Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2131(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0301/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0301/2007

Debates :

PV 25/10/2007 - 2
CRE 25/10/2007 - 2

Balsojumi :

PV 25/10/2007 - 7.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0487

Debates
Ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

2. Eiropas ombuda darbība 2006. gadā (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais jautājums ir Lūgumrakstu komitejas vārdā sagatavotais Luciana Sbarbati ziņojums par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2006. gadā (2007/2131(INI) (A6-0301/2007).

Mēs esam iepriecināti šajā rītā uzņemt ombudu un komisāri M. Wallström.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties godājamajiem deputātiem par šo iespēju vērsties pie Parlamenta saistībā ar manu gada ziņojumu par 2006. gadu. Es arī vēlētos pateikties referentei L. Sbarbati un Lūgumrakstu komitejai par viņu teicamo ziņojumu.

Manā ziņojumā ir atzīmēts progress attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, labas pārvaldības veicināšanu un informācijas sniegšanu par ombuda lomu. 2006. gadā es saņēmu 3 830 sūdzības. Tas nozīmē, ka sūdzību kopējais skaits ir stabilizējies aptuveni tajā līmenī, kas tika sasniegts pēc 2004. gada pieauguma par 53 %.

Es esmu gandarīts informēt jūs, ka to sūdzību, kas saistītas ar mandātu, attiecība ir kļuvusi lielāka. Tas nozīmē, ka pilsoņi kļūst labāk informēti gan par manu mandātu, gan par manu valstu un reģionālo kolēģu mandātiem Eiropas ombudu tīklā, kas tādējādi ir atbilstīgi nostiprinājies, sniedzot labumu visām iesaistītajām pusēm.

Kopējais 2006. gadā veikto izmeklēšanu skaits bija 586. 66 % no tām attiecās uz Komisiju. Ņemot vērā, ka Komisija ir ES iestāde, ar kuru pilsoņiem ir vislielākais pamats būt materiālās saistībās, ir normāli, kas tai ir jābūt galvenajam izmeklēšanu mērķim.

2006. gada laikā tika pieņemti 250  lēmumi par izmeklēšanas izbeigšanu. 95 gadījumos izmeklēšana neatklāja nekādas pārvaldības kļūdas. Šāds spriedums ne vienmēr ir negatīvs sūdzības iesniedzējam, kurš vismaz ir saņēmis pilnīgu izskaidrojumu no attiecīgās iestādes. Pat ja nav atklātas kļūdas pārvaldē, es varu identificēt iespējas, lai uzlabotu iestāžu veiktās pārvaldes darbu. Ja tā ir, es to iestādēm norādu papildu aizrādījumā.

Daudzu manu izmeklēšanu rezultātā ir panākts abpusēji izdevīgs iznākums, kas apmierina gan sūdzības iesniedzēju, gan iestādi, par kuru iesniegta sūdzība. 2006. gada laikā 64 lietas attiecīgā iestāde atrisināja par labu sūdzības iesniedzējam.

Ikreiz, kad atrodu pārvaldes kļūdas, ja iespējams, es mēģinu panākt mierizlīgumu. 2006. gadā tika panākti trīs mierizlīgumi, un gada beigās attiecīgā iestāde izskatīja vēl 27 šāda risinājuma priekšlikumus.

Ja mierizlīgums nav iespējams, es slēdzu lietu ar kritisku aizrādījumu vai arī sagatavoju ieteikuma projektu. Kritisks aizrādījums ir piemērots, ja attiecīgā iestāde vairs nespēj novērst kļūdu pārvaldē. Es vēlos uzsvērt, ka kritikas mērķis ir būt konstruktīvai, lai palīdzētu novērst līdzīgas kļūdas pārvaldē turpmāk. 2006. gadā šādā veidā es slēdzu 41 izmeklēšanas gadījumu.

Lai labāk pārraudzītu manas kritikas un padomu ietekmi, šogad esmu uzsācis pētījumu par visu kritisko aizrādījumu, kas izteikti 2006. gadā, turpmākiem pasākumiem, kā arī par 38 gadījumiem ar turpmāku aizrādījumu, kas izdarīta tā paša gada laikā. Šo pētījumu rezultātiem būtu jāsniedz turpmāks pamudinājums attiecīgajām iestādēm uzlabot to praksi un attīstīt pilsoņiem sniegta pakalpojuma kultūru.

Gadījumos, kad joprojām ir iespējams novērst kļūdu pārvaldē, es parasti iestādei nosūtu ieteikuma projektu, un tai ir jāatbild ar detalizētu atzinumu. 2006. gada laikā tika sagatavoti 13 ieteikuma projekti.

Ja iestāde uz ieteikuma projektu neatbild apmierinoši, es varu nosūtīt īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam. 2006. gadā tika sagatavoti divi īpašie ziņojumi. Pirmais bija saistīts ar Padomes atbildību par valodu izvēli tās prezidentūru tīmekļa vietnēs. Otrajā tika aicināts Komisijai atbilstīgi izskatīt sūdzību par pārkāpumu saistībā ar sporta pasākumu derību pakalpojumiem. Es priecājos ziņot, ka Komisija uz šo ziņojumu reaģēja ātri un pozitīvi.

Gada ziņojuma jauna iezīme, kuru vēlos uzsvērt, lai atbalstītu un veicinātu labu pārvaldību, ir saistīta ar to, ko es dēvēju par iestāžu labas prakses „zvaigznēm”, kuras esmu atklājis savu izmeklēšanu laikā.

Tagad es vēlētos pieminēt dažas citas aktivitātes, kuras esmu uzsācis 2006. gada laikā, lai nodrošinātu labāko iespējamo pakalpojumu pilsoņiem.

Pirmkārt, es parakstīju saprašanās memorandu ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Mūsu vienošanās mērķis ir nodrošināt tādu sūdzību konsekventu izskatīšanu, kas attiecas uz jautājumiem par datu aizsardzību, kā arī novērst nevajadzīgu dublēšanos.

Šī vienošanās man ļauj izmantot EDAU pieredzi, apspriežoties ar viņu gadījumos, kad Datu aizsardzības regulas teksts un pašreizējā tiesu prakse pieļauj atšķirīgu interpretāciju. Tas jau ir izrādījies kā noderīgs mehānisms, kad es risinu lietas, kurās ir nepieciešams saskaņot juridiskās tiesības piekļūt dokumentiem ar tiesībām uz privātumu.

Es arī parakstīju vienošanos ar Spānijas valdību, lai ļautu pilsoņiem iesniegt sūdzības Eiropas ombudam jebkurā no Spānijas pārējām oficiālajām valodām. Tādā veidā es saskaņoju savu darbību ar Padomes 2005. gada jūnija secinājumiem, kas paredz šo valodu izmantošanu, lai atvieglotu Spānijas pilsoņu sakarus ar ES iestādēm.

Godātie deputāti, es esmu pateicīgs par atbalstu Eiropas ombuda darbam, kas ir pausts L. Sbarbati ziņojumā, un es vēlētos informēt Parlamentu, ka jau esmu iesaistījies sagatavošanās darbos saprašanās memorandam ar Eiropas Investīciju banku.

Ņemot vērā, ka ES tiesību aktu īstenošana lielā mērā ir dalībvalstu administrāciju atbildība, es turpināšu attīstīt sadarbību ar Eiropas ombudu tīkla palīdzību. Es ar prieku jūs informēju, ka šī tīkla sestā sanāksme notika pagājušajā nedēļā šajā pašā ēkā. Šīs veiksmīgās sanāksmes beigās mēs vienprātīgi pieņēmām paziņojumu, kura mērķis ir padarīt labāk zināmu valstu un reģionālo ombudu darbības ES dimensiju un izskaidrot viņu sniegto pakalpojumu iedzīvotājiem, kuri iesniedz sūdzības par jautājumiem, kas attiecas uz ES tiesību aktu piemērošanas jomu.

Es uzskatu, ka ombudu brīvprātīga sadarbība, kas tagad ir izkristalizējusies šajā paziņojumā, var dot svarīgu un augošu ieguldījumu Eiropas Savienības spējā sniegt konkrētus rezultātus, nodrošinot, lai pilsoņi var izmantot savas tiesības kā ikdienas realitāti un lai problēmas tiek risinātas veidos, kas ir tuvi iedzīvotājiem.

Eiropas ombuda institūcija tika izveidota, lai palīdzētu satuvināt Savienību ar pilsoņiem un piešķirtu ES administrācijai “cilvēcisku seju”. Mūsu institūcijas galvenais aspekts ir tas, ka ombuds ir persona, kura sazinās ar pilsoņiem personiski, kura izskata to lietas un kura cenšas risināt iedzīvotāju problēmas un sūdzības.

Katra no šīm “mikrokomunikācijām” ir iespēja radīt uzticēšanos starp iedzīvotājiem un iestādēm. Lai sasniegtu šo mērķi, es turpināšu veicināt konstruktīvu dialogu ar iestādēm un pievērst to uzmanību problēmām, lai tās varētu uzlabot savu darbību.

Veids, kādā valsts pārvalde reaģē uz sūdzībām ir galvenā mēraukla tam, cik lielā mērā tā ir vērsta uz iedzīvotājiem. Kaut arī daudzās jomās ir panākts progress, diemžēl 2006. gadā ir palielinājusies to lietu attiecība, kuras man bija jānoslēdz ar kritisku aizrādījumu.

Tas būtu jāņem vērā ikvienam, kurš vēlas labākas attiecības starp ES un tās pilsoņiem. Sūdzības piedāvā iespēju novērst nepilnības un parādīt, ka attiecīgajai iestādei ir nopietna attieksme pret pilsoņu pamattiesību uz labu pārvaldību ievērošanu.

Es neesmu drošs, vai pilsoņi var viegli saskaņot iestāžu bieži paustos paziņojumus par savu vēlmi “pietuvināties pilsoņiem” un par “lielāku atvērtību” ar to, ka tās pašas iestādes bieži nespēj izmantot ombuda piedāvātās iespējas, lai uzlabotu attiecības un palielinātu pārredzamību. Tomēr mani pozitīvi iedrošina vairākas norādes, ka šī 2007. gada laikā ir redzama lielāka vēlēšanās izmantot manu izmeklēšanu gaitā rastās iespējas, lai atrisinātu sūdzības.

Šāda sadarbība ir būtiska, jo ombuds nevar gūt panākumus viens pats. Augstas kvalitātes administrācijas nodrošināšana ir uzdevums, kas ir jārisina kopīgi ar ES iestādēm. Solījumu pildīšana, pareizu pārsūdzības mehānismu nodrošinājums, mācīšanās no kļūdām, atklāta darbība un publiskas pārbaudes pieļaušana — tie ir vissvarīgākie „līdzekļi”, lai veidotu uzticību.

Tāpat Eiropas ombudam ir saskaņotā un sistemātiskā veidā jāstrādā ar valstu un reģionālajiem kolēģiem, lai nodrošinātu, ka pilsoņu tiesības tiek ievērotas visā Savienībā. Visbeidzot, ombudam ir jāturpina vērsties pie iedzīvotājiem, lai tie varētu uzzināt par viņa pakalpojumiem.

Ar Parlamenta atbalstu un ieteikumiem es turpināšu censties strādāt, pamatojoties uz pašreiz sasniegto, lai patiešām izpildītu savu institucionālo mandātu satuvināt Savienību ar pilsoņiem un piešķirt ES administrācijai „cilvēcisku seju”.

 
  
MPphoto
 
 

  Luciana Sbarbati (ALDE), referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties ombudam par viņa lielisko darbu, ko apstiprina šis konkrētais ziņojums. Es arī vēlētos pateikties Komisijas juridiskajiem dienestiem un visiem maniem Parlamenta kolēģiem komitejā, jo īpaši „ēnu” referentam M. Mavrommatis, par sadarbību.

Pilsonim sniegtā pakalpojuma kultūru, kas ir galvenokārt veidota, lai nodrošinātu augstu kvalitāti, pārredzamību, pieejamību, ātrumu un sadarboties gatavu valsts administrāciju, Kopienas līmenī ir veicinājušas un stiprinājušas Lūgumrakstu komitejas un ombuda kopējās pūles, un to pirmās izpausmes var saistīt ar 2001. gada 6. septembra lēmumu, kad šajā datumā Eiropas Parlaments pieņēma Labas administratīvās prakses kodeksu, ko bija ierosinājis Eiropas ombuds.

Turklāt Māstrihtas līgums radīja kvalitatīvu lēcienu Eiropas pilsoņu tiesībās, piedāvājot pilsoņiem iespēju iesniegt lūgumrakstus parlamentārai iestādei, kas paliek vienīgais šķīrējtiesnesis, vai vērsties kādā vairāk specializētā iestādē, kas, darbojoties ārpus tiesas, ievēro procedūru, neizslēdzot parlamentāru iejaukšanos, ja Kopienas iestāde, kas ir atbildīga par administratīvas kļūdas pieļaušanu, neizrāda vēlēšanos sadarboties.

Es nerunāšu par statistiku, jo ombuds jau par to runāja, un tā ir izklāstīta ziņojumā. Pārvaldes kļūdu gadījumi pašlaik ir saistīti ar pārredzamības trūkumu, informācijas atteikumu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, juridiskām kļūdām un nespēju nodrošināt Līguma saistību izpildi, jo īpaši attiecībā uz Komisiju.

Ombuda lēmumi nav juridiski saistoši, taču drošības pasākumi, ko sniedz viņa darbība, palīdz stiprināt viņa pārliecināšanas spējas. Viņu aktīvi atbalsta Lūgumrakstu komiteja, kuras sanāksmes viņš ir apmeklējis četras reizes 2006. gadā, un viņš sadarbojas ar Eiropas ombudu tīklu, kas ir jāuzlabo un jāpaplašina. Piemēram, Itālijā vēl nav valsts ombuda.

Tomēr ir jāuzsver, ka par galīgiem lēmumiem ir savstarpēji jāpaziņo reālā laikā, lai izvairītos no konfliktiem par ombuda un Lūgumrakstu komitejas kompetenci.

Ziņojumā lēmumi par pabeigtām izmeklēšanām 2006. gadā ir iedalīti vairākās kategorijās: atklātības trūkums no Kopienas iestāžu un amatpersonu puses (25 % no izmeklēšanām), Komisijas kā Līguma garantētājas loma attiecībā uz procedūrām saskaņā ar 226. pantu, līgumu pārvaldība, atlīdzības un piešķīrumi, kā arī Kopienas iestāžu darbinieku pieņemšana darbā un vadība.

Procedūras bieži beidzas ar kritiskiem aizrādījumiem, kas ir veids, kā novērst līdzīgu gadījumu turpmāku pārvaldes kļūdu atkārtošanos gadījumos, kad būtu nepiemēroti sagatavot ieteikumu. Ombuds ir sniedzis vairākus piemērus, un tos brīvā brīdī var izlasīt šajā ziņojumā.

Šajā saistībā Lūgumrakstu komiteja aicina ombudu veikt detalizētu pētījumu par to kritisko aizrādījumu ietekmi, kas veikti izmeklēšanu laikā 2006. gadā. Ar to, ka iestādēm ir labas administratīvās prakses kodeksi, bieži nepietiek, lai garantētu patiesas pakalpojuma kultūras izveidi.

Ziņojumā ir arī parādīts, ka joprojām ir vairākas pelēkās zonas saistībā ar Komisiju, kura nepareizi izmanto savu rīcības brīvību un neveic tūlītēju darbību pirms tiesvedības uzsākšanas, kā ieganstu izmantojot politiskus apsvērumus. Attiecībā uz līgumiem un personāla vadību dažas no ombuda pēc paša iniciatīvas uzsāktajām izmeklēšanām rāda viņa spējas nodrošināt efektīvus līdzekļus, lai stimulētu pārvaldes iestāžu virzību uz pašregulējumu — saprātīgs princips, kas ir jāizmanto biežāk.

Tomēr Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka ar nepārtraukta un konstruktīva dialoga palīdzību ir jānovērš saskaņotības trūkumu laika un uzskatu ziņā attiecībā uz to, kā vienu un to pašu lietu risina ombuds un Eiropas Parlaments.

Lūgumrakstu komiteja ir arī nosūtījusi ombudam īpašu uzaicinājumu izmeklēt sistēmas, ko izmanto EPAB, arī lai aizsargātu kandidātu, jo īpaši jauno kandidātu, tiesības Eiropas Parlamenta konkursu procedūrās, kā arī veiktu izmeklēšanu saistībā ar iespējamu diskrimināciju, par ko ziņots Briseles Eiropas skolā.

Šī gada ziņojumā, priekšsēdētājas kundze, galvenā uzmanība ir pievērsta ombuda nozīmei kā galvenajai figūrai Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē. Viņš ir būtisks starpnieks pilsoņu attiecībās ar valsts iestādēm. Viņa efektīvā darbība uzsver atšķirību starp labu un sliktu pārvaldību, piedāvājot ieteikumus saistībā ar kļūdu atzīšanu un meklējot apmierinošus risinājumus sūdzību iesniedzējiem, kas varētu pārveidot sliktu rīcību labā.

Šajā nolūkā būtu noderīgi, ja ombuds sagatavotu labākās administratīvās prakses sarakstu, ietverot ne vien labākos, bet arī mazāk slavējamus paraugus. Viens no galvenajiem principiem, kas vienmēr ir jāuzsver, ir visu Eiropas pilsoņu demokrātiska vienlīdzība bez jebkādas atšķirības vai diskriminācijas tautības vai valodas dēļ; tas ir kaut kas tāds, uz ko ombuds var paļauties savos turpmākajos centienos, lai pārbaudītu un aizsargātu valodu vienlīdzību.

Lūgumrakstu komiteja atbalsta procedūru paātrināšanu, lai nodrošinātu ombuda gada ziņojuma ātrāku izskatīšanu, un tā arī atbalsta statūtu grozīšanu, ja grozījumi vienkārši paredz ombuda pilnvaru kvalitatīvu paplašināšanu, neietekmējot viņa kompetenču būtību vai visu viņa lēmumu nesaistošo ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze, Komisijai ir “jāuzņemas galvenā loma pakalpojumu sniegšanas kultūras veicināšanā”. Kad ombuds to norādīja sava gada ziņojuma ievadā, es nevarēju nepiekrist. Eiropas Savienībai ir jābūt tuvāk tās pilsoņiem, tai ir labāk jāpaskaidro, jāuzklausa un jāsagatavo laba politika. Lai to sasniegtu, visaugstākās kvalitātes valsts pārvalde ir tā vajadzīgs nosacījums. Tikpat svarīga mūsu kopējiem panākumiem ir labi nodrošināta uzraudzības iestāde, lai pārraudzītu mūsu progresu. Ombuds darbojas kā ārējs kontroles mehānisms Eiropas Savienības iestāžu un struktūrvienību pareizai un atbildīgai pārvaldei.

