Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Bangladešu(1).

  Robert Evans (PSE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, Bangladeša ir valsts, kuru esmu daudzas reizes apmeklējis un kura man ļoti patīk. Patiesi, man Londonā ir daudz draugu no Bangladešas, un es cītīgi sekoju līdzi politiskajai situācijai šajā valstī.

Šī rezolūcija atzīst, ka pēdējos mēnešos situācija ir būtiski pasliktinājusies, tādējādi pašlaik pastāv reālas bažas par likuma varu un kārtību, cilvēktiesībām un tiešām arī par pašas demokrātijas izdzīvošanu šajā valstī – tas tiek uzsvērts visā rezolūcijā.

Kad janvārī tika pārtraukts vēlēšanu process, domāju, ka daudzi no mums cerēja, ka vajadzēs tikai dažas nedēļas, lai vēlēšanas varētu notikt, taču nedēļas ir pārvērtušās mēnešos, un mēneši tagad jau ir pārvērtušies gados, kas pagājuši pirms jauna, demokrātiski ievēlēta valdība varētu ieņemt savu vietu.

Šajā laikā ir bijusi antikonstitucionāla un neapmierinoša situācija, kurā civilā pagaidu valdība ar militāristu atbalstu mēģināja noturēt likuma varu un kārtību aizvien bezcerīgākā un vardarbīgākā atmosfērā. Divi iepriekšējie premjerministri ir cietumā. Universitātēs ir notikušas sacelšanās, simtiem arestu (tajā skaitā akadēmiskā personāla aresti) un ir atrastas liecības par vardarbību un spīdzināšanu.

Šāds nevar būt turpmākais ceļš, un, kā norāda 11. punkts, esmu pārliecināts, ka mēs Eiropas Parlamentā esam gatavi palīdzēt Bangladešā atgriezt demokrātiju cik ātri vien iespējams.

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, Bangladeša ir apmēram tikpat liela teritorija kā Grieķija, taču tās iedzīvotāju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Vācijā. Par valsti tā kļuva tikai 1971. gadā pēc gadiem ilga pilsoņu kara, kurā bija iesaistītas kaimiņos esošās bijušās Lielbritānijas kolonijas Pakistāna un Indija. Bangladeša pārcieta 15 gadus ilgu militāro diktatūru un, lai gan 1990. gadā civilā valdība tika atjaunota, valsts vēl arvien ir tālu no patiesas demokrātijas.

Šodien tā ir ļoti nabadzīga valsts, ko nomoka plaša korupcija, militāristu iejaukšanās politikā, rupji cilvēktiesību pārkāpumi, politisko aktivitāšu aizliegumi, sieviešu diskriminācija, reliģiskais ekstrēmisms un garš saraksts citu ļaunumu, no kuriem daži ir minēti rezolūcijā. Tomēr, kā skaidri norāda N apsvērums: „ES un Bangladešai ir labas un ilgstošas attiecības un tās ir svarīgi ekonomiskie partneri”. Tā ir taisnība, taču pietiek runāt par mūsu draugu un partneru izvēli un pietiek runāt par veiksmīgu palīdzēšanu šādām draudzīgām valstīm to labklājības līmeņa, demokrātijas līmeņa un likuma varas uzlabošanā.

Ja esam godīgi, tad jāsaka, ka ES ir mēģinājusi uzlabot situāciju Bangladešā, taču vai tā ir pietiekami centusies to izdarīt? Vai Bangladešai sniegtā palīdzība ir atbilstoši tikusi novirzīta valsts produktivitātes infrastruktūras uzlabošanai jeb tā ir novirzīta korumpētu amatpersonu kabatās? Vai spiediens uz militāristiem, lai tie pārtrauktu iejaukšanos valsts politiskajā dzīvē, ir bijis pietiekami stingrs un mērķtiecīgs jeb tas ir bijis vājš un neefektīvs?

Katrs var pats atbildēt uz šiem jautājumiem. Tomēr, es uzskatu, ka mēs vēl esam tālu no patiesi nepieciešamu pasākumu īstenošanas; ir steidzami nepieciešams pārskatīt mūsu politiku attiecībā uz Bangladešu, neizslēdzot sankciju ieviešanu un pavisam noteikti ietverot bargu brīdinājumu izteikšanu kaimiņvalstīm Pakistānai un Indijai, lai tās nepadotos kārdinājumam iejaukties Bangladešas iekšējās lietās.

  Charles Tannock (PPE-DE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā mans kolēģis Robert Evans, arī es Londonā pārstāvu mūsu reģionu un vairāk nekā 150 000 Bangladešas izcelsmes vēlētājus.

Bangladeša ir liela un stratēģiski svarīga Dienvidāzijas valsts un diemžēl jau atkal ir redzama ziņu raidījumos saistībā ar augusta studentu demonstrācijām un trīs bijušo premjerministru arestu procesā, kura mērķis it kā bija korupcijas apkarošana, taču diemžēl un pilnīgi aplami tas izskatījās pēc mēģinājuma apspiest demokrātiskās politiskās grupas, lai arī tās ir ļoti sadrumstalotas.

Pagaidu valdība ir pārliecinājusi ES un ASV, ka tā turpinās ceļu uz demokrātiskām vēlēšanām 2008. gada beigās, kad vēlēšanu reģistrācijas process būs izstrādāts un nodrošināts pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tomēr, šis noteiktais laiks ir ļoti ilgs, un pastāv aizdomas, ka militāristi, kuru profils politiskā ziņā pēdējā laikā ir uzlabojies, vēlas radikāli izmainīt politisko situāciju valstī, izslēdzot no aprites divas karojošās protagonistes - bijušās premjerministres Sheikh Hasina un Khaleda Zia. Ir grūti saprast, kādēļ viņas līdz tiesai netiek atbrīvotas pret drošības naudu un kādēļ sākotnējie aresti bija tik melodramatiski un tiem nesekoja tūlītējs process atbilstoši ārkārtas pilnvarām, ko šī rezolūcija pamatoti pieprasa atcelt, kā arī aicina ES diplomātiskos novērotājus būt klāt šo divu lēdiju tiesas procesos.

Protams, rietumu palīdzības sniedzēji ļoti rūpīgi uzrauga Bangladešu, ņemot vērā bažas par aizvien sliktāko cilvēktiesību situāciju dažos pēdējos gados un arī aizvien lielāko Islāma radikālisma pieņemšanu tās sabiedrībā un diemžēl attālināšanos no tās sākotnējā sekulāras daudzpartiju demokrātijas kursa, kas ir tas modelis, kuru ES šīs valsts interesēs noteikti ir jāturpina atbalstīt.

  Marcin Libicki (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, nākamā valsts, ko apspriedīsim šīs pēcpusdienas debatēs, it Bangladeša, kur arī tiek pārkāptas pamattiesības. Pēc tam, kad esam dzirdējuši par visiem šiem atsevišķajiem gadījumiem, ir jābrīnās, kā šāda situācija var pastāvēt pasaulē, kuru arvien vairāk skar tā saucamā globalizācija, kuru klāj ekonomisko un vēl vairāk politisko organizāciju tīkli, pasaulē, kura ir pieredzējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības izveidi mūsu kontinentā, un pasaulē, kur ir tik daudz organizāciju, kas prasa ievērot cilvēktiesības. Mēs varam sev jautāt, kādēļ nav notikusi humāno pamatprincipu globalizācija.

Šķiet, ka tā ir problēma, kas skar mūsdienas un mūsu organizācijas. Visi ir ieinteresēti politikā un ekonomikā, taču, kad nonākam pie tā, ka politikai un ekonomikai ir jābūt ar humānu dimensiju, lai pazemotajiem vienkāršajiem cilvēkiem netiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums, tad izrādās, ka esam bezpalīdzīgi.

Komisāre Viviane Reding pirms brīža, kad apspriedām Birmas jautājumu, teica, ka pastāv risks, ka mēs atkal kļūsim bezspēcīgi un nespēsim reaģēt uz šīm netaisnībām. Tomēr, mums ir jāsaprot, ka ir jāsper noteikti soļi un ka starp mūsu politiskajām aktivitātēm, mūsu ekonomiskajām aktivitātēm un pamattiesību ievērošanu nepastāv līdzsvars.

