Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Jo Leinen ziņojums (A6-0445/2007) Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu Eiropas Parlamentā (2007/2218(ĮCI)).

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniece, dāmas un kungi, Pamattiesību hartas svinīgā proklamācija 12. decembrī Strasbūrā, ko veica Padomes priekšsēdētāji, Portugāles premjerministrs José Sócrates, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, neapšaubāmi būs viens no ievērojamākajiem brīžiem Eiropas Savienības un Portugāles prezidentūras nesenajā vēsturē.

Mēs virzīsimies uz priekšu, ievērojami un konkrēti ietekmējot cilvēka cieņas, brīvību, vienlīdzības un solidaritātes universālo vērtību konsolidāciju. Pateicoties jaunajam Lisabonas līgumam, hartai būs tāda pati vērtība kā līgumiem; citiem vārdiem sakot, tā būs juridiski saistoša. Tas, ņemot vērā tā svarīgumu, pienācīgi jāuzsver un ir kaut kas, par ko Parlamentam, valstu valdībām un Komisijai jābūt lepniem. Tas iezīmē gara ceļa beigas.

Lēmuma piešķirt Pamattiesību hartai juridisku vērtību ietekme sniedzas pāri ierastajiem politiskajiem un diplomātiskajiem apriņķiem, jo tas tieši ietekmē mūsu pilsoņu juridiskos jautājumus. Tas ir konkrēts Eiropas rezultāts. Ir skaidrs, ka Lisabonas līguma institucionālās reformas ir nozīmīgas, taču ir arī tiesa, ka ir būtiskas ES politikas jomās, kopējā ārpolitikā un drošības politikā, kā arī tiesu un iekšlietu politikā un citās jomās veiktās izmaiņas, lai Eiropas Savienība varētu rast atbildes uz nākotnes jautājumiem un risināt priekšā stāvošos uzdevumus. Tomēr šāda tiesību „kataloga”, kas ir saistošs Eiropas iestādēm un dalībvalstīm, kad tās piemēro Eiropas tiesību aktus, nozīme sniedzas daudz tālāk par visu šo. No šī brīža pilsoņi nonāk Eiropas projekta centrā.

Runājot par pamattiesībām, es arī vēlos prezidentūras, kā arī manas valsts vārdā paust savu prieku par Lisabonas līguma protokolu, kas nosaka Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tas ir tādēļ, ka šis protokols nozīmē sen iecerēta mērķa sasniegšanu.

Saistībā ar visu iepriekš minēto, man jāapsveic Parlaments un Leinen kungs par šī ziņojuma projekta pieņemšanu Konstitucionālo jautājumu komitejā 12. novembrī. Šis ir vēlreiz parādījis šī Parlamenta apņemšanos ievērot Eiropas Savienības pamattiesības. Vēl tikai atliek man paust manu patieso velēšanos, lai šis Parlaments arī rod iespēju balsot „par” saistībā ar šo ziņojumu, tādējādi ļaujot visām trijām iestādēm 12. decembrī svinīgi proklamēt Pamattiesību hartu.

(Aplausi)

  Margot Wallström, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze, Pamattiesību harta būs galvenais Eiropas Savienības instruments, kas pamatots uz likuma varu. Tā ietver patiesu tiesību „katalogu”, ko var izmantot visi Eiropas Savienības pilsoņi, sākot ar individuālām tiesībām saistībā ar cieņu, brīvībām, vienlīdzību un solidaritāti līdz pat tiesībām, kas saistītas ar pilsonības statusu un justīciju. Harta nemainīs Eiropas Savienības kompetences jomas, bet nodrošinās nostiprinātas tiesības un lielāku brīvību pilsoņiem.

Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām būs saistoši ievērot hartā paredzētās tiesības, un šīs pašas tiesības būs jāievēro dalībvalstīm, piemērojot ES tiesību aktus. Pilsoņi varēs tiesās pieprasīt hartā noteikto tiesību ievērošanu, un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra nodrošinās, ka hartu piemēro pareizi.

Komisija atzinīgi vērtē to, ka hartas juridiski saistošais spēks ir saglabāts valdību konferences sarunās. Tāpat kā Parlaments, mēs būtu gribējuši redzēt, ka hartu pilnībā piemēro visās 27 dalībvalstīm bez izņēmumiem, taču nedrīkstam par zemu novērtēt sasniegtos rezultātus. Juridisks spēks ir milzīgs solis likumīgas un pārskatatbildīgas Eiropas Savienības veidošanas virzienā, kur pilsoņu intereses ir uzmanības centrā. Tas nebija acīmredzams sākumā, un ir noiets garš ceļš līdz šī mērķa pilnīgai sasniegšanai.

2000. gadā proklamētā harta nebija juridiski saistoša. Eiropas konvencijas laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam un pēc tam valdību konferencē 2003.—2004. gadā hartu pielāgoja, lai to padarītu juridiski saistošāku, bet šo procesu apturēja Konstitucionālā līguma neratificēšanas dēļ.

Eiropadome 2007. gada jūnijā vienojās, ka nākotnes jaunais līgums ietvers norādi uz pielāgoto un 2004. gadā apstiprināto hartu un ka tai būs tāda pati juridiskā vērtība kā līgumiem, kas tagad ir atspoguļots jaunajā līgumā.

Referents ierosina Parlamentam apstiprināt hartu, jo tas ir nepieciešams pirms tās svinīgas proklamēšanas, un, protams, Komisija pilnībā atbalsta šo ieteikumu. Komisija arī apstiprinās hartu nākamajā nedēļā un pilnvaros priekšsēdētāju proklamēt to 12. decembrī kopā ar Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem.

Pārskatītās hartas proklamēšana nodrošinās pamatu atsaucei jaunajā līgumā, ko parakstīs nākamajā dienā Lisabonā, paplašinot juridiskās vērtības un piekritības darbības jomu līdz tajā ietvertajām tiesībām.

Ar jauno līgumu un Pamattiesību hartu ES nenoliedzami uzlabos cilvēktiesību aizsardzību. Eiropas Savienība nav tikai tirgus placis, bet arī kopēja telpa, kas pamatota uz vērtībām un kopējām tiesībām.

  Jo Leinen, referents. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietnieces kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir Lisabonas līguma pamatelements; patiesībā mēs pat varētu to saukt par jaunā Reformu līguma dvēseli. Esmu gandarīts, ka visas trīs iestādes piekrīt, ka Lisabonas līgums nav tikai saistīts ar iestādēm vai politikas jomām; tas ir saistīts ar cilvēkiem, proti, 500 miljoniem Eiropas Savienības ļaužu. Šī harta ir pamanāma izpausme tam, ka Eiropas Savienībai rūp savu pilsoņu aizsardzība saistībā ar visām darbībām, ko veic Eiropas Savienība.

Tādējādi Pamattiesību harta ir stūrakmens. Mēs pārejam no valstu Eiropas uz pilsoņu Eiropu, un mēs Eiropas Parlamentā vienmēr esam atzinīgi vērtējuši šo attīstību. Ar šo hartu un tajā ietvertajām 50 tiesībām un brīvībām Eiropas Savienībai būs vismodernākais un visaptverošākais pamattiesību „katalogs” pasaulē. Nekas tamlīdzīgs nekur citur pasaulē nepastāv, tādēļ mums būtu jābūt lepniem par šo sasniegumu. Sākot no 1. panta, kurā runāts par cilvēka cieņas aizsardzību, līdz pat hartas pēdējam pantam, kas attiecas uz tiesībām netikt sodītam divreiz par vienu un to pašu kriminālnoziegumu, harta nodrošina uzlabotu tiesību aizsardzību, kā arī min tiesības, kuras ne vienmēr atrodamas visu 27 dalībvalstu konstitūcijās. Es vienkārši vēlos vērst jūsu uzmanību uz cilvēku reproduktīvas klonēšanas, izmantojot modernu ģenētisko tehnoloģiju, aizliegšanu, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz informācijas brīvību un tiesībām piekļūt dokumentiem, bet arī uz tiesībām uz labu administrāciju, t.i. „labu pārvaldību”, ko sludinām pārējai pasaulei, bet kas, protams, jāpiemēro arī mums.

Pirmo reizi pamattiesību „katalogs” ekonomiskās un sociālās tiesības novieto vienlīdzīgās pozīcijās ar politiskajām tiesībām un pilsoņu brīvībām. Es esmu pārliecināts, ka globalizācijas laikmetā tas nodrošina cilvēkiem pienācīgu aizsardzību. Kā Parlaments ir atkārtoti norādījis, ir jāpauž nožēla, ka jaunais līgums neatkārto hartas tekstu pilnībā, tādēļ tā nebūs tik pamanāma, kā tā varēja būt. Tomēr es domāju, ka mums ar gandarījumu jāatzīmē Lisabonas līguma 6. pants, kurā sacīts: „Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem”. Tas kliedē jebkādas Eiropas Savienības pilsoņu šaubas, apstiprinot, ka ar šo līgumu viņiem ir iespēja aizstāvēt savas tiesības valstu tiesās un visbeidzot Eiropas Kopienu Tiesā.

Tā kā šī harta tika grozīta, mums tā vēlreiz jāpieņem plenārsēdē, un varētu sacīt, ka diemžēl šī harta nav tik laba kā 2000. gada harta. Es runāju jo īpaši par 52. panta vājināšanu, un var rasties problēmas ar ļoti nenoteikto šī panta klauzulu interpretāciju. Tomēr harta ir izglābta un būs līgumu daļa. Es uzskatu, ka harta ir simbols. Kā ticis sacīts šajā Parlamentā, ES nav tikai liels tirgus placis ar asociētu valūtas apvienību; ES ir vērtību kopiena, un tās uzdevumi ir aizsargāt šīs vērtības savās iekšpolitikas jomās, kā arī Eiropas ārpolitikas jomās.

Jāpauž jo lielāka nožēla, ka divām dalībvalstīm ir nodrošinātas tiesības attiekties, proti, Apvienotajai Karalistei un Polijai. Mēs uzskatām, ka par to jāpauž nožēla, un es vēlos aicināt šo divu valstu valdības un parlamentus netaupīt spēkus, cenšoties atcelt šīs atteikšanās tiesības cik ātri vien iespējams, lai visas 27 dalībvalstis rīkojas uz vienāda pamata, kad runa ir par Eiropas Savienības pamattiesību un vērtību aizsardzību. Tādēļ es atbalstu Zaļo partijas ierosinātā grozījuma pieņemšanu, par kuru balsos rīt kā par pielikumu mūsu Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumam. Es vēlos jūs lūgt balsot atbalstoši par šo svarīgo ziņojumu.

  Íñigo Méndez de Vigo, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šorīt mana grupa atzīmēja un svinēja Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu. Šodien manas grupas deputāti pie krūtīm valkā nozīmīti ar uzrakstu „„Jā” Eiropas vērtībām”.

