Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir kopīgas debates par Budžeta kontroles komitejas pārstāves Ayala Sender septiņiem ziņojumiem par priekšlikumu iecelt David Bostock, Michel Cretin, Maarten B. Engwirda, Henri Grethen, Harald Noack, Ioannis Sarmas un Hubert Weber par Revīzijas palātas locekļiem.

  Inés Ayala Sender, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā jums visiem zināms, ņemot vērā Parlamenta ieteikumus, Revīzijas palātas locekļus ar pilnvarām uz sešiem gadiem, izvirzīja Padome. Budžeta kontroles komiteja ir atbildīga par Parlamenta atzinuma sagatavošanu.

Revīzijas palātā ir 27 locekļi, pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Savienības dalībvalsts, un mēs pašlaik gatavojamies pagarināt mūsu ieteikto kandidātu: David Bostock, Apvienotās Karalistes pārstāvja; Maarten B. Engwirda, Nīderlandes pārstāves; Ioannis Sarmas, Grieķijas pārstāvja; un Hubert Weber, Austrijas pārstāvja pilnvaru laiku; un ieteikt trīs jaunus kandidātus: Michel Cretin, Francijas pārstāvi; Henri Grethen, Luksemburgas pārstāvi un Harald Noack, Vācijas pārstāvi.

Budžeta kontroles komitejā šīs procedūras laikā visas kandidatūras tika apstiprinātas, bet ne visas ─ vienbalsīgi. Tomēr to mēs varam paskaidrot, principā mans galējais priekšlikums ir tāds, ja nav vairs nekādu komentāru, tad visi šie izvirzītie kandidāti ir jāapstiprina.

Pēc individuālajām pārrunām ar trim jaunajiem kandidātiem, es gribētu uzsvērt Michel Cretin, Francijas pārstāvja, radīto labo iespaidu, kurš Revīzijas palātā ienesīs savu ievērojamo starptautiskā revidenta pieredzi gan ANO, gan NATO. Budžeta kontroles komiteja atzina, ka viņa pieredze ir milzīga priekšrocība.

Vissvarīgākais jautājums individuālajās pārrunās ar četriem Revīzijas palātas locekļiem, kuru pilnvaras ierosināts atjaunot, bija viņu viedoklis par pašnovērtējuma procedūru, ko uzsākusi Revīzijas palāta un kas jāpabeidz līdz 2008. gadam, kā arī katra kandidāta līdzdalība debatēs par Revīzijas palātas struktūras reformu, sevišķi pēc paplašināšanās, kā rezultātā tagad tajā ir 27 locekļi, un arī attiecībā uz tās darbības paplašināšanu un modernizāciju.

Šajā saistībā es gribētu paziņot, ka I. Sarmas atstāja visspilgtāko iespaidu, un viņu vienbalsīgi atbalstīja visa komiteja. Man liekas, ka tas bija tāpēc, ka viņš šajā kandidātu apstiprināšanas procesā izrādīja vislielāko vēlmi sadarboties.

No otras puses, vienošanās, kas panākta starp M. B. Engwirda un Nīderlandes valdību nebija pilnībā pārredzama un tas radīja Komisijā aizdomas.

Attiecībā uz H. Weber, pašreizējo Revīzijas palātas priekšsēdētāju, es pirms balsošanas gribētu noskaidrot kādu jautājumu, kas sevišķi interesē mani un kas radās pēc apstiprināšanas uzklausīšanas sanāksmes Budžeta kontroles komitejā, un tāpēc es domāju, ka šī diskusija piedāvā lielisku iespēju to noskaidrot.

Priekšsēdētāja kungs, paturot prātā šo, es gribētu jūs lūgt ļaut H. Weber izteikties, kad es savu runu būšu beigusi, lai noskaidrotu minēto jautājumu.

2007. gada 13. novembrī pēc iepazīstināšanas ar Revīzijas palātas, kuras priekšsēdētājs ir H. Weber, pārskatu, bijušais Komisijas galvenais grāmatvedis BBC News izteica dažādus apgalvojumi, kuri ietvēra apsūdzību, ka 80% Kopienas budžeta vēl aizvien ir apšaubāmi. Uz to nekavējoties atsaucās H. Weber, kas apgalvoja, ka šādu analīzi izraisījusi pārāk tradicionāla pieeja, bet, ka diezgan atšķirīgais S. Kallas paziņojums arī ir pamatots.

Es gribētu dzirdēt patiesību, lai H. Weber apstiprina, kurus no šiem apgalvojumiem ir teicis viņš. Ja viņš to nav teicis, tad es gribētu, lai viņš publicē atsaukumu un tā kopiju nosūta Parlamentam, lai tādējādi novērstu kaitējumu, ko šādu pretrunu dēļ radījis lielākās sabiedrības daļas viedoklis.

Atgriežoties pie mana ziņojuma satura, es gribētu paust savu vilšanos par to, ka uz šo sanāksmi nav ieradusies Padome pilnā sastāvā. Es vēlreiz uzsveru ─ tas ir nožēlojami, ka atkal tā ignorējusi 1992. gada Parlamenta rezolūcijā noteiktos kritērijus attiecībā uz lielākas pārredzamības nodrošināšanu.

Būtībā Padome divos gadījumos nav ņēmusi vērā ieteikumu nepārsniegt divu pilnvaru laiku, tas ir, 12 gadu kalpošanas periodu Revīzijas palātā. Tomēr vēl ļaunāka ir tās nevērība pret šī Parlamenta ieteikumiem par nepieciešamību panākt labāku sieviešu un vīriešu līdzsvaru Revīzijas palātā. Tagad tajā ir 5 sievietes no 27 locekļiem; tagad ir ieteikts, ka to skaits ir jāsamazina līdz četrām. Šajā saistībā, manuprāt, Padomei sakarā ar to vienreiz ir jāpieņem īpaši pasākumi.

Šajā saistībā arī mēs pieprasām, lai Padome atzīst, ka kontroles sistēmas perfektas darbības dēļ labas attiecības starp Parlamentu un Revīzijas palātu ir ļoti nozīmīgas. Tāpēc mums paredzētajā laikā jāpieņem Padomes priekšlikums ar tajā izvirzītajiem kandidātiem un jābūt spējīgiem uz ciešāku sadarbību ar deputātiem periodā pirms lēmuma pieņemšanas.

Arvien svarīgāk ir atgādināt Padomei par nepieciešamību cienīt Eiropas Parlamenta viedokli, lai izvairītos no 2004. gada notikumu atkārtošanās, kas sekoja pēc negatīva viedokļa izteikšanas par vienu no izvirzītajiem kandidātiem, ko Padome pilnīgi ignorēja.

Paturot prātā Revīzijas komisijas nākotni, es gribētu pieminēt šaubas, ko izjūt Eiropas Parlamenta deputāti, par tik nozīmīgas iestādes efektivitāti, ja to vada 27 locekļu padome. Tāpēc mēs atturamies no šādas neiecietīgas attieksmes paušanas, līdz būs zināmi Revīzijas palātas pašnovērtējuma procedūras rezultāti. Patiesībā savā ziņojumā es iesaku, ka 2008. gada beigās, kas ir to iesniegšanas termiņš, Parlamentam rūpīgi jāizpēta šie rezultāti un jāpauž sava nostāja dažādos punktos.

Tikmēr jāveic uzlabojumi un es aicinu Revīzijas palātu izmantot visus viņu rīcībā esošos līdzekļus, lai pilnveidotu un vienkāršotu savu darbu, sevišķi, izmantojot pašreizējā Līguma sniegtās iespējas, piemēram, iespēju vairākumam, nevis vienmēr tikai vienbalsīgi, apstiprināt ziņojumus, kā arī iespēju izveidot grupas, kas atbild par speciālu ziņojumu sagatavošanu, ko tad nevajadzēs darīt visai padomei.

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš teikto, es iesaku pieņemt priekšlikumu par kandidātu apstiprināšanu, Parlamentam ir jāpauž vēlme jebkādā mērā saņemt skaidrojumu tajos jautājumos, ko es iepriekš ierosināju.

  Priekšsēdētājs. − Paldies Ayala kundze. Tā kā H. Weber neatrodas šeit, es ceru, ka jūsu aicinājumu viņam nodos kāds no viņa kolēģiem, lai H. Weber varētu atspēkot jūsu šaubas.

  Petya Stavreva, PPE-DE grupas vārdā. – (BG) Šodien mēs balsosim par septiņu jaunu Revīzijas palātas iecelšanu. Eiropas Parlaments un deputāti vienmēr uzskatījuši šo iestādi par ļoti nozīmīgu. Esot Bulgārijas deputāte un jaunas dalībvalsts pārstāve, es uzskatu, ka pareiza Revīzijas palātas darbība un tās efektīva sadarbība ar deputātiem ir ļoti svarīga visas Eiropas Savienības finanšu veselībai.

Uzklausot Budžeta kontroles komitejas izvirzītos kandidātus, mums bija iespējams iepazīties ar viņu profecionālajām zināšanā, personiskajām zināšanām un personisko motivāciju. Protams, varam tikai nožēlot to, ka starp šiem kandidātiem nebija sieviešu vai jaunu cilvēku, taču Eiropas Parlamentam nav tādu pilnvaru attiecībā uz dalībvalstīm un atlase tiek veikta valstu līmenī.

Mūsu kā deputātu atbildība ir novērtēt kandidātus un es uzskatu, ka Budžeta kontroles komitejā uzklausītie kandidāti ir pietiekami labi, lai tiktu ievēlēti Revīzijas palātā. Vairākums balstu, ko septiņi kandidāti ieguva komitejas balsojumā, parāda mūsu augsto novērtējumu. Viņu politiskā un profesionālā neatkarība bija viens no pamatkritērijiem, kas virzīja mūsu novērtējumu. Eiropas Parlamenta EPP-ED grupa atbalstīs visus kandidātus, sagaidot labu un auglīgu sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātas locekļiem.

  Gabriele Stauner (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju priekšlikumu iecelt septiņus Revīzijas palātas locekļus un varu tikai atkārtot, cik nozīmīgs ir Revīzijas palātas darbs, aizstāvot ES un dalībvalstu finanšu intereses. Revīzijas palātai ir galvenā loma šajā procesā un tā ir ieguvusi izcilu reputāciju. Savu darbu tā dara bezbailīgi, godīgi, lietpratīgi un neatkarīgi, taču, protams, tas vienmēr ir atkarīgs no cilvēkiem, kas vada kādas iestādes darbu. Un tā kā šos kandidātus ir ieteikušas dalībvalstis, tad patiesībā mani komentāri ir adresēti tām.

Attiecībā uz izvirzītajiem kandidātiem zināmas bažas izraisa viņu diezgan lielais vecums. Tomēr es drīzāk uzskatu, ka šajos amatos svarīgāka ir personiskā un profesionālā pieredze, un revidentiem tā nevar piemist pietiekamā mērā 25, 30 vai 35 gadu vecumā. Es uzskatu, ka taisnīgāka ir kritika attiecībā uz ļoti niecīgo sieviešu skaitu. Taču arī šajā jautājumā man jāsaka, ka kandidātu īpašības nav atkarīgas no viņu dzimuma. Es uzskatu, ka ir loti svarīgi, lai viņu vidū izveidotos komandas un vienotības gars un lai tiktu meklēti ciešāki sakari ar valstu revīzijas iestādēm. Šajā jomā jābūt sadarbībai nevis atkarībai.

Kā jums zināms, pēdējā laikā ir notikušas karstas debates par jautājumu: vai Revīzijas palātā nav pārāk daudz locekļu? Tagad Reformu Līgumā ir pieņemts lēmums. Taču vēl aizvien pastāv šaubas ─ un tās ir pamatotas šaubas ─ vai Revīzijas palāta ar 27 cilvēkiem var darboties maksimāli efektīvi. Ir jābūt saskaņai starp locekļu skaitu un viņu darbības jomām. Vispirms jau šeit nedrīkst profesionālo lietpratību pakļaut politiskajiem apsvērumiem. Domājot par turpmākajiem struktūras uzlabošanas plāniem, kas noteikti būs, es gribētu minēt piemēru par savas valsts Federālo revīziju biroju, kurā ir milzīgs skaits locekļu ─ es domāju, ka apmēram 50 ─ taču katrs loceklis vada kādu nodaļu un ir pilnībā iesaistīts revīzijas procesā, kā arī viņam ir pilnīga tiesu neatkarība.

Lai arī kāda būtu Revīzijas palātas nākotne, tā ir un paliks mūsu galvenā sabiedrotā budžeta rūpīgā pārbaudē.

  Priekšsēdētājs. − Es domāju, ka mums jālūdz H. Weber dažos vārdos komentēt šo debašu referentes I. Ayala aicinājumu.

Weber kungs, vai jūs gribētu kaut ko teikt?

  Hubert Weber, Revīzijas palātas priekšsēdētājs. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, es biju izgājis, kad tika uzdots šis jautājums. Es, protams, labprāt gribu sniegt paskaidrojumus šajā jautājumā. Tika apgalvots, ka kādā BBC intervijā es esot nostājies M. Andreasen pusē. Es jums varu pateikt tikai to, ka es esmu sniedzis interviju BBC, taču M. Andreasen vārds tajā vispār netika pieminēts. Divi mani darbinieki, kas atrodas šajā zāle, var to apliecināt.

Otrs svarīgs jautājums. Es esot apgalvojis, ka 80% izdevumu esot saņēmuši “sarkano gaismu”, ja es tik vienkāršoti drīkstu izteikties. Patiesībā es teicu pilnīgi pretējo. Žurnālists, kas, protams, brīvi drīkst izvēlēties veidu, kā atainot notikumus, man uzdeva jautājumu, vai man ir problēmas, sakarā ar S. Kallas apgalvojumu, ka 40% izdevumu ir “dota zaļā gaisma”. Es atbildēju, ka ar to man nav nekādu problēmu. Es to teicu, lai paskaidrotu, ka manā un S  Kallas starpā nav nekādu uzskatu domstarpību. Par procentiem vienmēr var strīdēties. Tie var būt arī augstāki par 40%, taču kā jau es teicu, es neminēju skaitli 80. Es neatsaucos uz M. Andreasen, jo šis jautājums attiecas tikai uz diskusiju starp M. Andreasen un Komisiju, un Revīzijas palāta nevēlas tajā iejaukties. Es jums vēlreiz pateicos par doto iespēju atbildēt uz šo jautājumu.

  Priekšsēdētājs. − Pateicos par jūsu skaidrojumu, kas ir atbilde uz referentes šaubām. Kopējās debates ir slēgtas.

Balsošana notiks šorīt plkst. 11.00.