Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir balsojuma skaidrojumi.

- 2008. finanšu gads

  Jens Holm, Kartika Tamara Liotard and Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski − Mēs esam pret ES budžeta nepārtrauktu paplašināšanu, kas šobrīd jau ir pārāk liels, un liela daļa līdzekļu tiek novirzīti nepareizajā virzienā. Šķiet, ka pašlaik pastāv savstarpēja mijiedarbība starp jauniem Savienības mērķiem un prasībām pēc ES finansējuma.

Tas paredz jaunus pieprasījumus pēc maksājumiem no dalībvalstīm, taču tas arī nozīmē, ka jauni līdzekļi tiek nodoti tādai sistēmai, kas ir birokrātiska, neefektīva un sarežģīta. Šodien arī tiek pievērsta pārāk liela uzmanība rūpnieciskajai lauksaimniecībai un ārpolitikai, kā arī militāriem projektiem, un nepietiekama uzmanība tiek pievērsta vides un sociāliem projektiem. Tomēr ar šo budžetu tiek finansētas daudzas vēlamas iniciatīvas, un mēs atbalstām pašreizējo līdzekļu saprātīgas izmaiņas. Mēs izvēlējāmies atbalstīt konkrēto 945. grozījumu, jo tas cita starpā attiecas uz palīdzību Palestīnai, kaut arī grozījumā bija citi aspekti, kurus mēs neatbalstām.

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Es esmu pilnīgi pret to, ka Eiropas fondi tiek izmantoti, lai audzētu tabaku Eiropas Savienībā. Pus miljons ES iedzīvotāju katru gadu nevajadzīgi mirst no atkarības no tabakas. Mēs nevaram turpināt subsidēt tabakas audzēšanu Eiropas Savienībā.

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Es esmu izvēlējies balsot pilnīgākajā iespējamajā apmērā par Padomes budžeta projektu 2008. gadam, un tādējādi pret visiem izdevumu palielinājumiem, ko ierosina Eiropas Parlaments. Tas ir ārkārtīgi neveiksmīgi, ka Parlaments vēlas finansēt Galileo projektu no Kopienas budžeta. Ja atklājas, ka privātie uzņēmēji atkāpjas ienesīguma problēmu dēļ, Eiropas Savienībai ir jāpieņem sekas un jāpārtrauc šis projekts vai jāļauj pievienoties ieinteresētajām dalībvalstīm, kā tas notika attiecībā uz Boeing. Es arī esmu iesaistīts jautājumā par tabakas ražotāju subsīdiju un vīna ražošanas atbalsta atcelšanu, un varu tikai paust nožēlu, ka Parlaments nav gatavs atbalstīt šos priekšlikumus.

– K. Virrankoski ziņojums (A6-0397/2007)

  Gyula Hegyi (PSE). - (HU) Liels paldies, priekšsēdētāja kungs! Protams, neviens budžets nav ideāls, tomēr mums ir jācenšas tērēt kopējie līdzekļi taisnīgā un uz nākotni vērstā veidā. Diemžēl lielākā daļa Eiropas Savienības budžeta joprojām tiek tērēta, lai saglabātu pagātnes apstākļus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai daļa naudas tiek piešķirta nākotnei — pētniecībai, attīstībai un zinātnei. Joprojām ir jāatrisina Eiropas Tehnoloģiju institūta finansēšanas jautājums, jo Komisija ir ierosinājusi pārejas posma risinājumu ar maksimālo summu 308 miljoni EUR. Budapešta būtu ideāla vieta Eiropas Tehnoloģiju institūtam, pateicoties tās izcilajiem pētniecības rezultātiem un zinātniskajai pieredzei, ko tā ir uzkrājusi cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es vēlos, lai tiek panākts risinājums jautājumā par finansējumu. Mēs, ungāri, varam nodrošināt piemērotu vietu institūtam, kas ir pieticīga lieluma, ekonomisks, taču vēl jo spēcīgāks saistībā ar tā intelektuālo pamatu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE). – (LT) Šodien mēs esam pabeiguši ES 2008. gada budžeta pirmo lasījumu un esam nobalsojuši par to. Saskaņā ar budžetu 2008. gadā vairāk kā 129 miljardi EUR tiks piešķirti saistībām un vairāk kā 124 miljardi EUR — maksājumiem.

Salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu mēs vēlētos palielināt maksājumu piešķīrumu nākamajam gadam no 0,97 % līdz 0,99 % no Eiropas Savienības kopienākuma.

Es vēlētos norādīt, ka šis palielinājums ir pilnībā pamatots un ir saistīts ar tādu svarīgu projektu attīstību kā Galileo satelītnavigācijas sistēmu un Eiropas Tehnoloģiju institūta projektu.

Manuprāt, ļoti svarīgi ir piešķirt papildu līdzekļus mūsu saistībām Kosovā un Palestīnā — proti, ceturtās kategorijas „ES — globālo procesu dalībniece” īstenošanai.

  Bastiaan Belder (IND/DEM), rakstiski. − (NL) Abi referenti par ES budžetu, K. Virrankoski un V. Itälä, ir pareizi ieņēmuši nedaudz kritisku nostāju attiecībā uz summu palielināšanu 2008. gadā. Šajā saistībā es vēlētos paust savus uzskatus.

Diemžēl Eiropas Parlaments pārāk daudzos gadījumos izvēlas tērēt vairāk naudas. Tādēļ man ir problēma attiecībā uz K. Virrankoski ziņojuma 2. un 4. punktu. Tas nav atbilstīgi Eiropas Savienībā, kas vēlas galvenos uzdevumus veikt jomās, kurās var gūt labumu.

Visbeidzot, papildu problēma, kas vēl vairāk apgrūtina K. Virrankoski ziņojuma apstiprināšanu, ir Sociālistu grupas sagatavotais 2. grozījums. Šajā grozījumā ir ierosināts seksuālās un reproduktīvās tiesības iekļaut Parlamenta nostājā. Tomēr šīs tiesības neizslēdz abortus provocatus. Tādēļ termins „seksuālās un reproduktīvās tiesībās” ir nepiemērots.

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Šodien mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, balsojām par ES budžetu 2008. gadam.

Mēs uzskatām, ka pieņemtais priekšlikums ir labs kompromiss, un, kaut arī attiecībā uz dažiem jautājumiem zaudējām, pilnībā atbalstām šo priekšlikumu.

Mēs balsojām par eksporta subsīdiju samazināšanu lauksaimniecībā, taču uzskatām, ka ir nepamatoti balsot par atbalsta pilnīgu un tūlītēju atcelšanu.

Mēs arī balsojām pret turpmākām subsīdijām tabakas ražotājiem un par Parlamenta Strasbūras sēžu skaita ierobežošanu.

Attiecībā uz Daphne programmu (bērnu, sieviešu un jauniešu aizsardzība pret vardarbību) mēs balsojām par apropriācijas palielināšanu līdz Komisijas priekšlikumā norādītajam līmenim. Tomēr mēs bijā gatavojušies balsot par papildu finansējumu, taču mums netika dota šāda iespēja, jo šis grozījums līdz balsošanai nenonāca.