Šajā jautājumā es piekrītu iepriekšējo runātāju sacītajam, jo īpaši Wallström kundzes sacītajam par to, ka Eiropas Savienība nav tikai tirgus placis. Eiropas Savienība ir politisks projekts, taču šis projekts ir pamatots uz principiem un vērtībām, kas apvieno visus Eiropas cilvēkus.

Tādējādi, priekšsēdētājas kundze, šodien ir laba diena, kad ir pieņemta rezolūcija, kas mums ļaus atzīmēt un svinīgi proklamēt šo Pamattiesību hartu nākamajā Strasbūras sesijā.

Patiesībā es neatklāšu nekādus noslēpumus, sakot, ka tie no mums, kuriem bija tā laime piedalīties šīs hartas sagatavošanā pirmajā konvencijā, palika ar rūgtu pēcgaršu mutē. Tas bija divu iemeslu dēļ, no kuriem pirmais ir tas, ka, lai gan hartu sagatavojām kā juridiski saistošu, galu galā to nebija iespējams apstiprināt Nicā, jo sešas valdības to noraidīja.

Tomēr laiks ir pierādījis, ka mums ir taisnība, un tagad harta, pateicoties Lisabonas līgumam, būs juridiski saistoša. Šī rūgtā pēcgarša tagad ir pārvērsta gandarījumā.

Otrais iemesls, priekšsēdētajas kundze, ir tāds, ka es atceros, ka Nicā nebija svinīgas hartas proklamēšanas. Tā kā hartu parakstīja slepeni, tika palaista garām lieliska iespēja Eiropas iedzīvotājiem izskaidrot, ka hartā proklamētās tiesības un brīvības ir mūsu identifikācijas zīmes.

Tomēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un mūsu trīs valdības konferences pārstāvju apņēmības dēļ 12. decembra Strasbūras sesijā mēs sasniegsim to, ko viņi nesasniedza Nicā. Mēs svinīgi proklamēsim šo hartu un atkārtoti apstiprināsim, kā to ir izdarījuši PPE-DE grupas deputāti, mūsu apņemšanos ievērot hartā noteiktās tiesības un brīvības.

Mēs par Jo Leinen ziņojumu, priekšsēdētājas kundze, balsosim atbalstoši.

  Richard Corbett, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, PSE grupa atbalsta hartas atkārtotu pieņemšanu tās jaunajā formā, lai ar Reformu līgumu to var padarīt par saistošu Eiropas iestādēm. Tādējādi mēs aizpildīsim milzīgu plaisu. Eiropas iestādēm kā tādām pagaidām nav saistoši ņemt vērā tās pašas tiesības, ko ņem vērā visas mūsu dalībvalstis, pamatojoties uz to konstitūcijām vai to dalību Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un citos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos. Šī harta būs saistoša Eiropas iestādēm, un visā Kopienas tiesību aktu jomā jāņem vērā šīs tiesības, savukārt neņemšanas vērā gadījumā Eiropas tiesību aktus var „apgāzt” tiesās.

Ir pārsteidzoši, ka daži eiroskeptiķi, kas, kā varētu likties, būtu gandarīti redzēt, ka Eiropas iestādēm ir pienākums – tās ir spiestas – šādi rīkoties, ir pret šo hartu, taču daži no viņiem ir! Tādēļ diemžēl dažas dalībvalstis jutušas nepieciešamību protokolā skaidri noteikt, kā harta mijiedarbojas ar valstu tiesību aktiem.

Tas savukārt ir radījis apjukumu. Kolēģis nupat runāja par „atteikšanās tiesībām”, kas, protams, nav atteikšanās tiesības. Harta paliek saistoša Eiropas iestādēm un visai Kopienas tiesību aktu jomai neatkarīgi no tā, kā tā ietekmē valstu tiesību aktus konkrētās valstīs.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, hartas svinīga proklamēšana ir kulminācijas punkts mūsu darbam, ko sākām 1999. gadā ar mērķi izveidot pārāku tiesību režīma formu Eiropas Savienībai.

Tā kā hartas galvenais mērķis ir aizsargāt pilsoņus no tā, ka lielas varas, kas pašlaik ir pilnvarotas Eiropas Savienībā, ļaunprātīgi izmanto viņus, ir savādi un nožēlojami, ka dalībvalsts mēģina izvairīties no hartas saistošās ietekmes. Es uzskatu, ka Lielbritānijas protokolu atzīs par juridiski kļūdainu, kā arī par nopietnu politisku kļūdu.

Tiesām ir saistoši izstrādāt tādu jurisprudenci visai Eiropas Savienības sistēmai, kas neņem vērā valstspiederību un kas ir uzticīga Eiropas Savienības tiesību galvenajam principam, ka mēs rodam savas pamattiesības no tradīcijām, kuras ir kopīgas visām dalībvalstīm, nevis ekskluzīvi vienai. Manuprāt, kā arī pēc manas grupas domām, Lielbritānijas atteikšanās tiesības ir kaunpilnas un tām pēc iespējas ātrāk būtu jānonāk aizmirstībā.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, 2000. gadā Pamattiesību hartu izstrādāja kā to vērtību deklarāciju, kam bija jāvirza ES politika. ES pašai bija jākļūst par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstošo pusi. Tajā brīdī Eiropas Kopienu Tiesai bija jāpārtrauc pieņemt spriedumus, pamatojoties uz vispārējiem juridiskajiem principiem, kas ņemti no dalībvalstu konstitūcijām.

Tagad ir 2007. gads, un Eiropas Savienība gatavojas pievienoties Eiropas konvencijai, taču ne tā, ka tā kļūtu par vienīgo Eiropas sistēmu cilvēktiesību aizsardzībai. Mēs veidojam alternatīvu sistēmu, kas pamatota uz juridiski saistošu tiesību hartu. Daudzos aspektos tā ir pioniere. Vispārējie juridiskie principi tiks saglabāti kā trešais pamats spriedumos lietās, kas attiecas uz pamattiesībām.

Tas viss sarežģī sistēmu pamattiesību aizsardzībai Eiropā, un padara to vēl mazāk saprotamu pilsoņiem. Daudzi eiropieši ir nobažījušies par šo situāciju. Būtībā šie ir iemesli, kādēļ divas dalībvalstis izvēlējās protokolus, kuri aizsargā pret hartas ietekmes negaidītām sekām.

  Johannes Voggenhuber, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien es lepojos, ka esmu deputāts šajā Parlamentā, kas no pašas pirmās dienas ir bijis spēcīgs pamattiesību un pilsoņtiesību vispār, jo īpaši šīs Pamattiesību hartas sargs. Ir pagājuši deviņi gadi kopš Ķelnes sammits ierosināja iniciatīvu sākt juridiski saistošas hartas sagatavošanu, un šis process joprojām nav pabeigts.

Kā cilvēks, kuram bijis tas gods sekot šim konstitucionālajam procesam visā tā garumā, es vēlētos ar jums dalīt divu veidu pieredzi. Viena ir ļoti ironiska – ir savādi, ka šo deviņu gadu laikā nekas nav bijis tik darbietilpīgs un strīdīgs, vai tik grūti sasniedzams, kā šie dokumenti, kas ietver principus, kuri veido Eiropas Savienības pamatu un kurus mums būtu jāspēj uztvert kā pašsaprotamus: demokrātija, parlamentārās tiesības, sociālās tiesības, tirgus ekonomika, likumdošanas pārredzamība, kā arī pamatbrīvības un pamattiesības. Tā ir ļoti savāda situācija un noteikti ir saistīta ar uzticības krīzes, kura ieperinājusies Eiropas Savienībā, galvenajiem iemesliem.

Otra pieredze, kurā vēlos ar jums dalīties ir šāds – ir svarīgi sevi neizsmelt un nezaudēt ilūzijas un ir svarīgi nezaudēt drosmi. Es sen esmu ticējis, ka Sisifus ir Eiropas sargeņģelis, un šī pieredze to pierāda. Tādēļ uzskatu, ka šodien no visām dienām mums būtu jāmēģina vēlreiz un jāgriežas pie Apvienotās Karalistes un Polijas, pamattiesību nedalāmības vārdā, cilvēktiesību un pamattiesību un brīvību nedalāmības vārdā, aicinot tās pievienoties šim lielajam Eiropas konsensam.

  Francis Wurtz, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisāre, mūsu nākamās sēdes laikā mēs vēlreiz apstiprināsim Pamattiesību hartu.

Pirms to darām, ļaujiet man jums uzdot jautājumu, kas, iespējams, nav tik vienkāršs kā liekas. Vai šī būs sākotnējā, 2000. gadā proklamētā harta vai, kā ierosināts Jo Leinen ziņojumā, tā būs pielāgota un pārstrādāta harta, kas integrēta iepriekšējā Konstitucionālā līguma projektā? Abi teksti, protams, nav identiski

Piemēram, Francijas Cilvēktiesību komisija pauda, es citēju, savas rūgtās bažas par grozījumiem, kad veikti pantos par sociālajām tiesībām – es joprojām citēju – kas draud no hartas izslēgt sociālo saturu.

Viens no galvenajiem sākotnējās hartas autoriem advokāts Guy Braibant presei paskaidroja – un es citēju – ka ir mainījušies teksta piemērošanas nosacījumi. Pirmām kārtām, vārds „var darīt” dažreiz ir aizstāts ar „ir jādara”. Turklāt – es joprojām citēju – tekstā ir oficiāla atsauce uz Prezidija „paskaidrojumiem”. Lai gan šiem paskaidrojumiem būtu jābūt pedagoģiskiem un absolūti neitrāliem, tie mazā mērā interpretē tiesību aktus. Ir mazinātas pamattiesības – citāta beigas.

Kuru tekstu mēs apstiprināsim nākamajā sēdē? Man ir arī papildu jautājums: vai šis apstiprinājums būs spēkā visās ES dalībvalstīs? Šāda rīcība nevar atļauties nekādas neskaidrības. Es labprāt saņemtu precīzu atbildi uz abiem jautājumiem.

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es biju iesaistīts hartas sagatavošanā, un attiecībā uz abām konvencijām es esmu ierosinājis ļoti vienkāršu risinājumu: ļaut ES kļūt par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas biedru. Tādējādi iestādēm būs tās pašas saistības, kas ir valstīm. Mēs aizvērtu plaisu. Kad padarām hartu juridiski saistošu, mēs neaizveram nekādas plaisas. Gluži pretēji mēs radām vairākas plaisas aizsardzībā, kas mums kā pilsoņiem ir saskaņā ar mūsu valstu konvencijām un saistībā ar mūsu kopējām Eiropas cilvēktiesībām. Luksemburgas tiesas aktīvistu interpretācija vienmēr būs pārāka pār Strasbūras un mūsu pašu Augstāko tiesu. Harta ir nepiemērota kā neatkarīgs tiesību aktu avots. Tā ir pārāk neprecīza. Vai tiesības uz dzīvību sākas ar piedzimšanu? Ja nē, cik mēnešu pirms tās? Vai tiesības veikt ražošanas darbības piemēro arī valsts sektora darbiniekiem? Vārda brīvība valsts ierēdņiem ir daudz plašāka saskaņā ar Strasbūras tiesu, nekā saskaņā ar Luksemburgas tiesu. Turklāt vakar mēs redzējām mācību grāmatu piemēru iespējamiem konfliktiem. Vācijas žurnālists Hans-Martin Tillack guva atbalstu Strasbūras tiesā, kas paziņoja, ka OLAF bija rīkojies nelikumīgi, viņu apcietinot un atņemot 16 kastes ar dokumentiem, datoriem un tālruņiem. Luksemburga atbalstīja žurnālista darba avotu zādzību. Strasbūra nosodīja zādzību un apcietinājumu, jo deva priekšroku preses brīvībai.

Hartu ieviesīs kā cilvēktiesību uzvaru. Iespējams. Tā atmiņā iespiežas uz ilgāku laiku par viltotu loterijas biļeti. Zināmā mērā mēs uzņemamies lielu risku attiecībā uz smagā darbā nopelnītām tādām cilvēktiesībām kā vārda brīvība un preses brīvība. Loterijas numuru izvēle ir Luksemburgas tiesnešu ziņā un to nekontrolē Parlaments, un tikai, kad tos nosodīs, pieņems vienprātīgu grozījumu līgumos, lai labotu jebkādas negatīvas sekas. Tas ir ļoti nepraktiski, un tas ir vairāk mūsu tiesību cietums, nevis harta.

  Jim Allister (NI). – Priekšsēdētājas kundze, mēs visi atbalstām cilvēktiesības, un man sāk apnikt daži cilvēki – jo īpaši tie, kas nāk no valstīm, kur, vēsturiski runājot, cilvēktiesības ir tāds kā jaunums – kuri uzbrūk AK kā kādai izstumtajai tās „vēlmes” dēļ izmantot atteikšanās tiesības saskaņā ar 7. protokolu.

Ļaujiet man jums atgādināt, ka jau 1688. gadā likumprojekts par tiesībām bija pašā centrā slavenajai revolūcijai Apvienotajā Karalistē. Kopš tā laika AK ir bijusi brīvības ceļa zvaigzne. Tādēļ cilvēktiesībās mums nav nepieciešama rādīšana ar pirkstiem un mācīšana.

Cilvēkus varbūt ir aizkaitinājis tas, ka esam sabojājuši pasākumu, pagaidām atturoties no dažiem ES supervalsts statusa rotājumiem, bet es vēlos norādīt, ka mūsu valstiskās un politiskās tiesības ļauj mums to darīt. Diemžēl atteikšanās tiesības izgaisīs, kad Eiropas Kopienu Tiesa piemēros savu centralizēto darba kartību. Galu galā šie cilvēki panāks savu, ja AK būs tik neapdomīga, lai ratificētu šo līgumu, neskatoties uz savu cilvēku pretestību tam.

  Elmar Brok (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, priekšsēdētāja vietnieces kundze, viena no cilvēku pamattiesībām ir arī tikt ievērotiem. Šī Pamattiesību harta patiešām pilsoņiem nodrošina aizsardzību, kas ir līdzīga aizsardzībai, ko nodrošina klasiskā konstitucionālā valsts. Tomēr Eiropas Savienība nav valsts. Tā nav valsts, bet tai ir likumdošanas kompetence, un tikai Eiropas Savienības iestāžu likumdošanas kompetenci aizsargā un kontrolē Pamattiesību harta uz saistību pamata. Ar to ir saistīts tas, ka Eiropas tiesību akti un Eiropas iestāžu darbības saista vērtības un uz vērtībām pamatoti lēmumi kopā ar šīs hartas pirmo teikumu, kas arī ir viscēlākais: cilvēka cieņa ir neaizskarama.

Šo principu nosaka kristietības uzskats par cilvēcību. Tomēr to nosaka arī citi avoti. Mūsu saistības attiecībā pret šo principu un mūsu trīs iestāžu saistības ievērot šo principu ir milzīgs solis uz priekšu. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību kopumā. Polija un Apvienotā Karaliste ir likumīgas valstis, par to nav šaubu. Tomēr, neparakstot hartu un izmantojot izvēles iespēju nepiedalīties, šīs valstis sevi neaizsargā, jo tās mēģina aizsargāt ko tādu, kas jau ir aizsargāts. Šī harta vispār nav piemērojama valstu tiesību aktiem un valstu iestādēm. Citiem vārdiem sakot, šīs valstis aizsargā kaut ko, kas jau var tikt uzskatīts par neapšaubāmu faktu. Es ceru, ka izmaiņas nāks tieši laikā jo īpaši Polijā, kur lielākai daļai deputātu un lielākai daļai cilvēku ir atšķirīgi uzskati, bet kur prezidents izmanto savas privilēģijas.

Hartas juridiski saistošo būtību var turpināt nostiprināt, ja izmantosim saskaņotu stratēģiju. Padomes priekšsēdētāj, esmu jums pateicīga, ka mēs izmantojam šo iespēju, ko paredz vienota juridiskā būtība, un pievienojamies Strasbūras Konvencijai. Ja tas noritēs veiksmīgi, Eiropas tiesiskuma telpa būs saskaņota, apvienos pamattiesību aizsardzību gan valstu, gan Eiropas līmenī. Es ceru, ka rezultāts būs uz vērtībām vērsta pilsoņu Eiropa, ar kuru varam lepoties!

  Józef Pinior (PSE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Pamattiesību harta ir 21. gadsimta līdzinieks lielajiem saukļiem par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām, ko skandināja 18., 19. un 20. gadsimtā. Mūslaiku demokrātijas izveidi mudināja slavenie saukļi par brīvību un likuma varu. Mūsu harta ir iesakņojusies notikumos, kas sekmēja demokrātijas un mūslaiku brīvās demokrātijas sistēmas attīstību pēdējos 200 gados.

Es neredzu iemeslu, kādēļ konkrētas Eiropas valstis nepieņem šo hartu. Es jautāju Szymański kungam, kā var nopietni apstrīdēt hartu cilvēks no valsts, kurā radās solidarność un kuras vadībā visa Eiropa ieguva pašreizējo izpratni par tiesībām uz brīvību, par likuma varu un demokrātiju?

Es griežos ar lūgumu pie Polijas valdības Varšavā un jo īpaši pie premjerministra Tusk kunga. Tusk kungs, jūsu parlamentārā grupa uzvarēja vēlēšanās pirms mēneša, pateicoties to Polijas iedzīvotāju balsojumam, kas vēlas, lai harta tiktu iekļauta Eiropas Reformu līgumā. Esmu pārliecināts, ka neliksiet vilties vēlētājiem, kas jūs atbalstīja pirms mēneša. Es aicinu Polijas valdību iekļaut Pamattiesību hartu Reformu līgumā, lai tā būtu saistoša arī manai dzimtenei. Solidarność Polija, Eiropas Polija, iecietības un atvērtības Polija uzskata, ka Pamattiesību harta ir Reformu līguma galvenais elements. Mums nebūtu jāpieļauj, ka mūs šantažē konservatīvais labais spārns, kas vēlas, lai mēs mūsu valstī šo hartu neīstenojam.

SĒDI VADA: M. MAURO
priekšsēdētāja vietnieks

  Bronisław Geremek (ALDE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Pamattiesību harta ir sine qua non jebkurai sabiedrībai, kura vēlas dzīvot saskaņā ar vērtību skalu, ko nosaka cilvēka cieņas neaizskaršana. Tā veicina brīvības, vienlīdzības un solidaritātes principu attīstību. Neredzu iemeslu, kādēļ tādas valstis kā Apvienotā Karaliste vai Polija, kas vēlas būt Kopienas daļa, atsakās iesaistīties lietā, kura veido pamatu mūsu kopējai rīcībai.

Šī harta atsaucas uz sociālām vērtībām, uz Eiropas sociālo modeli. Tā arī nepārprotami nosaka, ka attiecībā uz vietējām paražām un praksēm tiek piemēroti iekšējie valstu tiesību akti. Tas nozīmē, ka nav pamata šajā jomā piemērot nekādas atteikšanās tiesības. Es paļaujos uz Poliju un Apvienoto Karalisti, ka tās atteikšanās tiesību vietā izmantos tiesības pievienoties.

  Bernard Wojciechowski (IND/DEM). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, debates par šo ziņojumu skar daudzus jautājumus, un netieši tās skar jauna tiesiskā regulējuma izveidošanas pamatu. 2007. gada augusta pārvietoto cilvēku sanāksmē šī Parlamenta priekšsēdētājs šajā saistībā uzstājās ar paziņojumu. Viņš paziņoja, ka tiesību uz dzimteni avots meklējams tiesībās uz cieņu un ka tādēļ tiesības uz dzimteni ir pamattiesības.

Tiesības uz cieņu paredz hartas pirmais pants. Polijas parlaments kritizēja priekšsēdētāja viedokli. Vācijas pārvietoto personu apvienība žēlojas par to cilvēku likteņiem, kas pametuši Poliju, lai apmestos uz dzīvi citur. Kas notiktu, ja Vācijas žēlabas un konkrētā cilvēka cieņas interpretācija tiktu piemērota Elzasai un Lotringai? Vai arī šo pārvietoto cilvēku vajadzībām izveidotu centru vai arī notiktu samierināšana? Mēģinājums atvasināt tiesības uz dzimteni no tiesībām uz cieņu ir nepareiza cilvēktiesību aksioloģijas interpretācija, kā sacīja Polijas parlamenta deputāts Karski kungs. Interpretācija, kas precizē primāros tiesību aktus, ir pieņemama, taču ne to paplašināšana.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs atsaucās uz Pāvestu Jāni Pāvelu II. Es vēlētos šim Parlamentam atgādināt, ka 1965. gadā arhibīskaps Karol Wojtyła publicēja rakstisku deklarāciju, ar kuru saskaņā Vācijas bīskapi skaidri norādīja, ka Vācijas iedzīvotāji, kas bija pārvietoti no austrumiem, vēlējās un viņiem patiesi bija jāsaprot, ka šeit aug jauna poļu paaudze un ka šie poļi saviem vecākiem piešķirto zemi uzskatīja par savu zemi. Attiecībā uz šo tematu netiek mudināts juridisks vai morāls apcerējums vai sentimentāli runātāji.

Es patiešām uzskatu, ka šajā Parlamentā mēs varam sasniegt vienprātību saistībā ar šo hartu par spīti prezidenta Sarkozy nesenajam apgalvojumam, ka vienprātība ir pretrunā ar demokrātiju. Veltīgas cerības, Sarkozy kungs, tā kā jūs pat nespējat pārliecināt Parīzes metro strādniekus.

