Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0408/2007

Debates :

PV 25/10/2007 - 13.3
CRE 25/10/2007 - 13.3

Balsojumi :

PV 25/10/2007 - 14.3

Pieņemtie teksti :


Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.3. Sudāna - Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku karavīru noslepkavošana
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir seši rezolūcijas projekti par Sudānu un jo īpaši par Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku karavīru noslepkavošanu.(1)

 
  
MPphoto
 
 

  Marios Matsakis (ALDE), autors. – Priekšsēdētāja kungs, šis Parlaments atkārtoti izskata šausmīgo stāvokli Dārfūrā, un pēdējā rezolūcija par to ir pieņemta tikai šī gada septembra vidū. Ziņas par to, ka septembra beigās pret Āfrikas Savienības bāzi Dārfūras dienvidos tika vērsts nāvējošs uzbrukums, kā rezultātā tika nogalināti 10 miera uzturētāji, un nopietnas traumas guva vēl astoņi cilvēki, kā arī, acīmredzot, tika saņemti gūstā vēl aptuveni 40 cilvēki, ir nākusi kā nežēlīgs atgādinājums tam, ka par spīti mūsu pūliņiem vēl daudz kas ir jādara, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti šajā skumjajā pasaules nostūrī.

Protams, mums ir jāatceras, ka četrus gadus ilgā konflikta laikā Dārfūrā ir miruši vismaz 200 000 cilvēki, un vairāk kā divi miljoni iedzīvotāji ir izraidīti no savām mājām. Septembra uzbrukumam Āfrikas Savienības miera uzturētājiem ir jāliek ES un ANO nodrošināt, lai miera uzturētāji Dārfūrā ir pienācīgā skaitā un atbilstoši apmācīti, lai tiem ir pareizs un pilnīgs aprīkojums, kā arī lai viņi saņem pienācīgu loģistikas un cita veida vajadzīgo atbalstu, lai pildītu savu uzdevumu drošā un efektīvā veidā.

Tikai nosūtot vāji apmācītus un slikti sagatavotus ĀS civiliedzīvotājus ļoti bīstamās situācijās, nevar panākt nekādu derīgu rezultātu, kā to parāda šis gadījums —var tikai samazināt izmaksas attiecībā uz naudu, taču palielināt tās attiecībā uz cilvēku dzīvībām. Ir būtiski, lai starptautiskā sabiedrība steidzami pārdomā un pārplāno darbību.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – mēs nedrīkstam aizmirst par šiem 40 cilvēkiem, kas joprojām ir pazuduši, un par kuriem tiek uzskatīts, ka tie ir paņemti par ķīlniekiem. Ir jāpieliek visi pūliņi, lai uzzinātu par viņu likteni un palīdzētu viņus droši nodot viņu tuvinieku rokās.

 
  
  

SĒDI VADA: M. ROURE
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Hutchinson (PSE), autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, kolēģi, pēc desmit vīru zaudējuma uzbrukumā Haskanita pilsētā Āfrikas Savienības misijas Dārfūrā vadītājs ģenerālis Martin Luther Agwai izsludināja trauksmi, uzsverot, ka viņa spēki ir slikti aprīkoti un pārāk mazā skaitā un ka tos var sakaut ļoti īsā laika posmā. Līdz šim vēl nav bijušu izmaiņu šajā situācijā, un ir iespējami turpmāki uzbrukumi, līdzīgi 29. septembrī notikušajam. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpievērš uzmanība ģenerāļa izsludinātajai trauksmei, un jo īpaši Eiropas Savienībai, kura noteikti varētu sagatavot nozīmīgu aicinājumu uzsākt efektīvu kopīgu darbību, kurā būtu iesaistītas visas dalībvalstis, lai sniegtu solītu ES atbalstu.

Pēc divām dienām Lībijā paredzētas svarīgas sarunas starp Sudānas valdību un vairākiem nemiernieku spēkiem. Joprojām nav skaidrs, vai Abdel el-Nur, Sudānas Atbrīvošanas armijas dibinātājs, kas pašlaik atrodas trimdā Francijā, piedalīsies šajās sarunās. Patiesi, ir tik daudz neskaidrību par citiem skaitļiem, kas atspoguļo nemiernieku spēku rindas, jo to skaits mainās katru dienu. Lai būtu kā būdams, mums ir jāpiešķir prioritāte šīm diskusijām, kurās varētu panākt pamieru. Tādēļ mēs vēlreiz vēlētos aicināt Eiropas Savienības iestādes pēc iespējas plašāk izplatīt ziņu par šīs sanāksmes nozīmīgumu un par Eiropas nolūku atbalstīt jebkādus pozitīvus šo sarunu rezultātus gan militārā jomā, gan attiecībā uz apstākļu uzlabošanu palīdzības organizāciju darbiniekiem, kuri strādā īpaši sarežģītā situācijā.