Tādēļ es ļoti atzinīgi vērtēju ombuda gada ziņojumu par 2006. gadu un vēlos uzsvērt, ka Komisijas un ombuda attiecības ir ļoti pozitīvas. Piemēram, 2006. gadā par 20 % samazinājās ar Komisiju saistīto uzsākto izmeklēšanu skaits attiecībā pret 2005. un 2004. gadu, un mēs biežāk atzīstam mūsu kļūdas un atvainojamies. Mēs mēģinām atrast apmierinošus risinājumus sūdzību iesniedzējiem, tāpat kā mēs veicam turpmākus pasākumus ombuda kritiskajiem aizrādījumiem un ieteikuma projektiem.

Es arī atzinīgi vērtēju L. Sbarbati ļoti svarīgo ziņojumu un tajā paustos konstruktīvos priekšlikumus. Tāpat, kā es piekrītu ombuda aicinājumam pēc pakalpojumu sniegšanas kultūras, es piekrītu L. Sbarbati aicinājumam pēc vajadzīgajiem budžeta un cilvēkresursiem. Mūs vērtē pēc mūsu darbiem, nevis vārdiem, tāpēc mums ir patiešām jānodrošina, lai pilsoņi saņem laicīgas un saturīgas atbildes, kā L. Sbarbati norāda savā ziņojumā.

Ļaujiet man sniegt īsus komentārus par dažiem konkrētiem punktiem ziņojumā. Pirmkārt, Komisija atzinīgi vērtē ombuda iniciatīvu sagatavot sarakstu ar “zvaigžņu” piemēriem, sniedzot labas prakses paraugus. Mēs arī atzinīgi vērtējam šo iniciatīvu sagatavot pētījumu par Komisijas un citu iestāžu un struktūrvienību veiktajiem turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz kritiskajiem aizrādījumiem un papildu piezīmēm. Es ceru, ka tas var veicināt prakses uzlabošanu, sniedzot labumu pilsoņiem.

Otrkārt, attiecībā uz Lūgumrakstu komitejas un ombuda darbības un pilnvaru iespējamo pārklāšanos, Komisija atkārtoti norāda savu vēlmi strādāt ar šīm divām iestādēm saskaņā ar to attiecīgo kompetenci, kā arī to, ka šīs kompetences noteikšana neattiecas uz Komisijas kompetenci.

Treškārt, Parlaments ir pieprasījis, lai Komisija pareizi izmanto savu rīcības brīvību saskaņā ar 226. pantu par pārkāpumu procedūrām. Protams, mums būtu jāizvairās no aizkavējumiem vai bezdarbības, un tieši tādēļ Komisija nesen ir pieņēmusi paziņojumu par Kopienas tiesību aktu īstenošanu, un mēs noteicām mērķtiecīgākus preventīvos pasākumus, uzlabotu informācijas sniegšanu un problēmu risināšanu. Īsumā, šī ir bijusi Komisijas jaunā apņemšanās: censties panākt pārkāpumu gadījumu efektīvāku pārvaldību un lielāku pārredzamību.

Saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, kā jūs zināt, pašlaik notiek šīs regulas pārskatīšana, un ombuda ieguldījums apspriedēs ir vērtēts ļoti atzinīgi. Tikai pirms dažām nedēļām mums bija sanāksme ar Iestāžu komiteju par publisku piekļuvi dokumentiem, kuras priekšsēdētāja bija priekšsēdētājas vietniece D. Wallis, un es vēlos viņai pateikties par šī jautājumu par publisku piekļuvi dokumentiem ļoti konstruktīvu turpināšanu.

Mans priekšpēdējais jautājums ir saistīts ar ombuda statūtiem. Tas tiek skatīts atšķirīgā kontekstā, taču, tā kā tas ir minēts ziņojumā, es tikai vēlējos jums apliecināt, ka Komisija cieši uzrauga notikumus un ka pašlaik tiek veidoti kontakti starp Komisiju un ombudu dažādos hierarhijas līmeņos. Es vēlos, lai šis jautājums attīstās ciešā sadarbībā starp Padomi, Parlamentu un Komisiju.

Visbeidzot, saistībā ar ombuda saziņas stratēģiju un Eiropas ombudu tīklu, mums ir jādalās pieredzē un administratīvajā praksē. Mums ir jāveido sabiedrības izpratne un jāsatuvina pilsoņi ar ES. Ombudam šajā procesā ir ļoti liela nozīme, tāpat kā Eiropas Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai. Tas ir svarīgi man un visai Komisijai, un jūs varat būt droši, ka mēs darīsim pilnīgi visu iespējamo, lai sadarbotos un atrastu labus un tālredzīgus risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Manolis Mavrommatis, PPE-DE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ļaujiet vispirms pateikties un apsveikt L. Sbarbati, referenti par gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2006. gadā. Es arī vēlētos pateikties mūsu komitejas sekretariātam par tā sniegto palīdzību L. Sbarbati ziņojuma sagatavošanā, kā arī Eiropas Ombudam N. Diamandouros par viņa gada ziņojuma par 2006. gadu ātru iesniegšanu un par viņa turpmāko sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju.

Ombuds ir neatkarīga institūcija un ES administrācijas kontroles mehānisms. Tomēr par spīti visiem N. Diamandouros veiktajiem pasākumiem, lai informētu sabiedrību, attiecībā uz Eiropas ombuda jurisdikciju joprojām valda neskaidrība. Tāpēc mums ir jāturpina censties un informēt sabiedrība, saņemot pienācīgu finansiālu atbalstu no ES. Šī iemesla dēļ mēs, Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrātu grupa, atkal esam iesnieguši attiecīgu grozījumu, kurā aicināts nodrošināt vēl lielāku plašsaziņas līdzekļu dalību, publicējot Eiropas ombuda darbus.

Kā ēnu referents es esmu centies dot ieguldījumu ziņojumā par Eiropas ombuda darbību ar grozījumiem, ko esmu iesniedzis un atbalstījis. Tieši ar šo grozījumu pieņemšanu mēs vēlējāmies redzēt progresu šādās Eiropas ombuda darbības jomās:

pirmkārt, Eiropas ombuds tika aicināts turpināt viņa izmeklēšanu saistībā ar trešā pīlāra jautājumiem.

Otrkārt, ziņojumi saistībā ar Eiropas ombudu ir nekavējoties jāiztulko visās oficiālajās ES valodās, jo īpaši Eiropas ombuda gada ziņojuma gadījumā.

Treškārt, lai panāktu vēlamos rezultātus, Eiropas ombudam ir jāuztur labas attiecības ar Lūgumrakstu komitejas locekļiem un jāsadarbojas ar tiem.

Visbeidzot, tiek aicināts paplašināt Eiropas ombudu tīklu un uzņemt tajā specializētus ombudus, piemēram, tos, kuri risina jautājumus, kas saistīti ar nepilngadīgo tiesībām, ģimenes problēmām, personas datu aizsardzību un ieslodzīto vai pacientu tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandra Dobolyi, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos iesākumā pateikties N. Diamandouros un M. Wallström par saviem izklāstiem, un L. Sbarbati par viņas teicamo ziņojumu.

Tikko pieņemtais Lisabonas līgums atver durvis Eiropas Savienības izejai no ilgstoša posma, kurā tika apturēta tās efektīvas darbības spēja tās pilsoņu vārdā. Mums ir sen vajadzīga institucionāla sistēma, kas darbojas efektīvāk, taču tā arī atver durvis tik daudz kam vairāk.

Es atzinīgi vērtēju iestāžu priekšsēdētāju hartas svinīgo pasludināšanu, kas notiks 12. decembrī. Pamattiesību hartas iekļaušana kā daļa no Eiropas Savienības tiesiskās kārtības ļaus Savienībai sākt strādāt pie efektīvākiem, pārredzamākiem un demokrātiskākiem pamatiem. Eiropas iedzīvotāji sagaida un turpinās sagaidīt, ka Savienības iestādes rīkosies saskaņā ar tās pamatprincipiem: atbilstīgi šai hartai, lietderīgi, efektīvi un atvērti.

Eiropas ombuds ir Savienības demokrātiskās struktūras un darbības būtiska daļa. Ombuda izmeklēšanu lielākā daļa ir saistīta ar pārredzamības trūkumu. Tā ir mūsu darbības joma, kas mums jāuzlabo, ja mēs vēlamies kļūt uzticamāki pilsoņiem. Esmu gandarīts par ombuda darbu, kas ir izskaidrots viņa gada ziņojumā un runā. 2006. gadā viņš ir pieņēmis vairākus svarīgus lēmumus, cita starpā, par Eiropadomes prezidentūru tīmekļa vietņu valodu izvēli, par neprecīzu un maldinošu informāciju, kas iekļauta Komisijas sagatavotās brošūrās, uz plakātiem un video prezentācijās par gaisa pasažieru tiesībām, kā arī par piekļuvi Eiropas Investīciju bankas revīzijas ziņojumam.

Ir svarīgi, lai mēs atbalstītu ombuda darbu, kā arī Lūgumrakstu komitejas darbu, jo, tieši izskatot pilsoņu iesniegtas sūdzības un lūgumrakstus par ES jautājumiem, mēs varam uzzināt, kas nedarbojas labi Eiropas līmenī, un veikt koriģējošus pasākumus. Lietas, kas tiek iesniegtas ombuda un Lūgumrakstu komitejai, ir arvien sarežģītākas, un tādēļ iestādēm ir jāiegulda lielāki resursi, lai pienācīgi risinātu pilsoņu bažas.

Šajā saistībā es vēlētos atgādināt deputātiem L. Sbarbati ziņojuma 2. punktu: “aicina piešķirt Eiropas iestādēm un struktūrām nepieciešamos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka pilsoņi saņem savlaicīgas un saturīgas atbildes uz viņu jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem”. Nebūs labāka veida, lai Pamattiesību hartu ieviest praksē, kā izpildot šo punktu, un šajā saistībā es aicinu visas iestādes un struktūrvienības piešķirt prioritāti pilsoņu interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētājas vietniece Margot Wallström, ombud Nikiforos Diamandouros, dāmas un kungi, iesākumā es vēlētos pateikties referentei par viņas teicamo darbu.

Laika gaitā Eiropas ombuda nozīme Eiropas Savienības pilsoņiem ir kļuvusi arvien lielāka. Tiklīdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, šī nozīme kļūs vēl lielāka. Tas nozīmē, ka turpmāk mums būs jābūt vēl rūpīgākiem, lai nodrošinātu, ka ombudam ir pietiekami resursi un ka prakses kodekss, saskaņā ar kuru viņš darbojas, atbilst pašreizējiem apstākļiem.

Komisāre Margot Wallström uzsvēra vajadzību pēc pārredzamības. Es gribētu cerēt, ka tagad, kad mainās prakses kodekss, saskaņā ar kuru darbojas Eiropas ombuds, piepildīsies komisāres vārdi par lielāku pārredzamību un idejas par vajadzīgās informācijas pieejamību no Komisijas, jo tikai darbiem ir kāda vērtība, nevis vārdiem.

Ombuda gada ziņojums un tā kopsavilkuma versija ir lielisks piemērs tam, kā ar mūsu darbu būtu jāiepazīstina sabiedrība. Ziņojums ir skaidrs, kodolīgs un precīzs. Pārredzamība ir Eiropas demokrātijas izšķirošais faktors un tās galvenais veidojošais materiāls.

Saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. pantu ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās. Tas izsaka daudz un uzliek pienākumu visām Eiropas Savienības iestādēm un neapšaubāmi arī ombuda birojam. Tādēļ es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ir pieejami adekvāti attiecīgo veidu resursi, lai iedzīvotājiem nav jāgaida gadu gadiem uz lēmumiem par jautājumiem, kas tos ietekmē, jo lēmumu gaidīšana ir nogurdinošs process.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties ombudam par viņa darbu un novēlu viņam gūt panākums šajā izaicinājumu pilnajā amatā. Tas ne vienmēr tiek pietiekami novērtēts, jo pamattiesības veiksmīgāk tiek īstenotas elitē, nevis vienkāršo pilsoņu vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties L. Sbarbati par viņas darbu un izteikt atzinību par Eiropas ombuda, profesora Nikiforos Diamandouros, sasniegumiem. Es paužu Nāciju Eiropas grupas, kā arī Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja Marcin Libicki viedokļus, kurš nevarēja apmeklēt šodienas sēdi un lūdza mani runāt viņa vārdā.

Hominum causa omne ius constitutum sit – katrs likums ir jāpiemēro no cilvēku viedokļa. Šo romiešu principu var redzēt ombuda darbā, kurš, strādājot savā kompetences jomā, mēģina ievērot pamatprincipu, ka ikvienam ir tiesības, lai viņa lietu ES struktūras un iestādes izskatītu objektīvā un taisnīgā veidā.

Ziņojuma analīzē var redzēt, ka tikai 25 % no iesniegtajām sūdzībām attiecas uz ombuda kompetences jomu. Vai mūsu pilsoņi nezina likumus? Šajā gadījumā varbūt, zināmā mērā. Tomēr es uzskatu, ka tas ir kaut kas atšķirīgs, ja viņi vēršas pie ombuda institūcijas kā pēdējā līdzekļa, kad viņi nevar saņemt attiecīgu palīdzību savās valstīs. Lūgumrakstu komitejā iesniegto pieteikumu joma un daudzums norādītu uz kaut ko līdzīgu. Ja sajūta par netaisnīgu, kūtru, nekompetentu vai birokrātisku attieksmi turpinās palielināties, Eiropas Labas administratīvas prakses rīcības kodekss kļūs tika par centienu apkopojumu, nevis ikdienas praksi.

Profesor, lai jūs kā ombuds būtu Kopienas pilsoņu interešu efektīvs sargātājs, un lai Parlaments, Padome un Komisija, kā arī valstu parlamenti un valstu ombudi palīdz jums šajā darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. (DA) Priekšsēdētājas kundze, es neatkārtošu visus labos vārdus, kas ir pausti, vienīgi pateikšos gan mūsu ombudam, gan komisārei M. Wallström. Turklāt es vēlētos norādīt uz kaut ko, kas ir jāuzsver. Es esmu relatīvi jauna locekle Pilsoņu sūdzību komitejā, kā to būtu labāk dēvēt. Sev par šausmām, esot sabiedrībā, esmu atklājusi, ka daudzviet gandrīz tikai aktīvie pilsoņi uzrauga, vai ES tiesību akti tiek ievēroti. To nedara ne iestādes, ne dalībvalstis. Tādēļ, ja to nedarīs pilsoņi, viss sabruks. Tādēļ pilsoņi ir ne tikai cietušie atsevišķos gadījumos; patiesi, viņi ir arī aktīvi dalībnieki, kuri strādā, lai nodrošinātu, ka ES ārkārtīgi pārredzamā sistēma ir gan saprotama, gan tuva pilsoņiem.

Mums arī jāsaprot, ka tā ir nepārtraukta cīņa, pat ja mēs nodrošinām savus instrumentus, t.i., ombudu un Pilsoņu sūdzību komiteju, ar pareizajiem rīkiem. Pašlaik tiek veikts uzbrukums Zviedrijas atvērtības un dokumentu piekļuves sistēmai. Mēs nedrīkstam ticēt, ka tā ir cīņa, ko mēs varam uzvarēt reizi par visām reizēm. Mums ir jābūt neatlaidīgiem un jāturpina tādiem būt, un mēs nekādā ziņā neuzvarēsim šo cīņu. Mēs to uzvarēsim tikai tad, ja mums arī turpmāk būs ļoti spēcīgi instrumenti.

Ļaujiet uzsvērt, ka esmu ļoti gandarīta par L. Sbarbati ziņojumu. Tomēr es vēlētos uzsvērt grozījumus, kurus par laimi esam spējuši iekļauti šajā ziņojumā, pateicoties ievērojamam atbalstam. Pirmkārt, tagad Parlaments var iesniegt ombuda lietas tiesā, ja iestādes nerespektē ombudu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai to var izdarīt praksē un lai tas nav vienkārši kaut kas, par ko varam dižoties pasaulē. Mums ir ombuda institūcija, mums ir Pilsoņu sūdzību komiteja, un tomēr tas nenozīmē neko citu kā vārdus un vēl vairāk vārdus. Tādēļ šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Otrais aspekts attiecas uz Eiropas Investīciju banku. Daudzos gadījumos šī banka nav bijusi tik “jauka”, kādai tai vajadzētu būtu. Daudzos gadījumos tā ir rīkojusies tā, it kā palīdzētu lielajām nozarēm, un ir ļoti svarīgi, lai pilsoņiem, kuriem būtu jāgūst labums no bankas darbības valstīs ārpus Eiropas, būtu iespēja vērsties pie ombuda. Ir patiešām šokējoši, ka viņiem tiek atteikts, pamatojoties, ka viņi nav ES pilsoņi, un tie nevar paust savu viedokli. Pret viņiem attiecas visžēlīgā un augstprātīgā veidā, un tāpēc es ļoti priecājos, ka šajā ziņojumā tagad ir uzsvērts, ka šie pilsoņi varēs brīvi iesniegt sūdzību ombudam.

Visbeidzot, ļaujiet pateikt, ka ir svarīgi uzsvērt, ka ombuda kompetence ir arī starpvaldību jomās saskaņā ar trešo pīlāru. Kopumā mēs speram lielu soli uz priekšu ar šo ziņojumu, un es ļoti ceru, ka gan Komisijas, gan Parlamenta struktūrvienības uztvers to nopietni.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, šodienas diskusija un teicamais darbs, ko pēdējo četrarpus gadu laikā ir paveicis Eiropas ombuds N. Diamandouros, kā arī L. Sbarbati izcilais ziņojums, visi dod iespēju Eiropas Parlamentam un Komisijai izvērtēt to, kā sabiedrība uztver ES iestādes.

Liela sabiedrības daļa aicina nodrošināt lielāku pārredzamību un tādu pārvaldi, kas kalpo par paraugu, ar ko acīmredzami ir par maz.

N. Diamandouros ziņojumā es ievēroju dažas pazīmes, kas rada bažas. Mazāk lietu ir atrisinātas ar mierizlīgumu. Ir samazinājies to lietu skaits, kad Komisija (es skatos, ka priekšsēdētāja vietniece neklausās) ir ņēmusi vērā Eiropas ombuda ieteikumus.

Priekšsēdētājas kundze, ar Eiropas ombuda apsveikšanu vien nepietiek; mums ir jāieklausās viņa ieteikumos. N. Diamandouros ir ļoti pareizi pieprasījis viņa pilnvaru paplašināšanu, lai ietvertu trešā pīlāra jautājumus, tādējādi nodrošinot lielāku pārredzamību un kontroli. Viņš lūdz mainīt Eiropas ombuda statūtus, lai viņa darbs varētu kļūt efektīvāks.

Šķiet, ka viņam ir Eiropas Parlamenta atbalsts, taču arī Komisijai viņš ir jāatbalsta, un nevis tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem!

