Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-0004/2008 (B6-0005/2008)

Debates :

PV 16/01/2008 - 14
CRE 16/01/2008 - 14

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2008. gada 16. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Eiropas stratēģija par romu stāvokli (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir debates par:

– mutisko jautājumu Komisijai, ko PSE grupas vārdā uzdeva Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda, Katalin Lévai, Adrian Severin un Jan Andersson par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0081/2007/rev. 1 - B6-0389/2007)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko ALDE grupas vārdā uzdeva Viktória Mohácsi par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0002/2008 - B6-0003/2008)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko PPE-DE grupas vārdā uzdeva Lívia Járóka par Eiropas Kopienas rīcības plānu romu integrēšanai (O-0003/2008 - B6-0004/2008)

– mutisko jautājumu Komisijai, ko UEN grupas vārdā uzdeva Roberta Angelilli par Eiropas stratēģiju romu jautājumā (O-0004/2008 - B6-0005/2008)

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka, autore. (HU) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Dāmas un kungi, Padomes priekšsēdētāja kungs, daudzi dokumenti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta 2005. gada lēmums romu jautājumā, Eiropas Komisijas 2004. gada pētījums, Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojums un EUROSTAT 2003. gada rīcības plāns tika skaidri formulēti, lai atrisinātu Eiropas romu sarežģīto situāciju.

Taču ne dalībvalstis, ne arī Eiropas institūcijas nav progresējušas romu integrācijas sekmēšanā, kaut arī gan Eiropas darba tirgus, gan arī Eiropas sabiedrības interesēs ir veiksmīga Eiropas lielākās un visātrāk pieaugošās minoritātes integrēšana.

Pagājušā gada decembrī iesniegtajā komisāra Špidla izveidotās augsta līmeņa konsultatīvās grupas ziņojumā tika pausts ieteikums, ka Komisijai ir jāsastāda rīcību plāns. Šis rīcības plāns ir jāsastāda, tomēr no Komisijas puses ir nepieciešama daudz spēcīgāka un patiesāka rīcība, lai īstenotu efektīvus, tūlītējus pasākumus. Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību daudzās romu tautības iedzīvotājus skarošās jomās.

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāmudina, jākonsolidē, jāpārbauda un jāīsteno palīdzība grupām, kas atrodas visnelabvēlīgākajās situācijas, izmantojot tieši Savienības resursus. Ja Eiropas Savienības finanšu instrumenti ir samazināti, tad tai ir jāparāda savu ietekmi saistībā ar vienlīdzīgām iespējām uz pieejamajiem ieguldījumiem, kā materiālu un saprotamu kritēriju, kas nozīmē, ka ja attīstība tiek finansēta no Savienības resursiem, tad dalībniekiem obligāti ir jāizstrādā vai jāīsteno vienādu iespēju analīze un pasākumu plāns.

Ja pasākumu plāns kļūtu par obligātu dažādu attīstības sektoru un noteiktu reģionu konkurences elementu, tad lieliski tiktu sekmēta vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana un veicināšana attiecībā uz grupām, kas atrodas nelabvēlīgās situācijās un kas atpaliek.

Tāpat ir būtiski izveidot visas Eiropas krīžu plānu, pamatojoties uz ko, būtu pieejamas tādas Eiropas Savienības jomas, kurās galēja nabadzība un sociālā izstumšana visnopietnāk skar romu un „neromu” tautības iedzīvotāju kopienas, un pateicoties kam Eiropas Komisija, atbalstot dalībvalstis, varētu uzsākt darbu ar desegregāciju, ko valdības bija atlikušas desmitiem gadu atšķirīgu politisko saistību dēļ.

Ir būtiski, lai komisāri, kuri ir tieši vai netieši ir atbilstīgi par minoritāšu integrēšanu un iekļaušanu, saskaņo savas aktivitātes izglītības, nodarbinātības, vienlīdzīgu iespēju, reģionālo un attīstības portfeļu ietvaros, un, attīstoties par tehnisku darba grupu, sadarbībā ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību sagatavotu 2008. gada rīcības plānu romu jautājumā, un viņiem ir jāsāk īstenot šis plāns pēc iespējas drīzāk.

Neatkarīgi no fakta, ka 2005. gadā mēs pieņēmām rezolūciju, kam, kā mēs šobrīd redzam, faktiski ir maznozīmīga ietekme, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk starp pusēm tiktu uzsākts dialogs, iesaistot tajā Komisiju un pilsonisko sabiedrību.

Vēl uzskatu, ka jebkurā gadījumā 2008. gadā mums ir jāredz rīcība un sarunas saistībā ar romu jautājumu no visām iesaistītajām pusēm. Uzskatu, ka tas ir būtiski un Tautas partijas vārdā rosinu to īstenot 2008. gada laikā. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli, autore. − (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šorīt tika pieņemts ziņojums par ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Viena no tā prioritātēm ir nabadzības un diskriminācijas apkarošana. Šajā sakarā mēs nolēmām veltīt īpašu punktu romu tautības bērniem, kas bieži vien tiek izslēgti no medicīniskās aprūpes un sociālā, un izglītības nodrošinājuma.

Ir labi zināms fakts, ka procentuāli liels skaits romu tautības bērnu neapmeklē skolu vai apmeklē neregulāri. Daudzi romu tautības bērni patiesībā ir spiesti apmeklēt īpašas skolas vai pat iestādes invalīdiem. No pieejamajiem datiem izriet, ka dažās dalībvalstīs to romu tautības bērnu skaits, kuri agri pārtrauc apmeklēt skolu, pārsniedz 60%. Ir skaidrs, ka bērni, kuri neapmeklē skolu, kuri ir neizglītoti vai kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis, ir bērni, kuriem nav nākotnes, viņi ir spiesti ubagot vai strādāt melnajā tirgū. Jebkurā gadījumā viņu liktenis ir nolemts: labākajā gadījumā viņi būs nolemti nabadzībai un sociālajai izstumšanai, jo sliktākajā gadījumā viņi būs organizētu noziegumu upuri.

Starp citu, ir vērts paturēt prātā, ka romu tauta ir ļoti jauna, aptuveni 45% no tiem ir jaunāki par 16 gadiem; tādēļ būt ļoti lietderīgi un būtiski, ja Komisija noteiktu specifiskus, konkrētus pasākumus attiecībā uz romu tautības bērniem, īpaši, lai novērstu pāragru skolas apmeklēšanas pārtraukšanu un veicinātu atbilstošas, augsta līmeņa izglītības apgūšanu. Ja nav tiesības uz izglītību, nebūs garantēta vienlīdzīga attieksme un tiesības uz nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Marinus Wiersma, autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāuzdod jautājumi Komisijai, un es ceru saņemt uz tiem atbildi no komisāres. Šovakar mēs galvenokārt pārrunājam Eiropas Savienības - Eiropas Komisijas – centienus novērst problēmas romu jautājumā, no kuriem liela daļa kļuva par ES pilsoņiem dažus gadus atpakaļ un daļa - pagājušo gadu. Šie pilsoņi dzīvo apstākļos, kas vairumā gadījumu nav pieņemami. Mēs esam priecīgi saņemt šodien atbildes no Eiropas Komisijas šajā Parlamentā.

