Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/2209(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0446/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0446/2007

Debates :

PV 28/11/2007 - 15
CRE 28/11/2007 - 15

Balsojumi :

PV 29/11/2007 - 7.30
CRE 29/11/2007 - 7.30
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0574

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2007. gada 28. novembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15. Kopējie elastīguma un sociālās drošības principi (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir O. Christensen ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par kopējiem elastīguma un sociālās drošības principiem (2007/2209(INI)).

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka jūs lūdzat mani uzstāties ar noslēdzošo runu saistībā ar Pamattiesību hartas debatēm, ko neesmu sagatavojis, un tādēļ biju apjucis.

Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, elastdrošība pašlaik ir galvenais punkts Eiropas darba kārtībā un tas ir izšķirošs jautājums Eiropas nākotnes ekonomikas un sociālajam modelim. Tas ir sarežģīts jautājums, kas saistīts ar spēju pārvaldīt izmaiņas un sekmēt nodarbinātību un sociālo drošības reformu strauji mainīgā globālā kontekstā, kam nepieciešama reaģēšana uz globālās konkurētspējas, tehnoloģiju inovāciju un iedzīvotāju novecošanas radītajām problēmām. Mums nepieciešami elastīgāki tirgi, taču tas arī nozīmē, ka mums jānodrošina labāki apstākļi, labāki instrumenti un lielākā drošība mūsu pilsoņiem, lai viņu varētu pozitīvi sastapties ar šīm izmaiņām. Tas ir uzdevums, kas mums jāveic.

No mūsu puses Portugāles prezidentūra ir centusies aktīvi sekmēt meklējumus pēc integrētiem un līdzsvarotiem risinājumiem šajā jomā. Pēc Komisijas jūnijā iesniegtā paziņojuma, mēs bijām atbildīgi par tāda procesa īstenošanu, kura mērķis ir pildīt Eiropadomes mandātu un panākt konsensu attiecībā uz elastdrošības kopējiem principiem. Komisijas paziņojums, protams, bija lielisks šī darba sākuma punkts, jo palīdzēja mums izstrādāt koncepciju un intensificēt diskusijas par risinājumiem, kas varētu būt kopēja platforma dažādajiem virzieniem, kuros ir jādodas dalībvalstij.

Paturot prātā, ka sākuma punkti un situācijas ir atšķirīgi, jāatšķiras arī risinājumiem. Lai radītu apstākļus progresam šajā jomā, mēs Eiropas līmenī kopā ar galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem izstrādājām vairākas iniciatīvas, arī konferenci par uzdevumiem saistībā ar elastdrošību. Konferencē piedalījās daudzi politikā iesaistīti dalībnieki, kuri diskutēja par attīstību šajā jomā, kā arī par nākotnes perspektīvām. Mēs arī mēģinājām analizēt gūto pieredzi valstīs, kur modeļu piemērošanai ir bijuši labi rezultāti, un noteikt, kādus šo modeļu elementus var izmantot citos kontekstos. Mēs arī saņēmām ekspertu komiteju, kā arī Reģionu komitejas atzinumus par nodarbinātības un sociālo labklājību. Turklāt esam mēģinājuši mudināt sociālos partnerus šajā nozarē iesaistīties, jo mēs zinām, ka šim jaunajam modelim ir nepieciešama cieša apņemšanās no visu ieinteresēto personu puses, taču tam arī ir nepieciešams ņemt vērā visu pušu intereses.

Šajā kontekstā šo debašu svarīgs stimuls ir saprašanās ar sociālajiem partneriem, ko panācām trīspusējā sociālajā sammitā 18. oktobrī Lisabonā. Sociālais dialogs dažādos līmeņos un sociālo partneru iesaistīšanās ir izšķirošais elements, lai nodrošinātu jebkuras stratēģijas izdošanos attiecībā uz reformu īstenošanu darba tirgos. Visu pušu iesaistīšanās šajā procesā ir noteicošais elements, lai panāktu veiksmīgus risinājumus, un mums nepieciešama uzticēšanās starp partneriem un iestādēm. Mums visiem jābūt gataviem pieņemt un uzņemties atbildību par izmaiņām. Es vēlos uzsvērt debašu un iejaukšanos kvalitāti visos posmos gan tehniskā, gan akadēmiskā līmenī, kā arī diskusiju līmenī par politisko saturu un procesu.

Pateicoties visam šim manis minētajam darbam, kurā nepārtraukti saņēmām Komisijas palīdzību, Padome tagad var apstiprināt kopēju elastdrošības principu kopu, ko ceram oficiāli pieņemt 5. un 6. decembra sanāksmē. Šie kopējie principi, par kuriem mēs visi esam vienojušies, jo īpaši ietver – ņemot vērā valstu situāciju dažādību, kam būs nepieciešamas dažādas pieejas un dažādi risinājumi – vajadzību pārvarēt darba tirgus segmentāciju, dažādās elastīguma dimensijas – darba likumdošana, izglītība, apmācība, sociālā labklājība – atzīstot sociālā dialoga piemērotību šajā kontekstā, sekmējot sociālo iekļautību, nediskrimināciju, vienlīdzību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā arī nosakot vajadzību nodrošināt politikas virzienu atbilstību valsts finanšu pamatotībai un ilgtspējai. Es vēlos uzsvērt, ka būtībā panākta plaša vienošanās ar šo Parlamentu. Man jāuzsver lieliskais darbs, ko mēs un šis Parlaments esam paveikuši šajā jomā.

Pēc pieņemšanas kopējie principi būs būtisks instruments Lisabonas stratēģijas nākamā posma īstenošanai. Dalībvalstīm izteiks aicinājumu ņemt vērā šos principus, kad tās noteiks un īstenos savas valstu politikas jomas, izstrādājot savus mehānismus un pieejas atkarībā no savas specifiskās situācijas, ko uzraudzīs saistībā ar valstu reformu programmām. Sociālie partneri visos līmeņos arī tiks mudināti palīdzēt noteikt un īstenot elastdrošības pasākumus un arī atsaukties uz kopējiem principiem. Mēs uzskatam, ka ir būtiski ieguldīt mūsu pilsoņu sociālajā mobilizācijā saistībā ar šo stratēģiju, un šajā kontekstā man jāmin šī Parlamenta iesaistīšanās lielo nozīmi. Ņemot vērā tos, ko Parlaments politiski pārstāv, un tā tuvumu cilvēkiem, tas var sniegt lielisku ieguldījumu, lai nodrošinātu labāku izpratni par elastdrošības koncepciju. Galvenais princips ir tāds, ka elastīgums un drošība jāuzskata par elementiem, kas viens otru atbalsta un pastiprina, nevis ir pretrunā viens otram, un tas pilnībā jāsaprot mūsu pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas paziņojums par elastdrošību Eiropas Savienībā ir rosinājis svarīgas un lietderīgas diskusijas. Esmu pateicīgs referentam Christensen kungam un pārējiem deputātiem, kas ir aktīvi piedalījušies diskusijās par elastdrošību.

Pateicoties jūsu centieniem un sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām, Eiropas Parlaments varēs pieņemt rezolūciju, kas plaši atbalstīs Komisijas ierosināto pieeju. Mūsu sabiedrībā drošība ir atkarīga no izmaiņām. Tagad mums jākoordinē veidi, ka meklēt jaunas drošības formas – labākas prasmes, spējas atrast jaunas darbavietas, moderni aizsardzības pasākumi, kas pielāgoti jaunajam darba tirgum.

Pēdējos gados katras pazaudētas darbavietas vietā rūpniecības nozarē ir radītas četras jaunas darbvietas citās nozarēs. Vissvarīgākais jautājums ir, kā sākt kontrolēt šīs pārvirzes un kā veiksmīgi pārvaldīt šīs izmaiņas. Mums arī jājautā, kas rada darba tirgus segregāciju vairākās dalībvalstīs.

Es ļoti atzinīgi vērtēju ziņojumu, kuru jūs šodien apsverat. Šajā ziņojumā atzīst, ka elastdrošība var būt stratēģija darba tirgus reformas īstenošanai. Ziņojumā arī ir atbalstīta četrdaļīga politikas struktūra, ko Komisija noteikusi attiecībā uz elastdrošību. Es arī pilnībā atbalstu priekšlikumu saistībā ar kopējiem principiem, kas minēti šī ziņojuma 15. punktā. Jūsu priekšlikumi ir vērsti apmēram tajā pašā virzienā, kā Komisijas priekšlikumi, kas ietverti paziņojumā. Es saprotu jūsu vēlmi iegūt precīzus skaidrojumus par dažiem jautājumiem, piemēram, pasākumi darbvietu nedrošības apkarošanai. Tomēr es uzskatu, ka principiem ir jābūt kodolīgiem un tie jāapskata no visa paziņojuma perspektīvas.

Es arī vēlos apsveikt Eiropas sociālo partneru vienošanos, kurā ietverta analīze par problēmām darba tirgū; ar šo analīzi iepazīstināja nesen notikušajā trīspusējā sociālajā sammitā 18. oktobrī Lisabonā un tajā cita starpā ir ietverta arī elastdrošība. Šī vienošanās parāda, ka sociālajam dialogam var būt konkrēti rezultāti. Patiešām jūs esat atsaucies uz šo analīzi jūsu rezolūcijas priekšlikumā.

Tagad es velētos komentēt jūsu pausto kritiku, kas ietverta jūsu ziņojumā. Es zinu, ka jūs ziņojumu turpināt, sakot, ka diskusijām par elastdrošību būtu jābūt līdzsvarotākām. Pirmām kārtām vēlos jums atgādināt, ka Komisijas paziņojums ir rezultāts, ko radīja intensīvs dialogs starp ieinteresētajām pusēm un rūpīgas apspriedes ar šīs jomas galvenajiem speciālistiem. Esmu pārliecināts, ka Komisijas pieeja ir līdzsvarota, jo mērķis ir vienlaikus atbalstīt elastīgumu un drošību kā, kā jau tika sacīts, divus sinerģiskus elementus, kas nekādā gadījumā nav nesaskanīgi.

Ir acīmredzams, ka diskusijas par elastdrošību nedrīkst izmantot nepareizi, lai virzītos uz darba tirgus regulējuma mazināšanu. Gluži pretēji, elastīgumam un mobilitātei jābūt augstākiem mērķiem: labākas darbvietas, labāks līdzsvars starp darbu, ģimeni un privāto dzīvi, efektīvāka ekonomika kopumā. Kā jūs zināt, nākamajās dažās nedēļās Padome pieņems lēmumu par kopējiem elastdrošības principiem. Pēc tam notiks paredzētās valstu diskusijas, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, ļaujot īstenot elastdrošības stratēģijas valstu līmenī, ņemot vērā atsevišķu valstu konkrētās iezīmes. Esmu pārliecināts, ka atsevišķas ieinteresētās puses nodrošinās, ka elastīguma jomā panāk līdzsvarotu pieeju.

Runājot par izmaksām, būtu jābūt pateicīgiem, ka izmaksas saistībā ar elastīguma politiku ir daudz zemākas par konkrētajiem ieguvumiem attiecībā uz dinamiskāku darba tirgu un mazāku bezdarba līmeni. Turklāt vairākos gadījumos tā nebūs saistīta ar finansiālām izmaksām, bet gan ar efektīvāku pieejamo resursu izmantošanu.

Es arī vēlētos komentēt ziņojuma punktu, kurā sacīts, ka pastāvīga darba līguma modelis ir sociālās drošības sistēmas pamats. Komisijas nolūks nekādā gadījumā nav samazināt pastāvīga darba līguma nozīmi. Tomēr es uzskatu, ka mums jāpieņem vispārīgākas sociālās drošības sistēmas, kas attiektos gan uz pastāvīgiem darba līgumiem, gan uz nepilna laika nodarbinātību – īsāk sakot, nolūks ir arī šīm nodarbinātības formām nodrošināt piemērotu sociālo drošību, nevis mazināt pastāvīgu darba līgumu nozīmi.

Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, izņemot šos dažu iebildumus, ziņojums ir lietderīgs un atbilstīgs ieguldījums diskusijās par elastdrošību, un es vēlreiz vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par šī ziņojuma sagatavošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, referents. (DA) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu patiesi gandarīts šodien uzstāties kā referents. Sarunas Parlamentā ir pabeigtas, un mēs varam iesniegt līdzsvarotu ziņojumu, kurā atspoguļoti visu politikas pārstāvju viedokļi. Šo elastdrošības pamatnostādņu koncepcija ir Eiropas darba tirgu problēmu risināšana. Ievērojiet, ka izmantoju daudzskaitli „darba tirgi”, jo ziņojumā tiek atzīts, ka nav „viena izmēra, kas derētu visiem”, ja runa ir par elastdrošību. Lai gan attiecībā uz elastdrošību nav kopēja modeļa, mums jāatzīst, ka Eiropas ir saskārusies ar kopējām problēmām savos darba tirgos, uz kurām nepieciešams kopīgi reaģēt. Ar demogrāfiju saistītās problēmas nozīmē, ka 2050. gadā uz katru pensionāru būs 1,5 darbinieki. Pašlaik šis rādītājs ir 3 darbinieki uz katru pensionāru. Apmēram 100 miljoni eiropieši dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa. Nevienlīdzības ietekmi var pārāk labi pamanīt, kad salīdzina valstis, starp kurām pastāv lielas atšķirības, kā tas ir, piemēram, starp Eiropas rietumu un austrumu valstīm. Tomēr šī ietekme ir arī jūtama pašās valstīs, kurās aizvien pieaug nevienlīdzība. Sešus procentus Eiropas nodarbinātos var raksturot kā „nabadzīgus strādājošos” un pieaugošs skaits saskaras ar sliktākiem darba nosacījumiem ar nenoteiktiem nodarbinātības un darba apstākļiem. Īstermiņa līgumu un pagaidu darba īpatsvars aizvien pieaug, un tiek apdraudēts tradicionālais pastāvīga darba līgums. Šāda nedroša nodarbinātība veido 12 % no Eiropas nodarbinātības. Turklāt pieaug nedeklarēta un nelikumīga nodarbinātība. Dažās valstīs nelikumīga nodarbinātība veido gandrīz 15 % no visas nodarbinātības. Šī attīstība mums ir jāpagriež pretējā virzienā, daļēji tādēļ, ka tā Eiropai dārgi izmaksā, un daļēji tādēļ, ka šie nenoteiktie un nestabilie nodarbinātības apstākļi nereti ietekmē sabiedrības vājākās grupas.

Izglītība ir Eiropas vissvarīgākais izejmateriāls konkurējošā globālā tirgū, taču tai nepievērš pietiekamu uzmanību. Patiesībā 15 % mūsu jauniešu pamet izglītības sistēmu pārāk ātri laikā, kad darba tirgū ir augstas prasības attiecībā uz zināšanām. Tie, kuri neielēks izglītības vilcienā, saskarsies ar grūtībām ilgtermiņā, tādēļ mūsu pienākums ir palīdzēt šādiem cilvēkiem.

Tādējādi Eiropai ir skaidri tās uzdevumi. Mūsu pienākums ir sniegt vēstījumu un iepazīstināt ar vīziju, kā mēs risināsim šos uzdevumus. Šajā saistībā es vēlos pateikties Komisijai par lielisko ieguldījumu. Mums bija laba sadarbība saistībā ar šo ziņojumu, kurā mana loma, protams, bijusi apkopot dažādus šī Parlamenta deputātu viedokļus. Manas kā referenta domas ir, ka nepieciešams vērst koncentrētāku uzmanību uz sociālo Eiropu, lai nodrošinātu, ka visa ES ņem vērā darbinieku tiesības un ka mums ir vairāk un labākas darbavietas. Lielāku elastīgumu organizācijās nedrīkst panākt uz darbinieku darba apstākļu rēķina. Kā mēs to varam nodrošināt? Ziņojumā konkrēti uzsver vajadzību nodrošināt, ka pastāvīga darba līgums kļūst par Eiropas standarta līguma veidu. Tāpat mums jānodrošina, ka sociālie partneri iesaistās lielāka mērā. Elastīgā un drošā darba tirgū nevarēs pieņemt lēmumu bez darbinieku ziņas. Darbinieku iekļaušana ir absolūti būtiska, un elastdrošības stratēģiju īstenošanā tas jāuzsver pēc iespējas vairāk.

Visbeidzot ziņojumā runā par elastdrošības regulējumu. Citiem vārdiem sakot, valstu noteikumiem elastīguma un drošības īstenošanai. Elastīgums un elastdrošība maksā naudu. Tomēr tā nav zemē nomesta nauda; gluži pretēji – tā ir ieguldīta nauda un nodrošina ieguvumu. Piemēram, ja jūs ieguldāt savā darbavietā, tas īstermiņa var nozīmēt izdevumus, taču pieredze rāda, ka laika gaitā tas nodrošinās dividendes. Tādēļ elastdrošībai, kā mēs tās koncepciju saprotam Ziemeļeiropā, nepieciešams zināma kalibra un izmēra labklājības stāvoklis. Šajā saistībā mums jābūt godīgiem un jāsaka, ka attīstība, ko redzam dažās valstīs, kur notiek konkurence par aizvien zemākiem nodokļiem, ievērojami apgrūtinās elastdrošības drošības aspekta finansēšanu. Tādēļ es vēlreiz mēģināšu apklusināt visas balsis, kas apgalvo, ka elastdrošība ir neo-liberāļu koncepcija, kuras mērķis ir darbinieku tiesību samazināšana. Tas tā nav; ir gluži pretēji.

Nobeigumā es ceru, ka ar šīm debatēm Parlamentā un visā Eiropā mēs spēsim izkliedēt dažus no mītiem, kas saistīti ar elastdrošību. Kā referents es esmu spējis ar lielu manu kolēģu palīdzību izstrādāt dažas līdzsvarotas pamatnostādnes elastdrošībai, kuras parāda, kā Eiropai būtu jāattīsta tās darba tirgi nākotnē, lai tos padarītu gan konkurētspējīgus, gan sociālus. Ar šādu stratēģiju mēs arī atklāsim, kā kliedēt nedrošību, ko izjūt darbinieki Eiropā. Daudzi pašlaik baidās, ka viņu darbavietas tiks pārvietotas citur un viņu vieta darba tirgū kļūs lieka.

Es arī vēlētos pateikties ēnu referentam, referentiem no citam komitejām un visiem citiem, kas ir ieguldījuši šajā ziņojumā. Es beigšu savu runu, paužot cerību, ka valdību vadītāji ņems vērā Parlamenta ieteikumus savā nākotnes darbā, sasniedzot kopējās elastdrošības pamatnostādnes, kad viņi decembrī tiksies Portugālē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt , Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (SV) Priekšsēdētāja kungs, es saku paldies referentam par labi padarīto darbu. Globalizācijas radītās izmaiņas piedāvā jaunas un labākas iespējas visām pasaules valstīm, taču, protams, tās rada arī problēmas. Eiropa atrodas krustcelēs. Mēs varam izvēlēties un apsveikt jauno un elastīgo ekonomiku un tās iespējas vai slēpties dažādu veidu protekcionismā.

Elastdrošība ir viens no vissvarīgākajiem instrumentiem tāda darba tirgus izveidei, kas, kā saka referents, pilnībā izmanto darbaspēka potenciālu. Apmācība, mobilitāte un nodarbinātība ir svarīgākie vārdi šajā saistībā. Nepārprotami, ka nav universāli piemērojams viens modelis, taču mēs varam un mums būtu jāmācās vienam no otra. Mēs Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinumā norādām, ka pārāk neelastīgas aizsardzības sistēmas patiešām var aizsargāt tos, kas jau atrodas darba tirgū, taču tās var apgrūtināt citu iekļūšanu tajā.

Iedzīvotāju skaits Eiropā arī ir problēma, kā norādīja referents. Vairāk cilvēkiem vajadzēs darbu. Elastdrošība, kad to pareizi izmanto, ir labs modelis Eiropai, lai tā turpinātu pozitīvi attīstīties globālā ekonomikā. Manuprāt, to parāda Dānijas piemērs, ko referents neminēja.

Priekšsēdētāja kungs, vismaz par vienu lietu mums šajā Parlamentā jābūt vienisprātis, proti, ka šodien ir pārāk daudz cilvēku, kuriem nav darba. Eiropai jāturpina augt, lai var izveidot jaunas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni Berlinguer, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma referents. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un Christensen kunga ziņojumam bija izšķiroša nozīme sākotnējā dokumenta tālākajā virzībā.

Šie principi ir potenciāli ļoti vērtīgi, taču tikai tad, ja vienlaikus pastāv aizsardzība visām riska grupām, piemēram, imigrantiem, sievietēm, vecāka gadu gājuma cilvēkiem un invalīdiem, kā arī pieaugušajiem, kam ir zema līmeņa izglītība un kas ir vieglāk ievainojami mazāk aizsargāti.

Turklāt nevienlīdzības mūsu sabiedrībā kļūst aizvien lielākas, piemēram, neesošas minimālās algas, kas jāpieņem visās valstīs, un vajadzība atzīt darbinieku tiesības. Tāpat jāpaplašina darbinieku zināšanas. Steidzams ir arī jautājums par ekonomiskā finansējuma piešķiršanu šo principu īstenošanai un patiesu resursu noteikšanu.

Visbeidzot, man šķiet, ka pēdējos gados ir parādījušies jaunu avoti nelīdzsvarotībai starp kapitālu un darbu – peļņa un finanšu spekulācijas ir guvušas virsroku, savukārt algas ir pazeminājušās. Šīs nelīdzsvarotības risināšana ir viens no uzdevumiem, kas mums kopā jāuzņemas, virzot šos jautājumus uz priekšu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tadeusz Zwiefka, Juridiskās komitejas atzinuma projekta sagatavotājs. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tā sauktās elastdrošības modelis visticamāk nebūs efektīvs Eiropas darba tirgū, ja vien to nepapildinās ar citiem pasākumiem un priekšlikumiem, kuru mērķis būs uzņēmējdarbības sekmēšana un uzņēmumu dibināšanas atvieglošana. Es, piemēram, runāju par Eiropas privātuzņēmuma statūtu izstrādāšanu.

Attiecībā uz kopējiem principiem elastdrošības īstenošanai es vēlos uzsvērt, ka sarežģītu likumdošanas risinājumu ieviešana Eiropas līmenī šajā jomā ir pretrunā subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Sociālā un nodarbinātības politika ir dalībvalstu kompetencē un jebkādai Eiropas Savienības rīcībai elastīguma jomā jāatbilst ES līguma 5. pantā paredzētajam subsidiaritātes principam.

Turklāt modeļa iekšējā sarežģītība nav labvēlīga Kopienas likumdošanas standartu ieviešanai un tā sauktajam „viens izmērs der visiem” pieejai šim jautājumam. Ietekmes novērtējuma rezultāti norāda, ka vispiemērotākā metode varētu būt atvērta koordinācija. Tas ir jo īpaši svarīgi jaunajām dalībvalstīm, kas var saskarties ar dažādām struktūras problēmām nodarbinātības jomā, ņemot vērā viņu mantojumu no pagātnes. Prātā jāpatur arī augstās īstermiņa izmaksas, kas saistītas ar virzienu ieviešanu elastdrošības modeļa īstenošanai, kā arī ievērojamais slogs budžetiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Albino Silva Peneda, PPE-DE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, reformas, kas Eiropas Savienībai ir jāveic, lai nodrošinātu konkurētspējīgas pozīcijas pasaules ekonomikā, nevar uzskatīt tikai par ierobežotām valsts sektora iniciatīvām, tās jāredz arī kā reformas, kurām nepieciešamas izmaiņas uzvedībā un attieksmē gan no darbinieku, gan uzņēmumu puses.

Šīs izmaiņas var veiksmīgi panākt tikai tad, ja starp sociālajiem partneriem pastāv uzticība, ko savukārt var attīstīt, tikai sekmējot sociālo dialogu. Runājot par darba tirgus pārvaldību, mums jāpārslēdzas no mūsu konfliktējošās attieksmes uz jaunu pieeju, kas pamatota uz sadarbību. Man personīgi nepatīk termins „elastdrošība”. Es dotu priekšroku runām par „drošām izmaiņām”, jo jebkuras izmaiņas rada risku. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk mazināt šos riskus. Cilvēkiem nevar prasīt būt elastīgiem, ja viņiem nav pārliecības vai nu par sevi, vai par apkārtējo pasauli. Tādēļ mēs šajā ziņojumā pastāvīgi uzsveram vajadzību īstenot aktīvus nodarbinātības politikas virzienus un mūžizglītības mācību sistēmas.

PPE-DE grupa iesniedza 120 grozījumus sākotnējam ziņojumam un, pēc sarunām, mēs esam nonākuši pie galīgās redakcijas, kas, manuprāt, ir līdzsvarota un visaptveroša. Ir panākts labs līdzsvars starp elastīguma un drošības koncepcijām, kā arī starp visu ieinteresēto pušu interesēm, jo īpaši sociālo partneru un valsts iestāžu. Ziņojums skaidri atsaucas uz vajadzību, īstenojot un pārvaldot elastdrošību, piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Tādēļ es iesaku Parlamentam pieņemt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Stephen Hughes, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es sveicu referentu.

Es vēlos runāt par četriem punktiem, no kuriem pirmais ir adresēts Komisijai. Sākotnēji savā Zaļajā grāmatā par darba likumu un tagad savā paziņojuma par elastdrošību, Komisija uzsver nodarbinātības drošību, nevis darbu drošību. Mēs uzsveram abas, jo mēs atzīstam elastīgu uzņēmumu vajadzības. Elastīgs uzņēmums ir tāds, kuram reizi sešos mēnešos ir jāmaina ražošanas līnija vai reizi četros mēnešos ir jāmaina IT konfigurācija un kuram nepieciešams pielāgojams, labi kvalificēts, lojāls darbaspēks – to visu nevar iegūt no fragmentēta, segmentēta un no pilnas darba slodzes uz nepilnu pārvirzīta darbaspēka.

Otrām kārtām, elastdrošībai nepieciešams plašs piemērotu faktoru klāsts, lai tā pareizi funkcionētu – labs, stabils makroekonomiskais klimats, ieguldījums labās, aktīvās darba tirgus politikas jomās, labi attīstīts sociālais dialogs un augsti attīstīti politikas virzieni sociālajai aizsardzībai. Visi šie elementi ir svarīgi, un viena lieta ir skaidra – tas nav lēti. Tādēļ Komisijai ir jāatzīst, ka elastdrošību dažās dalībvalstīs var ieviest tikai ievērojami ilgā laikā.

Trešām kārtām, saistībā ar šī ziņojuma 15. punktā noteiktajiem principiem ir jāizveido līdzsvarota elastdrošības forma, un šie principi ir jāietver grozītā pamatnostādņu paketē. Tiem jāpiešķir pamanāmība un tie ir jāpiemēro. Pretējā gadījumā viss labais darbs, kas ietverts šajā ziņojumā, būs bijis veltīgs.

Visbeidzot gan Padome, gan Komisija nebeidz vien runāt par elastdrošības nozīmi, taču kā var uztver Padomi nopietni, ja direktīva par pagaidu aģentūru darbu joprojām ir bloķēta. Kā var uztvert nopietni citas iestādes, kamēr visās dalībvalstīs turpina izplatīties netipiska darba ekspluatējošas formas? Pārāk daudziem miljoniem elastdrošība nozīmē tikai elastīgumu, un tai nav nekāda sakara ar drošību. Šis ziņojums nosaka veidus, kā to var izmainīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Lehideux, ALDE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mēs vēlamies atbalstīt Komisiju tās aicinājumā mudināt kolektīvas pārdomas par elastdrošību. ES jābūt visu šīs jomas dalībnieku dialoga pamatā. Mūsu grupa ir arī gandarīta, ka pirmo reizi Eiropā sociālie partneri ir panākuši vienošanos kopējā dokumentā, lai prasītu dalībvalstīm īstenot elastdrošības politiku. Tas ir vissvarīgākais, jo elastdrošībai tikai tad ir nozīme, ja tā panāk uzticību starp darbiniekiem un darba devējiem.

Kā vēlēti ES pilsoņu pārstāvji, mēs esam īpaši atbildīgi par šai uzticībai nepieciešamo apstākļu radīšanu. Visu interesēs ir tur piedalīties, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ļaut sevi ievilināt vēlmē iebilst pret elastību, no kuras ieguvēji būs darba devēji, un drošību, kas būs kompensācija darbiniekiem.

Elastdrošības īstenošana nozīmē vienlaikus nodrošināt elastīgumu un drošību darbiniekiem un darba devējiem. Darbiniekiem vajadzīga elastība, lai saskaņotu savas profesionālās dzīves ar personīgajām dzīvēm vai lai sāktu jaunu profesionālās dzīves virzienu. Darba devējiem tikpat lielā mērā kā darbiniekiem ir nepieciešama drošība, jo īpaši juridiskā drošība attiecībā uz viņu līgumiskajām attiecībām ar personālu.

Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā. Tas ir līdzsvarots un ierosina pamatu dalībvalstīm kopēju principu pieņemšanai. Es vēlot pateikties referentam un apsveikt viņu par šo darbu. Dalībvalstis nedrīkst piespiest piemērot vienu konkrētu skatījumu par elastdrošību. Katras dalībvalsts darba tirgiem, acīmredzami, ir dažas ārkārtīgi atšķirīgas iezīmes. Mēs vēlamies panākt nodarbinātības politikas jomu koordināciju, nevis pārlieku agru saskaņošanu.

Tomēr mūsu līdzpilsoņi vēlas redzēt Eiropu, kas nodrošina risinājumus globalizācijas radītajām problēmām. Aizsargājot profesionālās iespējas, sekmējot darbinieku pielāgošanos, pieņemot un pavadot dzīves negaidītus pavērsienus, elastdrošība var būt unikāls līdzeklis, kā modernizēt mūsu sociālo modeli. Nelaidīsim garām iespēju mums visiem vienoties par darbu kopēja mērķa sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, virzība uz elastīgākām nodarbinātības formām laikā, kad ir augsts bezdarba līmenis un kad bija samērā viegli piespiest darbinieku pieņemt sliktākus darba apstākļus, lai vispār paliktu darbā. Kad darbinieku rīcībā nebija līdzekļu, lai nodrošinātu savas un savu ģimeņu pamatvajadzības, viņi bija pat gatavi paciest pazemošanu darba vietā. Viņi arī bija gatavi netikt apdrošināti pret nelaimes gadījumiem un strādāt nelegāli par algām, kas noveda pie badošanās.

Par laimi situācija darba tirgū pašlaik mainās. Vairākums Polijas darba devēju pastāvīgas nodarbinātības nozīmi novērtēja par zemu. Rezultātā viņiem tagad trūkst darbinieku, un no Polijas emigrēja gandrīz divi miljoni jaunu cilvēku, no kuriem daudziem ir augstākā izglītība. Elastīga nodarbinātībai, kas neatzīst darba drošības nozīmi, ir īstermiņa ieguvumi darba devējiem uz darbinieku rēķina. Esmu priecīga, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā vajadzībai pēc darba drošības ir piešķirta lielāka nozīme, nekā Eiropas Komisijas dokumentā. Es vēlos norādīt, ka Starptautiskās darba organizācijas veiktie pētījumi apstiprina, ka darbinieki ar darba atļaujām ir efektīvāki.

Es apsveicu referentu par viņa darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Padomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi, debates par elastdrošību parāda, ka nav iespējams vienas konkrētas dalībvalsts sociālo modeli tieši piemērot visai ES kopumā. Bet nešķiet arī, ka tas ir tas, ko Komisija vēlas. Komisijas dokuments nerunā par darbinieku sociālās drošības uzlabošanu, ņemot vērā radikālās izmaiņas darba tirgus apstākļos; nē, Komisija vēlas uzspiest darba attiecību elastību, lai gan patiesībā neatrodas situācijā, lai uzlabotu darbinieku sociālo drošību – tas ir dalībvalstu kompetencē, un tur valda tik atšķirīgi uzskati par to, cik nozīmīgi tas ir.

Vēl jo vairāk – arodbiedrību galvenā nozīme un kontroles funkcija, kas Dānijā ir elastdrošības būtisks elements, nevar tikt uztverts kā neapšaubāms fakts citās dalībvalstīs pašlaik vai patiesi tuvā nākotnē. Arī dažās valdībās elastdrošību interpretēja un apstrīdēja tikai kā elastīgumu, vienlaikus aizvien vairāk samazinot arodbiedrību tiesības. Mēs Zaļo partija kritiski noraugāmies uz centieniem izmantot elastdrošību kā instrumentu, ar kuru ieviest darba tiesību regulējuma mazināšanu ES, tādejādi sasniedzot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē uz darbinieku tiesību rēķina. Diemžēl šī Parlamenta koalīcija seko Komisijai un neizmanto iespēju elastdrošības modelī ieviest pamatelementu, proti, sociālo drošību kā līdzvērtīgi svarīgu sastāvdaļu.

Es prātoju, kā sociālisti to paskaidros strādniekiem. Manas bažas ir tādas, ka mēs neizmantosim iespējas nākotnē rīkot debates par ieguvumiem, ko neapšaubāmi nodrošina arī elastdrošības modelis. Tādēļ ziņojums ir jāgroza vai arī mēs to nevaram atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Musacchio, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, elastdrošība nav nekas jauns. Tā ir vecs Dānijas modelis, ko izveidoja 19. gadsimta beigās un ar ko drošība, kuru nenosaka darba līgumi, nodrošina valdība par lielām izmaksām.

Jaunums mūsu Eiropā ir briesmīga nedrošība, kas skar jaunus cilvēkus darbā, bet kaitē visai sabiedrībai kopumā. Lai cīnītos pret šo nedrošību, mums jāmaina kurss un jālikvidē visas laissez-faire metodes un ideoloģijas, kas to radīja. Nav tiesa, ka nedrošība veido darbavietas un ekonomisko izaugsmi; Pretējais ir tiesa. Tagad ar elastdrošību mēs eksperimentējam ar jaunu ideoloģiju, bet tā saglabā veco nedrošības modeli neskartu.

Tādēļ mana grupa ir mēģinājusi panākt dažu praktisku ideju ieviešanu, kuras ir pret pret domu par darba tirgus neelastīguma rādītāju un par labu nodarbinātības līmeņa rādītāju, lai uzsvērtu, ka stabila, droša nodarbinātība ir norma; pret netipisku līgumu skaita palielināšanos vai nedrošību mūža garumā, kas ir moderna verdzības forma; par labu tiesībām uz ienākumiem tiem, kas nav nodarbināti, jo viņi nevar pārtikt tikai no gaisa; par labu dažādu labklājības palīdzības formu apvienošanai; un pret diskrimināciju, kura skar sievietes darbā.

Tas, ka elastdrošības garantēšanai nav paredzēti nekādi resursi un ir piemērots 2 % samazinājums un ka tādējādi nav pieejams nekāds uzticams ieguldījums, liecina par risku, ka šī darbība pārvērtīsies tikai par karstu gaisu.

Darbinieki un jauni cilvēki aicina ierosināt ko taustāmu, nevis novecojušas ideoloģijas. Par šādiem punktiem esam cīnījušies šajā Parlamentā un mēs gribētu redzēt, ka par tiem nobalso atbalstoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. (NL) Priekšsēdētāja kungs, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja gandrīz netika pie vārda šajās debatēs, taču par laimi pēdējā brīdī tā tomēr tika pie savas kārtas.

Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju ir sievietes, un pašlaik pagaidu un nepilna laika līgumos šo sieviešu īpatsvars ir pārmērīgi augsts. Tādēļ sievietēm jau tā jāsaskaras ar lielāku nedrošību, maziem pensiju uzkrājumiem un neatbilstīgiem ārstnieciskiem izdevumiem. Kad tādi kā Komisija un Dānijas valdība vēlas padarīt štatu samazināšanas tiesības vēl elastīgākas, šī grupa tikai vēl dziļāk ieslīdēs apspiešanā un tiesību trūkumā. Tādēļ biju ļoti priecīga, kad Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ierosināja vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumu par šo punktu. Diemžēl referents ir izvēlējies pieņemt tikai dažus no šiem plašajiem un labajiem priekšlikumiem. Tādējādi viņš ir apkaunojis Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un ignorējis patiesās nevienlīdzības, kas pastāv. Tādēļ deputātus aicinu rītdienas balsojumā atbalstīt grozījumus, kas ir ierosināti, lai novērstu šo nevienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Mann (PPE-DE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, mazāk un mazāk cilvēku pavada visu savu darba dzīvi pie viena un tā paša darba devēja, tādēļ viņiem jāspēj bez problēmām pielāgoties mainīgiem dzīves un darba apstākļiem. Vienlaikus cilvēkiem jānodrošina piemērota nodarbinātības drošība. Komisār Špidla, jauno elastdrošības koncepciju plaši pieņems tikai tad, ja tajā elastīgums un drošība būs līdzsvarā. No vienas puses, uzņēmumiem jānodrošina vairāk elastīguma, lai tie var noteikt tirgus nišas un kļūt inovatīvāki, kā arī aktīvi plānot savu attīstību, nevis tikai reaģēt uz notikumiem. No otras puses, darbiniekiem dalībvalstīs vajadzīga drošība, ko sniedz modernas sociālās aizsardzības sistēmas un uzticamas vienošanās starp sociālajiem partneriem. Jāievieš arī pareizie regulējuma nosacījumi vairāk pastāvīgām darbavietām un vieglākā, pārejām uz jaunām darbavietām. Jānovērš jaunu nodarbinātības formu ļaunprātīga izmantošana kopā ar fiktīvu pašnodarbinātību un nedeklarētu darbu.

Nākamā prioritāte ir mūžizglītība, kas ir būtiska, lai padarītu mūsu darbiniekus gatavus globalizācijai. Vienošanās par 2 % no IKP normu uz saistoša pamata, manuprāt, ir nepieņemam, jo mums dalībvalstīm šajā jautājumā jādod zināma finansiālas rīcības brīvība. Tomēr valdībām un uzņēmumiem ir jānodrošina, ka daudz vairāk tiek ieguldīts mūsu vissvarīgākajos resursos, proti, labi izglītotos cilvēkos ar augsta līmeņa prasmēm, kuri ir motivēti un spēj pielāgoties.

PPE-DE grupa pēc manas iniciatīvas ir atkal ierosinājusi vairākus grozījumus. Vienā no šiem grozījumiem mēs sakām, ka uzņēmumiem pašiem jāspēj izlemt, kā tie risina jautājumu par uzņēmumu sociālo atbildību. Uzņēmumu sociālā atbildība jāturpina pamatot uz brīvprātīgu, nevis obligātu sistēmu.

Nobeigumā ļaujiet man sacīt, ka datuma pārcelšana no 2013. gada uz 2009. gadu, kad tiks atcelti starptautiski pasākumi, kas kavē darbinieku brīvu pārvietošanos, sniedz nepareizo vēstījumu. Nozarēs, kur tiek maksāta ievērojami lielāka alga par stundām ar augsta līmeņa sociālo drošību, ir liels spiediens no migrācijas un tās ir grūti pārvaldīt. Arī šeit nedrīkst ignorēt drošību, nemaz nerunājot par elastību, kas neapšaubāmi ir nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson (PSE). (SV) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, ļaujiet man sākt, izsakot pateicību referentam par labi padarīto darbu un par lielisko ziņojumu. Tāpat kā José Albino Silva Peneda, es labprātāk runāju par „drošām izmaiņām”, par izmaiņām, ar ko sastopamies globalizācijas veidā un demogrāfiskās izaugsmes veidā. Manuprāt, tas ir labāks veids, kā to pateikt.

Pastāv atšķirība starp Komisijas priekšlikumu nu Parlamenta priekšlikumu, proti, attiecībā uz punktu, kur galvenā vērība ir pievērsta izmaiņām. Parlamenta priekšlikumā uzmanība ir koncentrēta uz ko citu. Komisija galveno vērību pievērš nodarbinātības drošībai, nevis darba drošībai. Nebūtu jābūt šādai atšķirībai. Nepieciešams apvienot drošību, ka ir iespējams dabūt jaunu darbu, ar augsta līmeņa drošību nodarbinātībā. Parlamentā mēs mēģinām koncentrēt uzmanību uz dalību procesā, stiprām arodbiedrībām un spēcīgu sociālo dialogu. Mēs vēršam galveno vērību uz aktīvu nodarbinātības politiku, mēs vēršam galveno vērību uz vairāk ieguldījumiem apmācībā un mēs vēršam galveno vērību uz spēcīgām sociālās drošības sistēmām.

Daudzi ir sacījuši, ka nav viena modeļa un ka visiem jāturpina darbs, pamatojoties uz pašu koncepcijām. Piemērojams ir Lisabonas process. Tagad, kad ir jāpieņem principi, es atbalstu Stephen Hughes sacīto: apskatiet 15. punktu, kādiem principiem būtu jāveido pamatnostādnes.

Visbeidzot vēlos sacīt Elisabeth Schroedter, ka tas nav gadījums, kad referentam nebija nekādas saziņas ar Eiropas arodbiedrību kustību. Mums bija cieša saziņa visa darba sagatavošanas laikā, un arodbiedrības pilnībā atbalsta mūsu centienus koncentrēt uzmanību citā virzienā. Nenostādīt viedokli pirms to dara nodarbinātības ministri nozīmētu viņu rīcībā nodot visas tiesības izlemt. Parlamentam jābūt virzienam ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!

Eiropas Savienībai ne tikai ātri jāīsteno reforma savās iestādēs, tai arī saviem pilsoņiem un uzņēmumiem jānodrošina politika, kas atvieglo intensīvas konkurences un tirgus atvēršanas blakusietekmes.

Es uzskatu, ka ir svarīgi mudināt stabilas nodarbinātības attiecības, kurās pastāv augsts uzticības līmenis. Jebkādas izmaiņas darba tirgū būtu lielākas, ja darbinieki justos drošāki. Mums arī jāpatur prātā, ka drošības sajūta nereti ir atkarīga arī no tā, cik viegli ir atrast jaunu darbu.

Es uzskatu, ka lielākās problēmas Eiropas Savienībā ir saistītas ar elastīga, kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, un tādēļ šim jautājumam būtu jābūt Eiropas elastdrošības stratēģijas centrā.

Vissvarīgākajai lietai jābūt elastīga darba tirgus izveidei, paaugstinot izglītības līmeni ar apmācības un pārkvalificēšanās programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (UEN). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, elastdrošība nav ne universāllīdzeklis, ne arī tabu. Mums tikai jāvienojas par spēles noteikumiem. Bez teikšanas ir skaidrs, ka Eiropai jābūt vienlīdzīgai attiecībā pret globalizācijas radītajām problēmām un konkurenci – kas ne vienmēr ir godīga konkurence – kuru mums uzspiež pasaules ekonomika.

Tam visam nepieciešams elastīgums, taču tas nenozīmē, ka mums jāpagriež mugura Eiropas sociālajam modelim, tā vērtībām, drošības standartiem un jo mazāk solidaritātei. Elastīgums tādēļ ir pieņemams ar nosacījumu, ka pastāv stingri noteikumi, nodrošinājumi un kompensāciju mehānismi.

Un vissvarīgāk – Eiropai jāvada dalībvalstis stratēģijā, kurā ietilpst konkrēti galvenie elementi – pienācīgs nepārtrauktas apmācības līmenis, piemēroti labklājības pasākumi, kvalitatīvi pakalpojumi, sākot no bērnu aprūpes, kā arī sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai atbalstītu darbiniekus bezdarbības periodos. Šādam atbalstam, starp citu, nav jānotiek naudas izmaksu veidā; atbalstu var arī sniegt, nodrošinot iespējas iegūt jaunas prasmes, kas nepieciešamas jauniem darbiem tirgū.

Visbeidzot jāievieš pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, lai ļautu jo īpaši sievietēm izmantot patiesi vienlīdzīgas iespējas darba pasaulē.

Protams, šiem mērķiem nepieciešams ievērojams finansējums, bet tikai tā elastdrošība var būt iespēja, nevis īsāks ceļš uz darba pasaules regulējuma mazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Donata Gottardi (PSE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, arī es esmu pateicīga referentam par viņa darbu, jo īpaši tādēļ, ka to paveica tik īsā laikā.

Arī es uzskatu, ka vārds ir tikai vārds. Elastdrošība pati ir ne laba, ne slikta politika. Un tā nav arī tikai viena politika – tā ir apvienotu un labi līdzsvarotu darbību kopums. Viss ir atkarīgs no tā, kā šīs darbības ir izstrādātas un ieviestas.

Elastdrošību parasti uzskata par stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt darba tirgu elastīgāku un atļaut pāriet no viena darba uz otru, nodrošinot ekonomisko atbalstu un apmācību. Tas noved pie atturīgas attieksmes, pie kaitējuma ierobežošanas, lai gan mums ir nepieciešama jauna pieeja, inovācija un kvalitāte.

Ja mēs uz elastdrošību raugāmies no sievietes perspektīvas, iegūstam lietderīgu skatījumu. Tas mums ļauj saskatīt, ka lielākā daļa visnedrošāko un nestabilāko darbu tiek piešķirti tieši sievietēm. Turklāt vienlaikus mēs varam saskatīt šīs stratēģijas pilnu pozitīvu potenciālu, ja neuztveram elastīgumu kā nedrošību, bet uztveram to kā elastīgu nodarbinātības un darba grafiku organizēšanu, lai nodrošinātu darbinieku vajadzības.

Ja mēs drošību redzam ne tikai kā apmācības pabalstus, bet arī kā palīdzību ar dažādām darbībām un lēmumiem, kas sastopami cilvēka dzīves laikā, tad mēs izveidosim jaunu pamatu un ierosināsim uz priekšu virzītus priekšlikumus, nevis atgriezīsimies pie pagātnes līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Lobo Antunes, Padomes priekšsēdētājs. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāšu ļoti īsi. Šī Parlamenta darbs pēc šīm debatēm turpināsies, tādēļ man jums jāsaka, ka šī prezidentūra vai drīzāk jūsu prezidentūra uzskata, ka šīs, protams, ir svarīgas un nepieciešamas debates. To var redzēt no augsta dalības līmeņa un lielā skaita deputātu, kas vēlējās piedalīties un sadarboties šajās debatēs.

Elastīgums, protams, nozīmē mobilitāti un globalizētā pasaulē vārds „mobilitāte” ir nepieciešams un nozīmē pielāgošanos izmaiņām. Tomēr mēs nerunājam tikai par mobilitāti; mēs runājam arī par drošību. Tas nozīmē ieguldīt cilvēkos, darbiniekos, viņu kvalifikācijā un apmācībā, kā arī ģimeņu aizsardzībā un darba kvalitātes aizsardzībā.

Mēs, protams, esam pārliecināti, ka galvenās pamatnostādnes, par ko esam panākuši vienošanos ar mūsu sociālajiem partneriem, praksē ļaus izstrādāt un ieviest nepieciešamos pasākumus, lai varam nodrošināt izmaiņas un drošību un lai Eiropa labāk spēj veiksmīgi risināt problēmas, ar kurām saskaramies globalizācijas dēļ.

Padome 5. un 6. decembra sanāksmē, cerams, pieņems šīs pamatnostādnes. Esmu pārliecināts, ka nākotnē tās pierādīs sevi kā pareizas pamatnostādnes un kā pareizais pamats politikai, kas padarīs Eiropu stiprāku un konkurētspējīgāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. − (CS) Priekšsēdētaja kungs, dāmas un kungi, skatoties ekrānā, es redzu, cik ātri paiet laiks, tādēļ ļaujiet man tikai sacīt divas lietas – pirmām kārtām, no debatēm ir skaidrs un es arī vēlos uzsvērt, ka elastdrošības mērķis nekādā gadījumā nav vienota valstu modeļa piemērošana visai Eiropas Savienībai. Tiek atzītas modeļu atšķirīgās iezīmes. Tomēr es vēlos sacīt, ka valstīs, kas īsteno minētos principus, ir labāka tirgus situācija, un šeit mēs nerunājam tikai par Skandināvijas valstīm.

Otrs jautājums, ko vēlos pieminēt, ir jautājums par izmaksām. Atkal varat redzēt, ka tipisks piemērs, kas jau biezi nosaukts, ir Dānija, kuras sociālās aizsardzības un veselības aprūpes izdevumi nav augstāki par vidējo līmeni Eiropas kontekstā. Uz to būtu vienmēr jānorāda.

Dāmas un kungi, paldies par šīm intensīvajām debatēm, kas, lai gan īsas, ir palīdzējušas uzlabot elastdrošības koncepciju. Jo īpaši ļaujiet man sacīt paldies referentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Christian Ehler (PPE-DE), rakstiski. – (DE) Vienā no šim ziņojumam ierosinātajiem grozījumiem tiek mēģināts nodrošināt Eiropas Parlamenta atbalstu Eiropas minimālajām algām. Manuprāt, šī pieeja ir pēc būtības nepareiza. Atsevišķu reģionālo darba tirgu apstākļi un raksturlielumi ir tik būtiski atšķirīgi, ka Eiropas pieeja neļaus palielināt pilsoņu pārticību; tā vietā mēs nostiprinātu nabadzību, bezdarbu un melnā tirgus darbu.

Tiek arī aicināts noteikts minimālās algas līdzvērtīgi 50–60 % no valsts vidējām algām. Kura Eiropas valstī ir tik augstas minimālās algas? Pirms šāda grozījuma ierosināšanas debatēm, tā autoriem būtu vismaz jāpacenšas paskatīties uz Eiropas realitāti. Tiek mēģināts aizstāvēt Eiropas algu noteikšanas politiku, kas palielinātu pašreizējās minimālās algas par vidēji 20 %. Tas ir kliedzošs populisms!

Es ceru, ka Parlamenta vairākums sacelsies, lai likvidētu šīs bīstami utopiskās idejas, kas tikai palielinātu bezdarbu un nabadzību, kā arī apdraudētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs paužam nožēlu, ka ziņojums pietiekami skaidri neiebilst pret Eiropas Komisijas aizstāvēto elastdrošības stratēģiju. Tas aprobežojas ar dažu sāpju remdinošu līdzekļu ierosināšanu principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā.

Rezultātā mēs ne tikai balsojām pret šo ziņojumu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, bet arī uzstājām, lai tiktu ierosināti grozījumi, kuros tika noraidīta elastdrošības pieeja, ko pieņem Komisijas paziņojumā. Mēs tā rīkojāmies, jo šīs pieejas mērķis ir darba tirgu un darba likumdošanas regulējuma samazināšana, kas novedīs pie pašreizējo līgumisko pasākumu sabrukšanas, pie nepamatotu atlaišanu no darba atļaušanas un pie lielākas nedrošības darbiniekiem vispār.

Nekāds sāpju remdējošs līdzeklis nevar paciest nepārtrauktu kolektīvās tirgošanās vājināšanu, arodbiedrību vērtības samazināšanu un pastāvīgu līgumu pārveidošanu par pagaidu līgumiem, aizbildinoties ar kapitālistu globalizāciju.

Lielajā demonstrācijā, kas notika Lisabonā 18. oktobrī un ko organizēja Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija (CGTP), Portugāles strādnieki sacīja „nē” šiem priekšlikumiem. Viņi vēlas vairāk nodarbinātības ar tiesībām, kas par priekšnoteikumu paredz ieguldījumu ražošanā, vairāk ieguldījumos augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos un darbinieku cieņas ievērošanu.

Tādēļ mēs pieprasām pieņemt mūsu ierosinātos grozījumus. Ja tos turpinās noraidīt, mēs balsosim pret šo ziņojumu, jo noraidām elastdrošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE), rakstiski. (RO) Ziņojumā diskusijai ierosināts svarīgs Eiropas jautājums – Eiropas Savienības darbības saistībā integrāciju darba tirgū nevar ignorēt patvaļīgo darbinieku brīvas pārvietošanās aizliegumu. Astoņās no valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, kopā ar Rumāniju un Bulgāriju, ir vismaz divu gadu pārejas periodi, kas var sasniegt septiņus gadus.

Sākot ar otro pārejas gadu, Eiropas iestādes aktīvi iesaistās dalībvalstu piemēroto pārejas procesu pilnvarošanā. Tādēļ es pieprasu Eiropadomei decembrī ļoti rūpīgi izskatīt jautājumu par brīvas pārvietošanās aizliegumu Eiropas Savienībā attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī, lai tā pieņem obligātu kopējo nostāju, lai samazinātu minimālos šķēršļus attiecībā uz brīvu darba pārvietošanos.

Ierobežotas piekļuves darba tirgum jautājums ir tieši saistīts ar pirmo referenta ierosināto principu, proti, „pasākumi pret ļaunprātīgu darba tirgus praksi, jo īpaši noteiktos nestandarta līgumos”. Kā Eiropas Parlamenta deputāte esmu saņēmusi vairākas sūdzības no Rumānijas pilsoņiem, kuriem ļaunprātīgi liedz samaksu par darbu un viselementārākos sociālās un veselības apdrošināšanas nosacījumus valstīs, kurās viņi var veikt savas darbības. Noteikumiem, ko mēs pieņemsim, pamatojoties uz elastdrošības koncepciju, būtu pirmām kārtām jālikvidē šādas situācijas.

 
  
  

(Sēde tika pārtraukta plkst. 17.05 un atsākta plkst. 17.10)

 
  
  

SĒDI VADA: HANS-GERT PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika