Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0803(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0507/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0507/2007

Debates :

PV 31/01/2008 - 5
CRE 31/01/2008 - 5

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0028

Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 31. janvāris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5. Sadarbība starp dalībvalstu īpašajām intervences vienībām (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības jautājums ir A. França ziņojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par Austrijas Republikas iniciatīva, lai pieņemtu Padomes lēmumu par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās (15437/2006 – C6-0058/2007 – 2007/0803(CNS)) (A6-0507/2007).

 
  
MPphoto
 
 

  Armando França, referents. – (PT) Vecās Eiropas seja ir mainījusies. Eiropas Savienība šodien ar 27 dalībvalstīm un gandrīz 500 miljoniem iedzīvotāju saskaras ar sarežģītām un rīkoties mudinošām problēmām, kas liek mums vēl vairāk paplašināt mūsu redzesloku un ieņemt ļoti piesardzīgu nostāju attiecībā uz tādiem jautājumiem kā miera uzturēšana, drošība, stabilitāte, brīvība un demokrātijas īstenošanu. Eiropa, ko nemirstīgu padarīja Viktora Igo talants, pieprasa, lai mēs zinātu, cik daudz no nākotnes ir jāattiecina uz tagadni, saglabājot to kā izcilas pārvaldes noslēpumu. Tieši šā iemesla dēļ šajā ziņojumā apskatītais jautājums un lielākā problēma ir personu un īpašuma drošība Eiropas Savienībā, un tas ir jautājums, kas skar ikviena eiropieša ikdienas dzīvi. Es runāju par drošību, precīzāk, par drošību šodien un rīt, ik dienas, uz ielām, darbā, atpūtā un mājās, uz zemes, jūrā, gaisā. Tā ir mūsu kopējās telpas drošība, kas bez piespiešanas gatantē un stiprina brīvību līdzsvarotā sabiedrībā.

Brīvība ir stūrakmens, Eiropas Savienības pamatvērtība; drošība ir instruments labklājības nodrošināšanai, tā sniedz stabilitāti un garantē brīvību. Brīvība kā vērtība un drošība kā instruments ir ļoti būtiski elementi Eiropas projekta īstenošanai. Austrijas iniciatīva, ko aizsāka Portugāles prezidentūra un kas ir iemesls Padomes lēmumam, rosina uzlabot sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās. Tā ir efektīva un nepieciešama iniciatīva. Šī iniciatīva arī papildina Prīmes Līgumu, tā kā tas attiecas tikai uz sadarbību saistībā ar stihiskām nelaimēm vai smagiem nelaimes gadījumiem. Manis sagatavotajā ziņojumā ir ierosināti 11 lēmuma priekšlikuma grozījumi, kas nosaka arī obligātās vispārējās prasības iespējamai sadarbībai cilvēka radītas krīzes, lidmašīnas nolaupīšanas, teroristu uzbrukuma un citos gadījumos; piemēram, cilvēka radītas krīzes situācijās, kas rada nopietnus tiešus fiziskus draudus personām, īpašumam, infrastruktūrai vai iestādēm.

Priekšlikumā ir noteikta iespēja sadarboties īpašo intervences vienību apmācībā, sagatavošanā un darbības nodrošināšanā, un dalībvalsts var izvēlēties, vai tās vēlas pieprasīt vai nepieprasīt sadarbību, norādot tai nepieciešamo palīdzības veidu. Intervences pasākumu efektivitāte un savlaicīgums vienmēr būs atkarīgs no sagatavotības, koordinējošām darbībām, saiknes un vienveidīgu metožu esības intervences vienību darbībā, un tieši šā iemesla dēļ es piedāvāju, pirmkārt, nodrošināt kopīgu mācību un sagatavošanās iespējas un, otrkārt, finansēt mācības un sagatavošanās pasākumus no Eiropas Savienības budžeta saskaņā ar EK līguma 30., 32. un 34. pantu. Es vēlos arī norādīt, ka, pēc mūsu domām, kopīgu operāciju gadījumā ir jāpiemēro tāda pati civiltiesiskā un kriminālatbildība, kāda noteikta Prīmes Līgumā.