K. Virrankoski rezolūcijā (A6-0397/2007) mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, balsojām pret grozījumu, kurā, cita starpā, Komisija tikai aicināta nodrošināt, lai lauksaimnieki gadā kā tiešo palīdzību no ES nesaņemtu vairāk par 50 000 EUR. Šī diskusija vēl notiek, tāpēc mēs piekrītam priekšlikuma būtībai, taču neuzskatām par atbilstīgu pašreiz noteikt vai nu precīzu summu, vai konkrētus nosacījumus.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā mēs esam norādījuši, kaut arī tas ietver aspektus, kas uzlabo Padomes un Komisijas priekšlikumu, galu galā vispārējā budžeta projekts 2008. gadam, ko pirmajā lasījumā apstiprināja Eiropas Parlaments, neatbilst tam, kas par 2008. gadu tika noteikts daudzgadu finanšu shēmā 2007.—2013. gadam.

Vienlaikus, tā kā ES budžetam tiek noteikti ierobežojumi, par tā prioritātēm ir definētas konkurences politika (tā piemērs ir strukturālās politikas pakāpeniska kropļošana, pakļaujot to Lisabonas stratēģijai), un „iekšējās drošības un imigrācijas kontroles” un ES ārpolitikas padarīšana par Kopienas jautājumiem, kas sekmē intervenci un starptautisko attiecību militarizēšanu.

Tādēļ mēs balsojām pret to.

Tomēr ir jāatzīmē mūsu iesniegtie priekšlikumi, kas ir apstiprināti, piemēram:

- summu palielināšana struktūrfondiem, POSEI (Azoru salas un Madeira) un PROGRESS (vīriešu un sieviešu līdztiesība);

- atbalsts sadarbībai starp lauksaimnieku apvienībām un citām darbībām laukus, kā arī maza apjoma un ģimenes lauku saimniecībām;

- 2 miljonu EUR palielinājums programmai, ar kuru kompensē papildu izmaksas, kas radušās, tirgojot noteiktus zivsaimniecības produktus no attālākajiem reģioniem, kas paredz 570 000 EUR palielinājumu Madeiras un Azoru salu autonomajiem apgabaliem.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es atbalstu Eiropas Savienības budžetu tās pašreizējā formā vairāku iemeslu dēļ. Padomes noteiktais 553 miljonu eiro samazinājums lauksaimniecībai lielākoties tika atjaunots, un rezervi, kas izveidota no Komisijas administratīvajiem fondiem, pamato aizkavējumi saistībā ar nozaru darbības programmām un lauku attīstības programmām. Eiropas budžeta otrajā lasījumā Ministru Padomei nevajadzētu piemērot papildu samazinājumus lauksaimniecības fondiem vai struktūrfondiem.

Plenārsēdē iesniegtais grozījums par lauksaimnieku ienākumu samazināšanu, nosakot maksimālo summu 50 000 eiro gadā, nav pamatots. Šāda mākslīga barjera neļaus labākajiem lauksaimniekiem attīstīt savu darbību ienesīgā veidā. Turklāt šis ierobežojums veicinās lauksaimniecības darbu iziršanu un Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas samazināšanos. Šī iemesla dēļ es noraidīju grozījumu, kas paredz šo pasākumu.

2008. gada budžets tādā veidā, kādā to pieņemam šodien, ir tāds budžets, kas padara Eiropas Savienības iestādes atbildīgas. Es atbalstu priekšlikumu pārcelt 49 miljonus eiro no fondiem, kas piešķirti Komisijai, uz rezervēm, līdz tā iesniedz skaidru ziņojumu par savu cilvēkresursu politiku, jo īpaši saistībā uz jaunu darbinieku pieņemšanu darbā no valstīm, kas ir nesen pievienojušās Eiropas Savienībai — Rumānijas un Bulgārijas.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo 2008. gada budžeta daļu, vienlaikus atbalstot Apvienotās Karalistes valdības nostāju par virkni jautājumu.

  Robert Navarro (PSE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Parlamenta 2008. gada budžeta priekšlikumu, jo tajā ir ierosināti dažādi uzlabojumi budžeta projektam, ko izvirzīja Padome. 2008. gadā ir panākts līdzsvars starp tādu ārpolitikas jomu kā atbalsta Kosovai un Palestīnai finansēšanu, no vienas puses, un Galileo projekta, kas veido ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, finansēšanu, no otras. Eiropas Sociālistu prioritātes tādējādi ir labi atspoguļotas Parlamenta nostājā par ES budžetu 2008. gadam pirmajā lasījumā.

Tomēr es vēlētos norādīt uz to, cik pieticīgs ir šis budžets: tas pašreiz veido ne vairāk par 0,99 % no Savienības IKP. Šī ir pirmā reize, kad budžeta apmērs ir nokrities zem 1 % no IKP. Tomēr Savienība nevar darboties tās pilsoņu interesēs, ja tai trūkst resursu šādai rīcībai. Ir pienācis laiks dalībvalstīm uzņemties atbildību.

– V. Itälä ziņojums (A6-0394/2007)

  Kathy Sinnott (IND/DEM). - Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos pateikt, ka man bija ļoti žēl, ka mēs atkal nolēmām nesaņemt ceļojumu izdevumus. Es gribētu ierosināt Parlamentam, ka varbūt gadījumā, ja biļešu cenu sadalītu attiecībā pret nobraukumu, turpmāk varētu panākt lielāku atbalstu. Man šķiet, ka iedzīvotāji skatīsies šo balsojumu un atkal būs vīlušies.

  Brigitte Douay (PSE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šajā 2008. gada budžeta pirmā lasījuma posmā ir labi aizstāvējis savas prioritātes, un es atbalstu to, ko panākuši abi referenti, jo īpaši attiecībā uz kohēziju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr neaizmirsīsim, ka, tā kā finanšu plāns 2007. - 2013. gadam tika noteikts pārāk pieticīgs, šis būs mazs gada budžets, kas veido tikai 0,99 % no nacionālā kopienākuma. Tāpat kā mana politiskā grupa, es paužu nožēlu par šo situāciju, jo tā neļauj mums apmierināt visu Parlamenta komiteju cerības vai piešķirt pienācīgu finansējumu lielajiem, uz nākotni vērstajiem Eiropas Savienības projektiem, piemēram, Galileo.

