Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2646(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0407/2007

Debates :

PV 25/10/2007 - 13.1
CRE 25/10/2007 - 13.1

Balsojumi :

PV 25/10/2007 - 14.1
CRE 25/10/2007 - 14.1

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0488

Debates
Ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.1. Irāna
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Irānu.(1)

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs atkal runājam par Irānu. Es esmu līdzautors rezolūcijai, ko sagatavoja Nāciju Eiropas grupa. Situācija Irānā ir bezgalīgs stāsts par cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Parlaments ļoti regulāri atgriežas pie šī jautājuma, nosaucot vairāk upuru vārdu un vairāk cilvēktiesību pārkāpumu piemēru. Man ar nožēlu ir jāsaka, ka daži politiķi Eiropas Savienībā un dažas valdības piemēro dubultstandartus tādēļ, ka daudz vairāk ir pateikts par cilvēktiesībām tajās valstīs, ar kurām nav tirdzniecības, kurās nevar veikt uzņēmējdarbību. To valstu gadījumā, ar kurām tiek uzturētas ekonomiskās saites, pat neoficiāli, neko nesakot, bet gūstot peļņu, šķiet, ka par cilvēktiesībām cilvēki runā klusāk, čukstus. Ir ļoti labi, ka Eiropas Parlaments nečukst, kad runa ir par Irānu.

Kopīgajā rezolūcijā, ko ierosinām, pāri jebkādiem politiskajiem dalījumiem es vēlētos uzsvērt, ka mēs uzskaitām jaunus, konkrētus un traģiskus faktus, kas atspoguļo drāmu, kas mūsu acu priekšā norisinās tajā valstī. Pasaules sabiedriskās domas uzmanība ir pievērsta kam citam — noteiktiem mēģinājumiem radīt kodolenerģiju šajā valstī vai arī Irānas prezidenta skaidri antisemītiskajiem paziņojumiem. Diemžēl mēs nepamanām cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, tādēļ ir labi, ka Eiropas Parlaments šodien izskata šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, šī nav pirmā reize, un es baidos, ka tā nebūs pēdējā, kad šis Parlaments tiek aicināts risināt situāciju Irānā. Šī valsts, kurai ir visi dabas resursi, lai saviem iedzīvotājiem panāktu apskaužamu dzīves līmeni, diemžēl grimst vēl dziļākā tumšo laiku totalitārā pārvaldībā, tā rezultātā rupji pārkāpjot iedzīvotāju cilvēktiesības un Irānai kļūstot arvien vairāk izolētai no pārējās pasaules.

Tādas pastāvīgas barbariskas rīcības izpausmes kā iedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei, un sieviešu un politisko pretinieku tiesību kvalitātes neatzīšana ir kauna traips civilizētai dzīvei. Katru dienu mūs sasniedz ziņojumi par vēl vairāk Irānas iestāžu veiktiem nevainīgu civiliedzīvotāju arestu, spīdzināšanas un nogalināšanas gadījumiem.

(Priekšsēdētāja lūdza runātāju runāt lēnāk.)

Es ceru, ka es tādējādi nezaudēšu laiku, priekšsēdētāja kungs. Starp citu, tieši tādēļ es runāju angļu valodā — lai cilvēki var mani saprast bez vajadzības tulkot.

(Aplausi no atsevišķām zāles daļām).

Paldies, C. Tannock!

Vārda brīvība un preses brīvība šajā valstī praktiski nepastāv, un tas viss, kas notiek vienlaicīgi ar slepeno darbu pie atomieroču ražošanas, ir pretrunā jebkādam veselajam saprātam un neievēro starptautiskus protestus.

Irānas režīms, ko ir aklu padarījis īsredzīgs nacionālisms un ekstrēms reliģiskais fanātisms, dodas pa ceļu, kas var novest vienīgi pie konfrontācijas un no tās izrietošām ciešanām, lielākoties pašu iedzīvotājiem. Balsojot par šo rezolūciju, vēlreiz sūtīsim atbalsta vēstījumu tiem Irānas iedzīvotājiem, kuri cīnās par brīvību un demokrātiju, un Irānas ekstrēmistiskajiem vadītājiem vēlreiz skaidri norādīsim, ka mūsu pacietības mērs drīz būs pilns viņu neprātīgās un bīstamās rīcības dēļ.

Es gribu beigt runu, informējot kolēģus par dažām labām ziņām no ASV, ko tikko esmu saņēmis, proti — ASV administrācija ir nolēmusi iekļaut revolucionāro gvardi teroristu sarakstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Casaca (PSE), autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, šonedēļ mums bija tas prieks uzklausīt Nobela prēmijas laureāti literatūrā Doris Lessing, kura, kā mēs zinām, ir irāņu izcelsmes un kura pateica to, ko mēs visi domājam: “Es ienīstu Irānas valdību. Tā ir nežēlīga un ļauna valdība.” Doris Lessing arī sacīja, ka iemesls, kāpēc neviens neuzdrošinās kritizēt Irānas valdību, ir nafta. Es domāju, ka viņa nevarēja būt precīzāka un nevarēja to pateikt labāk.

Šī samierināšanās politika ir letāla ne vien Irānas iedzīvotāju interesēm, bet arī ikvienam, kurš vēlas mieru. Šīs politikas turpināšana un Irānas režīma ekspansīvo un fanātisko instinktu vairošana būs lielākā traģēdija, ar kuru saskarsimies tuvā nākotnē. Es uzskatu, ka mums visiem ir jāapzinās šis fakts un ir jāmaina šī politika. Ja mēs to nedarīsim, nākotne būs ļoti drūma, un es vēlos pateikt, priekšsēdētāja kungs, ka šim Parlamentam vajadzētu nosūtīt ļoti īpašus vārdus Nobela prēmijas laureātei par viņas ļoti saprātīgajiem vārdiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, novērtējot to, kas pašlaik notiek Irānā un ap to, ir jāapsver četri jautājumi. Pirmkārt, šausmīgā cilvēktiesību situācija, kas ir radusies tāda režīma rezultātā, kura pamatā ir nevis demokrātija un cilvēku vienlīdzība, bet gan sava interpretācija par dieva gribu, kas piešķir tam tiesības ieslodzīt, spīdzināt un noslepkavot citus.

Otrkārt, tas ir režīma mēģinājums iegūt vairākuma atbalstu par spīti tam, ka tas ir vardarbīgs mazākums. Šis režīms mākslīgā veidā cenšas apelēt pie nacionālā lepnuma. Šī lepnuma iemesls ir atomenerģijas un, iespējams, pat atomieroču iegūšana, tāpat kā Indijā, Pakistānā un Izraēlā, kuras nav parakstījušas Kodolieroču neizplatīšanas nolīgumu.

Treškārt, opozīcija režīmam. Gan mērenā opozīcija, kas vēlas ne tik stingru sistēmu, kā tas bija iepriekšējā prezidenta laikā, gan reālā demokrātiskā opozīcija strādnieku un studentu vidū Irānā, kā arī starp intelektuāļiem, kuri ir aizbēguši uz ārzemēm.

Ceturtkārt, Amerikas draudi izmantot tādu pašu modeli Irānā kā Irākā un Afganistānā ar militāru invāziju vai vismaz bombardēšanu. Šāds ārvalstu pretinieku uzbrukums būtu neproduktīvs. Tas Irānas iedzīvotājos veicinātu patriotiskas jūtas, un tie apvienotos, lai atbalstītu ienīsto režīmu un tā kodolieročus, ja tādi ir.

Mana grupa neatbalsta militāru invāziju pret šo režīmu vai arī draudzības meklēšanu ar šo režīmu savu interešu dēļ. Mums ir jāizrāda solidaritāte upuriem un opozīcijai. Šim režīmam nekādā veidā nedrīkst radīt iespaidu, ka ir iespējams vienoties par opozīcijas, kas atrodas trimdā Eiropā, tiesību ierobežojumiem, un nedrīkst pieļaut, ka tiek izplatīta propaganda, apgalvojot, ka demokrātiskās valstis atbalsta Irānas ļaunprātīgu varas izmantošanu.