Vēl mēs esam priecīgi par to, ka Eiropas Padome ir pievērsusi uzmanību romu tautības iedzīvotāju situācijai Briseles samitā un lūdza Komisiju iesniegt konkrētākus priekšlikumus attiecībā uz to, ko Eiropas Savienība pati vēl varētu darīt, lai atbalstītu to dalībvalstu politiku, kurās dzīvo liels skaits romu tautības iedzīvotāji, ko mēs varam darīt savstarpējas saskaņošanas un labas prakses apmaiņas ceļā, un kā vislabāk varētu izmantot ES resursus šajās valstīs, izmantojot fondus, tādejādi veicinot pārmaiņas romu tautības iedzīvotāju situācijā.

Es to īpaši uzsveru, jo sakarā ar to, ka pievienojās virkne valstu – pagājušo gadu un arī 2004. gadā, mēs teicām: “Labi! Nāciet iekšā! Viena no lietām, kas mums jāatrisina kopīgiem spēkiem, ir romu jautājums”. Es personīgi biju referents Slovākijā un atceros, ka Slovākijas valdība deva visa veida solījumus, tomēr mani māc šaubas par šo solījumu īstenošanas efektivitāti. Tas joprojām paliek būtisks aspekts.

Mēs vēlamies arī norādīt, ka romu tautības iedzīvotāji nav uzskatāmi par tipisku valsts minoritāti kā, piemēram, ungāri Slovākijā vai krievi Baltijas valstīs. Viņi ir tipiska Eiropas minoritāte, kurai kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt īpašu Eiropas politiku ar atsevišķu Eiropas Savienības atbildību, kā to jau savā paziņojumā atzina Briseles Eiropadome.

Mēs īpaši vēlētos lūgt Komisiju nodrošināt labāku saskaņošanu tieši pašas Komisijas darbības ietvaros. Kā iespējams uzlabot sadarbību? Kā mēs varam noteikt kādam, iespējams no komisāru rindām, centrālu atbildību par romu politiku? Varbūt mums vajadzētu apsvērt iespēju uztvert romu tautības iedzīvotājus kā Eiropas minoritāti, lai zināmā mērā varētu piemērot subsidiaritātes principu, kas piemērojams dalībvalstu minoritāšu politikai.

Nobeigumā vēlos teikt, ka ticu, ka ikviena nodomi ir labi, taču ir nepieciešama labāka saskaņošana un vairāk aktīvas rīcības.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktória Mohácsi, autore. − (HU) Liels paldies. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos atgādināt, ka šis Parlaments pievērsa uzmanību romu tautības iedzīvotāju integrācijas trūkumam 1983. gadā. Vēl 1994. gada rezolūcija tas lūdz Komisiju, Padomi un dalībvalstu valdības darīt visu nepieciešamo romu tautības iedzīvotāju sociālās, ekonomiskās un politiskās integrācijas interesēs.

Kā jūs atceraties, rezolūcijā ko Parlaments pieņēma 2005. gada aprīlī, mēs lūdzām Komisiju pieņemt rīcību plānu, kas saturētu skaidrus ieteikumus dalībvalstīm un kandidātvalstīm saistībā ar romu tautības iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un politisko integrāciju.

Savukārt 2007. gada novembrī, sakarā ar manu ieteikumu, jautājums par romu tautības iedzīvotāju sociālo integrāciju tika ieļauts Parlamenta rezolūcijā par personu pārvietošanās brīvību kā Eiropas līmeņa stratēģija romu jautājumā. Mēs atkārtoti lūdzām Komisiju nekavējoties sagatavot Eiropas stratēģiju par romu tautības iedzīvotāju integrēšanu, izmantojot integrācijas fondu un strukturālos fondus.

Pa vidu tam visam, mēs pavisam noteikti zinām, ka romu tautības bērni joprojām ir spiesti mācītie atsevišķās klasēs vai atsevišķās institūcijās vismaz desmit no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un mēs, romu tauta, esam nepamatoti klasificēti kā invalīdi, norīkoti konkrētās profesijās un „apzīmogoti” uz visiem laikiem.

Diemžēl ikvienā dalībvalstī ir labi zināms, kādos graustu rajonos un cik sliktos apstākļos dzīvo romu tautības iedzīvotāji. Man ar nožēlu ir jāsaka, ka mums ir arī ļoti labi zināms, ka vidusmērā paredzamais dzīves ilgums starp romu tautības iedzīvotājiem visās dalībvalstīs ir par 15 gadiem īsāks nekā Eiropas Savienības pilsoņu paredzamais dzīves ilgums. Mums būtu atkārtoti jānorāda, ka visās dalībvalstīs starp bezdarbniekiem ļoti liels skaits ir tieši romu tautības iedzīvotāji.

Papildus iepriekš minētajam diemžēl nav bijis tāds mēnesis, kad nav bijuši rasistiski uzbrukumi pret romu tautības iedzīvotājiem ikvienā no dalībvalstīm. Mēs to uzzinām no ziņu pārraidēm – jo citādi mēs neuzzinātu detalizētu informāciju – 2008. gada 4. janvāra naktī Romas Markoni kvartāla graustu rajons, kur dzīvo aptuveni 250 romu tautības iedzīvotāju, tika aizdedzināts, bet trīs dienas vēlāk arī Itālijā vietējā čigāni apmetnē Apriliā tika iemesti “Molotova kokteiļi”, tieši apdraudot vairāku simtu cilvēku dzīvības. Abos gadījumos uzbrukumiem bija rasistiski motīvi.

Nav šaubu par to, ka saukšana pie atbildības ir pamatota, ir jābūt priekšlikumam rezolūcijai, ir jābūt Eiropas līmeņa stratēģijai, un katrai dalībvalstij ir jāsagatavo rīcības plāns romu integrēšanai. Neviens nav izņēmums, neviens nevar uzvesties tā, it kā viņu valstī nav romu tautības iedzīvotāju – vienalga vai viņi tos atzīst vai ne - un tas, kā jau zināms, nav taisnība attiecībā uz nevienu no Savienības dalībvalstīm, bez izņēmumiem. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos pateikties Járóka kundzei, Angelilli kundzei, Wiersma kungam un Mohácsi kundzei par izvirzītajiem jautājumiem, kurus es izskatu sava kolēģa Vladimír Špidla vārdā, jo viņš šobrīd atrodas Ķīnā, un, pateicoties tam, mums ir iespēja pārrunāt šīs lietā šajā ļoti būtiskajā jomā.

Iepriekšējais gads patiešām pierāda, ka gan Eiropas Savienības institūcijas, gan arī pašas dalībvalstis ir intensificējušas savus centienus, lai panāktu ilgstošu romu tautības iedzīvotāju situācijas uzlabošanos Eiropas Savienībā. Mēs dzirdējām, ka tas ir nepieciešams, un es tam piekrītu. Daži būtiski pasākumi šajā sakarā jau ir veikti. Sākot no Eiropas Padomes 2005. gada lēmuma par Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem ieviešanu, līdz pat darbam, ko veic augsta līmeņa ekspertu grupa saistībā ar etnisko minoritāšu integrāciju un EK Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī Eiropas Padomes nesen decembrī apstiprinātais atzinums, uz ko iepriekš atsaucās.

Man jāsaka, ka mēs nevaram izvairīties no patiešām sarežģītā diskriminācijas jautājuma, ko pieredz romu tautībai piederošie, un no jautājumu par viņu sociālo izstumšanu un izstumšanu no darba tirgus. Tādēļ mēs esam pieņēmuši konkrētu lēmumu, ka, lai uzlabotu situāciju, mēs izmantosim visus mums pieejamos instrumentus, piemēram, likumdošanu, strukturālos fondus un informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas. Ir acīmredzami, ka, lai veicinātu romu tautības iedzīvotāju integrāciju, nodarbinātības un sociālās integrācijas programmas nav tikušas izmantotas adekvāti. Tādēļ mums primāri visi centieni ir jākoncentrē uz to, lai uzlabotu pieeju šiem pasākumiem, izmantojot mērķtiecīgu plānu. Tas ir pašsaprotami, ka šāda veida plānam ir jābūt balstītām uz autoritatīvām un ilgtermiņa dalībvalstu saistībām un efektīvu Komisijas instrumentus un politiku izmantošanu.

Tādēļ atļaujiet man atbildēt uz jūsu jautājumiem īsi un praktiski, un ieskicēt mūsu priekšlikumus 2008. gadam. Šovasar Komisija pieņems pārskatītās diskriminācijas apkarošanas stratēģijas pamatnostādnes – turpmāko rīcību pēc Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2007. gada decembra secinājumiem šajās pamatnostādnēs galvenokārt tiks izskatīts romu jautājums un augstā līmeņa ekspertu grupas ieteikumi saistībā ar etnisko minoritāšu integrāciju. Šīs pamatnostādnes papildinās Komisijas dienestu darba dokuments, kas analizēs šo pasākumu, kas veiktu par labu romu tautības iedzīvotājiem, progresu un efektivitāti gan politiskajā, gan likumdošanas līmenī, kā arī plānojot programmas strukturālajiem fondiem.

Tajā pat laikā mēs piedāvājam organizēt augsta līmeņa romu forumu, ar mērķi, lai tā ietvaros tiktos valstu valdību un parlamentu, Eiropas Parlamenta, EK Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas pārstāvji, kā arī romu pilsoniskās sabiedrības vadošās personas un citas nozīmīgas personas. Mēs esam pārliecināti, ka romu tiesības var tikt stiprinātas, pateicoties augsta līmeņa atklātai diskusijai, un ka daudz mērķtiecīgākas resursu izmantošanas rezultātā tiks gūti panākumi viņu labā.

Mana kolēģa Vladimír Špidla darbinieki sagatavos minētās iniciatīvas un pēc tam koncentrēsies uz problēmām saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem diskriminācijas aizliegumu, Eiropas Sociālā fonda, nodarbinātības un sociālās integrācijas jomā. Ņemot vērā, ka romu situācija ir saistīta ar dažādām Komisijas aktivitātes jomām, piemēram, reģionālo politiku, izglītību, sabiedrības veselību un tiesiskumu, starpnozaru speciālistu grupa romu jautājumos, kas tika dibināta 2004. gadā, nodrošinās informācijas apmaiņu. Visbeidzot, pirms dažām nedēļām Komisija noslēdza ar Eiropas Romu informācijas centru, ERIO, partnerības pamatnolīgumu. Šī partnerība nodrošinās ilgstošu, tiešu kontaktu starp Eiropas institūcijām un romu pilsonisko sabiedrību.

Attiecībā uz pārējiem jautājumiem, ir jāatceras, ka dažādas iniciatīvas ir īstenotas gan Eiropas līmenī, gan arī valsts līmenī, kā daļa no Eiropas Starpkultūru dialoga gada, kas ir tiko sācies. Tā mērķis ir uzsvērt un tādējādi veicināt cilvēkos lielāku izpratni par kultūru dialoga nozīmi un galvenokārt par priekšrocībām, ko mūsu sabiedrībai sniedz kultūru dažādība.

2008. gada pavasarī Komisija publicēs Zaļo grāmatu par izglītības jautājumiem saistībā ar skolniekiem, kuri nāk no migrējušām ģimenēm vai minoritātēm nelabvēlīgos apstākļos. Tajā tiks minēti arī galvenie aspekti, kas skar romu tautības iedzīvotājus, piemēram nodalīšanu izglītības jomā. Šī Zaļā grāmata noteikti izraisīs plašas debates par šo jautājumu un iespējams pamudinās pieņemt rīcības plānu Eiropas līmenī.

Vēl – lai atbildēti tieši uz Mohácsi kundzes jautājumu - man vajadzētu piebilst, ka, kā jau mēs to norādījumā mūsu darba programmā, Komisija 2008. gadā plāno iesniegt priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu ne tikai saistībā ar darbu, t. i. horizontālajai direktīvai.

Šobrīd tie ir pamatpunkti, ko mēs gatavojam, un tagad es ar interesi gaidīšu debates, kuru noslēgumā es iespējams sniegšu vēl papildus komentārus.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Alma Anastase, PPE-DE vārdā. – (RO) Uzskatu, ka debašu rīkošana plenārsēdes ietvaros ir ļoti būtiska, jo ir nepieciešams sastādīt bilanci par Eiropas rīcību saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem un analizēt to efektivitātes sasniegšanas metodes.

Daži nesenie notikumi mums ir pierādījuši, ka Eiropas politikas līmenī šajā jomā joprojām ir būtiski trūkumi un tādēļ ir nepieciešama aktualizēšana un piemērošanās pašreizējiem izaicinājumiem.

Savstarpējā tolerance un multietniskā integrācija ir Eiropas Savienības pamatprincipi, un romu tautības iedzīvotāji ir būtiska kopiena Eiropas līmenī, kurai ir būtiska ietekme uz dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sociālo, politisko, kā arī ekonomisko dzīvi. Tādēļ saistībā ar romu jautājumu obligāti ir jāattīsta saskaņotu vīziju Eiropas līmenī, kas koncentrēta uz viņu integrāciju un pamattiesību un pienākumu nodrošināšanu.

Kaut arī novembrī es uzdevu Komisijai jautājumu saistībā ar šo lietu un atbilde bija, ka tiks sastādīti priekšlikumi saistībā ar romu integrāciju, es vēlētos lūgt Komisiju paskaidrot šo nodomus. Pirmkārt, mani interesētu, kādā veidā Komisija plāno risināt šo jautājumu no institucionālā viedokļa, lai nodrošinātu Eiropas rīcības romu aizsardzības un integrācijas jomā efektīvu saskaņošanu un pārraudzību.

Izglītības nozīme, un es teiktu – izglītošanas tolerances jomā, nav mazāk svarīga, kā to norādīja mani kolēģi. No šāda veida izglītības labumu gūtu visi ES pilsoņi; šī tolerances mācība kalpotu Eiropas Savienībā par stimulējošu faktoru romu integrācijai, mijiedarbībai un sociālajām attiecībām. To attīstība padarītu romu sociālo integrāciju vieglāku un, no otras puses, ierobežotu sabiedrības nopēlumus un diskrimināciju, kas vērsta pret viņiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, es lūdzu Komisiju informēt mūs par to, vai eksistē šādas programmas un par to īstenošanu, bet īpaši par to, vai tā plāno ņemt vērā šo jautājumu, sastādot turpmākās Eiropas politikas romu jautājumā.

Paldies un es ceru, ka šo debašu rezultātā tiks pieņemti stingri un konkrēti lēmumi, lai uzlabotu Eiropas politiku romu jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, pateicos par jūsu atbildi, ar ko tika atbildēts vismaz uz daļu no mūsu jautājumiem. Jums jāsaprot, ka esam nepacietīgi saistībā ar šiem jautājumiem, jo pēdējie notikumi atkal ir pierādījuši cik neatliekama ir šīs problēmas risināšana.

Pirmkārt, atsaucoties uz romu forumu: no mūsu puses to pilnīgi atbalstam. Uzskatu, ka tā ir laba ideja, īpaši tādēļ, ka tiek iesaistīti arī romu tautības iedzīvotāji. Tomēr ir ļoti būtiski rīkoties ātri, jo baidos, ka tagad, kad ir izvirzīti priekšlikumi, tie vienkārši tiks nebeidzami pārrunāt un būtu pārāk liels sajukums. Uzskatu, ka romu forums ir jāveido pēc iespējas ātrāk šī gada laikā. Parlaments noteikti nodrošinās palīdzību.

Otrkārt, vēl, protams, ir ļoti būtiski iesaistīt vietējās iestādes, jo valdībai bieži vien ir labi nodomi un tā pauž solījumus, bet tad problēma nonāk pie mēra vai citur reģionā, un tā faktiski nav risināta.

Treškārt, liels paldies par pateicos pasākumiem saistībā ar priekšlikumu par vienlīdzīgu attieksmi ne tikai saistībā ar darbu. Tas kopumā ir ļoti nozīmīgs jautājums, ko mana grupa ļoti atbalsta.

Tomēr, komisāres kundze, savas grupas vārdā es vēlētos teikt, ka šīs starpdisciplīnu grupas – mēs visi esam pazīstami ar tām mūsu pašu pārvaldes ietvaros – ir uzņēmīgas un izpalīdzīgas. Mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai ir norīkots viens komisārs, kurš būtu atbildīgs par saskaņošanu šī jautājuma jomā, vai vismaz viens komisāru pilnvarots pārstāvis, kura uzdevums būtu to īstenot.

Es joprojām nezinu, kādēļ Rumānijas komisārs ir iecelts savā amatā. Ja viņš vismaz spētu paveikt darba pienākumus, tas jau palīdzētu. Es nezinu.

Tomēr mēs vēlētos, lai šiem jautājumiem tiktu piešķirta augstākā prioritāte. Lietas virzās pareizajā virzienā. Paldies, komisār, par jūsu ziņojumu, tomēr romu tautības iedzīvotāju interesēs būtu lieliski, ja pasākumi tiktu īstenoti intensīvāk un ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfonso Andria, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, kaut arī šis debates izraisīja mutiskie jautājumi Komisijai, pamatā tā ir Parlamenta iniciatīvas dabiskais turpinājums, ko tā īstenoja pirms kāda laika un kas nesen tika uzsvērta. Ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams rīcības plāns, lai uzlabotu romu tautības iedzīvotāju situāciju, ņemot vērā šīs minoritātes minimālo integrāciju Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās un pilsoniskās jomas ietvaros.

Romu starptautiskais raksturs, kas ir viena no viņu būtiskākajām iezīmēm, rada nepieciešamību sagatavot Eiropas stratēģiju, ko es personīgi atbalstu, lai viņi varētu izvairīties no nepatīkamajiem, degradējošajiem apstākļiem, kādos viņi dzīvo, kas daudzos gadījumos ir gandrīz necilvēcīgi, kas bez šaubām ir sociālās izstumšanas sekas un kas izraisa dažādas nelabvēlīgas konsekvences: sākot no atsvešināšanās no uzņemšanas valsts līdz pat degradācijai līdz vardarbības līmenim, esot vainīgais vai upuris.

Līdzīgi kā pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai palīdzētu vietējā un valsts iestādēm samazināt to dalībvalstu minoritāšu skaitu, ir nonākuši sociālās grūtībās, ir nepieciešami atbilstoši fondi, kas atbalstītu veicamos pasākumus. Tomēr tā nav tikai finansēšanas problēma. Patiesās mērķis ir panākt vienādu pieeju darba tirgum, izglītībai, izmitināšanai, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un videi, kas nepieciešama, lai īstenotu pilsoņa tiesības, sākot no lēmumu pieņemšanas procesiem. Tas viss ietver sevī integrētāku pieeju, kombinējot pasākumus mērķu sasniegšanai. Tādēļ es personīgi esmu pret to, ka atbildība par romu jautājumu tiek noteikta vienam Eiropas komisāram.

Divus gadus pēc romu integrācijas desmitgades aizsākšanas (2005-2015) joprojām ir daudzas nopietnas saistības, kas valdībām, kas to atbalstīja, ir tagad jāuzņemas un jāīsteno. Kādu iniciatīvu plāno paust Komisija šajā jautājumā? Es ceru, ka viņi sāks rīkoties pēc iespējas drīzāk, uzreiz pēc Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem beigām šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elly de Groen-Kouwenhoven, Verts/ALE grupas vārdā - Priekšsēdētāja kungs, pašreizējais romu stāvoklis liek man sākt ar kritiku par to, ka Eiropas Komisija ir bijusi gausa un slinka, risinot romu jautājumus Eiropā.

Kaut vai paskatieties uz Eiropas Padomi un EDSO, kam pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši biroji, kas pilnībā veltīti romu jautājumiem. Eiropas Padome ir izdevusi daudzus īpašus ieteikumus par romiem, un EDSO ir izveidojusi savu rīcības plānu par romu stāvokļa uzlabošanu EDSO jomā. Interesanti, cik daudz uzmanības Komisija un ES dalībvalstis ir veltījušas šiem dokumentiem un vai viņi uztvēra nopietni kopējo EP rezolūciju par romiem vai desmitgadu darbības plānus romu iekļaušanai.

Tomēr vienkārši kritizēšana nav mans politiskais stils, un B. Ferrero-Waldner ir devusi man zināmu pamatu optimismam. Tāpēc es vēlētos lūgt komisāri, tiekoties ar priekšsēdētāju J. M. Barroso un kolēģiju, darīt viņiem zināmu šādu informāciju.

Pirmkārt, Eiropas romu stratēģija ir jārada pēc iespējas drīzāk, un vispirms ir jāpievēršas romu dzīves apstākļu uzlabošanai Eiropā, radot darbus gandrīz 90 % romu, kas ir bez darba, cīņai ar negatīvu nostāju pret romiem, viņu izglītības atbalstīšanai, veselības pasākumu ieviešanai romu mājās un romu politiskās iekļaušanas veicināšanai.

Otrkārt, lai veicinātu šādu stratēģiju, Eiropas Komisijai ir vajadzīga pastāvīga romu vienība, pieņemot darbā romu personālu šajā vienībā. Es patiesi ceru, ka Komisija pieņems darbā romu personālu viņu prasmju, nevis viņu ādas krāsas dēļ, kā dažas dalībvalstis to ir darījušas iepriekš.

Treškārt, īpašam Eiropas fondam romu projektiem ir jābūt Eiropas Komisijas prioritātei. Eiropas Parlamentam arī, protams, jādod ieguldījums, tiecoties uz kopējo Eiropas „darbības vienotību”, lai uzlabotu romu stāvokli. Šajā punktā es gribētu atkal ierosināt priekšlikumu par pastāvīgu EP referentu romu jautājumā, kas varētu dot labu pārskatu un ieteikumus šim Parlamentam, citām ES iestādēm un dalībvalstīm.

Turklāt, es vēlētos dzirdēt romu balsi skanam skaļāk šajā Parlamentā. Viņu intereses jāpārstāv viņu deputātiem Eiropas Parlamentā.

Visbeidzot, es gribētu uzsvērt, ka Eiropas romu stratēģijai jāizsaka kopīgās politiskās vērtības, kad runa ir par nākamo paplašināšanās procesu un cīņu pret ultranacionālismu un galēji labējiem Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vittorio Agnoletto, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties komisārei par viņas teikto un paustajām apņemšanām, kas manuprāt saskan ar to, ko vairakkārt ir teicis Eiropas Parlaments savās rezolūcijās, tomēr šie solījumi rīkoties paši par sevi nav pietiekami.

Es vēlētos jautāt, kādus instrumentus Komisija izmanto un ko tā var pastāstīt par fondu izmantošanu, norādot dažādas izmaksu pozīcijas, kas līdz šim bija pieejami dalībvalstīm romu integrācijas nolūkos. Otrkārt, kāda veida pārbaudes tā veic saistībā ar pieņemot direktīvu attiecīgo īstenošanu valsts līmenī? Treškārt, es pievienojos tiem, kuri lūdz norīkot vienu personu Komisijas ietvaros, kas strādātu ar jautājumiem saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem.

Pievēršoties manai valstij, man jāuzsver fakts, ka mēs saskaramies ar ļoti spēcīgu rasisma un sabiedrības nopēluma tendence, galvenokārt Romā, īpaši tādēļ, ka Itālija nav pilnībā transponējusi Direktīvu 43/2000/EK, ar ko aizliedz diskrimināciju etniskās piederības dēļ. Kādus pasākumus Komisija plāno veikt šajā sakarā? Itālijas likumdošanā nav transponēts cilvēka aizskaršanas jēdziens, diskriminācijas rases dēļ rezultātā jautājums par savstarpējās pierādīšanas pienākumu vai aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu cieta neveiksmi.

Vēl es vēlos jautāt Komisijai, vai tā ir informēta ka lielākajā Itālijas pašvaldībā – proti, Milānā – migrant bērniem, kuri vairumā gadījumu ir romu tautības, kuru vecākiem nav oficiāla juridiska statusa un kuriem nav uzturēšanās atļaujas, nedrīkst apmeklēt valsts skolas. Manuprāt, tas ir pilnīgs pretstats tam, ko pauž ES dokumenti, un ir pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un arī šorīt pieņemto rezolūciju par bērnu tiesībām.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka Itālijas valdība pārrunā n-to dekrēta likumu par jautājumu, kas patiesībā lielā mērā ir saistīts ar romu tautības iedzīvotājiem, un t. i., vai ir iespējams iekļaut atsauci uz saimnieciskiem mērķiem pie iemesliem, kas pamato citas dalībvalsts pilsoņa izraidīšanu no valsts, šajā gadījumā - Itālijas. Papildu galvenajam imigrācijas jautājumam, šis dekrēts patiesībā ir konkrēti vērsts pret romu tautības iedzīvotājiem. Es vēlētos uzzināt jūsu viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Desislav Chukolov (NI). – (BG) Godātie kolēģi, es arī uzstājos, lai šajā plenārsēžu zālē beidzot sadzirdētu, kāda ir patiesā situācija un lai vismaz uz laiku pārtrauktos liekulīgie paziņojumi.

Ko mēs varam secināt no līdzšinējās diskusijas? Mēs secinām, ka esat nobažījušies par romu tautības iedzīvotājiem Eiropā, tajā skaitā manā dzimtenē Bulgārijā. Es pat neuzdrošinos iedomāties, ka šobrīd esat nobažījušies par ļoti zemajām pensionāru pensijām Bulgārijā vai par godīgajiem, smagi strādājošajiem bulgāriem, kuri gandrīz katru dienu kļūst par romu noziegumu upuriem.

Godātā MEP, paudiet kaut nelielas bažas par faktu, ka Bulgārijas vēlēšanu laikā Bulgārijas Sociālistiskā partija pērk romu balsis. Paudiet bažas par to, ka Bulgārijas Sociālistiskās partijas koalīcijas partneris Tiesību un brīvību kustība, ko šeit pārstāv ALDE grupa, pērk visas atlikušās balsis. Arī šīs balsis nodod romu tautības iedzīvotāji. Satraucieties par to, ka Tiesību un brīvību kustības priekšsēdētājs Ahmed Doghan vēlētāju balsu, romu balsu, pirkšanu dēvē par “normālu Eiropas praksi”.

Paudiet kaut nelielas bažas par faktu, ka Bulgārijā romu tautības iedzīvotāju skaits ir 3-4% no visiem iedzīvotājiem, tajā pat laikā viņu īstenotie noziegumi sastāda 30-40% no visiem kriminālpārkāpumiem valstī. Un tie nav tikai noziegumi, kas veikti nabadzības dēļ. Tie ir ļoti nekaunīgi un brutāli noziegumi. Jo 79 gadus vecas sievietes izvarošana un noslepkavošana nav noziegums nabadzības dēļ. Jūs man piekritīsiet, vai ne?

Lielā apjomā piešķirtās naudas acīmredzami nesniedz rezultātus. Šāda finansēšanas nav rezultatīva, jo nauda aizplūst apšaubāmos fondos un nevalstiskās organizācijās. Mūsuprāt, t. i. Ataka patriotu viedoklis ir, ka šīs problēmas risinājums ir likumu ievērošana visās valstīs. Likumu ievērošana bez tolerences attiecībā prêt konkrētu minoritāti sniegs panākumus. Jo Bulgārijā romu īstenotie noziegumi nav precīzi izmeklēti. Ta sir fakts. Fakts, un jūs paši varat to konstatēt.

Pusaudžu māsu Belneyski slepkavība netika izmeklēta. Tā tika noslēpta. Šādiem faktiem būtu jaizraisa mūsos bažas. Jo tolarējot konkrētu minoritāti uz vairākuma rēķina neviecinās panākumus, bet gan tieši pretējo. Pateicos par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Katalin Lévai (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man bija prieks dzirdēt komisāres Ferrero-Waldner teikto un es priecājos par iniciatīvām, kuras, kā sagaidāms, tiks īstenotas nākotnē. Es uzskatu, ka tā tiešām būs būtiska palīdzība romu jautājumā, tomēr man ir jāpiekrīt manam nīderlandiešu kolēģim, kurš pauda nepacietību. Arī es līdzīgi kā daudzi citi esmu nepacietīga, jo situācija tiešām mainās ļoti lēni.

Eiropā dzīvo 7–9 miljoni romu tautības iedzīvotāju, vairums no viņiem nabadzīgos sociālos apstākļos, un viņi cīnās ar tām pašām problēmām, kas pastāv jau gadiem: izstumšanas un iekļaušanas problēmas, bezdarbs, jautājums par nošķiršanu skolās un daudzējādo romu tautības sieviešu diskrimināciju.

Vairums no dalībvalstīm neuzskata romu tautību par viņu valsts minoritāti, tās nevēlas veikt būtiskas izmaiņas viņu situācijā, un patiesi pēdējo gadu pieredze liecina par radikālisma un negatīvas attieksmes pret romu tautības iedzīvotājiem pieaugumu gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs.

Tādēļ es uzskatu, ka vairs nedrīkst tērēt laiku, un mums ir nepieciešamas reālas pārmaiņas un saskaņota Eiropas politika romu jautājumā. Ja nepastāvēs Eiropas politika romu jautājumā, nebūs arī valsts politikas romu jautājumā; mums tas ir jāsaprot un to jārisina. Būtu labi, ja mēs veiktu pasākumus, lai romu tautības iedzīvotājiem tiktu piešķirts starptautiskas minoritātes statuss, jo tas patiešām ir īpašs statuss.

Eiropas Parlaments un tā ietvaros Sociālistu grupa, jau ir aizsācis rīcības plānu un martā apceļos Eiropu un rīkos konferences, seminārus un dosies vizītēs, iesaistot vietējos romu tautības iedzīvotājus, NVO un valdības, lai atklātu diskriminācijas gadījumus, un mēs pievērsīsim uzmanību Eiropas sabiedrības viedoklim saistībā ar negatīvo romu situāciju un centīsimies to risināt. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Adrian Severin (PSE) - Priekšsēdētāja kungs, romi nav ne senās Romas impērijas pēcteči, ne mūsdienu Romas iedzīvotāji. Viņi nav ne nācija bez valsts, ne nacionāla minoritāte. Viņi ir etnokultūras kopiena, kas vēl arvien uztur savas cilts tradīcijas, un Eiropas mēroga kopiena, kas tika turēta verdzībā Eiropā pirms mūsu laikiem un agrīnajos jaunajos laikos, kopiena, kuru fašistu režīmi sūtīja uz nometnēm iznīcināšanai un komunistu diktatūras turēja ieslodzītus valstīs, kas bija pārvērstas cietumos. Viņi kļuva par brīviem Eiropas pilsoņiem pēc aukstā kara beigām un Eiropas pirmās paplašināšanās.

Būdama marginalizēta un izstumta gadsimtiem ilgi, romu kopiena atklāja, ka ir izslēgta no Eiropas bagātības, un mēģināja aizstāvēt sevi, pārkāpjot Eiropas kārtību. Šodien, kad Eiropa ir samierinājusies pati ar sevi, vai tai būtu jārod samierinājums arī ar romu iedzīvotājiem, vai jāpasludina romi par otršķirīgiem pilsoņiem un jāizturas pret viņiem kā tādiem, kas atkal ir jāsavāc vienkopus dažās dalībvalstīs, kas pārvērstas par romu geto? Uz šiem jautājumiem ir viena vienīga atbilde: romu jautājums ir Eiropas jautājums. Tas nav vienkāršs jautājums, bet milzīgs izaicinājums – kopīgs izaicinājums, ar kuru mums jātiek galā kopīgi. Pretējā gadījumā mēs nebūsim spējīgi integrēt romu kopienu Eiropas sabiedrībā un vest to pie Eiropas kārtības.

Tā ir kultūras un sociālo attiecību lieta. Eiropas Savienībai jāmobilizē finansējums, jāizstrādā programmas un jāorganizē īpašas institucionālas struktūras, lai atbalstītu to valstu nacionālās iestādes, kurās romi ir izvēlējušies apmesties, lai piedāvātu šai kopienai cilvēka cienīgu materiālo dzīvi, kārtīgu izglītību, godīgas konkurences iespējas ar citiem, brīvību no visa veida diskriminācijas un sajūtu par savu piederību Eiropas civilizācijai. Mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija spers pareizus soļus šajā virzienā un sniegs pilnīgu informāciju Eiropas Parlamentam par sasniegto progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson (PSE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, kad mēs Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja pārrunājam Lisabonas stratēģiju, mēs runājam par augstu izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni, labiem sociāliem apstākļiem, labu veselības aprūpi, un viena no lietām, ko vēl pārrunājam ir, ka izglītības sistēmai un prasmju attīstīšanai ir jābūt izaugsmes dzenulim šo mērķu sasniegšanā. Ja mēs šo visu, visus mērķus transponētu saistībā ar romu tautības iedzīvotājiem, mēs konstatētu pārsteidzoši lielu bezdarbnieku skaitu. Mēs konstatējam sociālos apstākļus, kas nav īpaši labi, veselības aprūpi, kas nav īpaši laba, nabadzīgus dzīvesvietas apstākļus, sabiedrības nodalīšanos no viņiem un pat izglītības sistēmu, kas ir nodalīta. Pastāv īpašu izglītības noteikumi romu tautības iedzīvotājiem, kas līdz viņiem tiesības iegūt atbilstošu izglītību. Tagad Lisabonas stratēģija ir paredzēta ikvienam.

Jums bija virkne labu priekšlikumu. Mēs atbalstām tos, tomēr ir būtiski, lai stratēģijai sekotu rīcību plāns. Ir būtiski, lai mums ir vienots virziens, bet tajā pat laikā Komisijas ietvaros rīcībai ir jābūt saskaņotai. Ir būtiski pārbaudīt mūsu fondus, lai tie varētu ņemt vērā romu minoritāti. Ir būtiski, lai sastādot stratēģijas nodarbinātības un izglītības jomās, mēs vienmēr ņemtu vērā romu situāciju, lai tie būtu integrēti dažādās stratēģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sándor Tabajdi (PSE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai nav minoritātes politikas romu jautājumā, kā arī tradicionālām valsts minoritātēm vai migrantu minoritātēm. Es pieskaitu romu tautības iedzīvotājus pie tradicionālajām valsts minoritātēm, tomēr tajā pat laikā viņu specifiskās, sociāli nelabvēlīgās situācijas dēļ pret viņiem joprojām ir jāattiecas kā pret atsevišķus kategoriju.

Esmu priecīgs, ka romu izcelsmes Ungārijas locekļi Járóka kundze un Mohácsi kundze kā Eiropas Parlamenta „sirdsapziņa” citu starpā uzdeva šos jautājumus, jo mēs pamatoti nosodījām novembra notikumus Itālijā. Tas ir pareizi, ka mums pastāvīgi ir jāatgriežas pie šī jautājuma.

Kāds ir Eiropas Savienības pienākums? Esmu priecīgs par to, ko teica komisāre Ferrero-Waldner. Arī Eiropas Savienībai ir savs pienākums, tomēr ir skaidri jānošķir dalībvalstu kompetence un Eiropas Savienības kompetence. Es arī pilnībā piekrītu Swoboda kungam, kura šobrīd šeit vairs nav, nevis saistībā ar Austroungāru monarhiju, bet gan saistībā ar to, ka viņam ir taisnība, ka tas tiek nolemts vietējā līmenī, vai kaut kas gūs panākumus vai nē. Sevišķi dalībvalstīm ir jāizsniedz valsts rīcību programma. Esmu lepns par to, ka sagatavojām pirmo Eiropas vidēja termiņa romu manas valdības departamenta vadībā. Naudu ir jāizsniedz dalībvalstij, taču visi lēmumi jāpieņem vietējā līmenī.

Ko var darīt ES? Tai būtu jākontrolē dalībvalstu veiktos pasākumus un tai ir jānodrošina “labākas prakses” metode labākiem risinājumiem. Runa nav tikai par naudu, bet arī par to, vai ir kvalificēti speciālisti no sabiedrības vairākuma un no romu sabiedrības, kas vēlētos turpināt risināt šo jautājumu. Eiropas nākotne ir atkarīga no minoritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, pirmkārt es vēlētos iebilst pret pausto kritiku, ka komisārs Špidla ir pārāk slinks, lai pievērstos šai problēmai. Neuzskatu, ka tas ir pareizais veids, kā risināt diskusijas Parlamentā.

Ir būtiski, lai mēs koncentrētos uz izglītības noteikumu jauniem romu tautības cilvēkiem uzlabošanu. Mums ir zināma obligātās izglītības sistēma, un es uzskatu, ka valodu un rakstīt prasme, prasme skaitīt – pavisam vienkāršas lietas, ir tās, kas ir nepieciešamas labai dzīvei, tādēļ to apgūšana būt jānosaka par obligātu.

No otras puses, es saprotu, ka, protams, ne katrs vēlas tikt integrēts. Protams, ka mums ir jāpiedāvā iniciatīvas tiem, kuri nevēlas integrēties mūsu sabiedrībā. Es uzskatu, ka galvenais risinājuma veids nākotnē ir atklāta pieeja šīm problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Christopher Beazley (PPE-DE) - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir izgaismojušas vairākas problēmas, kas saistās ar apspriežamo tematu. Man liekas, komisāre, ka mums nevis jāizstrādā stratēģija un jāstāsta citiem, ko darīt, bet būtu prātīgi varbūt pajautāt romu kopienas pārstāvjiem.

Mums pašlaik ir divi romu EP deputāti. Es atceros arī ļoti slavenu Spānijas sociālistu deputātu šajā Parlamentā, ko ievēlēja 1989. gadā, kas bija īpaši darbīgs un informēja mūs par visiem romu kultūras jautājumiem. Šī kultūra ir mūsu kultūras daļa un Eiropas civilizācijas daļa, un tā atspoguļo, kādi cilvēki mēs esam.

Varbūt prātīgi būtu iepazīties ar romu tautas vēsturi, runāt ar romu kultūras pārstāvjiem un jautāt viņiem, kā mēs vislabāk varam attīstīt tālāk viņu izredzes, nevis mācīt viņiem, kā viņi varētu integrēties mūsu sabiedrībā un kā viņi vislabāk varētu apmierināt savas sociālās vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Benita Ferrero-Waldner, Komisijas locekle. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, vai drīkstu atkal rezumēt: šis bija ļoti interesantas debates, un mums visiem ir skaidri redzama nepieciešamība gūt atbildes. Es, protams, saprotu, ka jūs visi vēlaties saņemt atbildes pēc iespējas drīzāk.

Man jums jāsaka, ka ir jau pieņemta direktīva, Direktīva 2000/43/EK, ar ko jau tiek garantēta vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošana nodarbinātības, sociālajā un izglītības sektorā un arī ar pieeju precēm un pakalpojumiem un to piegādi neatkarīgi no rases vai etniskās piederības, kas ir piemērojama arī romu tautības iedzīvotājiem. Uzskatu, ka tas ir būtiski pamats šajā gadījumā. Šī direktīva rada arī iespēju īstenot dalībvalstīs pozitīvus pasākumus. Tomēr ir taisnība, ka dalībvalstu pienākums nav iekļaut šos pasākumus valsts likumdošanas noteikumos.

Tomēr Eiropas regulas ir jāpiemēro, un man jāsaka, ka mēs Komisijā esam pieņēmuši stingru lēmumu nodrošināt, lai tās tiek īstenotas. Patiesībā pagājušajā gadā Komisija uzsāka pārkāpumu procedūras pret 22 dalībvalstīm, kuras nebija atbilstoši īstenojušas Eiropas regulas, tajā skaitā Itāliju, Agnoletto kungs.

Attiecībā uz cilvēku integrēšanu darba tirgu ļoti būtisks instruments ir arī Eiropas Sociālais fonds. Ievērojamu daļu no pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot romu tautības iedzīvotāju nodarbinātību, varētu līdzfinansēt Eiropas Sociālais Fonds. Piemēram, laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam aptuveni 275 miljoni euro bija mērķfinansējums projektiem, kas bija īpaši paredzēti romu integrēšanai.

Augsta līmeņa ekspertu grupa etnisko minoritāšu integrācijas jautājumos norādīja, ka daži projekti, ko atbalstīja ESF, piemēram, Spānijas Pievienošanās programma, ir lieliski paraugi aktīvai romu integrēšanai. Tādēļ es vēlētos atkārtot aicinājumu atsevišķajām dalībvalstīm izmantot šo iespēju. Es piekrītu Swoboda kungam, ka, protams, šajā jomā būtiska loma ir ne tikai valsts institūcijām, bet bieži vien arī vietējām organizācijām.

Kā mēs visi zinām, romu sociālā izstumšana ir komplicēts fenomens, un lai to atrisinātu, ir nepieciešams konsekventa pieeja attiecībā uz visiem viņu dzīves būtiskākajiem aspektiem. Tas attiecas uz izglītību, nodarbinātību, veselību, dzīvesvietu un infrastruktūru. Šai pieejai ir nepieciešama efektīva saskaņošana visos Eiropas institūciju līmeņos. Esmu pārliecināta, ka patiess progress, pateicoties šiem pasākumiem, tiks panākts nākamā gada laikā.

Protams, es dzirdēju, ka daudzi no jums, bet ne visi, vēlētos, lai šo jautājumu savā pārziņā pārņemtu viens komisārs, un es, protams, informēšu par to savu kolēģi Špidla kungu. Tomēr šajā jautājumā ir iekļautas plašs dažādu jomu loks, un tādēļ būtiskākais ir efektīva saskaņošana. Jūs noteikti varat runāt par šo jautājumu vēl ar Špidla kungu.

Es vēlos īsumā izcelt dažus punktus, kas tika īpaši pārrunāti šajās debatēs. Tie ietvēra sevī jautājumu par to, kā norit dialogs ar pilsoniskos sabiedrību un arī ar romu tautības iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka tāds dialogs, kā šis – un īpaši saistībā ar rīcība virzieniem romu un viņu bērnu jautājumā - ir ļoti būtisks, lai, no vienas puses, nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu un, no otras puses, apkarotu bezdarbu un veicinātu sociālo attīstību reģionos, kuros dzīvo romu tautības iedzīvotāji, kā arī gāztu barjeras, kas galvenokārt ir nostiprinājušās sabiedrības vairākuma prātos, lai romu tautības iedzīvotāji tiktu atzīti par patiesu Eiropas kultūras daļu.

Es piekrītu visiem, kas izvirzīja šo jautājumu.

Es personīgi vienmēr esmu atbalstījusi izglītošanu cilvēktiesību jomā, un visi, kas mani pazīst, zina, ka to iespējams varētu dēvēt par manu hobiju ārpus politiskās darbības. Tā ir izglītošana tolerancē. Es varu vienīgi piebilst, ka noteikti iekļaušu šajās pamatnostādnēs jautājumu par izglītošanu cilvēktiesību jomā, ko uzskatu par ļoti būtisku.

De Groen-Kouwenhoven kungs, šajā sakarā es varu teikt, ka Komisija, iespējams, darbojas lēni, tomēr tā noteikti nav slinka. Ja paskatīsieties, cik daudz programmu ir sastādījusi Eiropas Padome un īpaši EDSO, kas galvenokārt īstenots ar Eiropas Komisijas atbalstu, tad Jums visādā ziņā radīsies ļoti pozitīva nostāja.

Mans pēdējais komentārs skar jautājumu par starptautisko minoritāti. Šajā sakarā es vēlētos vienkārši piebilst, ka ir jāpievērš uzmanību faktam, ka Eiropas Savienībai nav iestādes, kas definētu minoritātes dalībvalstīs. Jūs arī zināt, ka šajā kontekstā ir jāpatur prātā, ka sociālās politikas pasākumi nav pielāgoti ir etniskajai izcelsmei, bet gan individuālajām vajadzībām. Tomēr, kā jūs zināt, dalībvalstīm ir atšķirīgi uzskati īpaši par to, kas ir minoritāte un kā minoritātes jēdziens būtu definējams. Tādēļ šo jautājumu joprojām nav iespējams atrisināt ātri. Pārējos jautājumos esmu priecīga nodot tālāk jūsu komentārus. Jūs noteikti pavisam drīz saņemsiet šajā sakarā pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debates ir beigušās.

Balsošana notiks otrdien, 2008. gada 31. janvārī.

Rakstiskie paziņojumi (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (PSE), rakstiski - Ir skaidrs, ka romi ir Eiropas Savienībā novārtā atstāta minoritāte; mēs nevaram pieļaut, ka tas turpinās. Es pilnībā atbalstu savus kolēģus, aicinot Komisiju uz aktīvāku rīcību šajā jautājumā. Mums ir situācija, kurā pastāv grupa, kas tiek uzskatīta par lielāko etnisko minoritāti ES, kas dzīvo nekādiem standartiem neatbilstošos apstākļos un kam mums ir grūti sniegt aizsardzību un palīdzību. Konkrēta un strauja rīcība no Komisijas puses, lai atbalstītu romu kopienas integrāciju visos sabiedrības aspektos, lai tas būtu ekonomisks, sociāls vai politisks, ir ārkārtēji vajadzīga. ES ir jāuzņemas vadība attiecībā uz šo problēmu.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 8. oktobrisJuridisks paziņojums