Tomēr mēs esam piekrituši atbalstīt informācijas un sakaru politikas būtību — tādējādi mēs varēsim pievērst uzmanību vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, kam ir tik liela nozīme, lai nodotu informāciju visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā neatrisināto jautājumu par Lisabonas līguma ratifikāciju un sagatavošanās darbus Eiropas vēlēšanām 2009. gadā. Kā pastāvīgais referents informācijas politikas jautājumos Budžeta komitejā, es atzinīgi vērtēju iespējas, ko šajā saistībā rada jaunais budžets.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) No šī 2008. gada budžeta projekta daudzajiem aspektiem, ko varētu izcelt, mēs vēlētos uzsvērt divus:

- pirmkārt, cik ļoti mēs paužam nožēlu par šī Parlamenta nekonsekvenci, kas apgalvo, ka atzīst un saglabā Eiropas Parlamenta deputātu valodu dažādību, taču vienlaikus atsakās iekļaut skaidru norādi, ka visām oficiālajām ES valodām obligāti ir jābūt pieejamām tā sanāksmju laikā, kā mēs to ierosinām vairākus gadus. Tādēļ arī Budžeta komiteja nesaprotamā un nepieņemamā veidā noraidīja mūsu priekšlikumu, kura mērķis bija nodrošināt, piemēram, lai portugāļu valoda ir viena no darba valodām ES un ĀKK parlamentārās asamblejas sanāksmēs, jo īpaši ņemot vērā Parlamenta deputātus no dažādām valstīm, kas ir pārstāvētas komitejā un kuru oficiālā valoda ir portugāļu.

- Otrkārt, satraucošā un pieaugošā tendence palielināt apropriācijas „spēcīgai informācijas politikai” saistībā ar „reformu” Līguma (atkārtotu) „sākšanu” un gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā. Lai saprastu, kas patiesībā notiek, pietiks ar to, ka sekosim diskusijai Konstitucionālo jautājumu komitejā par Eiropas Politisko partiju regulas pārskatīšanu, lai saprastu, kas patiešām notiek.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Pašreizējā plenārsēžu procedūru sistēma Strasbūras Parlamenta galvenajā mītnē un komiteju vai grupu sēžu sistēma Briselē ir neefektīva un neekonomiska. Ir aprēķināts, ka katru gadu no Eiropas nodokļu maksātāju naudas tiktu ietaupīti vairāk par 200 miljoniem eiro, ja tiktu izlemts izveidot Parlamenta mītnes vietu Briselē ne vien paredzamo izmaksu samazinājuma dēļ, bet arī atvieglojot darbu starp iestādēm. Vienlaikus pilsoniskās sabiedrības grupas ir vērsušas uzmanību uz nopietno ietekmi uz vidi, ko rada bieža Eiropas Parlamenta deputātu un ierēdņu pārvadāšana no vienas pilsētas uz otru Eiropas likumdošanas procedūru vajadzībām.

Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka ideja saglabāt divas gada plenārsēdes Strasbūras mītnes vietā nav pamatota. Tas pasliktinātu administratīvo izmaksu situāciju, jo visu gadu tiktu veikti maksājumi, lai sagatavotu šādas sēdes attiecībā gan uz telpu, gan personāla izmaksām.

Vairākas pilsoņu iniciatīvas, no kurām vismaz vienai ir pievienoti vairāk kā viens miljons parakstu no lielākās daļas dalībvalstu, pieprasa likvidēt divas Eiropas Parlamenta mītnes vietas. Ir pienācis laiks šo situāciju apspriest Parlamenta un Padomes vadībai, lai mūsu iestādei noteiktu vienu mītnes vietu.

  Niels Busk (ALDE), Anne E. Jensen (ALDE) un Dan Jørgensen (PSE), rakstiski. − (DA) Mēs, Dānijas Liberālās partijas (Venstre) deputāti, Eiropas Parlamentā esam balsojuši pret grozījumu Nr. 8, ko iesniedza C. Schlyter un Jens-Peter Bonde no Neatkarīgo spēku un demokrātu grupas. Venstre atbalsta ceļojumu izdevumu apmaksas reformu, lai tiktu atmaksāti visi pamatotie un vajadzīgie ceļojumu izdevumi. Tomēr tas jau ir nolemts jaunajos deputātu statūtos, kas tiks īstenoti, sākot ar 2009. gadu.

J.-P. Bonde priekšlikums nav pārdomāts un pārkāpj pašreizējo nolikumu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šīm 2008. gada budžeta iedaļām.

– V. Itälä ziņojums (A6-0394/2007) un K. Virrankoski ziņojums (A6-0397/2007)

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šiem ziņojumiem saistībā ar 2008. gada budžeta projektu, taču es to darīju ar smagu sirdi, jo šķiet, ka ir paredzēts turpināt šo dārgo cirku, kas ir mūsu regulārie braucieni uz Strasbūru.

Cik gan nepatīkami, ka mēs balsojam par Strasbūras sanāksmju turpināšanu tajā pašā dienā, kad Air France ir nolēmis dažus no mums atstāt grūtā vai noteikti neērtā situācijā daļas tā darbinieku protesta akciju dēļ.

Martins Luters Kings reiz teica: „Man ir sapnis.” Arī man ir sapnis, un šis sapnis ir tas, ka kādu dienu šim Parlamentam būs viena mītne, no kuras darboties, un Strasbūras cirks beigsies.

– M. A. Esteves ziņojums (A6-0356/2007)

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Ir jāpieliek kopīgi pūliņi, lai mēģinātu uzlabot kvalitātes standartus un tiesu sistēmas efektivitāti.

Tomēr tā ir ļoti jūtīga un dažāda joma, kurā uzsvērta vajadzība stiprināt uzticību, lai varētu savstarpēji atzīt tiesu lēmumus, tādā veidā sekmējot Eiropas juridiskās kultūras pakāpenisku attīstību.

Es atbalstu M. A. Esteves izcilo ziņojumu, kura mērķis saistībā ar lēmumu savstarpējas atzīšanas principa stiprināšanu ir uzlabot izredzes notiesātām personām, kuras reintegrē sabiedrībā, vienlaikus cenšoties uzlabot upuru aizsardzību un novērst recidīvismu.

Šī pamatlēmuma mērķis ir pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstij savas kompetences robežās ir jāpārrauga un jāuzrauga ar brīvības atņemšanu nesaistītie pasākumi (lēmumi saistībā ar atliktu sodu, alternatīvu sankciju un papildu sodu izpildi), ko uzliek ar spriedumiem, kas pieņemti citās dalībvalstīs.

Es ceru, ka Portugāles prezidentūras laikā šos nenokārtotos jautājumus varēs atrisināt un ka līdz gada beigām varēs panākt vispārēju vienošanos.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas paredz veidus, kādos palīdzēt notiesātai personai reintegrēties sabiedrībā, nodrošina labāku aizsardzību upuriem un palīdz izpildīt attiecīgos spriedumus gadījumos, kad likumpārkāpējs ir citas valsts iedzīvotājs.

– I. Varvitsiotis ziņojums (A6-0362/2007)

  Bruno Gollnisch (ITS), rakstiski. – (FR) Ja jebkad ir bijis kāds jutīgs temats, tad tā noteikti ir savstarpējā atzīšana spriedumiem krimināllietās. Krimināltiesībām mūsdienu Eiropā nav standarta — patiesībā tālu no tā! Dažādās valstīs ir ne vien dažādas juridiskās tradīcijas un vērtības, bet arī atšķirīgi krimināllikumi. Dalībvalstu krimināltiesiskās sistēmas atspoguļo to attiecīgās identitātes.