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli, ITS grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs lasām L. Sbarbati ziņojumā, ka saskaņā ar 2006. gada statistiku, vairāk kā 90 % no aptuveni 3 800 sūdzībām ir iesnieguši atsevišķi pilsoņi, kas ir ļoti interesants fakts. L. Sbarbati arī norāda, ka lielākā daļa sūdzību ir no lielākajām dalībvalstīm ar lielāko iedzīvotāju skaitu, taču turpina, sakot, ka šis skaitlis mainās, ja tiek ņemta vērā attiecība starp iedzīvotāju skaitu un iesniegto sūdzību skaitu, kad Luksemburga un ES jaunās dalībvalstis: Malta, Kipra un Slovēnija — ir vadībā ar lielāko sūdzību skaitu. Manuprāt, tas atspoguļo to, ka jautājumi, kas saistīti ar Eiropu, Eiropas kompetenci un tiesību aktiem ir ombuda ikdienas darba galvenās jomas.

Pēc manām domām, tomēr ir interesanti atzīmēt, ka būtu noderīgāk, ka šajās valstīs un jo īpaši Itālijā darbotos ombudi, nevis viens Eiropas ombuds. Šķiet, lasīju, ka 95 % no izskatītajiem gadījumiem lielākā daļa neattiecas uz Eiropas ombuda pilnvarām, jo sūdzības nav iesniegtas pret kādu Kopienas iestādi vai struktūrvienību.

Pārvaldes kļūdu gadījumi ir saistīti ar pārredzamības trūkumu, negodīgumu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, juridiskām kļūdām un tā tālāk. Nav tādu datu par administratīvo neefektivitāti un netaisnīgumu manā valstī, un esmu pārliecināts, ka, ja šādi dati pastāvētu un par tiem informētu Eiropas ombudu, Itālija būtu krietni priekšā pārējām valstīm, jo īpaši manas valsts kreiso partiju administrācijas.

Nav nekāds pārsteigums, ka Komisijas rīcības brīvības nepareiza izmantošana ir krietnā vadībā sarakstā, un tādēļ es vēlētos pārliecināt Eiropas ombudu visaptverošāk pārbaudīt attiecības starp pilsoņiem, Padomi, Komisiju un Eiropas Parlamentu.

Es arī piekrītu, ka ir jāpaplašina ombuda izmeklēšanas joma, lai ietvertu nepilngadīgo aizsardzību, ģimenes problēmas, personas datu un ieslodzīto tiesību aizsardzību, un šī iemesla dēļ es atbalstu M. Mavrommatis grozījumu. Tomēr, L. Sbarbati un M. Mavrommatis, es neatbalstu izmeklēšanu veikšanu saistībā ar tā dēvēto trešo pīlāru. Tas ir nepareizi, un es nepiekrītu. Tomēr es vēlētos apsveikt L. Sbarbati par viņas produktīvo darbu ar Eiropas ombudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Atkins (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos apsveikt referenti un līdz ar viņu — savu kolēģi M. Mavrommatis, bet, protams, jo īpaši pašu ombudu par vēl vienu veiksmīgu gadu.

Aptuveni trīssimt sūdzību mēnesī ir liels darba apjoms un ir reizē attiecināms gan uz lielāku ieinteresētību par šo sistēmu, gan arī rada bažas par ES pārvaldes kļūdu aspektiem. Lai gan daudzas lietas tiek atrisinātas sadarbojoties, ombuds norāda uz kritisko aizrādījumu skaita pieaugumu, ko viņš ir spiests izteikt. Tas ir jāuzlabo, vai arī Parlamentam būs jāatrod veidi, kā piespiest Komisiju būt izpalīdzīgai un atsaucīgai, kā arī rīkoties saskaņā ar ombuda secinājumiem.

Viņš izsaka vairākus komentārus. Es vēlētos izcelt vienu: “Neesmu drošs, ka pilsonis saprot, kāpēc iestādes nereti apgalvo, ka tās vēlas “būt tuvāk pilsoņiem”, bet, no otras puses, bieži vien neizmanto ombuda sniegtās iespējas uzlabot attiecības”. Ombuda pakalpojumiem ir jādarbojas, un tie darbojas, kopsolī ar Lūgumrakstu komiteju, bet Komisijai ir jāattīsta pakalpojumu kultūra, nevis jānovērš problēmas, un ministriem un pastāvīgajiem pārstāvjiem ir jāsaprot, cik ļoti svarīgi ir pozitīvi atbildēt uz vēlētāju un pilsoņu sūdzībām, kas ir paustas vai nu ar ombuda vai Lūgumrakstu komitejas palīdzību.

Visbeidzot, es vēlētos īsi atsaukties uz izcilu ombuda īpašo ziņojumu, proti — to, kas attiecas uz sūdzību pret Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Kā Lūgumrakstu komitejas referents šajā jautājumā tagad, kad šajā lietā tiesvedība ir pabeigta, es paziņoju, ka es nepieļaušu, ka īpašajā ziņojumā norādītā problēma tiek aizslaucīta prom. Tā tiks atkārtoti izvērtēta, cik ātri vien tas praktiski būs iespējams.

Es gribētu beigt runu, vēlreiz pateicoties ne tikai jums, priekšsēdētājas kundze, par to, ka iepriecinājāt mūs ar savu klātbūtni, bet arī ombudam un komisārei, ka arī esat šeit.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Matsouka (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, šķiet, ka mēs patiešām esam sākuši saprast, cik svarīgi ir tas, lai Eiropas pilsoņi justos pietuvināti Eiropas Savienībai ar demokrātisku un, jo īpaši, pārredzamu iestāžu palīdzību.

Eiropas Ombuds ir iestāde par excellence, lai uzklausītu pilsoņu sūdzības. Tā ir arī iestāde, kas visacīmredzamākā veidā ļauj iedzīvotājiem sajust, ka Savienība risina un reaģē uz to problēmām. Tā parāda, ka notiek progress attiecībā uz pārvaldes kļūdu atzīšanu un labošanu.

Es vēlētos apsveikt referenti par viņas ziņojuma loģiku. Viņa pareizi izceļ ombuda svarīgo lomu ES demokrātiskajā raksturā.

Tomēr mani māc bažas, ka, lai gan ir mazāk pārvaldes kļūdu, tajos gadījumos, kad tika panākts mierizlīgums, ombuda kritisko aizrādījumu pieņemšanas rādītājs iestāžu struktūrvienībās nebija apmierinošs.

Tādā gadījumā referente pareizi mums atgādina par Parlamenta tiesībām vērsties tiesā, kaut arī, protams, labāk būtu neizmantot šīs tiesības. Tomēr mums visiem šeit šodien ir jāsaprot, ka mēs paši esam šīs iestādes, un tā secinājums ir tāds, ka iestāžu uzticamība ir atkarīga no mūsu pašu attieksmes.

Es arī pilnībā piekrītu referentes uzskatam par līdzsvarotu, taču vienlaikus enerģisku pienākumu pildīšanas veidu.

Ombuds nav, nevar būtu, un viņam vienkārši nav jābūt ES demokrātijas spogulim. Mums tas ir jāatzīst, jāpadara tas par mūsu kopīgu lēmumu, un, pats galvenais, mums ir jāuzņemas atbildība. Citiem vārdiem runājot, mums ir jābūt drosmīgiem savos lēmumos, taču jo īpaši — pārredzamākiem attiecībā uz to, kas būtībā ir mūsu darīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, ES un tās iestāžu pastāvēšanas pats svarīgākais aspekts ir tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas pamatprincipu atbalstīšana, jo īpaši attiecībā uz Eiropas iedzīvotājiem. Mūsu Savienībai nebūtu pamatojuma vai funkcionāla mērķa, ja .tai kā galvenais mērķis nebūtu godīga, visaptveroša un efektīva pakalpojuma piedāvāšana Eiropas iedzīvotājiem.

Eiropas iedzīvotāji bija, ir un vienmēr būs mūsu kā funkcionējošas Savienības centienu mērķis. Galvenokārt šī iemesla dēļ ombuda darbība ir tik ļoti svarīga. Tas ir tādēļ, ka ombuds ir Eiropas pilsoņa draugs un aizstāvis, un viņš ir iespēja, ar kuru Kopienas iestādes un struktūrvienības var saukt pie atbildības par to, vai tās ir pareizi kalpojušas pilsonim un vai tās ir vainīgas pārvaldes kļūdās vai sliktā praksē.

Mēs atzinīgi vērtējam N. Diamandouros gada ziņojumu par 2006. gadu un apsveicam, un pateicamies viņam par ļoti labo darbu, ko viņš ar saviem darbiniekiem ir paveicis, atbalstot Eiropas pilsoņu tiesības. Vienlaikus mēs apsveicam referenti L. Sbarbati par viņas teicamo ziņojumu, kurā ir daudz svarīgu punktu un ierosinājumu. Piemēram, man īpaši interesants šķiet ierosinājums, kas ir minēts 12. punktā, kas faktiski mudina ombudu katru gadu sagatavot un publicēt ES administratīvo dienestu kauna un goda sarakstus.

Es gribētu norādīt, ka ombuda pareiza darbība nenovēršami retos gadījumos var novest pie tā, ka noteiktiem dienestiem viņš nepatiks. Šādos gadījumos ombuds ir pelnījis mūsu pilnīgu atbalstu, un tas viņam ir atkārtoti jāapliecina.