Es arī gribētu jums atgādināt, ka Hartūmas valdībai tās līdzšinējās rīcības dēļ ir jāuzņemas liela daļa atbildības par pašreizējo traģisko situāciju, un nevis tikai tādēļ, ka tā atbalstīja, ka džanžavīdu milicija sēj nāvi un teroru melno afrikāņu kopienās. Tieši šī valdība arī mēnešiem ilgi kategoriski atteicās pieņemt Rietumu spēku klātbūtni Sudānā. Šī valdība arī neļāva žurnālistiem un ārvalstu novērotājiem piekļūt visnemierīgākajiem reģioniem, kaut arī viņu darbs tur varētu sniegt lielu ieguldījumu pašreizējā starptautiskās sabiedriskās domas mobilizācijā. Šī mobilizācija ir noteikti vajadzīga, ja mēs vēlamies nodrošināt, lai mēs visi Eiropā uzņemtos savus pienākumus cīnīties pret notikumiem, ko faktiski var dēvēt par genocīdu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka jaunie Eiropas spēki, ko paredzēts izvietot Čadas Austrumos un Centrālāfrikas Republikas ziemeļos, apgrūtinās nemiernieku brīvu kustību pār šo valstu robežām un neļaus tiem īstenot savu politiku brīvprātīgi vai ar varu rekrutēt kaujiniekus no bēgļu un pārvietoto personu nometnēm. Paredzot šo šķērsli savai darbība, dažas bruņotās grupas jau pievērš uzmanību otrai Dārfūras pusei, kaimiņu reģionam Kordofanai, uz kuru pieeju nodrošina Haskanita pilsēta. Arī šajā gadījumā atbalsts, ko apņēmusies sniegt Eiropas Savienība, var izrādīties ļoti noderīgs, kaut arī īsā laika posmā tas arī varētu izrādīties samērā nepiemērots.

Tādēļ mūsu uzdevuma viena daļa ir neatlaidīgi turpināt darīt visu iespējamo, lai radītu tādus apstākļus, kuros Eiropas intervence būtu efektīva. Protams, mēs esam redzējuši pietiekami daudz vardarbības un lielu bēdu šajā reģionā. Ne vien ir zudušas tūkstošiem dzīvības, bet arī Dārfūras sociālā struktūra ir pilnībā iznīcināta, tādēļ atjaunošanas uzdevums kļūst jo dienas, jo problemātiskāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja . – Es saprotu, ka mums šodien ir mazliet vairāk laika, taču, lūdzu, pārāk neaizrausimies!

 
  
MPphoto
 
 

  Tobias Pflüger (GUE/NGL), autors. (DE) Priekšsēdētājas kundze, uzbrukums, uz kuru attiecas šī rezolūcija, bija vērsts pret Sudānas situācijas diplomātisku risinājumu. Diezgan svarīgs ir konteksts, jo uzbrukums notika īsi pirms Desmond Tutu paredzētajām nozīmīgajām sarunām Dārfūrā. Šķiet acīmredzami, ka uzbrukums tika apzināti organizēts šajā laikā, lai izjauktu diplomātiska risinājuma meklējumus, kas ir tiks ārkārtīgi vajadzīgs šajā reģionā. Protams, sekoja ilga spekulācija attiecībā tās nemiernieku grupas identitāti, kura veica šo uzbrukumu, prasot desmit ĀS miera uzturēšanas spēku karavīru dzīvības. Šķiet, ka šīs zīmes norāda uz to, ka visticamāk uzbrukumu veica prorietumnieciska dumpinieku grupa.

Kad mēs izskatām Dārfūras jautājumu, ir svarīgi nepievērst uzmanību pārāk šaurai jomai, bet gan atcerēties, ka papildus vietējiem bruņotajiem spēkiem abās pusēs darbojas visdažādākie nemiernieku grupējumi no Sudānas, Čadas un Centrālāfrikas Republikas.

