Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kartības punkts ir kopējas debates par

– Virrankoski kunga ziņojumu (A6-0397/2007) Budžeta komitejas vārdā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija

(C6-0287/2007 – 2007/2019(BUD)) un

– Itälä kunga ziņojumu (A6-0394/2007) Budžeta komitejas vārdā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa

(C6-0288/2007 – 2007/2019(BUD)).

  Priekšsēdētājs. − Pirms dodu vārdu komisārei Grybauskaitė, es vēlos paust savu izbrīnu, ka nav ieradušies citi komisāri, kuriem lūdzām piedalīties sēdē. Ir vairāki iemesli. Iespējams, mūsu ielūgumi tika izsūtīti novēloti. Tas tā varētu būt, un to es pārbaudīšu.

Tomēr vēlos Komisijai atgādināt, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Komisijai ir jāpiedalās EP sesijā. Es pārbaudīšu šo jautājumu un sagaidu, ka gan Komisija, gan, protams, arī Parlaments, ņems vērā mūsu saistības, ko paredz Iestāžu nolīgums.

Tādēļ lūdzu klātesošo komisāri Grybauskaitė informēt Komisiju par manis sacīto. To, starp citu, jau sacīju Priekšsēdētāju konferencē. Tomēr nevēlos nekādus vienpusējus apvainojumus, bet pārbaudīšu šo jautājumu.

  Ville Itälä (PPE-DE), referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām vēlos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam un locekļiem pat to, ka viņi padarīja iespējamu lielisko kompromisu, ko panācām ļoti pozitīvā atmosfērā. Arī Parlamenta ģenerālsekretārs bija ļoti atvērts un izrādīja vēlmi sadarboties budžeta sagatavošanas laikā. Tas ir labs sākums nākotnes sadarbībai starp administrāciju un Budžeta komiteju.

Pirmām kārtām es vēlos sacīt, ka šī sistēma, kurā divas organizācijas – Prezidijs un Budžeta komiteja – pieņem lēmumu par budžetu, nevar nākotnē turpināties. Tā nav pareizā pieeja, ka Prezidijs izstrādā dažādas idejas un jaunus projektus. Budžeta komiteja nav ne zīmogs, kas apstiprina līdzekļus, ne arī sliktais zēns vai meitene, kas tos samazina. Tas tā notika arī šoreiz, kad grupu priekšsēdētāji iesniedza priekšlikumus par milzīgiem palielinājumiem, kas būtu pārsnieguši slavenos 20 % griestus, par kuriem panākta kopēja vienošanās. Es patiesi ceru, ka cilvēki uzklausīs komitejas priekšsēdētaja pamatnostādnes šajā saistība, jo viņam ir pareiza pieeja saistībā ar to, kā šis process būtu pareizi jārisina, lai panāktu konkrētus un piemērotus rezultātus. Šos jautājumus nevar izlemt divās vietās. Ir daudz labāk tos izlemt tikai vienā.

Kad sagatavoja Parlamenta budžetu, administrācija un Prezidijs izrādīja pareizo iniciatīvu, ierosinot, ka 20 % griestu ierobežojumam būtu jābūt kā pamatprincipam. Pēc tam grupu priekšsēdētāji politikas noteikumos ieviesa papildinājumus. Viens no tiem bija tāds, ka katram deputātu asistentam būtu mēnesī jāsaņem par 1000 eiro vairāk, kas kopā ir apmēram 10 000 000 eiro, kā arī ierosināja dažādus citus palielinājumus, lai gan patiesībā atradāmies situācijā, kurā vajadzēja zināmā mērā samazināt papildu izdevumus. To izdarīt acīmredzot nekad nav viegli, bet jāsaka, ka neesam panākuši nekādus reālus ietaupījumus vai samazinājumus; tā vietā mēs vienkārši mēģinājām ievērot budžeta disciplīnu, kad runa bija par jauniem paaugstinājumiem, lai budžets nebūtu pārāk liels.

Tas noteikti ir svarīgi, jo mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu. Mums būtu jādomā par to, kādos projektos vajadzētu iesaistīties un kuri no šiem projektiem ir pieņemami, skatoties no nodokļu maksātāju perspektīvas. Un galvenokārt mums ir jākoncentrē uzmanība uz darbu, kura veikšanai esam šeit ievēlēti. EP ir likumdevējs, tādēļ mums nebūtu jāīsteno projekti, kas neietilpst likumdošanas darba jomā.

Taču ļaujiet man sacīt, ka esmu gandarīts ar kopējo kompromisu, kas paredz EP palielinājumu, kurš ir mazliet mazāks par 4 %. Tas ir saprātīgi, un jebkurā gadījumā ietver daudzu projektus, ko atbalsta citi deputāti.

Minēšu dažus no tiem. Pirmkārt, informācijas politika, kas ir ļoti svarīga. Šim nolūkam rezervei ir pievienoti papildu 9 miljoni eiro, ko izmantos saistībā ar jauno Web TV, kad būs apstiprināts tā modelis. Šī Web TV ideja par tehnisku informācijas kanālu ir pieņemama, taču to nevajadzētu īstenot tā, kā to ierosina. Politiskās grupas un deputāti nepiedalīsies attiecīgās struktūras uzraudzībā vai nepieciešamajā ikdienas darbā. Administrācijai nepiemīt tāds politiskais godīgums, kādu cilvēki vēlas redzēt un kāds piemīt politiskajā grupām un deputātiem.

man ir ļoti grūti atzinīgi vērtēt kreiso ierosināto ideju, ka politiķiem nebūtu jāpiedalās informācijas politikā un ka informācija par Parlamentu var sniegt tikai tā administrācija, nevis deputāti un politiskās grupas. Ir neiedomājami ļaut informācijas politikai plūst tikai no administrācijas, un tas mūs, kas esam demokrātiski ievēlēti šajā iestādē, atstāj ārpus informācijas mehānisma.

Saistībā ar šo tematu tika izteikta arī ideja attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, par ko plenārsēdē pieņēma lēmumu tieši pirms brīvdienām. Tika ierosināts piešķirt deputātiem mazliet vairāk naudas, lai viņi varētu uzaicināt vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz Parlamentu, kuri savukārt varētu redzēt, kas notiek Parlamentā, un intervēt deputātus. Budžeta komiteja nobalsoja pret šo priekšlikumu. Es nesaprotu šo acīmredzamo kreiso naidīgumu pret vietējiem mazajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo šie līdzekļi ļauj mums pēc iespējas pietuvoties cilvēkiem. Tagad mēs Budžeta komitejā ar vairākumu nobalsojām pret šo naudu, un deputāti vairs nevar tērēt naudu, aicinot šeit vietējos plašsaziņas līdzekļus.

Kā trešo es vēlos minēt informācijas birojus. Katrā dalībvalstī ir savs informācijas birojs, kas ir labi, bet kādēļ iegādāties visdārgākās ēkas visdārgākajos rajonos? Kādēļ mēs nevaram pirkt mazliet lētākas ēkas mazliet ārpus pilsētas un attiecīgos līdzekļus izmantot cilvēkresursiem? Mums nepieciešams vairāk cilvēku, kas var viesoties darba vietās, mācību vietās un skolās, lai pastāstītu cilvēkiem, ko EP dara un kādēļ. Labākais veids, kā ietekmēt cilvēkus, ir iet pie viņiem, nevis pirkt dārgas ēkas. Šo naudu var izmantot labāk.

Runājot par politiku uz ēkām vispār, es ceru, ka visas iestādes var kopā noteikt vienotu organizāciju, lai apsvērtu, kad un kur celt, kā arī kad un kur iegādāties īpašumu, lai nepieņemam lēmumus, nezinot, ko dara citi, un mākslīgi paaugstinot cenas.

Es tikai vēlos komentēt saistībā ar rezolūciju par priekšlikumu samazināt vietu skaitu Strasbūrā. Tās var būt ir ieilgušas debates, taču tām jāturpinās līdz kāds to paveic. Mums ir arī jārāda piemērs, samazinot emisiju. Mēs nevaram gadā izšķiest nodokļu maksātāju 200 miljonus eiro apmērā. Mums jāparāda sabiedrībai, ka ES ir paplašinājusies un izmainījusies, tādēļ jāmainās arī mums. Neesmu dzirdējis nevienu labu paskaidrojumu, kādēļ šim ķīviņam būtu jāturpinās. Tādēļ es ceru, ka notiks balsojums par šo tematu, lai Parlaments var organizēt sarunas ar Padomi un lai var notikt tik ļoti nepieciešamās izmaiņas.

Vēlreiz vēlos pateikties koordinatoriem un Budžeta komitejas locekļiem par kompromisu, un es ceru, ka to saglabās ceturtdienas balsojumā un ka summas paliks tādas, par kādām esam kopā vienojušies.

  Kyösti Virrankoski (ALDE), referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, ES 2008. gada budžets ir otrais budžets šajā plānošanas periodā. Kad pieņēma spēkā esošo finanšu plānu, īpašu prioritāti piešķīra konkurētspējas un kohēzijas stiprināšanai, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību.

Komisijas provizoriskais budžeta projekts bija 129,2 miljardi eiro saistību apropriācijās un 121 miljardi eiro maksājumu apropriācijās. Padome savā budžeta projektā samazināja saistību apropriācijas līdz 128,4 miljardiem eiro un maksājumu apropriācijas līdz 119,4 miljardiem eiro, kas ir 10,3 miljardi eiro samazinājums jau tā mazā finanšu plānā.

Padomes budžeta projektā uzsvēra arī citus jautājumus. 1. pozīcijā (ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība) maksājumu apropriācijas samazināja par 1046 miljoniem eiro, lai gan šī pozīcija bija beznosacījumu prioritāte budžeta politikā.

Šoruden EP saņēma Komisijas grozījumu vēstuli, kurā ierosināja papildu 262 miljonus eiro ārējā darbībām. Turklāt Komisija arī ierosināja pārskatīt finanšu plānu, lai varētu nodrošināt pietiekamus līdzekļus Galileo globālajai pozicionēšanas sistēmai un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam. Priekšlikums bija saskaņā ar Parlamenta 20. jūnija rezolūciju un pirmo lasījumu par ETI tiesību aktiem.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Budžeta komiteja sagatavoja priekšlikumu, par kuru pašlaik diskutē. Turpmāk aprakstīšu priekšlikuma galvenos elementus.

Budžeta beznosacījuma prioritāte ir 1. pozīcija (ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība). Saistību apropriācijas ir palielinātas, jo īpaši pētniecībai un apmācībai saskaņā ar Lisabonas Stratēģiju un Eiropas transporta tīkliem.

1.a pozīcija attiecas uz Galileo navigācijas sistēmas finansēšanu. Kad sagatavoja daudzgadu finanšu plānu, Parlaments brīdināja, ka Galileo ir nodrošināts nepietiekams finansējums. Tagad deficīts ir 2,4 miljardi eiro, jo privātais sektors nevēlas iesaistīties projektā, tāpat kā tas ir ASV. Tā kā projekts Eiropai ir politiski un ekonomiski svarīgs, EP uzstāja, ka tas jāsāk un jāfinansē no ES budžeta. Lēmums par šo jautājumu jāpieņem šajā budžeta procedūrā. Šī iemesla dēļ budžeta projektā Galileo un ar to saistītās EIT apropriācijas nebija iekļautas budžeta darbības jomā, iesniedzot priekšlikumu par „satelīta izmaiņām”. Tā pieņemšanas nosacījums ir tāds, ka ir jāpieņem Komisijas priekšlikums par grozījumiem daudzgadu finanšu plānā. Ja tas nenotiek, Galileo projektu nevarēs īstenot, un būs problēmas arī saistībā ar EIT finansējumu. Ir bezjēdzīgi turpināt finansēt Galileo projektu, ja Padome nav patiesi ieinteresēta to īstenot līdz galam.

Ir ievērojami nostiprinātas struktūrfondu un Kohēzijas fonda apropriācijas saskaņā ar 1.b pozīciju, jo uztraucoši augstas ir neizmaksātās saistību apropriācijas no līdzekļiem – saistību atlikums – vairāk nekā 95 miljardi eiro.

Vasarā EP un Padome pieņēma kopēju deklarāciju attiecībā uz Komisijas lēno darbību, apstiprinot funkcionālas programmas. Pašlaik nav apstiprinātas 63 % Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda programmas, kā arī 83 % Eiropas Sociālā fonda programmas un 75 % lauku attīstības programmas, lai gan pirmais programmu gads jau tuvojas beigām.

Šīs administrācijas lēnais darbs nopietni apdraud ES strukturālo un kohēzijas politiku, kā arī jo īpaši jauno dalībvalstu atjaunošanas procesu, jo spēkā esošais finanšu plāns ir milzīgs Eiropas atjaunošanas plāns, kas ir lielāks par Marshall plānu pēc Otrā pasaules kara. Tomēr budžeta projektā tikai 22,1 miljards un 5,3 miljardi eiro ir nodrošināti attiecīgi strukturālajiem pasākumiem un lauku attīstībai jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ Budžeta komiteja ierosina daļu Komisijas attiecīgās administratīvās izmaksu iekļaut rezervē, lai to izmantotu, kad programmas ir apstiprinātas, jo šis process ir jāpaātrina.

Arī ar 4. pozīciju (ES kā globāls partneris) ir saistīta kāda liela problēma. Provizoriskais budžeta projekts bija nepārprotami nepietiekams, un Komisija šajā saistībā savā grozījumu vēstulē ierosināja 120 miljonus eiro Kosovai un 142 miljonus eiro Palestīnai. Arī Padome ierosināja 260 miljonu eiro palielinājumu šiem reģioniem.

Budžeta komiteja pieņēma Komisijas pieeju, bet pievienoja papildu 10 miljonus eiro gan Kosovai, gan Palestīnai. Lai aizsargātu paša Parlamenta prioritātes, komiteja sagatavoja „zvaigznītes” grozījumu. Tajā paredzēts samazinājums 40 miljonu eiro apmērā, kas pretējā gadījumā būtu biji jāpiemēro kopējai ārpolitikai un drošības politikai, jo Padomes ierosinātais palielinājums ir neapšaubāma interešu joma šiem politikas virzieniem un apdraudētu EP prioritātes. „Zvaigznītes” grozījumā arī ietverts Ārlietu komitejas ierosinātie palielinājumi Palestīnai un Kosovai 40 miljoni eiro apmērā kopā, kā arī mazāk pielāgojums 7 miljoni eiro apmērā Globālajam Veselības fondam un citam konkrētām pozīcijām. Šo grozījumu var pieņemt, ja Padome piekrīt izmantot elastīguma instrumentu.

Attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām – vai drīkstu sacīt, ka komiteja atguva 32 miljonus eiro no Padomes piemērotajiem samazinājumiem un personāla izmaksu samazinājumiem. Mūsuprāt, sadarbība noritēja samērā labi. Visievērojamākās izmaiņas skāra robežkontroles aģentūru Frontex, kuras apropriācijas palielināja par 30 miljoniem eiro. Sadarbība robežkontroles jomā un EP galveno prioritāšu nostiprināšana.

Šī budžeta moto ir „budžets rezultātiem”. Tā mērķis ir sekmēt gan uz darbībām pamatotu budžeta plānošanu, gan uz darbībām pamatotu pārvaldību. Šajā nolūkā Komisijas vispārējās administratīvās izmaksas 49 miljoni eiro apmērā ir iekļautas rezervē, lai tās izmantotu, kad Komisija iesniegs priekšlikumu pētījumiem un ziņojumiem, kā to pieprasījis EP, par uz darbībām pamatotas pārvaldības attīstību, personāla pārskatatbildības precizēšanu un nākotnes tendencēm saistībā ar darbinieku skaitu. Tas ir saistīts arī ar deklarāciju par izpildaģentūrām, ko pieņēma EP saskaņošanas sanāksmē. Tajā sacīts, ka katrā jaunā priekšlikumā jāietver izdevumu un ieguvumu analīze salīdzinājumā ar situāciju, kādā pasākumi būtu Komisijas kompetencē. Turklāt būtu skaidri jānosaka aģentūras un Komisijas pārskatatbildības un kompetences jomas, kā arī jārod paskaidrojums, kā Komisija uzņemsies atbildību par aģentūras darbu un līdzekļu izmantojumu. Mēs esam iepriekš pieredzējuši uztraucošus piemērus saistībā ar „tehniskās palīdzības birojiem”.

Budžeta projekta kopējā summa ir 129 680 miljardi eiro, kas ir 623 miljoni eiro saskaņā ar daudzgadīgo finanšu plānu. Maksājumu apropriācijas ir 124 194 eiro, kas atbilst 0,99 % no dalībvalstu NKI. Saskaņā ar finanšu plānu šī summa ir 5300 miljoni eiro, tātad Budžeta komiteja ir parādījusi lielisku disciplīnu, sagatavojot šo priekšlikumu apspriešanai Eiropas Parlamentā.

Budžeta projektu sagatavoja, pastāvot plašam konsensam un lieliskai sadarbībai. Es vēlos pateikties Budžeta komitejas priekšsēdētājam Reimer Böge par lielisko vadību, kā arī koordinatoriem un ēnu referentiem no visām politiskajām grupām. Viņi izrādīja lielu elastību, kā arī spēju sadarboties. Es arī vēlos pateikties Komisijai un jo īpaši komisārei Grybauskaite par pozitīvo attieksmi, kā arī Portugāles prezidentūrai, kas trīspusējās sarunās un saskaņošanas procedūrā izrādīja konstruktīvu attieksmi un piekāpšanās spēju. Visbeidzot vēlos pateikties Budžeta komitejas sekretariātam un administratoriem, kas manā grupā un citās politiskajās grupās ir atbildīgie par budžetu, par milzīgo viņu paveikto darbu.

Tagad es iesniedzu 2008. gada budžeta projektu apspriešanai plenārsēdē.

  Richard James Ashworth, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt, sakot paldies Virrankoski kungam par lielisko ziņojumu un viņa paveikto apjomīgo darbu.

Viņš pareizi saka, ka 2008. gads ir otrais gads septiņu gadu finanšu plānā. Es uzskatu, ka budžets virzās pareizajā virzienā, lai piedāvātu vērtību, kas atbilst naudai, un ar šī gada maksājumu apropriācijām 0,99 % apmērā no NKI šim budžetam ir potenciāls tikt daudz labāk īstenotam nākamajos gados.

Tomēr, lai sasniegtu šos mērķus, es aicinu jo īpaši Padomi ņemt vērā Parlamenta viedokļus un būt gatavai plašāk apspriest dažus no jautājumiem. Šajā brīdī es varu minēt četrus jautājumus.

Pirmkārt, Galileo un Eiropas Tehnoloģiju institūts (EIT) – EP ir apstiprinājis šīs shēmas, bet mums joprojām nepieciešami budžeta disciplīnas pierādījumi no citām iestādēm, un šeit es vēlos uzsvērt trīs lietas. Pirmkārt, es redzu nepietiekamus pierādījumus par nodrošinājumu attiecībā uz papildu izmaksām un projektu novēlotu pabeigšanu. Otrkārt, es redzu nepietiekamus pierādījumus attiecībā uz ļoti skaidrām pārskatatbildības un kompetences jomām saistībā ar šiem lielajiem posteņiem, jo īpaši kad tiek piešķirti līgumi darbu veikšanai projektos. Visbeidzot es uzskatu, ka Komisijai būtu jādara daudz vairāk, lai dalītos ar savu redzējumu par Galileo projektu un jo īpaši projekta pēcizstrādes fāzē un pašreizējā situācijā.

Otrkārt, saskaņā ar 4. pozīciju mēs jau zinām, ka pieprasījums piešķirt finansējumu Kosovai un Palestīnai ievērojami palielinās šīs pozīcijas summu. To sedz, samazinot finansējumu KĀDP. Taču tas noteikti radīs problēmas nākamajā gadā, un es domāju, ka neilgi pēc EP pirmā lasījuma mums būs jādiskutē ar Padomi un Komisiju, lai apspriestu, kā mēs varam risināt šo situāciju.

Treškārt, es aicinu Padomi atbalstīt EP centienus panākt, lai Komisija ievēro pārbaudes darbību un panāk lielāku efektivitāti attiecībā uz personālu. Tas ietver decentralizētas un ārējas aģentūras, un šajā saistībā, es baidos, ir vajadzīga daudz striktāka pārskatatbildība.

Visbeidzot ir ārkārtīgi svarīgi, lai gan Padome, gan Komisija piešķir lielāku steidzamības pakāpi pozitīvas déclaration d’assurance panākšanai no Revīzijas palātas. Manuprāt, pašreizējais progresa koeficients ir nepieņemami zems, kas noved pie tā, ka nopietni tiek apdraudēta šī Parlamenta uzticamība. Tādēļ es aicinu jo īpaši Padomi izrādīt lielāku steidzamību, lai risinātu šo situāciju.

  Catherine Guy-Quint, PSE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, pirmām kārtām es vēlos pateikties visai budžeta komandai par padarīto darbu, jo īpaši mūsu diviem referentiem – Virrankoski kungam un Itälä kungam. Šīs budžeta procedūra apstiprina daudzgadu finanšu plāna ierobežotību. Maksājumu summa, kas mazāka par 130 miljardiem eiro vai 0,99 % NKI, ir ļoti trūcīga un nevar nodrošināt cerības saistībā ar Eiropas politikas attīstību.

Budžeta komitejas komandas darbs apliecina, ka politisko grupu budžeta prioritātes var tikt saglabātas, taču finanšu plāns neļauj atdzīvināt izaugsmes politiku, kas solīta Eiropas pilsoņiem. Mūsu komiteja jo īpaši rūpīgi strādāja ar EP komiteju izvēlēm, bet izmēģinājuma projektu pieaugošais skaits liecina par aizkaitinājumu saistībā ar šī finanšu plāna trūcīgumu. Jau atkal mums nācās izcīnīt drakoniskus samazinājumus no Padomes puses, un esmu gandarīta ar nodrošināto kompromisu. Komisijai joprojām ir jāīsteno šis budžets pareizi. Mēs vairs nepacietīsim, ka šo budžetu izkropļo, neizpildot to un pārvedot apropriācijas atpakaļ uz dalībvalstīm.

Pirmām kārtām, mēs 2008. gada budžetā nepieņemam kohēzijas fondu neizmantošanu. Sociālistu partijā mēs esam atjaunojuši Padomes nedzirdētos samazinājumus, kas ietekmēja tādas programmas kā Kultūra (2007. gads), Media (2007. gads) un Jaunatne darbībā. Man nav jums jāatgādina šo pozīciju nozīme, kad Eiropas cilvēki tiek iepazīstināti ar jauno Līgumu. Es aicinu Padomi par to padomāt; piemēram, piešķirot pētniecībai vai Frontex resursus, kas nepieciešami, lai tās darbotos, kā arī uzlabojot informācijas pozīcijas, lai atbildētu uz Eiropas pilsoņu bažām. Mēs arī ierosinām papildu apropriācijas konkrētiem jauniem projektiem, lai uzlabotu spēju uzņemt bēgļus vai NVO spēju cīņā ar diskrimināciju. Eiropas budžetam ir noteikti jāturpina palīdzēt tiem, kas cīnās pret postiem, kuri skāruši Eiropas sabiedrību.

Attiecībā uz ES ārējām attiecībām mēs samazinām KĀDP izdevumus par 40 miljoniem, jo mums ir jāpilda mūsu saistības un ES saistības, kas paredz saglabāt avārijas palīdzības rezervi, palīdzēt valstīm visnelabvēlīgākajās situācijās, atbalstīti Globālo fondu cīņai ar AIDS, Pasaules Veselības fondu, kā arī nodrošināt attīstības palīdzību. Būs nepieciešams mobilizēt elastīguma instrumentu, lai nodrošinātu 87 miljonus eiro Kosovai un Palestīnai. Joprojām jāpauž nožēla, ka 4. pozīcijai sistemātiski piešķir nepietiekamu finansējumu. Pasaules nabadzība pieaug, un mūsu budžets paliek mazāks.

Runājot par Komisiju, es atzīstu, ka rezerve 40 miljonu eiro apmērā ir strikta, bet tā atspoguļo mūsu šaubas par to, kā notiek uz darbību pamatotas pārvaldības īstenošana. Ļaujiet nosaukt dažus piemērus. Pirmām kārtām – kohēzijas fondu neizmantošana, neiespējamība īstenot mums svarīgus izmēģinājuma projektus, piemēram, Erasmus veida programma mācekļiem, pārredzamības trūkums pētniecības firmu atlasē, jaunu ierēdņu atlases konkursu nepilnīga īstenošana. Saraksts ir garš, un EP pieprasa, lai Komisija to pārliecina par savu kā Eiropas izpildorgāna labo gribu.

Visbeidzot un pats galvenais ir „zvaigznītes” grozījums, kas pieprasa finansēt Galileo un EIT, pārsniedzot finanšu plāna griestus. Šajā saistībā nepieciešams, pat obligāti, nedaudz pārskatīt finanšu plānu. Parlaments nevar pieņemt, ka Galileo tiek apdraudēts, kas ir milzīgs izaicinājums, skatoties no tehnoloģiju, ekonomiskās un politiskās perspektīvas, un būtisks stratēģisks instruments politiskās varas un ES neatkarības rokās, taču esmu pārliecināta par Merkel kundzes komentāru šajā palātā vērtīgumu. 29. jūnijā, beidzot savu prezidentūru, Merkel kundze izmantoja šādu afrikāņu sakāmvārdu: „Ja vēlies iet ātri, ej viens, bet, ja vēlies iet tālu, ej kopā.”

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties EP priekšsēdētājam, ka viņš personiski vada šo procedūru, un par to, ka tās nenotiek pusnaktī. Es esmu par to ļoti gandarīta.

Komisāre, nav šaubu, ka 2008. gada budžeta procedūra būs sarežģīta. Tomēr Parlamentā mēs strādājam kopā, un, kad ceturtdien notiks balsojums, esmu pārliecināta, ka šī stratēģija saņems plašu atbalstu; stratēģija, ko Komisijas budžetam ir izvēlējusies Budžeta komiteja un atzinuma sagatavotājs Virrankoski kungs.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta Komisijas lieliskos priekšlikumus par Galileo satelīnovērošanas sistēmas finansējumu. Mēs atbalstām domu izmantot pārpalikušo naudu no lauksaimniecības nozares šim projektam, nevis atgriezt to dalībvalstīm. Būtu pamatoti samazināt pētniecības un transporta nozares finansējumu, lai atrastu līdzekļus Galileo, kā to ierosina ES finanšu ministri. Ja ES dalībvalstis piekrīt, ka mums vajadzīga Galileo, tām arī jānodrošina finansējums šai programmai, neizmantojot šo finansējumu citiem mērķiem. Kā jau minēja Virrankoski kungs, mēs jau iepriekš tikām brīdināti, ka Galileo nav piešķirti pietiekami līdzekļi; situācija, kurā esam, nav pārsteigums.

Otrs nozīmīgs un strīdīgs jautājums attiecas uz Padomes bažām saistībā ar ārlietu politikas finansējumu. Esam arī ārkārtīgi nobažījušies, vai Kosovai un Palestīnai ir piešķirti pietiekami līdzekļi. Es vēlos pateikties Virrankoski kungam par lielajām pūlēm rast kompromisu, kas guvis lielu atbalstu.

Attiecībā uz aģentūrām mēs esam gandarīti, ka robežuzraudzības aģentūra Frontex saņem lielāku finansējumu, un mēs ceram, ka varēs rast risinājumu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt Eiropas Jūras drošības aģentūras darbību ar LRIT Datu centru, ko izveidos 2008. gada beigās.

Otras iestādes referentam Itälä kungam bija gan izpildāms, gan grūts uzdevums. Grūtais uzdevums bija EP budžets, kurā diemžēl nebija iespējams samazināt izdevumus līdz šī gada līmenim, pieskaitot inflāciju. Tomēr, neskatoties uz to, ir bijis iespējams saglabāt izdevumus, kas nepārsniedz 20 % griestus. ALDE grupa atbalstīja sākotnējo kompromisu starp referentu un Prezidiju, un ir jāpauž nožēla, ka vājā koordinācija starp lielāko grupu priekšsēdētājiem noveda pie tā, ka kompromiss bija jāpārstrādā. To nevajadzētu vairs pieļaut; mēs varam labāk. Tomēr es nerāju Itälä kungu. Viņš ir sniedzis labu ieguldījumu, un es arī vēlos viņam pateikties par saprātīga risinājuma rašanu attiecībā uz Reģionu komiteju, kam Padome bija piemērojusi ievērojamus samazinājumus.

  Wiesław Stefan Kuc, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, UEN grupas vārdā es vēlos teikt neviltotu paldies referentiem Virrankoski kungam un Itälä kungam, kā arī visiem Budžeta komitejas locekļiem par viņu pūlēm, sagatavojot budžetu, un par lielisko sadarbību. Liels paldies!

Vai otrais budžets spēkā esošajā finanšu plānā ievērojami atšķiras no saviem priekštečiem, izņemot finansējuma summas? Kā parasti, mums jāturpina finansēt izdevumi no iepriekšējiem gadiem un mēs varam izmainīt tikai dažas budžeta daļas. Tādi svarīgi posteņi ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un Galileo finansējums. Ir arī palielināts finansējums Kosovai un Palestīnai. Ievērojamas izmaiņas ieviestas arī kopējās lauksaimniecības politikas un specializēto aģentūru finansējumā.

Vai mēs pieļaujam lielu kļūdu, ne pārāk strikti pielīdzinot summas aģentūru izdevumiem? Vai ir iespējams to izdarīt vienu gadu uz priekšu? Mēs mēģinām, bet mums vienmēr ir iespēja pielāgot budžetu, un tas ir ļoti svarīgi. Varbūt nākotnē mums būtu jāizstrādā vairāk posteņu, jo tas budžetam piešķirs ievērojamu elastību.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz pateikties Virrankoski kungam. Neskatoties uz sarežģīto jomu, bija ļoti patīkami sastrādāties ar Virrankoski kungu.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es vēlos sākt, paziņojot, ka neesam apmierināti ar spēkā esošo finanšu plānu, jo, skatoties no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas perspektīvas, budžets, kas mums paredzēts līdz 2013. gadam, nav īsti piemērots lielajām problēmām, ark o saskaras Eiropa un pašreizējās 27 dalībvalstis.

Es vēlos sacīt, ka Padomē jūtam Eiropas enerģijas trūkumu, kad runa ir par budžeta izstrādi un finansējumu. Es domāju, ka Eiropai nepieciešama, kā jau esam paziņojuši Lisabonas stratēģijā, patiesa augsti attīstīta ofensīva, ja patiesi vēlamies bruģēt ceļu uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām. Diemžēl mēs stipri atpaliekam. Es arī uzskatu, ka mums vēl vairāk jādara pētniecības un attīstības jomā, kā arī mūžizglītības jomā, ja vēlamies, lai Eiropas pilsoņi ir pilnībā gatavi globalizācijai un lai viņiem piemīt nepieciešamās prasmes.

Mums ir arī jāizstrādā – kā rāda aptaujas, Eiropas pilsoņi to no mums pieprasa – atbildīga ārpolitika. Tomēr, ka vēlamies vairāk ieguldīt krīžu novēršanā un atbildīgā rīcībā degpunktos pasaulē, mums nepieciešami piemēroti resursi, kas mums pašlaik nav vajadzīgajā līmenī.

Saistībā ar klimata pārmaiņu politiku es arī domāju, ka mums ir jāparāda pasaulei, ka labi izprastu klimata pārmaiņu politika iet roku rokā ar selektīvo izaugsmi. Eiropai jāveic lieli pasākumi, jo, tikai pārliecinot citus kontinentus un tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, kā arī ASV, ka mēs varam izstrādāt klimata pārmaiņu politiku un izveidot jaunas darba vietas, mēs varam iegūt mūsu pilsoņu atzinību.

Es arī domāju, ka mēs, protams, varam ekonomēt Eiropas budžetu attiecībā uz lauksaimniecības eksporta subsīdijām, piemēram, kā arī uz tabakas audzēšanu un arī uz mūsu Strasbūras sanāksmju izmaksām. Mēs varam redzēt, ka budžets nav pietiekams tādiem mūsu lielajiem un vērienīgajiem zinātniskajiem projektiem kā satelītnavigacijas sistēma Galileo. Daudzi iepriekšējie runātāji jau to sacīja. Ja mēs domājam, ka tas ir politiski pareizi, taču šeit Padomei ir jāsāk rīkoties, pretējā gadījumā mēs zaudēsim sakarus ar ASV, kā arī Ķīnu un Indiju. Runājot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jāsaka, ka, ja patiesi vēlamies parādīt, ka Eiropa ir kontinents, kas patiesi vērtē zināšanas un vēlas būt uz zināšanām balstīta sabiedrība, Padomei arī šeit būs jādara vairāk. Šeit ir nepieciešama kopēja Eiropas griba, ja vēlamies sekmēt Eiropas attīstību.

Nobeigumā es vēlos pateikties visiem maniem kolēģiem deputātiem, kas ir strādājuši pie šī budžeta. Tas ir tikai kompromiss, bet tas ir labs kompromiss, vismaz no EP puses, ko EP arī aizstāvēs.

  Esko Seppänen, GUE/NGL grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, visās grupās noteikti pastāv ļoti dažādi viedokļi. Dažiem aptīk Padomes striktā budžeta politika, savukārt citi deputāti izjūt to kā šķērsli, lai sasniegtu to, kas ir labs un pareizs. Patiesībā Padomes priekšlikums par budžeta kopsummām ir neticami zems salīdzinājumā ar valstu kopējiem ienākumiem, un arī EP priekšlikums paredz ārkārtīgi zemus budžeta izdevumus.

Mūsu grupa nav gandarīta ar to, kā budžeta projekts palielina ES militāro profilu. ES militārisms ir arī viens no iemesliem, kādēļ mūsu grupa nevar atbalstīt jauno konstitūcijas priekšlikumu, par ko vienojās pagājušajā nedēļā. Konstitūcija tāpat kā nākamā gada budžets nedarīs neko, lai stiprinātu ES sociālo dimensiju.

Esam pieraduši pie tā, ka Komisija nekad pilnībā neīsteno ES budžetu, un dalībvalstis ir pieradušas pie domas, ka tām katru gadu atgriezīs viņu pašu resursus. Tas notiks apropriāciju atlikuma dēļ, ko savukārt radījušas Struktūrfondu un Kohēzijas fonda novēlotas programmas šogad un nākamgad. Referents Virrankoski pamatoti paātrina programmu apstiprināšanas procesu.

Mūsu grupa uzskata, ka ir pareizi grozīt iestāžu nolīgumus attiecībā uz Galileo un EIT jaunajiem izdevumiem. Budžeta plāna nav pietiekamu līdzekļu; tā vietā dalībvalstīm būs jānodrošina jauni līdzekļi šo izdevumu segšanai. Šajā Parlamentā EP Prezidijs nav tik disciplinēts savos budžeta mērķos kā Budžeta komiteja. Tas vienmēr cenšas iztērēt 20 % no ES administratīvajām izmaksām, pat ja ne nekā, uz ko naudu varētu attaisnoti izmantot. Starp šādiem projektiem ir memoriāls Pöttering kungam, ES īsajai vēsturei veltīts muzejs vai EP autostāvvietas pārvēršana par SPA un pirtīm.

Tai pat laikā Sociālie demokrāti, Liberāļi un Zaļie Budžeta komitejā nobalsoja par eiropartiju partijas atbalsta finansējuma labvēlīgu uzraudzību un tagad arī par eirofondiem, ko finansē no EP budžeta. Nebija klauzulas, kurā būtu sacīts, ka finansējuma izmantošana jāuzrauga saskaņā ar ES budžeta kontroles paraugpraksēm. Mani tautieši Virrankoski kungs un Ville Itälä kungs kā referenti ir mēģinājuši panākt līdzsvarotu rezultātu.

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Godājamie deputāti Virrankoski kungs un Itälä kungs ļoti padziļināti ir risinājuši budžeta jautājumus. Es ļoti cienu viņu darbu saskaņā ar savu kompetenci. Bet tur jau ir tā problēma: viņi bija spiesti strādāt saskaņā ar savu kompetenci. ES budžeta process ir pamatīgi novecojis un pat nepelna nicinājumu.

Pamatprincips vienmēr ir šāds: ienāk aizvien vairāk naudas, tātad kur mēs to ieguldīsim? Tā ir 50 gadus veca organizācija, kurai tādēļ būtu jākoncentrē uzmanība uz 0 budžetu. Mums jāuzdod šāds jautājums: ja mēs saktu šodien (nevis pirms 50 gadiem), kur mēs ieguldītu mūsu budžeta resursus? Vai mēs ieguldītu tos Ekonomikas un sociālās komitejas izveide vai Reģionu komitejas izveidē? Vai mēs ieguldītu gandrīz pusi budžeta protekcionisma lauksaimniecības politikā, sabiedriskajās attiecībās un tādu produktu marketingā, ko citādāk nevar pārdot? Vai mēs ieguldītu subsīdijās tabakas ražošanai; tabakas ražošanai, ko nevar pārdot normālā veida, kad vienlaikus mēs lielā mērā aizliedzam smēķēšanu ES? Vai mēs ieguldītu struktūrfondos, kas paņem gandrīz lielāko daļu atlikušā budžeta, tādējādi izlemjot, ka valstis naudu var saņemt centrāli no ES budžeta, ja tas atbilst konkrēta veida reģionālajai politikai? Atbilde – tā kā esmu pārliecināts, ka visi, kas sēž šajā ēkā (nemaz nav daudz), sacītu – nē, mēs to nedarītu.

Tātad jautājums ir: kādu pieeju izmantot šai problēmai? Mēs to nevaram, ja neesam gatavi apskatīt budžeta pamatjautājumus no paša sākuma un tad sākt darbu no turienes. Tādēļ mēs esam nepareizajā vietā. Ja mēs veiksim normālu ekonomikas analīzi un apsvērsim, ko vajadzētu iesākt ar tiem budžeta līdzekļiem ES līmenī, kurus izmanto caur Briseli, mēs secinātu, ka jāpiešķir nauda, ko dalībvalstis citādāk nevarētu ieguldīt, piemēram, pamatpētījumos. Mēs visi no ekonomikas teorijas zinām, ka pamatpētījumi tirgū ir saņem ievērojami nepietiekamu finansējumu. Un vienmēr atrodas tādi, kas dzīvo uz citu rēķina. Tiek sagaidīts, ka kāds cits segs pamatpētījumu izmaksas, un, kad viss ir pabeigts, rezultāti būs pieejami visiem. Ir daudz tādu jomu, un tās saņem ārkārtīgi mazus līdzekļus. Mēs par to runājam, bet neko nedarām. Vairumā gadījumu nauda nokļūst vietās, par ko lēmumu pieņēma pirms 30–50 gadiem. Tas ir apkaunojoši. ES arī iegādājas ēkas Eiropā, domādama, kas tas ir lētāk. Tā ir bezatbildīga rīcība, veicot spekulācijas ar nodokļu maksātāju naudu. Tam nevajadzētu turpināties. Mums jāsāk diskusijas par to, ko ES vajadzētu darīt ar saņemto naudu. Pareizi mēs izmantojam varbūt aptuveni 10–15 % līdzekļu. Pārējo izlieto nejēdzīgām lietām, kā arī dažādām sabiedrisko attiecību darbībām, piemēram, nauda, lai pielāgotos globalizācijai. Eiropu un tās panākumus izveidoja atsevišķas valstis, kas konkurē viena ar otru, lai rastu labus institucionālus risinājumus. Paturēsim to. Liels paldies.

  Hans-Peter Martin (NI). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, visi, kas bija Budžeta komitejā zinās, cik rudenī vienmēr ir sarežģīti sadalīt naudu. Parasti tā ir noslēpta zem rezerves informācijas dienestu budžeta kategorijām.

Protams, mēs mēģinām būt aktīvi un kaut ko darīt. Šeit es uzsvērtu jūs, priekšsēdētāja kungs. LUX kino apbalvošana ir izveidota. Nosacījumi bija tādi, ka filmas noskatītos līdz šī gada 18. oktobrim, un tikai tie deputāti, kas bija redzējuši visas trīs, varēja un tiem bija jābalso par šī budžeta posteņa iniciatīvu. Es nupat ieskatījos sarakstā. Pat ducis deputāti rīt nepiedalīsies lēmuma pieņemšanā par to, kuru Bābeles torni viņi piešķirs kam.

Es vēlos jums lūgt, priekšsēdētāja kungs, rīt būt godīgam un nepievilt mūs, un pateikt, cik deputāti ir likumīgi piedalījušies šajā balsojumā. Lūdzu, nodrošiniet, lai protokols netiek izlabots pie durvīm pēdējā minūtē, jo filmu noskatīšanās termiņš bija 18. oktobris.

Šī samērā mazā problēma par budžetu apjomiem, priekšsēdētāja kungs, var tikt pārnesta uz tik daudzām jomām. Mēs nemitīgi mētājam naudu apkārt, par to nedomājot, jo mums ir pārāk daudz naudas, tādēļ tādas labas idejas, kā filmu apbalvošana tiek izjauktas. Tomēr, lūdzu, esiet godīgs vismaz rīt, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. − Šie komentāri pat nepelna atbildi.

  Dalia Grybauskaitė, Komisijas locekle. – (LT) Es vēlos sākt, sakot, ka ir ļoti patīkami runāt ar jums šodien pirms svarīga balsojuma tūlīt pēc pirmā lasījuma. Es vēlos pateikties priekšsēdētājam Böge kungam, galvenajam referentam Virrankoski, kā arī visu politisko grupu koordinatoriem par sekmīgu, koordinētu un pozitīvu darbu, lai panāktu konsensu Budžeta komitejā pirmajā lasījumā. Visi Komisijas ierosinātie posteņi tika grozīti – pat to paldies.

Komisijas locekle.Es vēlos pateikties EP par praktiski visu provizoriskā budžeta projekta (PBP) posteņu noteikšanu. Es to atkārtoju angliski, ja gadījumā sanācis neprecīzs tulkojums, jo šī ir mans runas svarīgākā daļa. Tai pat laikā es vēlos sacīt, ka, neskatoties uz to, cik gandarīti esam un cik laba ir mūsu sadarbība, mums joprojām ir daži komentāri, un mēs vēlamies sacīt, ka lielākajā daļā gadījumu Parlaments nodrošināja rezerves.

To mēs risinājām pagājušajā gadā, un Komisija spēja to atrisināt pagājušajā gadā; un mēs ļoti centīsimies nodrošināt, ka Komisija izpilda visus nosacījumus, nodrošinot visu jums nepieciešamo informāciju, lai rezerves varētu tikt izmantotas pirms otra lasījuma.

Es jo īpaši vēlos minēt izmēģinājuma projektus, kur šogad EP uzņēmās iniciatīvu un praktiski izmantoja izmēģinājuma projektu un sagatavošanās darbību palielinātu skaitu, ko jūs ierosināt. Kā parasti, mēs rūpīgi apskatīsim katru gadījumu un iesniegsim mūsu atzinumu novembra sakumā, izmantojot tā saucamo „izpildāmības vēstuli”, kas tiks izsūtīta laikus, labu laiku pirms saskaņošanas un otrā lasījuma.

Attiecībā uz izpildaģentūrām, kas ir ļoti liels, pamācošs postenis mūsu šī gada budžeta procedūrā, un es vēlos arī uzsvērt konstruktīvo plānu, ko noteica jūlija saskaņošanas procedūrā attiecībā uz mums un uz aģentūru kopējo jautājumu. Es vēlos pateikties EP, jo īpaši kundzei par sadarbību, it sevišķi saistībā ar darbību organizācijas plānošanu izpildaģentūrām, par ko nesen vienojāmies.

Komisija kā godīgs starpnieks starp divām budžeta iestādēm darīs visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu un mēģinās gūt vislabākos un vislīdzsvarotākos budžeta rezultātus starp mums visiem, jo īpaši apzinoties un paturot prātā, ka mums joprojām ir lielas problēmas, kuras kopā risināt, piemēram, Galileo un EIT, kas ir mūsu priekšā, kamēr priekšlikums gaida Padomes lēmumu. Esam gandarīti ar to, kā EP risināja šo problēmu priekšlikumā un pirmajā lasījumā. Tādēļ ceru, ka visas trīs iestādes kopā spēs noslēgt budžeta procedūru sekmīgi un laikā.

  Michael Gahler (PPE-DE), Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar daudzgadu finanšu plānu 4. pozīcijas finanšu griesti ir 7,002 miljardi eiro. Padome palielināja Komisijas 2008. gada budžetu, kas bija 6,672 miljardi eiro, līdz 6,89 miljardiem eiro, galvenokārt pievienojot papildu summas Kosovai un Palestīnai. Parlaments agrīna posmā norādīja, ka šie līdzekļi nevar būt pietiekami to problēmu dēļ, ko jau varēja prognozēt, bet kas nebija ņemtas vērā. Tagad mēs no Padomes dzirdam, ka ir nepieciešamas daudz lielākas summas, jo īpaši drošības politikas jomā. Diemžēl joprojām nav iesniegti nekādi konkrēti priekšlikumi. Tomēr mums ir jāpanāk vienošanās ar Padomi attiecībā uz KĀDP. Tādēļ diskutēsim atklāti un godīgi, par 2008. gada vajadzībām.

Ja apstiprinām apmēram 250 miljonus eiro gadā KĀDP no 2007. līdz 2013. gadam, jūtams kļūs deficīts finansējumā. Mūsu drošības politikas izmaksas realizējas gandrīz saskaņā ar grafiku.

Vēl viens svarīgs temats ir Palestīna. 2007. gadā mēs tērējam ievērojami vairāk, nekā aprēķināts – līdz pat 400 miljoniem eiro. Mums arī nākamgad nepieciešams vairāk naudas nekā Komisija un Padome ir aprēķinājusi. Tomēr mēs nevaram gaidīt, lai EP budžetā ievieš mazākas summas, tādējādi ievērojami aplaupot citus politikas virzienus gada gaitā, jo nav bijusi nopietna plānošana.

Nav arī skaidrības attiecībā uz precīzu uzdevumu sadali saistībā ar Kosovu un 2008. gada budžeta vajadzībām. Es zinu, ka pirmkārt mums jāsagaida konkrēts mandāts.

Nobeigumā vēlos norādīt uz politisko dialogu, kas mums jāizveido tuvākajā laikā. ES ir cīnījies par šīm sarunām saistībā ar daudzgadu finanšu plānu, lai tas tiktu noteikts Iestāžu nolīgumā. Tas būtu pareizais forums, lai konstruktīvi risinātu lielus notikumus, darot to laikus un pamatojoties uz savstarpēju uzticību. Tas būtu pareizais konteksts, kādā sagatavot jauno finanšu instrumentu pārskatu.

  Ralf Walter (PSE), Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Attīstības komiteja cenšas noteikt budžetā aprēķināto izdevumu prioritātes. Mēs zinām, ka attīstības palīdzība – mūsu palīdzība nabadzīgākajiem planētas cilvēkiem – nav kaut kas, kas notiek ar ātru lēmumu un kam rezultāti rodas no nekurienes, taču šeit ir procesi, un mums nepārtraukti jāstrādā pie šiem procesiem.

Esam uzsvēruši, ka vēlamies apkarot nabadzību. Tas nozīmē, ka mums cilvēkiem jānodrošina izglītība un jānodrošina, lai viņi ir veselīgi un spēj attīstīt savu vidi un savu valsti. Esam iepriekš ieguldījuši lielus līdzekļus, lai apkarotu malāriju, tuberkulozi un AIDS, un mēs vēlamies palīdzēt šīm valstīm patiesi attīstīties, izmantojot preventīvus pasākumus, piemēram, kājnieku ieroču, kājnieku mīnu un ABC ieroču likvidēšana, izveidojot konfliktu novēršanas tīklu un pārrobežu sadarbību starp jaunattīstības valstīm.

Tam tā nevajadzētu būt šajā gadījumā, un tādi ir mani divi lūgumi Padomei un Komisijai, lai Padome – vienkārši tādēļ, ka darba kārtībā parādījies jauns punkts – ātri saka: tagad mēs sākam visu reorganizēt. Mums jāpalīdz Kosovai un Palestīnai, un es tam pilnībā piekrītu. Mums tas jādara, taču to nevajadzētu darīt, atņemot līdzekļus visnabadzīgākajiem no nabagiem un uzskatot, ka mēs varam šajā novirzīšanā varam saskatīt turpināmību vai ka cilvēkiem ārpusē ir sajūta, ka mēs strādājam, lai koncentrēti palīdzētu visnabadzīgākajiem no nabagiem. Šeit nepieciešami jauni līdzekļi, un es zinu, ka runājam par nodokļu maksātāju naudu, taču viņiem tas ir skaidri jāpasaka. Ja to darīsim, gūsim arī panākumus.

Otrais punkts attiecas uz Komisiju. Jūs zināt, kādas tieši ir mūsu prioritātes, lai apkarotu nabadzību. Esmu tās nupat minējis: veselības aprūpes un pamatizglītības nodrošināšana, lai cilvēki varētu nopelnīt līdzekļus savās valstīs. Esam iekļāvuši lielas naudas summas rezervē un neizmantosim šo naudu, līdz skaidri nenorādīsiet, ka atbalstāt un pieņemat EP prioritātes.

Mēs nevēlamies ieviest mikroparvaldību, bet esam veikuši politisku novērtējumu, par kuru jūs vienojāties. Mēs uzstāsim, lai tas tiktu īstenots, lai tāpat kā citās ārpolitikas jomās tas kļūst par realitāti, un tādēļ mēs nodrošināsim mūsu budžeta tiesības un iespējas, lai izdarītu uz jums atbilstošu spiedienu.

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

  Peter Šťastný (PPE-DE), Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Virrankoski kungam un Itälä kungam par lielisko, tomēr nepateicīgo darbu.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt ne tikai EP kā budžetu pārraugošas iestādes nozīmi, bet arī katras atsevišķas komitejas nozīmi attiecībā uz budžeta aspektiem, kas tieši ietilpst to kompetenču jomās. Es domāju, ka ir ļoti pareizi, ka atsevišķi ĢD dažādajām komitejām iesniedz ziņojumus par saviem gaidāmajiem izdevumiem attiecīgajā gadā. Jābūt kontroles līmenim un jābūt pārredzamībai. Lai gan Starptautiskās tirdzniecības komiteja tirdzniecības jautājumiem neizmanto koplēmumu, tomēr, es domāju, ka izstrādātā prakse ir ļoti laba; prakse, kurām mums jāorganizē godīgas un atklātas diskusijas ar Tirdzniecības ĢD par budžeta jautājumiem un to, kādēļ nepieciešami konkrētie izdevumi.

Runājot par budžeta posteņiem, es vēlos uzsvērt vajadzību saglabāt gan palīdzību tirdzniecībai, gan arī PTO EP dimensiju, kas ir svarīgi aspekti tirdzniecības budžetā. Mums jāspēj sekmēt Eiropas preces trešās valstīs. Mums nepieciešami eksperti, kas palīdz mūsu uzņēmumiem iekļūt ārvalstu tirgos, taču tai pat laikā mums jāpalīdz jaunattīstības valstīm eksportēt preces uz ES. Bez tirdzniecības nav ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības. PTO ir nesen saņēmusi kritiku par pārredzamības trūkumu. Parlamentārā dimensija pasaules tirdzniecības sarunās ir svarīga iniciatīva, ko mums būtu jāturpina attīstīt, jo tā uzlabo dialogu, nodrošina lielāku leģitimitāti un ļauj labāk pārraudzīt procesus.

Nobeigumā es mudinu Komisiju nodrošināt, ka EP tiek laikus informēts par mikrofinansiālās palīdzības jebkādiem projektiem, lai attiecīgajās komitejās var organizēt pienācīgas debates un lai mēs kā iestāde esam pienācīgi informēta par saņēmējā valstīm, kas izmanto ES naudu.

  Salvador Garriga Polledo (PPE-DE), Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Budžeta kontroles komiteja savā atzinumā par 2008. gada budžetu koncentrēja uzmanību uz diviem galvenajiem punktiem.

Pirmkārt uz atbilstību jaunā Iestāžu nolīguma 44. punktam, kurš attiecas uz ticamības deklarāciju un ikgadējo apstiprināšanu, kas ir jānosūta katrai dalībvalstij. Šajā grozījumā mēs ietveram 2004. un 2005. gada budžeta izpildes secinājumus un ieteikumus, ko mazākums dalībvalstu ir jau piemērojušas, taču, mūsuprāt, tas būtu jādara vairākām.

Mēs zinām, ka Eiropas Komisija nevar novērtēt, kādā mērā dalībvalstis ir ievērojušas šīs saistības līdz 15. februārim. Tomēr mēs, iespējams, lai mudinātu EK turpināt šo novērtējumu, nezaudējot laiku, esam ieviesuši rezervi Komisijas personāla izmaksās. Mēs esam pārliecināti, ka Komisija ir tikpat ieinteresēta kā EP nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā piemēro 44. punktu dalītās vadības jomā. Tādēļ esmu drošs, ka mēs panāksim vienošanos par rezervi.

Otrkārt atzinumā koncentrējām uzmanību uz pārredzamību. Mēs uzskatām, ka jo detalizētāki ir budžeta izdevumi, jo vieglāk būs kompetentajai budžeta iestādei uzraudzīt budžeta īstenošanu.

Tādēļ esam pieprasījuši izveidot jaunas budžeta pozīcijas tajās izdevumu jomās, kas EP ir ļoti jutīgas, piemēram, aģentūras, lauku attīstība un citas tādas kategorijas kā ārējās darbības, lai, es atkārtoju, nodrošinātu EP un Budžeta kontroles komitejas skaidro apņemšanos sekmēt maksimālu pārredzamību, ko no mums pieprasa sabiedrība.

  Cristobal Montoro Romero (PPE-DE), Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, referenti, Ekonomikas un monetārā komiteja ir iesniegusi atzinumu, ko pieņēma vienprātīgi bez balsojumiem pret to un kurā, pirmām kārtām, mēs priecājamies par to apropriāciju panākumiem, kas tiek piešķirtas konkurētspējas uzlabošanai, kā arī ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, un arī jo īpaši to, kas tiek piešķirtas izaugsmes un nodarbinātības kohēzijai Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst komitejas atbildības jomā – ekonomiskiem un monetāriem jautājumiem, uzņēmējdarbības joma, konkurence, nodokļi un muitas savienība, cīņa pret krāpšanu un vispārējo krāpšanu Eiropas statistikā un jo īpaši nodaļā par statistiku – mēs, protams, atzinīgi vērtējam budžeta panākumus , budžeta pieeju, taču, protams, esam arī atklājuši nepilnības.

Mums būtu gribējies vairāk naudas; vairāk naudas ekonomikas izaugsmei, citiem vārdiem sakot, vairāk naudas pilsoņu labklājībai, lai nodrošinātu skaidrāku atbalstu monetārās savienības programmām, lai nodrošinātu skaidrāku atbalstu MVU kā darba vietu radītājiem. Protams, mums visiem jāvadās pēc stingra budžeta principa – tam jābūt pirmajā vietā, un neviens to neatbalsta vairāk par mani. Tomēr tas un pašreizējās nepilnības ES budžetos ir pretējie poli.

Mēs uzskatām, ka ES patiesi būtu jāveido konkrētāki budžeti attiecībā uz ekonomikas izaugsmes stimulēšanu, kas sekmēs nodarbinātību, un tādēļ ir absolūti nepieciešams piešķirt resursus, kuri pieder visām ES valstīm.

  Gabriele Stauner (PPE-DE), Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir gatava izmantot 44,2 %, kas atbilst 57 miljardiem eiro, no budžeta izaugsmei un nodarbinātībai. Attiecīgo budžeta pozīciju palielinājums par 2,3 miljardiem eiro 2008. gadam efektīvi atbalsta Lisabonas stratēģiju. Es jo īpaši vēlos uzsvērt trīs izmēģinājuma projektus sociālajā jomā, lai gan Budžeta komiteja nav apstiprinājusi līdzekļus vienam no projektiem un ir tos ievērojami samazinājusi otram.

Pat projekts par nodarbinātības situāciju veselības aprūpē, ko Budžeta komiteja ir samazinājusi, ir man jo īpaši tuvs, jo šajā jomā ir pastāvējušas ievērojams problēmas kops ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā. Tādēļ izmēģinājuma projektu būtu jāīsteno tā, kā esam to paredzējuši. Tas it sevišķi attiecas uz iespējamiem noteikumiem sociālo pakalpojumu jomā. Tas pats attiecas uz citu mūsu ierosināto projektu, proti, migrantu sociālā integrācija.

Tādēļ, lūdzu, atbalstiet mūsu grozījumus, ko esam atkārtoti iekļāvuši. Es vēlos vēlreiz minēt ģimeņu projektu, ko īstenos fonds Dublinā un ko mēs vēlētos atbalstīt ar 400 000 eiro, bet ko Budžeta komiteja ir pilnībā noraidījusi. Ģimenei „draudzīga” nodarbinātība, mājvietu situācijas uzlabošana un atbalsta turpināšana ģimenēm arī ir mūsu galvenie mērķi Eiropā.

