Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Sjeraleonei īpaši izveidotās tiesas finansēšanu⁽¹⁾.

Es vēlētos uzsvērt, ka daži no mūsu kolēģiem pašlaik atrodas Sjerraleonē, lai uzraudzītu tur notiekošās vēlēšanas.

  Józef Pinior (PSE), autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, starptautisko tiesību aktu par humanitāro palīdzību izstrāde un tiesu izveide kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci vainīgo tiesāšanai pēc Otrā pasaules kara bija liels starptautiskās sabiedrības sasniegums. Iepriekš minēto institūciju loma globalizācijas laikmetā ir paplašinājusies, īpaši tajās teritorijās, kur valstu vadītāji, balstoties uz tiesiskuma principu, nespēj izveidot centrālo varu valdībās un nodrošināt iedzīvotāju drošību.

Sjerraleonei īpaši izveidotā tiesa dod būtisku ieguldījumu miera un tiesiskuma nodrošināšanā Mano upes reģionā Rietumāfrikā. Es vēlētos uzsvērt tiesas uzsākto programmu, kas ietver ar tās darbu saistīto dokumentu arhivēšanu un tulkošanu. Es vēlētos minēt arī tiesas izveidotās upuru aizsardzības programmas. Šāda veida aktivitātes ir ļoti svarīgas, lai Rietumāfrikā izveidotu ilgtermiņa valdības, kas ievērotu tiesiskuma principu.

Šodienas rezolūcijā par Sjerraleonei īpaši izveidotās tiesas finansēšanu Eiropas Parlaments aicina Komisiju un visas Eiropas Savienības un dalībvalstu institūcijas garantēt finansējumu, kas šai tiesai dotu iespēju pakāpeniski un atbildīgā veidā pabeigt tās darbu.

  Ryszard Czarnecki (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tā ir sanācis, ka nākamais parlamenta vēlēšanu raunds Sjeraleonē notiks nākamajā nedēļas nogalē. Es nevaru darīt neko citu, kā vien izteikt nožēlu par to, ka iepriekš ieplānotā Eiropas Parlamenta delegācija nebūs tur klāt.

Mēs varam sev jautāt, kādēļ Sjerraleonei īpaši izveidotā tiesa ir tik svarīga. Šis nav vienkārši vēl viens Āfrikas valstu gadījums, kurās ir bijusi izvarošanu un slepkavību pilna vēsture. Tas attiecas uz starptautiskās tiesvedības prestižu un attīstību krimināltiesību jomā.

Mēs nesen bijām liecinieki divām šīs sistēmas lielām neveiksmēm, un mums būtu jābūt godīgiem pret sevi un jāatzīst, ka tās tādas bija. Es runāju par neizdevušos mēģinājumu sodīt Slobodan Milošević un par ļoti pretrunīgajiem apstākļiem, kas attiecas uz Saddam Hussein nāvi. Vai tagad, pēc šiem lielu publicitāti izraisījušajiem gadījumiem vajadzētu sekot vēl vienam fiasko, t.i., vai Tiesai vajadzētu pārtraukt savu darbību finanšu resursu trūkuma dēļ? Tas radītu coup de grace starptautiskajai tiesvedībai krimināltiesību jomā.

Iedziļinoties detaļās, jāsaka, ka runa ir par mazāk nekā 90 miljonu eiro piešķiršana nākamo divu gadu un trīs mēnešu laikā, un vairāk nekā trešdaļa no kopējās summas ir jāpārskaita šogad. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Tiesas darbības turpināšanos. Pārrobežu tiesvedības prestižs tiešām nav atkarīgs no tā, vai Sjerraleonei īpaši izveidotā tiesa sodīs bijušo Libērijas prezidentu Charles Taylor un vai tā izmeklēs 17 lietas par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp slepkavībām un seksuāla rakstura noziegumiem.

Es vēlētos no šī Parlamenta tribīnes publiski pateikties divām valstīm, proti, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei, kuras šīs Tiesas aktivitātēm ir sniegušas būtisku finansiālu atbalstu. Nozīmīga loma ir jāspēlē arī Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tā nevar uzvesties kā Poncijs Pilāts un atkratīties no šīs lietas. Es priecājos, ka Eiropas Parlaments par šo jautājumu runās vienā balsī.

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, tie, kas stingri atbalsta cilvēktiesību ievērošanu, tostarp šī Parlamenta deputāti, ir smagi cīnījušies, lai nodrošinātu, ka tiek izveidota Sjerraleones īpaši izveidotā tiesa un ka tādi bēdīgi slavenie slepkavas, kā Charles Taylor un viņa kriminālā banda, nonāk tiesā un saņem sodu. Šie paši cilvēki tagad ar neticību skatās uz drūmajām iespējām, ka centieni Charles Taylor saukt pie atbildības var beigties ar farsu, jo Hāgas īpaši izveidotā tiesa procesa vidū ir palikusi bez naudas. Šāda iespējamība neapšaubāmi būs nopietns trieciens starptautiskajam taisnīgumam un mūsu pilsoņiem liks zaudēt pēdējo ticību likuma varai un kārtībai. Turklāt, tas tieši pamudinās noziedzniekus visā pasaulē bez bailēm turpināt savus ļaunos darbus, izdarot genocīdu un citas nežēlīgas darbības pret cilvēci.

Neskatoties uz to, kāds būs lūguma saglabāt šo Sjerraleones īpaši izveidoto tiesu dzīvu un darbojošos, mēs nevaram nerunāt par šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, 89 miljoni ASV dolāru, ko tiesa pieprasa savu darbību pabeigšanai, noteikti ir milzīga naudas summa. Kā tas nākas, ka tā ir tik liela? Mēs visi zinām, ka juristi gatavo bumbu, taču ne jau atombumbu! Vai šāda tiesa nevarētu strādāt ar ekonomiskāku budžetu? Varbūt notiek liela izšķērdība un darbs ir neefektīvs, tādējādi radot lielus finanšu resursu zaudējumus?

Otrkārt, cik daudz ļoti līdzīgai tiesai Hāgā izmaksāja Slobodan Milošević tiesāšana? Vai toreiz budžets nebija ierobežots, un kādēļ tas tā bija? Varbūt ir kāda atšķirība starp noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti Eiropā, un tiem, kas izdarīti Āfrikā?

Uz šiem jautājumiem ir jāsaņem atbildes, kuras, kā rāda mana pieredze šajā Parlamentā, es nesaņemšu, un mūsu pilsoņiem būs jāsāk ticēt nevis likuma varai, bet gan tam, ka nauda valda pār likumu.

  Bernd Posselt (PPE-DE), autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Rietumāfrika reiz bija reģions, kur bija samērā liela pozitīva attīstība. Šodien Sjerraleone ir kļuvusi par sinonīmu šausmām, ko pēdējo gadu laikā esam redzējuši visā Āfrikā. Tādēļ mūsu pienākums ir nodrošināt, lai gaidāmās vēlēšanas palīdz ne tikai atjaunot demokrātiju, bet arī atjaunot tiesiskumu un likuma varu, kas ir vēl daudz svarīgāk. Šajā procesā ir jāietilpst arī šajā valstī notikušo smago noziegumu izmeklēšanai. Galu galā, eiropieši bija starp tiem, kas Charles Taylor izmantoja kā līdzekli, kā gūt bagātību no Sjerraleones un pašā Sjerraleonē.

Tādēļ es uzskatu, ka šo noziegumu izmeklēšanas procesam nedrīkst ļaut neizdoties līdzekļu trūkuma dēļ. Mēs, eiropieši esam par to atbildīgi, taču es vienalga uzskatu, ka šajā sakarībā ierosinātie jautājumi ir pamatoti. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā ar ad hoc tribunāliem mēs nekādu progresu nepanāksim. Ir acīmredzams, ka ilgtermiņā mums ir nepieciešama vienota, universāla jurisdikcija, kas risinātu jautājumus par šiem kriminālajiem diktatoriem. Tomēr, šobrīd tas mums nepalīdz. Pašlaik pirmais uzdevums ir pabeigt jau iesāktos tiesas procesus, it īpaši, paātrināt Charles Taylor notiesāšanu, tādējādi sūtot brīdinājuma signālu noziedzniekiem, kuri noziegumus pret cilvēci veic šodien un kuri to varētu darīt nākotnē: šajā kontekstā es vēlētos minēt Zimbabves diktatoru Mugabe. Mugabe ir jāparāda, kas ar viņu var notikt, ja viņš turpinās savus šausmīgos noziegumus. Tādēļ mums ir nepieciešami vienoti kritēriji un stabilas iestādes, kas risinātu ar šiem smagajiem noziegumiem saistītos jautājumus.

  Mikel Irujo Amezaga (Verts/ALE), autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, man izdevās piedalīties Vēlēšanu novērotāju misijā, kas bija klāt Sjeraleonē augustā notikušajās vēlēšanās, un pirmkārt, man ir jāsaka, ka mūs visus ļoti iespaidoja tas, cik profesionāli tika novadīts un vēl arvien tiek vadīts misijas darbs, kuru vada manas Grupas kolēģe Isler Béguin.

Kā misijas dalībniekam man bija iespēja apmeklēt Īpaši izveidoto tiesu in situ un tieši no reģistratūras vadītājas Mansaray kundzes dzirdēt par Tiesas pašlaik veikto darbu. Vizītes laikā mums nepārtraukti teica, ka, ja nebūtu tiesiskuma, nebūtu arī miera. Tieši tādēļ šī Tiesa ir tik svarīga. Kā šajā rezolūcijā vairākkārt ir norādīts, turpmākai miera procesa konsolidācijai Sjerraleonē ir svarīgi nodrošināt, lai noziegumi nepaliktu nesodīti.

Tas bija ļoti dārgi un maksā daudz naudas, jo Tiesas darbs ir bijis milzīgi liels; nodrošināt pilnīgu likuma varas ievērošanu valstī, ko ir iznīcinājis pilsoņu karš, ir ļoti grūti. Pirmais uzdevums bija savākt visas liecības, un tas nebija nekāds mazais darbiņš: iedzīvotāji bija jāpārliecina, ka nenotiks nekāda atriebība un ka viņi vairs netiks pakļauti nekādiem pazemojumiem.

Otrais uzdevums bija cilvēkus pārliecināt, ka ne tikai partizānu vadoņus, bet pilnīgi visus cilvēktiesību pārkāpumos iesaistītos cilvēkus var notiesāt. Turklāt, man jāuzsver, ka apsūdzēto aizsardzība tika skrupulozi ievērota. 2004. gadā Tiesa pieņēma vēsturisku lēmumu atteikties piemērot valsts amnestijas likumu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci vainīgajiem.

Tātad, bez tiesiskuma nav miera. Tādēļ ir svarīgi palīdzēt finansēt šo Tiesu. Mums ir jāpalīdz panākt mieru un stabilitāti Mano upes reģionā. Īpaši izveidotā tiesa pati par sevi ir piemērs Sjerraleones tieslietu sistēmas reformām, un es vēlētos Komisiju aicināt apsvērt iespēju sniegt finansiālu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajiem projektiem, kuru mērķis ir reformēt šīs valsts tieslietu sistēmu.

  Tadeusz Zwiefka, PPE-DE Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Sjeraleonei īpaši izveidotā tiesa ir pelnījusi mūsu īpašo uzmanību, jo patiesi ir jauns un gandrīz perfekts modelis tiesiskuma sasniegšanai. Turklāt, tā ir pierādījusi, ka starptautiska tiesa, kas izskata kara noziegumus, var atrasties valstī, kur šie noziegumi ir pastrādāti, tādējādi vietējiem cilvēkiem nodrošinot tiešu pieeju taisnīgumam. Bez tam, ja Sjerraleonei īpaši izveidoto tiesu salīdzina ar citām līdzīgām institūcijām citās pasaules daļās, ir redzams, ka šāda sistēma tiesai ir ļāvusi būt efektīvākai, radot ievērojami mazākas izmaksas.

Pirmo reizi vēsturē Āfrikas valsts vadītājs Charles Taylor ir veiksmīgi notiesāts par noziegumiem pret cilvēci. Ir arī rasta iespēja izveidot juridisku definīciju attiecībā uz bērniem-karavīriem un piespiedu laulībām, lai tādējādi dotu iespēju notiesāt šajos noziegumos vainīgos. Diemžēl Sjerraleonei īpaši izveidotajai tiesai varbūt būs jāpārtrauc darbība, jo tai beidzas līdzekļi. Naudas summa, kas nepieciešama, lai turpinātu tiesvedību pret viszināmākajiem noziedzniekiem, ir mazāka nekā 90 miljoni eiro. Es aicinu visas dalībvalstis un Komisiju sniegt līdzekļus, lai pēc iespējas drīzāk palīdzētu Sjerraleonei īpaši izveidotajai tiesai. Gadījumā, ja Tiesai nebūs pieejams finansējums, miera un samierināšanas procesa turpināšana Sjerraleonē un visā Rietumāfrikā būs nopietni apdraudēta.

  Genowefa Grabowska, PSE Grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es pilnībā atbalstu visus tos, kuri pieprasa šo darbu turpināt līdz galam un sniegt atbalstu tiesiskuma panākšanai Sjeraleonē. Tam tā vienkārši ir jānotiek. Noziegumu veicējiem nedrīkst ļaut ticēt, ka tie varēs baudīt nesodāmību, neskatoties uz to, kur tie dzīvo, vai tas būtu Eiropā, Āfrikā vai jebkurā citā pasaules daļā.

Tomēr, es vēlētos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu kādu īpašu problēmu, kuru uzskatu par ļoti svarīgu. Mēs esam liecinieki tam, kā Apvienoto Nāciju Organizācija veido arvien vairāk tiesu, krimināltiesas aug kā sēnes pēc lietus. Romā tika izveidota Starptautiskā krimināltiesa. Tika izveidots arī Starptautiskais kara noziegumu tribunāls, kas izskatīs noziegumus, kas izdarīti bijušajā Dienvidslāvijā, un vēl viens, kas izskatīs Ruandā veiktos noziegumus. Tagad mums ir arī Sjerraleonei īpaši izveidotā tiesa. Es saprotu, ka visas šīs tiesas ir nepieciešamas, taču ja tās tiek dibinātas, tad to finansējums ir jānodrošina jau no paša sākuma. Tas ir sine qua non.

Tādēļ es aicinu komisāru jautājumu par šādu iestāžu finansēšanu ierosināt nākamajā ES-Āfrikas samitā, kas notiks šī gada pašās beigās. Šīs iestādes ir nepieciešamas, un tām ir jābūt atbilstoši finansētām. Ir neērti, ka mums ir jāapspriež šādas naudas summas.

  Viviane Reding, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija ir stingri apņēmusies palīdzēt Sjerraleones pārejā no pēc-konflikta situācijas un situāciju, kurā šī valsts varētu attīstīties, un atbalstīt tās centienus miera, stabilitātes un demokrātijas nodrošināšanā.

Mēs pilnībā esam atbalstījuši tiesas veiktās bijušās, pašreizējās un nākotnes darbības, lai kara noziegumu vaininiekus nodotu tiesai, tādējādi atzīstot Sjerraleones ciešanas pilsoņu kara laikā. Īpaši izveidotās tiesas darbs raida nopietnu signālu katram, ka nopietni noziegumi pret cilvēci, genocīds un kara noziegumi vairs nepaliks nesodīti, neatkarīgi no tā, kur tie ir pastrādāti.

Komisija šai tiesai finansiālu atbalstu ir sniegusi kopš 2002. gada. 2002. gadā šis atbalsts tika sniegts netieši, ar NVO koalīcijas palīdzību, ko vadīja No Peace Without Justice, atbalstot projektu apmēram 685 000 eiro apmērā, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumus, palielinātu advokatūras informētību un sniegtu juridisko palīdzību Sjerraleones valdībai. Kopš 2003. gada Komisija īpaši izveidotajai tiesai līdzekļus ir sniegusi tiešā veidā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvas palīdzību, kā tas jau minēts iepriekš. Budžets apmēram 2,1 miljona eiro apmērā tiesai ir piešķirts caur trim Upuru tiesas procesa un seku novēršanas projektiem. Šo trīs projektu vispārējais mērķis inter alia bija nodrošināt to, ka īpaši izveidotā tiesa dod savu ieguldījumu plašākas izpratnes veidošanā par tiesas procesiem starp konflikta upuriem. Turklāt, 2006. gadā uzsvars tika likts uz Charles Taylor tiesas procesa tiešu atspoguļošanu presē, kas bija vērsta uz pilsoniskās sabiedrības grupām, kā arī uz Libērijas un tās reģiona iedzīvotājiem.

2008. gadā īpaši izveidoto tiesu atbalstīs jaunais Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, kas tika pieņemts jaunās Finanšu shēmas 2007.-2013. gadam kontekstā. No 2007. gada budžeta ikgada rīcības plānam tika rezervēti 600 000 eiro. Komisija ved sarunas ar tiesu, lai izstrādātu projekta pieteikumu 2007. gada finansējumam. Dažādi deputāti vairākas reizes ir teikuši, ka ir grūti atrast pietiekamus līdzekļus īpaši izveidotās tiesas finansēšanai. Tādēļ Komisija apsver iespēju šo jautājumu apspriest ar dalībvalstīm un tāpat pēta iespējas tiesu un tās aktivitātes finansēt ar citu finanšu instrumentu palīdzību.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās, citiem vārdiem sakot, tūlīt.