Krimināltiesību atšķirības valstu līmenī ir daudzas un dažādas. Piemēram, vārda brīvības aizsardzība un vārda brīvības pārkāpuma definīcija dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Tādēļ būtu ļoti bīstami uzstāt, lai vienā valstī piespriestu sodu automātiski piemērotu citā valstī — tas būtu bīstami ne vien tiem, kas stājas likuma priekšā, bet arī tiesiskumam kopumā.

Tādēļ mums patiešām šeit ir jārīkojas ļoti piesardzīgi, jo pašlaik nav iespējamas nodrošināt noteiktu kopēju pamatstandartu piemērošanu kriminālprocesa tiesību jomā. Jo īpaši es domāju par to, lai tiek ievērotas tiesības netikt divreiz tiesātam par to pašu nodarījumu, tiesības uz īstu, nevis tikai formālu aizsardzību un patiesi — upuru tiesības.

Ir divi pamatprincipi, kas vienmēr ir jāievēro, citādi tiesiskums beigs pastāvēt. Tie ir likumīguma un juridiskās noteiktības principi.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kā tas norādīts ziņojumā, 1999. gada Tamperes Eiropadome apstiprināja savstarpējās atzīšanas principu kā “pamatu tiesu iestāžu sadarbībai gan civillietās, gan krimināllietās Savienībā”.

Gadu vēlāk Padome apstiprināja pasākumu programmu, kuras uzmanības centrā bija šis princips, lai pielāgotu galīgo spriedumu savstarpējas atzīšanas mehānismus un paplašinātu notiesāto personu nodošanas principa piemērošanu, lai ietvertu personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī.

Hāgas programmā pēc tam tika noteikti jauni mērķi, jo īpaši saistībā ar „cīņu pret terorismu”, lai panāktu progresu šīs jomas padarīšanā par Kopienas darbības sfēru, kas ir dalībvalstu suverenitātes pašā pamatā.

Ņemot vērā šo priekšlikumu un, kā uzsvēra mūsu parlamentārā grupa, bažas rada tas, ka ziņojumā noteikts, ka “kaut gan notiesātajai personai ir nepieciešams nodrošināt adekvātu aizsardzību, vairs nav jāuzstāj personas iesaistīšana tiesvedībā, visās lietās prasot viņa vai viņas piekrišanu, kad spriedums tiek pārsūtīts uz citu dalībvalsti, lai atzītu un izpildītu piespriesto sodu”, jo īpaši tādēļ, ka neredzam, kā šī principa nenodrošināšana atbilst pamatlēmuma mērķim: palīdzēt labot notiesāto personu.

– M. Sudre ziņojums (A6-0405/2007)

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, balsojām par šo ziņojumu. Šis nolīgums ir solis pareizajā virzienā. Tiek uzliktas lielākas prasības par nolīguma ietekmes pārraudzību attiecībā uz zivju krājumiem un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Tagad ir svarīgi pienācīgi pārraudzīt šī nolīguma ietekmi.

Tomēr mēs balsojām pret 7. grozījumu. Mēs pilnībā atbalstām nolūku veicināt zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību, kas ir arī jaunā zivsaimniecību nolīguma mērķis. Tomēr nolīgums arī nedrīkst paredzēt kaitīgu ietekmi uz Madagaskaras zivsaimniecībām un iedzīvotājiem. No otras puses, mēs nevaram atbalstīt, ka nolīgums tiek nekavējoties anulēts, ja tas paredz kaitīgas sekas. Mēs uzskatām, ka labāks risinājums, lai nodrošinātu nolīguma ievērošanu un to, ka labumu gūst abas puses un vide, ir kopīgas komitejas izveide, kas pārraudzīs nolīgumu. Par nolīgumu tiks veiktas atkārtotas sarunas, ja atklāsies, ka tas paredz kaitīgas sekas.

Mēs atbalstām to, ka lielāko daļu izmaksu finansēs Eiropas kuģi, ko atbalsta šis nolīgums. Tomēr mēs uzskatām, ka visa nolīguma mērķis ir panākt pašfinansēšanu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis partnerības nolīgums tika parakstīts uz pagarināmu sešu gadu laika posmu, sākot ar 2007. gada 1. janvāra, saskaņā ar kuru Portugāle iegūst septiņas zvejas iespējas ar peldošo āķu jedu zvejas kuģiem, kas ir vairāk par vienu zvejas licenci, salīdzinot ar iepriekšējo nolīgumu.

Nolīgumā cita starpā paredzēts, ka vismaz 20 % no katra kuģa apkalpes ir jābūt ĀKK valstu iedzīvotājiem (no Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona). Tajā arī paredzēta Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par darba pamatprincipiem un pamattiesībām ietverto noteikumu piemērošana, kas kā obligātu nosaka apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām. Nolīgumā arī paredzēts zvejnieku algas noteikt sarunās starp kuģu īpašniekiem un zvejniekiem vai to pārstāvjiem, un pieņem „izcelsmes valsts principu”, kas ievieš dziļas un negodīgas nevienlīdzības aspektu.

Šis protokols palielina kuģu īpašnieku ieguldījumu par 40 %, palielinot to no 25 EUR par vienu zivju tonnu līdz 35 EUR, tādējādi samazinot Kopienas finansiālo ieguldījumu, ko mēs neuzskatām par pieņemamu.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas apstiprina Zvejniecības partnerattiecību nolīgumu ar Madagaskaru. Tas ir tunzivju zvejas nolīgums, kas piešķir zvejas iespējas saskaņā ar trīs kategoriju kuģiem Spānijai, Francijai, Itālijai, Portugālei un Apvienotajai Karalistei. Tas paredz zvejas resursus ES kuģiem, vienlaikus ļaujot Madagaskarai saņemt ienākumus par krājumiem, ko valstij nebūtu tehniski iespējams izmantot.

– E. J. Fernandes ziņojums (A6-0404/2007)

  Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca un Manuel António dos Santos (PSE), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, kas ir kā protests pret veidu, kādā Komisija saskaņā ar šo nolīgumu ierosina dalīt zvejas iespējas starp dalībvalstīm.

Pretēji tam, kā vienmēr ir bijis šāda veida nolīgumā, Komisija ierosina pārkāpt pamatprincipu, kas ir bijis galvenais instruments, lai nodrošinātu taisnīgumu un līdztiesību dalībvalstu starpā, un praksē panākt klusu vienošanos starp tām.

Mēs uzskatām, ka šī principa nepiemērošana šajā gadījumā ir neizprotama un nepieņemama.

