah) nodrošināt pievēršanos meiteņu izglītības jautājumam;
   ai) aktīvi iesaistīties Komisijas 58. sesijā par sieviešu stāvokli, lai negrautu ANO Pekinas rīcības platformas tiesību aktu kopumu, piemēram, par piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, kas ir cilvēka pamattiesības; stingri nosoda to, ka seksuāla vardarbība pret sievietēm tiek izmantota kā viena no karadarbības taktikām, tostarp stingri nosoda tādus noziegumus kā masveida izvarošana, seksuālā verdzība, piespiedu prostitūcija, dažāda veida vajāšana dzimuma dēļ, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošana, cilvēktirdzniecība, kā arī agrīnas un piespiedu laulības, goda slepkavības un jebkādi citi līdzvērtīgi smagi seksuālās vardarbības veidi; parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;
   aj) aicināt dalībvalstis ratificēt ANO Konvencijas par bērna tiesībām 3. fakultatīvo protokolu, ar ko bērniem ļaus iesniegt sūdzības komitejā;

Attīstības programma laikposmam pēc 2015. gada

ak)  atzīt, ka ir panākts nozīmīgs un būtisks progress Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā; pēc iespējas efektīvāk izmantot sagatavošanās posmu pirms 2015. gada septembrī paredzētās augstākā līmeņa sanāksmes par programmu laikposmam pēc 2015. gada, lai nodrošinātu vienotību un saskaņotību starp ES dalībvalstīm attiecībā uz prioritārajām jomām un mērķiem, kurus ES vēlas veicināt, tādējādi izvairoties no nekonsekvences un neskaidrības pārāk plaša uzdevumu saraksta dēļ; uzsvērt, ka īpaša uzmanība jāpievērš vismazāk attīstīto valstu vajadzībām un konflikta un pēckonflikta valstīm; nodrošināt jaunattīstības valstu līdzdalību šo mērķu sasniegšanā;

   al) uzsvērt, ka būtu jāpastiprina vispārēji centieni TAM sasniegšanai atlikušajā laika posmā pirms termiņa beigām 2015. gadā un tie būtu jākoncentrē uz jomām, kurās process visvairāk atpaliek no iecerētā;
   am) nodrošināt, ka nabadzības izskaušana joprojām ir prioritāte jaunajā vienotajā un integrētajā sistēmā, tāpat kā cīņa pret nevienlīdzību un ilgtspējīgas attīstības, nodrošinātības ar pārtiku un dzimumu līdztiesības veicināšana;
   an) strādāt pie tā, lai tiktu pieņemts vienots, visaptverošs un integrēts regulējums TAM laikposmā pēc 2015. gada ar skaidri izvirzītiem kritērijiem, kuros ir ietverti galvenie attīstības un ilgtspējīguma problēmjautājumi; nodrošināt, ka šis regulējums ir universāls un vispārējs, turklāt veicina valsts labklājību, cilvēktiesību ievērošanu un visu cilvēku labklājību;
   ao) īstenot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju un nodrošināt, ka cilvēktiesībām to vispārējā izpratnē būs centrālā loma regulējumā laikposmam pēc 2015. gada;
   ap) aicināt īstenot saskanīgu un visaptverošu starptautisku pieeju finansēšanai pēc 2015. gada, paredzami pievēršoties visām ilgtspējīgas attīstības dimensijām, un saskaņā ar Padomes 2013. gada decembra secinājumiem turpināt pārdomu procesu ANO sistēmā par alternatīviem finansējuma avotiem un citiem īstenošanas palīdzības līdzekļiem, jo īpaši privātiem ieguldījumiem un nefinanšu līdzekļiem;
   aq) nodrošināt, ka jaunajiem vērienīgajiem mērķiem tiks piemērots tikpat vērienīgs un inovatīvs attīstības finansējums;
   ar) ņemot vērā to, ka ar vidi un attīstību saistītie jautājumi globālā līmenī parasti tiek risināti atsevišķi, — meklēt jaunus risinājumus, lai pārvarētu šo nošķirtību un veidotu saikni starp šīm cieši saistītajām jomām, tostarp iestāžu līmenī;
   as) atgādināt par attīstīto valstu COP 16 Kankunā 2010. gadā pausto apņemšanos ik gadu līdz 2020. gadam nodrošināt „jaunu un papildu” finansējumu USD 100 miljardu apmērā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis grūtībās, ko izraisījušas klimata pārmaiņas; norādīt, ka šim finansējumam būtu jānodrošina līdzsvarota līdzekļu piešķiršana pielāgošanās un mazināšanas pasākumiem;

Citi jautājumi

Privātums digitālajā laikmetā

at)  veikt visus vajadzīgos normatīvos un administratīvos pasākumus, lai pilnībā ieviestu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas(12) ieteikumus, tādējādi garantējot, ka iedzīvotājiem ir vienādas tiesības bezsaistē un tiešsaistē, un jo īpaši pārskatīt procedūras, praksi un tiesību aktus un izveidot neatkarīgus un efektīvus uzraudzības mehānismus, uzsverot datu aizsardzības nozīmi;

   au) lai atkārtoti apliecinātu pasaules mērogā pausto ES apņemšanos attiecībā uz šo jautājumu, aktīvi veicināt konkrētus papildu pasākumus saistībā ar šo rezolūciju visās ANO dalībvalstīs;

Ieroču tirdzniecības līgums

av)  aktīvi veicināt Ieroču tirdzniecības līguma ātru parakstīšanu un ratifikāciju visās ANO dalībvalstīs, tostarp visās ES dalībvalstīs, lai starptautiskā sabiedrība varētu efektīvi novērst negatīvās sekas saistībā ar pārredzamības trūkumu un slikti regulētu tirdzniecību ar parastajiem ieročiem un munīciju, un bīstamām tehnoloģijām, kas ir par iemeslu bruņotiem konfliktiem visā pasaulē un ko izmanto, lai pārkāptu cilvēktiesības; iesaistīt pārējās attiecīgās valstis, reģionālās un starptautiskās organizācijas un pilsonisko sabiedrību, lai šajā saistībā sekmētu Ieroču tirdzniecības līguma piemērošanas jomas turpmāku paplašināšanu;

Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijā

aw)  aktīvi atbalstīt visaptverošu reformu Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā un jo īpaši tās Drošības padomē, lai stiprinātu tās leģitimitāti, reģionālo pārstāvību, pārskatatbildību un efektivitāti; virzīties uz ES ilgtermiņa mērķi, proti, vietu paplašinātā ANO Drošības padomē;

   ax) nodrošināt ES kā globāla dalībnieka saskaņotību un efektivitāti, lai varētu rīkoties ātri un visaptveroši un paust „vienotu nostāju”, uzlabot dalībvalstu nostāju koordinēšanu un EĀDD un dalībvalstu sadarbību; šajā saistībā mudināt EĀDD, jo īpaši ar ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā starpniecību, strādāt pie ES saskaņotības uzlabošanas;
   ay) atbalstīt valstu parlamentu un reģionālo asambleju nozīmi ANO sistēmā, kā arī atbalstīt globālu parlamentārismu;
   az) turpināt veiksmīgo sadarbību daudzpusējo attiecību un pasaules mēroga pārvaldības atbalstīšanā, un uzsvērt 2014. gada februārī 10. gadadienu atzīmējušo ES un ANO Attīstības programmas stratēģisko partnerattiecību nozīmi;
   ba) vairot izpratni par to, ka 2015. gads tiks pasludināts par Eiropas Attīstības gadu, kas radīs vienreizēju iespēju palielināt sabiedrības informētību Eiropā par globālām problēmām un par jauno saskaņojamo attīstības mērķu nozīmīgumu;