Priekšsēdētāja kungs, mani kolēģi – deputāti, šis Padomes lēmums ir ļoti nozīmīgs. Tas ir kopīgs risinājums kopīgām problēmām un apdraudējumiem, ar ko saskaras visas dalībvalstis. Tas ir risinājums, kas ļauj novērtēt tik nozīmīgo sadarbību, gatavojoties un reaģējot uz cilvēka radītām krīzes situācijām, kas vienmēr ir neparedzamas, bet iespējamas. Noslēgumā es vēlos uzsvērt un pateikties par iestāžu un tehnisko sadarbību, kas man tika nodrošināta, un vērst jūsu uzmanību uz A. Díaz de Mera, P. Demetriou un I. M. Iotova ierosinātajiem grozījumiem, kas ļāva uzlabot un pilnveidot manu ziņojuma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franco Frattini, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo Austrijas iniciatīvu, kuru jau no paša sākuma ļoti efektīvi atsāka Portugāles prezidentūra.

Es esmu pārliecināts, ka praktiska un operatīva sadarbība starp īpašajām intervences vienībām Eiropas Savienībā ir ļoti būtiska, lai risinātu draudīgo situāciju.

Vispirms es gribētu pateikties referentam A. França par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis saistībā ar šo jautājumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai kopumā par ļoti noderīgajiem grozījumiem, kas ir iekļauti ziņojumā.

Es atzinīgi vērtēju Parlamenta ierosinātos grozījumus, kas ir vērsti uz iniciatīvas uzlabošanu. Es tikai vēlos minēt, ka ir jānodrošina, lai grozījumi nepārklātos ar Prīmes Lēmumu vai jautājumiem, kas ir saistīti ar noteikumu par atbildību pilnveidošanu, vai netiktu atkārtoti definēts un precizēts termins „krīzes situācijas” vai, lai grozījumi nepārklātos ar grozījumu par iespēju iegūt finansējumu kopīgiem projektiem.

Vēlos atgādināt, ka īpašās intervences vienības pašlaik darbojas ATLAS tīkla ietvaros. Tām tiek organizētas kopīgas mācības un semināri, un mēs finansējam šāda veida projektus. Mēs finansējam šāda veida pasākumus no mūsu budžeta kopš 2006. gada, un mans priekšlikums ir palielināt ATLAS paredzēto finansējumu 2008. gadā līdz EUR 900 000.

Noslēgumā es vēlos vēlreiz paust atbalstu šim ziņojumam un ļoti ceru uz strauju progresu šīs lietas saistībā, kā arī uz drīzu dokumentu pieņemšanu Padomē.

 
  
MPphoto
 
 

  Mihael Brejc, PPE-DE grupas vārdā. – (SL) Šis lēmums attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās ir viens no daudziem dokumentiem, kuriem būtu jāuzlabo gatavība un dalībvalstu spēja atbilstoši reaģēt krīzes situācijās, piemēram, terora akta gadījumā. Rīcība krīzes situācijās un cīņa pret terorismu ir sarežģīti uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešama efektīva sadarbība starp visām dalībvalstīm.

Līdz šim jau daudz kas ir sasniegts attiecībā uz politisku un tiesisku pamatu izstrādi un praktisku preventīvu pasākumu īstenošanu. Tomēr mēs neesam atbilstoši cīnījušies ar terorisma iemesliem un cēloņiem. Tieši šā iemesla dēļ es atkārtoju savu priekšlikumu Padomei un Komisijai pievērst lielāku uzmanību terorisma iemesliem un cēloņiem. Arī pirmie spertie soļi informācijas jomā ir bijuši pareizi, bet ne pietiekami. Līdz šim problēmas iemesls ir bijuši nopietni formāli šķēršļi, ar kuriem nāktos saskarties, ja krīzes situācijā, piemēram, teroristu uzbrukuma gadījumā dalībvalsts lūgtu palīdzību citai dalībvalstij.

Lai nodrošinātu efektīvāku rīcību krīzes situācijās, dalībvalstu iestādēm ir jāsadarbojas savā starpā. Jo īpaši to īpašajām vienībām ir jāiepazīst vienai otru un savstarpēji jāsadarbojas. Šis lēmums nosaka sadarbības kārtību visnopietnāko terora aktu gadījumā, t. i., reālās krīzes situācijās. Tas ļauj valstij, kurai lūdz palīdzību, to sniegt ar īpašo vienību palīdzību. Šāda rīcība nekādā veidā neapdraud citas valsts suverenitāti, tā vienkārši būs palīdzības sniegšana. Tas ir ļoti būtiski ne tikai faktisko apstākļu dēļ, bet arī tādēļ, ka šis lēmums ļauj realizēt vienu no Eiropas Savienības pamatvērtībām – solidaritāti. Manis pārstāvētā grupa atbalsta šo lēmumu, un mēs ceram, ka tas tiks atbalstīts ar lielu skaitu balsu. Es vēlos pateikties referentam A. França par rūpīgo darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Rogalski, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, diskutējot par normatīvās rezolūcijas projektu saistībā ar Austrijas Republikas iniciatīvu par priekšlikumu Padomes lēmumam par sadarbības uzlabošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām krīzes situācijās, ir jāņem vērā, ka nevienai dalībvalstij nav visi nepieciešamie līdzekļi, resursi un zināšanas, lai efektīvi rīkotos visu iespējamo veidu liela mēroga apdraudējumu vai krīzes situāciju gadījumā, kad ir nepieciešama īpaša intervence. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai katra dalībvalsts varētu lūgt palīdzību citai dalībvalstij. Tas ir jo īpaši būtiski, cīnoties pret terorismu, organizēto noziedzību un pārrobežu noziedzību, kā arī situācijās, kas saistītas ar dabas katastrofām un smagiem nelaimes gadījumiem.

Es arī ceru, un tas ir jāpatur prātā, ka Parlamenta grozījums nodrošinās reālu aizsardzību pret šo vienkāršoto sadarbības noteikumu attiecināšanu „pēc analoģijas” arī uz sadarbību ar trešo valstu iestādēm, lai novērstu šo noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, nepamatotas intervences gadījumos, un lai nodrošinātu, ka šādas intervences rezultātā netiek pārkāptas dalībvalstu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Athanasios Pafilis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Austrijas iniciatīvas un Komisijas ziņojuma mērķis ir turpināt stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu īpašajām intervences vienībām un organizēt kopīgas operācijas katrā dalībvalstī, lai, kā tiek apgalvots, cīnītos pret teroristu uzbrukumiem. Šādas operācijas jau nosaka Prīmes Konvencija, saskaņā ar kuru policija var pilnīgi brīvi iejaukties un īstenot vājāšanas operācijas jebkuras dalībvalsts teritorijā, pat izmantojot ieročus.

Jau vairākus gadus Eiropas Savienība veido labvēlīgu augsni „terorisma histērijai”, nedrošībai un bailēm no neredzama ienaidnieka. Tiek nopietni ierobežotas cilvēku pamattiesības un demokrātiskās brīvības, lai, kā tiek apgalvots, cīnītos pret šo ienaidnieku.

Bet kas tad patiesībā ir Eiropas Savienības ienaidnieks? Mēs jau tik daudz gadus dzirdam par terorismu; patiesībā Eiropas Savienība mēģina nodrošināt tās politikas un aizsargāt tās ekonomisko un politisko sistēmu pret strādnieku pretošanos. Ziņojumā tas ir pat atzīts. Lai kas arī šajā ziņojumā ir teikts par terorismu un tam līdzīgiem apdraudējumiem, tie ir tikai teorētiski apgalvojumi; ziņojums legalizē intervenci un kopīgas policijas operācijas pat tad, kā ziņojumā teikts, kad pastāv tikai aizdomas par veiktām kriminālām darbībām vai apdraudējumu valsts infrastruktūrai vai organizāciju īpašumam, vai nenoteiktiem nodarījumiem. Tieši šādu apzināti neskaidru formulējumu var izmantot intervences attaisnošanai; ar intervences palīdzību var apspiest pat tādus tradicionālus sabiedrības pulcēšanas veidus vai protesta akcijas kā simboliska ceļu bloķēšana un sabiedrisku ēku ieņemšana, liela mēroga streiki un manifestācijas.

Tieši tāds, pēc mūsu domām, ir ziņojuma mērķis, un tieši šā iemesla dēļ mēs tam nepiekrītam. Mēs esam pret to. Mēs balsojam pret iniciatīvu un ziņojumu un mēs aicinām pilsoņus aizsargāt viņu personiskās un demokrātiskās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, speciālisti, kas spēj pildīt uzdevumus paaugstināta riska apstākļos, neapšaubāmi ir vērtīgs atbalsts drošības veicināšanai – par to mēs esam vienojušies, mēs esam vienojušies arī par to, ka plānota un uzlabota sadarbība ir priekšrocība teroristu radīta apdraudējuma gadījumā. Tomēr pašreizējā situācija zināmā mērā ir satraucoša, piemēram, noziedzības situācijas pasliktināšanas dēļ. Policijas iecirkņi tiek slēgti, un speciālo vienību skaits tiek samazināts tajā pašā laikā, kad mums arvien biežāk ir jācīnās pret arvien nekaunīgākiem noziedzīgiem grupējumiem, kas priecīgi berzē rokas katru reizi, kad mēs paplašinām robežas. Šajā situācijā Eiropas Savienība dara visu, lai atbildīgiem pilsoņiem būtu pēc iespējas sarežģītāk aizsargāt sevi ar ieročiem, un, kļūdaini tiecoties pēc multikulturālas sabiedrības, tā ir veicinājusi multinoziedzīgas sabiedrības viedošanos ar pieaugošām nelabvēlīgām un vardarbīgām nosliecēm.

Ir svarīgi, protams, lai cīņā pret terorisma aktiem neciestu cīņa pret noziedzīgām darbībām. Pēc manām domām, mums vajadzētu pielikt punktu nejēdzīgajai policijas darbinieku aizvietošanai ar pretterorisma vienībām un funkcionējošu īpašo vienību slēgšanai tikai tādēļ, lai izveidotu jaunas īpašas vienības, piemēram, cīņai pret jauniešu bandām.

 
  
MPphoto
 
 

  Hubert Pirker (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es, atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem, atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un vēlos uz to attiecināt teicienu „labs nāk ar gaidīšanu”. Un es to daru tā iemesla dēļ, ka Austrijas iniciatīva aizsākās ar valstu vai valdību vadītāju 2004. gada iniciatīvu un attiecas uz to, kā dalībvalstis var saņem labāko atbalstu no īpašajām vienībām teroristu uzbrukuma gadījumā. Tieši tādēļ šī iniciatīva nav attiecināma uz iepriekšējā runātāja minētajām problēmām, un šajā saistībā es arī neizprotu Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu, kas vienkārši noraida šāda veida savstarpējās palīdzības iniciatīvu, izmantojot īpašās vienības.

Mēs zinām, ka patiesībā neviena dalībvalsts nav ilgtermiņā pasargāta no šādiem gadījumiem. Tādēļ ar šo iniciatīvu Parlaments mēģina rast veidus, kā nodrošināt labāko iespējamo un, kas ir visbūtiskākais, ātrāko pārrobežu palīdzību šāda veida īpašos gadījumos un jo īpaši situācijās, kas ir saistītas ar teroristu uzbrukumu, ķīlnieku sagrābšanu un lidmašīnu nolaupīšanu.

Es jo īpaši atzinīgi vērtēju Parlamenta papildu priekšlikumus tādēļ, ka tie atvieglo lēmumu pieņemšanu attiecībā uz to, piemēram, kurš beigu beigās sedz izmaksas, proti, dalībvalsts, kura lūdz palīdzību, vai attiecībā uz to, kādus tiesību aktu piemērot, ja amatpersonas aktīvi rīkojas citā dalībvalstī. Tas attiecas arī uz regulējumu par atbildību. Es atzinīgi vērtēju arī kopējās mācību programmas šo īpašo vienību izveidei un arī to izvietošanas efektivitātes uzlabošanai, ja tas ir nepieciešams. Es atzinīgi vērtēju referenta darbu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa atbalstīs šo iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Es varu piešķirt uzstāšanās laiku, piemērojot „cath the eye” procedūru, tikai tiem deputātiem, kuri iepriekš nav uzstājušies debatēs, un es neredzu, ka kāds no šiem deputātiem lūgtu man uzstāšanās laiku.

Turklāt F. Frattini man norādīja, ka nevēlas runāt Komisijas vārdā. Tādēļ dosim referentam A. França divas minūtes ilgu uzstāšanās laiku šo debašu noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Armando França, referents. – (PT) Vispirms es vēlos pateikties par atsauksmēm saistībā ar manu darbu un ziņojumu, kā arī pateikties kolēģiem komitejā, ko es pārstāvu, F. Frattini un citiem deputātiem, kuri pauda atbalstu ziņojumam un Austrijas iniciatīvai, un Padomes lēmumam, un Portugāles prezidentūras vēlmei turpināt tā īstenošanu.

Es vēlos uzsvērt aspektu, kas man šķiet ļoti būtisks. Drošības jomā – es vēlreiz atkārtoju – drošība ir instruments, tā nav vērtība; tas ir instruments jo īpaši Eiropas Savienības pilsoņu brīvības un pamattiesību efektīvai un pozitīvai nodrošināšanai. Un vēl viens aspekts, kas man šķiet ne mazāk būtisks, ir tas, ka šis lēmums neatbalsta jebkuru intervenci, kā šeit tika teikts; šis lēmums veicinās būtiska Eiropas Savienības integrācijas elementa pastāvēšanu, proti, sadarbību starp dalībvalstīm un veicinās arī sadarbību saistībā ar kopīgām mācībām un sagatavošanās pasākumiem, un tādējādi arī aizsargpasākumiem. Tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstis lūgs cita citai atbalstu, būs iespējams rīkoties īpašās krīzes situācijās, kas var rasties, un šādas intervences nepieciešamību, protams, izvērtēs attiecīgā dalībvalsts.

Es aicināju arī nodrošināt atbalstu no Eiropas Savienības budžeta galvenokārt, lai stimulētu un veicinātu sadarbību šajā jomā, kā arī lai piedāvātu noteiktu finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kam tāds ir nepieciešams.

Noslēgumā es vēlos teikt, ka ir būtiski īstenot, nodrošināt un veicināt šādu sadarbību tādēļ, ka krīzes situācijas, kas apdraud mūsu sabiedrību un tādējādi arī mūsu brīvību Eiropas Savienības dalībvalstīs, var rasties jebkurā brīdī, jebkurā dienā un var mazināt Eiropas Savienības 500 miljonu pilsoņu uzticību.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – A. França, paldies par jūsu lielisko ziņojumu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks plkst. 11.00.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Mikko (PSE), rakstiski. -

Mēs visi kopā strādājam, lai mazinātu nepieciešamību pēc īpašajām intervences vienībām. Lai arī šīs vienības un to sadarbība ir vērtējama pozitīvi, unce profilakses tomēr ir labāka nekā mārciņa ārstēšanas.

Es uzskatu, ka koordinētas un efektīvas atbildes reakcijas nodrošināšana būs liels solis pretī tam, lai personas, kas sagrābj ķīlniekus, teroristi vai bezcerīgi noziedznieki padomātu divreiz.

Tas nozīmē to, ka nevajadzētu radīt nevajadzīgus šķēršļus un mudinājumus apdraudēt mūsu drošību procesuālu noteikumu dēļ.

Es domāju, ka paredzamais divpusējo nolīgumu tīkls būs atbilstošs mūsu vajadzībām. Tikai tuvi kaimiņi var nodrošināt ātru reakciju, kas lielākoties ir cieši saistīta ar nepieciešamību pēc īpašas intervences.

No otras puses, ja vairākām dalībvalstīm uzbrūk vienlaicīgi, kas ir lielā mērā iespējams kiberuzbrukuma gadījumā, mums ir nepieciešama pārskatāmība un zināma pasākumu vienveidība visā Eiropas Savienībā.

Šis ziņojums ir daļa no sarežģīta vienādojuma, kura rezultāti var mainīties, iegūstot jaunu informāciju. Mums nevajadzētu uzskatīt pašlaik īstenoto pasākumu par pastāvīgu. Mums ir jābūt gataviem iestrādāt šo sadarbību Kopienas politikā.

Vēlu veiksmi referentam.

 
  
  

(Sanāksmi pārtrauca plkst. 10.50 un atsāka plkst. 11.00.)

 
  
  

SĒDI VADA: H.G. PÖTTERING
Priekšsēdētājs

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Dāmas un kungi, vakar Martin Schulz izteica ļoti specifiskus komentārus kādam citam šā Parlamenta deputātam – Hans-Peter Martin. Tādēļ priekšsēdētājam nav pieņemams šo komentāru saturs. Es neatļauju publicēt šo komentāru saturu un tādēļ cenzēju šos komentārus.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 8. oktobrisJuridisks paziņojums