Šie temati tādēļ būtu jāiekļauj Dublinas fonda darba grafikā un, protams, būtu jānodrošina nepieciešamais finansējums.

  Jutta Haug (PSE), Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir atjaunojusi budžeta summas, ko Padome samazināja komitejas nozarē, par summām, kādas tika noteiktas Komisijas PBP. Tas nozīmē 10,3 % budžeta palielinājumu vides nozarē salīdzinājumā ar 2007. gadu.

Mēs uzskatām, ka tas ir pilnībā piemēroti vissvarīgākajiem instrumentiem vides nozarē. EMEA, EVA, EPNI un ECDC ir mūsu aģentūru nosaukumu abreviatūras, un mēs ar šo aģentūru darbu esam pilnībā apmierināti, tās ir arī atguvušas savu naudu. Vienošanās notikusi par Life+, darbs sākas un jaunais veselības rīcības plāns aizstāj veco, sākot ar 2008. gada janvāri. Tik tālu viss ir labi. Mēs noteikti varēsim veikt novērtējumu gada beigās vai 2009. gada sākumā.

Tomēr HELP programma rada bažas. Mēs zinām, cik kaitīga ir smēķēšana. Taču mēs arī griba, lai šo vēstījumu dzird un saprot Eiropas sabiedrība. 2008. gads ir pēdējais budžeta gads, kurā mēs no tabakas fonda saņemsim līdzekļus pretsmēķēšanas kampaņai. Lūdzam Komisiju ļoti ātri domāt par to, no kurienes var nākt nauda šai kampaņai nākamajos gados.

  Angelika Niebler (PPE-DE), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, ļaujiet man sākt, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sakot paldies referentam un mūsu kolēģiem deputātiem no Budžeta komitejas par konstruktīvo un efektīvo sadarbību.

Divi cieši saistīti temati ir jo īpaši mūsu komitejas uzmanības centrā. No vienas puses, tie attiecas, kā jau šodien ticis sacīts, uz Galileo, no otras puses – uz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Abas iniciatīvas ietver fenomenālus un ārkārtīgi svarīgus projektus attiecībā uz inovācijas un rūpniecības politiku, kas pelnījusi mūsu pilnīgu atbalstu.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ievērojami sekmēs tehnoloģiju nodošanu no zinātnes uz rūpniecību un uzņēmumiem. Eiropā joprojām ir nenodrošināts pieprasījums. Tomēr jautājumi ir saistībā ar finansējumu. Mūsu komiteja ir skaidri argumentējusi, atbalstot to, ka finansējums netiek nodrošināts uz citu progresīvu programmu rēķina. Tādēļ nebūtu jāņem nauda no Septītās pētniecības pamatprogrammas, no mūžizglītības programmas vai no Eiropas transporta tīklu programmas, lai finansētu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Nē, mēs komitejā lūdzam līdzekļus pārvietot no administratīvā budžeta, lai tos piešķirtu EIT. Par laimi Budžeta komiteja ir attiecīgi apņēmusies to darīt. Turklāt komiteja lūdz skaidru finansējumu pat saistībā ar budžeta pozīcijā, kas nav mūsu pozīcija.

Ievērojami problemātiskāks ir Galileo. Iespējams, jūs man ļautu vienkārši norādīt uz turpmāk minēto, skatoties no rūpniecības politikas perspektīvas. Es saprotu, ka pastāv vienošanās, ka Galileo mums ir nepieciešams un ka tas ir jāfinansē. Pēdējā rezolūcija par Galileo ir novedusi pie tā, ka EP strīdas par Kopienas finansējumu, ko ierosinājusi arī Komisija. To ņemot vērā, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai projekts turpinās. Projekts nav jāsāk atkārtoti, bet to var pamatot uz iesaistīto rūpniecības uzņēmumu ievērojamiem centieniem. Tas būtu arī jāņem vērā paredzētajās sarunās.

Visu pārējo, kas attiecas uz Galileo, es nododu savam kolēģim Böge kungam, kurš būs arī atbildīgs par sarunu turpināšanu Budžeta komitejā kopā ar viņa kolēģiem.

  Luisa Fernanda Rudi Ubeda (PPE-DE), Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt, sakot paldies Budžeta komitejas locekļiem par sniegto atbalstu saistībā ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ierosinātajiem grozījumiem, ko arī praktiski vienprātīgi pieņēma komitejā.

Pirmkārt, attiecībā uz budžeta 12. iedaļu „Iekšējais tirgus” es vēlos sacīt, ka ar grozījumiem komiteja mēģināja atgūt PBP summas, ko bija paredzējusi Komisija un ko Padomes dokumentā samazināja.

Es vēlos minēt vai atgādināt nozīmi, kura ES piemīt visam, kas saistīts ar iekšējo tirgu. Domāju, ka tas ir acīmredzams. Tas ir viens no galvenajiem pamatiem visai izrietošajai attīstībai, kas ir veidota ap to.

Attiecībā uz dažiem gadiem, piemēram, pagājušo gadu un nākamo, 2008. gadu, kad jāpieņem tādi svarīgi tiesību akti kā Pakalpojumu direktīva un ir plāni par darbu pie tiesību aktiem, lai uzlabotu iekšējo tirgu, mēs saprotam, ka nepieciešams atgūt PBP paredzētās summas.

Tādu pašu argumentu varētu piemērot 14. iedaļai „Muitas savienība”, kas arī attiecas uz ES ārējo robežu uzlabošanu, kuras savukārt ļaus mums nodrošināt, ka mūsu vienotais tirgus funkcionē pareizi.

Visbeidzot, runājot par 17. iedaļu, kas attiecas uz to komiteju, kuras atzinuma sagatavotāja es esmu, es vēlos sacīt, ka ar Budžeta komitejas atbalstu esam atguvuši PBP summas SOLVIT programmai. Ir dažādi patērētāju politikas jomu un patērētāju aizsardzības politikas jomu attīstības līmeņi dažādās ES dalībvalstīs. Daudzos gadījumos pastāv atšķirības, kas jārisina ar neleģislatīviem, ar tiesu nesaistītiem instrumentiem. SOLVIT ir pierādījusi sevi kā labu instrumentu šādam nolūkam.

Visbeidzot es beigšu runu,priekšsēdētāja kungs, sakot īpašu paldies Budžeta komitejai par atbalstu izmēģinājuma projektam, kam piešķīra 1 miljonu eiro un kas nākamgad ļaus veikt pētījumu, uzraugot un salīdzinot patērētāju aizsardzības politikas pasākumu piemērošanu dažādās dalībvalstīs.

  Wojciech Roszkowski (UEN), Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, savā atzinumā Reģionālās attīstības komiteja īpašu vērību pievērsa budžeta posteņiem, kas saistīti ar XIII iedaļu vai posteni „Reģionālā politika”. Mēs lūdzām paturēt vai, ja nepieciešams, atjaunot visus budžeta posteņus no PBP.

Budžeta komiteja nodrošināja mūsu prasības, kā arī pat pieprasīja maksājumu palielinājumu 900 miljoni eiro apmērā 130616 pozīcijā, kas saistīta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Budžeta komiteja arī atbalstīja mūsu paustās bažas par naudas nepiešķirtās daļas kohēzijas jomā izmantošanu papildu finansējumam citiem projektiem, piemēram, EIT, pēc Padomes lēmuma, kas būtu pretrunā kohēzijas principam un izsmeltu EP privilēģijas. Kopsavelkot jāsaka, ka šis nav mūsu sapņu budžets, tas nav budžets, kas mūs iepriecinātu, taču Reģionālās attīstības komiteja atbalsta Budžeta komitejas ierosināto budžeta projektu. Liels paldies!

  Jan Mulder (ALDE), Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz lauksaimniecības budžetu katru gadu izpilda šādu rituālu: Komisija pieņemt budžeta projektu, Padome piemēro samazinājumus daudzos posteņos bez īpaša pamatojuma, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ar Budžeta komitejas atbalstu atjauno šos posteņus, un mēs sākam diskusijas par Komisijas grozījumu vēstules pamatu, lai pieņemtu precīzu nākamā gada budžetu.

Kādēļ Padomei ir nepieciešams nemitīgi piemērot šos samazinājumus, man nav saprotams, jo esam organizējuši diskusijas, pamatojoties uz Komisijas grozījumu vēstuli jau kopš Amsterdamas līguma laikiem, jo tas nodrošina mums informāciju par jaunākajiem pieejamajiem skaitļiem. Es domāju, ka labāk ir tā turpināt.

Mūsu komiteja ir palielinājusi pozīciju skaitu. Pozīcijas saistībā ar augļiem skolā, pienu skolā utt., jo mēs visi vēlamies, lai labs uzturs būtu pieejams agrīnā dzīves posma. Mēs atzinīgi vērtējam izmēģinājuma projektus un sagatavošanās darbību, ko sākotnēji pieņēma Budžeta komiteja.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Zivsaimniecības komiteja savā kompetences jomā iesniedza vairākus grozījumu priekšlikumus apspriešanai Budžeta komitejā, no kuriem lielāko daļu atbalstīja un ir saistīti galvenokārt ar Eiropas jūras politikas nostiprināšanu sagatavošanās darbībās iespēju okeāna ilgtspējīgai attīstībai, ko nodrošina Eiropas okeāni un jūras, ar vairāk resursiem zivsaimniecības kontrolei, lai nodrošinātu jūru un okeānu ilgtspējību, kā arī ar vairāk resursiem tādas informācijas apkopošanai, kas ir svarīga, lai izstrādātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, lai pareizi un efektīvi darbotos Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kā arī attiecībā uz visnomaļākajiem reģioniem nodrošinātu pašreizējo programmu efektivitāti, kuras ir vitāli svarīgas, lai mazinātu ierobežojumus, kas nepārtraukti un specifiski ietekmē šos reģionus.

Virrankoski kunga un mani ziņojumi ir nepārprotami signāli zivsaimniecības politikas nostiprināšanai, pat ņemot vērā visus finanšu plāna ierobežojumus; tādēļ es mudinu savus kolēģus deputātus cieši atbalstīti šos ziņojumus un Padomi ņemt vērā mūsu un EP iesniegtos priekšlikumus.

  Helga Trüpel (Verts/ALE), Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāju Kultūras un izglītības komitejas vārdā, kura ir atbildīga ne tikai par kultūru, bet arī par izglītību, jaunatni, plašsaziņas līdzekļiem un sportu. Mūsu budžets ir ļoti ierobežots salīdzinājumā ar to, kādam tam vajadzētu būt.

Es uzskatu, ka tad, kad rūpīgi apskatīsim, cik sekmīga ir bijusi ERASMUS programma, ar kuru Eiropas universitāšu studenti var studēt dažādās valstīs, iegūt draugus citās Eiropas daļās un pēc tam sarunāties ar saviem draugiem un iegūtajiem kontaktiem, kļūst skaidrs, ka tā būtiski sekmē savstarpēju izpratni Eiropā.

Es domāju, ka mums jādara vairāk saziņas labā, jo īpaši tagad, kad valstu vai valdību vadītāji ir vienojušies par Reformu līgumu. Izšķiroša nozīme ir domai par „saziņu vietējā līmenī”, strādājot ar cilvēkiem viņu pašu vidē, lai iegūtu viņu atbalstu Eiropas nākotnei. Esmu gandarīta, ka bija iespējami vismaz divi izmēģinājuma projekti: EuroGlobe – pārvietojams teātris, kādi pastāvēja Šekspīra laikā un ko izveidos, lai tas apbraukātu Eiropas pilsētas un patiesi iesaistītu pilsoņus; un kultūras projekts par mākslinieku mobilitāti, lai ļautu Eiropas jaunajiem māksliniekiem sanākt kopā, strādāt kopā un veidot Eiropas nākotni.

  Gérard Deprez (ALDE), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzstājos Dührkop kundzes vietā, kura nevarēja ierasties.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2008. gada budžetam noteica trīs galvenās prioritātes. Pirmā no tām attiecas uz Frontex aģentūrai pieejamo operatīvo resursu nostiprināšanu; šī aģentūra, kā jūs zināt, ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu uz ES ārējām robežām. Šis mērķis ir sasniegts, jo, ja EP pieņems mūsu virzienu, Frontex saņems 30 miljonus papildu darbības apropriācijās, kas ir vairāk nekā dubults palielinājums salīdzinājumā ar 2007. gada piešķīrumu.

Otrā prioritāte attiecas uz vajadzību pēc pārredzamības datorizētu sistēmu pārvaldībā, lai kontrolētu iebraukšanu Eiropas teritorijā. Tādēļ rezervē iekļāva apropriācijas Šengenas SIS I un SIS II sistēmām, kā arī vīzu informācijas sistēmai, kas zināma kā VIS. Šīs apropriācijas neizmantos pirms mums nav piemērota juridiska pamata, kur tas ir nepieciešams, un jebkurā gadījumā informācija par uzaicinājumiem uz konkursu un līgumiem.

Visbeidzot komitejas trešā prioritāte attiecas uz Eiropas Atgriešanās fondu. Visas iepriekš minētās apropriācijas iekļāva rezervē un tiks izmantotas tikai tad, kad Padome un EP ir pieņēmuši Direktīvu par kopējiem standartiem un procedūrām attiecībā uz trešo valstu tādu valstspiederīgo atgriešanu nelikumīgi, kuri ES uzturas nelegāli. Padomei būtu jāzina, ka bez direktīvas nebūs līdzekļu. Tas ir tik vienkārši.

  Rihards Pīks (PPE-DE), Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinuma sagatavotājs Committee on Constitutional Affairs. – (LV) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, godājamie kolēģi! Es esmu ļoti gandarīts, ka beidzot pēc Lisabonas samita mēs varam virzīties tālāk Reformu līguma parakstīšanai, ratificēšanai un ieviešanai dzīvē. Mēs visi saprotam, ka šis jaunais Līgums ir nepieciešams Eiropas attīstībai un konsolidācijai. Tieši tādēļ mani kā atzinuma gatavotāju AFCO vārdā pārsteidz, ka budžeta IIIb izdevumu kategorija , tas ir, Eiropas pilsonība, bija vienīgā, kurai bija paredzēts ievērojami samazināt izdevumus, salīdzinot ar 2007. gada budžetu. Laikā, kad mainās Eiropas Savienības institucionālā uzbūve, ir nepieciešami līdzekļi komunikācijai ar iedzīvotājiem. Eiropas Savienības pilsoņi ir jāinformē par veicamajām pārmaiņām, jāpanāk viņu līdzdalība un atbalsts. Tādēļ esmu pateicīgs kolēģiem manā AFCO politiskajā grupā, un it sevišķi referentiem un kolēģiem Budžeta komitejā, par atbalstu maniem priekšlikumiem vairākās pozīcijās palielināt izdevumus šai programmai. Es ceru, ka arī Parlaments atbalstīs budžeta labojumus un šie līdzekļi tiks lietderīgi izmantoti Eiropas Savienības stiprināšanai. Paldies.

  Christa Prets (PSE), Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi runāt par budžetu, neizmantojot konkrētu dzimti, kā tas mums būtu jādara no sievietes politikas perspektīvas. Dzimuma aspektam šeit ir liela nozīme, un „dzimumu politikas iekļaušana budžetā” nedrīkst būt tikai tukši vārdi, bet jāīsteno arī praksē.

Ir ļoti svarīgi papildināt DAPHNE programmu. Diemžēl mūsu grozījumu neatbalstīja, un mēs to iesniegsim vēlreiz plenārsēdē. Mēs sociāldemokrāti atbalstām grozījumu un līdzekļu palielinājumu DAPHNE programmai, jo tā ir samērā maza, bet svarīga programma, lai apkarotu vardarbību vietējā līmenī.

Ir arī svarīgi nodrošināt piemērotu finansējumu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam, lai nodrošinātu, ka tiek sekmīgi sakta tā darbība. Ir arī svarīgi, lai vienlīdzīgi starp dzimumiem tiktu sadalīts Eiropas Starpkultūru dialoga gada finansējums. Ir ļoti daudz sieviešu, jo īpaši migrantes, kam šajā starpkultūru dialogā būtu jāpiešķir galvenā nozīme.

  Luciana Sbarbati (ALDE), Lūgumrakstu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos pateikties referentiem Virrankoski kungam un Itälä kungam par lielisko darbu.

Es uzskatu, ka budžetam jābūt katras iestādes, bet arī katra privātuzņēmuma politiskam pamataktam, jo budžets parāda politisko lēmumus, uz kuru pamata izmantos sabiedrības naudu. Ir trīs pamatelementi: pirmkārt, stingrība; otrkārt, drosme pieņemt efektīvas un lietderīgas izvēles; treškārt, izdevumu kontrole. Acīmredzami, kā sacīja Virrankoski kungs, tam nepieciešama strikta un apņēmīga politika, kas attiecināta arī uz pārskatīšanas procedūrām un ko es pilnībā atbalsti.

Runājot par Lūgumrakstu komiteju, mums šķita, ka Budžeta komitejai ir jāierosina, ka ierosinātais 4,69 % palielinājums ombuda budžetā ir taisnīgs un atbilstīgs daļēji tādēļ, ka ombuds tagad ir galvenā politiskā figūra ES demokrātijā un pārredzamībā un labā administrācijā, kas viņam ir rūpīgi jāsargā.

  László Surján (PPE-DE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, vissvarīgākais 2008. gada budžeta postenis ir kohēzijas politika. Praksē katrā dalībvalstī ir mazattīstīti reģioni, tādēļ mēs visi esam ieinteresēti šajā jautājumā. Turklāt kohēzija ir arī to interesēs, kas ir iesaistīti šī procesa finansēšanā, ne tikai saņēmēju interesēs. Tādēļ mēs nevaram pieņemt nekādus ierosinājumus par ievērojamiem samazinājumiem, kas atbilst apmēram pusmiljardam eiro, saistībā ar kohēzijas politikas maksājumiem. Manuprāt, EP ir pārliecināts, ka jaunās dalībvalstis varēs pielāgot un izmantot visus tām pieejamos līdzekļus. Mums visiem ir tas jāsekmē arī mūsu valstīs.

Tas nav vienīgais postenis, ar kuru saistībā nepiekrītam un nepiekritīsim Padomes nostājai. Mēs arī ar pārliecību varam norādīt, ka esam labi pārvaldījusi Eiropas pilsoņu naudu, citiem vārdiem sakot – atbildīgi, jo 2008. gada budžets ir daudz mazāks par finanšu plāna noteiktajiem griestiem. Tādēļ esam vīlušies, ka debatēs par Galileo programmas budžetu vai par EIT joprojām mētājas ar dunčiem. Abas programmas ES attīstībā sniegti ieguldījumu, kādēļ mums jāliek šķēršļi to ceļā uz realitāti?

Es saku paldies EK un referentam par viņu darbu un prasu EP atbalstīti Budžeta komitejas ierosinātos grozījumus, tādējādi nodrošinot stabilu atbalstu sarunām pirms otrā lasījuma.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, ļaujiet apsveikt EP deputātus manas valsts svētkos. Es, protams, runāju par Ungārijas 1956. gada revolūciju. Pateicos par uzmanību!

  Jutta Haug (PSE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, Padome šogad izdarīja to, ko dara parasti: tā ļāva saviem ierēdņiem Finanšu ministrijās izveidot budžetu, kas ņem vērā Padomes galveno mērķi – „nodrošināt mazas summas” un, vissvarīgāk, „nodrošināt mazus maksājumus”.

Budžets vispār nav attiecināts uz politiskajiem plāniem, kurus mēs ES vēlamies īstenot, vispār nav attiecināts! Padome savās dažādajās izpausmēs joprojām mēdz sprediķot svētdienās un ir apmierināta ļaut citiem, t.i., EP darīt reālo darbu pārējās nedēļas dienās. Nav svarīgi, vai jautājums ir par ārpolitiku vai palīdzību Kosovai un Palestīnai, vai arī par konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai politikas īstenošanu, kas ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi Eiropai, patiesībā tie ir vitāli svarīgi, lai mēs izdzīvotu.

EP lūkojās nākotnē un jau finanšu plāna sarunās pirms 18 mēnešiem norādīja, ka paredzamā nākotnē būs problēmas saistībā tieši ar šo politiku īstenošanu. Tomēr to sacījām nedzirdīgām ausīm, un tagad Padomei ir jāplāno pēdējā brīdī. Ātrāk kā gaidīts esam saskārušies ar situāciju, kura mums jānodrošina valsts līdzekļi, lai glābtu Galileo projektu, jo sapnis par uzņēmēju iniciatīvu ir sabrucis. EP diezgan ātri varēja vienoties, ka tas finansēs Galileo projekta sākumu ar Eiropas naudu, izmantojot Kopienas metodi. Jebkādu citu risinājumu uzskatām par pūšļošanu un nevēlamies to ne redzēt.

Esam gatavi Galileo nodrošināt 2,4 miljardu eiro no 2008. līdz 2013. gadam papildus 1 miljardam eiro, kas jau bija plānots. Tomēr, tā kā nepieciešamie līdzekļi nav pieejami 1.a kategorijā un tie nenokritīs no debesīm, mēs esam gatavi tos paņemt no citam budžeta kategorijām – 2007. un 2008. gada 2. kategorijas, nodrošinot 2,2 miljardus eiro, un no 5. kategorijas, nodrošinot 220 miljonus eiro. Tā ir liela nauda, ko paņemam no 2. kategorijas, taču tas ir iespējams, neliedzot lauksaimniekiem līdzekļus. Lauksaimniecības produktu cenas ir augstas visā pasaulē, tādēļ vara samazināt mūsu subsīdijas.

Operācija, kurai radījām pamatu Budžeta komitejā pirmajā lasījumā, sauc par „maznozīmīgu pārskatīšanu”. Fui! Padome izvairās pat no vismaznozīmīgākajām pārskatīšanām kā no mēra, bet tā ir Padomes problēma. Jebkurā gadījumā esam gatavi radīt priekšnosacījumus Galileo īstenošanai, kas ir Eiropas tehnoloģiju inovācijas paraugs.

To, ka saistībā ar šo maznozīmīgo pārskatīšanu mēs esam gatavi padarīt pieejamus līdzekļus EIT, mūsuprāt, ir vērts pieminēt tikai garām ejot, jo sākotnēji pieprasītā summa ir ļoti maza – 2,9 miljoni eiro no 2008. līdz 2013. gadam. Mēs sagaidām, ka Padome sāks darboties, nāks pie EP un darbosies mūsu virzienā.

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vēl vienu komentāru. Mēs patiesi gaidījām, ka Padomes Portugāles prezidentūras finanšu ministrs vai vismaz valsts sekretārs piedalīsies šajās debatēs pirmajā lasījumā, lai varam viņu sveikt. Man nav nekā pret jums Mourato kungs, bet šajā gadījumā pat mūsu pašu Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks no Portugāles nav pietiekams aizvietotājs.

  Gérard Deprez (ALDE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā ALDE grupas spīkers, es pirmkārt vēlos paust savu pateicību par mana kolēģa referenta Virrankoski kunga paveikto darbu un jo īpaši vēlos viņam sacīt, ka mēs pilnībā atbalstām viņa izstrādāto Galileo stratēģiju ar BUDG komitejas piekrišanu.

Eiropai Galileo ir nepieciešams. Mēs vēlamies, lai Galileo finansē no Kopienas finansējuma, un vēlamies, lai apropriācijas tiek garantētas, neatstājot negatīvu ietekmi uz citām prioritātēm.

Es arī vēlos pateikties mūsu referentam par tādu izmēģinājuma projektu paturēšanu sarakstā, kurus pilnība atbalstīja tikai daži no mums, jo īpaši ātrās trauksmes mehānisms bērnu nolaupīšanas vai pazušanas gadījumā.

Es vēlos komentēt Itälä kunga ziņojumu, kurš diemžēl nav palātā. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvas palielināt pieejamos resursus reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai sekmētu Kopienas iniciatīvu publicitāti starp Kopienas pilsoņiem. Es uzskatu, ka reģionālie un vietējie plašsaziņas līdzekļiem var būt daudz lielāka ietekme par centralizētām, birokrātiskākām iniciatīvām

Tomēr man jāsaka, ka Itälä kunga ziņojumā ir iniciatīva, kas man galīgi nepatīk. Tā ir iniciatīva palielināt katra deputāta sekretariāta izdevumus par 1000 eiro mēnesī. Man nepatīk šī iniciatīva, kas ir divu politisko grupu vienošanās rezultāts, kuras sagadījušās būt lielākās grupas un kas tā vien sagadījies vienu gadu pirms Eiropas vēlēšanām. Es uzskatu, ka tā ir maskēta subsīdija vairāku mūsu kolēģu deputātu atkārtotai ievelēšanai, un balsošu pret to.

  Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es uzstājos ar runu šajās 2008. gada budžeta debatēs, lai runātu par šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, lai gan gandrīz 129 miljardu eiro apmērā šī budžeta izdevumi ir lielākā ES vēsturē, šo izdevumu koeficients attiecībā pret 27 dalībvalstu nacionālo kopienākumu ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un pēc EP Budžeta komitejas ieviestajiem pielāgojumiem, tas ir tikko 0,99 % no nacionālā kopienākuma saistību apropriācijās, ko es vēlētos uzsvērt.

Otrkārt, finanšu plānā no 2007. līdz 2013. gadam saistību apropriāciju griesti 2008. gadam ir noteikti 1,08 % apmērā no dalībvalstu nacionālā kopienākuma, tātad mēs aplūkojam ievērojamu nesakritību starp to, ko mēs vēlējāmies finansēt vēl tikai pirms diviem gadiem, un to, ko ES vēlas finansēt tagad. Jūs nevarat dabūt vairāk Eiropas par krietni mazāku naudu. Šis viedoklis šajā Parlamentā ir vairākkārt atkārtots un mums šodien ir par to atkal jāatgādina.

Treškārt, mums ir jāatbalsta EP Budžeta komitejas lēmumi, kas ievērojami palielina finansējumu Galileo programmai, ETI un konkrētām ES ārējām darbībām.

Ceturtkārt, mums jāpieprasa EK pēc iespējas ātrāk pieņemt dalībvalstu ierosinātās programmas reģionālajai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai. 2008. gadā īpaši jaunajām dalībvalstīm piešķirs vairāk nekā 20 miljardus eiro.

Visbeidzot un piektkārt, jāatzīmē Globalizācijas pielāgošanās fonda sekmēšana, kas ļaus uzņēmumiem, kuri saskārušies ar šī procesa negatīvām sekām, gūt labumu no pārejas atbalsta, un aizsargāt darba vietas ES.

  Gérard Onesta (Verts/ALE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs, es galvenokārt komentēšu tikai mana kolēģa Itälä kunga ziņojumu, ko viņš labi paveicis. Mēs zinām, ka vienmēr ir ļoti grūti pieņemt lēmumu par mūsu iestādes budžetu.

Ir viena lieta, ko patiesi nožēloju: saistībā ar 2008. gada budžetu ir kaut kas īpašs. Tas ir pēdējais budžets, kurā mēs varējām apkopot daudz naudas ieguldījumiem, jo īpaši EP īpašuma politikā. Mums ir 32 darba vietas, ja skaitāt mūsu birojus dažādās galvaspilsētās. Izņemot Briseli un Strasbūru, mums pieder tikai sešas no vietā, kurās mēs strādājam dažādās valstīs. Mēs zinām, ka ir īpašumu iegūšanas politika, ko Revīzijas palāta regulāri pieprasa mums ievērot, bet mēs nevaram to īstenot, jo Itälä kungs – un es saprotu viņa rūpes par vēstījuma nosūtīšanu, ka mēs neizmantojam visu naudu, jo nevēlamies pārsniegt 20 % griestus – neļauj EP ieguldīt naudu īpašumā un izveidot īpašumu portfeli. Tomēr tam jānotiek 2008. gadā vai nekad, jo 2009. gadā mēs maksāsim par deputāta statūtiem, kā jūs zināt, un vairs nevarēsim to izdarīt.

Izņemot šo trūkumu, man jāatzīst, ka Itälä kungs ir paveicis labu darbu, jo īpaši jāuzsver, ka tas ir viens no „zaļākajiem” budžetiem, ko esmu redzējis, jo ietver daudzus noteikumus, ir sevišķi noteikumus samazināt oglekļa emisiju, novērst oglekļa ietekmi, vēlme izveidot automobiļu parku, kurā ietverti hibrīdautomobiļi, vēlme samazināt sanāksmju skaitu, organizējot videokonferences, kā arī pat samazinot to amatpersonu ceļojumus, kam nav nepieciešams mums sekot uz vietām, kurās viņi nav īsti vajadzīgi.

Kopsavelkot jāsaka, ka mūsu rīcība būtu bijis jābūt vairāk naudai ieguldījumiem un darbībām 2008. gadā, kas ir gads pirms vēlēšanām, taču vispārīgi ņemot tas ir ļoti labs ziņojums tā ietekmes dēļ uz politikas jomām, kuras man ir svarīgas. Tādēļ es par to balsošu atbalstoši, priekšsēdētāja kungs.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL). - (PT) Divās minūtēs, kas man atvēlētas runai, es vēlreiz vēlos norādīt, ka budžeta vēsture atkārtojas. EK iesniedz ierosināto Kopienas budžetu, šoreiz 2008. gadam, Padome Komisijas priekšlikumā ierosina ievērojamus samazinājumus, EP ierosina priekšlikumu samazinājumu mazināšanai Komisijas un Padomes projektos. Viss šķiet normāli, ja vien visi šie priekšlikumi nebūtu zemāki par 2008. gada budžetu, kas paredzēts finanšu plānā 2007.–2013. gadam.

Tāpat kā finanšu plānā 2000.–2006. gadam budžeta griesti, kas noteikti pašreizējā finanšu plānā, netiek ievēroti, jo Kopienas budžets 2007. gadā bija par 1,6 miljardiem eiro mazāks saistību apropriācijās un par vairāk nekā 8 miljardiem eiro mazāks maksājumu apropriācijās, neņemot vērā reālo īstenošanu. Ir skaidrs, ka finanšu plānā 2007.–2013. gadam ietvertās summas jau pašas par sevi ir nepietiekamas, mūsuprāt, lai sekmētu patiesu ekonomisko un sociālo kohēziju paplašinātājā ES, ko veido 27 valstis.

Principā visi šie priekšlikumi 2008. gada Kopienas budžetam ir pretrunā bagāto valstu prasībām, kuras pieprasa 1 % no Kopienas NKI griestu piemērošanu budžetam, tādējādi samazinot tās daļu šajā budžetā un samazinot atkārtotās sadales nozīmi. EP priekšlikums ietver aspektus, kas uzlabo Padomes iesniegto projektu, piemēram, apropriāciju palielināšana kohēzijas politikai, ko ierosinājām arī mēs, lai gan mums būtu jāuzsver, ka tās efektīvu īstenošanu lielā mērā vēlāk traucēs, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas neoliberālās darba kartības mērķus, ko mēs strikti noraidām.

Tomēr par EP priekšlikums paredz samazinājumu vairāk nekā 5 miljardu eiro apmērā maksājumu apropriācijās salīdzinājumā ar panākto vienošanos par 2008. gadu daudzgadu finanšu plānā. Tā kā šis ir sarunu posms, mēs ceram, ka pretēji pagātnē notikušajam EP vismaz mēģinās nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk tiek ievērotas obligātās, 2008. gada finanšu plānā noteiktās summas.

  Jean-Claude Martinez (ITS). - Priekšsēdētāja kungs, budžeta debatēm pastāv mums visiem labi zināmais likums, ko saucam par „L” likumu, jo budžeta debates ir saistītas ar litāniju skaitīšanu, kā tas notiek reliģiskajā liturģijā, kura beidzas, radot ekonomisko letarģiju. To arī redzam 2008. gada budžetā.

Sāksim ar litānijām. Virrankoski kungs skaita šīs litānijas tāpat kā Elles kungs skaitīja 2006. gadā, un mūsu kolēģis deputāts Garriga Polledo kungs skaitīja 2005. gadā, pirmkārt apropriāciju samazināšanas litānija. Budžeta projektā Ministru padome samazina apropriācijas PBP. Mulder kungs mums paskaidroja, kas tas ir samērā normāli attiecība uz lauksaimniecību, piemēram. Tomēr EP ierosina atjaunot apropriācijas. Litānija ir arī par to, ka budžets nemitīgi ir mazāks par griestiem daudzgadu finanšu plānā. Daudzgadu finanšu plānā jau tā trūkst nepieciešamo apropriāciju un budžetā to trūkst vēl vairāk. Tā ir maltusisma kaskāde. Ir arī litānija par politiskajām prioritātēm. Gadu no gada min nabadzības apkarošanu, izglītību, apmācību, lauksaimniecības funkciju daudzveidību un Septīto pētniecības pamatprogrammu, un tur rodas liturģija.

Liturģija ir pirmkārt budžeta nomenklatūra un ideoloģija, kas ir šīs nomenklatūras pamatā. Nomenklatūra ir budžeta attēlošana darbībā, budžeta sagatavošana, izpildot darbības. Praksē izdevumus sadala iedaļās, politiskajās jomās, kas atbilst ģenerāldirektorātu jomām. Budžets ir kā milzīgs salami, kaut kas līdzīgs pārtikas veikala inventarizācijai, un problēma ir tā, ka, kā novērojis referents, sadalot budžetu pa darbībām, rodas sajukums attiecībā pret daudzgadu finanšu plānu, kas ir sadalīts plašākās kategorijās. Tam ir piecas kategorijas: konkurētspēja, dabas resursu saglabāšana, brīvība, ES kā globālais partneris un administrācija, savukārt budžetam ir apmēram trīsdesmit darbības, un ir grūti noteikt saistību starp šīm kategorijām.

Visu paveic, piemērojot budžeta ideoloģiju, izpildes, konkurētspējas, efektivitātes, lietderības un rezultātu ideoloģiju, un tas rada neskaidru instrumentu, rezultātu rādītāju, izpildes rādītāju un darbību bilanču jucekli. Šo budžeta sagatavošanas metodi uzrāda kā jaunu, kā budžeta intelekta avangardu, bet patiesībā tas ir kaut kas diezgan novecojis un tika izgudrots jau 1947. gadā. Par izpildes, izmaksu un ieguvumu, efektivitātes mērķu un rezultātu jēdzieniem pirmā runāja Amerikas Hoover komiteja. Tieši tas 60. gados ASV nodrošināja plānošanas un budžeta sagatavošanas sistēmu prezidenta Johnson laikā, kā arī prezidenta Carter laikā nodrošināja BBZ jeb budžeta bāzes nulli – budžeta izpildes ideoloģija, ko pēc tam sāka izmantot Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste, kā arī Francija 2001. gadā ar saviem organiskajiem tiesību aktiem par finanšu noteikumiem un pat Meksika 2006. gadā.

No tā var saprast, kādēļ Eiropas budžetam trūkst pārredzamības un patiesi arī efektivitātes. EP nav 100 cilvēku, kas spēj saprast Eiropas budžetu ar sadalījumu par darbībām un tam ir šādas sekas: Eiropas Savienības ekonomikas letarģija. Jo tieši maltusisma teorija rada to, ka nav Galileo, ka nav Lionas—Turīnas savienojuma, ka nav Dženovas—Barselonas savienojuma, ka no galvaspilsētas uz galvaspilsētu nevar aizbraukt ar ātrvilcienu, ka ES 27 dalībvalstu budžets ir tāds pats kā Spānijas budžets un vien divdesmitā daļa no ASV budžeta. Varbūt pienācis laiks mums attapties, ka līdzās parastajam budžetam mums nepieciešams arī ārkārtas budžets, lai nodrošinātu aizdevumus, ko finansē liels Eiropas aizdevums un kas ļautu veikt ieguldījumus?

  Sergej Kozlík (NI). - (SK) Ja mums būtu jāizvērtē uzticība ES centrāli finansētām darbībām, saskaņā ar budžeta izdevumiem, kas tiek izteikti kā ES daļa (NKI), uzticības veids atgādinātu krītošu lapu. Tas ir patiesi satraucoši. Maksājumu apropriācijas, kā ES NKI daļa, vairākus gadus regulāri krītas aptuveni par 1%. 2008. gada budžeta projektā tās samazinājās līdz 0.095%. Līdzīga tendence novērojama ne tikai attiecībā uz budžeta resursu apjomu, bet arī uz maksājumu apropriācijām, ņemot vērā maksājumu maksimālo robežu daudzgadu finanšu shēmā.

Jo īpaši ierosinātie 10 miljardi EUR neasignēta maksājuma apropriācijā šķiet ļoti atšķiras no ilgtermiņa finanšu shēmas mērķiem. Arī es esmu pārsteigts, ka Padome ierosina samazināt vairāk par 1 miljardu EUR to programmu maksājumus, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas konkurētspēju un kohēziju. Tādējādi es atbalstu uzskatu, ka maksājumu apropriācijas nav pietiekamas, ņemot vērā sarežģījumus politikā ar kuriem saskaras ES. Tādēļ es atbalstīšu ieteikumu palielināt ES NKI maksājumu apropriācijas līdz 0,99%

  Ingeborg Gräßle (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, dāmas un kungi, šodien es vēlētos izskatīt divus svarīgus uzkrājumus Komisijas budžetā: vienu ēkas politikā un otru par darbaspēku. Attiecībā uz pēdējo, jāsaka, ka pārbaudes ziņojumā parādīts, ka Komisija algo gandrīz 11000 darbiniekus administratīvā atbalsta un koordinācijas darbos, kā palīdzību administrācijai. Ja jūs šim skaitlim pievienojat tulkotājus un saimniecības vadītājus, tad tā ir lielākā darbaspēka pieauguma sfēra, tā kā esošajam skaitlim pieskaitāmi 5700 darbinieku. Tā kā mēs ik pa laikam runājam par „labāku pārvaldi”, mums nekavējoties jāprasa „labāku organizētību”. Lai to panāktu, nepieciešams vairāk informācijas, un šim nolūkam ir paredzēti uzkrājumi.

Daļa darba, ko Parlaments sniedza Komisijai, bija salīdzināt darbinieku amatus ar amatiem starptautiskās organizācijās. Komisija neļauj mums šo salīdzinājumu apskatīt, apgalvojot, ka ir apņēmusies paturēt šīs organizācijas noslēpumā. Tas sarūgtina! Mēs varam virzīties uz priekšu vienīgi, ja Parlaments saņem prasīto informāciju - atbilstīgu informāciju un nevis fragmentus. Pārbaude sniedz mums unikālu, pirmo reizi šāda veida ieskatu Komisijas darbinieku struktūrā, par kuru mēs esam pateicīgi, bet tajā nav pievienoti secinājumi un Komisija nav izstrādājusi darbības plānu. Es lūdzu izstrādāt šo plānu.

Par Briseles ēku politiku arī nav sniegti secinājumi. Komisijas jūlija ziņojums par nepieciešamajām ēkām neietver darbaspēka pārbaudes rezultātus, lai gan par abiem jautājumiem atbild viens un tas pats Komisārs. Jūs neesat Komisārs, kurš liek vilties un nevar turpināt. Parlamenta uzkrājumu summas mudina Komisiju sasaistīt šos divus dokumentus. Komisijai beidzot ir jāsāk strādāt pie šīs lietas un jāveic darbs atbilstīgi, jo, kā es uzskatu, tādus darbaspēka pārbaudes rezultātus, kādus mēs līdz šim saņēmām nevar rādīt mūsu vēlētājiem.

  Vladimír Maňka (PSE). - (SK) Vispirms es vēlos pateikties abiem referentiem. Paldies Itälä kungam par vairāk nekā astoņu mēnešu sadarbību jautājumā par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu. Pēdējo četru gadu laikā iestāžu budžets ir palielinājies gandrīz par 18%, galvenokārt paplašināšanās rezultātā. Nākotnē šis budžets nepieaugs šādās proporcijās. Ja vēlamies iestādes padarīt vēl efektīvākas jāuzlabo sadarbība starp tām. Esmu pateicīgs, ka bailes par riskiem, kas saistās ar šādu sadarbību nav piepildījušās.

No vienas puses mēs esam centušies nodrošināt, ka visi uzdevumi, kurus pilsoņi sagaida, ka iestādes izpildīs, tiks izpildītas. No otras puses, mēs centāmies nodrošināt efektīvu līdzekļu izmantošanu. Asignējot Eiropas Parlamenta budžetu, mums vissvarīgākā lieta ir koncentrēšanās uz esošo brīdi un nākotni, uz mūsu galveno lomu un prioritātēm: uzlabot likumdošanas procesu. Problēmas, kas nav saistītas ar iepriekšminēto, budžetā jāsamazina līdz pilnīgam minimumam. Mēs esam uz pareizā ceļa, lai to sasniegtu.

Dāmas un kungi, martā mēs teicām, ka jums par resursiem ir jāiegūst precīzāka informācija un materiāli, tā lai jūs varētu strādāt atbildīgā un efektīvā veidā. Tādējādi mēs aicinām izveidot zināšanu vadības sistēmu, kas ļaus dalībniekiem strādāt efektīvākā veidā, izmantojot visus dokumentus.

Dāmas un kungi jūs vēlaties pierādīt vēlētājiem, ka jūs atbildīgi pārvaldāt viņu līdzekļus. Taču dažkārt mums nav pieejami dokumenti pat visplašāk lietotajās valodās. Papildu līdzekļi ir nepieciešami ārkārtas komitejas sēdēm. Mums jāuzlabo elastīgums šajā sfērā. Naudas tērēšanā ēkās lielā apjomā samazina iestāžu budžetu: tādēļ mums nākotnē tam jāpievērš lielāka uzmanība. Pagātnē, pastāvēja Eiropas iestādes, kuras nekustamo īpašumu pirka vai īrēja par cenām, kas pārsniedz tirgus vērtību. Nākotnē mēs vēlamies, lai lielāka uzmanība tiktu veltīta visiem pirkšanas procesiem, īrei un renovācijai. Mūsu mērķis ir samazināt izmaksas un nodrošināt elastīgumu. Mēs vēlamies izvairīties no karteļiem un monopoliem.

Nākamā mūsu prioritāte ir nodrošināt precīzāku informāciju Eiropas Savienības pilsoņiem. Tādā veidā mēs plānojam stiprināt šo sfēru palīdzot reģionālajiem un vietējiem medijiem. Dāmas un kungi mēs vēlamies turpināt, lai iestādes varētu darboties efektīvāk. Ziņojumiem, kurus mēs esam saņēmuši par viņu aktivitātēm, jābūt informatīviem. Šiem ziņojumiem skaidri jānorāda vai mērķi ir sasniegti. Es atbalstu iestāžu izmantoto metodi, budžeta sagatavošanā ar inflācijas koeficientu palīdzību, kā arī pamatojoties uz to, kas patiesi ir vajadzīgs. Nobeigumā, vēlos pateikties referentiem, jo, vairāku sarežģītu debašu rezultātā, esam raduši kompromisu, kas sekmēs Eiropas nodokļu maksātāju naudas labāku izlietojumu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pusotras minūtes laikā pateikt, ko tu domā par 2008. gada budžeta projektu ir grūts uzdevums, taču vispirms es vēlētos pateikties referentiem, Virrankoski kungam un Itälä kungam, ar kuriem mums, ar lielām grūtībām, nācās virzīties caur lēmumiem, kurus šodien piedāvā Budžeta komiteja. Protams, 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēma iespiež mūs askētismā, kas diemžēl neļauj mums rīkoties, vai nu neatlaidīgi vai tik pat ātri, lai sasniegtu mērķus, kurus paši esam noteikuši Eiropai, kuras politikas, pēc manām domām, ir vienīgais veids kā glābt Eiropas reģionus, jo tie var sniegt mūsu pilsoņiem ērtu dzīves veidu pēc kura tie tiecas globālā vidē, kas ir pārveidota un bieži mainās, un attīstās. Tādēļ es aicinu Parlamentu atbalstīt mūsu komitejas iniciatīvas, jo īpaši ar atkārtotām sarunām saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas vidēja termiņa perspektīvu un jaunu mehānismu noteikšanu pašu resursiem.

Par šī budžeta tematu, tā kā man ir maz laika, es vēlētos minēt vienu lietu. Kā Budžeta komitejas pastāvīga struktūrfondu referente, esmu nolēmusi jautāt Eiropas Komisijai par iemesliem, kādēļ 30% no administratīvām izmaksām ir ievietotas uzkrājumā. Prezentācija, ko mēs ar Virrankoski kungu nesen sniedzām, par struktūrfondu īstenošanu izceļ vērā ņemamu laiku, ko Komisija pavadījusi, lai apstiprinātu valsts shēmas un darbības programmas, tādēļ šobrīd pastāv ieraksts par neizpildītām saistībām uz trīs gadiem; ar šādu ciešu nostāju mēs vēlējāmies izziņot trauksmi. Reģionālās politikas, tādas kā pētījumu un jauninājumu atbalsts, ir svarīgākās politikas mūsu ekonomikā, eiropiešu nodarbinātībai un dzīves kvalitātei uzlabošanai nākotnē. Mēs vēlamies darbus paveikt ātri, bet kvalitatīvi, kas izskaidro iemeslus, kāpēc mēs lūdzam Padomi atbalstīt apropriāciju augsto līmeni.

  Seán Ó Neachtain (UEN). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, pastāv viens budžeta aspekts, kuru būtu jāmin un tas ir – nauda, ko būtu jāatliek kopējai lauksaimniecības politikai. CAP, kā to sauc, pēdējo 15 gadu laikā ir izturējis vairākas reformas: Mac Sharry reformu, Agenda 2000 un maksājumu atsaistīšanu no produkcijas.

Es vēlos izskaidrot vienu lietu: dalībvalstu valdības var nepiekrist jebkādām izmaiņām maksājumos, saistībā ar CAP un zemniekiem Eiropā posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Patiesi manā valstī, Īrijā, tirdzniecības uzņēmumu finanšu pasākumi zemniekiem ir izveidoti saskaņā ar lauksaimniecības politiku, kas tiek īstenota no 2007. līdz 2013. gadam. Mēs zinām, ka lauksaimniecības programma nav vispārīgs apskats, bet gan veselības aprūpes temats. Un pārbaude neietver finanšu pasākumus, kurus ES līderi ir izstrādājuši Īrijas un Eiropas zemniekiem līdz 2013. gadam. Es ceru, ka to sapratīs un, ka nekas netiks palikts neievērots; un ka šīs pūles netiks izkropļotas, tā kā visiem Eiropas zemniekiem ir svarīgi, lai viss būtu kārtībā.

  Margrete Auken (Verts/ALE). - (DA) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa, protams, ka balso par labu priekšlikuma grozījumam par lielākas naudas summas piešķiršanu Palestīnai. Taču, mums jāizskata fakts, ka gan Padomei, gan Komisijai jānodrošina, ka mēs nenonākam situācijā, kad mēs naudu sviežam vējā. Šīs ir pašreiz sniedzamās palīdzības gadījums, kas ir pretrunā ar ES palīdzības kritērijiem, kad palīdzības saņēmējam jāspēj attīstīt ilgtspējīgu ekonomiku. Taču, tas nav iespējams, jo Izraēla apspiež Palestīnas sabiedrību un tās ekonomiku, un ne tikai Gazā. Attīstības komitejas delegācija šo faktu apliecināja pēc Rietumu krasta un Gazas apmeklējuma septembrī. ES nauda nebeidzami plūst uz Izraēlu, bez nekādas atbildības.

Mums ir pieejams dialoga pārskats no Vašingtonas, kurā vienam no Baltā nama Vidējo Austrumu konsultantiem jautāja par ES lomu. Viņš atbildēja: “ES? Mēs dodam pavēles, Eiropa maksā!” Tā arī ir patiesība! Mēs turpinām maksāt un Izraēlai vienkārši ir ļauts iznīcināt visu ko mēs esam uzcēluši. Gazas blokāde ir jāaptur, lai sekmētu preču un cilvēku kustību - iebraukšanu un izbraukšanu. Gaza patiesībā pašlaik ir viens liels brīvdabas cietums. Rietumu krasta barjeras arī ir jāatceļ. Ne tikai mūsu delegācija apgalvo šo faktu; ziņa no Pasaules Bankas un mūsu pašu ECHO apgalvo tieši to pašu. Ja nav nekādu cerību par uzlabojumiem vai „gaisma tuneļa galā”, mēs nepareizi izmantojam ES pilsoņu nodokļu maksājumus un tam ir jābeidzas nekavējoties!

  Adamos Adamou (GUE/NGL). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, ES budžets ir galvenais veids kā sasniegt politiskās prioritātes. Tā budžeta politikai šķiet ir trīs mērķi: tirdzniecības uzņēmumu konkurence, pretterorisms un intervence trešās valstīs.

Lai sasniegtu šos mērķus, tiek izmantoti izdevumi, bet masu intereses un bažas ir pavisam par citu. Viņus interesē nākotnē iespējamās darba vietas, ienākumi, pensijas un valsts skolas un universitātes izglītība.

Pajautāsim sev par budžeta noteiktajām politiskajām prioritātēm: vai tās tiešām uzlabo pilsoņu dzīves? Vai ES kā globāls spēlētājs, patiesi pilda savas saistības? Kādā veidā 741 miljonu EUR asignēšana sekmē brīvību, drošību un taisnīgumu, uzlabo Eiropas pilsoņu dzīves?

Komisijas izdotais apspriedes dokuments par budžeta reformu apgalvo, ka šobrīd un, jo īpaši, nākotnē budžetam jāpastiprina izejvielu un tirgu konkurenci, noņemot līdzsvaru no ekonomiskās jaudas un liberalizējot milzīgos, jaunos tirgus, kuri sniedz eiropiešiem jaunas iespējas.

Taču, tieši tas novirza Eiropas iedzīvotājus no pareizā ceļa. Vispirms, tā vietā, lai dalībvalstu budžeti būtu virzīti uz sociālo taisnīgumu, tie palielina cīņu pār tirgu kontroli neskatoties uz līdzekļiem. Otrkārt, tas veido trešo valstu sabiedrības viedokli pret Eiropu.

  Janusz Lewandowski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs vēl joprojām esam jaunas finanšu perspektīvas sākumposmā, tādēļ mēs piesardzīgi plānojam 2008. gada izdevumus. Tai pašā laikā, tas ir šī parlamenta pilnvaru laika ceturtais ikgadējais budžets un tādējādi mēs esam uzkrājuši pietiekam lielu pieredzi budžeta procedūras izstrādē un īpašus „spēles noteikumu” starp Parlamentu, Komisiju un Padomi. Iespējams, ka tieši tādēļ par noteiktu skaitu grozījumu tika nevilcinoties balsots Budžeta komitejā, kuru efektīvi un vienprātības garā pārvaldīja Böge kungs, kas noteikti sekmēs bloka balsojumu ceturtdien un noteikti sniegs mums lielāku sparu veidot sarunas par 2008. gada budžeta projektu.

Atkal un atkal tiek saukta 2008. gada prioritāte un Galileo programmas finansēšana, atkal un atkal tā tiek noteikta kā problēma. Tādēļ es priecājos norādīt, ka pirmo reizi Baltijas jūras reģionam tiek dots apsvērums šajā budžetā, nevis paziņošanas veidā, bet finansiālā, t.i. patiesa jēga. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka abi Komisāri, divi referenti un Budžeta komitejas priekšsēdētājs ir šī reģiona iedzīvotāji. Ir apsveicami, ka Eiropas Savienība uzņemas globālas saistības, bet, jo vairāk Eiropas Savienība paplašinās, jo vairāk pieaug tās atbildība pret mūsu pašu kontinentu, tai skaitā Baltijas jūras reģionu, kas ir Eiropas Savienības iekšējā jūra, tāda kā tā ir uz doto brīdi un visi zina kādā nabadzīgā valstī tā atrodas. Ņemot to vērā, ir apsveicami, ka esam atraduši finanšu instrumentu izmēģinājuma projekta un sagatavošanās darbību formā, lai palielinātu reģionālās attīstības finansēšanu, kuģniecības drošību, robežu šķērsošanas procedūru atvieglojumus un galvenokārt vides aizsardzību.

Es ceru, ka šīs prioritātes saglabās savu aktualitāti Eiropas Komisijā, līdz ar visu budžeta stratēģiju.

IN THE CHAIR: A. BIELAN
Priekšsēdētāja vietnieks

  Louis Grech (PSE). - (MT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos piekrist Itälä kungam par budžeta procedūras jautājumu un tam, ka neviens nav gatavs būt par cilvēku bez sava viedokļa. Tādēļ es iesaku apspriest šo jautājumu pēc iespējas ātrāk, lai risinātu sarežģītās tēmas un pastāvošās atšķirības efektīvā veidā. Atkāpjoties no iepriekš teiktā, mēs atbalstām 30 miljonu EUR palielinājumu Frontex budžetā. Mēs ceram uz Aģentūras struktūras uzlabojumiem, tās labāku koordinēšanu un skaidrākām darbībām. Parlaments ir sniedzis nepārprotamu un konkrētu signālu, ka tagad neefektivitātes izskaušana, neturētie solījumi un kavējumi, ar kuriem esam saskārušies pēdējo gadu laikā ir atkarīgi no Frontex un dalībvalstīm. Vel kāds jautājums, ko vēlos izskatīt attiecas uz dažādu iestāžu, tai skaitā Komisijas, pašu veidotajiem vai pilnvarotajiem ziņojumiem un pētījumiem. Ir nepieciešama kopēja ziņojumu un pētījumu datu bāze, lai novērstu darbu dublēšanos, samazinātu noplūdes un tai pašā laikā padarītu informāciju vairāk pieejamu. Papildus jāizveido ikgadējo ziņojumu, kurā būtu uzskaitīti šie ziņojumi un pētījumi, kurš ieguva līgumu, cik tas izmaksā un, ja iespējams, ieguvumi. Mums būtu arī jāpēta ziņojumu ietekme un pievienotā vērtība, kuru izveidojusi Ekonomikas un sociālo lietu padome un reģionālās komitejas, jo īpaši, ņemot vērā ziņojumus, kuri ir pārlieku tehniski vai ziņojumus, kurus Komisija vai Parlaments jau izstrādājusi . Par telpu iegādes tematu, vēlos jums atgādināt, ka 2006. gadā tika nolemts, ka mēs atkārtoti izskatīsim politiku attiecībā uz iestāžu izmantoto ēku iegādi vai īri, tai skaitā informācijas birojus. Man rodas tāda sajūta, ka vairāku gadu laikā iestādes ir iegādājušās un īrējušās ēkas par daudz augstāku cenu nekā tirgus cena. Neapšaubāmi politikas nopelnus par ēku iegādi vēl joprojām būtu prātīgi pārbaudīt, institucionālā veidā, kā mēs varam uzlabot nosacījumus uz kādiem mēs iegādājies vai īrējam telpas un tuvināt birojus tirgus cenām un tādējādi izvairīties no situācijām, kad veidojas karteļi vai monopoli. Visbeidzot, es vēlos apsveikt somus par to noderīgo darbu un veidu kā tika vadītas sarunas.

  István Szent-Iványi (ALDE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos apsveikt referentu, Virrankoski kungu, kurš ir paveicis lielisku darbu. Taču vēlos piebilst, ja Eiropas Savienība vēlas būt par globālu spēlētāju, tad ir smieklīgi, ja tā ārpolitikā vēlas tērēt mazāk naudas nekā administratīvos izdevumos.

Otrkārt, ir nepieņemami, ka izdevumi saskaņā ar paplašināšanos, kas tika uzskatīta par prioritāti, arī pazemināsies nominālā ziņā attiecībā uz 2007. gadu un treškārt, ir nepieņemami, ka izdevumiem par ārpolitiku jāpalielinās uz mazāku apjomu – līdz aptuveni 1.5% - salīdzinājumā ar vispārējiem izdevumiem, kuru pieaugums noteikts līdz 2%. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība nav nodrošinājusi pietiekamu resursu pieejamību, lai izpildītu uzdevumus ko tā noteikusi; ne arī tā ir nodrošinājusi pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu ārpolitikas prioritātes. Adekvāti līdzekļi nav piešķirti misijai Kosovā, ne par palīdzības sniegšanu palestīniešiem; baidos, ka nākamā gada budžetu atkal vairākas reizes būs jāgroza, jo nav ņemti vērā šie nosacījumi.

Nelīdzsvarotība starp Eiropas kaimiņvalstu politikas austrumu un dienvidu komponentiem ir problēma, kas atkārtojas jau vārākus gadus. Valstis, kas izvietotas dienvidos ir saņēmušas trīs reizes vairāk naudas uz vienu iedzīvotāju nekā austrumos, un tas nav pieņemami. Visbeidzot es uzskatu, ka ir svarīgi atrisināt sadarbības jautājumus starp Eiropas Parlamentu un Padomi attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomu. Līdz šim nav ex ante nolīguma vai politiska dialoga, un līdz tas tiks īstenots, es piekrītu ievietot 40 miljonus EUR uzkrājumos, paredzētus KĀDP. Paldies.

  Konrad Szymański (UEN). - (PL) Dāmas un kungi, viena no lietām par kuru mums šodien jārunā ir pirmā finanšu atbalsta transa asignēšana Eiropas tehnoloģiju institūtam. Tas ir īpaši svarīgi un ļoti gaidīts lēmums Wrocław, kuri cer, ka šī iestāde tu tiks izvietota.

Ir skumīgi, ka mēs neesam izveidojuši šo iestādi pirms sarunu noslēguma par budžeta perspektīvām, kas manāmi kavē tās darbības sākumu. Šodien mums ir iespēja atdarīt par kavēto laiku un nosūtīt 3 miljonus EUR, lai izveidotu šo iestādi, kas tur darbotos. Tās pilnīga finansēšanu var nodrošināt vienīgi pārskatot budžeta perspektīvas 2010.-2011. gadam.

Es varu jums apliecināt, ka šī nauda būs labs ieguldījums. To apliecina zemākās Silēzijas vietējo iestāžu, uzņēmēju un zinātnes pasaules gatavība un entuziasms iesaistīties šajā projektā. Tādēļ es lūdzu pieņemt šos grozījumus.

  Satu Hassi (Verts/ALE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies referentam Itälä kungam un Virrankoski kungam par lielisko darbu. Esmu priecīgs, ka Budžeta komiteja apstiprināja divus izmēģinājuma projektus, kas saistās ar Baltijas jūras aizsardzību. Es ceru, ka plenārsēde arī sniegs viņiem savu atbalstu.

Ir laiks pievērst lielāku uzmanību Baltijai. Kopš 2004. gada paplašināšanās tā ir ES iekšējā jūra, bet tai pašā laikā tā ir viena no pasaules seklākajām un piesārņotākajām jūrām, tas apkauno ES.

Viens no šiem izmēģinājuma projektiem vēršas pret bīstamajiem atkritumiem, kas nonāk Baltijas jūrā un maina skābekļa deficītu jūras baseinā. Otrs ir saistīts ar sēra dioksīda emisiju samazināšanu no kuģiem caur emisiju apgrozību. Ja šim eksperimentam būs labi rezultāti, sēra dioksīda emisiju apgrozība var kļūt par dzīvotspējīgu veidu kā samazināt sēra dioksīda emisijas, visas ES jūras teritorijās, kas nākotnē attīrīs gaisu ko mēs elpojam visā Eiropā. Tādēļ es ceru arī, ka plenārsēdē atbalstīs šis iniciatīvas.

  James Elles (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt ziņotājus, gluži kā pārējie. Taču manās piezīmēs, triju „l” vietā, ko izmantoja Martinez kungs, ja atceros pareizi “litānija”, “liturģija” un “letarģija”, es labāk lietotu trīs „i”, kas veido „īstenošana”, „ievešana” un „iztēle”.

Vispirms es vēlos pateikties referentiem, jo īpaši Virrankoski kungam, par dažu nodaļu ietveršanu budžeta pārraudzības jautājumā. Ir ļoti svarīgi ko mēs domājam par naudas vērtības jautājumiem. Pat ja konkrētais nosacījums nav ietverts rezolūcijā, tas ir, bez šaubām, visu sirdīs, ka mums vajag attaisnot, ar savām īpašajām Komitejām, kur mēs patiesībā tērējam naudu, ne tikai konkrētā periodā, bet arī valsts pārvaldes deklarācijas, kuras liekas daudzas dalībvalstis vēl joprojām negribīgi saista kopā.

Otrkārt, vēlos pateikties abiem referentiem un Komisāram, par savu budžetu 20o7. gadā, kurā mēs iekļāvām šos izmēģinājuma un sagatavošanas projektus. To ir diezgan daudz un ir patīkami, ka pastāv noteikta nepārtrauktība, ja izskatām 2008. gadu, jo īpaši komplektējot izmēģinājuma informācijas tīklus, kā arī projektus ar ES, Ķīnu un Indiju.

Tādējādi pēdējais, ko vēlos uzsvērt ir iztēles jautājums. Einšteins teica, ka iztēle ir svarīgāka nekā zināšanas. Mēs redzējām šajās debatēs, kā mani kolēģi – Mantovani kungs, Guy-Quint jaunkundze un citi – un es pats vienmēr nožēloju faktu, ka mums ir par maz naudas ceturtajā kategorijā, ārējās darbības. Mēs lieliski zinām, ka ir par maz, tādēļ es šajā posmā vēlos, jo īpaši lūgt, izskatot budžeta apskatu, varbūt mums vajag izmantot vairāk iztēles, lai redzētu kā Eiropas Savienība tiks dēvēta nākotnē, lai pārvarētu globālus izaicinājumus nākotnē un spēlētu savu lomu globālā palīdzībā un globālās ekonomikas funkcionēšanā, un tad nodrošināt, ka mums ir līdzekļi kā īstenot to ko mēs vēlamies uzsākt kā mūsu politikas.

  Joan Calabuig Rull (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ar budžetu, kas atspoguļo 0.99% Savienības NKI mums nevar būt vienbalsīga politiskā nostāja.

Attiecībā uz kategoriju 1a, izaugsmes un nodarbinātības konkurence, jāmin, ka tā ir pirmā reize kad šīs politikas skaitļi atspoguļo budžeta projekta provizorisko vairākumu. Taču, Padomes skaitļi samazina šīs kategorijas, kas attiecas uz Lisabonas stratēģiju, kurai jābūt Savienības politiku pamatā.

Es vēlos minēt, ka Galileo un Eiropas tehniskās universitātes finansēšana ir prioritāri projekti mūsu konkurencei un ticamībai. 2007.-2013. gada finanšu perspektīva ir nepietiekama, lai finansētu šādas stratēģiski nozīmīgus projektus.

Vēl kāds temats ir Frontex aģentūra, kurai ir svarīga loma kā no humanitārā viedokļa tā politiskā. Eiropas Padome jūnijā vairakkārt atkārtoti uzsvēra vajadzību stiprināt Frontex, lai uzlabotu Savienības spēju pārvaldīt tās ārējās robežas.

Tā arī ir viena no prioritātēm, kuru Parlaments vairākos gadījumos izteica. Kā pierādījums tam, ir aicinājums paaugstināt par 30 miljoniem EUR Aģentūras darbību izmaksu apropriācijas saistības, kas nozīmē 127% palielinājumu provizoriskā budžeta projektā.

4. kategorijas asignēšana ir nepietiekama, lai sasniegtu mūsu mērķus un izpildītu mūsu solījumus kā globālam spēlētājam, jo īpaši, kā jau iepriekš šeit minēts, operācijām Kosovā un Palestīnā.

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka Savienības dalības apstiprinājums EXPO Zaragoza 2008 - Ūdens un ilgtspējas attīstība – ir pareizais lēmums un ir laba iespēja tuvināt Eiropas politikas Eiropas pilsoņiem, kas mums ir jādara.

  Samuli Pohjamo (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, Komisār, arī es vēlos vispirms pateikties referentam Kyösti Virrankoski par viņa lieliski sagatavoto budžetu. Viņš uzklausīja dažādās iesaistītās puses, kā arī pieņēma izskatīšanai reģionālās attīstības komitejas priekšlikumu. Referents, Itälä kungs, arī ir veicis ļoti labu darbu.

Ir svarīgi lai reģionālās attīstības apropriācijas paliktu adekvātā līmenī. Tai pat laikā, mums jānodrošina, ka reģionālās politikas parastā kārtība un administrācija tiek vienkāršota un izskaidrota kā Savienībā tā dalībvalstīs, tā, lai visas reģionālajai attīstībai paredzētās apropriācijas dalībvalstīs var izmantot daudz efektīvāk un saprātīgāk, lai samazinātu reģionālās atšķirības un īstenotu Lisabona stratēģiju.

Birokrātija, kas ir Savienības biedēklis, arī traucē reģionālās politikas īstenošanu. Pirmais jaunas plānošanas gads ir gandrīz noslēdzies un lielākā daļa programmu vēl joprojām nav apstiprinātas. Kā uzsvēra referents šī ir nopietna problēma. Tā kā Komisija un dalībvalstis slinko, projekts tiek uzsākts lēnām un pirmais plānošanas perioda gads būs problemātisku nepilnību gads. Komisijai pārējās programmas jāapstiprina bez kavējuma, tā lai budžetā uzkrātās apropriācijas varētu izmantot efektīvi un produktīvi un tā, lai jaunās programmas var uzsākt atbilstīgi.

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Paldies, priekšsēdētāja kungs un paldies arī jums, K. Virrankoski un V. Itälä. Ar šo budžetu Parlaments dubultos Frontex aģentūras budžetu līdz gandrīz 70 miljoniem Eiro. Šis pasākums runā pats par sevi, jo prioritāte, kādu Parlaments piešķir Frontex tagad ir skaidra visiem. 30 miljoni Eiro ir piešķirti Frontex operatīvajam budžetam, lai palielinātu tās misiju tajās jomās, ko visvairāk skar migrantu pieplūdums. Vienlaicīgi, priekšsēdētāja kungs, mēs esam novirzījuši 30 % Frontex administratīvā budžeta rezervēs, jo mēs vēlamies, lai aģentūra strādātu efektīvāk. Šīs rezerves izveidei ir trīs nosacījumi: pirmkārt, mēs vēlamies, lai Frontex direktors regulāri sazinātos ar mums, lai nostiprinātu Parlamenta kontroli pār aģentūru. Otrkārt, mēs vēlamies detalizētāku informāciju par Frontex darba programmu nākamajam gadam un tā kā komisārs F. Frattini, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pats paziņoja, ka no nākamā gada Frontex misija Vidusjūras reģiona valstīs būs pastāvīga, tad mēs sagaidām, ka aģentūrai piešķirs daudz vairāk līdzekļu nekā 10 miljonus Eiro, ko tā līdz šim atvēlēja piejūras valstu misijām. Treškārt, mēs vēlamies iegūt atjaunotu un reālu resursu, kuģu, lidmašīnu, helikopteru sarakstu, ko dalībvalstis ir gatavas atvēlēt Frontex misijām. Mēs nevēlamies fiktīvus sarakstus, kā tas bija šogad, kad dalībvalstis piekrita nodrošināt Frontex ar 21 lidmašīnu, 27 helikopteriem un 117 kuģiem, taču faktiski, kad misija bija jāīsteno, dalībvalstis apkaunojošā veidā ignorēja savus solījumus. Tādēļ mēs ceram, ka Frontex balstīsies uz atbilstošu sarakstu, uz kuru varēs paļauties. Paldies.

  Göran Färm (PSE). - (SV) Priekšsēdētāja kungs, referenti, dāmas un kungi, daudzi tagad brīnās, kādēļ Parlaments vēlas atkārtoti izskatīt ilgtermiņa budžetu. Vai mēs patiešām nespējam nodrošināt jaunas vajadzības, piemēram, Galileo, Eiropas Tehnoloģiju institūtu, EIT, ES darbu Kosovā un Palestīnā un tajā pašā laikā samazinām budžetu? Problēma ir tāda, ka budžeta griesti attiecas uz visu budžetu, taču, protams, ka arī attiecas uz katru atsevišķu budžeta kategoriju. Piemēram, lai izvairītos no tā, ka Galileo dēļ budžetu samazina citām pētījumu programmām, mēs pieprasām to, ko mēs saucam par nelielu atkārtotu izskatīšanu. Taču ievērojiet, ka tas notiek vispārējo noteikto griestu robežās. Mēs labāk vēlētos samazināt pārpalikumu lauksaimniecības budžetā, tas ir svarīgi. Attiecībā uz Palestīnu un ES darba izmaksām Kosovā, mēs vēlamies izmantot „elastības instrumentu”. Citādi mums ir jāatņem nauda darbam Āfrikā vai Latīņamerikā, un tas nebūtu saprātīgi.

ES stingrais budžeta modelis ir jāmaina. Taču es vēlos izteikties skaidri, es nevēlos pārkāpt kopējā budžeta robežas, vienīgi panākt lielāku elastīgumu budžeta robežu ietvaros, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Kā gan citādi nākotnē mēs, piemēram, risināsim klimata un enerģētikas politikas jautājumus? Turklāt es vēlos pieminēt vēl divas lietas. Pirmkārt, debates par Līgumu norāda uz līdzekļu palielināšanas nepieciešamību un ilgtermiņa perspektīvu ES centieniem attiecībā uz saziņu, dialogu un demokrātijas attīstību. Tad es mēģināju veikt izmaiņas Budžeta komitejas piešķirtajās kvotās šajā jomā. Es ceru, ka mēs visi tagad esam piekrituši agresīvākām investīcijām. Otrkārt, es vēlos pieminēt izmēģinājuma projektu, ko es pats uzsāku. Tas attiecas uz atbalstu kultūras un reliģijas iestāžu un pieminekļu atjaunošanai konfliktu skartajos rajonos. Pirmkārt, priekšlikums attiecas uz Balkāniem, taču tur gūto pieredzi ilgtermiņā varētu izmantot citos rajonos, kur izpostīti muzeji, sagrautas baznīcas un mošejas var izraisīt konfliktu, ko ES var palīdzēt novērst. Šādi rajoni varētu būt, piemēram, Palestīna, Afganistāna, Irāka un, iespējams, pat Tibeta. Šajā jomā es ceru uz deputātu sapratni un atbalstu. Paldies.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos pateikties referentiem K. Virrankoski un V. Itälä. Es pazīstu abus vīrus un es arī zinu, ka viņi atbalsta atklātību un pārskatāmību un vēlas sakārtot Eiropas Savienības ekonomiku balstoties uz ilgtspējību, kā tam pienākas būt. Ir labi turēt izdevumus stingros grožos un atzīt prasības veselā saprāta robežās. Īsumā es vēlos pievērst uzmanību dažiem jautājumiem, pirmais no kuriem ir izpēte un jauninājumi. Lai gan es zinu, ka lielā mērā tas ir dalībvalstu ziņā, vienalga Eiropas Savienībai vajadzētu atcerēties savu apņemšanos, piemēram, Lisabonas stratēģiju un tai ir jāievēro šādas apņemšanās, lai mēs varam novirzīt budžeta līdzekļus izpētei un jauninājumiem, radot jaunu pievienoto vērtību Eiropai.

Es esmu iepriecināts par pastiprinātu uzmanību Baltijas jūrai. Es uzskatu, ka šī uzmanība lielā mērā radās pateicoties referentiem. Ir labi saprast, kas ir Baltijas valstis un šie divi izmēģinājuma projekti ir labs sākums. Tā ir taisnība, ka mums ir nepieciešams sniegt lielāku ieguldījumu, taču šī ir laba vieta, kur to sākt darīt.

Treškārt, izstrādājot budžeta projektu ir svarīgi atcerēties ilgtspējīgas attīstības principus un Eiropas Savienības vērtības. Tā ir jārīkojas, piemēram, nosūtot līdzekļus trešajām valstīm un mēs esam iesaistījušies vairākos projektos, piemēram, Palestīnas autonomajā apgabalā. Mums ir nepieciešams pārliecināties, vai līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši un neveicina darbību, kas ir pretrunā ar demokrātiju, cilvēktiesībām un vārda brīvību, tas ir, Eiropas Savienības vērtībām. Veidam, kādā līdzekļi tiek tērēti un Eiropas Savienības vērtībām vienmēr ir jāiet roku rokā.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). - (RO) Šī gada sākumā mēs plānojām kopā ar Padomi apspriest pragmatisku un efektīvu budžetu, kas atbalstītu tādu politiku, kāda šobrīd Eiropas Savienībā ir nepieciešama.

Veicot budžeta grozījumus mēs esam ievērojami samazinājuši budžetu tām programmām, kas patērē nodokļu maksātāju naudu nesniedzot īstenu pievienoto vērtību. Budžeta samazināšana lauksaimniecības nozarei par 553,000,000 Eiro, kas sastāda 77 % no visiem budžeta samazinājumiem, skaidri atklāj vēl vienu Padomes nodomu pakāpeniski mazināt politiku, no kuras ir atkarīga jauno dalībvalstu visa ekonomikas sistēma. Es priecājos, ka Budžeta komiteja atkārtoti noteica līdzekļu apjomu, kas piešķirams lauksaimniecībai. Es arī ceru, ka Eiropas Komisija apstiprinās rīcības programmas un lauku rajonu attīstības programmas cik drīz vien iespējams.

Turklāt es vēlos runāt par budžeta piešķiršanas nozīmīgumu Eiropas Savienības jaunatnes politikai. Mēs piedāvājam budžeta palielināšanu par 9 % mūžizglītības programmām, sasniedzot 900,000,000 Eiro. Šīs programmas veicina Eiropas idejas izplatīšanu vairāk nekā jebkas cits. 90 % jauniešu Eiropas Savienība saistās ar iespējām ceļot, studēt un strādāt jebkurā vietā Eiropā. Šo jauniešu labā mums ir jādara kas vairāk. Viena no problēmām, ar ko viņi saskaras, ir niecīgais daudzums Eiropas stipendiju, īpaši attiecībā uz Erasmus programmu. Pateicoties Rumānijas un Bulgārijas pievienošanai Eiropas Savienībai, mēs esam palielinājuši pašreizējo budžetu par 100,000,000 Eiro. Neraugoties uz to, mums ir jāpārliecinās, ka lielākā daļa šo līdzekļu sasniedz katru studentu. Erasmus nevajadzētu nodrošināt papildu ienākumus studentiem, bet, tieši pretēji – galveno atbalstu tiem studentiem, kam ir maz finansiālu iespēju.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlos atgādināt Komisijai par tās trīspusējās sarunās, ka notika Jūlijā, izteikto apņemšanos nodrošināt atbilstošu darbavietu skaitu jaunajām dalībvalstīm. Šobrīd ļoti maz Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotāju ieņem vadošus amatus un, tieši pretēji, daudzi no viņiem ir noslēguši darba līgumus uz noteiktu laiku. Eiropas Savienības Personāla atlases birojam papildus piešķirtos līdzekļus vajadzētu izmantot efektīvi, lai cik drīz vien iespējams nodarbinātu jauno dalībvalstu iedzīvotājus pamatojoties uz nenoteikta laika darba līgumiem.

  Marusya Ivanova Lyubcheva (PSE). - (BG) Bulgārijas, vienas no jaunākajām ES dalībvalstīm, pārstāvim ir izaicinājums piedalīties 2008. gada budžeta pieņemšanā kā pilntiesīgam loceklim. Tas ir iespējams pateicoties paplašināšanās politikai, ko īsteno Eiropas Savienība un budžeta politikas atbalstam.

Es atbalstu ziņojumu un sveicu referentus un koordinatorus par panākto vienošanos attiecībā uz budžetu un tā izmaiņām. 2008. gada budžeta projekts tā Ilgtspējīgas izaugsmes daļā ar pievienošanos saistīto mērķu sasniegšanu padara iespējamu pat jaunākajām ES dalībvalstīm. Rīcības programmas Struktūrfondu ietvaros nodrošina darbaspēka augstu kvalitāti un kvalifikāciju, konkurētspēju, infrastruktūras uzlabojumus, transporta un vides risinājumu stiprināšanu, utt. Diemžēl līdzekļu tam visam nepietiek.