Klimata pārmaiņas

bb)  norādīt, ka joprojām pastāv globālas problēmas un ir paredzams, ka to skaits palielināsies un ka klimata pārmaiņas un vides degradācija apdraud panākto progresu TAM sasniegšanā; tādēļ ANO 2014. gada augstākā līmeņa sanāksmē, kas veltīta klimata jautājumiem, uzlabot rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām, izveidojot stingru pamatu tam, lai 2015. gada konferencē par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām sarunas būtu veiksmīgas un tiktu panākts noturīgs progress emisiju samazināšanā un pielāgošanās stratēģiju pilnveidošanā; rādīt piemēru un pirms augstākā līmeņa sanāksmes pieņemt vērienīgu un saistošu klimata politikas programmu ar izvirzītiem mērķiem, lai pozitīvi ietekmētu sarunu gaitu;

   bc) aktīvi piedalīties debatēs par terminu „klimata bēglis”, tostarp arī par tā iespējamo juridisko definīciju starptautiskajās tiesībās vai juridiski saistošā starptautiskā nolīgumā;
   bd) trešajā starptautiskajā konferencē, kas plānota 2014. gada septembrī, atkārtoti atgādināt par ES atbalstu mazo salu jaunattīstības valstīm;

Sīrija

be)  strādāt pie tā, lai rastu ilgtspējīgu politisko risinājumu situācijai Sīrijā, ar ko tiks apturēta vardarbība un sekmēta pāreja uz demokrātiju, kas atbilst Sīrijas iedzīvotāju likumīgajām cerībām; sniegt atbalstu, lai pilnībā īstenotu Ženēvas I konferencē pieņemtos secinājumus, un ņemot vērā Ženēvas II konferences kā unikāla foruma nozīmi, kas konflikta pusēm ļauj risināt tiešas sarunas par mieru un pāreju uz demokrātiju, turpinātu Ženēvas II procesu;

   bf) strādāt pie tā, lai Ženēvas II konferencē iesaistītu visus attiecīgos globālos un reģionālos procesa dalībniekus, apzinoties, ka Sīrijas krīzi būtiski ietekmē daudzi dažādi procesa dalībnieki;
   bg) sasaukt starptautisku konferenci par Sīrijas bēgļu krīzi, galveno uzmanību pievēršot humānās palīdzības pasākumiem, par prioritāti nosakot atbalstu uzņēmējvalstīm šajā reģionā un pastiprinot ES līdzdalību diplomātiskajos centienos izbeigt konfliktu;
   bh) intensīvi strādāt pie tā, lai panāktu ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2139(2014) par humanitāro situāciju Sīrijā steidzamu īstenošanu, lai beidzot būtu iespējams droši, bez šķēršļiem un nekavējoties piekļūt visiem cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, tostarp konfliktu joslās un pāri robežām; nodrošināt, ka Sīrijā esošo ķīmisko ieroču izvešana, pārvietošana un iznīcināšana notiek pilnībā pārredzami;
   bi) veicināt starptautisko sadarbību Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanas jautājumā un prasīt pilnībā īstenot Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas Izpildpadomes 2013. gada 27. septembra lēmumu;
   bj) atbalstīt visus centienus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu atbildību par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Sīrijā, un aktīvi veicināt to, ka Drošības padome jautājumā par situāciju Sīrijā vēršas Starptautiskajā Krimināltiesā;

Dienvidsudāna

bk)  mudināt visas iesaistītās puses ievērot 2014. gada 23. janvārī noslēgto nolīgumu (par karadarbības pārtraukšanu), tostarp noteikumus, ar ko paredz, ka konfliktā iesaistītās puses neuzbrūk civiliedzīvotājiem, un humānās palīdzības sniedzējiem garantēt drošu piekļuvi konflikta skartajām teritorijām Dienvidsudānā; uzsvērt, ka šis nolīgums ir tikai pirmais solis virzībā uz mieru un izlīgumu, vienlaikus ņemot vērā arī situāciju Dienvidsudānā, tostarp ar valsts pārvaldību saistīto politisko cīņu, kas izraisa aizvien plašākas etniskās sadursmes, kā arī vairāk nekā 650 000 iedzīvotāju pārvietošanu;