Ir pilnībā jāievēro Eiropas Kopienu tiesas lēmums svītrot Irānas tautas mudžahedīnu organizāciju no teroristu organizāciju saraksta, lai šī organizācija un citas opozīcijas grupas nesaskaras ne ar kādiem juridiskiem vai finanšu šķēršļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), autors. (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka ir trīs elementi — vismaz trīs —, kas pamato šo steidzamību.

Pirmkārt, kā jau tika minēts, tā ir arvien sliktāka situācija cilvēktiesību jomā. Otrkārt, dati par nāvessodiem ne vien skaitliskā ziņā, bet arī attiecībā uz brutalitāti, ar kādu tie ir veikti. Šodien mums ir vairāk nāvessodu, nekā bija visā 2007. gadā — 244 nāvessodi 2007. gadā un 177 nāvessodi 2006. gadā. Trešais elements ir cilvēktiesību aktīvistu organizāciju vajāšana, jo īpaši to organizāciju vajāšana, kuras aizstāv sieviešu tiesības.

Es uzskatu, ka tas attaisno ne vien šo rezolūciju, bet arī, kā tas paziņots rezolūcijā, mudina Apvienoto Nāciju Organizāciju balsot par rezolūciju, skaidri un atklāti nosodot pamattiesību pārkāpumus Irānā. To mēs esam pieprasījuši ilgu laiku. Mēs nesaprotam, kāpēc ir šī atturība saistībā ar to, un es ceru, ka šī rezolūcija vismaz palīdzības mainīt dažu personu viedokļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Tadeusz Zwiefka (PPE-DE), autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Korānu, musulmaņu svēto grāmatu, ievērojami speciālisti uzskata par mīlestības grāmatu. Taču, kas notiek tajās valstīs, kas dēvē sevis par islāma valstīm? Pār tām valda ekstrēmi radikāļi. Vienīgais vēstījums, kas nāk no šīm valstīm, ir par naidu pret ārpasauli, pret citiem musulmaņiem un saviem iedzīvotājiem. Tas, kas pašlaik notiek Irānā, ir absolūti nepieņemami. Daudzos gadījumos mēs jau esam šajā palātā runājuši par vajadzību piemērot radikālus pasākumus, lai novērtu dažādu veidu cilvēktiesību pārkāpumus Irānā.

Īpaši šausminošs ir veids, kādā tiek izpildīti nāvessodi. Nāvessoda izpilde, nomētājot ar akmeņiem, ir necivilizēta, necilvēcīga un pilnīgi nepieņemama jebkādā demokrātijā. Nāvessoda izpilde nepilngadīgiem, kas ir aizliegta visā demokrātiskajā un civilizētajā pasaulē, joprojām tiek veikta Irānā par spīti Irānas valdības un parlamenta solījumiem.

Naida vadīta rīcība ir arī vērsta pret jebkādu opozīciju — gan ļoti nelielu iekšēju pretošanos atsevišķos iedzīvotājos, gan daudz lielāku un organizētu opozīciju gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām. Žurnālistu aresti, vārda brīvības trūkums, drukāšanas vai pat runāšanas aizliegumi, draudot ar ieslodzījumu vai pat nāvi — tā ir situācija, ko mēs nekādā ziņā nevaram pieņemt. Šķiet, ka šodien daudzi aicinājumi tiek pausti gandrīz pārāk vēlu. Mums ir jādomā par konkrētākiem ierobežojumiem, kas piespiestu Irānas valdību mainīt savu rīcību.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pirmām kārtām mēs visi Komisijā atzinīgi vērtējam šo Eiropas Parlamenta jauno kopīgo rezolūcijas projektu.

Es varu jums teikt, ka mēs visi esam atkārtoti pauduši savas lielās bažas par cilvēktiesību situāciju Irānā, es pati pavisam nesen ANO Ģenerālās asamblejas laikā satikos ar Irānas ārlietu ministru, kuram es vēlreiz ļoti stingri uzsvēru visus šos faktus.

Man jāsaka, ka pagājušā gada laikā pamata cilvēktiesību ievērošana Irānā ir turpinājusi nopietni pasliktināties, un šī iemesla dēļ mēs arī atbalstīsim jauno ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Irānā, kā mēs to darām katru gadu, un to visticamāk iesniegs Kanāda.

Pastāv nepārtrauktas vārda brīvības, mierīgas pulcēšanās un politiskās opozīcijas represijas. Ir bijuši jauni spīdzināšanas un nāvessoda izpildes gadījumi personām, kuras bija nepilngadīgas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī. Ir arī palielinājies publiska nāvessoda izpildes gadījumu skaits, kā to norādīja R. Romeva i Rueda, tostarp vienā gadījumā nomētājot ar akmeņiem, par spīti Irānas puses apliecinājumiem, ka pašreizējie dekrēti aizliedz nomētāšanu ar akmeņiem. Es arī ļoti konkrēti minēju šo gadījumu, kad tikos ar Irānas ārlietu ministru. Šajā gadā līdz šim Irānā ir izpildīti vismaz 250 nāvessodi, kas ir otrais lielākais nāvessodu skaits visā pasaulē.

Protams, mēs arī atzīmējam arvien lielāko diskrimināciju pret minoritātēm, pieaugošo vardarbību pret neatkarīgām nevalstiskām organizācijām un to slēgšanu. Ir palielinājies to dokumentēto gadījumu skaits, kuros tiek iebiedēti un vajāti cilvēktiesību aizstāvji no visām Irānas sabiedrības daļām, tāpat kā represijas pret intelektuāļiem, skolotājiem, studentiem, sievietēm aktīvistēm un arodbiedrībām. Pavisam nesen atkal tika ieslodzīts viens no Irānas zināmākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Emaddedin Baghi, apsūdzot viņu propagandā, kas vērsta pret valdību. Un kopš jūlija apcietinājumā atrodas Mansour Osanlou, Irānas autobusu vadītāju arodbiedrības priekšsēdētājs un neatkarīgas arodbiedrību kustības iemiesojums. M. Osanlou ir vajadzīga steidzama medicīniskā aprūpe, un mums ir pamats uzskatīt, ka viņš joprojām to nav saņēmis.

Bet mēs neklusēsim par šādiem notikumiem. Mēs esam veikuši daudzus pasākumus un atkārtoti sagatavojuši publiskus paziņojumus, nosodot nepārtrauktos cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumus Irānā, kā arī valsts pastāvīgo starptautisko standartu neievērošanu tiesu varas administrācijas jomā. Es vēlreiz pieprasu Irānas valdībai pilnībā ievērot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības atbilstīgi Irānas saistībām, kas noteiktas starptautiskajos tiesību aktos un konvencijās, ko tā ir ratificējusi.

Es arī vēlētos atkārtoti paust mūsu bažas par Irānas atteikumu atsākt divpusējo dialogu par cilvēktiesībām, ko tā atlika 2004. gadā, un ko Eiropas Savienība joprojām pieprasa. No mūsu puses mēs esam gatavi tā rīkoties, jo ticam šāda dialoga un iesaistīšanās nozīmei.

Nobeigumā jāatzīst, ka, gluži nepārprotami runājot, Komisija pilnībā piekrīt Parlamentam, lai kāda būtu attīstība jautājumā par atomieročiem vai citiem jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. Un mums ir šī divējādā pieeja, pie kuras pašlaik strādā Javier Solana un viņa jaunais kolēģis, un vienlaikus arī mēs strādājam Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē attiecībā uz iespējamu turpmāku sankciju stiprināšanu. Pašlaik nevar būt reāla progresa attiecībās ar Irānu, ja netiek panākta nopietna uzlabošanās attiecībā uz cilvēktiesību situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Tūlīt, balsošanas laikā, notiks balsojums.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 3. novembrisJuridisks paziņojums