  Koenraad Dillen (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, neviens nevar apstrīdēt, ka Eiropas pilsoņu rīcībā būtu jābūt pamattiesībām un brīvībām gan vis-ą-vis viņu pašu valstīs, gan Eiropas Savienībā. Eiropa bez tiesībām un brīvībām vairs nebūs Eiropa. Tomēr tā mūsdienās nav problēma, jo pilsoņus jau pietiekami aizsargā pret viņu valstu valdībām gan viņu valstu konstitūcijas, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Attiecībā uz Eiropas iestādēm, Eiropas pilsoņi var arī aizstāvēt savas pamattiesības un brīvības saskaņā ar EKT noteikto tiesu praksi. Būtība ir tāda, ka, proklamējot šo hartu, tiek sperts vēl viens solis tuvāk federālai Eiropai. Cilvēki vēlas redzēt Eiropas tiesību likumprojektu kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr atšķirība starp tiem ir tāda, ka harta ir daudz plašāka par tradicionālu tiesību un brīvību uzskaitījumu. Dažreiz tomēr tā šķiet esam dažādu sociāli ekonomisko solījumu uzskaitījums. Paziņojums galīgi neatbilst saturam.

  Charlotte Cederschiöld (PPE-DE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, priekšsēdētāja vietnieces kundze, Padomes priekšsēdētāj, deputāti un – nebūt ne mazsvarīgi – Eiropas pilsoņi, šodien ir svinīgs notikums, liela diena, prieka diena, ārkārtīgi svarīga diena, kas ir daudz svarīgāka nekā daudzi to pašlaik apzinās. Tā ir svarīga gan tiem, kas paļaujas uz pamattiesībām kā principu, gan tiem, kuri paļaujas uz Eiropas attīstību un integrāciju.

Jau pirms laba laika būtu bijis jābūt pašsaprotami, ka ES iestādēm jābūt saistošām vērtībām, ko mēs visi atbalstām, taču tas tā nebija. Patiesībā arī briti paļaujas uz likuma principiem neatkarīgi no tā, kā tos nosaka. Reti kurš deputāts teiktu, ka ir priecīgs palīdzēt apspiest cilvēktiesības; patiesībā lielākā daļa būtu gatava tieši uz pretējo. Ir bijis prieks un gods būt iesaistītiem šo vērtību attīstībā, kuras, esmu pārliecināta, mums tik daudz nozīmē.

Tagad mēs visi zinām, ko Eiropas Savienība atbalsta, pat ja nespējām izlasīt visu līgumu. Tās ir labas vērtības, tās ir pareizas vērtības, tās ir vērtības, kas mums visiem ir jāsekmē, un mums jānodrošina, ka ES palīdz tās pareizi piemērot. Sirsnīgs paldies Jo Leinen un visiem, kas palīdzēja šajā darbā, kā arī – nebūt ne mazsvarīgi – sirsnīgs apsveikums Eiropas pilsoņiem.

  Libor Rouček (PSE). – (CS) Dāmas un kungi, 12. decembrī Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem svinīgi proklamēs Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Esmu pārliecināts, ka rītdienas balsojumā deputātu lielākais vairākums izrādīs atbalstu šim vēsturiskajam dokumentam un šim vēsturiskajam solim.

Pamattiesību harta atspoguļo Eiropas Savienības tautu morālo un garīgo mantojumu. Tā atspoguļo tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, demokrātijas principi un likuma vara. Tā vērš galveno uzmanību uz cilvēku, jo cita starpā harta nosaka arī Eiropas Savienības pilsonību. Esmu priecīgs, ka Pamattiesību hartas proklamēšana notiek pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, iekļaujot jaunās dalībvalstis. Tas nozīmē, ka harta pēc savas būtības ir Eiropas Savienības vienotības juridisks un politisks atspoguļojums – rietumi un austrumi, ziemeļi un dienvidi. Es arī uzskatu, ka gan Polijas un AK valdības, gan parlamenti to sapratīs un ka tuvākajā nākotnē tie ļaus saviem pilsoņiem pievienoties šim vēsturiskajam brīdim.

  Irena Belohorská (NI). – (SK) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu, jo tā padara Eiropas Savienībā jau pastāvošās pilsoņu tiesības pamanāmākas. Tomēr es arī vēlos lūgt precizējumu attiecībā uz iespējamiem interešu konfliktiem starp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas ir Eiropas Padomes dokuments, kuru Eiropas Savienība arī ir apņēmusies ievērot. No tā arī izriet, ka var būt interešu konflikts starp Eiropas Kopienu Tiesu Luksemburgā un Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.

Kāda būs Strasbūras tiesas loma saistībā ar Luksemburgas tiesu? Augstākā tiesa? Konstitucionālā tiesa? Vai šāds rezultāts ir patiesi pieņemams Eiropas Kopienu tiesai? Vai Eiropas Savienībai, kam ir juridisks statuss, būs atsevišķs tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā? Es vēlos uzsvērt vajadzību risināt šo juridisko jautājumu, lai varam izvairīties no problēmas, jo, šai Pamattiesību hartai kļūstot juridiski saistošai, manuprāt, pieaugs juridiski strīdi cilvēktiesību jomā.

  Reinhard Rack (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tāpat kā gandrīz visi iepriekšējie runātāji – diemžēl gan tikai gandrīz visi – esmu gandarīts, ka šodien vai rīt mēs šī Parlamenta priekšsēdētājam sniegsim pilnvaras parakstīt šo hartu.