   bl) atbalstīt valsts veidošanas programmu Dienvidsudānai, kā arī patiesu izlīgumu un iekļaujošu miera procesu, kam jānodrošina ilgstoša stabilitāte; piedāvāt palīdzēt novērst korupciju, kas rada šķēršļus izredzēm iedibināt brīvu un taisnīgu demokrātiju, stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi;
   bm) nosodīt plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un ļaunprātības; atzinīgi novērtēt un atbalstīt ES īpašā pārstāvja Āfrikas ragā Alexander Rondos , ANO īpašās pārstāves Hilde Johnson un Āfrikas Savienības centienus, kā arī ANO misijas Dienvidsudānas Republikā pastiprinātās izmeklēšanas spējas cilvēktiesību jomā;
   bn) nosodīt Dienvidsudānā notikušos uzbrukumus palīdzības sniedzējiem un palīdzības precēm, iejaukšanos humānās palīdzības pasākumos un krājumu izlaupīšanu lielos apjomos, kas nopietni kavē centienus sasniegt civiliedzīvotājus, kuriem vajadzīga palīdzība;
   bo) aicināt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanas komisiju izmeklēt visas apsūdzības par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas saņemtas kopš konflikta sākšanās; mudināt saukt attiecīgās personas pie atbildības;

Centrālāfrikas Republika

bp)  nodrošināt labu sadarbību un papildināmību attiecībā uz Centrālāfrikas Republikas stabilizēšanai vajadzīgajiem starptautiskajiem pasākumiem, kā arī strādāt pie tā, lai pieņemtu visaptverošu pieeju šīs daudzpusīgās krīzes atrisināšanai; atbalstīt politiskās pārejas procesu un palīdzēt izveidot funkcionējošas demokrātiskas iestādes, kas spēj apkarot cilvēktiesību pārkāpumus, aizsargāt pilsoņus, partraukt vardarbību un mazināt valstī starpkonfesiju spriedzi; turpināt sniegt nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai veidotu dzīvotspējīgu ekonomikas attīstību; iniciēt pasākumus, kuru mērķis ir ar piemērotu finansu palīdzību reaģēt uz nepieredzēto humanitāro krīzi, kāda šobrīd valda šajā valstī;

   bq) atbalstīt starptautiskās sabiedrības, jo īpaši Āfrikas Savienības, ANO un Francijas, kā arī Centrālāfrikas iestāžu īstenotos centienus stabilizēt situāciju valstī; strauji īstenot ES 2014. gada 20. janvāra lēmumu, ar ko izveido EUFOR CAR, un paātrināt bruņoto spēku izvietošanu teritorijā;

Izraēlas un palestīniešu konflikts

br)  atbalstīt notiekošo sarunu procesu un pašreizējos centienus rast risinājumu šim konfliktam, vienlaikus strādājot pie palestīniešu izlīguma procesa, lai no jauna apvienotu palestīniešus, kuri dzīvo Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Gazas joslā;

   bs) panākt, ka ANO Ģenerālā asambleja sadarbībā ar ES un ASV nodrošina visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai divu valstu risinājums — kura pamatā ir 1967. gada robežas, Jeruzaleme kā abu valstu galvaspilsēta, drošas un atzītas robežas Izraēlas valstij un mierā un drošībā līdzās pastāvoša neatkarīga, demokrātiska, blakusesoša un dzīvotspējīga Palestīnas valsts būtu ilgtspējīgs un efektīvs;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Augstajai pārstāvei/ priekšsēdētāja vietniecei, ES īpašajai pārstāvei cilvēktiesību jautājumos, Padomei un informācijas nolūkā Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0234.
(2) Eiropas Savienības Padome, 11521/13.
(3) ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/RES/65/276.
(4) OV C 377 E, 7.12.2012., 66. lpp.
(5) OV C 99 E, 3.4.2012., 56. lpp.
(6) OV C 33 E, 5.2.2013., 165. lpp.
(7) ANO Drošības padomes Rezolūcija S/RES/2106(2013).
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0180.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0055.
(11) ANO Drošības padomes Rezolūcija S/RES/1325(2000), Rezolūcija S/RES/1820(2008), Rezolūcija S/RES/1888(2009), Rezolūcija S/RES/1889(2009), Rezolūcija S/RES/1960(2010), Rezolūcija S/RES/2106(2013) un Rezolūcija S/RES/2122(2013).
(12) ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/C.3/68/L.45/Rev.1.

Pēdējā atjaunošana - 2018. gada 18. jūlijaJuridisks paziņojums