Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0123(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0498/2007

Debates :

PV 12/12/2007 - 13
CRE 12/12/2007 - 13

Balsojumi :

PV 13/12/2007 - 6.3

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0617

Debates
Trešdiena, 2007. gada 12. decembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Melnkalne — Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Melnkalni (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir kopīgas debates par

– Komisijas paziņojumu par Melnkalni,

Marcello Vernola Ārlietu komitejas vārdā izstrādāto ieteikumu par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (COM(2007)0350 – C6 0463/2007 – 2007/0123(AVC)) (A6-0498/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Vernola kungam par šo ļoti pārliecinošo ziņojumu, kuru paredzēts pieņemt ārkārtīgi izšķirošā mūsu attiecību fāzē ar Melnkalni.

Atļaujiet man vispirms izteikt viedokli par Eiropas perspektīvu Rietumbalkānu jautājumā. ES Ārlietu ministru Padomes sanāksme pirmdien atkārtoti apstiprināja, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir Eiropas Savienībā. Kā pierādījumu tam mēs pēdējo divu mēnešu laikā esam parakstījuši Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Melnkalni un parafējuši SAN ar Serbiju un Bosniju un Hercegovinu.

Vēlos pateikties Portugāles prezidentūrai par tās lielo ieguldījumu šajā sakarā. Es ceru, ka, tiklīdz abas šīs valstis būs izpildījušas nosacījumus, mēs drīz varēsim parakstīt abus minētos nolīgumus.

Kopš neatkarības atgūšanas Melnkalne guvusi labus panākumus, tai skaitā nogludinājusi un uzlabojusi attiecības ar Serbiju. Protams, izšķirošais solis Melnkalnes ceļā uz Eiropu tika sperts šī gada 15. oktobrī, kad mēs ar šo valsti parakstījām SAN. Es paužu gandarījumu, ka drīz pēc tam SAN tika vienbalsīgi ratificēts Melnkalnes parlamentā. SAN nodrošina stabilu pamatu Melnkalnes ekonomiskajai, politiskajai un institucionālajai attīstībai, kā arī ir nozīmīgs solis uz priekšu šīs valsts Eiropas integrācijas ceļā, ar noteikumu, ka Nolīgums tiek atbilstoši īstenots.

Es paužu gandarījumu par Melnkalnes konstitūcijas pieņemšanu pāris dienu pēc SAN parakstīšanas, kas ir vēl viens pierādījums tās pozitīvajai attīstībai. Jaunā konstitūcija, kas visumā ir saskaņā ar Eiropas normatīviem, palīdz stiprināt valsts demokrātiskās institūcijas. Pilnīgai tās īstenošanai būs nepieciešams papildu darbs un apņēmība.

6. novembrī pieņemtais Komisijas regulārais progresa ziņojums norāda uz šo pozitīvo attīstību. Melnkalne tajā atzinīgi novērtēta par nepieciešamās tiesu un institucionālās sistēmas ieviešanu pēc neatkarības atgūšanas. Ziņojuma uzsvērta arī Melnkalnes attīstība SAN ieviešanas sagatavošanā un administratīvās veiktspējas stiprināšanā. Mūsu progresa ziņojumā minētas arī galvenās problēmas, ar kurām Melnkalnei būs jāsaskaras turpmāko gadu laikā. Piemēram, Melnkalnes administratīvā veiktspēja joprojām ir diezgan vāja, tādēļ jāturpina administratīvās reformas visos līmeņos. Cīņā pret korupciju nepieciešama steidzama rīcība, lai sasniegtu konkrētus, taustāmus rezultātus. Naudas atmazgāšana un organizētā noziedzība joprojām paliek uzmanības lokā. Jūsu ziņojums norāda uz šīm problēmām – un pamatoti.

Jaunā konstitūcija uzlabos tiesu varas neatkarību, jo tā paredz izveidot jaunu konstitucionālo iestādi - Tiesas padomi, kuras pārziņā būs tiesnešu iecelšana un atlaišana. Valdība pieņēmusi arī tiesu varas reformas stratēģiju laika posmam no 2007-2012. gadam. Tās ieviešana būs problemātiska, tomēr ir skaidrs, ka Melnkalnei jānodrošina savu tiesnešu un prokuroru neatkarība, atbildība un profesionalitāte.

Melnkalne aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā. Tai ir labas attiecības ar kaimiņiem. Lielākā daļa problēmu ar Serbiju pēc neatkarības atgūšanas ir atrisinātas. Melnkalne izvēlējusies konstruktīvu pieeju jautājumam par Kosovas statusu, pievienojoties ES nostājai.

Šobrīd uzsvars būtu jāliek uz pagaidu nolīgumu par sagatavošanos SAN, kā arī uz Eiropas partnerības ieteikumu pilnīgu īstenošanu. Melnkalnei jāveido stabila ieviešanas un reformu pieredze. Tā ir veiksmīgi uzsākusi stabilizācijas un asociācijas procesu, un es ceru, ka tā turpinās veiksmīgi uzsākto kursu.

Mēs ļoti ceram, ka, strādājot pie Eiropas reformas dienaskārtības, mūsu sadarbība ar Melnkalnes valdību, parlamentu, citām institūcijām un valsts pilsonisko sabiedrību kļūs vēl ciešāka. Ar prieku varu jums paziņot, ka kopš 1. novembra darbojas jaunā Komisijas delegācija, kas drīzumā, kā plānots, gatavojas pārņemt Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras darbu. Sagaidāms, ka turpmāko trīs gadu laikā līdz 2009. gadam Melnkalne no pirmspievienošanās programmas saņems gandrīz 100 miljonus eiro. Šie līdzekļi ļaus stiprināt tiesiskumu, administratīvo veiktspēju un veicinās SAN ieviešanu. Vēl viena prioritāte būs ekonomiskā un sociālā attīstība, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstība. Tāpēc es ticu, ka mēs varam paļauties uz Eiropas Parlamenta stingru atbalstu, kas, kā vienmēr, ir ļoti svarīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, šīs tika izsludinātas kā debates vai kā Padomes un Komisijas paziņojumi? Es tikai vēlējos jautāt, kāda ir Padomes nostāja, un vai to kāds pārstāvēs Padomei atvēlētajā jautājumu laikā vai varbūt pat šo debašu laikā?

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Dienesti informē, ka šīs debates notiek šādā formātā pēc Priekšsēdētāju konferences lēmuma, jo Padome nodarbojas ar Padomes sanāksmes sagatavošanu rīt Lisabonā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcello Vernola, referents. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir saprotams, ka Balkānu valstu nākotne ir Eiropā, to apliecināja Eiropadome Saloniku sanāksmē 2003. gadā, un to vairākkārt apstiprinājām mēs šajā ēkā, pieliekot punktu jebkādām turpmākām diskusijām šajā sakarā.

Melnkalne nenoliedzami atrodas pirmajā vietā ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, kā pierāda šādi fakti: pēc neatkarības atgūšanas no savienības ar Serbiju 2006. gadā tā korekta referenduma rezultātā pasludināja demokrātiju un atbilstoši vienojās ar Serbijas valdību, tāpat tika atsāktas sarunas par valsts stabilizācijas un asociācijas līgumu, kas noslēdzās pēc diviem mēnešiem. Nolīgumus parafēja 2007. gada 15. martā, bet diemžēl dažu tehnisku problēmu dēļ turpmākā attīstība palēninājās. Tomēr beigas jau ir redzamas. Komisija tikko paziņojusi, ka Podgoricā jau atvērts birojs — ko mēs varam uzteikt — un ka nolīguma ratifikācijai sagatavots viss nepieciešamais.

Melnkalnes attīstība pagājušajā gadā, saistības, kuras tā uzņēmusies attiecībā pret Eiropas Kopienu, un darbs pie reformām pat dažu pagājušo dienu laikā liek mums nešauboties ieņemt pozitīvu nostāju līguma parakstīšanas sakarā. Protams, skaidrs, ka tas nav galamērķis, bet tikai ceļa sākums.

Melnkalnei jāvērš uzmanība uz visu pasākumu īstenošanu, kas nepieciešami jau uzsāktā reformas procesa pabeigšanai, lai izpildītu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma uzliktās saistības. No šī viedokļa jāatzīmē labā sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Melnkalnes parlamentu, par ko esam pārliecinājušies jau vairākkārt, un nākošnedēļ tas mūs uzņems Podgoricā. Melnkalnei ir viss nepieciešamais šī procesa ātrai noslēgšanai, pirmkārt, jau tās stāvoklis kā pievienošanās kandidātei.

Melnkalnes ekonomika turpinājusi augt pēdējo gadu laikā, un, daļēji pateicoties uzņēmumiem labvēlīgajām fiskālajām politikām, tas ļāvis piesaistīt lielas ārvalstu investīcijas. Tā rezultātā bezdarba līmenis strauji sarucis no 33 % līdz 12 %.

Pirms dažiem mēnešiem tika pieņemta jaunā Konstitucionālā harta, kas ir skaidra zīme valsts demokrātisko priekšrocību stiprināšanai, kas izceļ to uz Balkānu valstu fona. Melnkalnes varasiestādes ātri strādā pie Eiropas normatīvu ieviešanas. Pēdējie jaunumi ļāvuši mums iesniegt apspriešanai piecus grozījumus, kuros ņemta vērā jaunākā prakse.

Dažās pēdējās dienās parakstīts sadarbības līgums ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušai Dienvidslāvijai, lai regulētu tehnisko palīdzību no šī tribunāla puses. Atcerēsimies, ka beznosacījumu sadarbība ar ad hoc tribunālu Hāgā ir ļoti svarīga visām valstīm, kas izveidojušās Dienvidslāvijas sabrukšanas rezultātā. Atcerēsimies arī, ka Melnkalne nekad nav izvairījusies no starptautiskajām saistībām, un tā vienmēr slavēta par tās efektīvo sadarbību ar tiesu un ārvalstu varasiestādēm.

Melnkalnei jāturpina darbs pie organizētās noziedzības apkarošanas un iznīdēšanas nelikumīgas pārrobežu kontrabandas jomā. Eiropas Parlaments uzskata, ka jāapkaro korupcija sabiedrības pārvaldē un tiesu sistēmā: valsts pozitīvi reaģē uz Eiropas varasiestādēm, ko mēs redzam jaunajā konstitūcijā, kurā iestrādāti mehānismi tiesu varas autonomijas un neatkarības aizsardzībai.

Valdošās šķiras spējas tiks attīstītas, piedaloties Kopienas mērķsadarbības programmās un apmaiņā ar dalībvalstīm. Dažas programmas veicinās jaunu cilvēku un pētnieku pilnveidošanos. Cilvēku, īpaši studentu un pētnieku, brīvas pārvietošanās veicināšana ir mērķis, uz kuru tiekties, vienkāršojot īstermiņa uzturēšanās vīzu izsniegšanas procedūras. Saistībā ar to pagājušā gada septembrī ar Eiropas Savienību tika parakstīti konkrēti nolīgumi. Galamērķis ir pilnībā liberalizēt vīzas, lai pārvietošanās brīvība stātos spēkā, kas ir vēl viens būtisks Stabilizācijas un asociācijas nolīguma punkts, un atvērt kanālus izaugsmes un izglītības veicināšanai. Mēs uzskatām, ka kultūras iestādēm jāļauj plaukt, piemēram, atbalstot brīvprātīgo sektoru un aizsargājot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Jānodrošina domas brīvība un tiesības uz informāciju.

Vide ir jāpiemin atsevišķi: iepriekšējā konstitūcijā Melnkalne nosaukta par ekoloģisku republiku, pirmo pasaulē, kas sevi tā apzīmējusi. Daba pret valsti izturējusies dāsni - no brīnišķīgās krasta līnijas līdz dabiskajam Kotor līcim un Durmitor kalnu masīvam, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šo mantojumu jāaizsargā īpašiem tiesību aktiem, kas daudzkārt ir minēti statūtos, tomēr bieži finanšu resursu trūkuma dēļ netiek stingri piemēroti.

Ievērojamu daļu ienākumu valsts gūst no tūrisma, bet diemžēl tūrisms var arī nelabvēlīgi ietekmēt vidi, jo pieejamais labiekārtojums nav aprīkots ar atbilstošām sistēmām, lai būtisko tūristu pieplūdumu vadītu no ekoloģiska viedokļa. Šī iemesla dēļ mēs citā forumā lūdzām komisāram Rehn vērst Komisijas uzmanību uz vides politiku veicināšanu, īpaši attiecībā uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu un piekrastes aizsardzību. Melnkalne apzinās šo problēmu un turpina strādāt pie dabas resursu pareizas apsaimniekošanas. Nesen apstiprināts teritoriālplāns, kas regulē būvniecības darbus, lai nepieļautu piekrastes ainavas sabojāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Doris Pack, PPE-DE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, protams, ka es EPP-ED grupas vārdā varu paust atzinību Melnkalnes attīstībai kopš tās neatkarības pasludināšanas, kas strauji ir novedusi pie Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanas.

Protams, melnkalniešiem tagad nevajadzētu atslābt, bet gan pilnībā īstenot parakstīto nolīgumu. Viņiem jāseko vadlīnijām, ko tie paši ir noteikuši, un jādod iespēja savai pārvaldei piemērot spēkā esošos tiesību aktus. Viņiem jānodrošina tiesu sistēmas atbilstība standartiem, kā arī jāveic korupcijas apkarošana, īpaši pārvaldē un tiesu sistēmā.

Es apzinos, ka situācija, kas pastāvēja reģionā 1990. gados, pieļāva korupciju un ka šodien to ir ļoti grūti izskaust. Tomēr tas, ka Melnkalnes vārds parādās saistībā ar kontrabandu, korupciju un naudas atmazgāšanu, neveicina šīs valsts slavu Eiropas Savienības valstu vidū. Melnkalnes politiķiem jādara viss iespējamais, lai šo tēlu mainītu, jo kādreiz Eiropas Savienības tautas aicinās Melnkalni pievienoties savam bariņam. Šī iemesla dēļ demokrātijas un tirgus ekonomikas attīstībai Melnkalnē jānotiek uz patiesi pārredzamas bāzes.

Es negrasos iztirzāt katru jautājumu, kas šodien ticis pacelts vai vēl tiks pacelts, tāpat es neatsaukšos uz visu, kas minēts mūsu ieteikumā. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka Melnkalnes ainava ir dārgakmens un tās unikālo īpašību saglabāšanai nepieciešami īpaši pasākumi. Kā teica Marcello Vernola, tas nozīmē, ka jaunās konstitūcijas pantam, kas pasludina Melnkalni par vidi aizsargājošu valsti, jābūt kaut kam vairāk par tukšu solījumu. Jāaizsargā piekraste un iekšzeme, un jānovērš megalītisko investīciju projekti. Dabiskās iezīmes un kultūras un vēstures pieminekļi ir jāsaglabā, lai nepazaudētu tās unikālo pievilcību tūristu acīs. Rietumeiropā jau ir pietiekami daudz šādu skumju piemēru.

Jānovērš piekrastes un iekšzemes teritoriju izpārdošana un jāveicina saprātīga tūrisma attīstība un piesardzīga zemes izmantošana, kas ir šī brīža aktualitāte. Steidzami jānovērš piekrastes pārattīstība un jāierobežo spekulācijas ar zemi un īpašumiem. Ar prieku varu atzīmēt, ka šai zonai tagad ir izveidots zemes izmantošanas plāns. Es varu paust gandarījumu par sadarbību ar ICTY, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušai Dienvidslāvijai, un es ceru, ka kādreiz tā vainagosies ar Karadžić kunga arestu.

Mana kvēla vēlēšanās ir beidzot redzēt Melnkalni izveidojam nacionālo aģentūru, kas ļautu valstij sniegt iespēju tās studentiem un praktikantiem piedalīties Erasmus un Leonardo mācību programmās.

Nākošnedēļ mēs tiksimies ar saviem kolēģiem no Melnkalnes parlamenta, un mēs mudināsim viņus atbalstīt savu valdību tās centienos tiekties uz saplūšanu ar Eiropas Savienību un apkarot visas nelikumības, par kurām esam runājuši.

 
  
MPphoto
 
 

  Vural Öger, PSE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, ES sanāksmē Salonikos 2003. gada jūnijā valstu un valdību vadītāji apstiprināja savu atbalstu Eiropas perspektīvas attīstībai Rietumbalkānu valstīs, no kurām Melnkalne, kas savu neatkarību no Serbijas pasludināja 2006. gadā, ir jaunākā valsts, bijušās Dienvidslāvijas pēctece.

Kopš tā laika tās attiecības ar Eiropas Savienību tuvinājušās, un Melnkalne ir uzņēmusi skaidru Eiropas kursu. Es paužu īpašu gandarījumu par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu 18. oktobrī, kas iezīmē pagrieziena punktu Melnkalnes un ES attiecībās. Tas sniegs vairākus labumus mazajai Balkānu valstij, īpaši uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, jo tas nodrošina brīvas tirdzniecības zonu, kā arī veicina investīcijas un sadarbību uzņēmējdarbībā.

2007. gada 19. oktobrī, mazliet vairāk nekā gadu pēc neatkarības pasludināšanas, tika sasniegts vēl viens svarīgs mērķis: Melnkalnes parlaments pieņēma valsts pirmo konstitūciju, kurai būs īpaši nozīmīga loma šīs jaunās nācijas identitātes veidošanā. Tā pasludina Melnkalni par demokrātisku, liberālu un vidi aizsargājošu valsti, kuras pamatā ir tiesiskums. Tas ir nozīmīgs sasniegums. Melnkalnei vēl tāls ceļš ejams līdz dalībai ES, bet atlikušie šķēršļi tiek pamazām pārvarēti.

Joprojām īpaši nepieciešama attīstība cīņā pret ēnu ekonomiku un korupciju. Brīvas un neatkarīgas tiesu sistēmas darbība, sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušai Dienvidslāvijai un galvenokārt reformu process demokrātijas, cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzību jomās ir obligāti priekšnosacījumi Melnkalnei un tās nākotnei ES. Veiksmīgai reformu īstenošanai, ko nosaka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, jākļūst par galveno prioritāti.

2008. gada 1. janvārī Slovēnija, kas ir vēl viena Dienvidslāvijas pēctece, pārņems ES Padomes prezidentūru. Gandarījumu rada tas, ka viena no Slovēnijas prezidentūras prioritātēm ir Rietumbalkānu valstis. Rietumbalkānu valstu drošība un stabilitāte ir īpaši svarīga gan pašam reģionam, gan visai Eiropai.

Demokrātiska un stabila Melnkalne var veikt un tai jāveic būtisks darbs šo mērķu sasniegšanā. Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka Melnkalnes iespējas kādu dienu iestāties ES, lai arī tālākā nākotnē, ir turpmāko reformu procesa galvenais ģenerators. Mums Eiropas Parlamentā jāatbalsta Melnkalne tās ceļā uz ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Jelko Kacin, ALDE grupas vārdā. (SL) Pirms vairāk nekā simts gadiem Melnkalne bija karaliste uz Eiropas politiskās kartes. To atzina un novērtēja gan kultūras, gan politiskajā ziņā.

Daļa no piekrastes, Kotor līcis, bija neatņemama Austroungārijas sastāvdaļa un tajā laikā kopā ar mūsdienu Hercegovinu nodrošināja piekļuvi jūrai. Kādu laiku Melnkalne bija modernās Eiropas daļa, un šobrīd tā gatavojas pilntiesīgai sadarbībai un dalībai Eiropas Savienībā.

Kopš 2006. gada maija, kad Melnkalne kļuva par jaunu Eiropas valsti, tās attīstība Eiropas dienaskārtības ieviešanā ir bijusi stimulējoša. No sirds to apsveicam ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanu un oktobrī pieņemtajiem jaunajiem likumiem. Podgoricai pienākas atzinība par sadarbību ar Hāgas tribunālu un tās pozitīvo lomu un ieguldījumu reģiona ilgtermiņa stabilitātē.

Tomēr, sākot no šīs dienas, mūsu Eiropas Savienība būs citāda, jo pirms dažām stundām mēs šajā zālē bijām liecinieki ārkārtīgi vēsturiskam notikumam, kad tika parakstīta Pamattiesību harta. Arī Melnkalnes pilsoņi ir pelnījuši lielāku demokrātiju, lielāku cieņu, lielāku daudzveidību un lielāku tiesisko noteiktību. Šīs jaunās valsts galvenās problēmas ir cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju, kur vajag un var izdarīt vairāk. Es vēlos lūgt kompetentās iestādes aktīvāk cīnīties pret korupciju, organizēto noziedzību un cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecību.

Šajā sakarā es apsveicu spēcīgo tiesu sistēmu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tiesību aktu praktiska īstenošana ir process, kam nepieciešami atbilstoši administratīvie un politiskie resursi. Man joprojām rūp pārredzamības trūkums un politiskā kultūra politikas un ekonomikas struktūrās. Tās neļauj Melnkalnei attīstīt demokrātisku sabiedrību un brīvu tirgu.

Melnkalnei vēl daudz kas jāpaveic plašsaziņas līdzekļu brīvības, plurālisma un profesionalitātes jomās. Tai pilnībā jārealizē pieņemtās reformas un jānodrošina Melnkalnes radio un televīzijas neatkarība.

Ar nožēlu jāatzīst, ka nogalinātā žurnālista Duško Jovanović, kas tolaik publicēja rakstu sēriju par organizēto noziedzību Melnkalnē, izmeklēšanas lietā vēl nav rezultātu.

Žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir nozīmīga loma demokrātijas attīstībā, īpaši vēršot uzmanību uz paaugstināta riska sociālajām problēmām. Tādēļ es vēlos lūgt valdībai aktīvāk darboties šo problēmu risināšanā, kā arī iesaistīt un konsultēties ar pilsonisko sabiedrību un nodrošināt tai labākus darbības apstākļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Gisela Kallenbach, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos no sirds pateikties Vernola kungam par viņa ziņojumu un par Ārlietu komitejas sadarbību tā izskatīšanā. Ar vēl lielāku pateicību vēlos sveikt Melnkalnes kolēģus un Komisiju, kas atkal ir pierādījuši, ka Eiropas perspektīva veicina demokrātijas attīstību, kas ir likumības un stabilitātes priekšnoteikums.

Tomēr patiesībā, manuprāt, šis process notiek pārāk lēni. Tādēļ es vēršos pie abām pusēm, vispirms jau pie mums, Eiropas institūcijām, lai atgādinātu, ka Melnkalne un visas Rietumbalkānu valstis patiesi ir Eiropas daļa. Mūsu pašu interesēs ir ilgstošs miers un demokrātija šajā reģionā. Mums jāpastiprina savas saistības pret visu reģionu. Nepieciešams pieņemt mūsu priekšlikumu par īpašu dienaskārtību un vidi aizsargājošu partnerību Rietumbalkānu valstīs. Atcelsim vīzas prasības, cik vien ātri iespējams!

Es vēlos lūgt Melnkalni nodrošināt to, lai progresa ziņojumos turpmāk nesniegtu informāciju par prasībām neatbilstošiem centieniem korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā un par valsts iestāžu nepietiekamo jaudu, kā tas noticis vairāku gadu garumā. Tai jāpastiprina veicamie pasākumi Eiropas vērtību praktiskā īstenošanā. Tā ir, piemēram, atklātība, kas ļauj plaukt pilsoniskās sabiedrības darbībai un kur plašsaziņas līdzekļu neierobežota brīvība ir pašsaprotama - vai arī notiek virzība uz to.

Visbeidzot, Melnkalnei jāuzņemas konstruktīva loma reģionā un Kosovas statusa jautājuma risināšanā. Iespējams, tai jāpārdomā arī daži soļi, kas izraisījuši tās atkarību dažās jomās no atsevišķām valstīm ārpus Eiropas. Šie soļi ir abpusējās imunitātes nolīguma parakstīšana ar ASV un tiesību akti, kas pieļauj neveselīgu spekulāciju ar zemi un īpašumiem, kas grauj vides aizsardzības pasākumus un kavē patiesi ilgtspējīgu Melnkalnes ārkārtīgi skaistā piekrastes reģiona attīstību.

Nozīmīgs solis ir nesen pieņemtie zemes izmantošanas plānošanas mērķi. Ļaujiet man vēlreiz apsveikt Melnkalni un iedrošināt to turpmākai attīstībai ceļā uz dalību Eiropas Savienībā!

 
  
MPphoto
 
 

  Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, 1918. gadā neatkarīgā Melnkalne pieņēma labprātīgu lēmumu apvienoties ar kaimiņvalstīm Serbiju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu un Slovēniju. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Melnkalnes vēlētāji 2006. gadā nobalsoja par demokrātiju, paužot savu gribu nepalikt apvienībā ar Serbiju. Tādējādi Melnkalne kļuva par 49. neatkarīgo valsti Eiropā, kur vairākums iedzīvotāju ir slāvi, izņemot ar Albāniju un Kosovu robežojošos reģionus, kur pārsvarā dzīvo etniskie albāņi.

Ikdienas politikas ziņā ir svarīgi, lai Melnkalne nekļūtu par patvērumu ārzemniekiem, kas vēlas maksāt mazākus nodokļus un atmazgāt negodīgi iegūtus līdzekļus. Melnkalnei jārod risinājumi vides piesārņojuma un nožēlojamā Serbijas un Kosovas bēgļu stāvokļa problēmām.

Tai jānodrošina dzelzceļu pilnvērtīga darbība un jāapkaro kontrabanda. Mūsu grupa ir apmierināta ar Ārlietu komisijā pieņemtajiem mūsu izstrādātajiem grozījumiem bēgļu dzīves un darba apstākļu uzlabošanā. Pašreizējie bezvalstnieki nedrīkst tādi palikt uz mūžu, un Melnkalnei jāseko Eiropadomes pieņemtajām vadlīnijām.

Ir pieņemts arī mūsu priekšlikums par dzelzceļa līniju atjaunošanu virzienā uz Nikšić Bosnijas pierobežā un Shkodër Albānijā. Jāveic steidzami pasākumi novārtā pamestās ziemeļu-dienvidu dzelzceļa līnijas atjaunošanai un jālabo kļūdainais lēmums pilnībā pāriet uz vieglajiem automobiļiem, autobusiem un kravas automobiļiem.

Apsveicami, ka referents atkārtoti neaicina Melnkalni strauji pievienoties NATO, kā savā iepriekšējā ziņojumā. Pievienošanās NATO nedrīkst kļūt par priekšnoteikumu nākotnes dalībai ES.

Labi, ka ziņojumā nav atkārtota prasība Melnkalnes virzībai uz neoliberālu ekonomiku, kas pārsniegtu to līmeni, kas mums jau pastāv Eiropas Savienībā. Melnkalnei ir iespēja kļūt par ES dalībvalsti. Tas ir svarīgi ne tikai Melnkalnei, bet arī citām bijušās Dienvidslāvijas valstīm, kas tāpat tiecas iestāties ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder, IND/DEM grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs, referents Vernola kungs pareizi uzsver, ka Melnkalnes nākotne ir Eiropas Savienībā. Bet ceļš uz Eiropas integrāciju nav rozēm kaisīts. Pastāv iemesls bažām par jaunās Balkānu valsts attīstību. Teorētiski Melnkalne ir krāšņi „zaļa” un attīstās ideāli, bet Podgoricā tas jāiztur ilgtermiņā. Un pašreizējie paradumi ir dziļi iesakņojušies.

Draudus rada, piemēram, svārstīgais nekustamo īpašumu cenu pieaugums Gold Coast pie Kotor. Turklāt strauji izplešas apbūve, kas reizēm ir nelikumīga, un tas nevajadzīgi noslogo ūdens un kanalizācijas sistēmas. Vernola kungs to piemin, tomēr nepietiekoši pārliecinoši tik nopietnai problēmai.

Melnkalnes tūrisma lielajam augšanas potenciālam ir arī ēnas puse. Kamēr mazās valsts Adrijas jūras piekraste strauji attīstās, bezdarba līmenis ziemeļos ir vairāk nekā 20% un nabadzība pārsniedz valsts vidējo rādītāju.

Joprojām ir jūtamas kara sekas. Infrastruktūra ir minimāla, un dažās vietās iedzīvotājiem jāsamierinās ar ūdens un elektrības trūkumu. Melnkalniešu ieguldījums stabilā ekonomikas nākotnē nav pietiekoši produktīvs. Melnkalnei nepieciešama labi pārdomāta visas valsts izaugsmes stratēģija, kas vērsta uz attīstību un pievienošanos Eiropai. Rūpīgi jāpārdomā rīcība saistībā ar jaunu „Eiropas zelta krastu”.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Ar prieku atbalstu vienprātību jautājumā par Stabilitātes un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Melnkalni. Pēdējo mēnešu laikā šis ir bijis viens no svarīgākajiem pozitīvajiem notikumiem Dienvidrietumeiropā. Šis nolīgums ir atzinība Melnkalnes veiktajam darbam un tai pašā laikā līgumsaistības turpināt darbu līdz pilntiesīgai dalībai ES Saloniku perspektīvas garā.

Nolīgums skaidri nosaka politikas un ekonomikas, kā arī citu jomu galvenās prioritātes. Šajā ziņā es paužu gandarījumu par nolīguma tiešo saistību ar attīstības prioritātēm tūrisma, vides aizsardzības, transporta un energoražošanas jomās. Visas šīs prioritātes ir savstarpēji cieši saistītas, tādēļ svarīgi, lai Melnkalne veiktu administratīvo reformu, ar kuras palīdzību spētu nodrošināt strauju attīstību un visu priekšnoteikumu izpildi kandidātvalsts statusa iegūšanai. Es no sirds Melnkalnei vēlu veiksmi, jo no tās atkarīga īstenošana, ko jau uzsvēra runātāji pirms manis.

Esmu pārliecināts, ka Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Savienība vēros Melnkalnes attīstību tās līgumsaistību pildīšanā. Melnkalnes attīstība, protams, ir dienvidaustrumu Eiropas un tādēļ arī visas Eiropas Savienības interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda (PSE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, Melnkalni var apbrīnot daudzu iemeslu dēļ. Apbrīnojama ir tās ainava un veids, kādā notika atdalīšanās no Serbijas, jo gan Melnkalne, gan Serbija rīkojušās ļoti atbildīgi. Vēlos paust apbrīnu par valsts politiku minoritāšu jautājumā, kā rezultātā minoritātes lielā mērā Melnkalnē var justies kā mājās. Šīs un daudzas citas lietas noteikti ir mūsu apbrīna vērtas.

Tomēr pastāv arī ēnas puses, kas rada manī bažas un ko pieminējuši arī citi runātāji. Viena no tām ir ārvalstu investoru, īpaši Krievijas, aktivitāte. Man nav iebildumu pret Krievijas investīcijām Melnkalnē vai kādā citā valstī. Tomēr Melnkalnes iedzīvotājiem jāuzmanās no nelīdzsvarotības, kas tos padarītu atkarīgus no vienas valsts – un es teiktu tieši to pašu par atkarību no jebkuras valsts, ne tikai no Krievijas. Daļa investīciju jau apdraud Melnkalnes dabiski skaistās vietas un gleznainās ainavas.

Korupcijas izplatība mani joprojām skumdina, un par to runājuši jau vairāki locekļi. Mums pienāk ziņojumi no plašsaziņas līdzekļiem, kuriem varam ticēt, ka sniegtā informācija ir samērā patiesa. Likās, ka masveida korupcijas skandāli saistībā ar cigarešu kontrabandu un citi gadījumi, par kuriem lasām, pieder vēsturei. Es lūdzu Komisiju noteikt šos gadījumus par prioritāti. Ja vienīgais kritērijs būtu korupcija, mums nevajadzētu piekrist Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam ne šodien, ne turpmākajās dienās. Tomēr mēs tam piekrītam — tai skaitā arī Sociāldemokrātu grupa —, jo mēs vēlamies palīdzēt šai valstij reformu procesā.

Lieki teikt, ka mēs sagaidām, ka Komisija un Melnkalne darīs visu iespējamo korupcijas novēršanā, kas, lai cik skumji tas nebūtu, plešas pat līdz politiskajām aprindām. Bieži dzirdam nopietnas liecības par korupciju politiķu vidū. Tāpat kā Kacin kungs, es vēlos izcelt Duško Jovanović lietu, kas nav vēl atklāta. Interesanti, vai tas, ka viņš un viņa kolēģi daudz rakstījuši par organizēto noziedzību, ir tikai nejaušība? Es ceru, ka tā tiešām ir nejaušība un ka nepastāv nekāda saistība. Es noteikti vēlos, lai Melnkalnes varas iestādes šo lietu atklātu drīzāk un aktīvāk cīnītos pret korupciju savā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, ieteikums par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un Melnkalnes Republiku skar īpašu situāciju. Pirmo reizi mēs saskaramies ar valsti, kas neatkarību ieguvusi referenduma rezultātā.

Būdama Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāve, es kā novērotāja piedalījos pirmajās parlamenta vēlēšanās Melnkalnē pēc referenduma. Gan Eiropadomes delegācija, gan OECD atzina vēlēšanas par demokrātiskām. Vēlēšanu procesā mani vienkārši apbūra pilsoņu iesaistīšanās pakāpe. Nevalstisko organizāciju pārstāvji un ierēdņi, kas kontrolēja vēlēšanas, bija klāt visās vēlēšanu komitejās, ko mēs apmeklējām. Skaidri redzējām lielo atdevi, ar kādu vēlēšanu komitejas locekļi nodrošināja visu procedūru izpildi. Jāatzīmē arī, ka Melnkalne noteikusi eiro par likumīgu maksāšanas līdzekli.

Ņemot vērā integrācijas Eiropas Savienībā gaitu, es atbalstu ieteikumu par nolīguma noslēgšanu. Es ceru, ka pielāgošanās gaita ļaus Melnkalnei uzlabot tās iedzīvotāju dzīves apstākļus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). - (CS) Dāmas un kungi, attiecības starp ES un Balkāniem ir delikāts jautājums daļēji tāpēc, ka lielākās ES dalībvalstis ar savu „skaldi un valdi” politiku lielā mērā veicināja bijušās Dienvidslāvijas, kas kopš Pirmā Pasaules kara nodrošināja stabilitāti visā reģionā, sabrukumu. Visām šīm valstīm, izņemot Slovēniju, raksturīga nestabilitāte, etniskie konflikti, migrācijas problēmas, augsts korupcijas un bezdarba līmenis un ievēlēto parlamentu vājums un ierobežotā ietekme. Šādā vidē plaukst un zeļ nelikumīga tirdzniecība un ieroču, cilvēku, narkotiku un tabakas izstrādājumu kontrabanda. Šāda vide apgrūtina transporta, enerģētikas un ekonomiskās izaugsmes plānošanu. Tāpat ir grūti aizsargāt vidi. Lai jūs nevienu nepārsteidz tas, ka mēs šīs Melnkalnē izplatītās parādības uzskatām par neatliekamām globālām problēmām, kas skar visu zemi. Rezolūcija ir tikai vājš aizstājējs tam, kas mums būtu patiesībā jādara, lai izpirktu savu vainu par pašreizējo šī apgabala stāvokli. Vai Parlaments to apzinās?

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Georgiou (IND/DEM). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, mūsu kolēģis M. Vernola ir lieliski, es pat teiktu — dzīvi — atainojis situāciju Melnkalnē, kas ir viens no valdzinošākajiem Balkānu nostūriem. Balkānu leģendas stāsta par šo seno karalisti, kas spējusi sadzīvot ar savām kaimiņvalstīm. Tik daudz kaimiņu! Tā robežojas ar Bosniju, Horvātiju, Serbiju un Albāniju, kā arī ar Kosovu, kas, iespējams, tagad sagādās Melnkalnei problēmas, jo, kā lasām laikrakstos un dzirdam no kolēģiem, Kosova tūlīt vienpusēji pasludinās savu neatkarību!

Tas varētu sagādāt problēmas Melnkalnei, jo šobrīd to par mājām sauc liels skaits albāņu. Manuprāt, pievienošanās līguma parakstīšana par sarunu uzsākšanu ir ļoti pozitīvs solis, kas ne vien veicinās varas iestāžu un tiesas varas reformu, bet jo īpaši palīdzēs apkarot korupciju. Es ceru, ka šis līgums ierobežos jebkādas tendences, kas varētu rasties albāņu iedzīvotāju vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, vairāku gadu garumā politiskā situācija Balkānos ir atradusies Parlamenta īpašo interešu lokā. Mēs priecājamies, ka pēc asiņainu konfliktu laikmeta starp šī reģiona tautām miers un sadarbība šodien ir ikdienišķa parādība.

Pat īpaši delikāti jautājumi kā, piemēram, jaunu valstu neatkarības pasludināšana, tagad notiek vai var notikt atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Tāds ir patiesais Balkānu politiskās attīstības virziens – tas sniedz iespēju realizēt lielākās daļas šī reģiona tautu stratēģisko mērķi, proti, ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, līdz pat pilntiesīgai dalībai un to ieskaitot.

Melnkalne ir izcils šī virziena paraugs. Pēc neatkarības pasludināšanas tā saglabājusi labas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem, tai skaitā ar Serbijas Republiku, ar kuru tā iepriekš bija apvienota federācijā. Tā nekavējoties uzsāka spraigas sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas noslēdzās ar nolīguma parakstīšanu šī gada 15. oktobrī. Paralēli tā noslēdza brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, kas stāsies spēkā janvārī.

Šajā īsajā - nepilna pusotra gada laikā Melnkalnes attīstība bijusi ievērojama. Kā pozitīvi sasniegumi jāmin izmaiņas fiskālajā un nodokļu politikā un uz konkurenci un brīvu kapitāla apriti balstītas tirgus ekonomikas izveide.

Vēl daudz jāizdara sociālās politikas un nodarbinātības, enerģētikas un vides aizsardzības, kā arī drošības un pilsonisko tiesību jomās. Melnkalnes valdībai jāpaveic tādi īpaši svarīgi uzdevumi kā cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību un pilnā apjomā jāsadarbojas ar Hāgas starptautisko tribunālu.

Tomēr Melnkalne nav vienīgā, kam jāsaskaras ar šīm problēmām. Līdzīgas problēmas ir visām Balkānu valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Melnkalne ir viena no šī procesa līderēm, un ļaujiet man cerēt, ka tā arī turpināsies. Savienība ir gatava uzņemt Balkānu valstis savā kopienā. Vai un kad tas notiks, vispirms jau ir atkarīgs no Balkānu elites un Balkānu valstu politiķu gudrības.

 
  
MPphoto
 
 

  Libor Rouček (PSE). - (CS) Komisār, dāmas un kungi, Melnkalnes neilgās pastāvēšanas laikā tās attīstība ir acīmredzama. Ir ielikti jaunas valsts pamati un pieņemta jauna konstitūcija. Valsts ekonomikā vērojams 8 % pieaugums, un šogad iekšējo investīciju apjoms sasniedzis 700 miljonus eiro. Parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, un Melnkalne spērusi pirmos soļus ceļā uz pilntiesīgu dalību ES. Tomēr, ja tā vēlas iespējami saīsināt un paātrināt savu iestāšanos ES, Podgoricai jāpieņem daži būtiski lēmumi. Nepieciešams pastiprināt tiesu varas funkcijas, un cita starpā jānodrošina neatkarīga tiesu sistēma. Ar lielāku pārliecību nekā agrāk jāapkaro korupcija un jāpalielina politisko un ekonomisko struktūru lēmumu pieņemšanas pārredzamība, lai garantētu demokrātisku un taisnīgu tirgus ekonomikas darbību. Tūrismam ir būtiska nozīme Melnkalnes ekonomikā. Pieņemot vienotu tiesību aktu sistēmu dabiskās vides un piekrastes aizsardzībai, tiks nodrošināta tūrisma ilgtspējība.

Dāmas un kungi, Melnkalnes un tās kaimiņvalstu iestāšanās gaita veicina ciešāku reģionālo sadarbību. Esmu pārliecināts, ka reģionālā sadarbība, kas attiecas uz CEFTA, palīdzēs atrisināt vairākus politiskos, ekonomiskos un sociālos jautājumus visā reģionā kopumā. Nobeigumā vēlos aicināt Komisiju palīdzēt Melnkalnei un citām Rietumbalkānu valstīm attīstīt reģionālo sadarbību, it īpaši enerģētikas, transporta un vides aizsardzības jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Swoboda kungs pirms brīža pareizi norādīja uz plaši izplatīto korupciju Melnkalnē. Kā pierādījumu es vēlos minēt Transparency International skaitļus, kas parāda to, ka skalā no 0 līdz 10 (10 apzīmē to, ka korupcijas nav), Melnkalnei ir 3,3 punkti. Tādējādi tā ir to valstu priekšgalā, kurās korupcija ir liela problēma.

Es vēlos piebilst, ka kontrabanda arī ir ļoti svarīga problēma Melnkalnē. Šajā saistībā valstij patiešām nav robežu. Nesen tika izteikts priekšlikums aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās, bet tajā pašā laikā galvaspilsētas centrā var nopirkt tūkstošiem paciņu kontrabandas cigarešu. Šajā saistībā Melnkalnei noteikti ir jānoiet garš ceļš līdz Eiropas Savienībai.

No otras puses, valsts ir jāiedrošina pēc iespējas ātrāk ievērot Eiropas Savienības kritērijus. Es atbalstu to, ka, piemēram, attiecībā uz tiesu iekārtu vai pārvaldes darbību ir sasniegta ievērojama attīstība. Mums ir jānovērtē tas, ko Melnkalne ir sasniegusi šajā jomā kopš tā brīža, kad tā diezgan negaidīti pēc referenduma pasludināja savu neatkarību.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāsniedz skaidrs signāls, ka tad, kad tiks ievēroti attiecīgie kritēriji, ceļš uz Eiropas Savienību tiks saīsināts. Mums jāpiedāvā skaidra dalības perspektīva — acīmredzot ne pēc diviem, trīs vai četriem gadiem —, bet reāls stimuls Melnkalnes sabiedrībai sasniegt Eiropas standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, Melnkalne ne tikai ir viena no pasaules skaistākajām valstīm; tā arī ir Balkānu valsts ar senām neatkarības tradīcijām mūsdienu laikmetā. Kad tika nodibināta Beļģijas valsts, Melnkalne jau gadsimtiem ilgi bija neatkarīga, un tai bija valsts pazīmes. Es to uzsveru, jo Melnkalne vienmēr kļūdaini tiek minēta kā piemērs nenozīmīgai sīkai zemei, kas liktenīgas sagadīšanās dēļ pēkšņi kļuva neatkarīga.

Ļaujiet man pateikt, Markov kungs, ka Melnkalni ar varu pievienoja tās sabiedrotā Serbija pēc Pirmā pasaules kara. Tolaik tā nebija brīvprātīga savienība. Tika veikts formāls balsojums parlamentā, bet tas arī viss. Pastāvēja masveida Melnkalnes atbrīvošanas kustība, kuras darbība turpinājās divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Tad J. B .Tito atjaunoja Melnkalnes neatkarību Dienvidslāvijā, un, atbilstīgi J. B .Tito Dienvidslāvijas konstitūcijai, tā ieguva tiesības atdalīties. Tomēr, kad Melnkalne mēģināja izmantot šo tiesību, tā sastapās ar šķēršļiem. Šodien Melnkalne ir neatkarīga valsts ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Mums jāatbalsta Melnkalnes demokrātu spēki. Kā jau tika minēts, tās izturēšanās pret minoritātēm ir piemērs daudziem reģionā, tāpēc arī minoritātes atbalstīja neatkarību. Melnkalnei vēl ir vajadzīga spēcīgāka neatkarīgās izglītības sistēma, tāda kā tā, ko sniedz franciskāņu izglītības centrs Tuzi, netālu no Podgoricas. Privātās izglītības iniciatīvas ir vajadzīgas, lai atbrīvotu valsti no tās stīvuma.

Es aicinu valdību turpināt enerģiski virzīties ceļā uz plurālismu ne tikai ekonomikas, bet arī izglītības jomā un valsts konstitucionālājās un demokrātijas struktūrās.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Józef Pinior (PSE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka Melnkalne ir pozitīvas attīstības piemērs Balkānos attiecībā uz valsts struktūru, konstitūciju, tiesiskumu, ienākšanu globālajā tirgū un tirgus ekonomikas izveidošanu. Tāpēc Eiropas Parlamentam neapšaubāmi jāatbalsta Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Melnkalni.

Tomēr tajā pašā laikā mums jāatceras, ka Melnkalnei vēl ir jāveic daudzas pārmaiņas - īpaši attiecībā uz tiesiskumu un cīņu pret korupciju. Es vēlos norādīt uz to, ka 2007. gada aprīlī Melnkalne ar Amerikas Savienotajām Valstīm parakstīja divpusēju līgumu par izstāšanos no Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijas; šis līgums ir pretrunā ar Eiropas Savienības kopējo nostāju un pamatprincipiem. Starptautiskā Krimināltiesa ir ļoti nozīmīga iestāde, raugoties no ES politikas skatpunkta. Tāpēc divpusējais līgums nepatīkami ietekmē iespēju parakstīt nolīgumu ar Eiropas Savienību.

Es to nesaku, lai noskaņotu Eiropas Parlamentu pret Melnkalni. Tieši otrādi, es uzskatu, ka Eiropas Komisijai un visām ES iestādēm pašlaik daudz jādara, lai palīdzētu šai valstij sagatavoties ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību, jo īpaši, apkarojot korupciju, stiprinot tiesiskumu, veidojot tirgus ekonomiku un cīnoties pret melno tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Melnkalnes piemērs parāda, cik nozīmīgs var būt referendums. Līdz ar to es saprotu, kāpēc šodien parlamentā tika pacelti neskaitām plakāti, kas aicina uz referendumu, jo pats Lisabonas līgums, protams, dod mums izvēles tiesības piedāvāt Eiropas iedzīvotājiem šādu referendumu. Es uzskatu, ka ir būtiski, lai sabiedrība būtu iesaistīta apspriešanas procesā un lai tai būtu iespēja izteikt savas vēlmes.

Es uzskatu, ka Melnkalnē ir jāuzlabo arī valsts ekonomikas struktūras; kā Posselt kungs jau norādīja, Eiropas Savienības izglītības iestādes un programmas šajā saistībā ir īpaši nozīmīgas. Arī enerģētikas nozarē enerģētikas efektivitāte un atjaunojamie resursi uzliek Melnkalnei lielu izaicinājumu, kā arī sniedz nebijušas iespējas.

Arī telekomunikāciju nozarē būtu vēlams, lai Melnkalne valsts tiesību aktos transponētu Viesabonēšanas direktīvu, jo tas veicinātu labākas saziņas iespējas ar mūsu Eiropas valstīm par saprātīgākām cenām.

Tas ir pats par sevi saprotams, ka vide ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, un atkritumu apsaimniekošana, kanalizācija un notekūdeņi īpaši sagādā problēmas. Ja runājam par krāšņo nesabojāto dabas skaistumu, mums šeit ir pamats piemērot jaunākos standartus. Eiropas Savienība piedāvā vides atbalsta sistēmas, kuras pēc iespējas ātri ir jāievieš.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (PSE).(LT) Liels paldies referentam, kuram šajā ziņojumā bija gods mūs iepazīstināt ar jaunu un vienlaicīgi senu Eiropas valsti. Pēc ,,samta šķiršanās” no Serbijas Melnkalnei bija iespēja parādīt neierobežotu mazas, lepnas valsts potenciālu. No otras puses Melnkalnei vajadzētu uzņemties vadošo lomu reģionālās sadarbības attīstībā, turpinot palielināt minoritāšu tiesības un sniedzot ieguldījumu Balkānu reģiona pārveidošanā no šaujampulvera mucas uz dažādu valstu kopumu.

Līdzīgi kā citas valstis, kuru nosaukumi tikai nesen parādījās kartē, Melnkalne sastopas ar vairākiem bīstamiem izaicinājumiem: dziļi iesakņojušos korupciju, nelegālo uzņēmējdarbību, pelēko ekonomiku u.c. Diemžēl dažus ārzemju investorus, jo īpaši no Krievijas, šī jaunā valsts galvenokārt piesaista tādēļ, ka tajā ir vienkārši veikt nelegālus finanšu darījumus. Lēmums nenodot ASV darbiniekus Starptautiskajai Krimināltiesai apmaiņā pret militāro palīdzību mazina Melnkalnes uzticamību attiecībā uz tās gribu miermīlīgi sadarboties ar tās kaimiņvalstīm un pat attiecībā uz tās apņemšanos sasniegt Eiropas mērķus.

Šodien, pagātnes ēnā, Melnkalni tāpat kā dažas tās kaimiņvalstis saista iespēja kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Jau pati iespēja kļūt par dalībvalsti veicina demokrātijas, cilvēktiesību attīstību un labāku dzīves apstākļu veidošanu tās pilsoņiem. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ieviešanai vajadzētu veicināt Melnkalnes reformas. Valsts var mācīties no tās pieredzes, ko ceļā uz ES dalībvalsts statusa iegūšanu uzkrājusi tās kaimiņvalsts Slovēnija un citas valstis, kas kļuva par ES dalībvalstīm jaunajā tūkstošgadē.

Melnkalnes iniciatīva pasludināt sevi par ekoloģisku republiku ir slavējama, tomēr ceļš uz šī mērķa patiesu sasniegšanu varētu būt garš.

Ir labi, ka ir pavērts izolācijas priekškars, kas apņēma vīzas uz Melnkalni un citām Balkānu valstīm. Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei nevajadzētu vilcināties pusceļā, bet turpināt šī šķēršļa, kā arī finansiālu un birokrātisku šķēršļu noņemšanu, vienlaicīgi uzturot augstu aizsardzības līmeni pret noziedzniekiem un likumpārkāpējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt ar pateicību visiem deputātiem par ļoti būtiskām un pamatīgām debatēm un Vernola kungam par šo debašu veicināšanu.

Vairums deputātu pareizi uzsvēra absolūto nepieciešamību apkarot korupciju un noziedzību, nodrošinot to, ka Melnkalnē tiek nodrošināts tiesiskums. Es pilnībā tam piekrītu: tiesiskums ir ļoti nozīmīgs visiem sabiedrības sektoriem, jo ir visas sabiedrības un ekonomikas darbības pamatā. Tāpēc Komisija uzstāja uz tiesu sistēmas reformu Melnkalnē jau pašā pirmsiestāšanās procesa sākumā, tāpat kā citās Rietumbalkānu valstīs. Tas ir viens no vissvarīgākajiem politiskajiem iestāšanās kritērijiem, kas jāapsver pirmām kārtām.

Vernola kungs un daudzi citi deputāti arī uzsvēra ekoloģijas un vides nozīmi. Eiropas Komisija palīdz šai senajai karalistei kļūt par ekoloģisku republiku, kā Paleckis kungs izteicās, dažādu valstu kopumā, stiprinot Melnkalnes administratīvo kapacitāti, kas, savukārt, uzlabo valsts spēju tuvināt tās tiesību aktus mūsējiem, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas un ūdens attīrīšanas jomā.

Tomēr tas attiecas arī uz korupciju, un es vēlos citēt Komisijas attīstības ziņojumu: ,,Nav uzlaboti pasākumi politiskās korupcijas samazināšanai. .. Nopietnu satraukumu rada valsts līdzekļu pārvaldīšana. Ir liels korupcijas risks, jo īpaši celtniecības un zemes izmantošanas plānošanas, privatizācijas, koncesiju un valsts iepirkumu jomā.” Korupcija ir ļoti nopietna problēma, un tāpēc Melnkalnei tā ir jāizvirza kā prioritāra.

Es vēlos arī informēt godājamos deputātus par to, ka Komisija paredz nākamā gada sākumā — iespējams, martā — pieņemt paziņojumu, kurā mēs izvērtēsim attīstību kopš Saloniku un Zalcburgas sanāksmes pagājušajā gadā un dosim turpmākas norādes. Viens šāds jautājums būs vīzu liberalizēšana, ko daudzi no jums pareizi pieminēja. Komisija ierosinās dialogu par veidu, lai sasniegtu bezvīzu ceļošanas režīmu, kam būtu jāpalīdz Rietumbalkānu valstīm virzīties uz priekšu, lai izpildītu prasības, un viņu pilsoņiem vairs nevajadzētu vīzas, lai ceļotu uz Eiropas Savienību.

Bet es vēlos uzsvērt, ka tas nav Komisijas kompetences jautājums, bet Eiropas Savienības valstu valdību ziņā, un iekšlietu ministrijas un ministri šajā jautājumā ir galvenie spēlētāji. Tāpēc apvienosim spēkus un veiksim efektīvu lobēšanu attiecībā uz iekšlietu ministriem, kā arī attiecīgajās Rietumbalkānu valstīs, jo mums jābūt pārliecinātiem, ka visas drošības prasības, piemēram, dokumentu izsniegšana un robežkontrole ir pilnīgi gatavas vīzu liberalizēšanai.

Nobeigumā man ir ļoti patīkami uzzināt par parlamentāro sadarbību starp Melnkalnes parlamentu un Eiropas Parlamentu. Es zinu, ka tas ir būtiski — tā ir patiesas politiskās integritātes sastāvdaļa —, un tas vislabvēlīgākajā veidā Melnkalnē palīdz attīstīt iestādes. Es ticu, ka mēs varam sastrādāties, lai nostiprinātu Melnkalnes iestāžu demokrātiskās iestrādes un administratīvo kapacitāti. Es esmu ļoti priecīgs, ka mēs droši raugāmies Melnkalnes turpmākajā attīstībā tās ceļā uz Eiropas Savienību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu, lai pabeigtu debates par Komisijas paziņojumu(1).

Kopējās debates ir slēgtas.

Balsojums par rezolūcijas priekšlikumu un M. Vernola ziņojumu notiks ceturtdien, 2007. gada 13. decembrī.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Golik (PSE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Parlamenta deputāts es ar prieku atbalstu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm un Melnkalnes Republiku.

Es ticu, ka sadarbība starp Eiropas Savienību un Melnkalnes Republiku būs abpusēji izdevīga nākotnē, jo īpaši, pakāpeniski izveidojot divpusēju brīvās tirdzniecības zonu. Es arī ļoti priecājos par Melnkalnes Republikas panākto progresu Eiropas Savienības izvirzīto prasību sasniegšanā.

Tomēr es vēlētos īsi norādīt uz jomām, kurās, kā minēts Komisijas ieteikumos, Melnkalnei jāturpina centieni, ja tā vēlas tuvināties Eiropas Savienībai. Vissvarīgākais uzdevums ir uzlabot tiesiskumu, reformējot valsts pārvaldi, lai visos līmeņos nostiprinātu valsts iestādes un efektīvi apkarotu to politizēšanu. Es apzinos un augsti vērtēju Melnkalnes likumdošanas centienus šajā jomā, bet vissvarīgāk ir, lai tie pakāpeniski tiktu praktiski īstenoti. Melnkalnes iestādēm jāsasniedz lielāka pārredzamība budžeta kontroles, valsts līdzekļu un konkursu procedūru pārvaldīšanas jomā.

Es ticu, ka visu Eiropas Komisijas ieteikumu īstenošana dos iespēju Melnkalnes Republikai ātri nonākt uz pievienošanās ceļa.

 
  

(1)Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 27. oktobrisJuridisks paziņojums