Visbeidzot, es izsaku atzinību par Lūgumrakstu komitejas aktīvo atbalstu un sadarbību ar ombudu viņa pienākumu veikšanā. Abu šo iestāžu darbs ļoti bieži ir savstarpēji saistīts, un to veiksmīgā sadarbība ir ļoti jānovērtē un jāuzslavē.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, es pārstāvu Poliju, valsti, kas statistiski ir piektā attiecībā uz Eiropas ombudam iesniegto sūdzību skaitu. Katra 16. ombudam iesniegtā sūdzība ir no manas valsts. Gandrīz katra 20. sūdzība ir uzrakstīta poļu valodā. Protams, es runāju par absolūtiem skaitļiem, jo pēc iedzīvotāju skaita Luksemburgas, Maltas un Kipras pilsoņi ir daudz aktīvāki sūdzību iesniedzēji, nekā manas valsts iedzīvotāji.

Ir vērts uzsvērt, ka pagājušajā gadā Eiropas ombuds saņēma mazāk sūdzību, nekā 2005. gadā. Tikai nedaudz vairāk kā 200 sūdzības tika saņemtas no uzņēmumiem un apvienībām, un 18 reizes vairāk sūdzību tika saņemtas no atsevišķām personām.

Var teikt, ka Eiropas ombuda darbība sniedz labāko rādītāju par datoru lietošanu Eiropas Savienībā. Divpadsmit no 20 sūdzībām tika iesniegtas elektroniski.

Skatoties no negatīvās puses, rādītājs ES iedzīvotāju zināšanu trūkumam ir tas, ka gandrīz četras piektdaļas sūdzību neatbilst Eiropas ombuda pienākumu jomai. Tas parāda, ka šo iestādi uztver kā līdzekli visu problēmu risināšanai, pat tādu, kas neattiecas uz ES iestādēm, kuras pēc definīcijas ir tās, kuras Eiropas ombudam ir jāuzrauga. Protams, Eiropieši domā, ka Eiropas ombudam ir tiesības vērsties pret jebkuru.

Nobeigumā es vēlētos paust apmierinātību, ka tikai 8 % no ombuda uzsāktajām izmeklēšanām bija saistītas ar Eiropas Parlamentu, kamēr gandrīz 66 % attiecās uz Eiropas Komisiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). - (SV) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Ombuda kritika attiecībā uz pārredzamības trūkumu ir nepieciešama un ārkārtīgi vajadzīga kritika. Es arī atzinīgi vērtēju Parlamenta priekšlikumu, ka ombudam būtu jāveic pētījums par izteikto kritisko aizrādījumu praktisko ietekmi, cita starpā, attiecībā uz Komisiju. Protams, Parlaments bieži ir aizkustinoši vienots, kritizējot citas iestādes, taču patiesībā ir pamatots iemesls Parlamentam būt arī paškritiskam. Ombuds nesen ir lūdzis Parlamentam sniegt informāciju par maksājumiem, ko saņēmuši EP deputāti par braucieniem un par personāla nodarbināšanu, taču Parlaments ir atteicies sniegt šo informāciju, uzskatot, ka tas ir datu aizsardzības pārkāpums. Es uzskatu, ka tas tikai rada aizsegu, un man ir Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atbalsts, kad es to saku. Maksājumi personālam, protams, ir publiski dokumenti. Ir laiks Parlamentam runāt patiesību attiecībā uz maksājumiem. Tikai tie, kuri nodarbina personālu, pamatojoties uz paverdzinošiem un citiem dīvainiem līgumiem, ir jābaidās no lielākas pārredzamības. Nevar taču būt tā, ka šeit kādi deputāti baidās no tā, ka netiks atkārtoti ievēlēti 2009. gadā, ja plašsaziņas līdzekļos parādīsies, kāda atsevišķos gadījumos ir attieksme pret darbiniekiem, es atkārtoju — atsevišķos gadījumos. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, vēlētos pieminēt, ka mēs izskatām 10. ziņojumu, ko sagatavojis ombuds, kurš 2006. gadā saņēma 3 889 sūdzību vēstules vai e-pastus, no kuriem 3 619 bija nosūtījuši atsevišķi iedzīvotāji.

No 3 889 sūdzībām 3 051 neattiecās uz ombuda pilnvarām. Citiem vārdiem, viena gada laikā kopumā bija 838 sūdzības saskaņā ar pilnvarām. Tādēļ es uzskatu, ka ombuda departaments ir pietiekami liels attiecībā uz darbiniekiem un resursiem, lai izskatītu 838 sūdzības, kuras, protams, galvenokārt ir saistītas ar Komisijas un Eiropas Personāla atlases biroja pārvaldes kļūdu jautājumiem, un mazākā mērā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Protams, ir apsveicami, ka ombuds publicē sarakstu ar labākās administratīvās prakses paraugiem. Tomēr es nezinu, vai viņa departaments ļauj iedzīvotājiem iesniegt sūdzības par viņa paša departamenta darbību. Man ir žēl, ka Lūgumrakstu komitejas ziņojums attiecas tikai uz Eiropas Personāla atlases biroju un nevis Eiropas ombudu, kurš līdz šim nav veicis sava departamenta ex officio pārbaudi.

Tādēļ mēs pieprasām nevis mainīt ombuda statūtus, bet drīzāk nostiprināt tiesības, kuras jau esam viņam piešķīruši. Tam būtu viņam jāļauj izrādīt pienācīgu cieņu pret pilsoņiem, būt ļoti aktīvam saistībā ar Eiropas iestāžu pareizu pārvaldi un ievērot iedzīvotāju, Eiropas Parlamenta deputātu un darbinieku, kuriem ir jāsaglabā slepenība, personas datu aizsardzību. Eiropas Kopienu tiesai būtu jādarbojas neatkarīgi bez ombuda iejaukšanās, un būtu jāciena efektīvas starptautiskās aģentūras, kas darbojas neatkarīgi, lai aizsargātu pamattiesība.

Mūsu atbalsts Eiropas ombudam nav neierobežots.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos iesākumā pateikties ombudam N. Diamandouros un L. Sbarbati par viņu teicamo darbu par ombuda ziņojumu. Ir svarīgi, ka šīs debates notiek Parlamenta plenārsēžu darbadienas izdevīgākajā laikā, kad tās var būt ļoti publiskas.

Ombuda sniegtais pakalpojums ir ārkārtīgi svarīgs pilsoņiem: tas uzlabo pozitīvus sakarus starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem un bagātina mūsu iestādēs veiktā darba leģitimitāti, vai tas būtu Parlamentā, Komisijā vai Padomē.

Šis pakalpojums turpina attīstīties, un tas ir ļoti labi norādīts L. Sbarbati ziņojumā, kur viņa piedāvā vairākus ierosinājumus, un arī pats ombuds izsaka vairākus priekšlikumus attiecībā uz to, kā to varētu uzlabot turpmāk. Protams, doma par attiecību paplašināšanu ar vidutājiem, kuri risina jautājumus, kas saistīti ar nepilngadīgajiem un bērniem, ir svarīga attīstība.

Vienlaikus sistēmā vērojama pretestība: pretestība pret pārredzamību, pretestība pret administratīvās prakses vispārēju kodeksu visām iestādēm, kā arī pretestība pret ombuda pilnvaru precizēšanu. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam būtu aktīvāk jāpiedalās, piemēram, saistībā ar pārredzamības jautājuma risināšanu, un es atbalstu ombuda aicinājumu Parlamentam būtu pārredzamākam attiecībā uz deputātiem veikto maksājumu publicēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Leopold Józef Rutowicz (UEN). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas ombuda aktivitātes ļauj ES sajust, ka viņiem ir kāda aizsardzība pret ES iestāžu neatbilstīgu rīcību. Iesniegtais materiāls rada vairākus jautājumus. Pirmais ir tas, ka lielākā daļa sūdzību, kas iesniegtas ombudam, ir saistītas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Personāla atlases biroju un Eiropas Parlamentu. Eiropas iestāžu, izņemot ombuda, nespēja īstenot Eiropas Labas administratīvas prakses rīcības kodeksu saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2001. gada rezolūciju var būtu veicinošs faktors. Otrais ir tas, ka 78,5 % no tematiem neattiecas uz ombuda kompetences jomu, un 93,7 % no šīm sūdzībām nav saistītas ar ES struktūrvienībām vai iestādēm. Tas norāda, ka mūsu pilsoņiem nav pietiekamas informācijas par ombuda darbu vai ka dažādu iemeslu dēļ viņi nevar panākt, ka svarīgus jautājumus izskata viņu pašu valstīs. Šis jautājums ir jāizmeklē. Trešais jautājums ir tas, ka ombudam ir jābūt pilnvarām, kas ir steidzami nepieciešamas, lai likvidētu sliktu administratīvo praksi, kas rada sūdzības.

Es vēlētos pateikties referentei par teicamo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sveikt mūsu šo debašu apmeklētājus — pilsoņus. Es ceru, ka viņi saprot, kas ir ombuds, sekojot viņa ļoti detalizētajam izklāstam par divpadsmit mēnešu darbu ļoti īsā laikposmā.

Man ir žēl, ka ombuds saņem tik daudz lietu, kuru atrisināšana nav viņa kompetencē, taču es saprotu, ka tās tiek nosūtītas uz attiecīgajām iestādēm. To ir svarīgi pateikt cilvēkiem, kuri klausās šīs debates. Šīs lietas netiek nostumtas malā, bet gan nosūtītas pareizajā virzienā. Tas, ka jūs risināt noteiktu skaitu gadījumu un sagatavojat rezolūciju, ir pozitīvi, taču mums ir jādara mazliet vairāk darba, lai izglītotu iedzīvotājus par to, ko jūs darāt un kā jūs to darāt, lai pie jums izskatīšanai nonāktu vēl vairāk lietu. Tas nekaitētu, jo esmu pārliecināta, ka nelielais skaits lietu, kuras risināt, pilnībā neatspoguļo pārvaldes kļūdu problēmas.

Vēršoties pie Komisijas, man ļoti patīk doma par pakalpojumu kultūru, taču es neesmu droša, ka Komisija savā iekšienē izmanto “pātagas un burkāna” pieeju, lai patiešām nodrošinātu pakalpojumu kultūru. Tas ir jāveic ar tiesību aktu palīdzību. Vai pastāv sodi nodaļām vai personām, kas saistītas ar kļūdām pārvaldē attiecībā uz pilsoņiem? Varbūt mums uz to ir jāpalūkojas vērīgāk.

Man patīk doma par labāko un sliktāko darba veicēju izvirzīšanu, lai mums būtu šis salīdzinājums, taču galu galā cilvēki vēlas rezultātus un pozitīvu iznākumu. Es arvien turpinu norādīt cilvēkiem Īrijā, ka Lūgumrakstu komitejai nav milzīgas pilnvaras, taču ka ar darbu, ko mēs darām, mēs varam būt par spiediena punktu darbības uzsākšanai. Es vēlētos, kaut mums būtu vairāk pilnvaru, taču vismaz mēs varam izmantot to nelielo spiedienu, lai sniegtu rezultātus pilsoņiem. Viņi nav ieinteresēti procesā. Viņiem tikai vajag pozitīvus rezultātus.

N. Diamandouros, es novēlu jums to labāko jūsu darbībā šogad un ceru, ka turpināsiet strādāt tāpat kā iepriekš. Es noteikti strādāšu Īrijā, lai turpmāk nodrošinātu, ka mēs zinām daudz vairāk par jums.

 
  
MPphoto
 
 

  Inés Ayala Sender (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos pateikties N. Diamandouros par viņa ziņojumu un izteikt atzinību komisārei M. Wallström par milzīgo paveiktā darba apjomu, kā arī apsveikt L. Sbarbati par viņas attiecīgo ziņojumu, kas kalpos mums par ceļvedi, lai novērtētu uzlabojumus, kuru prognozējam 2007. un 2008. gadā.

Mēs atzinīgi vērtējam pašreizējā ziņojuma saturu, kurā parādīts, ka Eiropas ombuda darbs ir nostiprinājies un iesakņojies; tas arī atspoguļo labāku saikni ar iestādēm un iedzīvotājiem.

Personīgi es īpaši atzinīgi vērtēju vienošanos ar pašreizējo Spānijas valdību par pārējo oficiālo valodu — basku, kataloniešu un galīsiešu valodu — izmantošanu, jo tas pietuvinās Spānijas iedzīvotājus viņu tiesībām, nesamazinot spāņu valodas funkcionalitāti, kas būs ļoti noderīga turpmākos kontaktos ar trešo valstu iedzīvotājiem.

Tomēr ir citi aspekti, ko atzīmējis pats N. Diamandouros un kas rada bažas: vairāk kā 75 % sūdzību nav saistītas ar Eiropas kompetenci, bet gan valstu vai reģionu kompetenci. Tādēļ mēs uzskatā, ka steidzami ir jāstiprina Eiropas ombudu tīkla saziņas stratēģija, lai to varētu izlabot.

Cita uzsvērta problēma ir tādu pārvaldes kļūdu gadījumu skaita samazināšanās, kas ir noslēgti ar mierizlīgumu un vai vienprātīgu vienošanos. Mēs, ombuda atbalstītāji, mudinām viņu uzlabot savas prasmes, un atgūt efektivitāti šajā saistībā. Pārliecināšana ir labāka par spēku.

Visbeidzot, es vēlētos piebilst, ka būtu ironiski, ja pašreizējā ombuda likumīgie centieni piemērot Administratīvās prakses kodeksu, liktu viņam būtu rūpīgākam ārpus savas mājvietas, nevis tajā.

 
  
MPphoto
 
 

  Simon Busuttil (PPE-DE). - (MT) Paldies, priekšsēdētājas kundze. Ombuda amats pašreiz ir labi izveidots, un es vēlētos apsveikt viņu par tā labo darbu. Mums tagad ir jāraugās uz priekšu, lai nodrošinātu, ka pilsoņu rīcībā esošie līdzekļi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai ir skaidri, visiem zināmi un darbotos efektīvāk. Pašlaik ir pārāk daudz neskaidrību attiecībā uz to, pie kā pilsoņiem jāvēršas, ja viņi grib iesniegt sūdzību. Daži vēršas Lūgumrakstu komitejā, daži Komisijā, daži pie ombuda, un daži vēršas pie visiem, kas rada ļoti lielu neskaidrību, darba dublēšanos un nevajadzīgus izdevumus, ko visu var novērst. Tāpēc, kā pareizi norādīja komisāre M. Wallström, ir vajadzīga labāka koordinācija starp iestādēm, kas uzklausa un pieņem lēmumus par sūdzībām. Piemēram, ir jābūt skaidrām saistībām attiecībā uz laiku, kādā šīm aģentūrām ir jāatbild uz pilsoņu sūdzībām pēc to saņemšanas, un arī saistībām attiecībā uz maksimālo laika posmu noteiktas atbildes sniegšanai. Mēs joprojām pārāk bieži dzirdam par sūdzībām, kas ir iesniegtas pirms gadiem, un joprojām tiek izskatītas. Kā norādīja mana kolēģe M. McGuinness, ja sūdzība tiek nosūtīta nepareizajai aģentūrai, tai ir nevis jānosūta negatīva atbilde, bet gan pašai jānodod sūdzība pareizajai aģentūrai. Visbeidzot, kad pilsonis formulē savu sūdzību neskaidrā veidā, jo galu galā ne visi pilsoņi ir juristi, ir jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošināt, ka tas, kurš saņem šo sūdzību, neskaidrību gadījumā pieņemtu iesniedzējam vēlamu risinājumu un automātiski neatzītu sūdzību par nepieņemamu. Es uzskatu, ka mēs esam strauji attīstījušies, un es vēlreiz vēlos apsveikt ombudu, taču mums joprojām ir daudz darāmā. Liels jums paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Es vēlētos izteikt gandarījumu, ka Eiropas ombuds pilda savas funkcijas līdzsvarotā un dinamiskā veidā, gan izskatot sūdzības, kuru skaits 2006. gadā bija 3830, gan veicot un noslēdzot izmeklēšanas. Pozitīvas ir arī labās attiecības starp ombudu un ES struktūrvienībām un iestādēm, kā arī pilsoņu veicināšana izmantot savas tiesības. Diskutējot par šo ziņojumu, es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt, lai ir vajadzīgie budžeta un personāla resursi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji saņem ātras un objektīvas atbildes uz saviem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem. Ir skaidrs, ka visām iestādēm ir konstruktīvi jāsadarbojas ar ombudu katrā procedūras posmā, un ombudam Parlamentā ir jāiesniedz priekšlikumi, kas, viņaprāt, varētu uzlabot procedūras un padarīt šo sadarbību vēl efektīvāku.

Apsveicot profesoru N. Diamandouros par viņa panākumiem ombuda amatā, es vienlaikus vēlētos mudināt viņu turpināt savus centienus un popularizēt savu darbību vēl vairāk, lai Eiropas iedzīvotājiem viņš kļūtu par ES iestāžu labas administrācijas garantu.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). - (RO) Desmit gadus pēc Eiropas ombuda iestādes izveides esmu iepriecināta redzēt tā nozīmes un darbības attīstību Eiropas pilsoņu aizsardzības procesā.

Ziņojums par darbību 2006. gadā mums pierāda, ka mūsdienās Eiropas iedzīvotāji gūst labumu no patiešām kompetentas tiesas, kurā viņi var sevi aizstāvēt pret jebkādām iestādēm un faktiski novērst un norādīt uz to nepilnīgu darbību. Citiem vārdiem sakot, šodien mēs runājam par īstu demokrātiskās kontroles instrumentu, kas darbojas autonomi un pārredzami, un tas var nākt tikai par labu Eiropas Savienībai. Turklāt es esmu pateicīga Eiropas Parlamenta referentei arī par to aspektu norādīšanu, kas ir jāuzlabo ombuda pašreizējā darbībā. Pirmām kārtām, man ir žēl, ka joprojām ir daudz sūdzību no iedzīvotājiem, kuri nav saņēmuši pieprasīto informāciju savā valodā. Tas mums pierāda, ka Eiropā joprojām ir problēmas ar pilnīgu valodu tiesību un iedzīvotāju vienlīdzības nodrošināšanu. Drīz gaidāms 2008. gads, kas ir noteikts kā starpkultūru dialoga gads, un mēs esam spiesti nekavējoties labot šīs nepilnības, kas ir pretrunā Eiropas Savienības pamatvērtībām.

Savukārt es atzinīgi vērtēju Eiropas ombuda saziņas stratēģiju un uzsveru, ka tā ir jānostiprina. Pašreizējā statistika attiecībā uz sūdzībām, kas pārsniedz ombuda kompetences jomu, ir skumjš atklājums par iedzīvotāju neapmierinošo informētības līmeni, kā arī par viņu izpratni un zināšanām par ombuda un citu iestāžu kompetences jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, iesākumā es vēlētos apsveikt profesoru par viņa teicamajiem panākumiem un darbu demokrātijas labā un lai ievērotu pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā.

Eiropas ombuds ir viena no galvenajām struktūrvienībām Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē. Viņam ir jāsargā visu Eiropas iedzīvotāju demokrātiskā vienlīdzība un jādarbojas kā vidutājam starp pilsoņiem un Kopienas publiskās pārvaldes iestādēm, kuras dažādu iemeslu dēļ neievēro noteiktos standartus. Ir uzmundrinoši apskatīt informāciju, kas ir iesniegta ziņojumā par ombuda darbību 2006. gadā, kurā parādīta viņa dinamiskā līdzdalība Kopienas publiskajā dzīvēm un viņa aktīvā sadarbība gan ar ES pilsoņiem, gan Eiropas Savienības administratīvajām iestādēm.

Lai uzlabotu ombuda darbības efektivitāti, būtu vērts apsvērt iespēju sagatavot labāko administratīvās prakses piemēru sarakstus ar lietām, kas kalpo par piemēru, vai īpašiem gadījumiem, kuros ombuds ir bijis iesaistīts attiecīgajā gadā, kā arī sarakstu ar gadījumiem, kad iestāžu rīcība ir bijusi mazāk piemērota. Turklāt, lai nodrošinātu, ka ombuds ir pilnīgi un noteikti iesaistīts, ir jāatbalsta ideja par to, ka ombudam ir arī jāveic izmeklēšanas tā dēvētajā trešajā pīlārā, proti, saistībā ar tiesas un policijas sadarbību kriminālos jautājumos, kas arī attiektos uz Eiropola darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. − Priekšsēdētājas kundze, vispirms šī gada plenārsēdē es vēlētos pateikties mana gada ziņojuma par 2006. gadu referentei L. Sbarbati. Es arī vēlētos pateikties daudzajiem deputātiem, kuri faktiski veltīja laiku, lai sagatavotu komentārus par manu ziņojumu. Es esmu ļoti pateicīgs par pausto interesi un komentāros ietvertajiem ieteikumiem.

Attiecībā uz L. Sbarbati ļaujiet tikai pateikt, ka es, protams, ļoti cieši sadarbojos un cenšos turpināt ļoti cieši sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju, ar kuru man ir lieliskas attiecības. Lūgumrakstu komiteja un ombuds turpinās būt galvenais instruments, ar kura palīdzību šī diženā iestāde varēs arī risināt jautājumus iedzīvotājiem, kas vērsušies pie Eiropas iestādēm. Es atzīmēju jūsu piezīmes. Es varu pastāstīt, ka jau esmu uzsācis patstāvīgo izmeklēšanu saistībā ar EPAB, un jūs to zināt, taču es to vēlos paziņot šai iestādei. Es arī esmu izrādījis lielu interesi un ļoti rūpīgi turpinu pārraudzīt jaunākos notikumus Eiropas skolās.

Es vēloties pateikties M. Wallström par viņas piezīmēm. Jānorāda, ka viņa ir atzīmējusi to lietu skaita pieaugumu, kurās Komisija atvainojas par gadījumiem, kuros tās dienesti nav ievērojuši labu praksi. Es esmu ļoti pateicīgs, ka viņa to ir atzinusi. Es drīzumā tikšos ar M. Wallström, un es arī tikšos ar Komisijas ģenerāldirektoriem un visu to dienestu koordinatoriem, kas saistīti ar ombudu, tieši tādēļ, lai varētu nodrošināt labāku koordināciju un labākus rezultātus. Tā ir norāde uz to, cik cieši es sadarbojos ar Komisiju, un es ceru, ka varēšu jums nākamgad ziņot par labākiem rezultātiem un, protams, paziņot par to iedzīvotājiem. Tas ietver šo pārkāpumu, un arī to es risināšu.

Vispārīgāk runājot, ļaujiet tikai pateikt, ka esmu jums ļoti pateicīgs par jūsu vispārējo atbalstu saistībā ar ļoti dažādiem jautājumiem, piemēram, pakalpojumu kultūru, kam ir ļoti liela nozīme manā darbā; par jūsu atsaucēm uz vajadzību ombudam nodrošināt vairāk resursu; par jūsu atbalstu jautājumā par Pamattiesību hartu un statūtiem; un par jūsu aicinājumu pēc lielākas atbildības, kas man, protams, ir ārkārtīgi svarīgi. Es arī varu jums paziņot, ka, sākot ar šo gadu, esmu uzsācis saskaņotus centienus, lai vērstos pie uzņēmējdarbības apvienībām, pretstatā atsevišķām personām, lai arī tās labāk informētu par savām tiesībām.

Laika trūkuma dēļ ļaujiet man turpināt runu citā valodā, taču vispirms es vēlos norādīt M. McGuinness un arī M. Panayotopoulos-Cassiotou, ka es spēju palīdzēt 70 % no tām 70 % sūdzībām, kuras neattiecas uz manām pilnvarām. Tādēļ mans darbs ietver ne vien to procentuālo sūdzību daudzumu, kas attiecas uz manām pilnvarām, bet papildus tam mani darbinieki pieliek lielus pūliņus, lai varētu palīdzēt ikkatram pilsonim, kurš ierodas pie mums, un kura problēma neattiecas uz pilnvarām, vēršoties pie attiecīgās iestādes, vai tā būtu Eiropas vai valstu līmenī. Tādēļ tas ietver 3 830 lietas, nevis 885.

Tagad ļaujiet man pāriet uz citu valodu.

ombuds. (EL) M. Panayotopoulos, es vēlos jums apliecināt, ka Eiropas ombuds pilnībā apzinās savu pienākumu strādāt juridiski noteiktajās robežās. Viņš, protams, vienmēr strādā saskaņā ar pamatprincipu par atbildību Parlamentam un jums, un viņš vienmēr skaidri apzināsies savu atbildību.

Visbeidzot, es daru visu iespējamo, lai veicinātu valsts ombuda institūcijas izveidi Itālijā. Es tur esmu bijis četras vai piecas reizes un braukšu arī turpmāk, cerot, ka tuvākā nākotnē mēs varēsim sveikt Itālijas valsts ombudu mūsu vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos atbildēt uz diviem tiešiem jautājumiem.

Pirmais ir saistīts ar Ombuda statūtu reformu. Es varu teikta, ka jau no paša sākuma ombuds mūsu informēja par darbu pie jaunajiem statūtiem, un mēs vienmēr par to esam uzturējuši nepārtrauktus sakarus. Protams, ir lietas, kuras varam viegli apstiprināt, taču citas ir sarežģītākas. Komisija oficiāli sniegs savu atzinumu tikai pēc tam, kad Parlaments iesniegs savus priekšlikumus. Mēs arī esam tikušies ar A. Jäätteenmäki un ar interesi gaidām viņas ziņojumu.

Otru tiešo jautājumu uzdeva M. McGuinness par “pātagas un burkāna” pieeju un par to, vai mēs to izmantojam. Nē, ne pietiekami, es teiktu — vai arī vēl ne. Taču pēdējā laikā mēs esam padarījuši šīs problēmas redzamākas un arī Komisijā katram ģenerāldirektorātam un visos Komisijas hierarhiskajos līmeņos esam noteikuši īpašumtiesības. Es uzskatu, ka atbildības sajūtas un redzamības veidošana atvieglos un arī palīdzēs darīt zināmu, kad mēs neesam apmierināt ar to, kā atsevišķi ierēdņi risina lietas. Es uzskatu, ka samērā reti tie ir gadījumi, kad atsevišķs ierēdnis pieļauj kļūdu. Runa vairāk ir par kultūru. Tā ir iesakņojusies mūsu iestādē, un tā mums tagad ir jāmaina. Es domāju, ka reformas, kuras esam uzsākuši, vedīs mūs pareizajā virzienā.

Nobeigumā ļaujiet norādīt uz vienu lietu, ko, cerams, atzinīgi vērtēs Komisija, kā arī Parlaments: mēs visi strādājam ar pilsoņu kopsavilkumiem par mūsu priekšlikumiem. Turklāt, lai pietuvotos iedzīvotājiem, mums ir jāizsakās nevis ES žargonā, bet vienkāršā valodā, un es ceru, ka tas palīdzēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Tūlīt notiks balsojums.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE-DE), rakstiski. – (FR) L. Sbarbati ziņojums par Eiropas ombuda darbību ir pierādījums viņas cieņai pret šo iestādi, kas tika izveidota 1992. gadā saskaņā ar Māstrihtas līgumu, lai aizstāvētu Eiropas iedzīvotājus Kopienas iestāžu pārvaldes kļūdu gadījumā. Ziņojumā ir pareizi uzsvērtas noteiktas prioritātes ombudam nākotnē: piemēram, sadarbības ar valstu ombudiem nozīme un priekšlikums par labāku iekšējo uzraudzību, kā tiek vadītas ES struktūrvienības.

Tomēr tajā ir arī izvirzīti divi jautājumi, kurus mēs izlaižam Eiropas debatēs, paši sev radot risku. No vienas puses, ombuda darbībā ir jāietver pārskats par iestādes profilu un pieejamību visā Eiropā. Patiesībā ir vērojama lejupejoša tendence attiecībā lietu skaitu, kas iesniegtas ombudam (3 830 lietas 2006. gadā, kas ir par 2 % mazāk, nekā 2005. gadā), un sūdzības mēdz iesniegt no dalībvalstīm, kurās jau ir tāda kultūra, kas mudina iedzīvotājus izvirzīt jautājumus attiecīgajās valstu iestādēs.

No otras puses, ziņojumā ir apskatīts jautājums par ombuda pilnvaru paplašināšanu (attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un liecinieku beznosacījumu uzklausīšanu). Nedrīkst ļaut veikt nekādus ombuda statūtu grozījumus, kas mazinātu lielo nozīmi, kas ir Parlamenta Lūgumrakstu komitejai, kuras leģitimitāte tiešā veidā izriet no vēlēšanām.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.20 un atsāka darbu plkst. 11.30 )

 
  
  

SĒDI VADA: H.-G. PÖTTERING
priekšsēdētājs

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 3. novembrisJuridisks paziņojums