Es vēlētos vērst uzmanību uz vēl vienu jautājumu. Deklarācijā ir atsauce uz to, ka cita starpā parādās vajāšanas reliģisku iemeslu dēļ. Es vēlētos norādīt, ka reliģiskās vajāšanas ir galvenokārt, taču ne vienmēr, vērstas pret kristiešiem, īpaši katoļiem. Globālā līmenī katoļi pašlaik ir tā grupa, kas visbiežāk tiek vajāta un nogalināta ticības dēļ. Mums būtu jāpieturas pie faktiem un, atsaucoties uz vajāšanām, mums ir jāatceras, kurš kuru vajā.

  Carl Schlyter (Verts/ALE), autors. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka Bangladeša ir bijusi lielu cerību valsts. Tajā ir reliģiskā brīvība, sievietēm lauku apvidos ir pieejami mikrokredīti, un varam vērot, kā vietējā ekonomika sāk attīstīties.

Tomēr, valstī, kur izplatās terorisms, šīs pozitīvās tendences strauji tiek aizēnotas. Saskaņā ar valdības teikto, korupcijas apkarošanas nolūkos tiek apcietināti žurnālisti, juristi, politiskie darbinieki un studentu aktīvisti. Ja drīkstu tā teikt, visu cilvēku ielikšana cietumā ir slikts korupcijas apkarošanas veids, lai neteiktu vairāk. Mēs apsolām, ka palīdzēsim Bangladešai tās ceļā uz demokrātiju, taču valdībai ir jāizrāda labā griba.

Nobeidzot, es vēlētos ierosināt kādu jautājumu, kas ir iekļauts rezolūcijā, bet par kuru, iespējams, daudzi nerunās, un es to uzskatu par svarīgu, jo daudz laika esmu pavadījis kopā ar cilvēkiem graustu rajonos. Vecajā režīmā, valdošajā elitē bija cilvēki, kas saņēma zemi, taču, kad valdība šo zemi mēģināja atgūt, miljoniem nabadzīgo cilvēku, nabadzīgo zemnieku un cilvēku no graustu rajoniem tika padzīti no mājām, viņiem tika atņemta pēdējā cerība izdzīvot, ko tiem deva mazais zemes gabaliņš. Cīnoties par demokrātiju Bangladešā, mums ir jādomā arī par šiem cilvēkiem, jo viņiem ir vismazākās balsstiesības. Viņiem ir vismazāk varas.

  Bogusław Sonik, PPE-DE Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, situācija Bangladešā noteikti ir satraucoša. Tomēr, ir veikti pasākumi, lai vēlēšanas notiktu paredzētajā laikā. Tomēr, pastāv bažas, ka 2007. gada jūlijā iesniegtā Vēlēšanu komisijas darba programma laikā netiks pabeigta. Mums vajadzētu atcerēties, ka 22. janvārī beidzās Eiropas Savienības novērotāju misija, un arī Apvienoto Nāciju Organizācija atsauca savu atbalstu.

Mēs nedrīkstam Bangladešu šajā brīdī pamest. Mums ir jānosūta novērotāji ar plašām pilnvarām. Novērotājiem būtu jāuzrauga arī notiekošie kriminālprocesi un vienkāršo pilsoņu aresti. Īpaši svarīgi ir izdarīt spiedienu uz varas iestādēm, lai tās nodrošinātu 2007. gada 28. augusta protestu laikā arestēto studentu atbrīvošanu. Mums ir jārīkojas ātri, sniedzot plašu palīdzību; ja mēs to nedarīsim, tad nevaram sagaidīt, ka vēlēšanas notiks paredzētajā laikā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ir pagājis jau gandrīz gads kopš pēdējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Bangladešu. Neskatoties uz mūsu lielajām cerībām, situācija šajā valstī ir pasliktinājusies. Šī gada janvārī ieplānotās vēlēšanas nenotika un tika pārceltas uz 2008. gada beigām. Ar armijas palīdzību pagaidu valdība izsludināja ārkārtas stāvokli.

Pašreizējā valdība atklāti ierobežo visas politiskās aktivitātes un preses un citu plašsaziņas līdzekļu brīvību. Starp arestētajiem cilvēkiem ir arī divi bijušie premjerministri, 160 vadošie politiķi un vairāk nekā 100 000 civiliedzīvotāju. Studentu protestu nežēlīgā apspiešana no armijas puses pie Dakas Universitātes šī gada augustā bija par iemeslu nopietnām bažām starptautiskā līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minētos notikumus, Padomei un Eiropas Komisijai situācija būtu rūpīgi jāuzrauga. Pirmkārt, tām būtu jāpanāk, lai neatkarīgām organizācijām un politiskajām partijām Bangladešā tiktu atļauts atsākt to aktivitātes. Ir svarīgi nosūtīt vēl vienu novērotāju misiju un sniegt tehnisko palīdzību, kas varētu dot pozitīvu ieguldījumu brīvu, demokrātisku vēlēšanu sagatavošanā. Tikai tad, ja visas ieinteresētās puses strādās kopā, būs iespējams efektīvi stabilizēt situāciju Bangladešā.

  Koenraad Dillen, ITS Grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tas noteikti ir labi, ka cilvēktiesību situācija Bangladešā tiek izklāstīta šeit, ziemeļu puslodē. Galu galā, mēs esam redzējuši, kā pašreizējais režīms ar patvaļīgu arestu un aizturēšanu palīdzību mēģināja apklusināt studentu likumīgo politisko protestu. Kopš 2007. gada janvārī jaunā valdība pārņēma varu, ir tikuši ieslodzīti jau vairāk nekā 250 000 cilvēku. Kopš ārkārtas stāvokļa pasludināšanas armija ir bijusi atbildīga par neskaitāmiem spīdzināšanas un slepkavību gadījumiem.

Tomēr, es tiešām vēlētos atklāt vēl vienu jautājumu, jautājumu, kas šajā valstī ir endēmisks un kas turpinās, neskatoties uz valdību maiņu. Tas ir kaut kas, pret ko dažādas cilvēktiesību organizācijas bieži vien izturas nevērīgi, jo tas acīmredzami ir kaut kas tāds, par ko vienkārši nevar runāt. Es runāju par lielu apmēru un sistemātiskiem grupveida izvarošanas gadījumiem, kas notiek Bangladešā. Vardarbība pret sievietēm un jaunām meitenēm šajā Islāma valstī ir viens no visbriesmīgākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šis vardarbības veids ietver seksuālu vardarbību un vardarbību ģimenēs, izvarošanu grupās, sieviešu apliešanu ar skābi un slepkavības, kas izdarītas goda aizstāvēšanas dēļ. Vai nu cilvēki to vēlas dzirdēt vai nē, bet ir nenoliedzami, ka ar šīs nežēlības palīdzību musulmaņu ekstrēmisti vēlas Bangladešu attīrīt no tās reliģiskajām minoritātēm, lai šo valsti pārveidotu par monolītu Islāma valsti. Nevienai Bangladešas valdībai nav izdevies rīkoties, un tas ir īsts kauna traips. 1984. gadā Bangladeša ratificēja ANO Konvenciju par visu veidu diskriminācijas izskaušanu pret sievietēm. Parlamentam ir pēdējais laiks Bangladešas valdība nosūtīt skaidru signālu, lai informētu to par tās pienākumiem.

  Marianne Mikko (PSE). – (ET) Dāmas un kungi, ne Eiropas Savienība, ne ANO savas vēlēšanu novērotāju misijas nepārtrauc ar vieglu roku; diemžēl Bangladešā mums tas bija jādara. Demokrātiskās aktivitātes šajā valstī, kuras divas galvenās partijas vada sievietes, kas ir vienīgais šāda veida piemērs visā pasaulē, janvārī tika pārtrauktas ar militārpersonu palīdzību.

Es atzīstu, ka spaidu un korupcijas apkarošana efektīvai ekonomikai un politikai ir svarīga, taču šajā nolūkā nedrīkst izmantot tādas negodīgas metodes kā demonstrāciju apspiešana, preses apklusināšana un godīgas tiesvedības graušana. Gandrīz divdesmit piecus gadus Bangladeša virzās uz Eiropas modeli. Sekulārisms apvienojumā ar reliģisko iecietību, cilvēktiesību un vārda brīvību ir vērtības, ko mūsu Parlaments atbalsta ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Tādēļ mums ir jādara viss, ko vien spējam, lai Bangladešu nostādītu atpakaļ uz demokrātijas ceļa. Tehniskā palīdzība vēlēšanu organizēšanā un divpusējo darba grupu veidošana ir mazākais, ko Eiropas Savienība var darīt. Mēs pieprasām tūlītēju ārkārtas stāvokļa atcelšanu un militārās iejaukšanās pārtraukšanu.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija arī pievienojas bažām par cilvēktiesību situāciju Bangladešā, kas skaidri noformulētas Parlamenta rezolūciju projektos. Eiropas Savienībai, starp citu, ir slavējama konstruktīvas iesaistīšanās vēsture Bangladešas cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, un lēmums nosūtīt ES vēlēšanu novērotāju misiju, lai rūpīgi sekotu līdzi neveiksmīgajām 2007. gada vēlēšanām un pārtraukt šo misiju, ņemot vērā Awami līgas boikotu un pierādījumus par mēģinājumiem viltot vēlēšanu rezultātus, ir šīs iesaistīšanās piemērs.

Tūlīt pēc militāristu atbalstītās pagaidu valdības izveides un ārkārtas stāvokļa pasludināšanas 2007. gada janvārī, ES ir mēģinājusi sabalansēt atbalstu demokrātijas atgūšanai 2008. gadā un stingru cilvēktiesību situācijas monitoringu. Tas atspoguļojas Eiropas Komisijas nodomā kopā ar astoņiem citiem starptautiskās attīstības partneriem paplašināt atbalstu tādu vēlētāju sarakstu izveidei, kuros būtu arī fotogrāfijas. Parlaments atgādinās, ka pamatotās bažas par 2007. gada vēlēšanām sagatavoto sarakstu bija galvenais iemesls balsošanas atlikšanai.

EK delegācija Dakā rūpīgi seko līdzi vēlētāju sarakstu izmēģinājuma projektam un ir sniegusi pozitīvas atsauksmes par šo procesu. Tomēr, ES konsekventi ir skaidrojusi, ka vēlēšanu tehniskās sagatavošanas progresam ir jāsakrīt ar politisko reformu progresu, un kā jūnijā uzsvēra ES trijotne savas vizītes laikā Dakā, politiskajām partijām pēc iespējas ātrāk ir jāiesaistās reformu procesā.

Sperot pretimnākošu soli, Bangladešas Vēlēšanu komisija ir paziņojusi par konsultāciju grafiku ar 15 galvenajām partijām šajā valstī.

Pavisam nesen, ES trijotnes vietējā demarša laikā pie ārpolitikas konsultantiem 8. augustā, ES Bangladešas valdībai un militāristiem ir izteikusi stingru protestu par nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un atbilstošu procesu. Šis demaršs arī sniedza iespēju sākt runāt par septiņiem atsevišķiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem.

Valdība ir sniegusi detalizētas atbildes par dažiem no šiem gadījumiem. ES misijas vadītāji turpinās runāt ar varas iestādēm par bažām par cilvēktiesību jautājumiem ar mērķi nodrošināt, ka tie, kas ir izdarījuši pārkāpumus, tiek atbilstoši sodīti, savukārt citi – atbrīvoti. Kas attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Īpašās referentes Sigma Huda īpašo gadījumu, ES delegācijas Dakā vadītāja par savām bažām par viņas veselības stāvokli un ārstēšanu ir informējusi Ārlietu ministriju. Es saprotu, ka Suda kundze pārsūdzēs tiesas lēmumu, un ES rūpīgi sekos līdzi šai lietai.

Atbalsts cilvēktiesību un labas pārvaldības jomās, tāpat kā cilvēka un sociālā attīstība un ekonomikas attīstība, ir viena no trim ES finanšu palīdzības Bangladešai prioritātēm saskaņā ar šīs valsts stratēģiju 2007.-2013. gadam. Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam šīs prioritātes aktivitātēm ir paredzēti 55 miljoni eiro.

Nobeigumā, Eiropas Komisija saglabā optimismu par to, ka Bangladeša ir ceļā uz uzticamu parlamenta vēlēšanu organizēšanu 2008. gadā. Mēs paplašinām savu politisko un finansiālo atbalstu šim mērķim, tajā pašā laikā paliekot ļoti piesardzīgi attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem un citām bažām – un šo es gribētu īpaši uzsvērt.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šīs pēcpusdienas debašu beigās.