Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Sahra Wagenknecht ziņojums (A6-0391/2007) Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (2007/2097(INI)).

  Sahra Wagenknecht (GUE/NGL), referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jautājums par to, vai dalībvalstu nodokļu politikas jomas pašlaik patiesi palīdz sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un inovācijas, diemžēl var tikt atbildēts ar dažiem vārdiem – tās nepalīdz! Izaugsmi vienkārši nesekmē, piešķirot rīcības brīvību attiecībā uz nodokļu likmēm lielu peļņu gūstošiem konglomerātiem Eiropas dempinga ātrumsacīkstēs un par to aizvien uzstājīgāk pieprasot skaidru naudu no vidējās algas saņēmējiem, bezdarbniekiem un pensionāriem, kas ir patērētāji.

Izaugsmi nesekmē darba ienākumu aplikšana ar nodokļa likmi, kas ir vairākas reizes augstāka par to, kuru piemēro ienākumiem no aktīviem, tādējādi padarot plaisu starp šīm likmēm vēl lielāku. Nodarbinātību nesekmē situācija, kurā mazi ieguldoši uzņēmumi tiek neproporcionāli aplikti ar lielāku nodokli par to, ko piemēro uzņēmumiem, kuri nemākulīgi spekulē ar akcijām, parādzīmēm un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Inovācijas noteikti nesekmē, ja starptautiski uzņēmumi ar pirmšķirīgiem gada finanšu pārskatiem var savos kontos noglabāt lielāko daļu pētniecībai un attīstībai paredzētā finansējuma, savukārt tie, kas bija šī finansējuma patiesās mērķgrupas, ir atstāti ārā lietū.

Īsāk sakot, ES noteikti netiek veicināta sociāli līdzsvarota perspektīva un attīstība, jo īstenībā tā tiek apstādināta, kamēr tiem, kas jau vārtās naudā, piemēro aizvien vairāk un vairāk nodokļu atvieglojumu, un viņu kabatas tiek piepildītas vēl vairāk, savukārt tiem, kuriem jau tā maz pieder, ir jārokas savās kabatās vēl dziļāk. Šāda nodokļu politika noved pie fatāla iznākuma ekonomikas politikai, tā ir pretrunā izaugsmes politikai un noved pie sociālās politikas katastrofas.

Es zinu, ka teorētiski valstu nodokļu sistēmu struktūra joprojām, protams, ir dalībvalstu ziņā, taču realitātē tas tā nav. Tā kā nav ES līmeņa koordinācijas pat tiešo nodokļu nozarē, valstu nodokļu sistēmas aizvien retāk ir veidotas uz politikas pamata, bet gan izstrādātas un piemērotas ledaini aukstām nodokļu konkurences sistēmai. Šīs sistēma var būt saistīta ar vienkāršu kopsaucēju – jo elements ir mobilāks, jo lielāks ir tā izspiešanas potenciāls attiecībā pret valstu fiskālajiem pakalpojumiem un jo vērienīgāks ir nodokļu atvieglojums, ko šis elements, protams, var panākt.

Ja šajā procesā valdības ieņēmumi neizsīks un pilnība nebeigsies, nozarēm, kas vispār nespēj izvairīties no nodokļiem vai kas to spēj tikai ar grūtībām, jāpiemēro vēl lielāki nodokļi, kuri būtu gandrīz kā kompensācija. Tādēļ nodokļus pārnes no uzņēmumu ienākumiem uz privātajiem ienākumiem, un tad no ieguldījumu radītajiem ienākumiem uz ienākumiem par darbu, kas ir vēl nemobilāki, kā arī no ienākumiem no augsti apmaksātas nodarbinātības uz mazāk apmaksātiem nodarbinātajiem, kuri attiecīgi ir mazāk mobili, un visbeidzot no ienākumiem un aktīviem uz patēriņu. Patiesībā to, ka šāds process notiek un ir noticis gadiem un gadu desmitgadēm, var skaidri parādīt ar datiem par ienākumiem, kas gūti no nodokļiem, un par nodokļu likmēm ES. ES pēdējās desmitgades laikā vairāk nekā par 10 procentpunktiem ir samazinājušās ne tikai likumīgās nodokļu likmes, bet arī reālās nodokļi likmes, ko piemēro uzņēmumu peļņai. To apstiprina visi par šo tematu veiktie pētījumi.

Īstenībā ES dalībvalstīs visās jomās ir samazinātas augstākās nodokļu likmes. Aizvien lielākā un lielākā skaitā dalībvalstu lielākas privilēģijas tiek piešķirtas ienākumiem no privātā ieguldījuma attiecība pret nodarbinātības ienākumiem, kas notiek pārejas uz duālām nodokļu sistēmām dēļ. Vēl vairāk palielina akcīzes nodokli, kas notiek, no vienas puses, ekoloģisko nodokļu dēļ, kam nereti nav pilnīgi nekādas vides aizsardzības ietekmes vispār, pat ja nav iespējamas alternatīvas, bet kas samērā acīmredzami cērt robu budžetos, un, no otras puses, tādēļ, ka nemitīgi palielina pievienotās vērtības nodokļus un aizvien vairāk dalībvalstīs tā likme sasniedz pašus grieztus tai likmei, par kuru notikusi vienošanās.

Šāda attīstība nav nejaušība. Tā ir tiešs rezultāts, ko radījusi nepārbaudīta nodokļu konkurence vienotā iekšējā tirgū. Šai attīstībai jau tagad būtu jāliek mums domāt, ka uzņēmumu nodokļu tendence pieaugt Eiropas Savienībā lielā mērā aizēno šo nodokļu attīstību visā ESAO. Tas nozīmē, ka nodokļu likmes ES ir nepārprotami pazeminājušas vairāk nekā visā ESAO.

Tas arī skaidri norāda, ka daudzie spiedieni, ko rada globalizācija un par ko tik dedzīgi sūdzas, neietekmē šo jomu, taču pastāv iekšējie spiedieni, kuri radīti pašā ES un kuri tādēļ arī ir spiedieni, ko ļoti viegli un apdomīgi varētu atrisināt, ja būtu tāda vēlēšanās. Manā sākotnējā ziņojumā ļoti atbilstīgi bija iekļauts aicinājums ne tikai izveidot kopēju konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), ko tas, protams, atbalsta, bet arī noteikt ES obligātās uzņēmuma peļņas nodokļa likmes, kuras pēc tam nedrīkstētu pārsniegt neviena valsts. Tikai šādas obligātās nodokļu likmes patiešām ļauj apturēt uzņēmumu peļņas nodokļu palielināšanās tendenci.

Manā ziņojumā bija iekļauts aicinājums visā ES piemērot striktākus nodokļus aktīviem un finanšu darījumiem, aicinājumu no nodokļiem atvieglot nodarbinātības ienākumus tieši iedzīvotāju zemākām un vidējām klasēm un visbeidzot aicinājumu apturēt fatālo tendenci aizvien biežāk tiešos nodokļus pārveidot par netiešajiem nodokļiem, veicinot gluži pretējo.

Diemžēl tikai maza daļa šo aicinājumu ir saglabāta pēc balsojuma Ekonomikas un monetārajā komitejā. Tā vietā mans ziņojums ir pārtapis par slavas dziesmu nodokļu konkurencei, pilnībā ignorējot fatālās sekas, ko rada šī šķietami veselīgā nodokļu konkurence attiecībā uz ES budžetu ieņēmumiem, tādējādi arī slavējot situācijas, kurās nonākuši miljoniem eiropiešu. Šādas ziņojumā ieviestās izmaiņas diemžēl ļoti skaidri parāda, kuru intereses vairāk rūp vairākumam Ekonomikas un monetārās komitejas deputātiem un jo īpaši Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) un Eiropas demokrātu deputātiem, jo ir acīmredzams, kas gūst peļņu no ES spēkā esošajiem nodokļu režīmiem.

Mēs esam vēlreiz iesnieguši mūsu vissvarīgākos pieprasījumus, ierosinot grozījumus šajā plenārsēdē. Ja arī šeit šos grozījumus neatbalstīs vairākums, mana grupa balsos pret ziņojumu. Patiešām iespējama un steidzami vajadzīga būtu cita ES nodokļu politika, kura samazina sociālās atšķirības tā vietā, lai tās nemitīgi pastiprinātu, ko dara pašreizējā nodokļu politika. Tomēr tas nozīmētu, ka spēkā esošā politikai Eiropas Komisijā un arī dažās dalībvalstīs patiesībā ņem vērā lielākās daļas eiropiešu intereses saskaņā ar savu norādošo principu, nevis kā līdz šim nodrošina sabiedrības elites interešu izpildi. Tas vienkārši rosinās vēl lielāku parlamentāro un papildu parlamentāro spiedienu.

Mēs turpināsim rīkoties precīzi pret šo spiedienu, lai laika gaitā šī sociāli nepanesamo attiecību neizsakāmā retorika, kas raksturo lielāko daļu ziņojumu un kas tagad arī raksturo šo ziņojumu par nodokļu politiku, vairs nespēj iegūt balsu vairākumu arī šajā Parlamentā.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētaja kungs, esmu patiesi priecīgs diskutēt ar jums par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā.

Eiropas Savienības galvenā prioritāte ir konkurētspējas uzlabošana, saglabājot savu sociālo modeli. Nodokļu politika ir ļoti nozīmīga, palīdzot sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus. Es atzinīgi vērtēju jūsu ziņojuma pamatvēstījumu, kas pauž atbalstu Komisijas iniciatīvām nodokļu jomā. Jo īpaši tajā mudināts pielikt lielākas pūles saistībā ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), izcelsmes valsts nodokļu izmēģinājumshēmas priekšlikumu, stratēģiju, kas nodrošina labāku dalībvalstu nodokļu sistēmu koordināciju jo īpaši attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem izceļojot un pārrobežu zaudējumu segšanu, kopējā iekšējo cenu noteikšanas foruma darbu, nodokļu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, PVN paketi, samazinātām PVN likmēm darbietilpīgiem pakalpojumiem un ekoloģiskajiem nodokļiem.

Šie visi ir ļoti svarīgi jautājumi. Tie ir centrālie elementi Komisijas pieejā nodokļu politikai, un daudzus no tiem ir savās diskusijās apsvērušas vairākas Eiropas Parlamenta komitejas. Ir skaidrs, ka Eiropas uzņēmumi ir pelnījuši tādu uzņēmuma ienākuma nodokļu sistēmu, kas ir pielāgota viņu reālajai un potenciālajai ekonomiskās integrācijas pakāpei saistībā ar viņu pārrobežu darbībām Eiropā. Tas ir viens no viņu nākotnes konkurētspējas priekšnosacījumiem. Ir arī būtiski rast risinājumu citiem tiešā nodokļa šķēršļiem, izmantojot koordināciju un ne tikai dārgas tiesu procedūras.

Ir tikai viens aspekts, kurā nevaru jums piekrist. Tas ir Wagenknecht kundzes ziņojuma 17. punkts tā pašreizējā redakcijā, kur prasīts ierobežot akcīzes nodokļa obligātās likmes un aizstāt šajā jomā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus ar rīcības kodeksu. Mēs šajā Parlamentā diskutējām par šiem elementiem, runājot par priekšlikumu attiecībā uz nodokļu piemērošanu alkoholam, un man jāsaka, ka Komisija nav pārdomājusi.

Kopienas tiesību akti par akcīzes nodokļiem vispār ir būtiska, lai samazināti iekšējā tirgus izkropļojumus, aizsargātu sabiedrības veselību un patēriņa tendences virzītu uz ekoloģiski ilgtspējīgāku rīcību. Komisija ir pārliecināta, ka obligātās likmes ir nepieciešamas, lai panāktu iekšējā tirgus pareizu funkcionēšanu, nodrošinot drošības tīklu dalībvalstīm, kas nodrošina, ka visas dalībvalstis patiešām piemēro akcīzes nodokļus un ka visi līmeņi ir lietderīgi. Es ceru, ka vairākums deputātu atbalstīs ierosināto 17. punkta grozījumu.

Es vēlos beigt runu ar trīs vēstījumiem. Pirmkārt, jūs visi zināt, ka mani dienesti ļoti smagi strādā, lai sagatavotu likumdošanas priekšlikumu par KKUINB, ko esmu paredzējis jums iesniegt pēc 2008. gada vasaras brīvlaika. Otrkārt, attiecībā uz PVN jomu Komisija pilnībā atbalsta Portugāles prezidentūras centienus panākt vienošanos par PVN paketi un arī pirms gada beigām ievērojami attīstīt plašākas debates par PVN likmēm. Mēs arī varam strādāt, lai nodrošinātu pieņemšanu priekšlikumam par konkrētu atkāpju saistībā ar samazinātam PVN likmēm piemērošanas termiņa pagarināšu jaunajās dalībvalstīs. Turklāt mēs turpināsim mūsu intensīvās pūles, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, un mēs drīz iesniegsim priekšlikumu par PVN saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kas nodrošinās šai nozarei vairāk juridiskas noteiktības un modernizētus noteikumus. Treškārt, mēs joprojām atbalstām akcīzes nodokļa obligāto likmju sistēmu, lai samazinātu izkropļojumus un sekmētu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, kas savukārt sekmētu sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

  Piia-Noora Kauppi, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, dažreiz šajā palātā mēs nevaram īsti saskatīt politiskās atšķirības starp grupām, taču šajā jautājumā atšķirība ir ļoti pamanāma, jo es ļoti lielā mērā nepiekrītu referentei saistībā ar dažiem punktiem, ko viņa nupat minēja. Es cienu viņas paveikto saistībā ar ziņojumu, taču šajā jautājumā mums ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi par to, kas būtu jādara Komisijai.

Pirmām kārtām šis ziņojums ir par Lisabonas stratēģiju un to, kas mums būtu jādara, lai atgūtu Eiropas globālo konkurētspēju. Tas patiešām ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas labklājību un mūsu pilsoņu labklājību. Bez nodokļu piemērošanas tas ir neiespējami. Nodokļi šajā saistībā ir ārkārtīgi nozīmīgi, lai panāktu Eiropas konkurētspēju.

Mums jāatceras, ka vispārējie nodokļu likmju līmeņi Eiropā joprojām ir augstāki par vidējiem līmeņiem ESAO. Lai panāktu zemāku nodokļu likmju līmeni Eiropā, mums nepieciešams izveidot vidi, ka sekmē ieguldījumus. Mums Eiropā nepieciešams vairāk ieguldījumu, vairāk izaugsmes un lielāks skaits zeļošu uzņēmumu.

Veselīga nodokļu konkurencei šajā saistībā ir labvēlīga ietekme. Tas ir ekonomisks, uz tirgu pamatots kontroles mehānisms, ar ko novērst nekontrolētus politiskos lēmumus. Ja mums Eiropā būs lietderīga nodokļu konkurence, valdības nevarēs kavēt vienoto tirgu. Tas ir tas, ko vēlamies – Patiesu vienoto tirgu bez šķēršļiem, ko radījuši nodokļi. Turklāt nav liecību, ka lietderīga nodokļu konkurence kaitētu nodokļu bāzēm. Kopējie ieņēmumi no nodokļiem ir bijuši ļoti stabili, pateicoties pieaugošajai ekonomiskajai darbībai.

Tomēr 27 atšķirīgi nodokļu režīmi rada problēmas, jo īpaši Eiropas MVU, kas ir tik svarīgi izaugsmei. Kā konstatēja 2004. gada EK pētījumu par nodokļiem, mazi MVU, lai panāktu nodokļu atbilstību, saskaras ar izmaksām 2,6 % apmērā no pārdošanas apjoma un 31 % apmērā no samaksātajiem nodokļiem. Tātad viena trešdaļu nodokļu tiek novirzīti nodokļu atbilstībai. Lielā nodokļu atbilstības proporcija maziem uzņēmumiem ir liels šķērslis, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai mudinātu piemērot pārrobežu zaudējumu segšanu, vienkāršotas muitas procedūras, vienotas PVN shēmas, izcelsmes valsts nodokļu izmēģinājuma projektus, utt. Mēs atbalstām visu Komisijas paveikto darbu šajā saistībā.

Visbeidzot nozare vēlas redzēt labi pārvaldītu un vienkāršu nodokļu administrēšanas sistēmu. Mums jāatrisina problēmas saistībā ar darījumu izcenojumu, zaudējumu atlīdzināšanu visā ES, kā arī jāizvairās no dubultas nodokļu piemērošanas un jāpazemina mūsu nodokļu atbilstības izmaksas. Mēs atzinīgi vērtējam priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un to, ka Komisija ieņēmusi stabilu nostāju un izvirza priekšlikumu par KKUINB, jo zaudējumu atlīdzināšana ir tikai pagaidu risinājums. Mums ir nepieciešama konsolidēta uzņēmumu ienākumu nodokļa bāze.

  Katerina Batzeli, PSE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Wagenknecht kundzei sāka ziņojuma sagatavošanu, kas pierāda politisko drosmi, kura bija nepieciešama, lai norādītu uz nodokļu politikas peļņas dalīšanas un sociālo dimensiju. Šis dokuments ir viens no vairākiem pierādījumiem, kas parāda, ka debates par nodokļu politiku var notikt Eiropas līmenī.

Apņemšanās sasniegt Lisabonas mērķus, Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi, pienākums administrēt un nodokļu ieņēmumu un sadalīt to peļņu tā, lai tas atbilst kohēzijas un nodarbinātības mērķiem, kā arī iekšējā tirgus izveide – tie visi ir pietiekami politiska mērķa pierādījumi. Dalībvalstu nodokļu politikas virzienus vairs nevar pamatoto tikai un vienīgi uz valstu kritērijiem – rodas nepieciešamība pēc dialoga par nodokļu piemērošanu, lai sekmētu plašāku nodokļu koordināciju visā Eiropā.

Ņemot vērā šādu dialogu, kas nodrošinājis ievērojamu sadarbību starp visu politisko grupu ēnu referentiem, mēs esam galveno vērību koncentrējuši uz šādiem punktiem. Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu par nodokļu konkurenci, mēs neuzskatām, ka risināmajam jautājumam būtu jābūt nodokļu konkurences principa ierobežošanai, jo tas būtu tas pats, kas konkrētu dalībvalstu politikas virzienu cenzūra. Kopēju nodokļu politikas noteikumu trūkuma dēļ, nodokļu konkurence ar tās piedāvājumiem un zemu nodokļu likmju pretpiedāvājumiem rada problēmas. Tā tas ir arī citās iekšējā tirgus nozarēs, tomēr nodokļu konkurence var nodrošināt konkurētspēju un uzlabot valstu un visas Eiropas kopumā ekonomiku produktivitāti, ja tiek piemēroti noteikumi kaitīgas konkurences ierobežošanai.

Otrkārt mēs koncentrējām uzmanību uz attiecībām starp tiešiem un netiešiem nodokļiem. Dalībvalstīs pēdējā laikā ir novērota tendence paplašināt netiešo nodokļu piemērošanu, galvenokārt lai segtu savus fiskālos deficītus. Tomēr tas ir slogs patērētājiem, un tirgus joprojām netiek uzraudzīts.

Šī ziņojuma mērķis ir rast drošības pasākumus, kas atvieglo līdzsvarotu tiešo un netiešo nodokļu apvienošanu. Mēs atbalstām PVN sistēmas pārskatīšanu un īpašus patēriņa nodokļus. Tam nebūtu jānozīmē, ka to aizvieto ar rīcības kodeksu, kas nav saistošs visām dalībvalstīm.

Komisār, mēs esam informēti par Komisijas centieniem un par problēmām ECOFIN. Tomēr mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir pirmām kārtām cieši jāsadarbojas ar valstu parlamentiem, lai diskutētu šo apjomīgo fiskālo politiku.

  Margarita Starkevičiūtė, ALDE grupas vārdā. – (LT) Es vēlos uzsvērt šī ziņojuma nozīmi, kas ir kā stratēģisks virziens, kas mums būtu jāievēro, ieviešot reformas Eiropas Savienības tautsaimniecībās. Diemžēl Portugāles pārstāvji nav šodien šeit, kad pārrunājam tik svarīgu jautājumu.

Kādi ir mūsu ziņojuma galvenie punkti? Galvenais punkts ir tāds, ka, ņemot vērā izmaiņas ekonomikas vidē, mums pamatīgi jāpārbauda ne tikai mūsu rūpnīcas un uzņēmumi, bet arī mūsu fiskālā politika. Kad runājam par Lisabonas stratēģiju, parasti runājam par izdevumu politiku; ļoti reti apsveram nodokļu politiku. Nepievērsdami pienācīgu uzmanību nodokļu politikai, mēs nespēsim sasniegt Lisabonas mērķus.

Kādi jautājumi ir jāapsver? Pirmām kārtām ir nepieciešams apskatīt nodokļu sloga sadales veidus starp ražotāju un patērētāju. Turklāt mēs nevaram ignorēt to, ka ir vēl viena cilvēku grupa, kas dzīvo no ienākumiem no kapitāla. Tas zināms kā privātais kapitāls.

Kā mēs varam sadalīt nodokļu slogu? Tā ir viena no jaunās ekonomikas vides radītajām problēmām. Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir par to, kā sekmēt strukturālas reformas? Strukturālas reformas nevar īstenot bez jaunu uzņēmumu ieviešanas, jo cilvēki nevar pamest savas pašreizējās darbavietas, lai dotos uz jaunām, kas veicinātu sociālo neapmierinātību. Jaunus uzņēmumus var izveidot tikai ar labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem. Tas ir viens no mūsu dokumenta galvenajiem punktiem.

Jautājums, kas ir jāapsver – kāda līmeņa nodokļu politikas koordinācija ir nepieciešama starp dalībvalstīm? Mēs atbalstām konkurētspējīgus nodokļus un mēs neatbalstām domu par obligāto likmju ieviešanu. Tas ir tādēļ, ka katrai valstij ir sava specifiska ekonomikas struktūra un valsts izdevumu politika. Nodokļu politikai ir jābūt saskaņā ar izdevumu politiku, bet mēs noteikti atbalstām nodokļu bāzes politikas koordināciju un šajā jautājumā atbalstām Komisiju.

  Heide Rühle, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es noteikti piekrītu Kauppi kundzei. Nesaskaņas starp EP politiskajām grupām attiecībā uz nodokļu politiku kļūst aizvien redzamākas. Mums nākamo mēnešu laikā šīm debatēm jāpievērš daudz nopietnāka vērība. Es vēlos pateikties referentei un ēnu referentam par ievērojamām pūlēm, ko viņi ieguldījuši, lai veiksmīgi noslēgtu šo ziņojumu.

Veiksmīgi – taču ne mums. Kā grupa mēs nevarēsim pieņemt šo ziņojumu tā galīgajā redakcijā. Tajā ir daži labi aspekti, piemēram, tajā aprakstīts un pieprasīts svarīgs solis, lai ieviestu konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Tas ir svarīgs pirmais solis. Tomēr tas jāpapildina ar līdzīgiem skaidriem paziņojumiem attiecībā uz obligāto nodokļu likmju saskaņošanu, jo pretējā gadījumā tas novedīs pie nekontrolētas nodokļu konkurences, jo īpaši šajā jomā.

Mēs arī saskatām problēmas saistībā ar 17. pantu, kurā komiteja diemžēl ir skaidri norādījusi, ka ir pret obligātajām akcīzes nodokļa likmēm. Arī tas diemžēl atbilst pēdējo nedēļu balsojumiem, un par to mēs paužam lielu nožēlu. Mēs šajā jautājumā atbalstam grupu. Mēs uzskatām, ka mums jāpanāk Eiropas akcīzes nodokļa saskaņošana un ka šī saskaņošana ir vismaz jānostiprina, jo pretējā gadījumā mums būs nekontrolēta akcīzes nodokļu konkurence.

Mēs arī domājam, ka problēmu rada tas, ka pārāk maz tiek minēti temati par klimata pārmaiņā un ekoloģiskajiem nodokļiem. Šajā jautājumā arī es nepiekrītu referentei. Es uzskatu, ka ekoloģiskie nodokļi ir svarīgs instruments, lai risinātu šīs klimata pārmaiņu problēmas. Šajā jautājumā mums jādara daudz vairāk.

Tomēr es domāju, ka nepareiza ir pieeja, kas ietver uzmanības koncentrēšanu uz kodolenerģiju vai „tīrām” enerģijas formām. Ir svarīgi, ka mēs koncentrējam uzmanību uz energotaupību un energoefektivitāti. Šīs ir svarīgas atbildes. Kad apskatam problēmas, ar ko esam saskārušies saistībā ar ēku atjaunošanu un transporta jomu, šķiet, ka mēs patiesi varam sasnigt Kioto energotaupības mērķi, ja šajā ziņā tiks paveikts vairāk.

Nodokļu politika var ievērojami sekmēt lielākas energotaupības panākšanu, lielākas energoefektivitātes panākšanu un klimata pārmaiņu problēmu risināšanu. Diemžēl šajā ziņojumā nerunā par šādu nostāju. Kā esmu jau paziņojis, mēs nebalsosim atbalstoši par šo ziņojumu.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mūsu grupa atbalsta Wagenknecht kundzes viedokli šajā jautājumā, pat ja tas ir pretrunā vairākuma viedoklim komitejā.

Eiropas Savienība 2010. gadā nebūs pasaules vadošā uz zināšanām un tehnoloģijām pamatotā ekonomika. Tomēr tā tāda nebūs ne jau nodokļu sistēmu dēļ, kurās nemitīgi ir ieviestas reformas, kas privileģē lielos uzņēmumus, tādējādi padarot Lisabonas stratēģijas mērķi neīstenojamu. Lieli uzņēmumi, lai izvairītos no nodokļiem, izvēlas iekšējo cenu noteikšanu un sava kapitāla mītnes atrašanu. To paveikt tiem palīdz zemu nodokļu zonas un ārzonas finanšu centri, kas darbojas ES dalībvalstīs un ir kauna traipi ES morālē.

Saskaņā ar referentes sacīto, Komisija savā paziņojumā neapsver ienākumu sadales nodokļa ietekmi. Dažās dalībvalstīs piemērotā vienota nodokļa sistēma privileģē tos, kam ir lieli ienākumi, savukārt proporcionāli pieaugošs ienākumu nodoklis sekmē sociālo vienlīdzību. Lisabonas stratēģiju nevar īstenot veidā, kas sagrautu labklājības sabiedrības finansiālo pamatu un būtu ārkārtīgi negodīgs.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā sacīts, ka tas ir ieguldījums, taču tā vairāk ir recepte – recepte, kā vēl plašāk saskaņot nodokļu piemērošanu, ko es tagad citēju no ziņojuma: „27 dažādu nodokļu sistēmas” ir kavēklis”; „dalībvalstu nodokļu politikas lielāka koordinācija”; „aicina dalībvalstis gādāt par fiskālā sloga taisnīgāku sadali”; „atbalsta Komisijas centienus vērst nodokļu politiku uz ... mērķiem vides jomā”; „degvielai uzlikto nodokļu pieaugums”; „ES uzņēmumu ... ienākuma nodokļa bāzi”; Īsāk sakot, ziņojums ir atgriezies pie 1970. gadu nesekmīgajiem politikas virzieniem.

Jebkurā gadījumā par britiem neizdodas to paveikt veiksmīgi visa mūsu valstī. Ziemeļi nav tādi paši kā dienvidi, Velsa un Skotija atšķiras no dienvidaustrumiem – un tā tas bija arī Gordon Brown laikā, kas bija kanclers desmit gadus. Jūs noteikti viņā ieklausījāties; galu galā jūs viņā ieklausījāties Lisabonā, kur viņam kā premjerministram ļāvāt viņam būt spēles centrā, vai ne tā? Vai patiešām ļāvāt?

Tālāk ziņojumā minēta „tiešo nodokļu koordinācija ES mērogā”. AK mēs domājām, ka bijām apsolījuši, ka nekad netiks ieviesti saskaņoti nodokļi, jo īpaši ienākuma nodoklis. Taču tagad tas ietverts ziņojumā. Tas mazliet līdzinās Reformu līgumam. Gordon Brown turpina sacīt, ka tā nav konstitūcija, taču visi ES vadītāji turpina sacīt, ka ir gan: Valéry Giscard d’Estaing, José Luis Rodriguez Zapatero, Angela Merkel, pat mūsu pašu priekšsēdētāju priekšsēdētājs to apstiprināja savā palātā pavisam nesen.

Kādēļ nepieprasāt Gordon Brown izstāstīt britiem patiesību? Saskaņojiet šo vēstījumu! Tā gan ir saskaņošana, ko es atbalstītu. Taču jūs neuzdrošināties to nodarīt britiem, jo, kad viņiem atklās tīro, neizpušķoto patiesību, viņi ar rokām un kājām nobalsos par izstāšanos no ES, līdzi paņemot savu nodokļu maksātāju naudas gada ieguldījumu 18 miljardu eiro apmērā. Kāda cena ir saskaņotiem nodokļiem tādā gadījumā?

  Petre Popeangă, ITS grupas vārdā. – (RO) Nav apšaubāma nozīme, kas piemīt tā ieguldījuma pārskatīšanai, ko fiskālā un muitas politikas jomas varētu dot Lisabonas stratēģijas attīstībai. Tādēļ, taču ne tikai tādēļ, dokumenta, kuru šodien izskatām, proti, ziņojums Wagenknecht, mērķis novērtēt to politiku ieguldījumu, ko piemēro jomās, kuras noteiktas Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai ir lietderīgs. Tas nevarētu būt citādi, jo Lisabonas stratēģija ierosina augstsirdīgus mērķus, piemēram, ekonomiskā izaugsme un tādu politiku izstrāde, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem radīt vairāk un labākas darba vietas. Tomēr, lasot ziņojumu, es kā nesen pievienojušās valsts pilsonis biju pārsteigts par radušos iespaidu, ka ziņojumā minēta ES, kuru veido tikai valstis ar attīstītu ekonomiku vai drīzāk ar līdzvērtīgi attīstītām tautsaimniecībām, kas nav tiesa. Ir ļoti iespējams, ka dažiem no ierosinātajiem pasākumiem nebūs veiksmīga labumu nesošu rezultātu mazāk attīstītajām tautsaimniecībām, ņemot vērā, ka vienota konkurētspējīga tirgus vispārējie noteikumi privileģē stipras ekonomikas, nostādot vājākās neizdevīgākā situācijā. Laika trūkuma dēļ es nerunāšu plašāk par šo tematu, taču uzskatu, ka, lai ziņojuma mērķiem būtu labumu nesoši rezultāti visu 27 valstu tautsaimniecībās, nevis 25 valstīs, kā norādīts tekstā, ir nepieciešams veikt salīdzinošu pārskatu par šīm tautsaimniecībām un saskaņā ar rezultātiem pieņemt rīcību kopumu, kas radītu vienlīdzīgus apstākļus projektā ierosinātās ietekmes attīstīšanai.

  Eoin Ryan, UEN grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, kas ir mūsu priekšā šodien, jau atkal nenogurstoši uzbrūk dalībvalstīm, kas strādā ar zemiem un veiksmīgiem uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmiem. Es nepiekrītu, ka zems uzņēmuma ienākuma nodoklis noved pie negodīgas nodokļu konkurences. Es uzskatu, ka konkurētspējas nodrošināšana ir būtisks pilnībā strādājoša vienotā tirgus nodokļu politikas jomu elements.

Kur ir Komisijas liecības, ka KKUINB nekavēs ES konkurētspēju? Kur ir pierādījums, lai varētu sacīt, ka tas sniegs labumu ES konkurētspējai? Kādēļ Komisija uzbrūk valstīm ar zemiem nodokļiem, zemu bezdarba līmeni un augstiem izaugsmes rādītājiem? Es to nesaprotu. Ir absolūti komiski, ka Komisija saka, ka nodokļa bāzes noteikšana ar laiku nenoteikt nodokļa likmi, jo tieši to jau saka lielākās dalībvalstis. Tas neiztur nekādas pārbaudes.

Lielo dalībvalstu mēģinājumus iesaiņot nodokļu saskaņošanu rožainā dāvanu papīrā, ko sauc par KKUINB, nepieņems Īrija vai citas dalībvalstis. Jautājuma būtība nav Īrijas vai jebkuras citas dalībvalsts tiesības spēlēt lomu, nosakot citas dalībvalsts nodokļu likmi. Eiropas vienotību negrauj nodokļu politikas virzienu dažādība; drīzāk ES konkurētspēju iedragā nepareizi nodokļu politikas virzieni. Es esmu cieši pārliecināts, ka ES vispiemērotāk ir sekmēt nodokļu konkurenci, nevis nodokļu saskaņošanu.

Kā nākas, ka uzbrūk tādai valstij kā Īrija vai citām dalībvalstīm, kas radikāli izmainīja savus nodokļu politikas virzienus un kļuva par veiksmīgām tautsaimniecībām? Kāda ir Īrijas ieinteresētība, komisāra kungs, ja jūs ieviešat šo sistēmu un ar laiku nodokļu saskaņošanu? Jo tieši tas ir tas, kas tas ir, un tikai tā nodokļi palielināsies. Komisijas cilvēki jau ir sacījuši, ka vēlas redzēt nodokļu režīmu, kas ir vairāk vai mazāk pa vidu pašreizējam, kurš ir apmēram tikai 20 %. Kāda būtu Īrijas vai jebkuras citas nomaļas valsts ieinteresētība? Nebūtu ieinteresētības, tikai augsts bezdarba līmenis garajā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā ar ko šodien Parlamentā strādājam, pareizi norādīts, ka nodokļu konkurence ES ir novedusi un turpina novest pie ekonomiskiem ieguvumiem visā ES, pastāvot dinamiskai uzņēmējdarbības videi.

KKUINB tikpat viegli varētu novest pie mazāk konkurētspējīgas ES un, manuprāt, KKUINB nebūtu jāatbalsta. ES jāreaģē uz pasaules ekonomiku, kas nemitīgi mainās. Modernām konkurētspējīgām tautsaimniecībām jābūt elastīgām, lai izpildītu jaunu produktu un pakalpojumu prasības, kas mainās. KKUINB graus šo elastību vairāku iemeslu dēļ. Visā ES piemērojama uzņēmuma ienākuma nodokļa bāze būs neelastīga un kavēs atsevišķas valsts spēju izlemt par pašas juridisko fiskālo stratēģiju, pamatojoties uz saviem specifiskajiem apstākļiem. KKUINB priekšlikuma iesniedzēji apgalvo, ka katra dalībvalsts saglabās savu autonomiju noteikt savu nodokļu likmi – bet vai tā būs? Vai KKUINB nav ķīļa tievgalis?

Ja KKUINB ir izvēles iespēja, tas tikai palielina to bāžu skaitu, kas pieejamas uzņēmumiem, un sarežģī sistēmu. Valstu tiesību akti par nodokļiem uzņēmumiem nodrošina noteiktību. Sistēma, ko piemēro vairākās dalībvalstīs var novest pie noteikumu interpretācijas atšķirībām, ieviešot uzņēmumiem nenoteiktību.

Laikā, kas vel atlicis manai runai, varu vienkārši norādīt uz dažiem galvenajiem punktiem. Pirmkārt, nodokļu piemērošana ir katras dalībvalsts nacionālās suverenitātes ziņā. Tiesības izvēlēties valsts izdevumu līmeni un šādu izdevumu finansējumu līmeni ir valsts demokrātiskā procesa pamatfunkcija. Nepieciešams aizsargāt nodokļu politikas elastīgumu peļņu nesošā uzņēmumā un darba vietu radīšanu un izaugsmi ekonomikā. Vienota bāze sagrautu elastīgumu. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka kopēja konsolidēta uzņēmuma nodokļu bāze risinās tādus jautājumus kā konkurētspēja, atbilstības izmaksas uzņēmumiem, iekšējo cenu noteikšana un citus. Tā nevienkāršotu ES nodokļu jautājumus, jo tā saucamā ierosinātā „izvēles sistēma” pievienotu vēl vienu slāni, kā jau nupat sacīju.

Nodokļa bāzes saskaņošana novestu pie spiediena uz valstu nodokļu likmēm. Šāda saskaņošana tikai palielinās tādu uzņēmumu dibināšanas vietu pievilcību, kas atrodas ārpus ES. Rīcības kodekss par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli risināja kaitīgas nodokļu konkurences jautājumu. Dažādas nodokļu likmes ES dalībvalstīs nav kaitīgas.

Es jautātu komisāram, kad viņš nākamgad, kā viņš pats sacīja, ierosinās šos priekšlikumus, paturēt prātā manis sacīto. Tādas dalībvalstis kā Īrija jau ir sniegušas...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Pervenche Berès (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pirmām kārtām vēlos pateikties referentei par kvalitatīvi paveikto darbu un par viņas pūlēm izstrādāt tekstu, ar ko diemžēl viņa pati nav pilnībā apmierināta.

Nodokļu piemērošana nepārprotami ir patiesa iekšējā tirgus uzbūves būtisks papildinājums, ja vēlaties, lai tirgus būtu vairāk par vienkāršu brīvās tirdzniecības zonu, kurā atļauts jebkāds nodokļa veids un jebkāds sociālā dempinga veids. Tādēļ iekšējā tirgus izveides pabeigšanai nepieciešams saskaņot konkrētus noteikumus attiecībā uz nodokļu piemērošanu, un pirmām kārtam nepieciešams izveidot kopēju konsolidēta uzņēmumu nodokļu bāzi. Mums šodien iesniegtais ziņojums paver tam ceļu, un par to esmu gandarīta. Es ievēroju, ka vairāki mani kolēģi deputāti aktīvi pretojas šim plānam, pēc viņu sacītā, „godīgas” konkurences vārdā.

Es personiski uzskatu, ka brīvai un neizkropļotai konkurencei – un es neesmu nevaldāma šāda veida konkurences atbalstītāja – nepieciešama zināma pārredzamība attiecībā uz noteikumiem. Esmu pārsteigta, ka valstis, kas guvušas labumu no lieliem Eiropas Savienības ieguldījumiem solidaritātes vārdā, šodien noraida šo soli, kas varētu būt svarīgs solis saistībā ar solidaritāti, konkurencei un pārredzamību.

Nodokļu piemērošana ir sarežģīts instruments, kas ES jāizmanto, ja tā vēlas īstenot savas izvēlētās stratēģijas, jo tās rīcībā nav tik daudz instrumentu. Tam var būt ļoti pozitīva ietekme uz tīrākajām enerģijām, vai lai sasniegtu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, šo ziņojumu ļoti lielā mēra ietekmē kompromiss starp PPE-DE un ALDE. Es uzskatu, kas tas ir ļoti līdzsvarots ziņojums. Ir noteikta dalībvalstu attiecībā uz nodokļu politikas virzieniem, un vienlaikus ir vairāki nodokļi, kas gūs labumu no lielākas ES koordinācijas. Referentes sākotnējā priekšlikumā tika paredzēta pilnīga koordinācija ar stipru uzsvaru uz augstākiem atkārtotas sadales līmeņiem. Tas nevar būt veids, kā sekmēt Eiropas izaugsmi vai radīt jaunas darba vietas. Globalizētā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, Eiropai nav nepieciešami augstāki nodokļi. Tā vietā, manuprāt, mums, kas dzīvo valstīs ar augstiem nodokļiem, būtu jāaplūko citi modeļi, piemēram, vienotāks nodoklis. Kopumā nodokļi būtu jāpazemina attiecībā uz darbu un jāpaaugstina attiecībā uz kaitīgu patēriņu. Piemēram, būtu jāievieš specifiski vides nodokļi, kā arī saprātīgs akcīzes nodoklis, piemēram, alkoholam un tabakai, kā saka komisārs.

Šajā saistībā ES jāspēj rīkoties saskaņotāk. Šis ir politiski sensitīvs jautājums – par to esam pārliecinājušies šeit, un es to labi apzinos – taču, manuprāt, tas tomēr ir nepieciešams. Ja vēlamies atrisināt lielās klimata un enerģētikas problēmas, ar ko esam saskārušies, būtu bezatbildīgi neizmantot fiskālo instrumentu kontroli. Ir iespējams sasniegt augstu izaugsmes līmeni, izmantojot augstus vides un enerģētikas nodokļus, vienlaikus samazinot vispārējo nodokļu slogu. Visi, kas to apšauba, var aplūkot centriski labējās valdības politiku manis paša valstī, Zviedrijā, ja man ļauts būt nedaudz patriotiskam šo debašu izskaņā.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, uzstājoties debatēs par nodokļu un muitas politikas ietekmi uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka dažiem ierosinājumiem saistībā ar dalībvalstu nodokļu sistēmām, kas ir ietverti Wagenknecht kundzes ziņojumā, nebūs pozitīvas ietekmes uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES valstīs.

Pirmkārt, attālināšanās no nodokļu konkurences un mēģinājumi standartizēt uzņēmuma ienākuma nodokļu jomu ir pretrunā ES dalībvalstu suverenitātei nodokļu jautājumos.

Otrkārt, uzņēmuma ienākuma nodokļa pazemināšana, vienlaikus atceļot visus saistītos nodokļu atvieglojumus, ne tikai nesekmēs budžeta ienākuma no šī nodokļa samazinājumu; tas patiesībā to ievērojami palielinās. To apstiprina situācija manā valstī, Polijā, kur uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir bijusi ievērojami samazināta, tomēr ienākumi no šī nodokļa ir lielāki ar katru aizejošo gadu.

Treškārt un visbeidzot, šajā situācijā, manuprāt, ziņojuma ierosinājumi attiecībā uz koordināciju un nodokļu sistēmām, ietverot tiešo nodokli, ir bīstami pasākumi, kas noteikti nepalīdzēs īstenot Lisabonas stratēģiju.

  Zsolt László Becsey (PPE-DE). - (HU) Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Par ko mēs runājam? Viens no galvenajiem jautājumiem ir par to, vai attiecībā uz konkurētspēju mēs atbilstam ārējai nodokļu konkurencei; citiem vārdiem sakot, nodokļu konkurencei ārpus Eiropas Savienības, un mums nevajadzētu lūkoties pēc grēkāžiem Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā, ka jau norādījuši vairāki mani kolēģi, kapitāls pametīs visu ES. Par ko mēs esam vienisprātis šajā nodokļu politikā? Mēs piekrītam, ka tai būtu jāsekmē darba vietu radīšana, citiem vārdiem sakot, jāveicina darba tirgus attīstība; mēs piekrītam, ka mums būtu jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie ļauj cilvēkiem palikt tur, kur viņi atrodas, tie palīdz nostiprināt ģimenes, kā arī rada darba vietas. Es arī piekrītu sociālās politikas pasākumiem, kas palīdzēs risināt demogrāfisko problēmu Eiropas Savienībā.

Par ko mēs neesam vienisprātis? Mēs nepiekrītam pārmērīgu nodokļu piemērošanai sev jomās, kas saistītas ar veselību, vidi vai sociālo politiku, tā vietā, lai īstenotu pretinflācijas politiku un mēģinātu atbilstīgi reaģēt uz konkurences radītajām problēmām. Otra lieta, kas mums jāpatur prātā, ir tas, ka Eiropas Savienība ir paplašinājusies un kļuvusi nedaudz neviendabīga. Mēs gaidām, ka katrs saglabās budžeta disciplīnu savā neatkarīgajā fiskālajā politikā, taču tai pat laikā vēlamies samazināt instrumentu, ar ko to panāk. Ja konverģence ir mūsu primārais mērķis, tad tādos netiešajos nodokļos kā akcīzes nodoklis, piemēram, ja vēlamies kaut ko panākt, mums būtu jāpiemēro saistības ne tikai valstīm, kuras darbojas ar obligāto likmi, lai sasniegtu konverģenci, bet arī valstīm, kas piemēro daudz augstākas likmes. Tādēļ vairākos gadījumos esam ierosinājuši aizstāt spēkā esošo pieeju, kas pamatota tikai uz akcīzes nodokļa obligāto likmi, ar noteiktu „rīcības kodeksu”, kas dalībvalstis vadītu vienādās sliedēs. Attiecībā uz kopējo kapitālu vai kopējo nodokļa bāzi es vēlo sacīt, lūk, ko: rastos nopietna problēma, ja šajā saistībā konkurētspējīgām valstīm piemērotu sodus, ieviešot obligāto likmi. Esmu arī nobažījies par to, kas notiks attiecībā uz kapitāla pārvietošanos, kad ieviesīs kopējo nodokļa bāzi. Vai tas nenozīmēs, ka, piemēram, jaunās dalībvalstīs esošu filiāļu gūto peļņu kontos nepārtraukti klasificēs kā mātesuzņēmuma peļņu, tā vietā lai to ieguldītu vietēji? Ļoti svarīgi ir arī apkarot krāpšanu, un es šajā saistība vēlos novēlēt Komisijai veiksmes. Tā ir uz pareizajām sliedēm, jo pat svarīgākā lieta ir noregulēt melno ekonomiku un piemērot pasākumu noziedzības apkarošanai. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Dariusz Rosati (PSE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas stratēģijas galvenais mērķis ir palielināt valstu tautsaimniecību konkurētspēju. Augsta konkurēt spēja ļauj paātrināt ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas, kā arī ļauj finansēt svarīgus sociālos mērķus. Diemžēl ES dalībvalstīs spēkā esošā nodokļu sistēma neprivileģē Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Nodarbinātības tiesību aktiem un ekonomiskajai darbībai uzliktie slogi ir pārāk lieli, nodokļi pārāk diferencēti un noteikumi pārāk sarežģīti. Tai pat laikā nodokļu sistēmai piemēro pārmērīgu skaitu funkciju un uzdevumu – ekonomiskie, fiskālie, sociālie vai vides.

Lai nodokļi sekmētu konkurētspēju, tiem pirmām kārtām jārada stimuli strādāt, attīstīt ekonomiskās darbības un sekmēt inovācijas. Šajā nolūkā jānosaka mēreni nodokļi, jo īpaši tieši nodokļi, izvairoties no nevajadzīgas likmju diferencēšanas un pārmērīgas progresijas. Tā kā tieši nodokļi atstāj spēcīgāku un negatīvu ietekmi uz ražošanu un nodarbinātību, mums, plānojot ienākumus budžetā, plašāk jāizmanto netieši nodokļi.

Saistībā ar debatēm, priekšsēdētāja kungs, vēlos paust bažas, ka pastāv pārāk daudz ideoloģijas un politikas un pārāk maz reālu ekonomisko zināšanu. Labākais piemērs ir šeit izmantotās koncepcijas, piemēram, fiskālais dempings vai sociālais dempings. Nav objektīva nodokļu piemērošanas standarta, un tādēļ nav iespējams vainot valstis, kas piemēro fiskālā dempinga zemus uzņēmuma ienākumu nodokļu līmeņus.

  Konrad Szymański (UEN). – (PL) Dāmas un kungi, es vēlos sākt, apsveicot Ekonomikas un monetāro lietu komiteju par grūto un būtībā veiksmīgo operāciju ieviest nepieciešamos grozījumus sākotnējā tekstā, kas bija sākotnējais mērķis.

Sākotnēji mums ierosināja ne tikai, ka Eiropas Savienībai būtu jāiesaistās uzņēmuma ienākuma nodokļa noteikšanā, bet arī, ka šie nodokļi jāpalielina, kas ir pretrunā tendencēm pasaulē. Labi, ka esam no tā izvairījušies. Līdzīgu iemeslu dēļ mums būtu kritiski jāaplūko tekstā izrādītais atbalsts nodokļa bāzes saskaņošanai. Kopienas nodokļa bāze ir spēriens nodokļu konkurencei ar visam izrietošajām negatīvajām sekām. Bāzes ieviešana ierobežotu dalībvalstu centienus optimizēt uzņēmuma ienākuma nodokli attiecībā pret Lisabonas mērķiem. Politiski tas uzliktu slogu ES, kurai savās pareizi iecerētās interesēs būtu jāatturas no mēģinājumiem ietekmēt Eiropas nodokļu sistēmu uzbūvi.

  László Kovács, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir bijušas ļoti interesantas un lielākā daļa runu bija pamudinošas. Es tāpat kā jūs esmu pārliecināts, ka ir vērst turpināt censties nojaukt nodokļu barjeras iekšējā tirgū. Jo īpaši esmu pateicīgs par jūsu atbalstu saistībā ar svarīgo KKUINB projektu, un es ar nepacietību gaidu jūsu nākamo patstāvīgo ziņojumu par kopējo bāzi. Runājot par kritiskajiem komentāriem, esmu paredzējis nosūtīt personisku vēstuli tiem godājamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri pauda savus iebildumus, ko es novērtēju. Būtu godīgi viņiem atbildēt rakstiski, jo nevēlos aizņemt pārāk daudz jūsu laika.

Esmu gandarīts, ka lielākā daļa no jums uzskata, ka nodokļu politika ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu daudzus no ES politiskajiem mērķiem un jo īpaši izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un ilgtspējības jomā. Paldies par jūsu uzmanību un atbalstu.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt pulksten 12.00 pēcpusdienā.

Dāmas un kungi, es vēlos pateikties daudziem par iekļaušanos atvēlētajā laikā, kā arī pateikties visiem, es ceru, par sapratni, kas mums ļāvis slēgt debates piecas minūtes ātrāk un uzklausīt visus, kas tā vienmēr nenotiek, kad pirms svarīgā debatēm vai balsojuma mēs nevaram uzklausīt visus mūsu kolēģus.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Gábor Harangozó (PSE), rakstiski. – Mums visiem būtu jāpiekrīt, ka 27 valstu nodokļu sistēmu līdzāspastāvēšana nopietni kavē mūsu vienotā tirgus pilnu priekšrocību attīstību. Turklāt ir nepieciešama reāla iespēja atkāroti stiprināt Lisabonas stratēģijas īstenošanu, izmantojot visā ES piemērojamu nodokļu sistēmu un muitas pasākumus, kas padarītu ES par pievilcīgāku vietu ieguldījumiem un darbam. Paplašinot un padziļinot konkurētspējīgākus tirgus, mums būtu jāizmanto pieejamie instrumenti, ietverot ieguldījumiem draudzīgāku fiskālo un muitas politiku, lai veicinātu nodarbinātību, ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi. Šajā saistībā mēs atzinīgi vērtējam Wagenknecht kundzes sagatavoto pašiniciatīvas ziņojumu, kura mērķis ir izveidot nepieciešamo fiskālo sistēmu, lai mudinātu riska un inovatīvu instrumentu attīstību, ar kuru palīdzību sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus. ES kopumā nodokļu sistēmu vienkāršošanas un saskaņošanas priekšrocības ir acīmredzamas, jo tas ne tikai palīdzēs sasniegt Lisabonas mērķus ar lielākiem nodokļu pamudinājumiem ieguldījumiem, bet turklāt palīdzēs sasniegt ES tirgus integrāciju, likvidējot šķēršļus, kas kavē vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

(Sēdi pārtrauca plkst. 9.55 un atsāka darbu plkst. 10.10)

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs