Priekšēdētāja. – (EL) Apspriešanas darba kārtībā mums ir Glenis Willmott ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par Kopienas stratēģiju par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam (2007/2146(ΙΝΙ)) (A6-0518/2007).

  Glenis Willmott, referente. - Priekšsēdētājas kundze, veselības aizsardzība un drošība darbā ietver plašu jautājumu loku. Vienkāršā līmenī tie ir jautājumi par to, kā samazināt negadījumus darba vietā un darba apstākļu izraisītas slimības. Indivīdam tie ir jautājumi par viņa vai viņas fizisko neaizskaramību, cieņu un labklājību. Uzņēmējiem tie ir jautājumi,

kā samazināt darba kavējumus, slimību pabalstus un ražīguma zudumus. Sabiedrībai kopumā sliktas veselības un darba drošības aizsardzības izmaksas ir sasniegušas astronomisku 3,8 % līmeni no valsts kopprodukta.

Pamattiesību harta, ko parakstīja tieši šajā telpā pagājušajā mēnesī – par spīti dažu Apvienotās Karalistes Neatkarīgās partijas un konservatīvo deputātu apkaunojošajiem izvirdumiem – 31. pantā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz darba apstākļiem, kas ievēro viņa vai viņas veselību, drošību un cieņu. Tas nosaka arī, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežojumu.

Pēc Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras vērtējuma katru gadu vairāk nekā 140 000 cilvēku ES mirst no profesionālām slimībām un gandrīz 9 000 mirst ar darbu saistītos negadījumos. Šie skaitļi nozīmē, ka ik pa trīs ar pusi minūtēm kāds Eiropas Savienībā mirst no cēloņa, kas saistīts ar darbu. Tas nozīmē, ka šajā īsajā laikā, kamēr es runāju, ir iespējams, ka kāds ir jau nomiris un ka līdz šo debašu beigām ir iespējams, ka 20 cilvēki būs nomiruši.

Daži mūsu kolēģi var iebilst pret pamattiesībām uz labu veselības aizsardzību un drošību darba vietā, bet es esmu pārliecināta, ka neviens no viņiem neapšaubīs tiesības uz dzīvību. ES stratēģijai par veselības un drošības aizsardzību darba vietā jābūt stingrai attiecībā uz pašreizējā tiesiskā regulējuma pareizu īstenošanu un stāšanos spēkā. Tas, kas mums pašlaik jau ir, visumā ir ļoti labs, bet tas patiešām ir konsekventi realizējams visā Savienībā. Tomēr tas nenozīmē, ka tur, kur pašreizējais tiesiskais regulējums ir acīmredzami neatbilstīgs, mums nevajadzētu to atjaunināt, lai liktu tam darboties adekvāti un nodrošināt vislabākos iespējamos aizsardzības līmeņus. Tas nenozīmē arī, ka mums jāreaģē uz tiesību instrumentu ierosinājumiem, kā vampīrs reaģē uz ķiplokiem, kā daži šajā Parlamentā mēdz darīt.

Protams, neviens nesaka, ka likumdošanas ceļš vienmēr ir vislabākais. Tomēr ir gadījumi, kad saistoši noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka jauns vai potenciāls risks tiek pareizi un konsekventi risināts visās dalībvalstīs. Komisijas paziņojums ir jāvērtē atzinīgi un tam jāaplaudē tajā izvirzītā mērķa dēļ samazināt ar darba vietu saistītos negadījumus un īpašu uzmanību veltīt MVU. Tomēr mums arī jākoncentrē uzmanība uz arodslimībām, jo darba ņēmēju veselība rada milzīgas izmaksas, izmaksas uzņēmumiem un to ražīgumam, un sabiedrībai kopumā ar arodslimībām saistīto sociālās nodrošināšanas un veselības aprūpes izmaksu dēļ.

Ziņojums to atspoguļo un mudina Komisiju nodrošināt, lai arodslimības tiktu pareizi noteiktas un ārstētas, pievēršot īpašu uzmanību ar arodu saistītām vēža slimībām, lai nospraustu mērķus to samazināšanai. Mums vajadzīgi arī konkrēti rīcības plāni ar finansiālām saistībām un laika grafiku. Izņemot mērķi par 25 % samazināt negadījumus, izrādās, ka ir maz veidu, kā progresu var uzraudzīt un mērīt. Darbības prioritātes, kas nosauktas manā ziņojumā, ietver „burkāna un nūjas” pieeju pašreizējo tiesību aktu piemērošanai. Es vēlētos, lai par labu veselības aizsardzību un drošību darba vietās dalībvalstis darba devējiem piešķir nodokļu atlaides un priekšrocības konkursos un ievieš bonus-malus sistēmu apdrošināšanas politikā, kā arī citus finansiālus stimulus. Tomēr es vēlētos arī stingrākas sankcijas pret tiem negodīgajiem darba devējiem, kas atstāj novārtā savu darbinieku veselības aizsardzību un drošību, kā arī vairāk pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kas atbilstīgi neīsteno un nepiemēro pašreizējos veselības aizsardzības un drošības tiesību aktus.

Visai veselības aizsardzības un drošības stratēģijai dabiski ir jāpievēršas tiem, kas ir pakļauti vislielākajam riskam. Šādās viegli ievainojamās grupās ietilpst darba ņēmēji migranti, kurus bieži ekspluatē, kā arī gados jauni un veci darba ņēmēji, kam vajadzīga īpaša uzmanība, un invalīdi. Ir svarīgi, lai, izstrādājot un ieviešot savas stratēģijas, 1989. gada pamatdirektīva tiek precīzi piemērota visām šīm grupām un citiem darba ņēmējiem, kas bieži tiek ignorēti, piemēram, lauksaimniecības un veselības aprūpes darbinieki. Dalībvalstīm pilnībā jāņem vērā šīs grupas. Mums ir vajadzīga pamatdirektīva par muskulatūras un skeleta sistēmas saslimšanām, lai efektīvi risinātu tādu problēmu kā sāpes muguras lejas daļā – traumas, kas radušās no atkārtotas spriedzes un piepūles – un muguras lejas daļas saslimšanas.

Ir daudz citu jautājumu, par kuriem es gribētu runāt, bet laika ir maz, tāpēc es gaidu, kas būs sakāms kolēģiem un Komisijai.

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze, godātie Eiropas Parlamenta deputāti, vispirms es vēlētos pateikties Willmott kundzei par viņas sagatavoto lielisko ziņojumu par Kopienas stratēģiju par veselības aizsardzību un drošību darbā.

Komisija piešķir augstu prioritātes pakāpi veselības aizsardzībai un drošībai darbā un piekrīt jūsu viedokļiem ļoti daudzos jūsu ieteikumos.

Tiešām, es vēlētos uzsvērt, ka tai jābūt Kopienas nevis tikai Komisijas stratēģijai. Tas patiesi ir vienīgais ceļš tāda fundamentāla un vērienīga mērķa sasniegšanai, kāds ir pastāvīga un ilgtspējīga nelaimes gadījumu darbā un arodslimību samazināšana. Tādēļ viena no mūsu svarīgākajām rūpēm būs iespējami vairāku pušu līdzdalība politiskā, darbības un iestāžu līmenī.

Komisijas stratēģiskā mērķa – laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam Eiropas Savienībā samazināt nelaimes gadījumus darbā par 25 % - sasniegšanai tiešām vajadzīga ne tikai valsts pārvaldes, bet arī sociālo partneru aktīva līdzdalība un ieguldījums, darbavietas līmenī uzņemoties atbildību par nelaimes gadījumu novēršanu.

Ir ļoti svarīgi uzsvērt saistības, kuras dalībvalstis uzņēmās ar Padomes 2007. gada 25. jūnija rezolūciju: izstrādāt un piemērot sabiedrības veselība un darba drošības stratēģiju, saistot to ar valsts apstākļiem, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, un noteikt arī izmērāmus valsts līmeņa mērķus, lai samazinātu nelaimes gadījumus darbā un arodslimību izplatību it īpaši tajās darbības jomās, kurās šie rādītāji pārsniedz vidējos.

Komisija ir ārkārtīgi apmierināta ar Eiropas Parlamenta atbildi uz Komisijas paziņojumu un atbalstu šajā paziņojumā noteiktajām vispārējām prioritātēm un rīcības līnijām.

Esmu ievērojis Parlamenta bažas par atbilstīgas plānošanas un līdzekļu sadales nepieciešamību, par progresa novērtējumu un progresa ziņojumu iesniegšanu attiecībā uz stratēģiskajiem mērķiem.

Sociālās programmas progresa ziņojumā Komisija sniegts informāciju un precīzu plānu par īpašiem pasākumiem, kas jāveic Kopienas līmenī. Mēs nodrošināsim arī Veselības un darba drošības padomdevēju komitejas līdzdalību saistībā ar trīspusēju informācijas apmaiņu par dalībvalstu stratēģiju saturu, mērķiem, veiktajiem pasākumiem un sasniegumu pārraudzību. Parlaments tiks nekavējoties informēts par šīs procedūras rezultātiem.

Attiecībā uz jūsu pieprasījumu pārskatīt Padomes Direktīvu 91/383 es vēlētos informēt godātos Eiropas Parlamenta deputātus, ka Komisijas departamenti pašlaik analizē situāciju dažādās dalībvalstīs, pamatojoties uz ārēja konsultanta pētījumu. 2008. gadā tiks sastādīts attiecīgs ziņojums, un Komisija lems par turpmāko rīcību šajā jomā., ņemot vērā ziņojuma secinājumus.

Attiecībās uz pieprasījumu pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85, es vēlētos jūs informēt arī par to, ka pēc apspriešanas ar Eiropas sociālajiem partneriem par minētās direktīvas iespējamajiem grozījumiem Komisijas departamenti pašlaik veic ietekmes novērtējumu, lai noteiktu zināmu direktīvas grozījumu sekas. Ja pēc ietekmes novērtējuma pabeigšanas Komisija nolems iesniegt attiecīgu priekšlikumu, Komisija, bez šaubām, apstiprinās šo priekšlikumu 2008. gadā.

Es pievienojos jūsu viedoklim par nepieciešamību turpmāk uzlabot Kopienas tiesību aktu īstenošanu veselības un drošības jomā, it īpaši attiecībā uz MVU, apvienojot pasākumus, kuri līdzsvaroti akcentēs darba devēju atbildību un darba ņēmēju līdzdalību.

Runājot par arodslimībām, es ceru, ka jaunā stratēģija būs vēl viens solis virzībā uz veselīgākas darba vides izveidi visā ES, kur tiks ievērotas novecojošā darba ņēmēju kontingenta vajadzības un tiks pilnīgi aizsargātas mazaizsargātākās grupas. Komisija pastiprinās centienus virzībā uz veselības rādītāju un citu statistikas pasākumu atbilstīgu noteikšanu, lai nodrošinātu arodslimību riska pienācīgu pārraudzību.

Mēs esam pārliecināti, ka Kopienas stratēģijā 2007. – 2012. gadam noteiktās prioritātes un prioritātes, kas noteiktas ziņojumā, kuru jūs šodien apstiprināsit, pavērs ceļu uz drošākām un veselīgākām darbavietām Eiropas Savienībā.

  Edit Bauer , Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma projekta autore − Priekšsēdētājas kundze, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja savā atzinumā uzsver, ka visnozīmīgākās veselības problēmas sievietēm, ko izraisa viņu darba apstākļi, ir muskulatūras un skeleta saslimšanas un psiholoģiskās problēmas, no vienas puses. No otras puses tajā ir uzsvērts, ka vajadzība analizēt riskus, ar kādiem sievietes un vīrieši saskaras, un veikt pienācīgus pasākumus nenozīmē ne atgriešanos pie izslēgšanas aizsargmehānismu ieviešanas, ne arī atšķirīgu darbu radīšanu sievietēm un vīriešiem.

Lai gan Kopienas darba drošības un veselības aizsardzības (OSH) direktīvas ir neitrālas attiecībā uz dzimumu, tas nav pietiekams iemesls, lai par zemu vērtētu un neievērotu ar darbu saistītu risku sieviešu veselībai un drošībai salīdzinājumā ar risku vīrieša veselībai un drošībai gan no novēršanas, gan izpētes viedokļa.

Darba ņēmēji, kā vīrieši, tā sievietes, visā Eiropas Savienībā ir pakļauti dažādiem riskiem viņu darbavietās: ķīmiskiem, bioloģiskiem un fiziskiem slimību izraisītājiem, kaitīgiem ergonomiskiem apstākļiem, negadījumu un drošības risku sarežģītai kombinācijai kopā ar dažādiem psiholoģiski sociāliem faktoriem. Tāpēc sievietes un vīrieši neveido viendabīgu grupu. Tādējādi stratēģijām un pasākumiem, lai uzlabotu OSH, jābūt īpaši pielāgotiem konkrētām darbavietām, ņemot vērā to, ka daži faktori varētu ietekmēt sievietes un vīriešus atšķirīgi.

Atzinumā uzsvērti arī jauni riska faktori, tādi kā uzmākšanās, vardarbība un terorizēšana no klientu puses galvenokārt sabiedrisko pakalpojumu jomas darba vietās, kur nodarbina galvenokārt sievietes. Visbeidzot, tas uzsver nepieciešamību pievērsties apdraudējuma, riska un profilakses jēdzienu ieviešanai skolu un vispār izglītības sistēmu mācību programmās kā efektīvam līdzeklim spēcīgas un ilgstošas preventīvas drošības un veselības kultūras veidošanai.

  Thomas Ulmer, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Atļaujiet man izteikt pateicību Willmott kundzei par mūsu atklāto un konstruktīvo sadarbību komitejā. Šajā ziņojumā atspoguļota augstā prioritāte, kas piešķirta veselībai un drošībai 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tiek uzsvērti un novērtēti galvenie drošības pasākumi. Nelaimes gadījumu novēršanas un drošības izmaksas ir augstas, taču ļaujiet man skaidri uzsvērt, ka laba veselība ir nenovērtējama. Nozīmīgi jautājumi ir nepieciešamība transponēt un piemērot šos noteikumus visās dalībvalstīs, un Eiropas Savienībai jāpalīdz transponēt šos likumus un jāpiedāvā palīdzība nevis jānosaka sodi.

Es uzskatu, ka īpaša uzmanība jāpievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vajadzīga palīdzība šajā jomā, lai tie saglabātu konkurētspēju. Sakarā ar to mēs aicinām Komisiju izveidot atbilstīgus pamatnoteikumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja šādu noteikumu vēl nav, un uzlabot noteikumus, kur tie jau tiešām pastāv. Darba ņēmējiem sniegtā aizsardzība nedrīkst būt atkarīga no valsts, kurā viņi strādā, vai no uzņēmuma lieluma.

Nelielajā laika sprīdī, kas ir manā rīcībā, es vēlos minēt tikai dažus īpaši svarīgus punktus, tostarp labāku aizsardzību pret hepatītu un AIDS un pastāvīgu, sistemātisku azbesta aizvākšanu no darbavietām, lai cik sarežģīti un dārgi tas nebūtu. Es uzskatu, ka mums jākoncentrē uzmanība uz B hepatītu it īpaši tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti augstam arodriskam inficēties ar hepatītu vīrusu, citiem vārdiem sakot, ārstiem, vidējam medicīnas personālam, aprūpes darbiniekiem un pirmās palīdzības sniedzējiem.

Pirmās palīdzības jomā šīm rūpēm jāattiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri papildu ikdienas darbam strādā neapmaksātu, brīvprātīgu darbu ārkārtas dienestos. Es uzskatu, ka šajā ziņojumā bija ļoti svarīgi stingri turēties pie tēmas un izvairīties minēt piemērus, kas noteikti varētu izraisīt pāragrus spriedumus daudzos jautājumos.

Pateicos par mūsu auglīgo sadarbību. PPE-DE grupa apstiprina ziņojumu.

  Pier Antonio Panzeri, PSE  grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2007. gada 6. decembrī notika nelaimes gadījums ThyssenKrupp rūpnīcā Turīnā, izraisot sešu strādnieku nāvi. Šis ārkārtīgi smagais nelaimes gadījums liecina, ka drošības jautājumi ir ļoti svarīgi.

Turīnas traģēdija izvirza vēl vienu jautājumu apsvēršanai šajā plenārsēžu zālē. Mēs būtu varējuši cerēt, ka šī starptautiskā sabiedrība rīkosies piedienīgi, bet tā nav. Vakar itāļu laikraksti ziņoja, ka konfidenciālā dokumentā, kuru pēc traģiskā ugunsgrēka tēraudlietuvē sastādīja kāds no ThyssenKrupp augstākajiem vadītājiem, un kuru konfiscēja maģistrāta tiesa, pēc nelaimes gadījuma iztaujātie izdzīvojušie bija aprakstīti kā strādnieki, kuri televīzijā izturas kā varoņi un zvaigznes. Šo apgalvojumu nevar apzīmēt citādi kā vien par nomelnošanu.

Būtu ļoti svarīgi, ja šis Parlaments un arī komisāri, nerunājot par visām formalitātēm, varētu paust un paustu sašutumu par ThyssenKrupp rīcību. Tas, ka notika Turīnā, zināmā mērā notiek visur, un, pamatojoties uz ļoti labo G. Willmott ziņojumu, tas liecina par nepieciešamību ķerties pie ļoti reāla nelaimes un nāves gadījumu skaita samazināšanas darba vietās.

  Elizabeth Lynne, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis ir ļoti labs ziņojums, un es vēlētos pateikties referentei par sadarbību.

Esmu iepriecināta, ka ziņojumā ir runa par pašreizējo direktīvu labāku īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju arī aicinājumu pēc labākas kontroles. Jauniem noteikumiem nav nozīmes dalībvalstīs, kuras šo direktīvu īstenošanu atbalsta tikai vārdos, kā veselības un drošības jomā to dara daudzi, un pēc tam ļoti bieži pieprasa vairāk tiesību aktu, pat ja risku nepamato zinātniski un medicīniski pierādījumi.

Viena joma, kurā tiešām vajadzīgi tiesību akti, un mēs to prasījām jau 2005. gadā, ir nepieciešamība novērst vairāk nekā miljonu savainojumu, ieduroties adatai, no kuriem katru gadu cieš veselības aizsardzības darbinieki visā Eiropā. Iztēlojieties šausmas, kādas pārņem cilvēku, kurš nejauši saduras ar adatu, un kuram pēc tam izmisīgi jāgaida, lai uzzinātu, vai viņš ieguvis smagu infekciju, piemēram, HIV vai B hepatītu!

Komisijai jāņem vērā mūsu aicinājums un jāpiedāvā 200. gada Bioloģisko aģentu direktīvas grozījums. Dažās jomās labākās pieredzes apmaiņa, iespējams, ir pietiekama, un tādēļ es priecājos, ka komiteja pieņēma manus grozījumus par veselības aprūpē iegūtām infekcijām. Tādas infekcijas kā rezistentā stafilokoku infekcija (MRSA) ir smagas ne tikai slimnīcu pacientiem, bet arī slimnīcu darbiniekiem. Infekcijas izplatības līmenis dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, infekcijas izplatības līmenis AK ir desmit reižu augstāks nekā Nīderlandē. Mums ir jāzina, kādēļ un kā mēs varam mācīties no labākās pieredzes. Tādēļ vienā no maniem komitejā pieņemtajiem grozījumiem es aicināju ieviest ES labas prakses kodeksu par veselības aprūpē iegūtām infekcijām un mudināt pārbaudīt visus veselības aizsardzības darbiniekus visā ES.

  Sepp Kusstatscher, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atļaujiet man sākt ar pateicību referentei Willmott kundzei par viņas lielisko darbu un it īpaši par viņas gatavību uz kompromisu. Katru gadu ES rūpniecības negadījumos un arodslimību dēļ tiek nogalināti vairāk nekā 160 000 cilvēku, un aptuveni 300 000 kļūst zaudē darbaspējas. Tas ir pārāk daudz. Mūsu sabiedrībā, kurā cilvēku nereti uzlūko tikai kā ražošanas faktoru, pārāk maz tiek uzsvērts problēmas cilvēcīgais aspekts. Valstij, ar to domājot likumdošanu un valdību, ir jānodrošina, lai uzņēmēji, kuru vienīgais dzinulis ir peļņa, uzņemas sociālās izmaksas par ekspluatāciju. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt prioritātes piešķiršanu veselībai un drošībai darbā.

Sabiedrības uzmanība vairāk pievēršas negadījumiem rūpniecībā nekā ļoti daudzveidīgajām arodslimībām. Līdzsvara atgūšanai ir vajadzīgas plašākas un enerģiskākas pūles. Uzlabojumus nevar panākt bez stingras kontroles, citiem vārdiem sakot, bez pārbaudēm un analīzēm, un precīzi noteiktiem mērķiem arodslimību gadījumu samazināšanai, tostarp arī jauno slimību, kuras skar tādās jomās kā nanotehnoloģija strādājošos.

  Derek Roland Clark, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pieņemot šo ziņojumu par veselību un drošību darbā, vēl vairāk palielināsies birokrātija un papīru darbs tieši tad, kad es domāju, ka Komisija cenšas to samazināt!

Darba ņēmēji, zaudējot laiku slimību un ievainojumu dēļ, paaugstina attiecīgā uzņēmuma izmaksas un tādējādi arī produkcijas cenas. Eiropas Savienībā ar brīvu preču un pakalpojumu apriti ir lielāka konkurence, tādēļ tie, kuri nerūpējas par savu darbaspēku, zaudē darījumos. Slimības dēļ nestrādājoši cilvēki palielina arī sociālās palīdzības izmaksas, vēl vairāk veicinot cenu paaugstināšanos. Tādēļ uzņēmuma interesēs ir uzturēt strādniekiem labu veselību.

Labas idejas izplatās vienmēr, tādēļ tam nevajadzētu būt pārāk grūti. Protams, tas atkarīgs no brīvā tirgus esības, bet, protams, ja jūs līdzīgi dažiem Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas dalībniekiem domājat, kas tas novedīs pie džungļu likumiem, tad jums ir vēl viena smaga slimība, ar kuru cīnīties. Acīmredzot, dalībvalstis, kuras atbalsta brīvu tirgu, ir psihiatra pacientes.

  Jean-Claude Martinez (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Renault un Peugeot strādnieku pašnāvības Francijā un tūkstošiem plaušu vēža gadījumu to cilvēku vidū, kuriem darbā ir saskare ar azbestu, ir skaidrs pierādījums, ka veselība darbā ir problēma.

Reaģējot uz to, Eiropas Komisija ir sagatavojusi līdz ,,veselības stratēģijas” statusam paceltu paziņojumu, kurš būtībā lasāms kā kāds no Volta Disneja darbiem – Sniegbaltītes uzrakstīta rezolūcija septiņiem rūķīšiem. Un tas patiesi ir ļoti aizkustinoši. Piemēram, 35. punktā mums stāsta, ka mums vajadzīgs veselīgs dzīvesveids darba vietā; 29. punktā ir runa par pamudinājumu veikt medicīniskas pārbaudes; 54. punkts mudina uzstādīt ugunsdzēsības smidzinātājus; 49. punktā mēs lasām, ka stress apdraud veselību; un D apsvērums, paskat tik, vēsta, ka nelaimes gadījumi ar nāvējošu iznākumu daudz biežāk sastopami būvniecībā strādājošo nekā Eiropas ierēdņu vidū.

Laimīgā kārtā Rūpniecības komitejas referentam ir piedāvājami risinājumi, tostarp psihologa un kapelāna algošana uz katriem 500 darba ņēmējiem.

Taču faktiski mums nav pateikts nekas par arodslimību cēloņiem, un tādi ir trīs. Pirmais ir izjaukšanas aizsardzības ideoloģija uz mūsu robežām, tādējādi iemetot mūsu strādniekus negodīgā konkurencē ar Āzijas vergu darbu. Vienīgais veids, kā mūsu rūpniecības nozares var izdzīvot, ir visiem spēkiem censties panākt augstāku ražīgumu uz veselības rēķina.

Otrā problēma ir muļķīgā stingrā eiro politika, kas dara mūs konkurētnespējīgus, ja runa ir par valūtas maiņas kursiem. Vienīgais mainīgais lielums, ko vēl iespējams regulēt, ir darba ražīgums, kas atkal tiek palielināts, un atkal pakļaujot riskam veselību.

Trešais mūsu rūpju cēlonis ir neirotiskā konkurētspējas filozofija – būtībā ekonomisks karš starp Eiropu un Āziju vai starp Eiropu un Latīņameriku. Bet karu rezultāts ir zaudējumi un nāve, un upuri šajā gadījumā ir cilvēki, kurus moka arodslimības un nelaimes gadījumi. Citiem vārdiem runājot, Eiropas strādnieks ir kā vērsis pasaules ekonomikas arēnā, saspringts un asiņojošs, izliekot visus spēkus, kamēr veselība ir zudusi. Risinājums ir izvest mūsu strādniekus no šīs pasaules arēnas ar tās netaisnīgajiem noteikumiem, un tas prasīs jaunas muitas tehnoloģijas atskaitāmajām muitas nodevām.

  Romano Maria La Russa, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlējos sniegt pārskatu par šīs stratēģijas galvenajiem jautājumiem un apspriest manā atzinumā iekļautos ieteikumus. Sociālās aizsardzības garantijas visu viedu darba ņēmējiem neatkarīgi no līguma veida, birokrātisko procedūru paātrināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem un pamudinājumu, tostarp arī finansiālu pamudinājumu sniegšana apmācībai ir ārkārtīgi svarīgi aspekti.

Taču tikai šo aspektu apspriešana nebūtu īpaši pieklājīga attiecībā pret tiem, kuri ar pilnām tiesībām prasa paskaidrojumus un taisnīgumu, sastopoties ar tādām briesmīgām traģēdijām kā tā, kas pirms dažām dienām notika Turīnā, un par kuru Panzeri kungs ziņoja pirms brīža. Naktī no 6. uz 7. decembri ugunsgrēks, kas pārņēma ThyssenKrupp rūpnīcu, nogalināja septiņus strādniekus; ugunsdzēsības ierīces nedarbojās. Tikai vēlāk atklājās, ka rūpnīca neatbilda drošības noteikumiem! Eiropas Parlaments un es personīgi nevar neievērot šo apkaunojumu.

Protams, man nav nodoma pilnīgi nosodīt Vācijas starptautiskā uzņēmuma rīcību vai pat iedomāties, ka rūpnīca, kaut arī vainīga, ļaunprātīgi un tīši neizpildīja drošības prasības, lai ietaupītu naudu. Es neatbalstīšu ideoloģiskos argumentus, kurus izvirza daži itāļu kreisā spārna arodbiedrību biedri, kuri, pagājušā gada jūnijā uzzinājuši par rūpnīca slēgšanu, izlikās par drošības līderiem un paziņoja, ka viņi ir atbildīgi un rūpēja par rūpnīcas drošību. Taču vēl nav pienācis brīdis izteikt spriedumus, vēl jo vairāk pārsteidzīgus.

Respektējot valsts kompetenci šajā lietā, es tiešām uzskatu, ka Eiropas Savienībai steidzami jānodrošina šo tiesību aktu pilnīga ieviešana, pirmkārt un galvenokārt pastiprinot Veselības un darba drošības aģentūras pārbaužu pasākumus un, lai palielinātu koordināciju starp dažādām dalībvalstu aģentūrām, uzlabojot Eiropas Vecāko darba inspektoru komitejas darbu.

  Marie Panayotopoulos-Cassiotou (PPE-DE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka veselība un drošība darbā veicina kvalitātes pārvaldību, ekonomiskos rādītājus un konkurētspēju, un tas palīdz ekonomikas attīstībai un budžeta mērķu, tostarp sociālās drošības sistēmas budžeta, izpildei. Protams, aiz visām šīm tehniskajām lietām ir cilvēcīgi apsvērumi, kas padara darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošas darba vietas ne tikai par nepieciešamību, bet gan par prioritāru jautājumu.

Stratēģija 2002. – 2006. gadam ir devusi pozitīvus rezultātus, un perspektīvas 2007. un turpmākajiem gadiem ir labvēlīgas, ja mēs visi piedalāmies veselības un drošības plānošanā un pārraudzībā ne tikai Eiropas, bet arī atbilstīgā dalībvalsts līmeņa plānošanā, it īpaši attiecībā uz mazaizsargātām grupām, t.i., jauniem cilvēkiem, vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, kurus mēs aicinām piedalīties ražošanā ilgāku dzīves posmu, un arī sievietēm, kuras tāpat tiek aicinātas piedalīties darba dzīvē. Šajā darba dzīvē ir jaunas prasības, kas sadalītas daudzos dažāda veida līgumos, pašnodarbinātība un mazi un vidēji uzņēmumi, kuriem nav lielo uzņēmumu iespēju ieviest pienācīgus darba un drošība apstākļus. Tādēļ vēlamo rezultātu sasniegšanai mums visiem jārūpējas par dalībvalstu un Kopienas līdzekļu pareizu pārvaldību, kā ieteikts G. Willmott ziņojumā.

  Maria Matsouka (PSE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlētos apsveikt mūsu kolēģi Willmott kundzi, jo viņas ziņojums lielā kompensēja nopietnos trūkumus Komisijas paziņojumā.

Cieņa darbā nozīmē veselību un drošību darbā. Tas nozīmē veikt pētījumus par arodrisku novēršanu, un tas nozīmē darba devējus, kuri nodrošina profilaktiskās medicīniskās pārbaudes. Tas nozīmē mūžizglītību, arodizglītību un apmācību. Tas nozīmē veselību un drošību kā galvenos kritērijus tirdzniecība nolīgumos ar trešām valstīm. Bet ja šiem priekšlikumiem ir jāiegūst nozīme, tad, protams, galvenā prasība ir nepārtraukts sociāls dialogs, un pats galvenais ir nepieciešamība apzināties ievērojamos draudus, kuri apēno darba attiecību jomu.

Es īpaši uzsveru nabadzības izplatību darba ņēmēju vidū, neoficiālo nodarbinātības veidu palielināšanos un darba stundu pieaugumu. Ja nav tikai uz cilvēkiem vērstas pilnīgi politikas, kura spēj mainīt šīs jaunās nodarbinātības ,,agros viduslaikus”, sociālā sadursmes ir nenovēršamas.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vairums no Eiropas Komisijas ierosinātajiem stratēģiskajiem pasākumiem līdz 2012. gadam ir virspusēji un vērsti uz to, lai nodrošinātu konkurētspējas neaizskaramību.

Mērķis līdz stratēģiskā perioda beigām samazināt nelaimes gadījumu skaitu par 25 % var likties iespaidīgs, taču realitātē tas ir pilnīgi prasībām neatbilstošs. Par mērķi vajadzētu izvirzīt pamata izveidi un valsts iestāžu iejaukšanās pastiprināšanu, lai novēršanai tuvotos ikgadējās nodevas – tūkstošiem nāves gadījumu un līdzīgs skaits cilvēku ar nopietnām veselības problēmām, ko izraisījusi darba vide. Referente vairāk koncentrējas uz ekspluatāciju, kurai pakļauti darba ņēmēji, tostarp bīstamos darbos strādājoši, sievietes, pagaidu darba strādnieki, imigranti, vecāki cilvēki, un ierosina stingrākus mērus pret darba devējiem un garantētu pārraudzību.

Viens no ziņojuma visnozīmīgākajiem devumiem, iespējams, ir atzinums, ka pastāvīga nodarbinātība ir prasība novērst nelaimes gadījumus un arodslimības.

Turklāt lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai nelaimes gadījumiem, bet arī garīgo slimību un atkarību pieauguma iemesliem un psiholoģiskajiem draudiem darbavietā.

Tātad ir vajadzīga daudzpusēja pieeja visiem faktoriem, kas skar veselību un drošību darba vietā.

  Jiří Maštálka , GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi! Man jāatzīst, ka lasot Kopienas stratēģiju veselībai un drošībai darbā 2007. – 2012. gadam, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā pagājušā gada februārī, es biju vīlies daudzos veidos. Kaut gan Komisija šajā stratēģijā izvirzīja nosacīti vērienīgu mērķi samazināt nelaimes gadījumu skaitu rūpniecībā par 25 %, šajā stratēģijā iekļauts ļoti neliels skaits konkrētu ierosmju un ieteikumu šā mērķa sasniegšanai. Turklāt tā atkal koncentrējas galvenokārt uz nelaimes gadījumiem rūpniecībā, kas, protams, ir tikai viens no ar darbu saistīto veselības problēmu aspektiem. Arodslimības zināmā mērā ir atstātas novārtā. Manuprāt, tas ir solis atpakaļ.

No otras puses, man jāpateicas Willmott kundzei un jāapsveic viņa ar ziņojumu par šo stratēģiju. Atšķirībā no Komisijas dokumenta šajā ziņojumā iekļauti daudzi konkrēti priekšlikumi un ieteikumi par to, kā panākt labākus rezultātus veselības un darba drošības jomā. Priecājos, ka referente uzsver arī vajadzību pareizi definēt vēzi un numerāli aprakstīt vēzi kā arodslimību, lai precizētu mērķus šīs smagās slimības samazināšanai. Līdz šim tikai 5 % no darba izraisītajiem vēža saslimšanas gadījumiem tika klasificētas kā arodslimības.

Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā iekļauts mans Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai iesniegtais grozījums par nepieciešamību nodrošināt plašākai sabiedrībai brīvu piekļuvi tehniskajām normām. Tā ir problēma, ar kuru pastāvīgi cīnās darba ņēmēji daudzās dalībvalstīs, un kas ir jānovērš.

  Kathy Sinnott (IND/DEM) - Priekšsēdētājas kundze, ja mēs gribam samazināt negadījumus darba vietās, mums jāzina, kā tie notiek. Mēs nevaram izpētīt visus notikušos un visus gandrīz notikušos negadījumus, bet ļaujiet man jums pastāstīt, ka 19 gadīgs īru jaunietis nomira būvlaukumā, jo viņa vieglajam japāņu buldozeram bija Eiropas smagās lāpstas. Viņa nāve tika reģistrēta kā nāve celtniecībā, un Īrijas Veselības aizsardzības un drošības iestāde turpmāk šajā jautājumā neiedziļinājās. Tad kā mēs varam pasargāt nākamo personu, kas brauc ar neatbilstīgi aprīkotu traktoru? Jo mēs nezinām.

Mēs nevaram izmeklēt visu, bet mēs varam izskatīt nāves un veselības bojājumu gadījumus, īpaši visbīstamākajās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, zvejniecība, celtniecība un transports. Mums tie jāizanalizē, lai veiktu praktiskus pasākumus. Bez riskantajiem darbiem mums ir arī ļoti neaizsargātas darbaspēka grupas – veci ļaudis, invalīdi un darba ņēmēji, kas nerunā savas pašreizējās darba vietas valodā.

  Luca Romagnoli (NI). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt līdzjūtību sakarā ar traģēdiju, kas skāra Turīnas rūpnīcas strādniekus; manuprāt, nav apstrīdams fakts, ka Itālijā ir pārāk daudz nāves gadījumu, ko izraisa nelaimes gadījumi darbavietā, jo nav darīts pietiekami daudz to novēršanai un noteikumu izpildei.

Atbildība par to vienlīdzīgas daļās gultas uz uzņēmumiem, arodbiedrībām un pārbaudes aģentūrām. Mēs sastopamies ar uzņēmumiem, kuri izmanto nelegālos strādniekus, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, vai tādas rūpnīcas kā ThyssenKrupp ar to vecmodīgo rūpniecisko uzpūtību; tie, kuriem būtu jāaizstāv strādnieki, nereti samierinās ar šādām situācijām, ja ne pat atļauj tās, nevis modi un ātri norāda atbildīgajām personām uz trūkumiem drošības sistēmā; nobeigumā, darba inspekcijas un citas atbildīgās kontroles un pārvaldības organizācijas bieži neizrāda īpašu iniciatīvu.

Mums jāveicina drošība darbā ES, un šajā ziņā G. Willmott ziņojums ir apmierinošāks par Komisijas priekšlikumu. Es uzskatu, ka, runājot par darbu un rūpniecību, mēs nedrīkstam ierobežot sevi tikai ar konkurences brīvības un konkurētspējas nodrošināšanu.

  Iles Braghetto (PPE-DE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Cilvēki joprojām mirst darba vietās. Jomā, kurā cilvēkam ir jāspēj parādīt gatavību spēcīgi un radoši pārvaldīt situāciju, palielināt zināšanas un pelnīt iztiku, mēs pārāk bieži sastopamies ar nāves gadījumiem un apdraudējumiem dzīvībai un veselībai.

Tādēļ Itālijas sabiedriskajā domā valda tāds sašutums un apjukums par septiņu strādnieku nāvi ThyssenKrupp rūpnīcas ugunsgrēkā Turīnā pagājušā gada decembrī, un, lai varētu novērst šādas katastrofas, mums jājautā sev, kas šajā rūpnīcā nedarbojās pareizi. Mēs esam atbildīgi par šādiem trūkumiem katrā darba vietā.

Šodien mums ir ārkārtīgi mūsdienīgi tiesību akti, kuru mērķis ir atbalstīt atbilstīgu preventīvu politiku, noteikt uzņēmumiem saistošus pienākumus un nodarboties ar jaunām arodslimībām Eiropā. Taču mums trūkst atbilstīgas kontroles un uzraudzības likumu izpildes nodrošināšanai, trūkst personāla un finanšu līdzekļu. Mums joprojām nav kultūras, kas novērtē stingru preventīvo dienestu nozīmi un uzskata preventīvus pasākumus par nepārtrauktu procesu nevis par vienreizēju pienākumu, veido pastāvīgu dialogu starp iesaistītajām pusēm, lai efektīvi izstrādātu augstas drošības normas un varētu saskatīt jaunu psiholoģisku arodslimību rašanos.

Nobeigumā es uzskatu, ka mums jāatgriežas arī pie jautājuma par Zaļo grāmatu par uzņēmumu sociālo atbildību, kas ir saistīts un novatorisks aspekts attiecībā uz apņemšanos samazināt nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.

  Richard Falbr (PSE) . – (CS) Sākumā es vēlētos pateikties Willmott kundzei par ļoti rūpīgi sagatavoto ziņojumu. Ir paziņots, ka Komisijas mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu rūpniecībā par 25 %. Man tiešām nešķiet, ka tas būs iespējams. Darba inspektoru skaits ir nepietiekams, un viņu rīcībā nav pietiekamu instrumentu pārmaiņu veikšanai. Arodbiedrību ietekme pastāvīgi samazinās; daudzās valstīs tās vairs nepiedalās rūpniecisko negadījumu cēloņu izmeklēšanā un to seku likvidēšanā. Turklāt pastāv tādi džungļi kā darbinieku pieņemšana ar aģentūru starpniecību, un pastāv arī prasība pastāvīgi palielināt tā dēvēto strādājošo darbalaika elastību. Tas liek darba ņēmējiem strādāt daudzas stundas, un nelaimes gadījumu risks pieaug. The influence of the trade unions is being.

  Ewa Tomaszewska (UEN). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Rezolūcijas projektā ir uzsvērta uzņēmumu sociālā atbildība par veselību un drošību darbā, vienlaikus pievēršot uzmanību godīgas konkurences jautājumam. Tajā ņemta vērā arī sociālo partneru dialoga ārkārtīgā nozīme, it īpaši arodbiedrību loma darba vides uzlabošanā.

Uzmanība vērsta arī uz īpašas attieksmes nepieciešamību pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veselības un drošības uzlabošanas stratēģijā, kā arī uz vajadzību nodrošināt pastāvīgu apmācību darba ņēmējiem. Lielākā daļa nelaimes gadījumu skar cilvēkus, kuriem trūkst pieredzes, un tos, kuriem ir pārāk maz laika atpūtai pēc darba.

Projektā iekļauti svarīgi komentāri par to cilvēku rehabilitāciju un integrāciju darba vietā, kuri atgriežas darbā pēc nelaimes gadījuma, un prasības par vēža slimnieku nediskriminēšanu piekļuvē darbam. Es vēlētos apsveikt referenti.

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šajā parlamentā esam apsprieduši Eiropas darba tirgus stratēģiju jau vairākus gadus. Mums ir daudz viedokļu par to, kādā virzienā jāvērš mūsu darbības. Ir tādi, kuri atbalsta nodarbinātības tiesību aktu pilnīgu saskaņošanu, ir citi, kuri aizstāv viedokli, ka dabiskā daudzveidība Eiropas darba tirgos ir izdevīga ES ekonomikai.

Kā jūs zināt, mani uzskati šajā jautājumā atbalsta otro viedokli ar vienu svarīgu izņēmumu. Šis izņēmums attiecas uz noteikumiem par veselību un drošību darbā. Es uzskatu, ka ES iestāžu aktīva iesaistīšanās šajā jomā ir gan pamatota, gan vajadzīga.

Pēc pēdējās ES paplašināšanas mēs varam vērot arvien lielāku atšķirību darba apstākļos. Šī atšķirība ir gan teritoriālu, gan vides apstākļu noteikta, jo, neatkarīgi no valsts, lielākā daļa nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skar tādas grupas kā strādnieki – migranti, jauni darba ņēmēji vai vecāki cilvēki. Es nevēlos norādīt, ka šīs grupas ir pakļautas apzinātai un mērķtiecīgai diskriminācijai. Tās drīzāk ir nepietiekams izglītības un pieredzes trūkuma rezultāts. Vēl jo lielāks iemesls nodrošināt piemērotus darba un drošības noteikumus tieši šiem strādniekiem.

Es vēlētos norādīt arī to, ka jebkurā dalībvalstī mēs varam sastapt lielākas problēmas, ievērojot augstākās drošības normas tādās nozarēs kā būvniecība, lauksaimniecība un transports. Tieši šajās nozarēs tiek dibināti galvenokārt mazi un vidēji uzņēmumi, un to finansiālās, organizatoriskās un tiesiskās iespējas rada grūtības augsto drošības un veselības standartu izpildē. Tieši šiem uzņēmumiem vajadzīgs Eiropas Savienības, ES iestāžu un dalībvalstu valdību atbalsts, un šis atbalsts nepieciešams nekavējoties. Tas nav tikai jautājums par sankcijām un paaugstinātu pārraudzību. Šie instrumenti, kur, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, ir jāpapildina ar ieguldījumiem gan darba ņēmēju, gan darba devēju izglītošanā, un ar finansiālu atbalstu uzlabotam un drošākām darbavietas aprīkojumam.

  Gabriela Creţu (PSE). – (RO) Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas labos nodomus; tomēr mēs šaubāmies par to efektivitāti.

Vajadzīga precīza arodslimību statistika, lai iespējami palielinātu politikas ietekmi un aizsargātu strādniekus. Pašreizējie dati ir nepilnīgi, tie vai nu nepareizi novērtē parādības, vai neievēro realitāti. Sievietes ir šā trūkuma galvenie upuri, jo viņas ir vairāk iesaistītas neoficiālajā, ,,ēnu” ekonomikā.

Šajā nozarē darba apstākļu ietekme uz veselību vispār netiek reģistrēta. Pašreizējā tiesiskajā sistēmā joprojām uzsvars likts uz nelaimes gadījumiem un apdraudējumiem tā dēvētajās ,,smagajās” ekonomikas nozarēs, kurās dominē vīrieši.

Mēs aicinām Komisiju rūpīgāk apsvērt šīs specifiskās atšķirības starp darba ņēmējiem vīriešiem un sievietēm un novērtēt, cik pieejami ir dati ar dalījumu pa dzimumiem un dati par nodarbinātības ilgtermiņa ietekmi un psiholoģiskajām sekām.

Pamatojot šo prasību, mēs vēlētos lūgt jūs apmeklēt tekstiluzņēmumu. Redze un dzirde tur var tikt ievērojami bojāta, un asinsrites sistēmas slimību izplatība ir augsta. Statistika šo situāciju ignorē. Tā ir tā dēvētā ,,vieglā” rūpniecība, kur lielākā daļa strādnieku ir sievietes, un arī algas ir zemas, jo šeit darbs, domājams, nav saistīts ar risku. Tādējādi pašreizējā statistika aizsargā vēsturisko nevienlīdzību starp vīrieti un sievieti, tostarp atšķirību starp dzimumiem apmaksas ziņā.

  Harald Ettl (PSE). – (DE) Prezidentes kundze! Kopienas stratēģija veselībai un drošībai darbā ir ārkārtīgi svarīga. Kaut gan ir tehniskie veselības un drošības pasākumi devuši straujus uzlabojumus, ārkārtīgi straujais pārmaiņu temps darba pasaulē rada jaunus riskus. Problēmas un apdraudējumi, ar kuriem saistīts darbs ar jaunām ķīmiskām vielām, runā paši par sevi.

Tomēr pirmo un galvenokārt arvien pieaugošā prasība smagi strādāt, kas raksturīga mūsdienu darbavietām, rada ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Nedrošas darbavietas un cilvēku bailes zaudēt iztikas līdzekļus ir psihosociālu problēmu cēlonis. Veidojas jauns potenciāls agresijai, jauni stresa faktori izrausa garīgus kropļojumus, un agresija kļūst par parastu parādību.

MVU ir īpaši uzņēmīgi pret šīm mūsdienu parādībām, ja tās neierobežo ar pretpasākumiem, informāciju, pārraudzību un apmācību. Attiecīgi, šī rezolūcija ir svarīgāka nekā to, iespējams, atzīst. Apsveicu referenti!

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājs kundze! Veselībai darba vietā ir jāpiešķir prioritāte. Mūsu Parlamenta ēkas Briselē un Strasbūrā ir vienas no tām vietām, kur vajag vairāk pasākumu. Paskatieties kaut vai tikai uz temperatūru šajā plenārsēžu zālē, kas robežojas ar veselības apdraudējumu. Es ticu arī laba piemēra spēkam.

Pirms dažiem mēnešiem es biju spiests uzturēties kādā viesnīcā Grieķijā, jo visapkārt trakoja mežu ugunsgrēks, un man jāsaka, ka šī viesnīca, tipisks MVU, bija sagatavojusies šai iespējamībai vispamācošākajā veidā. Ja visi piesardzības pasākumi nebūtu perfekti pārdomāti, labi organizēti un pamatīgi iemācīti, daudzi no turienes cilvēkiem, iespējams, nebūtu varējuši izdzīvot. Tādēļ es uzskatu, ka liela uzmanība ir jāpiešķir šim apmācību procesam, kuru minēja Ettl kungs – apmācībai un sagatavošanai ārkārtas situācijām. Šeit noderētu arī pamudinājumu sistēmas; piemēram, apdrošinātāji varētu piešķirt attiecīga atlaides no prēmijām tiem uzņēmumiem, kuriem ir apmācīts personāls, un sociālās apdrošināšanas sistēmas arī varētu piedāvāt atbilstīgus mācību kursus.

  Miroslav Mikolášik (PPE-DE). - (SK) Kā Eiropas Parlamenta deputāts un ārsts es atzinīgi vērtēju Komisijas plānu samazināt nelaimes rūpniecisko gadījumu skaitu Eiropas Savienībā vidēji par 25 %, un es esmu pārliecināts par efektīvāku pasākumu nepieciešamību visās dalībvalstīs, starp kurām ir milzīgas atšķirības.

Līdzās tādām nozarēm kā metālapstrāde, būvniecība, elektriskā rūpniecība un mežsaimniecība es vēlētos atzīmēt arī lielo risku ārstu un medicīnas aprūpes personāla darbā, kuri strādājot ir pakļauti milzīgam AIDS, tuberkulozes, hepatīta un daudzu citu slimību infekcijas riskam. Man žēl, ka industriālo traumu un arodslimību skaita samazināšana konkrēti neattiecas arī uz, piemēram, strādniekiem – migrantiem, strādniekiem ar pagaidu darba līgumiem, mazkvalificētiem strādnieki un sievietēm zināmos uzņēmumos, tostarp mazos un vidējos izņēmumos.

Es vēlētos izcelt noteikumus dažās valstīs, kuras veiksmīgi ievieš salīdzinošo rehabilitāciju pēc nelaimes gadījuma kā nosacījumu, lai cilvēks sekmīgi atgrieztos darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE) – (RO) Kā ITRE referente par šo ziņojumu es lūdzu aktīvi propagandēt iesaistīšanos Eiropas arodbiedrībās un esmu aicinājusi Komisiju ierosināt tiesisku sistēmu, kas mudinātu sociālos partnerus iesaistīties pārrobežu darījumos.

Eiropas Komisija un dalībvalstis varētu piešķirt finansējumu arodbiedrību pārstāvju apmācībai, kuri aizstāvētu un atbalstītu popularizētu strādnieku tiesības uz drošību un veselību darba vietā.

Mēs lūdzām arī visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību un saskaņot uzlabojumus piekļuvē apmācībai, it īpaši nepilna darba laika strādniekiem un līgumstrādniekiem, dodot viņiem iespēju nodrošināt stabilāku nodarbošanos.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm jāīsteno bīstamam darbam nepieciešamie pasākumi, lai to atzītu par bīstamu un tas atspoguļotos cilvēka sociālajā aizsardzībā gan darba laikā, gan pēc pensionēšanās.

  Monica Maria Iacob-Ridzi (PPE-DE). – (RO) Eiropas stratēģija par veselību un drošību darbā ir apsveicam Eiropas Komisijas ierosme. Tomēr es uzskatu, ka vajadzētu rūpīgi pārbaudīt arī citus aspektus. Kā ļoti precīzi norādīja viens no iepriekšējiem runātājiem, mums ir jāņem vērā īpašā situācija ar imigrantiem Eiropas darba tirgū.

Nesen veikts Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka migranti ir pakļauti daudz augstākas pakāpes riskam attiecībā uz veselību un drošību darba vietā. Tā iemesls ir gan nelegālā darba izplatība, gan citi faktori, piemēram, izpratnes trūkums par sociālajiem nodrošinājumiem un tiesībām uz pensiju dalībvalstīs un problēmas ar veselības apdrošināšanas starptautisku izmantošanu.

Šādi jautājumi ir Kopienas kompetencē, un Komisijai vajadzētu stingri pārraudzīt Eiropas tiesību aktu piemērošanu, lai uzlabotu migrantu nedrošos apstākļus.

Turklāt Eiropas finansējumu varētu izlietot papildu darba aizsardzības inspektoru apmācībai, kuri noteiktu veselības un drošības noteikumu pārkāpumus darba vietās.

  Stephen Hughes (PSE) - Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par injekcijas adatu radītajām traumām, jo es biju atbildīgs par 2006. gada ziņojumu par šo jautājumu. Interesanti, vai komisārs piekristu man, ka tad, kad ir apzināts risks, kam ir vajadzīgs Eiropas līmeņa risinājums, tad Komisijai ir steidzami jārīkojas.

Ja viņš patiešām piekrīt, interesanti zināt, vai viņš var izskaidrot, kāpēc Komisijai bija vajadzīgs vesels gads, lai vadītu un novērtētu pirmo konsultāciju kārtu ar sociālajiem partneriem par injekcijas adatu radītajām traumām, lai gan tajā kārtā bija tikai 10 atbildes.

Interesanti, vai viņš var arī apgalvot mums, ka darbs pie šī jautājuma risināsies ātrāk nākamajā gadā. Viens miljons darbinieku gadā gūst injekcijas adatu traumas. Tas nozīmē, ka aptuveni pusotra miljona traumu būs iegūtas, kopš Parlaments pabeidza ziņojumu. Vai turpmāk Komisija, lūdzu, varētu rīkoties mazliet ātrāk?

  Stavros Dimas, Komisijas loceklis. − (EL) Priekšsēdētājas kundze! Pateicos visiem runātājiem par viņu pozitīvo ieguldījumu.

Tiešām, katrs nelaimes gadījums, katra trauma katrs nāves gadījums darbā līdzīgi tiem, kuri notika pagājušā gada decembrī Turīnā, Itālijā, atgādina mums, ka ir jādara vairāk Eiropas strādājošo vīriešu un sieviešu aizsardzībai. Tas atgādina mums, ka vairāk jādara mūsu galamērķa sasniegšanai – padarīt Eiropa par drošu vietu darbam.

Jaunās stratēģijas mērķis ir samazināt pašreizējo nepieņemamo nelaimes gadījumu darbā un arodslimību līmeni.

Es vēlētos uzsvērt, ka, ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus, var teikt, ka pašreizējais personāla izkārtojums Komisijas departamentiem dod iespēju pienācīgi izpildīt pienākumus šajā jomā. Saistībā ar nodarbinātības un sociālo lietu jomā piešķirto cilvēkresursu vispārējo izvietojumu Komisija pastāvīgi novērtēs darba slodzi dažādās specializētās jomās un atbilstīgi izkārtos personālu.

Es vēlētos atgādināt arī adatu dūrienu savainojumu problēmu, par kuru mēs gatavojam attiecīgu priekšlikumu direktīvas grozījumiem, kuru iesniegsim 2008. gadā.

Es vēlētos vēlreiz pateikties Parlamentam par šo apspriešanu un par Willmott kundzes referāta pieņemšanu.

Mēs atkal redzējām pierādījumu Eiropas Parlamenta spēcīgajam politiskajam atbalstam, ko tas izrāda principam pastāvīgi turēt dienaskārtībā jautājumu par veselību un drošību darbā par labu ekonomikai un arī kā garantiju, ka darba ņēmēji sveiki un veseli pēc darba atgriezīsies pie saviem mīļajiem.

  Glenis Willmott, referente − Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties saviem kolēģiem par komentāriem un minēt tikai pāris punktu.

Pirmkārt, par vēža jautājumu ir nepieciešams pārskatīt Kancerogēnu direktīvu, lai atspoguļotu tehnisko progresu un pārmaiņas darba pasaules zinātniskajā izpratnē. Ir svarīgi, ka mums ir efektīvi tiesiski saistoši ierobežojumi kancerogēniem, mutagēniem un vielām, kas ir toksiskas reproduktīvajai funkcijai. Robežvērtībām jābūt pamatotām ar zinātniskiem pierādījumiem, un es mudinātu ES Zinātnes komiteju pārbaudīt kristālisko silīciju prioritātes kārtā. Es aicinu kolēģus nesvītrot atsauci uz šo jautājumu un iebilst pret 6. grozījumu.

Otrkārt, ziņojums prasa uzraudzīt nanotehnoloģijas un izvērtēt potenciālos riskus veselībai, un es aicinu kolēģus iebilst pret 5. grozījumu, kurš mēģina to svītrot. Es pilnībā atzīstu potenciālos guvumus, ko dod nanotehnoloģijas. Tomēr šādu tehnoloģiju straujā izaugsme pārsniedz mūsu izpratni par iespējamajiem darba riskiem veselībai: darbinieki var tikt pakļauti nanodaļiņam inhalācijas ceļā, caur kontaktu ar ādu un ar ēdienu, un mēs nevaram paslēpt galvu smiltīs un atteikties veikt pētījumus, un izvērtēt, vai risks pastāv.

Treškārt, es gribu tikai atkārtot aicinājumu Komitejai iesniegt tiesību akta grozījumu direktīvai par bioloģisku slimību ierosinātāju izraisītu risku darbavietā, lai risinātu problēmu par injekcijas adatu traumām. Tas jādara steidzamības kārtā.

Kā es jau iepriekš minēju, veselība un drošība ir pamattiesības, kas ietvertas hartā. Mums ir vajadzīga spēcīga ES stratēģija, lai nodrošinātu, ka šīs pamattiesības tiek ievērotas un ka darba ņēmēji visā ES ir pienācīgi aizsargāti. Katrs atsevišķais negadījums un katra darba apstākļu izraisīta slimība ir darbinieka pamattiesību pārkāpums.

Mēs visi zinām, ka ir stingrs ekonomisks pamats, kā arī izdevīgi saimnieciski stimuli labai veselībai un drošībai darba vietā, bet vēl svarīgāk, spēcīgākajam argumentam jābūt cilvēku veselībai un dzīvībai, ko var glābt. Viena dzīvība katras trīs ar pusi minūtes – kas var apstrīdēt to?

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. – (EL) Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks šodien, otrdien, 15. janvārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Jean-Pierre Audy (PPE-DE), rakstiski. – (FR) Es vēlētos sākt, apsveicot Eiropas Komisiju par tās Kopienas stratēģiju saistībā ar veselību un drošību darbā 2007.–2012. gadam un par mūsu parlamentārās komitejas paveikto darbu. Katru gadu negadījumu darbā dēļ mirst vai no nepārejošas invaliditātes cieš gandrīz 500 000 cilvēku, un mums ir jāapsveic Eiropas Komisijas mērķis sasniegt vidēji 25 % samazinājumu darbā notikušo negadījumu skaitā ES. Es atbalstu domu paplašināt Eiropas Drošības un veselības darbā aģentūras darbību Bilbao (Spānija). Šajā jautājumā un Eiropas sociālās sfēras attīstībā vispār es izsaku nožēlu, ka ne ziņojumā, ne Eiropas Komisijas paziņojumā nav uzsvērts, ka sociālos partnerus atbalstīt ir būtiski; mums vienmēr jāatceras, ka saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem – ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 137. pantu (un to apstiprina Lisabonas līgums, kuru pašlaik ratificē), sociālajiem partneriem ir pieejami likumdošanas instrumenti, lai atvieglotu Eiropas tiesību aktu sociālajā jomā attīstību.