Cilvēktiesības ir mūsu Eiropas preču zīme gan Eiropā, gan ārpus tās. Tomēr, vai drīkstu ieteikt uzmanīties un neaizrauties ar mūsu emocijām, tādējādi uzņemoties vairāk nekā spējam panest. Ar šo hartu un attiecīgo Lisabonas līguma ratifikāciju mēs nosakām svarīgas un klasiskas pamattiesības uz juridiski saistoša pamata, kas nozīmē, ka tās būs saistošas Eiropas iestādēm un attiecībā uz Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Mēs arī padarām par iespējamu griezties Eiropas Kopienu Tiesā Luksemburgā saistībā ar šīm pamattiesībām, lai gan uz ļoti detalizēti noteiktiem nosacījumiem. Tas tomēr nenozīmē, ka katrs pilsonis varēs nekavējoties iesniegt petīciju Eiropas Kopienu Tiesai Luksemburgā vai patiesībā nevarēs to vispār, lai gan daži cilvēki, kļūstot pārlieku emocionāli, ir to apgalvojuši. Šāds apgalvojums ir pretrunā mūsu interesēm.

Beigsim izteikt šos apgalvojumus, kas pārsniedz latiņu, un izjutīsim pateicību par sasniegto rezultātu. Eiropas Savienībā esam sākuši iet svarīgā virzienā – ne tikai saistībā ar klasiskām tiesībām, bet arī ar sociālo politiku, ar ko mēs pēc labākās sirdsapziņas varam lepoties. Tā ietver darba/dzīves līdzsvaru, bērnu darbaspēka aizliegumu, veselības aizsardzību visiem un augsta līmeņa vides un patērētāju aizsardzību. Par to mums būtu jābūt gandarītiem; tā ir patiesība, un nav vajadzības to izpušķot.

  Carlos Carnero González (PSE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mēs diskutējam par cilvēkiem ārkārtīgi svarīgu tematu. Neapšaubāmi Eiropas Savienības reformas paskaidrošana var būt ļoti sarežģīta, taču noteikti ir viegli uzsvērt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas nozīmi.

Vai tā būs juridiski saistoša? Tas nebūs skaidri noteikts līgumā, taču mūsu pienākums ir par to informēt. Tādēļ es uzskatu, ka lēmums parakstīt hartu pirms Lisabonas līguma ir ļoti pozitīvs. No šī brīža mums arī jāsaka, ka nākotnē netiks pieļauti nekādi tālāki izņēmumi, jo tie kaitē attiecīgo valstu pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem kopumā.

Tādēļ es uzskatu, ka ir vitāli svarīgi censties, kā savā ziņojumā ir norādījis J. Leinen, nepārprotami atbalstīt Pamattiesību hartu un tās juridiski saistošo būtību.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Magda Kósáné Kovács (PSE), rakstiski. – (HU) Eiropas valstu pilsoņi ir gan atsevišķi, gan kopā cīnījušies par katru no tiesībām, kas iekļautas Pamattiesību hartā. Tieši šī iemesla dēļ ir jāpriecājas, ka Pamattiesību harta tiek padarīta juridiski saistoša, pamattiesības var beidzot īstenot efektīvāk ne tikai dalībvalsts līmenī, bet arī Eiropas tiesību aktu un to piemērošanas līmenī.

Eiropas pilsoņi būs ieguvēji, ja Eiropas līmenī griezīsies pēc juridiskas palīdzības viņu pamattiesību pārkāpuma gadījumā. Šāds nodrošinājums padarīs Eiropas Savienību un tās iestādes demokrātiskākas, tiešāk pieejamas un pārbaudāmākas pusmiljardam Eiropas pilsoņu.

Padarot Pamattiesību hartu juridiski saistošu, noslēgs vēstures nodaļu par cīņu par pamattiesībām. Vienlaikus es domāju, ka attiecībā uz nākotni Pamattiesību hartai jākļūst par Eiropas ars poetica. Kopā ar kopējām ekonomikas interesēm Eiropai jāparāda ceļš uz pamattiesībām un jāapvieno Eiropā dzīvojošie kā viens vesels ne tikai ar klasiskajām tiesībām uz brīvību, bet arī nodrošinot sociālās un kultūras tiesības, vienlīdzīgu attieksmi un minoritāšu tiesības.

Horass savā ars poetica reiz sacīja: „Labi apdomājiet, jūs rakstnieki, rūpīgi apsveriet, kas atbilst jūsu ģēnijam; ko jūsu spēks spēj”. Es ceru, ka Eiropas Savienības iestādes būs pietiekami stipras un drosmīgas, lai spētu nodrošināt vienādas pamattiesības visiem Eiropas pilsoņiem katrā Eiropas nostūrī.

  Alexander Stubb (PPE-DE), rakstiski. – (FI) 19. oktobrī Lisabonā parakstīja līgumu, kuram Eiropas Savienība jāpadara par dzīvotspējīgāku un demokrātiskāku. Tas arī nostiprinātu civiltiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartai jābūt juridiski saistošai, un ES būtu jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Pamattiesību harta bija neratificētās konstitūcijas otrā daļa. Valdību konferencē šī Parlamenta deputāti, Komisijas locekļi un Padomes priekšsēdētājs parakstītu Pamattiesību hartu ceremonijas laikā 12. decembrī un to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas pilnībā atbilst Pamattiesību hartā ietvertajām vērtībām. Svinīga parakstīšana paaugstinās arī dokumenta pamanāmību. Tādēļ bez teikšanas ir skaidrs, ka vēlamies mūsu priekšsēdētājam Hans-Gert Pöttering piešķirt parakstīšanas tiesības.