Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2001/0270(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0444/2007

Debates :

Balsojumi :

PV 29/11/2007 - 7.8
CRE 29/11/2007 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0552

Debates
Ceturtdiena, 2007. gada 29. novembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Balsojuma mutiski skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, J. Leinen ziņojums ir vēl viens pierādījums pašapkalpošanās kaitīgajai sistēmai, kuru šī Eiropas Savienība attīsta visās tās politiskajās partijās. Manuprāt, tas ir normāli, ka pat Eiropas vēlēšanas kampaņas šobrīd tiek finansē nodokļu maksātāji, kampaņas, protams, īsteno eirofīlu partijas, jo, kā mēs zinām, barjera ir noteikta apzināti augstu un eiroskeptiķi faktiski uzskata par neiespējamu izpildīt finansējuma kritērijus. Šis ir n-tais nodokļu zagšanas gadījums, kas izpušķots un izplatīts šajā Parlamentā kā demokratizācija. Cilvēki, kuri šobrīd palīdz paši sev dabūt naudu no Kopienas katla, ir tie paši cilvēki, kuri atteicās atklāti veikt demokrātisku referendumu Francijā un Nīderlandē un agrāk arī Dānijā un vēl joprojām atsakās tādu veikt. Tie ir tie paši cilvēki, kuri saka, ka mūsu pilsoņiem nav viedokļa par to, vai Turcijai vajadzētu iestāties ES. Dieva dēļ, lai viņi pārstāj runāt par demokratizāciju un lai savu rijīgo apetīti pēc naudas pārstāj maskēt kā vēlmi palīdzēt sabiedrībai.

 
  
  

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0444/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret M. Roure ziņojumu vairāku svarīgu iemeslu dēļ. Viens no tiem ir tāds, ka dalībvalstis ļoti labi var ieviest ar likumu noteiktus aizsardzības pasākumus pret rasismu, citiem vārdiem sakot, ES darbība šajā jomā būtībā nesaskan ar subsidiaritātes principu. Pamatdirektīva ir arī uzbrukums vārda brīvībai. Pieņemami ir apkarot rasismu – un ar rasismu es domāju īpašu mudināšanu lietot vardarbību vai tās lietošanu –, taču nepieņemami ir šo jēdzienu apspriest likumīgās publiskās debatēs, tādās kā oponēšana masu imigrācijai, oponēšana islamizācijai vai nacionālās identitātes aizsargāšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Louis Bourlanges (ALDE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā visi mani kolēģi es balsoju par M. Roure ziņojumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem. Es to darīju tāpēc, ka piekrītu tajā paustajam, bet arī tāpēc, ka referents un Pilsoņu brīvību komiteja ir sniegusi mums ziņojumu, kura mērķis ir aizsargāt domas, izpētes un vārda brīvību. Jebkurš šāda veida lēmums ir saistīts ar risku — risks, piešķirot politiskai iestādei tiesības teikt cilvēkiem, ko tie drīkst un nedrīkst likumīgi domāt, teikt un rakstīt.

Manā valstī mēs esam piedzīvojuši neatbilstošus likumus: B. Gollnisch, piemēram, vēlējās iekļaut skolu mācību programmā norādes par Francijas koloniālo darbu. Daudz viltīgāk, kad likumi, kuru nodoms ir ļoti skaidrs, tiek nepareizi interpretēti vai ļaunprātīgi izmantoti, lai radītu nepamatotas apsūdzības pret vēsturiskiem notikumiem, kā, piemēram, to izdarīja C. Taubira, kuras objektivitāti, intelektuālo precizitāti un akadēmisko izcilību vēsturnieki kopumā bija novērtējuši atzinīgi.

Atzinums, ko mēs pieņēmām, šķiet novērsīs šādus pārkāpumus, vispirms tāpēc, ka tas formāli atzīst vārda brīvību par pamattiesībām, un otrkārt tāpēc, ka pamatlēmuma mērķis nav sodīt par komentāriem, analīzēm vai viedokļiem, bet par kūdīšanu uz naidu, kas ir kaut kas pavisam cits. Cerēsim, ka visas dalībvalstis un politiskie grupējumi varēs pieņemt mūsu referenta līdzsvaroto un viedo pieeju.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret J. Leinen ziņojumu par Eiropas politisko partiju finansēšanu, jo tas nav pieņemami, ka Eiropas fondi tiek novirzīti esošajām Eiropas politiskajām asociācijām, tādējādi diskriminējot tās grupas, kuras neuzskata par vajadzīgu organizēties Eiropas līmenī. Un tas ir ļoti ciniski Eiropas vēlēšanu kampaņu un visu veidu Eiropas politisko fondu finansēšanu no Eiropas līdzekļiem dēvēt par Eiropas demokrātijas stiprināšanu. Jo, kā jau P. Claeys tikko teica, tas notiek tāpēc, ka iesaistītās partijas ir tieši tās pašas, kas vienmēr korī atkārtoja, ka mums ir jākratās vaļā no Francijas un Nīderlandes balsojuma pret Eiropas Konstitūciju un jāuzsāk ratifikācijas process. Šīs partijas vienmēr ir bijušas ļoti klusas par jautājumu saistībā ar referendumu par Turcijas pievienošanos. Neskatoties uz to, tas parādītu Eiropas demokrātijas stiprumu. Taču finansējums, nepārprotami, būtu piemērots vienīgi tām partijām, kuras ir politiski pareizas savos uzskatos par Eiropu. Šī iemesla dēļ mums vajadzētu balsot pret.

 
  
  

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0444/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, tā kā tikko es vispusīgi nokritizēju pirmo J. Leinen ziņojumu, vēlos vienkārši pievienoties sava drauga Philip Claesy uzskatiem, kurš patiesībā ir atbildējis adekvāti uz mazliet dīvainajiem J.–L. Bourlanges kunga komentāriem. Priekšstats par rasismu no vienas puses un likumīgas publiskās debates no otras puses ir radījušas pilnīgu apmulsumu. Tas ir redzams no Eiropas Rasisma uzraudzības centra komentāriem, kuros teikts, ka islamofobija ir jauns diskriminācijas veids un ka atbilde uz dāņu karikatūrām bija likuma zaimošana. Tas ir ļoti bīstami, jo mēs zinām, ka normālas publiskās debates par islāmu vai islamizāciju var tikt interpretētas kā kūdīšana uz naidu pret musulmaņiem. Visu šo dažādo iemeslu dēļ mēs uzskatām visas debates par nepieņemamām un balsojām pret J. Leinen un M. Roure ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret J. Leinen ziņojumu, jo tiek paplašinātas robežas noteikumiem, ko es jau uzskatu par nepieņemamiem per se, par Eiropas partiju finansēšanu. Finansējuma saņēmējiem ir jāpiemēro ne vien skaitliski, bet arī ideoloģiski kritēriji, un tas nozīmē, ka partijām, kas airējas pret straumi, nebūs nekādu iespēju. Izveidotās partijas un grupas nolemj, kurš iegūs finansējumu. Šeit nav pat neviena noteikuma par šādu lēmumu apstrīdēšanu.

Mums ir jāapzinās arī par izpatīkošu lēmumu pieņemšanu, šeit ir izmantota tipiska salami taktika. Eiropas partiju finansēšanas principu pirms dažiem gadiem piesardzīgi izvirzīja apspriešanai. Toreiz skaidri nolēma, ka naudu nevajadzētu izlietot, lai finansētu vēlēšanu kampaņas. Un tagad? Vēlēšanu kampaņas patiesi tiks finansētas. Un turklāt šī nauda tiks novirzīta visu veidu politiskajos fondos. Šajos apstākļos jūs sapratīsit, priekšsēdētāja kungs, ka es balsoju pret šo pašapkalpošanās formulu.

 
  
  

- Rezolūcija par Gruziju (RC-B6-0481/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Sylwester Chruszcz (NI). (PL) Priekšsēdētāja kungs, šodien es balsoju par rezolūcijas par situāciju Gruzijā pieņemšanu. Vēlos paust nopietnas bažas par nesenajiem notikumiem Tbilisi un drošības spēku vardarbību.

Situācija šajā reģionā prasa visām pusēm, tostarp opozīcijas līderiem veikt dialogu. Starptautiskajai kopienai, kuras daļa ir Eiropas Savienība un Krievijas Federācija, ir jāvelta visas pūles, lai nodrošinātu, ka gaidāmās vēlēšanas Gruzijā būtu demokrātiskas, ievērojot cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību.

Taču es biju pārsteigts, redzot, ka UEN grupas deputāti vēlas svītrot frāzi C punktā, kas ir saistīta ar to cilvēku atbrīvošanu, kurus uzskata par politieslodzītajiem.

Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, sākumā jūs neuztvērāt manu vārdu īsti pareizi garākā ievada dēļ. Neesmu pārliecināts, vai es šodien jau esmu uzstājies.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0445/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jaroslav Zvěřina (PPE-DE). (CS) Es nepievienojos entuziasmam par šo tekstu, kas šeit vispārīgi prevalē. Manuprāt, desmit Dieva baušļiem, kurus viņš ļoti sen atpakaļ pasaulei darīja zināmus ar Mozus starpniecību, ir jābūt spēkā cilvēktiesību jomā. Kā redzams, Apvienoto Nāciju cilvēktiesību deklarācija arī paliek spēkā.

Mūsu lielākajai vērtībai ir jābūt indivīda brīvībai, kuru var ierobežot vienīgi tad, lai saglabātu citu brīvību. Šajā ziņojumā nav skaidri definēti it īpaši atsevišķi noteikumi par sociālajām tiesībām, un ir sarežģīti tos interpretēt. Tas pirmkārt attiecas uz pretdiskriminācijas noteikumiem, taču arī uz tādām tiesībām, kā vecāku cilvēku pašsaprotamām tiesībām piedalīties sociālajā un kultūras dzīvē. Es uzskatu, ka uz pašsaprotamām patiesībām nav jāattiecina likumdošanas līdzekļi. Noteikums, kas attiecas uz darba ņēmēju tiesībām, drīzāk rada problēmas, nevis nosaka skaidrus principus.

Manuprāt, Eiropas Savienība nav domāta tikai algotajiem strādniekiem. Tādēļ, ja tā nepietiekami uzsver privātīpašuma aizsardzību un īpašnieku un uzņēmumu tiesības, šī harta darbojas nesaskaņotā veidā. Man nākas secināt, ka šīs hartas esamība mūsu dzīves nepadarīs būtiski bagātākas.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Ó Neachtain (UEN). (GA) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, jo es stingri uzskatu, ka Reformu līgums jeb Lisabonas līgums piešķir juridisku statusu Pamattiesību hartai ar tās 54 individuālajām tiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvi, spīdzināšanas aizliegumu, vienlīdzību likuma priekšā, ģimenes dzīves respektēšanu un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Es uzskatu, ka lielākā daļa cilvēku Īrijā atbalsta šo hartu, tāpat kā valdība, paturot prātā, ka Eiropas Konstitūciju apstiprināja pirms pāris gadiem.

Mums ir jāprasa sarīkot referendumu Īrijā, priekšsēdētāja kungs, par Eiropas reformu, respektīvi, par Lisabonas līgumu. Un, ja to atbalstīs, mēs uzsāksim skaidru, pārredzamu, redzamu un profesionālu kampaņu. Manuprāt, Īrijas balsojums „par” būs izšķiroši atkarīgs no Eiropas rīcības, lai nodrošinātu, ka Līgumā ir pilnībā ievērotas cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Kathy Sinnott (IND/DEM). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Pamattiesību hartas 3. panta d punktā ir atļauta terapeitiska klonēšana, aizliedzot klonēšanu vienīgi reproduktīviem nolūkiem. Tas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju 2005. gada 8. marta deklarāciju par cilvēku klonēšanu, kurā atzīta nepieciešamība pēc visa veida cilvēku klonēšanas aizliegšanas. Klonēšana, lai vai kādu iemeslu dēļ, iznīcina cilvēka embrionālās personas. Es nevaru par to balsot. Es būtu vēlējusies atbalstīt 26. pantu par invalīdu integrācijas tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Frank Vanhecke (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos, lai šeit rastos pārpratumi. Tas, ka es balsoju pret J. Leinen ziņojumu par pamattiesībām, nekādā gadījumā nav jāuztver kā zīme, ka esmu pret to, ka eiropiešiem tiek dotas lielākas tiesības un brīvības. Gluži otrādi. Gan šajā sēžu zālē, gan ārpus tās, esmu bieži iestājies par vārda brīvības aizstāvību un nostājies pret likumiem, kas apklusina cilvēkus. Lieta ir tāda, ka šis ziņojums nav par pamatbrīvībām. Laimīgā kārtā eiropieši jau ir bruņoti ar ļoti lielām pamattiesībām un pamatbrīvībām, ar kurām neitralizēt pāridarījumus savās valstīs un Eiropas līmenī. Es balsoju pret tāpēc, ka, padarot šo Hartu par saistošu, patiesībā ir viens liels solis virzienā uz federālu Eiropu. Es iestājos par to, lai Eiropa būtu kā brīvu tautu konfederācija un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu par pamattiesībām, nebūdams, protams, pret pamattiesībām per se.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Borghezio (UEN). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, septiņas stundas pazemes cellē beļģu Palais de Justice, pateicoties Briseles mēram un kompetento iestāžu klusēšanai, deva man atlikām laiku padomāt par pamattiesībām.

Es kratu ar pirkstu, un es to daru tāpēc, ka Lega Nord balsoja pret Pamattiesību hartu, par nepietiekamo uzmanību, kas tika veltīta 10. pantā iekļautajām briesmām. Par reliģiskās pārliecības brīvību jautājumu nav, bet brīvība veikt rituālus – neierobežota? Ierobežojumi, kas ir manas valsts Itālijas konstitūcijā ir šādi: pieklājības normu, drošības un likumu un kārtības ierobežojumi.

Vai Eiropas Savienība apzinās, ka kanibālisms ir reāla problēma? Vai tā zina, kas ir vudū rituāli? Manuprāt, mūsu flāmu kolēģiem bija taisnība, ļoti skaidrā veidā izceļot Eiropas Savienības piedāvāto tekstu neskaidrību, piemēram, par islamofobiju. Tomēr nekad nav bijušas jebkādas runas par kristiešu fobiju vai nostāšanās pret balto rasismu. Tās ir patiesas problēmas, un Eiropas Savienībai ir jāievēro piesardzība pret šiem riskiem un briesmām, un jāaizsargā savi pilsoņi, ja mēs vēlamies eiropiešus un nevis Eiropu, kas kļūst par tīģeli, kurā pamattiesības nav patiesi aizsargātas.

Mēs esam pierādījums tam, mēs, kuri ir iesēdināti aiz restēm par savu ideju un Eiropas pilsoņu aizstāvību, kamēr Eiropa noskatījās klusējot.

 
  
MPphoto
 
 

  Francesco Enrico Speroni (UEN). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es arī balsoju pret ziņojumu par Pamattiesību hartu nevis tāpēc, ka esmu pret šīm tiesībām, bet gan lai izceltu šo tiesību formulējuma neskaidrību un tajā ietvertos draudus, it īpaši – kā jau M. Borghezio kungs to tikko norādīja – 10. pantā, kurā nav noteikti ierobežojumi brīvībai veikt reliģiskos kultus, reliģisko praksi un rituālu veikšanu.

Tā kā nav noteikti ierobežojumi, varētu tikt pieļauts un praktizēts sātanisms, vudū rituāli, rituāli, kas neatbilst sabiedriskajai kārtībai un ir pretrunā ar sabiedrības morāli un citām tiesībām. Eiropas Kopienu Tiesai Luksemburgā, kur šis teksts tiek interpretēts burtiski, nebūtu izvēles un būtu jālemj par labu jebkādām darbībām, ko veic tie, kas praktizē šādus rituālus; tas ir kaut kas tāds, kas ir pretrunā ne vien mūžsenām tradīcijām, bet arī ar veselajam saprātam.

 
  
  

- Ziņojums: Alain Lipietz (A6-0409/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papastamkos (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, PPE-DE grupa ir nolēmusi balsot par labu A. Lipietz ziņojumam par tirdzniecību un klimata pārmaiņām šajā nelielajā plenārsēdē. Šis ziņojums ir vērtīgs, un tajā risinātas daudzas mūsu bažas. Taču mēs esam nolēmuši balsot pret atsevišķiem punktu grozījumiem, jo mēs uzskatām, ka globālā sasilšana ir jārisina, veicot ilgtspējīgus pasākumus, kuri nerada apgriezto efektu uz ekonomisko izaugsmi vai Eiropas sociālā modeļa ilgtermiņa perspektīvām.

Kā politiska grupa mēs ļoti jutīgi attiecamies pret klimata pārmaiņu jautājumu. Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadību, ierosinot tālejošus risinājumus par to, kā apkarot klimata pārmaiņas. Mēs uzskatām, ka Eiropas priekšlikumiem ir jākļūst par paraugkritēriju visām turpmākajām diskusijām un ka tiem jāatbilst mūsu ekonomiskajam modelim.

Mēs uzskatām, ka globālā tirdzniecība ir devusi labumu pasaules ekonomikai, bet tajā pašā laikā mēs atzīstam, ka ir vēl daudz darāmā, it īpaši transporta nozarē, lai samazinātu kaitīgās emisijas. Tomēr pasaules tirdzniecība kā tāda nedrīkst tikt traucētu.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Arlene McCarthy (A6-0430/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsošu par šo ziņojumu, jo beidzot tas ļaus dalībvalstīm un it īpaši Apvienotajai Karalistei turpināt izmantot britu mēru sistēmu.

Es personīgi dodu priekšroku metriskajai sistēmai, bet ir atsevišķas jomas, kur paša uzsāktā darba būtība rada nepieciešamību izmantot britu mēru sistēmu. Es nerunāju par dārzeņu pārdošanu, bet par tādu darbu kā vēsturisku un senatnīgu transporta modeļu, un it īpaši vēsturisku vilcienu restaurēšanu.

Jānorāda, ka Apvienotajā Karalistē ne visur tiek izmantota britu mēru sistēma. Lieliskā regbija līga sāka izmantot metrisko sistēmu pirms vairākiem gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz dažu visļaunākajiem mēģinājumiem nomelnot Eiropas Savienību mēru sistēmas dēļ, ES ir spējīga risināt šos jautājumus praktiskā veidā. Britu mēru sistēmas izmantošana līdztekus metriskajai jau kādu laiku ir Apvienotās Karalistes iedzīvotāju ikdiena. Kaut arī skolās tagad tiek mācīta metriskā sistēma un daudzi ir izauguši ar šiem mēriem, daudzi vēl joprojām saglabā principu izmantot britu mēru sistēmu. Tas ir apsveicami, un tam būtu jānomierina tie, kurus samulsināja agrāk presē paustie pretējie ziņojumi.

 
  
  

- Ziņojums: Kader Arif (A6-0452/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Lībijā šobrīd ir viens no lielākajām valsts parādiem pasaulē, un ES makroekonomiskās finansiālās palīdzības nodrošināšana ir pilnībā nepamatota. Taču ir jārada apstākļi, lai nodrošinātu, ka par ES finansējumu notiek atbilstoša atskaitīšanās un ka krāpšana un slikta finanšu pārvaldība netiek uztverta ar toleranci. Tas nekur neder, ka atkal tā ir ES, kura samaksā rēķinu par Izraēlas uzbrukumiem kaimiņvalstij.

 
  
  

- Ziņojums: Ioannis Varvitsiotis (A6-0428/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Mums ir jānodrošina, lai valstu robežas, kas šobrīd fiziski ir pazudušas starp dalībvalstīm, Eiropā neierobežotu taisnīgumu Eiropā.

Svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, neskatoties uz to tautību vai valsts piederību. Attieksme pret aizdomās turēto, kas nedzīvo tiesas valstī, nedrīkst atšķirties no attieksmes pret aizdomās turēto, kurš dzīvo šajā valstī.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīti uzraudzības pasākumi šobrīd nevar tikt transponēti vai pārvietoti starp dalībvalstīm, jo nav notikusi šādu pasākumu savstarpējā atzīšana. Tas rada jautājumu par indivīda tiesību juridisko aizsardzību.

Tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu pamatlēmumam par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas procedūrās, kurās ir jāatļauj savstarpēji atzīt pirmstiesas uzraudzības pasākumus, nodrošinot aizdomās turētajam atgriešanos savā mītnes dalībvalstī uz izmeklēšanas laiku.

Tas samazina arestu piemērošanas jomu (it īpaši mazāko nopietnu noziegumu gadījumā), bet arī veicina daudz efektīvāku juridisko sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Līdzīgi kā ar iepriekšējiem procesiem, šis Padomes pamatlēmums par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas procedūrās starp dalībvalstīm, kuru Eiropas Parlamenta ziņojums tikko apstiprināja, ir daļa no mēģinājuma stiprināt un pabeigt „kopīgo Eiropas tiesiskuma telpu”, turpinot Tamperes un Hāgas programmu uzsākto virzienu „Eiropas bez (iekšējām) robežām” īstenošanā.

Cita starpā šis priekšlikums pamatlēmumam un ziņojums aizstāv Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanas jomas paplašināšanu, lai iekļautu visus nodarījumus (nenosakot slieksni).

Šo un citu plānoto pasākumu mērķis ir paplašināt krimināltiesību saskaņošanas jomu dažādās ES dalībvalstīs, stiprinot Eiropas Savienības federālo būtību, un attīstīties un smelties drosmi no „Reformu” līguma, kurš atceļ jaunas jurisdikcijas jomas no valstu juridiskajiem jautājumiem un iekšlietām.

 
  
  

- Ziņojums: Martine Roure (A6-0444/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Patrick Gaubert (PPE-DE), rakstiski. (FR) Pēc vairāk nekā piecu gadu sarunām Padome beidzot ir panākusi vienošanos par pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas noteikta veida un izpausmju apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem. Kaut arī šo lielo sasniegumu varam vērtēt atzinīgi, mums ir jāpauž arī nožēla par to, ka tas ir panākts par minimālās aizsardzības cenu.

M. Roure ziņojumā norādīts, pamatlēmumā ir noteikts vienīgi minimālais saskaņošanas līmenis, un tā efektivitāti un piemērošanas jomu stingri ierobežo daudzas iekļautās atkāpes.

Neskatoties uz Eiropas Parlamenta centieniem, sniedzot konsultācijas par šo tekstu, lai dotu tam lielākas pilnvaras, pamatlēmumā trūkst mērķa, un ar to nepietiks, lai atrisinātu problēmas, ar kurām mēs saskaramies — rasisma apkarošanu un mūsu vispārējo kopīgo vērtību nodrošināšanu.

Šis pamatlēmums ir jāuzskata par pirmo soli uz rasisma un ksenofobijas problēmas atrisināšanas procesu Eiropas līmenī un maksimālo saskaņošanu šajā jomā.

Neskatoties uz trūkumiem, es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu plenārsēdē, jo tas ir ļoti svarīgs Eiropas Savienībai un it īpaši Eiropas Parlamentam, lai paustu stingru politisku vēstījumu pamattiesību atbalstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Es atbalstu mazākuma viedokli, ko oficiāli pauda K. Dillen kungs. Pamatlēmums par saukšanu pie kriminālatbildības par „noteikta veida un izpausmju rasismu un ksenofobiju” ir brīvību ierobežojošs Eiropas tiesību akts, kas vairāk kaitē domas un vārda brīvībai, nekā J.–C. Gayssot un C. Taubira tiesību akti Francijā.

Neviena politiskā runa, kurā aizstāvēta nacionālā identitāte, pausts lepnums par valsts vēsturi vai izteikta opozīcija migrācijas izplatībai un vispārējam brīvības apdraudējumam no nežēlīgās mūsu kontinenta islamizācijas, tagad nevarēs izvairīties no domāšanas policijas dusmām. Kārtējo reizi Eiropa nepieņem savu pilsoņu nostāju, jo tie, kuri izstrādāja šo direktīvu un EP deputāti, kuri to tikko apstiprināja, ir jau nolēmuši, kuri ir iespējamie noziedznieki un kuri ir potenciālie upuri.

Kas attiecas uz krimināltiesību saskaņošanu, laikā, kad kara ieroči ir pavērsti pret policiju Francijas priekšpilsētās, kad mūsu kontinentu vēl joprojām apdraud teroristu asinspirts, un kad rūdīti noziedznieki gūst labumu no robežu atcelšanas, lai veiktu savus šausminošos noziegumus vienā valstī pēc otras, mums ir daudz steidzamākas lietas, ko darīt, nekā izveidot intelektuālus un juridiskus diktatorus no tiem, kuri atbalsta visu, kas nāk no ārzemēm, un uzspiestu multikulturālismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) M. Roure ziņojuma mērķis ir rasisma apkarošana. Tas ir ļoti slavējams mērķis, taču diemžēl tas tiek izmantots kā aizbildinājums, lai pieņemtu politiku, kas diskriminē mūsu dalībvalstu pilsoņus, kuri kļūst par otrās klases pilsoņiem paši savā valstī.

To apliecina divi traģiski notikumi pagājušajā svētdienā. Jaunas franču sievietes, Anne-Lorraine Schmitt slepkavība, ko veica turku izcelsmes izvarotājs, neiekļuva galvenajos virsrakstos, kā tas tajā pašā dienā notika ar divu „jauniešu”, Moushin un Larami, kad viņi traucās uz nelicenzēta mini motocikla bez aizsargķiverēm un ietriecās policijas mašīnā, nāvi. Šo negadījumu plaši apsprieda televīzijas ziņās, un Francijas prezidents tikās ar šo divu pusaudžu vecākiem.

Tātad, ja jūs vēlaties iegūt valsts simpātijas, vai jums ir jādedzina un jāizlaupa pilsēta, kā to darīja simtiem slepkavu, pieprasot atriebt viņu „biedru” Moushin un Larami nāvi? Kādēļ nevainīgiem upuriem ir pievērsta daudz mazāka uzmanība nekā noziedzniekiem? Ir pēdējais laiks pārtraukt šo gara tumsību: iestāžu maigā pieeja, pēdējo 30 gadu nevainīgā imigrācijas politika, un iedomātā nostāšanās pret rasismu, kas Francijā vairāk ir pilnīga nostāšanās pret francūžiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienība nav tikai vienots tirgus, visu pirms tā ir to cilvēku sabiedrība, kuriem ir vienādas vērtības, it īpaši saistībā ar indivīdu pamattiesību aizsardzību. Tāpēc bija steidzami nepieciešama pamatlēmuma par noteikta veida un izpausmju rasisma un ksenofobijas apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem pieņemšana.

Eiropa rīkojas, lai apkarotu rasismu un diskrimināciju, un tādēļ ir nepieciešams instruments, kurš nodrošina vienādu aizsardzības līmeni pret rasistiskām un ksenofobiskām darbībām visās dalībvalstīs. Mums ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars, nodrošinot līdzvērtīgu sodīšanas līmeni par vārdiem un darbībām, kas kūda uz vardarbību un naidu, vienlaikus nodrošinot tiesības uz vārda brīvību. Tāpēc, piemēram, mēs ievērojam valstu tradīcijas, nosodot revizionismu.

Taču es nožēloju to, ka šī priekšlikuma piemērošanas joma tika samazināta ar prasību pēc vienprātības Padomē, un vēlos mudināt dalībvalstis turpināt aizsākto kopā ar Eiropas Parlamentu, kad šis teksts tiks pārskatīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) M. Roure ziņojums deva pamatu lielai galvas lauzīšanai. Protams, es pilnībā atbalstu ieceri cīnīties pret rasismu un ksenofobiju vairākās frontēs, kur vien tā var parādīties. Ir labs pamats, lai apspriestu tiesību aktus ES līmenī. Gan labas, gan sliktas idejas izplatās strauji pāri robežām un sabiedrībā. Juridiskā aizsardzība Eiropā ir juceklīga.

Tajā pašā laikā mums ir iemesls būt piesardzīgiem ar krimināltiesību saskaņošanu, it īpaši jomā, kurai ir konstitucionāla ietekme. Zviedrijai ir augstsirdīga attieksme pret vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību. Atsevišķās Eiropas daļās attieksme nav tāda pati objektīvu iemeslu dēļ. Padomes lēmums, kuru tik rūpīgi apsprieda Vācijas prezidentūra, nodrošina minimālo aizsardzības līmeni. M. Roure ziņojumā ir paredzēts turpināt iesākto, un tajā ir ietverti vairāki ļoti neskaidri apsvērumi. Tādēļ galu galā es balsoju pret šo ziņojumu.

Protams, vārda brīvība nevar būt neierobežota. Tomēr, to sakot, nekļūst skaidrs, ka visiem ierobežojumiem ir jābūt īpaši labi motivētiem.

 
  
  

- Ziņojums: Ruth Hieronymi (A6-0442/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski. (FR) Šodien pieņemtais teksts ir svarīgs solis audiovizuālo informācijas nesēju nozarē, kā arī tas ir svarīgs Eiropas pilsoņiem.

Tas ir panākts garu sarunu rezultātā, kurā galvenā loma bija Eiropas Parlamentam.

Tajā ir veikti ievērojami uzlabojumi Eiropas Komisijas sākotnējam priekšlikumam, it īpaši, paplašinot direktīvas piemērošanas jomu ar jauniem plašsaziņas līdzekļiem un paredzot praktiskus pasākumus Eiropas audiovizuālo darbu veicināšanā.

Tas nodrošina to, ka tradicionālie un digitālie audiovizuālie informācijas nesēji var attīstīties konkurences apstākļos, vienlaikus saglabājot kultūras atšķirības, kas Eiropai piešķir tās identitāti.

Atzīstot tiesības par piekļuvi īsiem izvilkumiem arī sekmē īstu progresu apraides struktūrām, tostarp tām, kas darbojas visā Eiropā, ar noteikumu, ka šīs tiesības tiek izmantotas saprātīgi.

Visbeidzot, pirmo reizi mums būs skaidri noteikumi par produktu izvietošanu. Šāda prakse jau pastāv, bet šobrīd attīstās bez jebkāda regulējuma, un tādēļ tai nav pārredzamības vai juridiskas noteiktības. Ar ierosinātajām garantijām produktu izvietošana pavērs jaunas iespējas Eiropas audiovizuālajiem darbiem un to radīšanai, vienlaikus sniedzot patērētājiem nepieciešamo aizsardzību un informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Henri Weber (PSE), rakstiski. (FR) Te nu mēs esam gara un darbīga procesa beigās. Mēs ieguvām no Padomes tik daudz, cik tā varēja mums dot. Mēs esam saveduši kārtībā to, ko uzskatījām par būtisku šajā tekstā, un mums par pārsteigumu un prieku jāatzīst, ka gandrīz viss mūsu jaunais priekšlikums ir pieņemts.

Protams, mēs būtu laimīgāki, ja mēs varētu iegrožot privātās raidorganizācijas un operatorus saistībā ar reklāmas liberalizāciju. Protams, mēs labprāt gribētu, lai produktu izvietošana būtu aizliegta. Protams, mēs dotu priekšroku stingrākai nostājai par bērnu reklāmām. Taču tāda, nepārprotami, nebija vairākuma nostāja Parlamentā vai Padomē.

Tā kā audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumiem ir nepieciešams šis jaunais tiesību akts cik drīz vien iespējams, un tā kā mums jāatzīst, ka Padome un Vācijas prezidentūra nodrošināja atvērtu un galu galā arī produktīvu sadarbību, mēs tagad varam teikt, ka puse darba ir padarīta. Tādēļ sociālistu grupa atbalsta priekšlikumu, lai apstiprinātu tekstu, kas izveidots sarunu rezultātā.

 
  
  

- Ziņojums: Gisela Kallenbach (A6-0276/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Šaujamieroču, to detaļu un sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgai izgatavošanai un tirdzniecībai ir nelabvēlīga ietekme uz visu ES pilsoņu drošību. Turklāt šaujamieroču reģistrēšanai ir vislielākā nozīme cīņā pret organizēto noziedzību.

Svarīgi ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, apkarotu un izskaustu šo nozieguma veidu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju cilvēku savstarpējā vardarbība un pašnāvības pasaulē ierindojas attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā no vadošajiem saslimšanas un priekšlaicīgas nāves gadījumiem 15–44 gadus vecu cilvēku starpā, un lielākā daļa šo gadījumu ir saistīti ar šaujamieroču izmantošanu.

Tādēļ šīs iniciatīvas mērķis ir pieņemt direktīvu par šaujamieroču iegādes un glabāšanas kontroli, un noteikt kopīgus noteikumus, dodot tiesības dalībvalstīm uzraudzīt šaujamieroču iegādi un glabāšanu, kā arī to pārvešanu uz citām dalībvalstīm.

Kaut arī Komisijas priekšlikums, kopumā ņemot, ir pozitīvs, tajā ir iekļauti tikai ANO 2001. gada protokola aspekti. Svarīgi ir arī apsvērt pārmaiņas, kas Komisijas 2000. gada ziņojumā norādītas par nepieciešamām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es baloju par G. Kallenbach kundzes, manas grupas kolēģes, ziņojumu par ieročiem, kurā panākts pelnīts kompromiss.

Likumīgai šaujamieroču izmantošanai ir liela nozīme visā Eiropas Savienībā. Šaujamieroči dod labumu vairākas ekonomikas daļas — gan to ražošanu vai pārdošanu, vai atsevišķās lauku ekonomikas daļās, kur šaušana ir nepieciešamība. Arī daudzi tūkstoši cilvēku piedalās šaušanas aktivitātēs savā brīvajā laikā.

Tomēr ir svarīgi, ka pastāv atbilstoša kontrole, lai novērstu, ka likumīgi šaujamieroči nonāk kriminālajā jomā. Šodienas ziņojumā ir rasts jutīgs līdzsvars, kurš dot tiesības tiem, kuri izmanto šaujamieročus likumīgi, turpināt to darīt, vienlaikus kavējot tos, kuri mēģina apiet likumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (PSE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par G. Kallenbach ziņojuma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (COM(2006)0093 – C6-0081/2006 – 2006/0031(COD)), pieņemšanu. Es piekrītu, ka šaujamieroču, to detaļu un sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgai izgatavošanai un tirdzniecībai ir nelabvēlīga ietekme uz visu ES pilsoņu drošību.

Ziņojumā pareizi ir uzsvērts, ka vieglie ieroči ir vardarbības līdzeklis sabiedrībā, jo tie ir viegli pieejami, lēti, pārnēsājami un viegli lietojami.

Tajā ir uzsvērta arī nepieciešamība iekļaut direktīvas piemērošanas jomā tirdzniecību tiešsaistē un noteikumus tiešsaistes platformām par ieroču tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu un atzinīgi vērtēju Eiropas Kopienu pievienošanos ANO protokolam par šaujamieroču iegādi un glabāšanu. Šis protokols nodrošinās lielāku patērētāju aizsardzību, kā arī stiprinās tirgus uzraudzību, sekmēs ātru ieroču izsekošanu, pateicoties datorizētām datubāzēm, un nelikumīgu ieroču iznīcināšanu, un tādējādi palīdzēs samazināt nelikumīgu šaujamieroču izgatavošanu un tirdzniecību visu dalībvalstu teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Ieroči nav parasti produkti. Tie rada lielas briesmas, it īpaši bērniem un jauniešiem, kurus apdraud ieroču izmantošanas kultūras izplatīšanās interneta vidē. Pēdējā laikā Eiropā ir notikuši vairāki nepatīkami atgadījumi, kuru vaininieki ir jaunieši, kas lieto ieročus. Esmu priecīga, ka mēs esam pārstājuši nolūkoties bezdarbībā, ņemot vērā notikumus Somijā un Antverpenē, Beļģijā.

Es saprotu, ka ieroču aizliegums nozīmētu nelikumīgas tirdzniecības palielināšanos, tādēļ šim jautājumam ir nepieciešama ļoti jutīga politiskā pieeja ANO protokoli šai direktīvai ir devis sākumpunktu. Pirms to ratifikācijas, to saistības ir jāievieš Eiropas tiesībās.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir paredzēts dzīvotspējīgs kompromiss, ierobežojot ieroču nelikumīgu pārdošanu, bet arī ievērotas likumīgas mednieku un citu likumīgo sporta ieroču īpašnieku intereses. Direktīva uzlabos ieroču marķēšanu un arī atzīs, ka katrai dalībvalstij ir savas ieroču izmantošanas tradīcijas un kultūra. Tajā tiks aizliegts jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izmantot ieročus. Jaunieši varēs nodarboties sporta aktivitātēs vienīgi treneru un vecāku uzraudzībā.

Patiecoties Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atbildīgajam darbam, es uzskatu, ka Eiropai būs mūsdienīga likumdošana par ieročiem. Daļēja noteikumu saskaņošana Eiropas Savienībā ne vien samazinās nelikumīgu tirdzniecību, bet arī nodrošinās, ka bīstamie ieroči, kas apdraud nevainīgus cilvēkus, pakāpeniski izzudīs no mūsu ielām.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Šis ziņojums par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli ir jāvērtē atzinīgi. Cīņai pret noziegumiem, kuros izmantoti ieroči, un nelikumīgu ieroču kontrabandu ES ir jābūt prioritātei.

 
  
  

- Ziņojums: Cristian Dumitrescu (A6-0450/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par C. Dumitrescu ziņojumu un esmu priecīga, ka, pateicoties Parlamenta centieniem, mēs esam spējuši pieņemt reāli iespējamus kompromisus visiem iesaistītajiem dalībniekiem. Luksemburgai regulas 5. pants ir ļoti svarīgs.

Šajā pantā ir atjaunota līgumu slēgšanas brīvība, ļaujot divām pusēm – patērētājam un profesionālim – izvēlēties, kuras valsts likumus piemērot savā līgumā, vai nu tās dalībvalsts, kurā dzīvo patērētājs, vai tās, kurā atrodas profesionālis.

Savā priekšlikumā Komisija ir mēģinājusi to pārveidot, sakot, ka būtu jāpiemēro vienīgi patērētāja mītnes valsts noteikumi. Tam būtu postošas sekas mazākajās dalībvalstīs, jo uzņēmumu darbība vienotā tirgū no šīm valstīm būtu spiesta piemērot līdz 27 dažādiem valstu tiesību aktiem, kas varētu it īpaši atturēt MVU no komerciālas darbības veikšanas ārpus savas valsts robežām.

Patērētāji mazākās dalībvalstīs izjustu ievērojamu piegādes samazināšanos, jo birokrātijas palielināšanās, kas rastos šī priekšlikuma rezultātā, varētu pārliecināt operatorus pārtraukt pakalpojumu sniegšanu patērētājiem, kas dzīvo šajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Inger Segelström (PSE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām par šo ziņojumu, jo mēs uzskatām par svarīgu no juridiskās drošības viedokļa un, ņemot vērā gan komercijā, gan tirdzniecībā notikušo attīstību, ka mums ir jābūt mūsdienīgiem kopējiem noteikumiem par tiesību aktu izvēli līgumsaistībās. Tomēr mēs neesam apmierināti ar kompromisiem, kuri tika iekļauti, un tāpēc mēs balsojam pret 2. punktu 77. grozījumā, kas saistīts ar patērētāju līgumiem. Mēs uzskatām, ka Eiropai ir nepieciešama spēcīga patērētāju aizsardzība ar skaidriem noteikumiem gan uzņēmējdarbības operatoriem, gan patērētājiem. Mūsuprāt, kompromiss neatrisina šo jautājumu pietiekami apmierinoši.

Drošs patērētājs, kurš apzinās savas tiesības un pārliecināti veic pārrobežu pirkumus, ir svarīgs Eiropas ekonomikai un labklājībai. Tomēr mēs atbalstām mazo uzņēmumu izteiktās bažas par uzlikto slogu tiem, kas uzsāk e-tirdzniecību Eiropā attiecībā uz dažādu dalībvalstu patērētāju tiesību aktu ekspertīzes iegūšanu. Tas ir svarīgs jautājums, kas vēl jāatrisina.

 
  
  

- Ziņojums: Karin Scheele (A6-0299/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Karin Scheele ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību, jo es uzskatu, ka ziņojumā iekļautās izmaiņas, kuru mērķis ir paplašināt šīs regulas piemērošanas jomu, stiprina Eiropas Parlamenta lomu to īstenošanā, tādējādi sekmējot labāku regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šodien Eiropas Parlaments apstiprināja K. Scheele ziņojumu par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību. Kā jau labi zināms, vēl joprojām ir daudz šaubu par ģenētiski modificētu pārtiku, it īpaši saistībā ar to ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Tādēļ ir jāsaglabā piesardzības princips, ja trūkst zinātniskās noteiktības.

Turklāt dzīvnieku barošana ar ģenētiski modificētu barību nozīmē, ka šie produkti arī nokļūst mūsu barības ķēdē, kaut arī nav zinātnisku garantiju, ka tas ir kaitīgi veselībai.

Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments atbalsta Komisijas nostāju par īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai un izvirza vairākus noteikumus esošajiem tiesību aktiem bez pamatjautājumu atrisināšanas.

Tādēļ mēs nevaram balsot par. Kaut arī šie noteikumi varētu būt pozitīvi, tie neatrisina pamatjautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Mana grupa iesniedza svarīgu grozījumu K. Scheele ziņojumam. Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamentam ir rūpīgi jāizskata jautājumi, kas saistīti ar ĢMO. Es uzskatu, ka ĢMO rada ievērojamus draudus veselībai un videi ES un ka visi lēmumi par šiem jautājumiem prasa cik pilnīgu vien iespējams kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Pēc garām apspriedēm mēs, šī Parlamenta politisko grupu referenti, piekritām kompromisam Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību grozījumam saistībā ar īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Komisijai. Kompromiss tika panākts pēc apspriešanās ar citām iestādēm, tostarp Padomi. Tajā ir pilnībā ņemta vērā jaunā regulatīvā kontroles procedūra.

No vienas puses mēs guvām sekmes, paplašinot Parlamenta pilnvaras salīdzinājumā ar tām, kas bija paredzētas Komisijas projektā. Mēs arī spējām izlabot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas ziņojuma projektu un padarīt to par praktisku un reāli īstenojamu priekšlikumu. Visi grozījumi, kuru iecere bija nepareizi izmantot jauno komitoloģijas procedūru, lai aizmuguriski grozītu svarīgus esošo ĢMO tiesību aktu elementus, tika noraidīti.

Fakts ir tāds, ka mēs nevaram atļauties pagriezt muguru „zaļo” gēnu inženierijai. Gluži otrādi, ĢMO ir nepieciešami mūsu nākotnei. Ņemot vērā debates par klimata pārmaiņām, pat ideoloģiski uzlādētajiem zaļajiem politiķiem ir jākļūst pilnībā skaidrs, ka mums ir jāizmanto bioloģiskās inženierijas metodes, lai uzlabotu atjaunojamās izejvielas, ko izmanto biomasas un enerģijas ražošanā. Mums vienkārši nav pietiekami daudz aramzemes, lai izaudzētu pietiekamu daudzumu konvencionālo enerģētisko kultūru. Turklāt mums ir jānodrošina, ka pārtikas un enerģētiskajām kultūrām nebūtu jākonkurē, lai iegūtu vietu. Atļauti ĢMO ir droši, un ar ideoloģiju vien paēdis nebūsi!

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0412/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Mēs sakām „nē” subsīdiju palielināšanai politiskajām partijām ES līmenī. Demokrātijas būtība ir tāda, ka politiskās partijas tiek veidotas „augšupēji” viedokļu veidošanās procesā, kam seko politisko programmu formulēšana un darba uzsākšana partijās, kuras darbojas, lai gūtu atbalstu vispārējās vēlēšanās. Ideja par to, ka būtu jāatļauj politiskiem un tehnokrātiskiem veidojumiem izveidot ES partijas „lejupēji”, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, ir pretrunā ar demokrātiju. Rezultātā būs partijas, kas ir neatkarīgas no saviem locekļiem, bet ir atkarīgas no politiskās elites.

Tā kā šobrīd ir ļoti nepareizi novirzīt subsīdijas ES partijām, piešķirot tām finansējumu, lai izveidotu politiskos fondus Eiropas līmenī. ES partijas jau tagad nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā 10 miljonus eiro ES 2007. gada budžetā, un izskatās, ka politiskie fondi varētu iegūt tikpat finanšu pabalstos. Tas nozīmē, ka nākotnē ES nodokļu maksātājiem būs jāmaksā apmēram 190 miljoni zviedru kronu ES partijām un organizācijām, kas ar tām saistītas. Šis finansējums tiek piešķirts ES partijām, kuras Briselē veic patiesu papīra intervenci, partijām, kuras nekad nav prasījušas, ko domā cilvēki, nedz kā pilsoņi, nedz nodokļu maksātāji.

Tas ir arī morāli apšaubāms, ka politiķi šajā Parlamentā tik ticami piesavinās nodokļu maksātāju naudu savām organizācijām laikā, kad valsts tēriņi dalībvalstīs tiek samazināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kamēr notiek mēģinājumi uztiept līguma priekšlikuma būtību, kas jau reiz tika noraidīts un ko dēvē dažādos veidos „konstitucionālais”, „mazais”, „vienkāršotais” un „reformu”, ES pārvalstiskās iestādes turpina sekmēt t. s. „Eiropas sabiedriskā viedokļa” mākslīgu izveidi.

Turklāt, jāatgādina, šī apņemšanās kļuva par kaut ko līdzīgu krusta karam pēc tam, kad Francija un Nīderlande noraidīja „Eiropas Konstitūciju”, un tiek likti lietā visi iespējamie līdzekļi, tostarp „Eiropas politiskās partijas” un šobrīd viņu politiskais tautas apakšslānis, lai veicinātu „eiropiešu sirdsapziņas izveidošanos”.

Kā jau Portugāles prezidentūra teica, „visu pilsoņu iesaistīšanās šajā fascinējošajā Eiropas būvēšanas procesā” ir „patiesā būtība”, „patiesā lieta”, „patiesais jautājums”. Tādēļ mums ir jāvaicā, kādēļ, neskatoties uz tik lielu entuziasmu, notiek izvairīšanās no referendumu rīkošanas par Eiropas līgumu?

Tomēr tas nav tas, ko valdošie spēki ES vēlas. Tas, ko viņi šobrīd vēlas, cita starpā, ir Kopienas budžeta finansējums, lai finansētu Eiropas Parlamenta politisko partiju vēlēšanas kampaņas, kas varētu radīt skaidru iejaukšanos katras valsts iekšējās politiskajās lietās un demokrātiskajā darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard un Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Valstīs, kur kopā dzīvo dažādi cilvēki, ir pierasts, ka nav tādu partiju, kuras mērķauditorija būtu visi valsts iedzīvotāji. Bijušajā Austroungārijā bija daudzveidīgas sociāldemokrātiskas, katoliskas un liberālas partijas, katra no tām pārstāvēja dažādu sabiedrības grupu un katra no tām nodarbojās ar savas grupas interesēm un valodu. Gadu desmitiem arī Beļģijā vairs nav nacionālas partijas, vienīgi flāmu un valoņu partijas. Vai ES nevarētu būt „eiropiešu” partijas?

Mūsu sociālistu partija Nīderlandē partijas uzskata par sabiedriskām organizācijām, tautas kustībām, kas darbojas kopā, lai īstenotu savu redzējumu par to, kā sabiedrībai jādarbojas, un sekmētu to cilvēku intereses, kas uzticas attiecīgajai partijai. Partijas nav daļa no valsts mašinērijas un tām nevajadzētu tikt izveidotām, izmantojot no nodokļiem gūto peļņu. Šī iemesla dēļ mēs balsojām pret agrākajiem lēmumiem par Eiropas partiju finansēšanu un esam arī pret līmeņa paaugstināšanu līdz 85 %. Mēs arī uzskatām, ka nav reāli veicināt Eiropas, nevis valstu kampaņas turpmākajās Eiropas vēlēšanās. Divdesmit septiņas valstu vēlēšanas notiek ļoti atšķirīgās situācijās. Tajās tiek izveidots parlaments, kurā piedalās cilvēki no dažādām valstīm, kuri izveidojuši līdzīgi domājošo grupas. Mēs visi atbalstām līdzīgi domājošu cilvēku starptautisku sadarbību, bet tam nav vajadzīgs ES finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Politiskās partijas Eiropas līmenī ir atšķirīgas un dažkārt ar konfliktējošām politiskajām nostājām par Eiropas politikām dažādās jomās. Jebkurai Eiropas politiskajai organizācijai, kura ir saistīta ar politiskajām partijām, tādēļ ir jābūt neatkarīgai, lai tā varētu sekmēt savu politisko nostāju, ko tā uzskata par piemērotāko.

Eiropas politiskajām organizācijām saskaņā ar šo regulu tiks dots uzdevums veicināt oficiālo Eiropas politiku, kas bieži vien ir pretrunā ar politisko partiju paustajām nostājām. Tas rada tiešu iejaukšanos Eiropas politisko partiju un valstu politisko partiju, no kurām tās ir veidotas, politiskajā darbībā. Tam būtu arī netieša ietekme uz politiskajiem un vēlēšanu procesiem dalībvalstīs, jo ar plānotu finansējumu veidotos „izredzētās” un „neizredzētās” politiskās partijas, radot attiecīgas atskaņu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Tādēļ jebkuram regulējumam ir jāveicina viedokļu brīvība un pārredzamība, bez jebkādas sasvstarpējās atkarīgas, kas varētu būt šķērslis Eiropas un valstu politisko partiju nostājām un darbībai.

 
  
  

- Ziņojums: Robert Sturdy (A6-0342/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tajā ir mēģināts nodrošināt, lai pesticīdu atlieku līmenis pārtikā un dzīvnieku barībā būtu minimāls. Tas ir svarīgs jautājums dzīvnieku un cilvēku veselībai.

 
  
  

- vienošanās par Eiropas humānās palīdzības sniegšanu (balsojums) (B6-0484/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kā mēs jau iepriekš norādījām, mēs nevaram atbalstīt šo „vienošanos” par ES principiem, mērķiem un stratēģijām humānās palīdzības sniegšanā trešām valstīm, kas prasa mums veicināt t. s. „humānās” palīdzības operācijas kā „tiesības” vai patiesi kā „pienākumu”, un izmantot „piespiedu līdzekļus, tostarp militāru iejaukšanos” tikai „ārkārtas gadījumos”, apstrīdot starptautisko tiesību pamatprincipus.

Diemžēl šādas politikas sekas ir ļoti redzamas (neskatoties uz noklusēšanu un neievērošanu). Politika slēpj nepieļaujamus mērķus un intereses zem „labo nodomu” apmetņa, it kā ar ASV un tās sabiedroto pastāvīgo Irānas apsūdzēšanu par militāro agresiju un okupāciju nebūtu gana, ar simtiem tūkstošiem mirušo rezultātā, un valsts bagātīgo dabas resursu izlaupīšanu.

„Humānās palīdzības operācijas” ir instruments, ko vadošie spēki izmanto, lai attaisnotu savu iejaukšanos situācijās, ko tie tik bieži ir uzkurinājuši un saasinājuši ar gadiem ilgu iejaukšanos, cenšoties īstenot savas stratēģiskās intereses un atbalstot starptautisko spēku negodīgās darbības.

Nopietnu problēmu risināšana, ietekmējot iedzīvotāju miljonus, nepieciešams ievērot valstu suverenitāti, starptautisku konfliktu risināšanu miera ceļā un ekonomiski nabadzīgāko valstu steidzamo vajadzību apmierināšanu.

 
  
  

- Situācija Gruzijā (RC-B6-0481/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūciju ar cerību, ka tai būs konkrēta ietekme uz situāciju Gruzijā un tās lēmumu stingri turpināt demokrātisko reformu, kā arī uz procesu nostiprināt ES darbības šajā reģionā un kopumā tās Austrumu kaimiņvalstīs.

Kā referente par sadarbību ar Melnās jūras reģionu, vēlos atkārtot par to, ka šajā reģionā ir svarīgi izveidot politisko stabilitāti un patiesas demokrātiju. Manā ziņojuma projektā starp citām svarīgām prioritātēm ir norādītas reģionālās sadarbības jomas, un situācija Gruzijā ir apstiprinājums, ka ir kategoriski nepieciešams sekmēt un nostiprināt sadarbību šajā jomā. Šim nolūkam, manuprāt, svarīgi ir trīs elementi: konsolidēt demokrātiskās reformas Gruzijā, lai izveidotu labas kaimiņattiecības reģionā, un konstruktīva Krievijas iesaistīšanās šajā procesā un, visbeidzot, ES pilnīgāka un daudz aktīvāka iesaistīšanās patiesā Gruzijas un kopumā visā Melnās jūras reģiona stabilizācijā un demokratizācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tikai dažas piebildes par Eiropas Parlamenta rezolūciju par situāciju Gruzijā.

Pirmkārt, kaut arī tajā norādīta politiskās situācijas un represiju pasliktināšanās Gruzijā, šī ir vēl viena ES intervences izpausme, kas eifēmistiski raksturota kā atbalsts „nepieciešamajām politiskajām un ekonomiskajām reformām” un „Eiropas un Atlantijas vērtībām”.

Otrkārt, tā rezultātā tajā ir atzīts „pašreizējā Gruzijas prezidenta un valdības panāktais politiskais, demokrātiskais un ekonomiskais progress”, kaut arī no rezolūcijas satura izriet pilnīgi pretējais un nav minēts represiju vilnis, kuram jau ilgu laiku ir pakļautas valsts progresīvās aprindas.

Treškārt, rezolūcijā ir ignorēts fakts, ka tā ir sociālās un ekonomiskās situācijas un vairuma iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanās Gruzijā, samazinoties ienākumiem un nodarbinātībai, kas ir pamatā pašreizējai sociālajai neapmierinātībai un ir pastiprinājušas iekšējās atšķirības, kuras pie varas esošie mēģina izmantot un manipulēt, kā tas tika darīts arī nesenā pagātnē.

Visbeidzot, atbildot uz šiem svarīgajiem notikumiem, EP „mudina” prezidentu M. Saakasshvili un Gruzijas iestādes, kad tas ir „nosodījis” citus daudz mazāk.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0445/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE), rakstiski. − (PT) Pamattiesību harta, ko apstiprināja Nicā 2000. gadā, ir kopējo Eiropas vērtību, ar kurām visi pilsoņi var identificēties, uzskaitījums.

Šīs vērtības ir radušās no dažādo ES valstu bagātā kultūras mantojuma, konstitucionālajām tradīcijām un likumiem, un raksturo Eiropas Savienību ne tikai kā ekonomisku vienību, bet arī kā kopienu ar kopējām vērtībām.

Eiropas Parlaments sistemātiski ir prasījis, lai hartai tiktu piešķirts primāro tiesību statuss, nosakot to par Kopienu Tiesas un valstu tiesu centrālo atsauces punktu un padarot to juridiski saistošu.

Tādēļ esmu ļoti apmierināts beidzot redzēt, ka tas ir apstiprināts, un ar labpatiku norādu, ka Reformu līguma projektā ir paturēta Līguma par konstitūciju Eiropai II daļas būtība.

Es nožēloju, ka harta ir iekļauta kā pielikums, nevis integrēta Līguma struktūrā, kas tās nozīmībai pienāktos. Es nožēloju arī to, ka Apvienotā Karaliste un Polija ir izmantojušas savas tiesības neuzņemties saistības pret pamattiesībām, kaut arī nesenie Polijas jaunās valdības izteikumi, šķiet, norāda citādu attieksmi, kas daudz vairāk atbilst kopējai virzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ir skaidrs, ka šis ziņojums par Pamattiesību hartu, tiek izmantots kā aizsegs, lai atdzīvinātu Eiropas Konstitūcijas būtību un apietu Francijas un Nīderlandes iedzīvotāju, kuri to noraidīja, suverēno gribu, lai izvairītos no referendumu rīkošanas par t. s. Reformu līgumu. Tas nav pieņemami, un tādēļ mēs balsojam pret to.

Zināmā mērā liekulīgi ir runāt par pamattiesību aizstāvību, vienlaikus mēģinot noslēpt šī līguma saturu no sabiedrības, izvairoties no atklātām debatēm, lai izskaidrotu jautājumus un neļautu cilvēkiem paust savu viedokli valstu referendumos.

Tomēr mums vēlreiz ir jāpiemin, ka Harta ir vājāks instruments par Portugāles Republikas konstitūciju, Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Padomes konvenciju par cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību, kas ir atzītas starptautiski, daudz sarežģītākas un atzītas par likumīgām.

Visbeidzot mēs nedrīkstam aizmirst, ka Hartas svarīgākais nolūks ir sekmēt neoliberāļu, federālistu un militāristu lēcienus, tiecoties pēc t. s. Reformu līguma mērķa.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (PSE), rakstiski. (FR) Fakts, ka Eiropas Savienība vēlreiz gatavojas apstiprināt Pamattiesību hartu parāda vien to, cik ļoti Eiropas pilsoņi tiek maldināti. Sākotnējā harta tika grozīta, it īpaši attiecībā uz tās juridisko ietekmi, lai pārliecinātos, ka Apvienotā Karalistē varētu parakstīt Konstitucionālo līgumu Romā. Tā bija britu kompromisa uzvara.

Tomēr nākamā Lisabonas līguma 7. protokols, kas nodrošina izvēles iespējas Apvienotajai un Karalistei, paredz, „lai novērstu šaubas”, ka „harta nepaplašina Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci” pieņemt lēmumus par šo valstu tiesību aktiem vai regulām, pamatojoties uz hartu, kā arī „nerada piekritīgas tiesības, kas piemērojamas Polijai vai Apvienotajai Karalistei”. Tas nozīmē, ka hartā izklāstītās tiesības nebūs Kopienas tiesības. Es nevēlos nekādu saistību ar šādu krāpšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Visām ES iestādēm jau tagad ir jāievēro starptautiskās tiesības, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību. To skaidri parāda Kopienu Tiesas spriedums Recke lietā. Neatkarīgi no tā visas ES dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Šī konvencija ir saistoša visām dalībvalstīm un labi pilda savas funkcijas.

No otras puses, jauns teksts radītu juridiskās nedrošības risku tajā ziņā, ka Eiropas Kopienu tiesa Luksemburgā varētu pieņemt spriedumus, kas ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem Strasbūrā, kas jau šobrīd darbojas apmierinošā līmenī.

Mēs neatbalstām ideju par juridiski saistoša spēka piešķiršanu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas versijai, kas pievienota šim ziņojumam.

Mūsuprāt, nepareizi ir svinīgi piešķirt priekšsēdētājam mandātu proklamēt Hartu pirms Līguma parakstīšanas un mēs esam pret to, lai tā tiktu publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pirms ratifikācijas process nav beidzies pozitīvi, ja tam tā jābeidzas.

Tā vietā mēs aicinām dalībvalstis uzsākt sarunas, lai ES varētu pievienoties Eiropas Konvencijai par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, lai arī ES iestādēm šie kopējie cilvēktiesību noteikumi būtu saistoši.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Izskatās, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis (?) „Pamattiesību hartu” (CFR) otro reizi, septiņus gadus pēc pirmās reizes.

Jānorāda, ka CFR tika sagatavota pēc t. s. „konvencijas”, ko izveidoja mērķim, par kuru tika panākta vienprātība, pamatojoties uz zemāko kopsaucēju pēc to spēku spiediena, kas aizstāvēja visreakcionārāko nostāju, proti, Tony Blair vadītās britu leiboristu valdība.

Šīs procedūras rezultāts ir CFR, kas ir daudz vājāka sociālo tiesību ziņā nekā, piemēram, Portugāles Republikas konstitūcija vai Eiropas Sociālā harta, kuru Portugāle ir ratificējusi.

Piemēram, tiesību strādāt aizsardzība, kas skaidri un izvērsti ir iekļauta Portugāles Republikas konstitūcijā (58. pantā) un Eiropas Sociālajā hartā (1. pantā), ir „pielāgota” un „modernizēta” CFR un kļuvusi par „tiesībām iesaistīties nodarbinātībā”.

Ir arī citi piemēri, ko var atrast „paskaidrojumos, kurus sagatavoja Konvencijas prezidija vadībā un kurus atjaunināja Eiropas Konventa prezidija, kas sagatavoja „Eiropas konstitūciju” vadībā”. Šie „paskaidrojumi” ir svarīgi CFR satura interpretēšanai, bet gandrīz nekad nav tai pievienoti. Es nevaru saprast, kāpēc tā?

 
  
MPphoto
 
 

  Jules Maaten (ALDE), rakstiski. (NL) „Eiropas tautas, veidojot arvien ciešāku savstarpēju sadarbību, ir nolēmušas veidot mierpilnu nākotni, kuras pamatā ir kopējas vērtības.” Tāds ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kuru ES līderi parakstīja Nicā, 2000. gada 7. decembrī. preambulas pirmais teikums.

Un šajā teikumā ir iekļauta svarīga patiesība. Mūsu savienībā mums ir kopējas vērtības un standarti, kas tagad ir ietverti Hartā kā tiesības: brīvības, līdztiesība, cilvēka cieņa, solidaritāte, pilsoņu tiesības un taisnīgums.

Manuprāt, būtu labāk, ja ES būtu parakstījusi vien Eiropas Padomes Eiropas konvenciju par cilvēktiesībām. Taču galu galā tas ir nepieņemams risinājums. Tā ir nepārprotama cilvēktiesību atzīšana ES.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es vērtēju atzinīgi J. Leinen ziņojumu par Pamattiesību hartu un balsoju par to. Tomēr atturējos balsot par grozījumu, kurā Polija mudināta veltīt visas pūles, lai piemērotu Pamattiesību hartu pilnībā – kā deputāts no Apvienotās Karalistes, es domāju, ka tas varētu būt nedaudz liekulīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro (PPE-DE), rakstiski. (PT) Es atturējos no balsoja par šo priekšlikumu, jo Portugāles konstitūcija nodrošina labāku pamattiesību aizsardzību un tāpēc, ka dažu paustais viedoklis, ka Kopienas tiesības ir primārākas par dalībvalstu tiesībām, varētu novest pie ļoti diskreditējošiem juridiskajiem strīdiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marek Siwiec (PSE), rakstiski. − Šodien es balsoju par atkārtotu hartas pieņemšanu tās jaunajā versijā, lai tā kļūtu par saistošu Eiropas iestādēm. Mana Sociālistu partija Polijā un Eiropā spēcīgi atbalsta hartas pieņemšanu, un to daru arī es. Harta ir svarīgs instruments mūsu Savienībā, dodot tiesības visiem Eiropas Savienības pilsoņiem – individuālās tiesības, kā arī ar pilsonību saistītas tiesības. Ar šo hartu mēs aizpildām milzu plaisu. Izvēles tiesības nav īsti izvēles tiesības, jo harta arī turpmāk ir saistoša iestādēm un Kopienas tiesībās, pat, ja atsevišķas valstis vēl joprojām vēlas, lai tai nebūtu ietekme uz valsts tiesību aktiem. Tiesa nodrošinās, lai harta tiktu piemērota pareizi. Pārskatītās Hartas proklamēšana un atsauce uz to jaunajā Līgumā stiprinās Eiropas Savienību kā kopējo vērtību un tiesību kopēju telpu. Tādēļ es ceru, ka harta tiks piemērota visās 27 dalībvalstīs bez izņēmuma, tostarp arī manā valstī — Polijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andrzej Jan Szejna (PSE), rakstiski. (PL) Es balsoju par J. Leinen ziņojuma pieņemšanu par Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas apstiprināšanu.

Manuprāt, Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir jāpieņem bez ierunām, un tas jādara arī manai valstij — Polijai.

Attiecībā uz jaunā reformu līgumu pieņemšanu, harta būs saistošs juridisks dokuments, kas skaitīsies līdzvērtīgs līgumiem. Tas mūsu pilsoņiem ir svarīgi, un tas ir arī stimuls kontrolēt ES iestāžu darbību jomās, kurās dalībvalstis ir tām piešķīrušas tiesības darboties. Visi pilsoņi būs tiesīgi atsaukties uz hartu tieši un izmantot savas tiesības tiesās visā Eiropas Savienībā, pamatojoties uz ES tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Konrad Szymański (UEN), rakstiski. (PL) Pamattiesību harta sarežģī pamattiesību aizsardzības sistēmu Eiropā. Tā šo sistēmu padara daudz mazāk saprotamu pilsoņiem, un daudziem eiropiešiem ir šaubas par to. Tāpēc divas dalībvalstis ir nolēmušas par protokoliem, kas tās pasargā no jebkādām neparedzētām Hartas sekām. Un tādēļ es balsoju pret J. Leinen ziņojumu.

 
  
  

- Report: Ole Christensen (A6-0446/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Ole Christensen, Göran Färm, Anna Hedh, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose, Inger Segelström un Britta Thomsen (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, zviedru un dāņu sociāldemokrāti izvēlamies balsot par šī ziņojuma 41. grozījumu. Darba tirgū ir problēmas nedrošo darba līgumu un algu, no kurām nav iespējams izdzīvot, dēļ. Tās ir jāatrisina. Dažās valstīs to dara, likumīgi piemērojot minimālo algu. Citās valstīs šādi jautājumi ir atrisināti, veicot sarunas sociālo partneru starpā. Ziemeļvalstīs mēs esam izvēlējušies šo otru modeli. Mēs, zviedru un dāņu sociāldemokrāti, uzskatām, ka mums ir jāturpina brīvi izmantot mūsu koplīgumu modelis, lai nodrošinātu darba ņēmējiem atbilstošu atalgojumu.

Tā kā iesniegtajā grozījumā ir prasīts šo jautājumu risināt dalībvalstu sistēmā, mēs uzskatām, ka tas ir savienojams ar koplīguma modeli, kuru mēs vēlamies piemērot.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bushill-Matthews (PPE-DE), rakstiski. − PPE-DE grupa stingri atbalsta elastīguma un sociālās drošības principu, un palīdzību darba ņēmējiem, kā arī darba devējiem pielāgoties globalizācijas izaicinājumiem. Mēs esam strādājuši cieši kopā ar citām politiskajām grupām, kā arī ar PSE referentu, lai sagatavotu ziņojumu, kas būtu pozitīvs, kā arī labi līdzsvarots, un esam panākuši būtisku vienošanos visos svarīgākajos punktos.

Tomēr mēs esam arī izskaidrojuši, ka mēs nevaram atbalstīt galīgo ziņojumu, ja tiek iekļauti divi pēdējie grozījumi. Mēs nevaram pieņemt pēdējā brīža grozījumu (41), ko iesniedza GUE/NGL grupa, par darba stundu piespiedu saīsināšanu, kas varētu ierobežot individuālu izvēli, kā arī atlīdzību; mēs nevaram pieņemt arī 45. grozījumu par visā ES noteiktu minimālo atalgojumu, jo Līgums nosaka, ka tas ir ES dalībvalstu, nevis ES kompetencē, un tam nav vietas šajā ziņojumā.

Mēs turpināsim strādāt ciešā sadarbībā ar visām politiskajām grupām, kuru mērķis ir sniegt konstruktīvas idejas, lai palīdzētu darba ņēmējiem tikt galā ar pārmaiņām. Taču mēs neņemsim vērā jebkuru grupu, kura grib ārišķīgi izrādīties vēlēšanu dēļ, nevis dot priekšroku sabiedrības patiesajām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret, jo Eiropas Parlamentam nav pieņemams atbalstīt Eiropas Komisijas pamatmērķus par elastīgumu un sociālo drošību. Pieņemot, ka darba ņēmēji un darba devēji ir ieinteresēti elastīgumā un sociālajā drošībā, teksts apstiprina Eiropas Komisijas paziņojuma būtību, kurā mēģināts atcelt noteikumus darba tirgum, liberalizēt tiesības par darba ņēmēju atbrīvošanu bez pamata, mazina koplīgumu nozīmību un vājina arodbiedrības un darba ņēmēju cīņu, kaut gan šajā tekstā ir pausta zināma kritika par šo paziņojumu.

Tekstā ir atkārtotas atsauces uz nepieciešamību pēc „elastīgākiem darba tirgiem”, „pielāgojamām līgumsaistībām” un „pielāgojama darbaspēka”. Tas nerada šaubas par šī ziņojuma patieso nodomu, kas ir vienošanās rezultāts starp divām galvenajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā, PPE un PSE, kurā ir Portugāļu deputāti PS, PSD un CDS/PP.

Mēs paužam nožēlu, ka priekšlikums, ko mēs iesniedzām, tika noraidīts, tostarp mūsu opozīcija elastīguma un sociālās drošības principa iekļaušanai Lisabonas stratēģijā, Nodarbinātības pamatnostādņu 2008.–2010. gadam un valstu reformu plānu pārskatīšana, kā arī Kopienas finansējuma izlietošana finanšu uzbrukumiem darba ņēmēju tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Dalībvalstu nodarbinātības politika ir jānosaka pašām dalībvalstīm, veicot plašas un demokrātijā balstītas debates, pamatojoties uz pētījumiem un katras valsts pieredzi. Dažādu ES valstu nodarbinātības politikām ir jāpilnveido institucionālās konkurences procesā.

Šobrīd mēs, par laimi, varam apspriest Dānijas elastīguma un sociālās drošības modeli, jo ES neieviesa kopējo darba tirgus politiku pirms kādiem 25 gadiem. Ja tā būtu noticis, dažas kontinentālās valstis, Vācijas vadībā būtu ieviesušas ES tiesību aktus, kas radību postošu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi Eiropā un ko būtu gandrīz neiespējami izmainīt. Jaunās dalībvalstis būtu spiestas pieņemt jauno politiku kā daļu no acquis communautaire, un tādējādi būtu spiestas būt par jaunām dalībvalstīm nepamatotos apstākļos.

Pateicoties tam, ka nav kopējās politikas šajā jomā, mēs varam elastīgumu un sociālo drošību, Ziemeļu modeli, anglosakšu modeli un kontinentālo modeli nostādīt vienu pret otru un salīdzināt tos. Pateicoties šai iestāžu konkurencei rast labus risinājumus, reālajā pasaulē pastāv risinājumi, kurus mēs varam salīdzināt.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem argumentiem, mēs galīgajā balsojumā balsojām pret priekšlikumu un pret visiem iesniegtajiem grozījumiem, kuros iekļauts tas, kāda veida nodarbinātības politikai būtu jābūt katrā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. – (FR) Jaunu vārdu radīšana ir viens no simptomiem, ka ir nelabojama problēma: talanta vai zināšanu trūkums, neskatoties uz esošā vārdu krājuma pārpilnību. Tā ir arī virzība uz vienotu valodu, ko lieto elite, kurai nav dzimtās zemes, nav ticības un nav likumu, un tās propagandas aparāti.

„Elastīgums un sociālā drošība”, kura ir iecerēta kā labklājības iegūšanas metode visā Eiropā ar proporcionāli apvienojot „elastīgumu” ekonomiskajā jomā un „drošību” sociālajā jomā, ir jauns Eiropas entuziastu un globalizācijas atbalstītāju āķis.

Eiropas Komisijai tas pamatā vien ir saistīts ar atslābinošām darba tiesībām, lai apkarotu bezdarbu. Tomēr patiesībā šī liberālā jēdziena galvenais nolūks ir padarīt vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību, lai varētu atbrīvot no darba ņēmējus, lai noalgotu lētāku darba spēku. Tas piesaistīs vēl vairāk imigrantu no valstīm, kas neatrodas Eiropā, bet arī radīs sociālus draudus, izraisot domino efektu, radot sliktāku drošību slikti apmaksātiem darbiem un apdraudot arī labāk apmaksātos.

Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, lai grozītu šo tekstu, mēģināja atvieglot ietekmi uz nodarbinātību, bet ar to nepietika, lai savaldītu Eiropas entuziastu galēji liberālo apetīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par O. Christensen ziņojumu, jo tajā ir pieņemta atbilstoša un plaši atbalstīta pieeja, kā apvienot elastīgumu un sociālo drošību. Tajā ir ļoti skaidri parādīts, ka elastīgs darba tirgus var darboties paralēli darba drošībai.

Termins „elastīgums un sociālā drošība” bieži vien tiek demonizēts, bet šajā ziņojumā mēs esam spējuši pārvarēt šī termina negatīvās konotācijas, lai tas varētu kļūt par Eiropas nodarbinātības politikas pamatprincipu. Darbavietu radīšana ir ļoti svarīgs jautājums bezdarba apkarošanā Eiropā, kas vēl joprojām ir pārāk augsts, neskatoties uz pēdējos gados sasniegto progresu. Elastīgums un sociālā drošība dod mums reālas izredzes sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus.

Lai mēs to izdarītu, mums ir jāatrod veids, kā sekmēt piekļuvi nodarbinātībai un kā apmācīt prasmīgu, elastīgu, mobilu un motivētu darbaspēku.

Darbs ir labākā aizsardzība pret visa veida sociālās izstumšanu. Eiropai ir jāmudina dalībvalstis atvieglot piekļuvi nodarbinātībai tiem, kuri cenšas iekļūt vai atkārtoti iekļūt darba tirgū.

Visi darba tiesību akti un darba apstākļi ir dalībvalstu kompetences jautājums, un es atbalstu grozījumus, kuri stiprina subsidiaritātes principu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es ļoti atzinīgi vērtēju atbalstu Komisijas dokumentam par elastīgumu un sociālo drošību. Ar šo ziņojumu Parlaments skaidri parāda, ka elastīgums un sociālā drošība var uzlabot darba drošību un sekmēt nodarbinātības drošību. Nevienam darba ņēmējam nedrīkst liegt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, mūža izglītību un sociālā nodrošinājuma pabalsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Claude Martinez (NI), rakstiski. (FR) „Elastīgums un sociālā drošība” ir dūmu aizsegs, kas maskē darba un darba ņēmēju padarīšanu par patēriņa precēm.

Šis dūmu aizsegs, šķiet, nāk no Dānijas. Pēc Zviedrijas modeļa 1960. gados, Dienvidslāvu pašpārvaldes modeļa 1970. gados, mūžīgā Mao modeļa, bijušā Padomu Savienības modeļa, blēristu un pat zapatistu modeļa tagad mums ir Dānijas modelis. Tā ir „Anedrsena mānija”, Margaret Thatcher nomaskējās par mazo nāriņu, lai mēs domātu, ka, ja mēs dodam „izmantojamajiem darba ņēmējiem” nelielas atlaides, nelielu apmācību un ātru integrēšanos no jauna, mēs viņus padarām daudz drošākus.

Dānijā notiek daudz vairāk streiku, nekā Francijā, bet tas nekas. Elastīgums un sociālā drošība ir izveidojusi elastīgā darba tirgus un laimīgo strādnieku paradīzi (tomēr izbrīnu rada tas, kādēļ viņi vēl joprojām streiko...).

Kas šajā visā ir patiesība? Patiesība ir tā, ka mēs mēģinām radīt „Mindongs” Eiropā, līdzīgi kā ķīniešu „pa pusei laukstrādniekus, pa pusei strādniekus”, kas strādā pēc vissliktākajos iespējamajos apstākļos.

Kopumā ideja ir samazināt Sociālās drošības kodeksa un Darba kodeksa piedāvāto aizsardzības līmeni.

„Elastīgums un sociālā drošība” ir farizejisms, kas piemērots darba tirgum. Ekonomiskais rezultāts, samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nav pārtraukušas nelīdzsvarotību Āzijas un Eiropas ražošanas izmaksās, būs iluzors.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún un Mary Lou McDonald (GUE/NGL), rakstiski. − Mēs atzinīgi vērtējam to, ka šis ziņojums savā ziņā mēģina sabalansēt Komisijas paziņojumu par labu darba ņēmēju tiesību aizsardzībai. Kaut arī mēs atzinīgi vērtējam to, ka tiek atzīts, ka ir nepieciešams izveidot kvalitatīvas darbavietas, rast resursus mūža izglītībai, pastāvīgi palielināt darba prasmes un apmācīt darba ņēmējus, kā arī izveidot īpašas stratēģijas, iekļaujot jaunos darba ņēmējus un sievietes, mēs paužam nožēlu, ka saistības ir neskaidras un ka šajās jomās trūkst konkrētu mērķu.

Dinamiskā un elastīgā ekonomikā ir jāievēro tiesības un darba ņēmēju vajadzības, kā arī uzņēmēju intereses. Mēs noraidām piedāvāto vienpusēju elastīguma pieeju.

Mēs neatbalstām šo ziņojumu tādēļ, ka, ņemot vērā notiekošo pāriešanu uz nepilnu slodzi un netipisko darba ņēmēju ļaunprātīgu izmantošanu, ES un dalībvalstis nav rīkojušās, it īpaši attiecībā uz aģentūru pagaidu darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dimitrios Papadimoulis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret O. Christensen ziņojumu par elastīgumu un sociālo drošību, jo darba attiecību elastīguma vārdā tas vājina pastāvīgo darba ņēmēju aizsardzību un nodarbinātības drošību. Neskatoties uz Eiropas kreiso partiju grupas centieniem un priekšlikumiem, Eiropas Parlaments ar Eiropas labējo/sociālistu kompromisu, ko tas apstiprināja, ar atsevišķām individuālām izmaiņām ir pieņēmis Komisijas neoliberāļu priekšlikuma pamata filozofiju. Konkurētspējas un uzņēmumu peļņas vārdā arodbiedrību sasniegumi šobrīd tiek uzskatīti par „neelastīgumu” un „slogu”. Atteikt kļūs vienkāršāk un neradīs nekādas izmaksas uzņēmumiem, un nenodarbināto jauniešu aizsardzības izmaksas tiks pilnībā novirzītas uz kopienu. Uzņēmumu atbildība pret darba ņēmējiem ir aizstāta ar sabiedrības atbildību pret bezdarbniekiem. Šajā jaunajā modelī koplīgumi un arodbiedrību loma ir ļoti vājināta. Eiropas kreisie sadarbībā ar arodbiedrībām, iesniedzot priekšlikumus Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un plenārsēdē, prasa, lai visu darba ņēmēju aizsardzību, neatkarīgi no līguma veida, saskaņā ar kuru tie ir nodarbināti. Tajā ir saglabāts, ka tiesības veikt kolektīvas protesta akcijas ir svarīga darba tiesību daļa. Mēs aicinām dalībvalstis sekmēt pastāvīgu nodarbinātību un nodrošināt un uzlabot darba ņēmēju tiesības kopā augstu sociālās aizsardzības līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Pierre Pribetich (PSE), rakstiski. (FR) Diemžēl ļoti svarīgu grozījumu Ole Christensen ziņojumam par kopējiem elastīguma un sociālās drošības principiem noraidīja Eiropas Parlamenta vairākums, un tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

41. grozījumā par Eiropas atalgojuma politikas veicināšanu tika ierosināts par minimālo algu noteikt vismaz 50 % no valsts vidējās algas, un man šķita tas ļoti svarīgi, lai apkarotu zemu algu, kas bieži vien noved pie nabadzības.

Minimālās algas saskaņošana Eiropas līmenī varētu radīt svarīgu progresu Eiropas darba ņēmēju nodarbinātības apstākļos. Es paužu dziļu nožēlu, ka šis balsojums diemžēl vēlreiz aizkavēja sociālo Eiropu no progresa virzībā uz lielāku taisnīgumu un kohēziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE), rakstiski. − Strādnieku kustībai visā Eiropā ļoti svarīgi ir noteikt lielu daudzumu pamattiesību, kuras nepieciešamības gadījumā var aizstāvēt ar juridiskiem līdzekļiem.

Ņemot vērā spiedienu uz miljonu cilvēku nodarbinātību mūsdienīgā liberalizētā ekonomikā un iekšējā tirgus darbības sekas, būtiski ir radīt atbilstošu un efektīvu līdzsvaru. Es atbalstīju atsevišķus elementus šajā ziņojumā, kuros tika risinātas šīs bažas to iemeslu dēļ, kurus es tikko minēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer un Gabriele Stauner (PPE-DE), rakstiski. − (DE) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo tajā ir pa pilnam pretrunīgu apgalvojumu bez pazīmēm, ka būtu skaidra jebkāda svarīga sociālā jautājuma līnija. Jūs tajā varat izlasīt pilnīgi visu, ko vēlaties. Galvenokārt tajā Komisijai ir dota brīva izvēle rīkoties bez atbilstoša juridiskā pamata. Turklāt mēs noraidījām termiņu „elastīgums un sociālā drošība” kā bezjēdzīgu vārdu sagrozīšanas paraugu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (PSE), rakstiski. − Elastīgums un sociālā drošība var darboties vienīgi tad, ja ir atbilstošs atbalsts tiem, kas zaudē darbu — gan finansiāls atbalsts, gan arī palīdzība jauna darba atrašanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Sociālās drošības un elastīguma jēdziens diemžēl ir guvis tādu atbalstu debatēs, ka vairs nav iespējams no tā izvairīties. Konflikts virmo ap to, kurai definīcijai vajadzētu dot priekšroku. Mazliet vienkāršāk runājot, konservatīvie uzsvaru liek uz elastīgumu un sociālisti — uz drošību. Ziņojumā elastīgums un sociālā drošība, par kuru mēs šodien Eiropas Parlamentā balsojām, diemžēl dominē pirmā definīcija. Un šī iemesla dēļ es nevarēju atbalstīt ziņojumu, neskatoties uz daudziem veiksmīgiem apsvērumiem. Neelastīguma, kas it īpaši kavē jauniešus un vecākus darba ņēmējus no iekļūšana darba tirgu, izkaušanai ir jābūt augstākajai prioritātei, ja mēs vēlamies cīnīties pret izstumšanu.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0399/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE), rakstiski. (PT) Eiropas Komisijas priekšlikums jaunai Eiropas tūrisma politikai, ar ko tā iepazīstināja savā paziņojumā „Atjaunināta ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību”, kas ir šī ziņojuma temats, ir pilnībā pelnījusi mūsu atbalstu.

Ziņojums stiprina un papildina Komisijas priekšlikuma noteikumus, uzlabojot to šādi:

- aizstāvot tūrisma mītņu Eiropā kvalitātes standartu saskaņošanu un atbalstot Eiropas „jumta” izveidi kvalitātes vadības sistēmām;

- aizsargājot patērētājus, it īpaši elektronisko tūrisma pakalpojumu (rezervēšana un maksājumi) jomā;

- pieejama tūrisma jomā, ņemot vērā ne tikai tūristus ar kustību traucējumiem, bet arī pieejamības problēmas, kas ietekmē reģionus ar īpašām dabas vai ģeogrāfiskajām īpatnībām, piemēram, visattālākos reģionus;

- sekmējot ilgtspējīgu tūrismu (ekonomisku, sociālu, teritoriālu, uz vidi balstītu un kultūras tūrismu);

- stiprinot pasažieru tiesības gaisa transporta jomā;

- veicinot tūristu apmeklējumu vietu „Eiropa” un Eiropas tūristu apmeklējumu vietas.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kaut arī atzinīgi vērtējam dažus šī ziņojuma aspektus, piemēram, tūristu mītņu kvalitātes standartu veicināšanu, patērētāju aizsardzību, pieejamības tūristu apmeklējumu vietām un tūrismam kopumā uzlabošana, mēs paužam nožēlu, ka tika noraidīti mūsu priekšlikumi, kuros mēs uzsvērām nepieciešamību:

- pasargāt strādnieku tiesības un labas kvalitātes darbavietas, investējot cilvēkresursu apmācībā un attīstībā, nodrošinot drošus darba līgumus un taisnīgas un cienīgas algas;

- piemērot transversālu pieeju šai nozarei Kopienas politikās un finansējumu, izveidojot īpašu Kopienas programmu, kas papildinātu dalībvalstu iniciatīvas.

- samazināt pieprasījuma sezonālo raksturu, samazināt izmantoto resursu un atkritumu ietekmi un attīstīt tūrismu, kas būtu pieejams visiem bez jebkāda veida diskriminācijas.

Mēs atzinīgi vērtējam to priekšlikumu apstiprināšanu, kuru mērķis ir:

- nodrošināt ilgtspējīgu tūrismu, kas atbalsta citas saimnieciskās darbības iepriekšējā un nākamā posma tirgū, vēstures un vides mantojumu, kā arī sekmē teritoriālo kohēziju;

- neatbalstīt tādu tūrisma objektu izveidošanos, kas balstās uz masu tūrismu, kam varētu būt spēcīga negatīva ietekme uz vietējām kopienām , vidi un vēstures un kultūras mantojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par P. Costa ziņojumu par tūrisma politiku. Tūrisma nozarei ir būtiska loma visu Eiropas valstu ekonomikā un tā ir pilnīgi dzīvotspējīga daudzos lauku reģionos, piemēram, Skotijas Hailendā un salās. Svarīgi ir, lai mēs ES sniegtu pilnīgu atbalstu tādas tūrisma nozares attīstībai, kurā ņemtas vērā vietējās ekonomikas, kultūras un valodas dažādība, kā arī vides labklājība.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Pleštinská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Attiecībā uz iespējām, ko jaunās tehnoloģijas piedāvā tūrisma nozarei, tūristi arvien biežāk izvairās no starpniekiem un ceļojumu aģentiem, un veic lielākoties ceļa un mītnes rezervēšanu elektroniski.

Bieži vien gadās, kad patērētāji ir neapmierināti, jo tie nav ieguvuši pakalpojumus, par kuriem ir samaksāts iepriekš. Nesen tiku informēts par šādu lietu „Victoria Garden Suites Hotel” Strasbūrā, kad slovāku tūristam viesnīcā samazināja no trim zvaigznēm līdz trim un izturējās pret viņu kā pret otrās klases pilsoni. Viesnīca neatmaksāja starpību par pakalpojumu, par ko bija saņēmuši naudu iepriekš, un to, kas tika sniegts patiesībā, kaut arī tā bija pietiekami maza summa, lai to pieprasītu.

Šī informācijas tehnoloģiju izmantošanas attīstība tūrisma pakalpojumos prasa patērētāja un personas datu aizsardzību elektroniskajās rezervēšanas sistēmās. Svarīgi ir, lai patērētājs saņemtu informāciju, kas ir pareiza, nevis maldinoša, un ka tā ir atjaunināta un nepārprotama. Patērētāju aizsardzības interesēs būtu lietderīga šādu vietņu licencēšana, kas sniedz informāciju un piedāvā elektroniskus tūrisma pakalpojumus (rezervēšanu un maksājumus).

Nekas nav sliktāks tūrismam, kā Eiropas patērētāju neapmierinātība, un tādēļ es pilnībā atbalstīju ziņojumu par „Atjauninātu ES tūrisma politiku — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” tieši tādu, kā referents P. Costa ierosināja, un jo sevišķi esmu vienisprātis ar viņu par pievēršanos patērētāju aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (PSE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir iekļautas daudzas labas idejas par to, kā attīstīt mūsu tūrisma politiku. Tomēr vēlos uzsvērt rūpnieciskā mantojuma nozīmi un to, kā tas var palīdzēt atjaunot rūpniecības nozares un arī nodrošināt mums kultūru un vēsturi.

Mūsu rūpnieciskā mantojuma saglabāšana ir tikpat svarīga, kā senu artefaktu vai ģeogrāfisku fenomenu saglabāšana. Es nāku no reģiona, kurā ir radusies rūpnieciskā revolūcija, revolūcija, kas ir būtiska ļoti daudzu dzīvē un kas prasa to atzīt par mūsu vienreizīgās Eiropas kultūras daļu.

Tomēr rūpnieciskajam mantojuma piešķirtie resursi gan valstu, gan Eiropas līmenī, salīdzinot ar citām tūrisma nozarēm, ir mazi.

Piemēram, Eiropas Dzelzceļu mantojuma un muzeju struktūra „FEDECRAIL” ir pasaulē vadošā organizācija dzelzceļu saglabāšanas jomā, un tomēr no Eiropas Savienības tā saņem nelielu atbalstu.

Eiropas Savienībai ir jāatzīst rūpnieciskā mantojuma nozīme un šī īpašā tūrisma nozare ir jānosaka par prioritāte, lai jaunieši varētu saprast mūsu rūpnieciskās vēstures nozīmību.

Protams, šobrīd ir īstais laiks, lai atzītu rūpnieciskā mantojuma potenciālu, kam varētu būt liela loma visās turpmākajās Eiropas tūrisma politikās.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE-DE), rakstiski. (DE) Es apstiprinu ziņojumu par jaunu ES tūrisma politiku. Tajā ir parādītas iespējas ES rīcībai tūrisma nozarē.

Kaut arī ES nav vispārējas pilnvaras šajā jomā, tomēr tā var veikt pasākumus, lai sekmētu tūrismu. Tādējādi Eiropas Savienība var palīdzēt veicināt konkurētspēju tūrisma nozarē, kas ir svarīgs ekonomiskais faktors un vēl svarīgāks nodarbinātības avots.

Es piešķiru īpašu nozīmi ilgtspējīga tūrisma sekmēšanai, citiem vārdiem sakot, tūrisma veidam, kurā par vienlīdz svarīgiem tiek uzskatīti vides, ekonomiskie un sociālie elementi. Ilgtspējīgs tūrisms ir svarīgs kā pamats, uz kuru attīstīties un turpināt tūrisma aktivitātes, un tam ir būtiska nozīme dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā. Dabas mantojuma saglabāšanai ir svarīga loma šīs ekonomiski svarīgās nozares veiksmīgai attīstīšanai, un tas starptautiskajā konkurencē piešķir savdabību Eiropas tūristu apmeklējumu vietām. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES nemainīgi ir arī kā „veikalu skatlogs”. Daudzās darbības jomās arvien biežāk seko mūsu piemēram daudzās pasaules daļās. Tas mums uzliek smagu atbildības nastu. Tādēļ es lūdzu savus kolēģus deputātus, īpaši tos, kuri nāk no tūrisma reģioniem, atbalstīt ilgtspējības meklējumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Margie Sudre (PPE-DE), rakstiski. (FR) Jaunajā ES tūrisma politikā ir jānosaka labāki noteikumi patērētāju aizsardzībai, kā dēļ es prasu veikt interneta vietņu, kurās tiek piedāvāti tūrisma pakalpojumi, sertificēšanu. Patērētājiem ir jāpiedāvā skaidri un pārredzami pakalpojumi, kuri atbilst attiecīgiem drošības standartiem, kad tiek veikta rezervēšana un maksājumi.

Neskatoties uz patiesu progresu „Eiropas tūristu apmeklējumu vietu” sekmēšanā ar tūristu apmeklējumu vietu portālu izveidi, es vēlos mudināt Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus attīstīt izolētos reģionus ar lielu tūrisma potenciālu (it īpaši attālākos reģionus), kur tūrisms ir to galvenā darbības joma un svarīga to ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Vēlos arī mudināt profesionālās iestādes nozarē vienoties par saskaņotu mītņu vērtēšanas sistēmu un šī iemesla dēļ izveidot valsts un privātā sektora partnerību.

Visbeidzot es vēlos mudināt Komisiju veikt ietekmes pētījumu par sezonālā tūrisma sekām reģionālajā līmenī un pagātnē. Ja mums būs labāka izpratne par šo fenomenu, mēs spēsim ar to cīnīties daudz efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Lars Wohlin (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Tieši pašā sākumā A apsvērumā ziņojumā norādīts, ka Eiropas tūrisma politikai nav juridiskā pamata. Pēc tam tajā ir runāts par to, ka tūrismam var būt svarīga loma sociālās integrācijas sekmēšanā, un tūrisma iespēju sniegšanā svarīga ir ciešāka sadarbība. Ir ļoti daudz statistikas apkopojumu un kopēju pasākumi kvalitātes nodrošināšanai un patērētāju aizsardzībai. Ir arī apsvērumi par nepieciešamību aizsargāt, saglabāt un atjaunot Eiropas kultūras mantojumu.

Parlaments aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm padomus par politiskās koordinācijas uzlabošanu tūrisma attīstībai valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Eiropas Parlaments vēlas ieviest arī Eiropas mantojuma marķējumu, lai palielinātu atbalstu tiem objektiem, kurus uzskata par saglabāšanas vērtiem (kā piemēri ir minēti Eiropas kultūras maršruti un pieminekļi).

Manuprāt, un esošajos tiesību aktos tūrisma politika ir valstu jautājums. Tūrisma nozarei ir jāattīstās, konkurējot ar citu valstu tūrisma aktivitātē, un katrai valsti ir jādod brīva iespēja veidot savu politiku. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Alain Lipietz (A6-0409/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Caspary (PPE-DE), rakstiski. − Esmu nolēmis balsot par Alain Lipietz ziņojumu par „Tirdzniecību un klimta pārmaiņām” novembra mazajā plenārsēdē Briselē. Šis ziņojums ir vērtīgs, un tajā risinātas daudzas mūsu bažas. Tomēr mēs esam nolēmuši balsot pret atsevišķiem punktu grozījumiem, jo mēs uzskatām, ka globālā sasilšana ir jārisina, veicot ilgtspējīgus pasākumus, kuri nerada apgriezto efektu uz pasaules ekonomisko izaugsmi vai Eiropas sociālā modeļa ilgtermiņa perspektīvām.

Es ļoti jutīgi uztveru jautājumu par klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadību, ierosinot tālejošus risinājumus par to, kā apkarot klimata pārmaiņas. Es uzskatu, ka Eiropas priekšlikumiem ir jākļūst par paraugkritēriju visām turpmākajām diskusijām, un ka tiem jāatbilst mūsu ekonomiskajam modelim.

Es uzskatu, ka globālā tirdzniecība ir devusi labumu pasaules ekonomikai, bet tajā pašā laikā atzīstu, ka ir vēl daudz darāmā, it īpaši transporta nozarē, lai samazinātu kaitīgās emisijas. Bet pasaules tirdzniecība kā tāda nedrīkst tikt traucēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es balsoju par A. Lipietz ziņojumu par tirdzniecību un klimata pārmaiņām, jo uzskatu, ka Eiropai ir jābūt pasaules līderei cīņā pret klimata pārmaiņām, un šī iemesla dēļ uzskatu, ka Eiropas Savienības tirdzniecības politika ir būtiski jāpārveido, lai veicinātu zema oglekļa saturu emisiju ekonomiku.

Šajā ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt ražošanu, patēriņu un tirdzniecības modeļus, kas mazina klimata pārmaiņas un to ietekmi uz ekonomiku. Tādēļ ir jāveic pasākumi, lai sekmētu vietējo ražošanu, samazinot nepieciešamību pēc transporta, un jāievieš kopēji Eiropas Savienības standarti un marķēšanas sistēmas ar mērķi vairot patērētāju izpratni par dažādu produktu ietekmi uz vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE-DE), rakstiski. − (SV) Mums, mērenajiem, šodien izdevās pārliecināt Eiropas Parlamentu balsot pret priekšlikumu ieviest tarifus precēm, kuras nāk no valstīm, kas nav parakstījušas Kijoto protokolu. Līdzīgi mēs pārliecinājām Eiropas Parlamentu neapstiprināt uzskatu, ka tirgus ekonomika ir vainīga par vides problēmām pasaulē. Tādēļ mēs atbalstām ziņojumu par tirdzniecību un klimata pārmaiņām.

Tirdzniecība pati par sevi neapdraud vidi — gluži otrādi. Tirdzniecība rada labklājību, kas mums ir vajadzīga, lai varētu risināt nākotnes vides problēmas. Tā dod mums spēju daudz efektīvāk izmantot nepietiekamus resursus un pārvarēt cilvēkiem nabadzību, kas ir daudzu pasaules vides problēmu galvenais iemesls. Atvērtība un tirdzniecība ir arī priekšnoteikums tehnoloģiju tālāknodošanai, kas palīdzēs attīstības valstīm šodien iegūt labāku vidi daudz ātrāk, nekā mēs paši to varētu.

No otras puses svarīga problēma ir transports, kas neatbild par vides izmaksām. Mēs, mērenie, uzskatām, ka Parlaments pieņem nepareizu pieeju šodienas balsojumā, veicinot priekšlikumus par tirdzniecības kavēšanu un ierobežošanu. Tā vietā Parlamentam ir jāsekmē transports uzņemties tā videi radītās izmaksas. Bažām, kas mums visiem ir saistībā ar vidi, nebūtu jākļūst par ieganstu protekcionismam, jo protekcionisms ir drauds attīstībai un tādējādi drauds labai videi.

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski. A. Lipietz ziņojums ir par svarīgu jautājumu. Ja mēs nopietni vēlamies kontrolēt siltumnīcefekta gāžu ražošanu, mums ir jānodrošina, ka šīs izmaksas tiek ņemtas vērā visos gadījumos. Tirdzniecība — brīva tirdzniecība — ir svarīgs dzinulis globālajai ekonomikai, un mums tā ir jāatbalsta. Tomēr mēs nevaram turpināt ilgtermiņā pārvadāt preces tūkstošiem kilometru apkārt visai pasaulei, patiesībā identisku preču pārvadāšanu pretējā virzienā, nenodrošinot, ka tiek segtas visas izmaksas. Taču šī pāreja būs rūpīgi jāuzrauga, lai daži nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji netiktu uzlikts industrializētās pasaules izšķērdības slogs, bezrūpīgi šķērdējos planētas vides resursus. Eiropa ir atbildīga par tādu cilvēku aizsardzību, kuru iztikas līdzekļi tiek gūti, viņus nevainojot, no planētas ilgtermiņa dzīvotspējas nenovērtēšanas, nevis īstermiņa labuma gūšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Hélène Goudin un Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. − (SV) Junilistan deputāti uzskata, ka ES ir svarīga nozīme cīņā par cilvēces ietekmes uz Zemes klimatu samazināšanu. ES kā vienai no galvenajiem dalībniekiem pasaules tirdzniecībā ir iespēja radīt ietekmi uz ražošanas un starptautisko pārvadājumu ietekmi uz vidi.

Tomēr saistībā ar šo ziņojumu pastāv draudīgi riski. Mēs varam lasīt gan burtiski, gan starp rindiņām, ka politika, kas balstīta uz šiem apsvērumiem, būs atvērta protekcionisma tendencēm, kuras apstiprina daudzas interešu grupas un valstis ES. Īpašas intereses allaž ir mēģināts atspoguļot kā sabiedrības interešu aizstāvi. Tādēļ šī ziņojuma atbalstīšana varētu būt ļoti riskanta. Rezultātā varētu pieaugt protekcionisms un tādējādi arī palielināties izmaksas pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem un ES patērētājiem.

Tā vietā ES ir jāizvēlas virziens kā modelis un jābiedrojas ar visām pasaules valstīm, kuras vēlas rīkoties atbildīgi saistībā ar klimata pārmaiņām. Tādēļ Junilistan deputāti izvēlējās balsot pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs pilnībā piekrītam ziņojumam, kurā teikts, ka „pašreizējais ekonomiskais modelis, kurš izraisa pastāvīgu patēriņa, ražošanas un tirdzniecības pieaugumu, nav ilgtspējīgs, jo šāda sistēma saistīta ar aizvien pieaugošu pieprasījumu pēc resursiem un transporta, kā arī ar atkritumu un emisiju daudzuma palielināšanos” un ka pašreizējā tirdzniecības sistēma paredz „globālu darba dalīšanu, plaši izmantojot tādu homogēnu preču pārvadāšanu”, kuras varētu ražot uz vietas daudz ilgtspējīgāka veidā.

Tomēr mēs vēlamies uzsvērt atsevišķus negatīvus aspektus, piemēram, aicinājumu panākt vienošanos par tarifu un beztarifu barjeru likvidēšanu „videi labvēlīgajām precēm un pakalpojumiem” kā daļu no pašreizējās PTO Dohas sarunu kārtas, un netiešo piekrišanu brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas nonāk pretrunā ar to, kas ziņojumā teikts iepriekš par esošo tirdzniecības sistēmu.

Mēs arī stingri nostājamies pret „ „piesārņotājs maksā” principa ieviešanu, ideālā gadījumā ieviešot emisiju tirdzniecības sistēmu”, ko mēs noraidām to iespējamo seku dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par A. Lipietz ziņojumu par tirdzniecību un klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņu jautājums ir viens no visaktuālākajām problēmām mūsdienās un prasa reālu rīcību valstu, ES un pasaules līmenī.

Kaut arī atbalstu šodienas ziņojumu, kurā risināti daudzi svarīgi starptautiskie jautājumi, vēlos arī uzsvērt Skotu valdības priekšlikumu klimata pārmaiņu programmai. Valdība ir noteikusi obligātu ilgtermiņa mērķi par 80 % samazināt Skotijas emisiju daudzumu līdz 2050. gadam. Es uzskatu, ka tas ir teicami, un ceru, ka citas ES valstis pieņems līdzīgus vērienīgus mērķus, lai pašas saviem centieniem apkarotu globālo sasilšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (PPE-DE), rakstiski. − Kaut arī ir plaša vienprātība par nepieciešamību samazināt kaitīgās emisijas, šī ziņojuma autors aicina veikt pasākumus, kas ierobežotu tirdzniecību ar nabadzīgajām valstīm — pakļaujot to pilsoņus nabadzībai, saraujot pasaules piegādes ķēdes un ieviešot nereālus sodus.

Konservatīvie uzskata, ka vislabākais veids, kā samazināt kaitīgās emisijas, ir likt lielāku uzsvaru uz tehnoloģijām, vienojoties par reāli izpildāmiem mērķiem un palielinot tirdzniecību ar nabadzīgajām valstīm, lai tās varētu investēt tīrākās, videi labvēlīgākās tehnoloģijās un procesos.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Rezolūcijas priekšlikums ir ietērpts lētās videi draudzīgās krāsās un vispārinātos izteikumos par labu nodomu noslēpt tā reakcionāro saturu, uz kura ir imperiālistu grupējumu un organizāciju zīmogs.

Tajā kritizēts gaisa un autotransports kā lielākie CO2 radītāji salīdzinājumā ar jūras un dzelzceļa transportu, un, neskatoties uz to, tajā pausts vēstījums, ka izvēles brīvība (starptautiskiem uzņēmumiem) ir būtiska pasaules tirdzniecībā.

Transportu nozarē tajā prasīts siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecība, kas nesamazināja CO2 emisijas, bet izrādījās ienesīgs fondu biržas mehānisms kapitālam. Tajā atbalstīti starptautisko monopolu mērķi dāsnam finansējumam ar „Tīras attīstības mehānisma” (CDM) starpniecību.

Tajā Eiropas Investīciju bankai piešķirta „videi draudzīgā” uzrauga loma un tā darbosies „saskaņā ar ESAO, G8 un ieguves rūpniecības pārskatu ieteikumiem”.

Svarīgi ir tas, ka starptautiskie uzņēmumi vēl joprojām izlaupa dabas resursus, meži tiek izcirsti, tīrā ūdens rezerves samazinās un pasliktinās, tuksneši izplešas, ĢM augi kļūst arvien izplatītāki, toksiskās ķimikālijas rada piesārņojumu, bruņoti konflikti un imperiālistu iejaukšanās iemūžina viņus pašus, siltumnīcefektu izraisošās gāzes palielinās, miljardi cilvēki pacieš kapitālistu laupīšanu un spekulēšanu, un šī rezolūcija nodrošinās tam visam pamatu un palīdzību.

Tādēļ mēs, Grieķijas Komunistu partijas deputāti balsosim pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā izklāstīti daudzi reāli pasākumi par to, kā tirdzniecību var izmantot cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir jāattīsta tādi risinājumi kā nulles tarifa likmju piemērošana produktiem ar zemu siltumnīcefektu izraisošo gāzu ražošanas/patēriņa vērtību, eksotisko koku importa aizliegums, energoefektīvu produktu marķēšanas politika un aviācijas iekļaušana emisiju tirdzniecības sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. − (SV) A. Lipietz ziņojums par tirdzniecību un klimata pārmaiņām skar divas jomas, kurās ES ir vislielākās iespējas izmantot starptautisko ietekmi. Tādēļ ir it īpaši svarīgi, lai mēs Eiropas Parlamentā darītu zināmus savus viedokļus šajā jautājumā. Visām pasaules valstīm ir jādod ieguldījums starptautiskajā ekonomikā ar tirdzniecību. Tikai attīstīta tirdzniecības sistēma un ekonomiskā attīstība dod reālu pamatu, ar kuru cilvēki var pārvarēt nabadzību un ietekmēt vidi. Eiropas apņemšanās saistībā ar vidi un attīstību ir jāturpina, lai tās veicinātu ilgtspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz tirdzniecību, un nevis būtu šķērslis tai. Tādēļ es paužu nožēlu, ka šajā ziņojumā, par kuru šodien tika balsots, nav pausts pilnīgs atbalsts tirdzniecībai un attīstībai. Tomēr ar lielām bažām es izvēlos balsot par to, jo ir svītroti visproblemātiskākie formulējumi.

 
  
  

- Ziņojums: Luisa Morgantini (A6-0432/2007)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Allister (NI), rakstiski. − Balsojumā par L. Morgantini ziņojuma par Āfrikas lauksaimniecības veicināšanu 6. grozījumu, mums tika dots iespaidīgs ieskats GUE/NGL grupas un plašākas kreiso ģimenes līdzībās un simpātijās. Izrādoties par tirāna R. Mugabe draugu un oponējot opozīcijai par viņa klātbūtni Lisabonas ES un Āfrikas sammitā, viņi parādīja, kādi ir patiesībā. Uzskatot R. Mugabe par nicināmu despotu, kurš savu valsti ir nolicis sev pie ceļiem, es biju ļoti laimīgs balsot pret 6. grozījumu, tādējādi paužot savu sašutumu par viņa izturēšanos un ieceri piedalīties sammitā. Tas, ka Parlaments ar nelielu balsu vairākumu pieņēma to, ir drausmīgs atbalsts šim tirānam.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs paužam nožēlu par nepieņemamo politisko gājienu, ko veica visreakcionārākā EP daļa, lai mēģinātu izmantot ziņojumu par „Āfrikas lauksaimniecību”, kritizējot Zimbabves Republikas, pilntiesīgas Āfrikas Savienības dalībvalsts, prezidenta likumīgu līdzdalību gaidāmajā ES un Āfrikas sammitā. Visas šī gājiena ieceres un nodomi ir izjaukti.

Attiecībā uz pašu ziņojumu mēs uzskatām, ka tajā ir iekļauti daudzi pozitīvi punkti, piemēram, kritika par to, ka balstot „Āfrikas lauksaimniecības veicināšanu” ar „tirdzniecības veicināšanu” vienīgi uz ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem, ir šantāžas veids, lai veicinātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju.

Mudinot daudzas no šīm valstīm padarīt savas lauksaimniecības ekonomikas atkarīgas no ES ir mēģinājums panākt, ka šīs valsts piekrīt, ka tām tiek piemērots lauksaimniecības modelis, kura pamatā ir monokultūra eksportam, kā rezultātā var rasties acīmredzamas un nopietnas ekonomiskas, sociālas un vides problēmas gan daudzu Āfrikas valstu iedzīvotājiem, gan ES dalībvalstu pilsoņiem.

Tādēļ mēs uzskatām, ka palīdzība Āfrikas lauksaimniecībai nozīmē atbalstu lauksaimniecības modeļa, kura pamatā ir īpašas vajadzības un katras valsts pārtikas suverenitāte un drošība, sociāli atbildīgai attīstībai.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 15. oktobrisJuridisks paziņojums