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā, balsojām par šo ziņojumu. Šis nolīgums ir solis pareizajā virzienā. Tiek uzliktas lielākas prasības par nolīguma ietekmes pārraudzību attiecībā uz zivju krājumiem un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Tagad ir svarīgi pienācīgi pārraudzīt šī nolīguma ietekmi.

Tomēr mēs balsojām pret 8. grozījumu. Mēs pilnībā atbalstām nolūku veicināt zivsaimniecību ilgtspējīgu attīstību, kas ir arī jaunā zivsaimniecību nolīguma mērķis. Tomēr nolīgums arī nedrīkst paredzēt kaitīgu ietekmi uz Mozambikas zivsaimniecībām un iedzīvotājiem. No otras puses, mēs nevaram atbalstīt, ka nolīgums tiek nekavējoties anulēts, ja tas paredz kaitīgas sekas. Mēs uzskatām, ka labāks risinājums, lai nodrošinātu nolīguma ievērošanu un to, ka labumu gūst abas puses un vide, ir kopīgas komitejas izveide, kas pārraudzīs nolīgumu. Par nolīgumu tiks veiktas atkārtotas sarunas, ja atklāsies, ka tas paredz kaitīgas sekas.

Mēs atbalstām to, ka lielāko daļu izmaksu finansēs Eiropas kuģi, ko atbalsta šis nolīgums. Tomēr mēs uzskatām, ka visa nolīguma mērķis ir panākt pašfinansēšanu.

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. − (PT) Es atturējos no balsojuma par savu ziņojumu, jo, kaut arī atzīstu šī nolīguma noslēgšanas steidzamību un uzskatu, ka šis priekšlikums ir pozitīvas tajā, kas attiecas uz zvejas licenču sadalījumu, un, ņemot vērā, ka to nav iespējams grozīt, kas ir Padomes un Komisijas pienākums, es pilnībā nepiekrītu tam, ka netiek ievērots relatīvas stabilitātes princips, kas vienmēr ir bijis spēkā iepriekšējos nolīgumos.

Man ir arī žēl, ka iespējamu juridisku apsvērumu dēļ nav iespējams iesniegt vairākus normatīvu grozījumu projektus par nolīguma noteikumiem, no vienas puses, cenšoties stiprināt pilsonisko sabiedrību Mozambikā ar zvejnieku aktīvu līdzdalību turpmāku nolīgumu sagatavošanā, un, no otras puses, optimizēt starptautiskos noteikumus par attiecīgajām profesiju kategorijām, proti — attiecībā uz ĀKK jūrnieku minimālās algas noteikumu paredzēšanu.

Es izjutu, ka Eiropas Parlamenta politiskās pilnvaras šajā jomā bija ierobežotas, un tādēļ iesniedzu citus grozījumu priekšlikumus, ko var uzskatīt par juridiski pieņemamiem, cenšoties uzlabot Parlamentam nosūtīto informāciju un pieprasot Parlamentam un Padomei iesniegt ziņojumu par nolīguma piemērošanu protokola termiņa pēdējā gadā un pirms jauna nolīguma noslēgšanas tā atjaunošanas brīdī.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs nevaram balsot par šo zvejas nolīgumu, jo mēs uzskatām, ka zvejas iespēju sadalījums, ko tas paredz starp vairākām dalībvalstīm, ir neproporcionāls un neadekvāts, jo tas neaizsargā Portugāles likumīgās intereses.

Šis partnerības nolīgums starp EK un Mozambiku stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī uz piecu gadu laika periodu un, salīdzinot ar iepriekšējiem nolīgumiem, tas paredz Kopienas zvejas kvotu palielinājumu par 2 000 tonnām attiecībā uz tunzivīm un tām līdzīgām sugām.

Iepriekšējā nolīgumā apmērs, kādā Portugāle izmantoja savas tiesības uz zvejas iespējām (piecas) bija samērā augsts, un tādēļ Portugāle lūdza piešķirt deviņas licences peldošo āķu jedu zvejas kuģiem, kā arī turpināt izmantot iespējas bentisko zivju saldētājtraleriem, kas zvejo dziļūdens garneles. Tomēr tai tika piešķirtas tikai septiņas licences tunzivju zvejai.

Paturot prātā licenču iepriekšējo sadalījumu un relatīvas stabilitātes principa (ne)ievērošanu, kā arī ņemot vērā zvejas iespēju palielināšanos, šis jaunais nolīgums tādējādi paredz izteiktu līdzsvara trūkumu: Portugāle tikai iegūst par divām licencēm vairāk, kamēr pārējās dalībvalstis iegūst vēl 16 (Francija) un 13 (Spānija) licences.

Ja lēmumus Padomē pieņemtu pēc vienprātības principa, tas nebūtu noticis.

Tādēļ mēs balsojām pret.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo pretrunīgo ziņojumu, kas apstiprina priekšlikumu regulai par jauna zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Mozambiku. Nolīgums ir parakstīts uz piecu gadu periodu (pagarināmu) kopš tā stāšanās spēkā, un tas piešķir zvejas iespējas kuģiem no Spānijas, Francijas, Itālijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes.

– Hans-Peter Martin ziņojums (A6-0353/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − Regulas par uzņēmumu reģistriem (Padomes Regula (EEK) Nr. 2186/93), kurā apkopota statistika par uzņēmumu darbību Eiropas Savienībā, proti – informācija par to skaitu, tipu, lielumu, struktūru un citām īpašībām, mērķis bija sniegt uzticamus statistiskos datus ES politikas veidotājiem.

2006. gada 1. jūnijā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja Komisijas priekšlikuma galvenos aspektus un paredzēja 22 grozījumus, pievēršot uzmanību administratīvā sloga jautājumam, to noteikumu un nosacījumu precizēšanai, saskaņā ar kuriem var nosūtīt konfidenciālus datus, un visbeidzot – paredzēja virkni tehnisku un redakcionālu grozījumu. Savā 2007. gada 21. maija kopējā nostājā Padome apstiprināja visus 22 Parlamenta grozījums.

Tomēr jauna birokratizācija šajā procesā pēc tam ir radījusi papildu grūtības, kas tādēļ ir vilcies līdz šim laikam, ietverot lielas izmaksas, ko referents ir pareizi nosodījis.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas palīdz uzlabot tās ES statistiskās sistēmas daļas, kas ietver informācijas reģistrus par uzņēmumiem, kas darbojas Savienībā.

– Rezolūciju priekšlikumi: (B6-0400/2007)

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Poul Nyrup Rasmussen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas Dānijas deputāti balsoja par Parlamenta rezolūciju par augošajām pārtikas un lopbarības cenām.

Delegācija uzskata, ka ir jāpievērš uzmanība augošajām pārtikas un lopbarības cenām. Tomēr delegācija nepiekrīt, ka tas ir labi, ka ES lauksaimniecības ministri nesen nolēma apturēt saistību atcelšanu 2008. gadā.

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, esam izvēlējušies atturēties savā balsojumā par Rezolūciju RC B6-400/2007, kas iesniegta saistībā ar atbildi uz mutisko jautājumu B6-0321/2007 par augošajām pārtikas un lopbarības cenām, jo mēs uzskatām, ka šī rezolūcija rada šaubas attiecībā uz ES lauksaimnieku ekonomisko situāciju.

Augošās cenas par graudaugiem un pārtiku nāk par labu lauksaimniekiem var sniegt labāku iespēju pārstrukturēt lauksaimniecības nozari Eiropas Savienībā.

Turklāt lauksaimniecībā tāpat kā citās nozarēs ir jāsaskaras ar noteiktām pieprasījuma izmaiņām.

No otras puses, mēs piekrītam rezolūcijā paustajai nostājai par biodegvielām, lielo pārtikas cenu pieaugumu izplatīšanas nozarē un pārtikas nepietiekamību pasaulē.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Neseno pārtikas cenu palielināšanos lielā mērā ir radījušas secīgas KLP reformas, ar to veicinātas ražošanas atmešana un tā rezultātā notikusī daudzu mazo un vidējo lauku saimniecību izzušana. Dalībvalstu specifiskās reālās situācijas ignorēšana, lai vairāk ņemtu vērā lielo lauksaimniecības rūpniecības uzņēmumu un daudznacionālo pārtikas izplatītāju intereses, un sarunas, lai liberalizētu tirdzniecību PTO, ir palīdzējusi mainīt lauksaimniecības pamatu, radot produkcijas samazināšanos.

Tostarp lauksaimniecības produktu izmantošana ar pārtiku nesaistītiem mērķiem, jo īpaši biodegvielu ražošanai, kam tās cenšas piešķirt prioritāti, nepalīdzēs attīstīt lauksaimniecības darbības un, gluži pretēji — var aizstāt pārtikas produktu ražošanu, tādējādi negatīvi ietekmējot pārtikas suverenitātes aizsardzību.

Tādēļ mēs uzskatām, ka ir svarīgi pārvērtēt kopējās lauksaimniecības politikas mērķi, lai palielinātu pārtikas produktu ražīgumu, atbalstīt mazos un vidējos lauksaimniecības un lopkopības saimniecības, un iegrožot patēriņa cenas, nostiprinot intervences mehānismus un nodrošinot atbilstīgas intervences cenas.

  Mairead McGuinness (PPE-DE), rakstiski. − Es atbalstīju kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par augošajām pārtikas un lopbarības cenām, kas veltīts patēriņa cenu būtiskajai maiņai Eiropas Savienībā un pasaulē.

Es arī balsoju par 1., 2., 3., 4. un 5. grozījumu, kas risina jautājumu par ģenētiski modificētām lopbarības sastāvdaļām. Šie grozījumi izceļ reālo situāciju tirgū un tikai norāda uz to, ka ievērojams daudzums kukurūzas un sojas, ko jau izmanto, lai ražotu lopbarību Eiropas Savienībā, ir ģenētiski modificētas izcelsmes.

Šie grozījumi arī risina problēmas, kas saistītas ar atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētām lopbarības sastāvdaļām. Šī situācija ietekmē ES lopkopju konkurētspēju un rada paradoksālu situāciju, kurā ES patērētāji pērk gaļu un lopbarības produktus no trešām valstīm, kurās izmanto ģenētiski modificētu lopbarību.

Šie grozījumi ir vajadzīgi, lai uzsvērtu ES attieksmes nekonsekvenci pret ģenētiski modificētiem izstrādājumiem un plašāku debašu nepieciešamību par šo tematu.

– J. Kacin ziņojums (A6-0325/2007)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. − (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, cerot, ka tam būs būtiska ietekme uz Serbijas lēmumu turpināt demokrātiskās reformas un tās saistību ar Eiropas standartiem, jo īpaši attiecībā uz minoritāšu tiesību ievērošanu.

Kaut arī ziņojumā ir atzinīgi vērtēta situācijas relatīvā uzlabošanās, Serbija joprojām nav nodrošinājusi vajadzīgos apstākļus īstai etnisko kopienu līdzāspastāvēšanai un savstarpējai cieņai, un joprojām ir daudzi smagi minoritāšu tiesību nepiedodamu pārkāpumu gadījumi. Šeit es runāju par konkrētu piemēru — par rumāņu kopienas un cilvēku, kas runā rumāņu valodā, tiesību neievērošanu Serbijā, jo īpaši Valea Timocului un Vojvodinā. Šodien es ar nožēlu varu konstatēt, ka viņu valodas tiesības tiek noraidītas un ignorētas, vai mēs runājam par izglītību, vai arī par reliģisko praksi rumāņu valodā.

Šajā saistībā Serbijai ir skaidri jānorāda: tikai patiešām daudznacionāla Serbija, kura nodrošina sapratni starp kopienām un savstarpēju toleranci, var tikt uzskatīta par īsti eiropeisku.

– M. Martens ziņojums (A6-0375/2007)

  Frank Vanhecke (ITS). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret M. Martens ziņojumu. Man ir jāatzīst, ka ziņojumā ir diezgan daudz saprātīgu punktu, bet, manuprāt, tajā nav apskatīts Āfrikas problēmu galvenais iemesls, un tajā arī nav pareizi uzsvērta nākotnes problēma, nākotnes izaicinājums, kas ir imigrantu pieplūdums.

Kāpēc nav pat iespējams Eiropas Parlamenta ziņojumā norādīt uz Āfrikas nabadzības, bada, drošības trūkuma, sociālo un ekonomisko problēmu galveno iemeslu? Galvenais iemesls ir sliktās valdības kontinentā. Tie ir korumpētie valdnieki, kuriem nerūp laba pārvaldība, demokrātija vai cilvēktiesības, bet kuri paši savās valstīs ar naudu, kuru tie zog no saviem iedzīvotājiem, katru gadu iztērē vairāk ieročos, nekā saņem kā attīstības atbalstu. Tas ir skandāls.

Norāde uz imigrāciju arī ir pilnībā neadekvāta. Pirmkārt, Eiropa nevar uzņemt vairāk imigrantu, un, otrkārt, augsti izglītotu cilvēku imigrācija uz Eiropu no nabadzīgām valstīm ir traģēdija pašām izcelsmes valstīm.

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) − Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, atbalstījām šo ziņojumu, kas ir labs. Ir vajadzīga partnerība starp ES un Āfriku, lai risinātu nākotnes problēmas. Mēs balsojām par 61. punktu, jo atbalstām brīvo tirdzniecību. Tomēr mēs vēlētos norādīt, ka nevaram panākt izaugsmi ar brīvo tirdzniecība, ja mēs vienlaikus neieguldām izglītībā, veselībā un neveicam citus ilgtermiņa ieguldījumus, kas arī izriet no citām ziņojuma daļām.

  Hélčne Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Ir skaidrs, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tādēļ Eiropas Parlaments nedrīkst izmantot sieviešu un bērnu labklājību savos centienos paplašināt savas pilnvaras, kā tas redzams ziņojuma 77. punktā. Turklāt kompetenta, likumīga ANO struktūrvienība pašlaik jau strādā pie šiem jautājumiem.

Ņemot vērā nepatīkamos strāvojumus, kas vērojami palātā, kur daudzi deputāti aktīvi iebilst pret seksuālo un reproduktīvo veselību gan Savienībā, gan citur, tā būtu liela traģēdija, ja Eiropas Parlamentam tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras attiecībā uz šo jautājumu.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Kaut arī tajā ir ietverti aspekti, kurus uzskatām par pozitīviem, šajā ziņojumā nav izdevies apskatīt Eiropas Savienības un Āfrikas attiecību īsto būtību, izlaižot vai izvairoties no to galvenajiem pienākumiem un stratēģiskajiem mērķiem.

Iespējams, visspilgtākais piemērs ir tas, ka ziņojumā nav minētas NATO/ASV/ES iniciatīvas saistībā ar Āfriku, piemēram, īpašu militāro komandu (ASV/AFRICOM) izveide, militāro manevru veikšana (NATO) vai lielāko ES spēku arvien lielākā militārā klātbūtne („miera atbalsta mehānismi”, militārās misijas).

Ziņojumā ir arī ietverti aspekti, kas paver durvis intervencei, kas tiek maskēti ar vārdiem „humānā palīdzība”, „konfliktu vadība” vai „laba pārvaldība”, un tajā nav iebildumu pret attīstības politikas pieaugošo pakļautību „drošības” stratēģijām, atbalstot „attīstības palīdzību”, ko sniedz karavīri, vai tās līdzekļu izmantošanu mērķiem, kam nav nekāda sakara ar šādu palīdzību, piešķirot to saskaņā ar lielvaru stratēģiskajiem mērķiem, proti — Āfrikas milzīgo dabas resursu, tostarp naftas, kontroli.

Visbeidzot, piešķirot vērtību ierobežojumiem, kas tajā ir atbalstīti „ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem”, ziņojumā ir atkārtoti apstiprināta „dogma” par tirdzniecības liberalizāciju kā attīstības pamatu.

Atbalstot ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmi, mēs noraidām šādu politiku.

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. − (PL) M. Martens pareizi atzīmē, ka Āfrikas un Eiropas sadarbības attīstības pamatā ir jābūt demokrātijas un partnerības attīstībai, pamatojoties uz savstarpēju cieņu. Pareizi ir arī norādīts, ka partneri ir vienlīdzīgi attiecībā uz savām tiesībām un pienākumiem, taču ne attiecībā uz integrācijas līmeni vai piekļuvi finanšu, tehniskajiem un cilvēkresursiem, kā arī to attīstības pakāpe.

Es piekristu, ka mūsu kopējai atbildībai un Eiropas Savienības un Āfrikas sadarbības galvenajam mērķim ir jābūt nabadzības izskaušanai un ka miers ir pats svarīgākais kā pirmais solis uz attīstību.

Saskaņā ar ziņojuma nostādnēm es uzskatu, ka ir svarīgi ņemt vērā Āfrikas iedzīvotāju patiesās vajadzības: nodrošināt pienācīgu atalgojumu sīkzemniekiem, palielināt vietējo ražošanu, garantēt pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, kā arī izveidot vietējos un reģionālos tirgus.

  Karin Scheele (PSE), rakstiski. − (DE) Bez svarīgās diskusijas par negodīgas tirdzniecības politiku ziņojumā par ES un Āfrikas attiecību situāciju arī ir apskatīta konfliktu novēršana un risināšana. Šajā saistībā es vēlētos atsaukties uz pēdējo koloniju pasaulē, pēdējo koloniju Āfrikā, proti, Rietumsahāru, ko ir okupējusi Maroka jau vairāk kā 30 gadus. Šī okupācija pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un to pavada klaji cilvēktiesību pārkāpumi. Kad mēs aizstāvam saharavi tautas cilvēktiesības un pašnoteikšanās tiesības, mēs bieži dzirdam, ka pieņemam saharavi atbalstošu nostāju. Tā ir šausmīga attieksme, jo mūsu vienīgais mērķis ir atbalstīt cilvēktiesības un starptautiskos tiesību aktus. Visām Eiropas iestādēm ir jāvelta sevi šī mērķa sasniegšanai un nevis tikai jārīkojas saskaņā ar dalībvalstu ekonomiskajām interesēm. Eiropai ir jāpieņem uzticama nostāja pret diktatūrām. Pirksta kratīšana dažām izraudzītām diktatūrām kaitē Savienības ticamībai kā miera starpniekam un kaitē tiem, kuri tiek apspiesti un kuru cilvēktiesības ik dienas tiek rupji pārkāptas.

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. − (PL) Es vēlētos balsot par M. Martens ziņojumu par ES un Āfrikas attiecībām.

Ir jāizstrādā kopīga stratēģija sadarbībai starp Eiropas Savienības un Āfrikas valstīm, kuras pamatā ir jābūt savstarpējai cieņai un kopīgiem, skaidri definētiem principiem un vērtībām. Mums ir jāņem vērā Āfrikas puses nostāja un jāpievērš īpaša uzmanība attīstības jautājumam, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, piemēram, stabilai izaugsmei un attīstībai, nabadzības izskaušanai un atbalstam, nodrošinot piekļuvi izglītībai un veselības aizsardzības pasākumiem.

– Rezolūcijas priekšlikums: (B6-0429/2007)

  Göran Färm un Inger Segelström (PSE), rakstiski. (SV) − Mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, atbalstījām šo ziņojumu, kas ir labs. Tomēr mēs balsojām pret 1. grozījumu, kurā ir atsauces uz ķekarbumbu munīcijas izmantošana divos konkrētos konfliktos. Mēs izvēlējāmies balsot pret to, jo nosodām ķekarbumbu munīcijas izmantošanu visos konfliktos, nevis tikai konkrētos gadījumos.

  Hélčne Goudin and Nils Lundgren (IND/DEM), in rakstiski. − Nav šaubu, ka ķekarbumbu munīcija ir ļoti nežēlīgas ieroču sistēmas, kas rada lielas ciešanas civiliedzīvotājiem. Tāpēc ir sarūgtinoši, ka Eiropas Parlaments izmanto šādu svarīgu jautājumu savos centienos pasteidzināt Eiropas Savienoto Valstu izveidi.

Šāda veida ieroču aizliegums ir jāīsteno globāli ar ANO palīdzību un pēc valstu, nevis Eiropas Parlamenta, iniciatīvas.

Tādēļ šodienas balsojumā mēs balsojām pret šo rezolūciju.

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pagājušā gada 17. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācija aicināja tās dalībvalstis veikt tūlītējus pasākumus, lai risinātu ķekarbumbu munīcijas izmantošanas drausmīgo ietekmi, aicinot noslēgt juridiski saistošu starptautisko humanitāro tiesību instrumentu, kas aizliedz šādas munīcijas izmantošanu, izstrādi, ražošanu, uzkrāšanu un nodošanu.

Apvienoto Nāciju Organizācija pieprasa iznīcināt šo munīciju pašreizējos krājumus, aicina veikt riska mazināšanas un atbalsta pasākumus upuriem, aicina dalībvalstis apturēt šādu ieroču izmantošanu un nodošanu.

Kā tas norādīts šajā rezolūcijā, ir dokumentēts, ka 98 % no šo bumbu upuriem ir civiliedzīvotāji, kas rada augstu un brutālu nāves gadījumu un ievainojumu rādītāju, jo īpaši bērnu vidū.

Tomēr lielākā daļa Eiropas Parlamenta balsoja pret to, ka tiek norādīts, ka ķekarbumbu munīciju izmanto tā dēvētie koalīcijas spēki Afganistānā un Irākā, kā arī Izraēlas spēki Libānā.

Bruņošanās sacensība ir steidzami jāaptur. Masu iznīcināšanas ieroči, ķekarbumbu munīcija, vājinātā urāna ieroči un fosfora šāviņi ir steidzami jāaizliedz.

Tādēļ mēs atbalstām šo rezolūciju.

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, kas atkārtoti apstiprina vajadzību stiprināt starptautiskās humanitārās tiesības (IHL), jo tās ir piemērojamas ķekarbumbu munīcijai, un ātri starptautiskā līmenī pieņemt ķekarbumbu munīcijas izmantošanas, ražošanas, nodošanas un uzkrāšanas visaptverošu aizliegumu. Parlaments arī atzīmēja, ka noteikti atbalsta Oslo procesu, kas tika uzsākts 2007. gada februārī.

– M. Cappato ziņojums (A6-0341/2007)

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paskaidrot savu balsojumu par M. Cappato ziņojumu, un arī noskaidrot, kāpēc Nāciju Eiropas grupa atturējās no balsojuma. Es balsoju pret, jo uzskatu to par ļoti pretrunīgu ideju. Narkotikas ir Afganistānas galvenais uzņēmējdarbības veids, un mēģinājums kontrolēt pat kādu daļu no ražošanas medicīniskām vajadzībām šķiet vairāk kā apšaubāms. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo priekšlikumu.

  Carlo Fatuzzo (PPE-DE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tas, ko M. Capatto ir ierosinājis un panācis ar šo ziņojumu, ir darīt zināmu, ka Eiropas Parlaments atbalsta eksperimentus pārveidot opija ražošanu Afganistānā kriminālai izmantošanai par opija ražošanu medicīniskām vajadzībām, lai ārstētu pacientus.

Man ir jāsaka, ka es balsoju pret, jo strādnieks, kas uz lauka audzē magones, ir īstais sākumpunkts slepkavībām un noziegumiem, ko izdarījuši tie, kuri apzinātā vai neapzinātā veidā ir iepinušies šī šausmīgā cilvēces posta tīklos.

Manuprāt, tie, kuri balsoja par šo ziņojumi, paši sevi maldina, ka kaut ko tādu, ko pašlaik veic nelegāli, tas ir, opija magoņu audzēšanu Afganistānā, var izskaust, vienkārši atļaujot to izmantot derīgiem mērķiem.

  Richard Howitt (PSE), rakstiski. − Eiropas Parlamenta Leiboristu partija varēja neatbalstīt šo rezolūciju, jo tā pēc būtības ir priekšlikums veicināt opija audzēšanu Afganistānā. Tas ir pretrunā Afganistānas valdības veiktajiem centieniem, ko atbalsta starptautiskā sabiedrība, un ir arī pretrunā 80 % Afganistānas iedzīvotāju vēlmēm — opija ražošana uztur Taliban sacelšanos. Mēs atzīmējam, ka tādu provinču, kurās neaudzē opiju, skaits Afganistānā šogad ir vairāk kā divkāršojies.

Mēs balsojām pret sākotnējo tekstu 1. punkta a) un b) apakšpunktos, jo patiesi uzskatām, ka Eiropas Parlamentam nav nekādas lomas attiecībā uz jebkādu tādu projektu veicināšanu, kas sekmē opija audzēšanu Afganistānā.

Mēs balsojām pret ziņojumu iepriekš minēto iemeslu dēļu un arī tādēļ, ka šī priekšlikuma pamatā ir faktiski nepareizs pieņēmums par medicīnā izmantojamu opiātu trūkumu visā pasaulē. Starptautiskā Narkotiku kontroles pārvalde (INBC) ir paziņojusi, ka likumīgi ražotu opiātu pārprodukcija kopš 2000. gada ražotājās valstīs ir radījusi uzkrājumu, “kas varētu apmierināt pieprasījumu divus gadus.”

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu. Pasaulē netrūkst medicīnā izmantojama opija, un nešķiet, ka drošības situācija Afganistānā varētu garantēt medicīnā izmantojama opija drošu ražošanu un novākšanu.

– K. Lechner ziņojums (A6-0371/2007)

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu. Arests ir process, ar kuru kreditors var vērsties tiesā, lai iesaldētu bankas kontu, lai novērstu, ka kāds iegūst pieprasītu naudu. Tas panāk līdzsvaru starp kreditoru tiesībām atgūt parādus un noteikumu par pienācīgu aizsardzību apsūdzētajiem. Tas nav pretrunā ar valstu tiesību aktiem un ar to vajadzētu izveidot kopēju standartu procedūru, kas ir pieejama visā Eiropas Savienībā.

– L. Sbarbati ziņojums (A6-0301/2007)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Informācija no pasākumu reģistra parāda, ka ombuds 2006. gadā saņēma 3 830 sūdzības. Tomēr ombuds uzskatīja, ka tikai 21,5 % no šīm lietām ir viņa kompetencē, no kurām 258 gadījumos tika uzsākta izmeklēšana. Ombuds 2006. gadā kopumā veica 582 izmeklēšanas, no tām 315 bija uzsāktas jau 2005. gadā un deviņas tika veiktas pēc ombuda paša iniciatīvas.

Interesanti, ka tāpat kā iepriekšējos gados, iestāde, uz kuru attiecās lielākā daļa izmeklēšanu, bija Komisija, ar kuru bija saistīti 66% no kopējā skaita (387). Tai sekoja Eiropas Personāla atlases birojs (EPAB), kas veidoja 13%, un Eiropas Parlaments ar 8%.

Visizplatītākā sūdzība bija par pārredzamības trūkumu, tostarp informācijas atteikumu (25%), kam sekoja negodīgums vai pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, kā arī dažādi citi pārvaldes kļūdu veidi. Tomēr, kā norādīja pats ombuds, ir daudzi gadījumi, kuros skaidri redzams, ka viņa kritiskajiem aizrādījumiem nav nekādas ietekmes, taču tie bez šaubām ir brīdinājums par to, ka problēmas pastāv, un tāpēc Parlamentam ir jāpievērš tiem pienācīga uzmanība.