Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2137(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0354/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0354/2007

Debates :

PV 22/10/2007 - 15
CRE 22/10/2007 - 15

Balsojumi :

PV 24/10/2007 - 8.15
CRE 24/10/2007 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0460

Debates
Pirmdiena, 2007. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Richard Corbett ziņojums (A6-0354/2007) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Reglamenta 173. panta grozījumu, kas attiecas uz stenogrammām [2007/2137(REG)].

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), referents. – Priekšsēdētājas kundze! Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā es gribu ierosināt mainīt veidu, kādā mēs Parlamentā stenografējam mūsu debates. Mēs visi zinām, ka stenogrammās, ko mēs saņemam dienu pēc debatēm, katra runātāja runa ir sniegta viņa paša valodā. Tas turpināsies kā pašreiz. Oriģinālvalodas pierakstā par to, ko katrs teicis, nebūs nekādu pārmaiņu.

Konstitucionālo jautājumu komiteja ierosina mainīt veidu, kādā mēs saglabājam mūsu debašu daudzvalodu pierakstus. Pakāpeniskas debašu tulkošanas vietā, saņemot pilnīgus rakstiskus tulkojumu pierakstus ikvienā valodā pēc vairākiem mēnešiem, mēs ierosinām pāriet uz sistēmu, kurā debates tiek saglabātas elektroniski un kurā šie pieraksti ar interneta palīdzību ir pieejami ikvienam pilsonim jau nākamajā dienā, un viņš var redzēt debašu vizuālu protokolu ar skaņu ierakstu ikvienā valodā tieši no tulku kabīnēm. Tas nodrošinās dzīvāku piekļuves formu debatēm nekā sauss teksts. Tas būs pieejams nekavējoties, nevis pēc vairākiem mēnešiem.

Man jāatzīstas, ka mana attieksme pret šo ideju sākumā bija diezgan skeptiska. Es vienmēr esmu domājis, ka pilnīgi pieraksti papīra formātā par to, ko ikviens ir teicis, kuri saglabāti arhīvā un kuros cilvēki var ieskatīties daudzu gadu gaitā, ir parlamentārās darbības neatņemama sastāvdaļa. Tomēr, to pārdomājot un uzklausot argumentus, esmu tagad pārliecināts, ka mēs varam nodrošināt daudzvalodu piekļuvi, lai gan jaunā formā.

Vecās sistēmas problēma ir tā, ka tulkojumi ne tikai maksā krietnu naudas summu, bet vēl sliktāk, ir pieejami tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pašreiz tie tiek ievietoti tīmeklī, kur tie ir pieejami elektroniskā formā. Tos vairs nepublicē Oficiālajā Vēstnesī. Tiem piekļūst, tos uzmeklē un lieto ļoti maz cilvēku to aizkavēšanās dēļ. Ieviešot jauno sistēmu, kurā debates ir saglabātas, tā sakot, „tīmekļa televīzijā”, tās būs pieejamas jau nākamajā dienā, kad tās vēl ir politiska aktualitāte un kad cilvēki vēl par tām interesējas.

Mēs raizējāmies arī par to, ka vēsturnieki, kas pētniecības nolūkā tiecas atskatīties uz Parlamenta debatēm ilgu laiku pēc tam, kad mēs jau esam tās aizmirsuši, varētu būt sarūgtināti, ka mums vairs nav drukātas tulkojuma versijas, bet tikai vizuāla daudzvalodu versija. Mēs uzrakstījām dažādām vēsturnieku asociācijām un citiem, un man par lielu pārsteigumu viņi atbildēja, ka viņiem arī šķiet, ka daudz interesantāks būtu dzīvāks pieraksts nekā iespiests tulkojuma teksts. Debašu aplūkošana monitorā atdzīvina to gaisotni. Jūs varat redzēt runātāju ķermeņa valodu, un jūs iegūstat daudz vairāk nekā tikai sausu tekstu.

Tomēr mūsu ziņojumā ir ierosināti vairāki piesardzības līdzekļi. Pirmkārt, daudzvalodu ziņojuma stenogramma, ko saņem nākamajā dienā, tiks turpināta. Tā būs pieejama visās oriģinālvalodās tāpat kā iepriekš. Otrkārt, jebkuram Parlamenta deputātam būs garantētas tiesības pieprasīt tulkojumu, ja viņam vai viņai tas ir vajadzīgs politiskajam darbam. Jebkuras runas tulkojumam jābūt nekavējoties pieejamam, tiklīdz kāds deputāts to pieprasa. Treškārt, mēs paredzam, ka Prezidijs var pieprasīt kādu īpaši svarīgu debašu rakstisku tulkojumu, kas pēc tam tiks publicēts rakstveidā ikvienā valodā. Ceturtkārt, gadījumos, kad papildu valodu versijas ir pieejamas tik un tā, jo tās ir pārtulkotas, piemēram, oficiālai sēdei, kurā runā kādas valsts vadītājs un kā uzmanības pierādījums ir nodrošināti tulkojumi, tie arī tiks ievietoti Parlamenta tīmekļa vietnē. Tāpēc, ja būs pieejami tulkojumi citās valodās, mēs tos izmantosim. Visbeidzot, mēs lūdzam Prezidiju apsvērt tehnoloģiskās iespējas, lai redzētu, piemēram, vai turpmāk datortulkojumi var nodrošināt papildu līdzekli, kas dotu vismaz aptuvenu izpratni par to, kas tika teikts debatēs.

Nobeigumā gribu teikt, ka šis ir godprātīgs priekšlikums, kura priekšrocības pārsniedz trūkumus. Tas neattiecas tikai uz izmaksām, bet uz to, ka mums jābūt mūsdienīgam Parlamentam un jāpadara mūsu debates pieejamas daudz ātrāk, pie kam tādā formā, kas ir daudz lietderīgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Ingo Friedrich, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu grupai ir brīvais balsojums, tāpēc neesmu pilnvarots runāt visu savu kolēģu vārdā. Mēs atkal apspriežam pamatjautājumu par to, vai Parlamenta dienests ir vērts izdotās naudas, vai arī mums jāsavelk jostas vajadzības dēļ samazināt izmaksas. Ļaujiet man teikt jau pašā sākumā, ka es arī uzskatu jauno videoprezentāciju par labu ideju, ko nevajadzētu atmest. Cilvēki, kas grib iegūt tūlītēju iespaidu par Parlamenta sēdēm, var to saņemt, un tas ir pareizi un pienācīgi.

Manuprāt, tomēr ar to nepietiek, tāpēc ka rakstisku dokumentu arhivēšana ir gluži vienkārši būtisks pakalpojums. Ļaujiet man minēt četrus iemeslus. Pirmkārt, visi pasaules parlamenti dara savu plenārsēžu dokumentus pieejamus rakstveidā un arhivē tos, lai cilvēki varētu sameklēt šajos protokolos, kas tika apspriests Parlamentā.

Otrkārt, videoieraksts sniedz spilgtu un ļoti interesantu iespaidu, bet mēs zinām, ka sēžu straujās gaitas dēļ mutiskie tulkojumi nenodrošina tādu kvalitāti, kāda mums vajadzīga.

Mēs to zinām iekšēji no mūsu kontaktiem ar Iesniegšanas nodaļu. Mēs paši izveidojām Iesniegšanas nodaļu, lai nodrošinātu, ka priekšlikumu formulējumi un oficiālā dokumentācija ir absolūti pareiza. Tāpēc, ka mēs strādājam tik daudzās valodās, mums jābūt īpaši uzmanīgiem. Mēs gribam būt tikpat rūpīgi attiecībā uz sēžu protokoliem.

Treškārt, pētnieki, kas izteica savu viedokli par šo tematu, varbūt pilnībā neapzinājās teiktā nozīmi, jo ierosinātajā pieejā ir stingrības trūkums, lai gan viņi var iegūt izteiksmīgu pierakstu. Turklāt ir daudz vieglāk analizēt plenārsēžu debates, ja pētnieks var ievadīt terminu „pesticīdi” vai „CO2” un nekavējoties tikt nosūtīts uz debatēm par attiecīgo jautājumu. Šķiet, ka ar videoierakstiem tas nav iespējams. Īsi sakot, es uzskatu, ka rakstiski protokoli ir izdotās naudas vērti, un es papildus videoierakstiem atbalstu rakstveida arhīvus.

 
  
MPphoto
 
 

  Costas Botopoulos, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, no politiskā viedokļa jautājums, par ko mēs šodien debatējam, attiecas uz diviem mērķiem, kas ir vienādi svarīgi, kā teica referents Corbett kungs. No vienas puses, jāmin tehniskie jautājumi, tas, kā tehniskā ziņā mēs varam labāk veikt tulkojumu un ietaupīt resursus. No otras puses, ir jautājums, kā nodrošināt iespējami lielāku viedokļu dažādību, daudzvalodību un pārredzamību Parlamenta darbā. Šajā sakarā man jāsaka, ka politiskā asamblejā, tādā kā mūsējā, kas ir, protams, daudznacionāla un politiska, valodai ir ļoti liela nozīme. Valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir zināmā veidā kultūras un ideju izpausmes līdzeklis, un lai tas tā arī turpmāk ilgi būtu. Tehniskiem jautājumiem nedrīkst ļaut aizēnot debates par vienlīdzību un visu jautājumu atspoguļojumu visās valodās kā pilnīgi vienlīdzīgās.

Ļaujiet man norādīt, ka šeit mēs sastopamies ar vēl vienu praktisku jautājumu: kā panākt debašu atspoguļojumu ekonomiskā veidā? Rodas dažādas problēmas. Pirmā problēma ir rakstītais vārds, kas jau minēts kā svarīgs jautājums. Manuprāt, politikā mums jāsaglabā rakstītais vārds. Otrā problēma, kas jāņem vērā, ir Parlamenta darbības paliekošs pieraksts. Visbeidzot, ja ļausiet man pabeigt, priekšsēdētājas kundze, kā mēs varam Parlamenta darbu nekavējoties padarīt pieejamu sabiedrībai, kam, manuprāt, ne vienmēr ir piekļuve internetam?

 
  
MPphoto
 
 

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Friedrich kungs un es esam iesnieguši dažus grozījumus, kas netiecas aizstāt veco tehnoloģiju ar jaunu, bet papildināt veco ar jauno. Šķiet ārkārtīgi netaisnīgi atmest 50 gadu ilgu praksi publicēt rakstītus pierakstus, tiklīdz jaunas dalībvalstis pievienojas Parlamentam, un, manuprāt, vēsturniekiem pētniecības nolūkos ir būtiski, lai mēs turpinām iepriekšējo praksi.

Iespiestais vārds ir galvenais avots, un tas ir jāsaglabā pētniecības konsekvences, pārredzamības un vienkāršības dēļ laikā, kad vēlamies veicināt Eiropas Parlamenta izpēti. Mums kā iestādei ir jābūt zināmai pašcieņai un jāsaglabā pašreizējā prakse uz visiem laikiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas iniciatīva grozīt Eiropas Parlamenta Reglamenta 173. pantu liek man atkal domāt par Eiropas Savienību. Kam tā ir paredzēta? Vai tā ir paredzēta ideologiem, vai cilvēkiem? Ja tā ir paredzēta, lai palīdzētu cilvēkiem, tad kāpēc tiek ierosināts kaut kas tāds, kas ir pretējs viņu interesēm? Ko mēs gribam slēpt no cilvēkiem? Jā, slēpt. Es to saku tāpēc, ka nodoms ierobežot piekļuvi informācijai savā valodā nozīmē tieši to. Kāpēc tiek pārkāptas pilsoņu pamattiesības un kāpēc cilvēki tiek diskriminēti, pamatojoties uz dienu, kad viņi pievienojās Eiropas Savienībai, vai uz cilvēku skaitu viņu valstī? Kas kopīgs ir savstarpējas cieņas un demokrātijas principiem un centieniem ar varu uzspiest situāciju, kurā veco ES dalībvalstu iedzīvotāji no Eiropas Parlamenta saņem materiālus, tai skaitā rakstītus materiālus, savā valodā, bet jauno dalībvalstu iedzīvotājiem liek meklēt tīmekļa vietnes un klausīties debašu ierakstus? Tai pašā laikā nekāda uzmanība netiek veltīta tam, ka jaunajās dalībvalstīs ir daudz cilvēku, kas nevar atļauties internetu mājās. Tas ietekmē miljoniem cilvēku, miljoniem cilvēku būs liegta informācija. Ierosinātā lēmuma attaisnojums ar izmaksām skan kā izsmiekls. Vai tas nozīmē, ka mēs varam atļauties izdot simtiem miljonu euro nevajadzīgai administrācijai, divu vai trīs Parlamenta ēku uzturēšanai, bet mēs nevaram atļauties informēt cilvēkus, nodokļu maksātājus, par ko Eiropas Savienība izdod naudu un kādi ir tās plāni.

Dāmas un kungi! Ja mēs cienām sevi un citus cilvēkus, tad ir iespējams tikai viens risinājums bez mahinācijām. Mēs izpildām 96. panta instrukcijas, kurās teikts: „Parlaments nodrošina maksimālu savas darbības pārredzamību. ”

 
  
MPphoto
 
 

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēl un vēl šim Parlamentam jācīnās ar Eiropadomes paviršo attieksmi pret demokrātiju. Tas var novest pie tā, ka Parlamenta vietu skaits bez apspriešanās palielināsies par vienu vietu, jo viņi vienkārši runā par 750 plus viena un domā, ka rīkojas likumīgi. Tomēr man ir bažas, ka šī attieksme iesakņojas šeit Parlamentā tādā veidā, ka daži deputāti tiecas visbūtiskākos principus aizstāt ar triviāliem pragmatiskiem apsvērumiem.

No pirmā acu uzmetiena tas šķiet vienkārši. Reglaments uzliek mums pienākumu savā darbībā ievērot maksimālu pārredzamību – nevis vecajā pārredzamības izpratnē, nevis tādu pārredzamību, ko ietekmē pragmatisms vai izmaksu un ieguvumu aprēķins, bet maksimālu pārredzamību. Audiovizuālā prezentācija neatbilst šim aprakstam. Audiovizuālo prezentāciju var izmantot propagandas nolūkiem vai nodrošināt ātras informācijas avotu, bet tā nepiedāvā šajā Parlamentā runāto vārdu, šeit notiekošo diskusiju un debašu analīzi. Par to nevar būt nekādu šaubu.

Daudzvalodība ir šī Parlamenta vadošais princips, un Parlamenta debates veido mūsu darbības būtību. Būt saskarsmē ar cilvēkiem ir mūsu pirmais pienākums. Ja mēs kaut vai uz mirkli nopietni apdomājam šo jautājumu, mēs nevaram noliegt, ka Parlaments, kas attālinās no visiem citiem pasaules parlamentiem, pārstājot arhivēt debašu pierakstus, zaudē daudz no savas parlamentārās identitātes.

Attiecībā uz izmaksu faktoru, būtu ļoti vienkārši samazināt izmaksas, pierakstot sēžu tulkojumus un nevis tulkojot tās šeit. Tas arī atspoguļotu debašu dzīvo gaisotni un atveidotu tās tādā formā, kādā tās tika saprastas un vadītas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis Parlaments līdzinās Bābeles tornim, tas ir, Habsburgu impērijas, kas bija pilna ar sikofantiem, alegorijai. Tas ir Eiropas Savienības mēģinājums uzcelt starptautisku impēriju, kas pamatojas uz vienotu pārliecību federālistu, liberāļu, kosmopolītu un sikofantu humānistu domātāju starpā.

Tornis tomēr bija vājprātīgo ideja. Tā galīgo neizdošanos piedēvē valodu atšķirībām jeb tam, ko Eiropas Savienībā sauc par daudzvalodību. Corbett kunga ziņojums, šķiet, noliedz, ka Eiropas nācijas spēj efektīvi sazināties. Corbett kunga ideja izveidot Eiropu kā daudzvalodu dokumentu līdzinās Godo gaidīšanai, kas nozīmē saziņas stagnāciju.

Ziņojums ir veids, kā novirzīties no īstās problēmas. Lai sazinātos un saprastu citam citu, mums ir vajadzīgs dialogs, nevis monologs. Vienīgais instruments šim nolūkam ir tāpēc tulkojums visās 22 oficiālajās valodās. Citādi mēs iekļūsim saziņas haosā.

Tomēr tā kā manu runu tulkojums poļu valodā dažkārt neatveido pat 50 % no tā, ko es patiesībā esmu teicis, mans 2. grozījums tāpēc ir jāiekļauj ziņojumā.

Es mudinu visus deputātus balsot par grozījumiem, kuru mērķis ir saglabāt tulkojumu visās 22 oficiālajās valodās un noraidīt Corbett kunga 1. grozījumu, kas balsošanas sarakstā ir iesniegts kā komitejas grozījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), referents. Priekšsēdētājas kundze! Podkański kungs, šķiet, norāda, ka Konstitucionālo jautājumu komiteja pārkāpj Reglamentu. Reglaments prasa, lai pret visām valodām izturētos vienādi, un komiteja tikai vienkārši ierosina, lai rakstisku stenogrammu tulkojumu ikvienā valodā vietā mums būtu audiovizuāls tulkojums ikvienā valodā. Šajā priekšlikumā nav diskriminēta neviena valoda. Tas ir vienkārši jautājums par to, vai mums būs rakstiski pieraksti, vai audiovizuāls ieraksts. Abos gadījumos pret visām valodām jāattiecas vienādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 24. oktobrī.

Rakstiski paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. Mēs visi zinām, ka Corbett kunga ziņojums par Reglamentu attiecībā uz stenogrammām ir jutīgs jautājums. Vai mēs vēlamies, lai visas runas tulkotu visās valodās, vai arī pietiek ar to, ka audiovizuāls ieraksts visās valodās ir pieejams nekavējoties ar interneta palīdzību?

Es neatkārtošu argumentus, ko minēja Corbett kungs, kuru es šajā jautājumā atbalstu. Es tikai gribu uzsvērt, ka mēs atrodamies daudzvalodības vidū. Jautājums ir, kā vislabāk atbalstīt šo Eiropas Savienības galveno principu.

Izvēle ir, vai izdot vismaz 10 miljonu euro gadā par tulkojumiem, ko neviens praktiski nelasa, vai izdot to pašu summu par svarīgākajiem un steidzamākajiem tulkojumiem īstajā laikā. Protams, ka es izvēlos pēdējo variantu. Tāpēc es atbalstu Corbett kunga pieeju.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 3. novembrisJuridisks paziņojums