Man šķiet, ka daudz ko pasaka tas, ka Eiropas Savienības centieni rīkoties saistībā ar Dārfūras konfliktu ar Čadas misijas palīdzību, faktiski pašlaik ir nožēlojamā situācijā. Iesākumā runa bija par to, ka turp nosūtīs ES spēkus. Patiesībā tur zem ES karogiem ir nosūtīti Francijas spēki ar dažiem papildu karavīriem. Es vēl neesmu varējis iegūt nekādu pienācīgu informāciju par šo spēku faktisko darbības teritoriju. Kaut arī mums joprojām saka, ka šie spēki tur galvenokārt atrodas, lai aizsargātu bēgļus, lielākā daļa bēgļu atrodas pierobežā, tieši tur, kur Čadas valdība nevēlas, lai ES izvieto savus spēkus. Varbūt komisārs atkal var palīdzēt ar kādu informāciju.

Tas, ko ES pašlaik dara, noteikti nav tas, kas ir vajadzīgs, lai mazinātu pašreizējās situācijas saspīlējumu. Mums ir ļoti atklāti jāsaka, ka tieši tas, ko vēlējās panākt Desmond Tutu, proti — diplomātisks risinājums, ir tas, kas mums šeit ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Mieczysław Edmund Janowski (UEN), autors. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār, pēc neatkarības iegūšanas 1956. gadā Sudānā, kura teritoriāli ir lielākā Āfrikas valsts, bija jārod mājvieta ikvienam, arābiem ziemeļos un melnādainajiem dienvidos, musulmaņiem, kristiešiem un animistiem.

Tomēr pilsoņu karš ir turpinājies gandrīz 50 gadus un ir prasījis vismaz divus miljonus upuru šajā valstī. Vairāk par 4,5 miljoniem iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Dārfūrā, kur konflikts izcēlās 2003. gada sākumā, ir miruši aptuveni 200 000 cilvēku, un gandrīz divi miljoni ir izdzīti no savām mājām. Tāds ir šausmīgu kauju, etniskās tīrīšanas un terora rezultāts. Tā pašlaik ir vistraģiskākā humānā krīze visā pasaulē, un to vēl vairāk saasina bads un ūdens trūkums.

Tāpēc ir jābūt pateicīgiem visiem tiem, kuri uzsāk miera iniciatīvas šajā nomocītajā zemē. Mums ir jāpauž šāda pateicība Āfrikas Savienībai, kura turp nosūtīja 7 000 cilvēku lielu miera misiju. Nesenākais uzbrukums šai misijai, kas notika Haskanitā, radīja spēcīgus iebildumus. Vismaz desmit upuri un aptuveni 50 pazuduši bez vēsts vai nolaupīti. Tas ir pašreizējo nolīgumu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūciju nepārprotams pārkāpums. Es vēlētos paust līdzjūtību šo personu ģimenēm.

Mums Eiropas Savienības vārdā ir jāpieprasa, lai vainīgie tiek sodīti un lai tiek atjaunots miera process. Plānotos ANO misijas un Āfrikas Savienības bruņotos spēkus papildinās vēl aptuveni divdesmit tūkstoši karavīru. Tomēr viņiem ir jābūt kāda iespējai neitralizēt bruņotos konfliktus un palīdzēt ieviest stabilitāti šajā eksplozīvajā Āfrikas nostūrī. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta lēmums piešķirt Saharova balvu Sudānas advokātam Salih Mahmoud Osman palīdzēs panākt pārrāvumu Sudānas drāmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), autors. (ES) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, vēlos pievienoties, lai paustu stingru nosodījumu par miera uzturēšanas spēku dalībnieku noslepkavošanu.

Tomēr vienlaikus es arī vēlos atgādināt par visiem civiliedzīvotājiem, kuri bija un ir Dārfūras situācijas upuri, īpaši atsaucoties uz brutalitāti, ar kādu tiek veikti noteikti uzbrukumi ar skaidri seksuālu pieskaņu, un nopietniem pārkāpumiem, kas notiek, attiecībā uz veidu, kādā sievietes tiek izmantotas dažādās jomās, tostarp seksuāli.

Es uzskatu, ka tam visam ir vajadzīga ne vien rīcība un deklarācijas, bet arī pamatīga izmeklēšana, kas ir jāveic ne vien vietējiem, bet arī Starptautiskajai krimināltiesai. Man tas ir viens no galvenajiem šo debašu aspektiem.

Otrkārt, es arī vēlos atzīmēt, ka mums ir atzinīgi jāvērtē tas, ka Sudānas valdība pašlaik ir sniegusi atļauju, dēvēsim to tā, pieņemt UNAMID karavīrus, taču vienlaikus mums ir arī jāatzīmē, ka citos gadījumos viņi ir lauzuši šo apņemšanos, lauzuši šo solījumu, un tādēļ mums ir jāsaglabā zināma piesardzība.

Protams, es uzskatu, ka ir jāturpina uzstāt, vienlaikus nodrošinot, kā norādīja T. Pflüger, lai spēki, kas turp dodas, to dara ar plašām Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnvarām un nevis tikai atbalsta vienas konkrētas valsts intereses.

Treškārt, es uzskatu, ka ir arī svarīgi un nepieciešams atgādināt, ka ir jānodrošina jebkāda palīdzība — politiska, finansiāla vai tehniska, kas var būt vajadzīga, lai pildītu pienākumus, ar kādiem šai misijai būs jāsaskaras uz vietas. Nav iespējams nosūtīt misiju uzdevuma izpildē, ja tai nav garantiju, ka tā varēs īstenot savas pilnvaras.

Visbeidzot, un kas atkal ir ļoti būtiski, es vēlētos atzīmēt, un ar to es neapšaubāmi pārsniedz to, kas pausts rezolūcijā, kurā mudināts Sudānas valdību ievērot Starptautiskās krimināltiesas galvenā prokurora Luis Moreno-Ocampo prasības arestēt Sudānas humānās palīdzības lietu ministru Ahmed Haroun, jo īpaši lai viņu varētu saukt pie atbildības par divu miljonu cilvēku pārvietošanu Dārfūrā, tādējādi uzsākot starptautisku tiesas procesu, kam bija jāsākas jau pirms kāda laika.

 
  
MPphoto
 
 

  Jürgen Schröder (PPE-DE), autors. (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, fakti ir zināmi: 30. septembrī notika uzbrukums Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēkiem; desmit karavīri zaudēja dzīvības, astoņi tika nopietni ievainotu un četrdesmit joprojām ir bez vēsts pazuduši.

Jūlijā es biju Dārfūrā ar mūsu Parlamenta delegāciju. Mūsu apmeklējuma laikā mēs tikāmies ar AMIS, Āfrikas Savienības misijas Sudānā, pārstāvjiem. Tā bija un joprojām ir neiedomājami sarežģīta misija, kā to pastāstīja daži no šiem AMIS pārstāvjiem. Piemēram, viens no komandieriem, ģenerālis no Nigērijas, mums pastāstīja, ka viņš drīzāk juties kā priesteris, nevis karavīrs. Viņš teica, ka viss, ko varējis darīt, bija lūgt iedzīvotājus atturēties no ļaunprātīgas rīcības. Viņam nebija reālu pilnvaru rīkoties, un tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka nemiernieku grupējumi ir izmantojuši šo vājumu.

Rietumi nepievērš pietiekami lielu uzmanību Āfrikai. Trūkst līdzsvara starp traģēdijas apmēru Dārfūrā un uzmanības līmeni, kādu tai pievēršam. Visas militārās operācijas Āfrikā ir ļoti labas, taču pastāv briesmas, ka Āfrika varētu kļūt par izmēģinājuma vietu šāda veida misijām. Kad ES tur veic operācijas, tās spēkiem ir jābūt nodrošinātiem ar stingrām pilnvarām, piemērotu aprīkojumu un pietiekamiem cilvēkresursiem. Misijas ilgumam ir arī jābūt atkarīgam no tās mērķiem.

Mēs nedrīkstam slēpties aiz citiem, bet gan mums ir jāpilda pašiem savi pienākumi. Tas attiecas uz AMIS finansējumu un atbalstu gan attiecībā uz loģistiku, gan militāro aprīkojumu personālam. Tomēr jo īpaši mums ir vajadzīga ikviena politiskā griba, un es uzskatu, ka mieru Dārfūrā un Sudānā kopumā var panākt tikai, sadarbojoties ar Ķīnu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro, PPE-DE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es citēšu no preses: „Uzreiz pēc vakariņām, kas pārtrauca ramadāna gavēni, 29. septembrī aptuveni 30 automašīnas ar vairākiem simtiem sudāniešu dumpinieku izlauzās cauri Āfrikas Savienības miera uzturētāju bāzes perimetram pie Haskanita, nelielas pilsētas Dārfūras dienvidos, kauju nomocītā provincē Sudānas rietumos, kur laikā kopš sacelšanās sākuma 2003. gadā ir nogalināti vismaz 200 000 un varbūt pat 300 000 cilvēku.”

Aptuveni 100 karavīru vienības, lielākoties nigērieši, atvairīja pirmo uzbrukumu, pēc tam atkāpjoties tranšejās un šaujot visu nakti, līdz tiem beidzās munīcija. Pēc tam desmit tika nogalināti. Vismaz 40 aizbēga krūmājos. Uzbrucēji izlaupīja teritoriju, pirms Sudānas karavīri izglāba izdzīvojušos. Pēc nedēļas pati Haskanitas pilsēta tika nopostīta. Kad ANO izvērtēja postījumus, sagrautas nebija tikai skola un mošeja. Tiek uzskatīts, ka bēgļu gaitās devās 7 000 cilvēku. Pēc tam, 8. oktobrī, kaujas izcēlās Muhajiriya pilsētā, ko kontrolē Dārfūras nemiernieku grupējums. Tika nogalināti daudzi cilvēki.

Neviens nav drošs par to, kas bija uzbrucēji. Aizdomās tika turēta pat Omar al Bashir vadītā valdība. Taču tie varēja būt nemiernieki. Mēs zinām vienu — šie notikumi turpināsies, kamēr tur nebūs starptautisku spēku ar efektīvām pilnvarām un efektīviem līdzekļiem. Ikviens to zina, un ir pienācis laiks izbeigt spēlēt šīs paslēpes ar Hartūmas valdību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes, PSE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, nemiernieku spēku šausmīgajam uzbrukumam Haskanitā Āfrikas Savienības misijas Sudānā (AMIS) spēkiem sekoja virkne citu atriebības uzbrukumu, ko veica valdības spēki pret visiem tiem ciematiem, par kuriem tika uzskatīts, ka tajos patvērušies nemiernieki, radot neskaitāmus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Mums ir jāsaprot, ka šāda rīcība atbilst O. al Bashir kliķes genocīda stratēģijai — sašķelt un iznīcināt Dārfūras kopienas un nemiernieku grupējumus, lai miera sarunām, kuras tika plānots sākt šajā nedēļas nogalē Lībijā, nebūtu nekāda rezultāta.

Šis šausminošais uzbrukums un vardarbība, kas tam sekoja, arī parāda būtiskos ierobežojumus, kas ir tādiem Visāfrikas spēkiem Dārfūrā kā AMIS. Tādēļ ir būtiski, lai Āfrikas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas apvienotā operācijā Dārfūrā (UNAMID), ko paredzēts izvietot janvāra sākumā, faktiski būs pienācīgi aprīkota, lai ar to brīdi sāktu darboties ar pilnu spēku un iespējām.

Šajā saistībā ir ļoti satraucoši, ka Āfrikas Savienības komisijas priekšsēdētājs A. O. Konaré uzstāj, ka ir jāveido Visāfrikas spēki, pat noraidot Urugvajas, Taizemes un Norvēģijas vienību iekļaušanu UNAMID, kas ir pretrunā ANO Drošības padomes lēmumam un kas šādā veidā atgādina Hartūmas kliķes manevrus.

Satraukumu rada arī tas, ka Eiropas Savienība, ASV un citas bagātās valstis nav sniegušas ātru un pilnīgu atbalstu, ko tām vajadzēja darīt, lai izvietotu šo misiju, proti — nesniedzot tai finansiālas gaisa pārvadājumu un citu loģistikas un militārās iespējas, kas tai vajadzīgas, lai darbotos. Pat Čadas misija ļoti kavējas, un tā bija paredzēta kā “steidzama”.

Visbeidzot, O. al Bashir tiks oficiāli sagaidīts Lisabonā: tas nebūs tikai R. Mugabe. Es ceru, ka Eiropas Savienības iestādes, Komisija un prezidentūra, kā arī dalībvalstis nepalaidīs garām šo iespēju faktiski konfrontēt viņu ar šo milzīgo atbildību, kas kādudien liks viņam atbildēt Hāgas tiesas priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Schlyter , Verts/ALE grupas vārdā. (SV) Pirmkārt, mūsu domas ir pie dēliem, brāļiem un tuviniekiem, kuri ir pazuduši bez vēsts pēc brutālā uzbrukuma AMIS spēkiem. Šie cilvēki gāja bojā, mēģinot palīdzēt saviem līdzcilvēkiem kaimiņvalstī. Daudzus tur ir skārusi vardarbība, izvarošanas, slepkavības un ārkārtīga nabadzība. Cik daudz reižu mēs šeit esam stāvējuši un par to runājuši? Cik daudz reižu mēs esam pieprasījuši, lai valdība vai citi sāk rīkoties? Ļaujiet man jums atgādināt, ka jebkādas valdības galvenais uzdevums ir aizsargāt tās civiliedzīvotāju cilvēktiesības. Šī valdība to nekad nav mēģinājusi vai centusies darīt visā savas darbības laikā. Tomēr mums joprojām ir jābūt pacietīgiem mūsu neapmierinātībā, jo tikai ar ilgtermiņa ekonomisko un politisko atbalstu tiem, kuri cenšas atrisināt šo konfliktu, mēs to varam paveikt. Mēs nedrīkstam pavisam ignorēt mūsu pašu ekonomiskās intereses. Dažkārt mūsu pašu naftas uzņēmumi faktiski tiešā vai netiešā veidā atbalsta noteiktas grupas. Mums ir jāvēršas arī pret to. Uz valdību gulstas smags pienākums, un mums ir jāiesniedz turpmākas prasības. Es pilnībā piekrītu savam kolēģim Raül Romeva, ka Starptautiskajai krimināltiesai ir jāpiešķir pilnīgas piekļuves tiesības un pilnīgas izmeklēšanas tiesības, lai iedzīvotāji šajā cietušajā valstī laikus pieredzēs taisnīgumu. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, kad Īrijas karavīri dodas uz Čadu, lai aizsargātu bēgļu no kaimiņvalsts Sudānas, atkal sāpīgi tiek atgādināts, ka šī genocīda traģēdija Sudānā turpinās katru dienu bez saredzamām beigām. Es apsveicu šo rezolūcijas priekšlikumu par pausto nožēlu par vardarbību, par tās atbalstu ANO un ĀS misijām uz Sudānu. “Mums ir jāparāda apvienota fronte”, priekšlikumā ierosināts; un, kamēr es slavēju šo priekšlikumu, es neredzu, kādā veidā to var panākt. Redziet, netieši, par šo jautājumu viedokļi pašā ANO ir dalīti.

Centieni var darboties vien līdz noteiktam punktam, kamēr Ķīna, balsstiesīgs loceklis, turpina uzturēt un paildzināt konfliktu, piegādājot šim reģionam ieročus. Atkal mums ir jānorāda uz Ķīnu kā galveno Hartūmas valdības atbalstītāju. Ķīna apmaina Ķīnas ieročus pret Sudānas naftu, un nav jābūt ļoti gudram, lai redzētu, ka tas ir viens no galvenajiem veidiem, kādā tiek uzturēts notiekošais konflikts.

Mēs nedrīkstam akceptēt, ka Ķīnas ieroču eksportēšanas politika paliek slepenībā. Pekina nepublicē nekādu informāciju par ieročiem, ko tā nosūta uz ārzemēm un nav iesniegusi nekādus datus ANO konvencionālo ieroču reģistram pēdējos astoņus gadus. Tiek lēsts, ka Ķīnas ieroču (daži no tiem tika izmantoti uzbrukumā, kas tika aprakstīts pirms pāris minūtēm) eksports pārsniedz 2 miljardus ASV dolāru gadā, un ir jāapšauba viņu bezatbildīgā rīcība.

Ja šis jautājums netiks risināts, cietīs ne tikai Sudāna. Ķīnā ražotus ieročus var atrast tik tālās vietās kā Austrālijā, Malaizijā, Taizemē, Dienvidāfrikā; regulāri sūtījumi tiek veikti uz Birmu un Nepālu. Tādēļ, visbeidzot, es lūdzu Parlamentu rīkoties, lai nosodītu Ķīnu par tās nozīmi Sudānas iedzīvotāju genocīda uzturēšanā. Lai gan ir ļoti labi atbalstīt mieru un ANO lomu, taču mums tas ir jādara aktīvi — ja tas netiks darīts, mēs riskējam veicināt Sudānas iedzīvotāju ciešanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen, ITS grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, protams, desmit Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku karavīru nāve Dārfūrā ir vēl viens traģisks notikums. Gadiem ilgi šis Parlaments ir paudis bažas par šo reģionu.

Tomēr es nožēloju, ka mēs vēlreiz esam palaiduši garām iespēju izvirzīt jautājumu par Ķīnas atbildību un katastrofālo nozīmi šajā konfliktā, jo ir vēlreiz jāpasaka, ka, meklējot ietekmi Āfrikā, Ķīna postoši iespaido kara plosīto Sudānu. Tā šādi rīkojas, stāvot uz Dārfūrā nogalināto upuru mugurām, un arī tagad netiešā veidā — ar to karavīru asinīm, kuri palīdz stabilizēt situāciju.

Ar saviem apšaubāmajiem ieguldījumiem Ķīna ļoti lielā mērā ir veicinājusi tur valdošā režīma karadarbības centienus. Eiropai ir tikai jāsaprot — jo lielāka ir Ķīnas ietekme Āfrikā, jo mazāk spēcīgs ir mūsu Rietumu vēstījums par demokrātiju, brīvību un labu pārvaldību. Tomēr Ķīna ir arī svarīgs partneris Eiropai, un runas par cilvēktiesībām un demokrātiju pārāk bieži tiek nostumtas malā, kad toni nosaka reālpolitika.

 
  
MPphoto
 
 

  Colm Burke (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es izsaku dziļu nožēlu par 10 Āfrikas Savienības miera uzturētāju nogalināšanu 2007. gada 30. septembrī, ko veica neidentificēti spēki Haskanitā, Dārfūras dienvidos. Vismaz vēl astoņi Āfrikas Savienības misijas Sudānā (AMIS) karavīri tika nopietni ievainoti, un vēl 40 ir bez vēsts pazuduši. Es aicinu Sudānas valdību pilnībā sadarboties, lai veiktu neatkarīgu izmeklēšanu par šo uzbrukumu un sauktu visus atbildīgos tiesas priekšā.

Šīs nāves ir atgādinājums par drošības situācijas svarīgumu šajā reģionā. Diemžēl pašlaik nav miera, ko uzturēt, tomēr starptautiskā sabiedrībai, tostarp ANO un Eiropas Savienībai, ir pienākums palīdzēt pēc iespējas ātrāk garantēt drošību šajā reģionā, lai nākotnē varētu panākt mieru.

Arī Eiropas Savienības misijai Čadā, Centrālāfrikas Republikā un Dārfūras pierobežā ir jāapzinās zaudējumu bīstamība. Neviens neteica, ka šis būs viegls pasākums. Ir būtiski, lai ES dalībvalstis mobilizētu politisko, finansiālo, loģistikas un tehnisko atbalstu Īrijas, Francijas, Beļģijas, Polijas un citu valstu karavīriem, kas veido šīs misijas daļu. Mūsu karavīri nedrīkst būt ar nepilnīgu aprīkojumu, kā tas bija aplenkto AMIS gadījumā. Ja mēs nosūtām savus karavīrus nepastāvīgā vidē, mums ir jāpiešķir tiem līdzekļi, lai sevi aizsargātu. ES misijai būs stingras spēka pielietošanas pilnvaras, atsaucoties uz ANO Hartas VII nodaļu, un karavīri ir jāmudina uz to atsaukties. Miera uzturēšana ir viena no cēlākajām profesijām, un tā ir traģēdija, kad miera uzturētājs zaudē savu dzīvību, aizsargājot citu dzīvības.

Tieši tādēļ mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz vairākām partijām, kas ir iesaistītas...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Konflikts, kas Dārfūrā norisinās kopš 2003. gada, ir atzīts par lielāko mūsdienu humāno katastrofu. Divsimt tūkstoši cilvēku ir zaudējuši dzīvības etniskās tīrīšanas un grautiņu rezultātā, un vēl divi ar pusi miljoni ir pārvietoti. Miljoniem bēgļu dzīvo šausmās par to, ko atnesīs nākamā diena, un to spēkus veido tikai septiņi tūkstoši slikti aprīkoti karavīri no Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēkiem, kas arvien biežāk kļūst par mērķi asiņainiem uzbrukumiem, piemēram, uzbrukumam Haskanitā pagājušā gada septembrī.

Situācija šajā reģionā dramatiski pasliktinās, un humānās palīdzības miera organizācijas kļūst par nolaupīšanu upuriem. Šajā situācijā ir svarīgi rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai iekustinātu ANO un Āfrikas Savienības kopīgo misiju, kurai tagad, pēc vienošanās panākšanas ar Sudānas valdību, ir arī jābūt lielām pilnvarām, kas ļauj tai nodrošināt civiliedzīvotāju pilnīgu aizsardzību. Misijā ir jābūt pienācīgam karavīru skaitam un atbilstošam aprīkojuma un līdzekļu daudzumam. Eiropas Savienībai, ANO un Āfrikas Savienībai ir jāpieliek kopīgi pūliņi, lai atjaunotu miera procesu Dārfūrā un palīdzēt atrast taisnīgu un ilgstošu vienošanos, ko parakstītu visas ieinteresētās puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, mēs kā Eiropas Komisija pievienojamies Eiropas Parlamenta stingrajam nosodījumam par Āfrikas Savienības miera uzturētāju nogalināšanu Haskanitā un citos gadījumos pagājušā gada laikā un, protams, par to, ka daudzi citi joprojām ir bez vēsts pazuduši.

Mēs nedrīkstam izlikties, ka pat lielākie miera uzturēšanas spēki, kas drīzumā pārņems vadību no pašreizējās Āfrikas Savienības misijas Sudānā (AMIS), varēs sevi viegli aizsargāt, lai nodrošinātu plašās humānās palīdzības operācijas, ko atbalsta Eiropas Komisija un tik daudz citi līdzekļu piešķīrēji, un uzturētu mieru, ja nav miera, ko uzturēt. Tas ir īstais jautājums.

Mēs atzīstam to, ka Sudānas valdība ir piekritusi ANO miera uzturēšanas spēku klātbūtnei Sudānā. Līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību mēs cenšamies likt valdībai turēt doto solījumu. Mēs atzinīgi vērtējam valdības nodomu paziņot par karadarbības izbeigšanu, kad Lībijā 27. oktobrī sāksies sarunas, tomēr valdībai ir jādara vairāk. Eiropas Komisija arī aicina Sudānas valdību pilnībā iesaistīties sarunās, kuru mērķis ir panākt taisnīgu varas un labklājības sadalījumu Dārfūrā. Mēs pievienojamies pārējai Eiropas Savienībai, aicinot pašām nemiernieku kustībām paziņot par to, ka tiek izbeigtas slepkavības un bandītisms, kas aptraipa to rīcības iemeslu. Mēs arī tos aicinām pilnā mērā piedalīties sarunās Sirtē.

Papildus tam, kā jūs zināt, ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1778, ko pieņēma 25. septembrī, piešķir mandātu kompleksiem spēkiem, lai veicinātu stabilizāciju Čadas austrumos un Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, un tādējādi arī garantētu vietējo civiliedzīvotāju, bēgļu un pārvietoto personu drošību, un stabilizētu situāciju Sudānā.

Pamatojoties uz to, Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome 15. oktobrī nolēma nosūtīt pagaidu kompleksus Eiropas spēkus 3 000 karavīru sastāvā, Čadas EUFOR, kā mēs tos dēvējam, lai īstermiņā atbalstītu un papildinātu ANO kontingenta izvēršanu. Ņemot vērā Dārfūras krīzes reģionālos apmērus, manuprāt, šīs jaunās Čadas EUFOR misijas un ANO policijas misijas izvietošana, kā arī UNAMID misiju Sudānā, ir būtisks solis, lai atvieglotu konflikta ilgtspējīga risinājuma atrašanu Dārfūrā, un, visbeidzot, lai nodrošinātu Čadā apmetušos sudāniešu bēgļu brīvprātīgu atgriešanos. Es varu pastāstīt, ka pašlaik Īrijas ģenerālis tur veic situācijas izpēti un noskaidro, kur tieši EUFOR būtu jāizvieto.

Taču, atgriežoties pie jautājuma par pašu Sudānu, atļaujiet pateikt, ka mēs noteikti uzskatām, ka Sudānas nākotne ir atkarīga no labklājības un varas sadalījuma, no federālas valdības un federālas kārtības. Tieši par to valdība un nemiernieki vienojās 2005. gada janvārī Naivašā, kad tika parakstīts Visaptverošais miera līgums, beidzot desmitiem gadus ilgušo pilsoņu karu starp ziemeļiem un dienvidiem. Starptautiskajai sabiedrībai ir stingri jāpieturas pie šī Visaptverošā miera līguma. Ja šo līgumu var paturēt spēkā — jā, tas pašlaik ir grūtā situācijā, taču šīs grūtības nedrīkst būt galējas —, tas izteikti parādīs, ka līdzīgus līgumus var attiecināt uz Dārfūru.

Tādēļ ar atbalstu, ko sniedz arī saskaņā ar Eiropas Attīstības fondu, lai atjaunotu un rehabilitētu Sudānas dienvidu daļu un ilgtermiņā nodrošinātu vienlīdzīgu un ilgtspējīgu attīstību visai valstij, mēs noteikti atbalstām Visaptverošo miera līgumu. Mēs arī atbalstām ES Īpašā pārstāvja Sudānā centienus veicināt mieru Dārfūrā un līdzās citiem līdzekļu piešķīrējiem mēs esam gatavi nodrošināt, lai tūlīt aiz atjaunota miera līguma seko miera dividende Dārfūras rehabilitācijas un atjaunošanas veidā.

Mēs uzskatā, ka tas ir visu pušu: valdības, Dārfūras nemiernieku, Āfrikas raga reģiona valstu un starptautiskās sabiedrības interesēs — lai Sudāna saglabā vienotību. Lai cik ilgas un grūtas, un dažkārt neveiksmīgas varētu būt Sirtes sarunas, es uzskatu, ka mums ir stingri jāatbalsta miers Sudānā. Šīs valsts vienotība ir mūsu rokās.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja . - Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks pēc debatēm, balsošanas laikā, kas patiesībā ir nākamais punkts.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika