Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Kader Arif ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par Padomes lēmumu, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai (COM(2007)0476 – C6-0290/2007 – 2007/0172(CNS)) (A6-0452/2007).
Günter Verheugen, Komisijas loceklis. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es gribētu pateikties Parlamentam par to, ka tas atbalsta augustā iesniegto Komisijas priekšlikumu. Kā savā ziņojumā uzsver referents K. Arif, Libāna atrodas gan politiski, gan ekonomiski sarežģītā situācijā. Tai akūti nepieciešams finansiālais atbalsts. Ar šo makrofinansiālo atbalstu Eiropas Savienība pilda savu pagājušā gada janvārī starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē Parīzē pausto apņemšanos sniegt finansiālu palīdzību Libānai.
Kā jums zināms, šīs finansiālās palīdzības piešķiršanu kavē krietni lielā nedrošība vēl pārvarētās politiskās un konstitucionālās krīzes dēļ. Tomēr Komisija turēs savu solījumu pabeigt visas nepieciešamās iekšējās procedūras, lai, tiklīdz apstākļi to ļaus, varētu uzsākt palīdzības sniegšanu.
Tuvojas noslēgumam mūsu sarunas ar Libānas iestādēm par politiskajiem nosacījumiem saistībā ar šo programmu. Es droši varu apgalvot, ka šie nosacījumi pilnībā saskanēs ar ES un Libānas rīcības plānu, kas izstrādāts balstoties uz Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm, un uz Libānas iestāžu vidēja termiņa ekonomisko reformu programmu. Protams, mēs izmantosim visus ziņojuma projektā minētos pieejamos līdzekļus, lai cik vien iespējams samazinātu krāpšanas, korupcijas un finanšu līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas risku.
Es zinu, ka referents šim Komisijas priekšlikumam ierosinās vairākus grozījumus. Mēs tos rūpīgi izskatīsim un paziņosim savu viedokli Padomei. Taču es jau tagad jums varu paziņot, ka lielāko daļu grozījumu attiecībā uz juridiskajiem noteikumiem mēs nenoraidīsim.
Komisijai apzinās, ka uzklausīšanas sēdēs par jauno finansiālo palīdzību Parlamentam ir jāiekļaujas ļoti īsos termiņos. Visu iesaistīto iestāžu kalendāro plānu ierobežo šī finansiālā atbalsta būtība, jo tas ir krīzes risināšanas instruments.
Taču, lai atvieglotu situāciju un uzlabotu sadarbību ar Starptautiskās tirdzniecības komiteju (INTA), Komisija apņemas turpmāk jau iepriekš pastāvīgi informēt INTA komitejas sekretariātu par visiem finansiālā atbalsta darījumiem; tiklīdz būs pieejama jauna finansiālā palīdzība tā tiks nosūtīts informatīvais paziņojums.
Kader Arif, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār dāmas un kungi, es priecājos, ka šodien varu jūs iepazīstināt ar ziņojumu par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Libānai (MFA). Šis atbalsts ir apliecinājums tam, ka ES pilda savu solījumu palīdzēt valstij atgūties no ieilgušās krīzes.
Pašlaik Libāna ir viena no valstīm ar pasaulē vislielāko parādu slogu, šis parāds attiecībā pret IKP ir 180%. No 1975. gada līdz 1990. gadam notikušais pilsoņu karš, konflikts ar Izraēlu 2006. gada vasarā, hroniska politiskā nestabilitāte un pašplūsmā atstātā ekonomikas politika ir izraisījuši nopietnu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šī reālā situācija prasa tūlītēju rīcību.
Izrādās, ka saskaņā ar 2007. gada janvārī pieņemto ES un Libānas rīcības plānu, kas ir Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa, paredzētie finanšu līdzekļi nebūs pieejami līdz 2009. gadam. Ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, ko mēs iesniedzam apstiprināšanai, aizpildīs šo posmu un, nodrošinot tās tūlītēju īstenošanu, tai būs tūlītēja ietekme uz valsts finansēm un Libānas maksājumu līdzsvaru. Makrofinansiālās palīdzības (MFA) apjoms būs neatmaksājams piešķīrums 30 miljonu eiro un aizdevums 50 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs Libānas valdībai atjaunot valsti pēc kara un turpināt tās ekonomikas atdzimšanu.
Manā ziņojumā pilnībā atzīta nepieciešamība nodrošināt finansiālo palīdzību Libānai. Taču skaidrības un pārredzamības vārdā tajā ir ierosināti arī vairāki grozījumi Padomes priekšlikumam.
Vispirms mums vajadzētu paturēt prātā, ka finansiālais atbalsts noteikti paredzēts, lai papildinātu tos finanšu līdzekļi, par ko citu programmu ietvaros jau ir vienojušās Bretonvudsas iestādes, Parīzes klubs, divpusējie donori un ES. Tam jāsaskan ar ES ārējām darbībām vai ārpolitiku un jābūt Kopienas saistību pievienotās vērtības garantijai.
Padomei arī skaidri un atklāti jāpieņem Parlamenta ieteikumi attiecībā uz tādiem atbalsta noteikumiem un kritērijiem kā valsts finanšu labāka pārredzamība un pieaugošā ilgtspēja, noteikto budžeta un makroekonomikas prioritāšu piemērošana, konkrētu krāpšanas, korupcijas un līdzekļu nelietderīgas izlietošanas riska novēršanas pasākumu īstenošana, finansiālā atbalsta godīga un samērīga sadale krīzes seku likvidēšanas izdevumiem, milzīgo parādu atmaksu un iedzīvotāju sociālajām vajadzībām un pilnīga atbilstība starptautiskajām demokrātijas un cilvēktiesību normām un tiesiskuma pamatprincipiem. Atbalsts Libānai jānodrošina, reāli īstenojot izvirzītos mērķus, tam jābūt arī nostiprinātam neatmaksājamā piešķīruma līgumā, kas sastādīts kopā ar Libānas valsts iestādēm.
Papildinot mūsu darbu pie šī teksta izstrādes, es vēlos arī minēt dažas grūtības, ar ko mēs saskārāmies šī ziņojuma sagatavošanas procesā un ko izraisīja tā neatliekamība. Šī iemesla dēļ, sakarā ar turpmākajiem lēmumiem attiecībā uz makrofinansiālās palīdzības (MFA) neatmaksājamo piešķīrumu, Komisijai un Padomei jāsniedz mums vairāk informācijas. Lai Parlaments savu darbu veiktu apmierinoši, tam jāsaņem kvalitatīva informācija īstajā brīdī. Šajā saistībā, ja Komisija ieviesīs savlaicīgas brīdināšanas sistēmu, tad būs iespējams nodrošināt kompetentās komitejas ātrāku rīcību Parlamentā un varēs izvairīties no nevajadzīgas kavēšanās, kas var nopietni negatīvi ietekmēt finansiālās palīdzības saņēmējus. Mūsu darba kvalitāte un saskaņotība un mūsu sadarbības ar citām iestādēm kvalitāte ir ļoti atkarīga no šī apstākļa.
Saskaņā ar iepriekšējām Parlamenta rezolūcijām es gribētu uzsvērt, ka tādu būtisku instrumentu nevar vienkārši uzskatīt par izņēmuma gadījumu. Tam jāizstrādā stabils juridiskais pamats, un tas nevar balstīties uz Padomes ārkārtas lēmumiem par katru darījumu. Lai uzlabotu pārredzamību, atbildību, uzraudzības un ziņošanas sistēmas, ir nepieciešama makrofinansiālās palīdzības (MFA) pamatregula, kas izstrādāta saskaņā ar koplēmuma procedūru.
Mums arī steidzami jāvienojas par starpiestāžu sarunām, kas ir vispiemērotākais šāda veida instrumenta juridiskais pamats. Attiecībā uz makrofinansiālo palīdzību Libānai, kas ir viena no valstīm, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas ir klasificēta arī kā jaunattīstības valsts, mēs domājam, ka šīs rīcības juridiskajam pamatam vajadzētu būt Eiropas Kopienas līguma 179. pantam nevis EK līguma 308. pantam.
Šajā gadījumā tas ir precīzāks, jo Libāna ir jaunattīstības valsts, un Parlaments pieprasa neizturēties nevērīgi pret Libānas valdības paredzamo reformu sociālajiem aspektiem. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) datiem gandrīz 24% libāniešu dzīvo absolūtā nabadzībā un 52% Libānas iedzīvotāju ir atzīti par trūcīgiem. Turklāt gandrīz 9% iedzīvotāju ir analfabēti, mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju ir pabeiguši pamatskolu un tikai 13% libāniešu studē augstskolās.
Jāsaka, ka neraugoties uz šo reālo situāciju, sociālie jautājumi nav Libānas politisko debašu galvenā tēma, un ņemot vērā ekonomiskās un finansiālās intereses, paredzēto reformu sociālais saturs ir ārkārtīgi ierobežots. Taču, kā jau es tikko teicu, Libānas un tās sadarbības partneru interesēs ir samērīgi līdzsvarot dažādos palīdzības izlietojuma veidus, sevišķi finanšu līdzekļus izglītībai un profesionālajai apmācībai. Jāatceras, ka pastāvīga sociāla nevienlīdzība var izraisīt nopietnas ekonomiskas un politiskas sekas, kas var paildzināt valsts nestabilo stāvokli.
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Libāna atrodas ārkārtīgi nopietnā un saspīlētā situācijā un ir skaidrs, ka jāatrod veids, kā šajā valstī pārvarēt institucionālo krīzi. Tāpēc nākamnedēļ uz šo valsti vizītē dosies Ārlietu komitejas darba grupa, lai darītu to, ko šis Parlaments ir darījis vienmēr: apliecinātu mūsu iestādes solidaritāti ar miera, sapratnes, saskaņas un demokrātijas nostiprināšanu šajā valstī.
Tieši šādā nolūkā K. Arif sagatavoja savu ziņojumu par makrofinansiālo palīdzību Libānai. Man viņam jāsaka, ka mēs Ārlietu komitejā, nevēlējāmies pārāk dziļi ieslīgt Libānas ārkārtīgi nopietnās un saspīlētās situācijas specifiskajās detaļās, ko, kā jau es teicu, izraisījis prezidenta J. Lahoud atstātais mantojums. Taču mēs acīmredzami vēlējāmies nodrošināt, lai tiktu atzīta Parlamenta, kā vienas no budžeta lēmējiestādēm, lietpratība, un, kā referents ierosināja, mēs vēlējāmies maksimālu skaidrību un pārredzamību, lai, kā jau komisārs G. Verheugen savā runā norādīja, pareizi un iedarbīgi izmantotu finansējumu, izvairoties no jebkāda veida korupcijas.
Šajā saistībā mēs ticam, ka šī makroekonomiskā palīdzība atbilst sadarbības nolīgumam vai Eiropas Savienības un Vidusjūras valstu sadarbības būtībai, tā saskan ar Eiropas kaimiņattiecību politikas turpmākajām pamatnostādnēm un, protams, ar Parīzes III konferences par Libānas atjaunošanu un atveseļošanu izvirzītajiem mērķiem. Tā atbilst arī ar starptautiskajām iestādēm noslēgto nolīgumu būtībai.
Esko Seppänen, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FI) Priekšsēdētājas kundze, kā Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs, es ar gandarījumu varu minēt, ka atbildīgā komiteja apstiprināja apspriešanai iesniegtos priekšlikumus. Komitejai tas bija drosmīgs lēmums ierosināt jaunu finansiālās palīdzības pieejamības perioda koncepciju un interpretēt to tā, ka tiesību akta spēkā esamību varētu pagarināt, vienkārši izmantojot komitoloģijas komitejas procedūru. Komisija ir tikai izpildstruktūra un tā nevar pildīt likumdevēja lomu. Tā nevar pieņemt lēmumu par to, vai tas notiks un, ja lēmums tiks pieņemts, tad cik ilgi jāturpinās finansiālajam atbalstam.
Budžeta komitejas vārdā es ar gandarījumu paziņoju, ka atbildīgajai komitejai ir pozitīva nostāja attiecībā uz mūsu priekšlikumu par juridiskā pamata grozījumu, lai gan tas jādara vienīgi ņemot vērā turpmākos priekšlikumus par makrofinansiālo palīdzību. Mēs domājam, ka daudz piemērotāks juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas līguma 179. pants nevis vispārpieņemtais EK līguma 308. pants, kas ir izmantots pašlaik. Mēs ceram, ka Komisija un Padome turpmāk ņems vērā šo Parlamenta ieteikumu.
Tokia Saïfi, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējais institucionālais vakuums Libānā ārkārtīgi apdraud valsti un reģionu kopumā. Tagad Libānai, kurai ir nefunkcionējošs parlaments, kura locekļi baidās par savām dzīvībām, nelīdzsvarota valdība un paralizēta ekonomika, ir jāatrod izeja no šīs krīzes. Arī ES vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt gatavai atbalstīt savu kaimiņu un sabiedroto.
Makrofinansiālā palīdzība, ko šodien ierosina ES, ir vērtējama daudz atzinīgāk nekā jebkad agrāk. Šī ārkārtas palīdzība konkrētam periodam, kas paredzēta, lai izlabotu situāciju valsts budžetā, kur kopējie mēģinājumi samazināt parādu slogu sabruka 2006. gada asiņainajā konfliktā, pilnībā saskan ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerību. Tāpēc tā nav palīdzība tradicionālā veidā, jo šis atbalsts budžetam palīdzēs vairot Libānas politisko un ekonomisko suverenitāti un neatkarību. Lai nodrošinātu labāku pārvaldes un finanšu līdzekļu izmaksas pārredzamību, jāveic krāpšanas apkarošanas pasākumi.
Mums labāk jāsaskaņo arī valsts atjaunošanas darbā iesaistīto finanšu iestāžu darbība. Lai garantētu efektīvu un ilgtspējīgu atbalstu mums patiesībā kompleksi jāizmanto kaimiņattiecības, SVF pasākumi un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ieguldījumu un partnerības mehānisms (FEMIP). Anapolisā notikusī konference radīja pamatotas cerības un Libāna ir palikusi kā šī reģiona miera un stabilitātes galvenais faktors.
David Martin, PSE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju K. Arif ziņojumu. Kā jau varēja gaidīt no K. Arif, tas ir labi pamatots un līdzsvarots ziņojums.
Taču man žēl, ka ES atkal jāmaksā par Izraēlas tieksmi Tuvajos Austrumos vispirms mētāties ar bumbām un tikai pēc tam raizēties par sekām.
Libānai patiešām bija finansiālas grūtības jau pirms konflikta ar Izraēlu 2006. gada vasarā, taču šis karš, iespējams, bija pēdējais piliens ciešanu kausā. Libāna, kā jau K. Arif teica, pašlaik ir viena no valstīm ar pasaulē vislielāko parādu nastu un pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) datiem gandrīz viens no četriem libāniešiem dzīvo pilnīgā nabadzībā.
Par spīti tām problēmām, ar ko Libānai pašlaik nākas saskarties, tai ir valdība, kas apņēmusies valstī panākt ekonomisku stabilitāti. Šajā situācijā ir pareizi, ka mums jāsniedz makrofinansiālā palīdzība, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. K. Arif ir taisnība, pārliecinot par drošības pasākumu nepieciešamību, lai mēs varētu nodrošināt atbilstošus politiskus pasākumus korupcijas novēršanai un lai varētu pārliecināties, ka finanšu līdzekļi netiek izlietoti ļaunprātīgi. Šī mērķa īstenošanai vispiemērotākais mehānisms ir naudas piešķiršanas un izlietošanas pilnīga pārredzamība, atbilstīga līdzekļu izlietojuma uzraudzība un veikto pasākumu sekojoša izvērtēšana.
Kā jau komisārs norādīja, saskaņā ar ES Kaimiņattiecību politikas pamatnostādnēm Libāna ir kļuvusi par vienu no ES partnervalstīm. Līdzekļi šīs politikas īstenošanai nebūs pieejami līdz 2009. vai 2010. gadam, taču, ja šie finanšu līdzekļi kļūs pieejami, es sagaidu, ka tad ES iesaistīsies Libānas sociālo un ekonomisko reformu procesā. Tikmēr makrofinansiālā palīdzība var ievērojami palīdzēt Libānai atmaksāt parādus un no stabilizēt tās valdību. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo palīdzību.
Bogusław Sonik (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs debatējam par makrofinansiālo palīdzību Libānai. Šo valsti nomāc ļoti nopietna ekonomikas un finanšu krīze, kas sākās 1990. gadā, beidzoties karam. Parlaments uzklausīja daudzu neatkarīgo ekspertu viedokli par Tuvo Austrumu problēmām un to, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Libānas demokrātiskās iestādes.
Šis brīdis Libānai pašlaik ir sevišķi nozīmīgs. Tā pārdzīvo posmu, kad tā beidzot varētu apglabāt pēdējos kara rēgus. Taču tas ir arī bīstami, jo atkal var uzliesmot visi vecie konflikti. Tāpēc mums jāizmanto visi pieejamie instrumenti un jābūt aktīviem vidutājiem, palīdzot Libānai atrisināt iekšējos konfliktus. Izraēlas un Libānas konflikts radīja valstij milzīgus zaudējumus, un tai bija jāsastopas ar milzīgām grūtībām, lai atjaunotu savu infrastruktūru pēc 20 gadu ilga kara. Šis konflikts arī negatīvi ietekmēja sociālās attiecības Libānā. Tas noveda pie radikālo spēku nostiprināšanās, ieraujot Libānu jaunos iekšējos starpkopienu konfliktos.
Lai atjaunotu stabilitāti, Libānai nepieciešams laiks. Tai nepieciešams starpnieks, kas apvienotu visas puses. Eiropas Savienības un citu valstu finansiālā palīdzība Libānai radīs iespēju atgriezties uz reformu ceļa. Reforma prasa laiku, bet tā valstij radīs politisku, sociālu un ekonomisku stabilitāti.
Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu un to apstākli, ka visi Parlamenta deputāti ir ķērušies pie makrofinansiālā atbalsta jautājuma risināšanas. Ar to mēs Libānas iedzīvotājiem apliecinām, ka Eiropas Savienība atzīst sevi par tās partneri. Tāpēc es gribētu pateikties referentam par ļoti prasmīgi veikto darbu, iesaistot Parlamentu lēmuma pieņemšanas procesā par atbalstu Libānai. Visbeidzot mums jāatceras, ka Libānas atjaunošana ir svarīga gan mums, eiropiešiem, gan arī Libānas iedzīvotājiem.
Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.
Balsošana notiks ceturtdien, 2997. gada 29. novembrī.