Es vēlos izteikt atbalstu arī maksājumu stratēģiskajai palielināšanai Struktūrfondiem un Sociālajam un kohēzijas fondam, jo tas šiem fondiem palīdzēs paplašināt rīcības programmas un palielinās to iespējas. Es arī atbalstu 30 % rezervi administratīvajiem izdevumiem, jo es uzskatu, ka tas ir veids, kā nodrošināt izdevumu efektivitāti un kontrolēt izdevumus.

2008. gada budžeta projekts arī aplūko jaunos reģionus, kas ir pievienojušies ES. Melnās jūras valstu reģionā tās ir Bulgārija un Rumānija, kas arī iezīmē Eiropas Savienības robežas. ES un dalībvalstu politikas mērķis ir pārveidot šo reģionu par drošu, stabilu un kaimiņvalstīm draudzīgu rajonu. Reģionam ir nepieciešama infrastruktūras uzlabošana, vairāk investīciju un atbilstoši vides aizsardzības pasākumi tā rūpniecības uzplaukuma un enerģētikas izejmateriālu transformācijas dēļ. Eiropas Savienībai ar tās politiku un finansējumu vajadzētu garantēt gan drošību videi, gan stabilu un drošu enerģijas piegādi Eiropai. Melnās jūras uzraudzības un attīstības pamata programma ir izmēģinājuma projekts, kuru, esmu pārliecināta, noteikti atbalstīs Eiropas Parlaments. Tas ir pareizais solis uz Melnās jūras reģiona valstu labu attīstību un šo valstu pilsoņu integrāciju ES dalībvalstu politikā.

  Margarita Starkevičiūtė (ALDE). – (LT) Es vēlos runāt par ES budžeta ietekmi uz vienkāršo Eiropas iedzīvotāju labklājību, daži no kuriem seko mūsu šodienas debatēm. Ļoti bieži mēs dzirdam, ka Eiropas Savienībai ir jāattīstās par pasaules viskonkurētspējīgāko ekonomikas savienību, un budžets var to sekmēt. Tomēr to vajag restrukturizēt, lai tā būtu efektīvāka un veicinātu zinātnisko izpēti un jauninājumus.

Diemžēl faktiski izrādījās, ka Eiropas Savienībai pat nav definīcijas, ko nozīmē zinātniskā izpēte. Dažādiem projektiem ir dažādi izdevumi, ko finansē atbilstoši izpētes un jauninājumu programmai.

Mēs nepārtraukti runājam par Eiropu un tās ietekmi pasaulē. Nesen paplašinātā Eiropas Savienība, kurā ir 27 dalībvalstis, spēj ieviest pasaules mēroga izmaiņas. Budžets paredz ievērojamus līdzekļus palīdzības sniegšanai trešajām valstīm. Taču saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas veikto izmeklēšanu šos līdzekļus bieži izmanto neefektīvi.

Tā iemesls ir tas, ka vairumā valstu, kam mēs piešķiram palīdzību, valda režīmi, kas nav demokrātiski. Cilvēktiesības netiek ievērotas un palīdzības projekti palīdz saujiņai cilvēku kļūt bagātākiem, nevis uzlabot vienkāršo ļaužu dzīves apstākļus.

Dāmas un kungi, tādēļ es vēlos jūs mudināt nodrošināt, ka mēs rīkojamies atbilstoši mūsu dokumentu noteikumiem, jo īpaši piešķirot palīdzības programmas saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu.

  Rolf Berend (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. Pirmkārt, paldies visai budžeta grupai par labi paveikto darbu. Lūdzu atļaujiet man izteikt dažas piezīmes paužot Reģionālās attīstības komitejas viedokli.

Savos aprēķinos Komisija izvērtēja nepieciešamību pēc finansējuma un saskaņā ar Starpiestāžu nolīguma pamata vērtībām un finansu perspektīvas rādītājiem, ņēma vērā iespējamo piemērošanu pašreizējā periodā. Tādējādi, loģiski, ka Struktūrfondu saistības 2008. gadā palielinās par 0.9 % un maksājumi par 3.2 %, kamēr Kohēzijas fondam nepieciešamie līdzekļi palielinās par 14.4 % saistību izpildei un par 36 % maksājumiem.

Tā kā Komisija faktiski ir vienīgā iestāde, kam ir neierobežota pieeja nepieciešamajai informācijai par kopējām finanšu vajadzībām, tad mūsu Komiteja vadījās pēc Komisijas priekšlikuma un vienprātīgi un nekavējoties laboja nepamatotos grozījumus, ko Padome bija veikusi budžeta projektā.

Papildus mūsu grozījumiem, mēs arī vienkāršojām administrēšanu un padarījām līdzekļu izmantošanu efektīvāku, jo īpaši pamatojoties uz Lisabonas un Gēteburgas mērķiem. Mēs pievērsām galveno uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem un tradicionālām nelielām uzņēmējdarbības nozarēm, piemēram, izpētei un attīstībai. Mēs arī uzskatījām, ka svarīgi ir īpaši pieminēt iniciatīvas JEREMIE un JESSICA, pieminēt divus no daudziem svarīgiem reģionālās politikas jautājumiem.

Mēs arī atbalstām Komisiju tās nākotnes demogrāfisko problēmu risināšanā Eiropā, jo īpaši ņemot vērā, ka dažos reģionos un pat visās dalībvalstīs iedzīvotāju novecošanās ir kļuvusi par lielu problēmu, jo dzimstības līmenis samazinās. Ģimenes vērtības ir jāveicina. Piemēram, palīdzot jaunām sievietēm līdzsvarot darba un privāto dzīvi. Tā ir nākotnes politika, kam ir jāatspoguļojas arī reģionālās politikas galvenajās jomās.

  Thijs Berman (PSE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa liek cerības uz solidaritāti – tas ir tas, ko mēs vēlamies. 2008. gada budžetā ir daži elementi, kas to pierāda. Tomēr ir nepieciešams modernāks budžets – tāds, kas balstās uz ekonomikas zināšanām un solidaritāti. Pēc Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas iniciatīvas Palestīnai un Kosovai ir jāsniedz lielāka finansiāla palīdzība. Tas ir būtiski, tomēr sarežģīti.

Ir arī citi jautājumi, kuros Eiropas Savienībai ir jāizrāda solidaritāte. Atbalsts ir nepieciešams Globālajam veselības fondam un manai iniciatīvai, lai uzlabotu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesību ievērošanu nabadzīgās valstīs, piemēram, mazinot nāves gadījumu skaitu dzemdībās un nosakot tiesības uz abortu. Tas atbalsta sieviešu emancipāciju, tādējādi veicinot nabadzīgo valstu attīstību.

Solidaritāte ir būtiska arī attiecībā uz ES budžeta reorganizāciju. Protams, ka labākais veids kā to izdarīt ir mazināt subsīdijas lauksaimniecībai, kas ir augstākā mērā iespējams tagad, kad cenas ir augstas. Eiropai ir jāinvestē jaunās tehnoloģijās un Galileo ir pierādījusi, ka būtu nepieciešams cits budžets. Mēs varam izdzīvot ar zemākām subsīdijām lauksaimniecībai, kamēr Galileo atbalsta palielinātu nodarbinātību un jauninājumus.

  Christofer Fjellner (PPE-DE). - (SV) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Viens no vissvarīgākajiem Parlamenta deputātu uzdevumiem ir budžeta pieņemšana katru gadu. Tā ir viena no nedaudzajām iespējām raidīt skaidru, kopēju paziņojumu par to, kāda veida Eiropu mēs Parlamentā vēlamies redzēt. Kopumā, es domāju, ka ir labi, ka arvien lielāks skaits deputātu redz, cik svarīgi ir taupīt ES līdzekļus, tomēr daudz kas vēl jādara. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs noteiktu pareizās prioritātes budžetā, bet darbs pie līdzekļu un to izmantošanas uzraudzīšanas ir tikpat svarīgs kā budžeta sadalījums pareiziem mērķiem. Ja mēs to darām šodien, tad es domāju, ka, diemžēl, daudzās jomās mēs redzam, ka līdzekļi drīzāk nodara ļaunumu, nekā sniedz labumu. Turklāt iestādēm ir jāattīsta ES grāmatvedības sistēma, lai būtu vieglāk saprast un kontrolēt līdzekļu plūsmu, tā, lai mēs varam redzēt gan pirms tam, gan pēc tam, kā līdzekļi tiek izmantoti patiesībā. Tas ir jautājums par pārskatāmību.

Es personīgi ceru, ka 2008. gada ES budžets raidīs skaidrāku signālus Eiropas Savienībai, kas nosaka par prioritāti, Eiropas Savienībai, kas koncentrējas tās galvenajam uzdevumam – radīt preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu apriti. Taču diemžēl šī gada budžeta projektā daudz kā trūkst. Es minēšu tikai dažus īsus piemērus: pabalsti zīdtārpiņu audzēšanai, biškopībai, kokvilnas audzēšanai, graudaugiem, vīģeskoku, kaņepju, riekstu, olīvu audzēšanai, rīsu kultivēšanai un tabakai. Eksporta subsīdijas graudaugiem, cukuram un vīnam. Kopumā šīs budžeta sadaļas pārsniedz 1 858 436 000 Eiro. Papildus tam, ka budžeta sadaļas, pēc manām domām, ir neticama Eiropas valstu nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, tās dara lielāku kaitējumu, nekā sniedz labumu. Tās ietekmē cilvēkus ārpus Eiropas Savienības robežām. Neraugoties uz to, es uzskatu, ka viens no visnopietnākajiem piemēriem ir ES eksporta palīdzība lauksaimniecībai, kur ES subsidē pati savu lauksaimniecības sektoru un tādējādi realizē preču un cenu dempingu nabadzīgo valstu tirgū. Tas padara nespēcīgu nabadzīgo valstu dabīgo konkurētspēju un ir nopietns šķērslis viņu ceļā uz labklājību. Mums kaut kas ir jādara saistībā ar šo. Nevis 2013. gadā, bet nākošgad. Paldies.

  Katerina Batzeli (PSE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt es vēlos sveikt Budžeta komitejas priekšsēdētāju, referentu un ēnu referentus ar to, ka šodien šajā Parlamentā iesniedza budžetu ar skaidri noteiktiem politiskiem mērķiem un skaidri noteiktus IKP griestus 0.98 %.

Es vēlos uzsvērt tikai divus jautājumus, kas attiecas gan uz šo Parlamentu, gan visām valstīm.

Eiropas Parlaments tā rezolūcijas 24. pantā uzsver Komisijas nepieciešamību cik ātri vien iespējams apstiprināt Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Struktūrfondu nacionālos rīcības plānus. Īpaši svarīgi ir noteikt pareizu periodu, īpaši pēc nesen plaši notikušajām dabas katastrofām Eiropas dienvidos, jo īpaši Grieķijā, kur ir ātri jānodrošina līdzekļi postījumu likvidēšanai.

Mans otrs jautājums ir par neseno krīzi graudaugu cenās, kas izraisīja apvērsumu graudaugu tirgū un ir mazinājis lauksaimniecības ienākumus. Tas ir novedis pie līdzekļu ietaupījumiem Kopienas budžetā. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka nekādos apstākļos šos ietaupījumus nevar novirzīt citām politikas jomām. Tiem ir jāpaliek KLP robežās un jāizmanto, lai novērstu krīzi, piemēram, lauksaimniecības jomā.

  Reimer Böge (PPE-DE), Budžeta komitejas priekšsēdētājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi. Budžeta komiteja iesaka pirmajā lasījumā plenārsēdē pieņemt 2008. gada budžetu 129.6 miljardu Eiro apjomā saistību izpildei un 124.2 miljardu Eiro maksājumiem, stingri ievērojot visus mūsu nolīgumus un saistības gan daudzgadu programmās, gan finanšu perspektīvā un es vēlos piebilst, stipri zem tiem griestiem, par ko mēs vienojāmies šajā daudzgadu plānā, budžeta disciplīnas noskaņojumā un vienlaicīgi saistībā ar piedāvājumu Padomei atrisināt pašreizējos jautājumus, piemēram, Galileo un ārpolitikas un drošības politikas ilgtspējības finansēšanu. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību referentiem V. Itälä un K. Virrankoski, kas kopā ar koordinatoriem un darbiniekiem paveica lielisku darbu, gatavojoties pirmajam lasījumam.

Pirmkārt, Parlamenta budžets. Starp Budžeta komitejas balsojumu un plenārsēdes balsojumu notika saskaņošanas process konsultējoties ar šo Parlamentu un cieši līdzdarbojoties administrācijai. Šī procesa laikā mēs spējām saprātīgi un apmierinoši atrisināt vairākas pretrunīgas nostājas. Tomēr es vēlos piebilst, ka Parlamenta birojam un administrācijai ir jābūt gatavai saņemt jautājumus un kritiku no Budžeta komitejas, jo tā ir mūsu darba daļa. Konflikta daļu, ko mēs apspriežam katru gadu, varējām atrisināt nosakot divu vai trīs nedēļu ilgu galējo termiņu starp administratīvā priekšlikuma par Parlamenta budžetu iesniegšanu un biroja lēmumu, lai varētu uzklausīt grupas procesa sākumā, nevis procedūras beigās.

Komisār, jūsu 17. oktobra vēstulē jūs atkal izklāstījāt budžeta piemērošanu līdz septembra beigām. Jūs norādījāt uz pozitīvajām pusēm un grūtībām un gadījumiem, kad dažas programmas, iespējams, ir piemērotas novēloti un kad pati Komisija ir uzņēmusies pārāk lielu vadību attiecībā uz citiem dalībvalstu jautājumiem. Tomēr kopumā ziņojumā atspoguļojās, ka piemērošana ir uzlabojusies kopš maija ziņojuma. Ja Komisija tagad vēlas palikt uzticama, tā vairs nevar ilgāk uzstāt, ka novēlota piemērošana vai citas grūtības 2008. gadā attaisno kavētus maksājumus vai neizpildītas saistības piemērojot 2008. gada budžetu.

Šodien mēs varam teikt, ka panākot vienošanos starp aģentūru iestādēm, sākot ar Vācijas prezidentūru un beidzot ar Portugāles prezidentūru un pateicoties lieliskajam darbam, ko paveica mūsu referente Jutta Haug aģentūru attīstība ir stabili atjaunota, lai nākotnē nevienu aģentūru nedibinātu bez atbilstošas izdevumu un iegūto labumu analīzes un bez noskaidrošanas, vai šie izdevumi nodrošina jebkādu pievienoto vērtību. Tādēļ tas ir jāietver uzvedības kodeksā, par ko vienojas izpildaģentūras. Komisār, man ir jāsaka, ka šogad mēs ļoti atturīgi izmantojām Komisijas administratīvo budžetu, taču tā tam nav jānotiek katru gadu. Tomē personāla pozīciju, novērošanas, attīstības novērtēšana ir jāveic ļoti pārskatāmi, godīgi un nepārspīlējot. Tas mums paliek darba kārtībā.

Priekšsēdētāja kungs, mēs esam ieņēmuši ļoti skaidru nostāju par Galileo. Kad mēs šorīt runājām par Reformas līgumu un to stingri atbalstījām, tad nākotnē to sauks par Kopienas metodi. Ja dalībvalstis uzskata, ka tās var paļauties uz finansējuma jucekli vai finansējumu ārpus Kopienas budžeta, tad, ņemot vērā šo attīstību Eiropā, tas ir vienkārši absurdi un nejēdzīgi.

Otrkārt, es vēlos runāt par Kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansējumu. Bez Parlamenta Kopējā ārpolitika un drošības politika jau būtu bankrotējusi, jo mums ir jārēķinās ar aptuveni 90 miljoniem Eiro atbilstoši Valstu vadītāju vai valdību 2005. gada decembra lēmumam. Kad es tagad dzirdu, ka mums varbūt vajadzēs pārsniegt to, ko Padome un Komisija mums ierosināja, iekļaujot arī Palestīnu un Kosovu, tad mēs esam gatavi rast risinājumu. Acīmredzot mums arī būs jārunā par elastības instrumentu pamatojoties uz balsojumu. Tas arī attiecas uz Parlamenta interešu turpmāku atzīšanu, uz ko ļoti, un kas ir pareizi, aicina Attīstības komiteja.

Prezidentūrai ir jāsaprot, ka Parlaments var lemt par visu, izņemot Galileo un Kopējo ārpolitikas un drošības politiku. Tādēļ mans steidzams ieteikums ir tāds, ka Padomei ir jāpiešķir pietiekamas pilnvaras, lai mēs varam balstīt gan Galileo, gan Ārpolitiku un drošības politiku uz stingriem pamatiem, cerams, ne tikai 2008. gadā. Ja tas netiks sasniegts, tad mums visiem būs turpmākas sēdes 2008. gada budžeta izmantošanas laikā. Durvis ir atvērtas visām sarunām, taču mēs ceram sagaidīt skaidru signālu no Padomes, ka tā rīkosies attiecībā uz šiem diviem galvenajiem jautājumiem. Jebkurā gadījumā, šis Parlaments uzskata, ka 2008. gadam tiks pieņemts budžets.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2007. gada 25. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Neena Gill (PSE), rakstiski. – Mums ir jāparāda Eiropas nodokļu maksātājam, ka ES budžetam ir vērtība naudas izteiksmē un ka tas nozīmē saprātīgu finanšu vadību. Tādēļ Parlamenta deputātu ikmēneša braucieni uz Strasbūru ir pilnīgā pretrunā tam, īpaši, ja mēs padomājam par klimata pārmaiņām. Lai gan es atzinīgi vērtēju V. Itälä ziņojumā rodamos komentārus par zaļāku transporta izmantošanu, tie tik tikko pieskaras šai problēmai. Mums ir steidzami jārīkojas kā pionieriem un jārāda īstens piemērs.

Attiecībā uz K. Virrankoski ziņojumu es esmu sarūgtināta par finansējuma līmeni nabadzības mazināšanas programmām visnabadzīgākajos reģionos, tostarp Āzijā. Ja ES ir jābūt uzticamai lielvarai, tad tai ir jāpiešķir līdzekļi tam, kam tas nepieciešams.

Lai gan es atzinīgi vērtēju atbalstu Palestīnai un Afganistānai, runājot par pēdējo ES stratēģijai ir nepieciešama lielāka sadarbība ar kaimiņos esošām valstīm Indiju un Pakistānu, lai panāktu ilgtermiņa veiksmi. Turklāt es paužu nožēlu par priekšlikumu samazināt līdzekļus Kopējai ārpolitikai un drošības politikai, īpaši Kosovā. To nevajadzētu atlikt vai mazināt finansējumu.

Visbeidzot, es atbalstu uzsvaru uz Lisabonas darba kārtību, saskaņā ar ko jāveido darbavietas un jāpaaugstina kvalifikācija. Šīs iniciatīvas patiešām sniegs ES pievienoto vērtību Anglijas vidienes ļaudīm, kurus es pārstāvu.

(Sēdi uz laiku pārtrauca)

SĒDI VADA: DIANA WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece