Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0082/2008

Debates :

PV 21/02/2008 - 9.1
CRE 21/02/2008 - 9.1

Balsojumi :

PV 21/02/2008 - 10.1

Pieņemtie teksti :


Debates
Ceturtdiena, 2008. gada 21. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.1. Austrumtimora
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Austrumtimoru(1).

 
  
MPphoto
 
 

  Janusz Onyszkiewicz, autors. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam liecinieki vēl vienai krīzei Austrumtimorā. Šī krīze nevar tikt atrisināta bez Austrumtimoras iestāžu iesaistīšanās un sadarbības. Tām jāpanāk visu paramilitāro grupu atlaišana un jāatbruņo civiliedzīvotāji. Ir jālikvidē arī bruņotas noziedznieku grupas. Atbildīgie par uzbrukumiem vissvarīgākajiem cilvēkiem valstī ir jānodod tiesai. Visiem politiskajiem spēkiem – gan pie varas esošajiem, gan opozīcijai, jāatturas no nelikumīgas spēka lietošanas.

Nesenie notikumi norāda uz lielu varbūtību, ka Austrumtimora kļūs par vēl vienu valsti, kuras galvenās iestādes vairs nefunkcionē. To var uzskatīt par rīcībnespējīgu valsti. Mēs visi apzināmies draudus, ko rada šādas valstis. Esmu pārliecināts, ka man nav jādod piemēri, bet ļaujiet pieminēt tikai Somāliju.

Ņemot vērā lomu, kāda tai bija, veidojot Austrumtimoras valsti, un tās turpmāko iesaistīšanos tajā, starptautiskā sabiedrība nevar pieļaut, ka īstenojas tik drūma perspektīva. Eiropas Savienības apņemšanās atbalstīt demokrātiskos spēkus un iestādes joprojām ir būtiska. Savas misijas laikā Parlamentam ir jānovērtē šī atbalsta efektivitāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro, autors. - (PT) Kā tas ir uzsvērts mūsu grupas priekšlikumā, pašlaik ir izšķiroši svarīgi izteikt mūsu solidaritāti ar Austrumtimoras tautu un nosodīt uzbrukumus republikas prezidentam un Austrumtimoras premjerministram. Mēs gribam uzsvērt, ka šādi uzbrukumi palielina Austrumtimoras politiskā stāvokļa nestabilitāti, ko radīja 2006. un 2007. gada notikumi un uzturēja politiskais process, kas sekoja nesenajām parlamenta vēlēšanām šajā valstī. Mēs aicinām veikt pamatīgu izmeklēšanu Austrumtimoras konstitucionālās un tiesību sistēmas ietvaros, lai atklātu un tiesātu šo uzbrukumu galvenos vaininiekus. Mums vērīgi jāseko visiem manevriem, kas šo notikumu sakarā var censties attaisnot turpmāku ārēju iejaukšanos un var apdraudēt Austrumtimoras neatkarību un suverenitāti.

Tāpēc mēs noraidām Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju, kas citu aspektu starpā tiecas ignorēt visu ārējo iejaukšanos, kas ir mēģinājusi mainīt un ietekmēt Austrumtimoras tautas brīvo izvēli. Tāpat arī, mēģinot visu sabāzt vienā maisā, tā cenšas atbrīvot no atbildības Austrumtimoras stāvokļa destabilizācijas un vardarbības galvenos vaininiekus un iedvesmotājus. Tā arī mēģina ignorēt faktu, ka, lai saprastu pašreizējo stāvokli Austrumtimorā, ir svarīgi neaizmirst, ka tās tauta bija koloniālisma, brutālu represiju un valsts sagrāves upuris un ka tās tauta varonīgi iekaroja neatkarību un suverenitāti, jo īpaši pār saviem dabas resursiem, pavisam nesenā pagātnē, lai gan attiecībā uz\ viņu cīņas fundamentāliem punktiem starptautiskā sabiedrība bija pametusi viņus vienus.

Neskatoties uz to, ka ir pieminēta Austrumtimoras tautas suverenitātes ievērošana, šī rezolūcija veido pamatu iespējai iejaukties šīs valsts iekšējās lietās. Patiesībā tā pieņem nostāju, kas mēģina parādīt Austrumtimoru kā rīcībnespējīgu valsti. Visbeidzot, šī rezolūcija ignorē to, ka atrisinājums ir politisks un atrodas vienīgi Austrumtimoras tautas rokās. Pagātnē Austrumtimoras tauta ir pierādījusi vairāk nekā pietiekami savu cieņu un drosmi, un mēs izsakām savu pārliecību par viņu spēju pašu rokām pasludināt Austrumtimoru par suverēnu un neatkarīgu valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ana Maria Gomes, autore. − (PT) Eiropas Parlamenta sociālistu grupas vārdā es gribu izteikt mūsu solidaritāti ar Austrumtimoras tautu un mūsu stingro nosodījumu barbariskajiem uzbrukumiem pret Austrumtimoras demokrātiski ievēlētajām prezidenta un premjerministra institūcijām.

Es arī gribu aicināt veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kā to pieprasa rezolūcijas priekšlikums mums priekšā, lai uzzinātu, kas veica šos uzbrukumus, ko viņi pārstāvēja un kas nav bijis kārtībā Austrumtimoras drošības sistēmā, gan pašā Austrumtimorā, gan, jo īpaši, starptautiski.

Es esmu pārliecināta, ka šī epizode norāda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieliek turpmākas pūles, lai stiprinātu Austrumtimoras valsts iestādes un, jo īpaši, lai reformētu drošības sistēmu, par kuru radās šaubas jau 2006. gada krīzes laikā.

Turklāt ir jāaplūko jautājumi attiecībā uz taisnīgumu, tiesību un likumības ievērošanu. Šajā sakarībā man jāsaka, ka nacionālā izlīguma mēģinājums ar nemiernieku grupējumiem, iespējams, devis negatīvu un neproduktīvu signālu par nesodāmību, kas ir novedis pie šī nožēlojamā uzbrukuma, ko veikuši nemiernieki.

Austrumtimora nav rīcībnespējīga valsts, un tai nav nekādas līdzības ar Somāliju, ar kuru J. Onyszkiewicz ir mēģinājis to salīdzināt. Austrumtimora ieguva savu neatkarību varonīgi par spīti starptautiskās sabiedrības klusēšanai, un Austrumtimoras tauta ir jau pierādījusi vairākos gadījumos, ka tā ir uzticīga demokrātijai. Viņi vēlreiz ir to pierādījuši priekšzīmīgā veidā prezidenta un parlamenta vēlēšanās, kas notika pagājušajā gadā un kuru laikā man bija gods vadīt šo Parlamenta misiju.

Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir atbildība parādīt savu atbalstu Austrumtimorai, koordinēt šo atbalstu, ko tā nenoliedzami neizdarīja attiecībā uz drošības sistēmu, un risināt Austrumtimoras valsts struktūras pamatjautājumus. Attiecībā uz signāliem, ko devusi Austrumtimoras tauta, nav šaubu, ka viņi vēlās demokrātiju un likumību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marcin Libicki, autors. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora ir nesen ieguvusi neatkarību, cīnīdamās par savu katolisko identitāti Neatkarības karš bija asiņains un prasīja daudzas dzīvības. Austrumtimoras prezidents ir apbalvots ar Nobela Miera prēmiju. Tas ir papildu iemesls, kāpēc starptautiskajai sabiedrībai jāatbalsta kārtības atjaunošana valstī. Es pilnībā piekrītu A.M. Gomes, ka šī valsts attīstījās pienācīgi un ievēroja visus standartus, ko prasa pareiza funkcionēšana. Karš tagad grauj šos standartus un iekšējo kārtību.

Es domāju, ka ir vērts atgriezties pie priekšlikumiem, kurus pirms kāda laika ierosināja Polijas prezidents J. Kaszynski un nesen atkārtoja prezidents N. Sarkozy. Tie paredz Eiropas militārā spēka izveidi, kas spēj iejaukties, kad ir nepieciešams. Ja mums nav jaudas iejaukties, mēs turpināsim mūžīgi nākt te kopā uz ceturtdienas debatēm un neko nepanākt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ribeiro e Castro, autors. - (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Ruy Cinatti ir uzrakstījis dzejoli, kas man nāk atmiņā un ir šāds: „Varbūt mūs sakaus vai iznīcinās, bet tikai vienotībā”.

Diemžēl 11. februārī krīze atgriezās Austrumtimorā vēlreiz to pašu cilvēku rokās, kuri bija atbildīgi par krīzi pirms diviem gadiem. Tas liek mums uzdot jautājumus par to spēku atgriešanos, kuri grib kaitēt šīs valsts stabilitātei, un par uzbrukuma smagumu, kas nopietni ievainoja un varēja liktenīgi ievainot republikas prezidentu José Ramos-Horta un kas, laimīgā kārtā neradot nekādas personiskas sekas, skāra premjerministru Xanana Gusmćo.

Vardarbība un iestāžu normālas funkcionēšanas pārtraukšana atkārtoti ir atklājušas tādas valsts neveiksmes kā Austrumtimora ar tās vēsturi un apstākļiem, kura varonīgi cīnījās un cīnās par neatkarību, demokrātiju un progresu.

Ikviens, kas ir atbalstījis Austrumtimoru jau pašā sākumā, nevar neizjust jaunas skumjas par šo incidentu, ko mēs kategoriski nosodām. Mēs ceram, ka prezidents J. Ramos-Horta pilnībā izveseļosies, un mēs aicinām veikt pamatīgu izmeklēšanu par to, kas notika un kam ir jāseko.

Diemžēl starptautiskie spēki lēni rīkojās, izņemot Portugāles RNG (Republikas nacionālā gvarde). Ir pieļautas arī neveiksmes arī likumības piemērošanā Austrumtimorā, kas nefunkcionē pilnībā un kas faktiski nekad nav pilnībā funkcionējusi. Austrumtimorai ir jāatjauno tās drošības sistēmas pamats, lai nodrošinātu likumību un kārtību.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Austrumtimoras tauta šajā darbā. Tā nav rīcībnespējīga valsts; tā ir valsts ar neveiksmēm, kas mums jāatbalsta.

Tomēr galvenā atbildība acīmredzot gulstas uz Austrumtimoras tautu, kam ir jāmēģina nonākt pie kompromisa partiju starpā ilgstošam mieram un likumības un tiesas nolēmumu ievērošanai bez kavēšanās, bez liekām runām un bez pašapmierinātības. Viņi jau ir spējuši panākt vienošanos par to, ko mēs sauktu par kopīgu nacionālu izpratni attiecībā uz pašas valsts darbības būtību.

Tieši par šo kopīgo izpratni Ruy Cinatti runāja savā dzejolī, un tā Austrumtimori ir visneatliekamāk vajadzīga. Rezultātā, dārgie draugi, mums jāpalīdz Austrumtimoras tautai pašiem sev palīdzēt un stiprināt savu valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, autors. - (ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, Austrumtimora ir piemērs tam, kā var veikt pašnoteikšanās procesus un veikt tos labi. Tā īstenībā būtu laba doma, ja kāds no mūsu draugiem, tostarp Spānija, piemēram, izņemtu lapu no Portugāles grāmatas un uzņemtos viņu atbildību attiecībā uz mantojumu no iepriekšējām kolonijām, kā tas ir Rietumu Sahāras gadījumā.

Tomēr ir acīmredzams, ka neviens no šiem gadījumiem nav ne vienkāršs, nedz arī dod tūlītējus rezultātus. Jāpiemin grūtības, ko izjūt Austrumtimora, kur pēc miermīlīgām vēlēšanām, kas notika pirms dažiem mēnešiem, vēl arvien ir ļoti nemierīgi, tostarp atentāta mēģinājums pret prezidentu J. Ramos Horta. Es vēlos te pievienot savus Parlamenta sūtītajiem vislabākajiem ātras atveseļošanās novēlējumiem, arī premjerministram Xanana Gusmćo.

Es jūtu, ka neviens neapstrīdēs gatavību panākt vienošanos, kā to parādīja prezidents J. Ramos Horta daudzu citu vidū, un es esmu pārliecināts, ka pat pēc šī atentāta prezidents J. Ramos Horta vadīs katru darbu, kas būs nepieciešams, lai panāktu politisku vienošanos starp pretējām frakcijām, lai nolīdzinātu pretrunas demokrātiskā, nevardarbīgā veidā.

lai tas notiktu, starptautiskajai sabiedrībai tomēr ir jābūt apņēmības pilnai un ANO mandātam atjaunotam, k;a to ir ierosinājušas dažas valstis. Tas jāatjauno katrā gadījumā līdz 2012. gadam un vienmēr, atbildot uz Timoras valdības un demokrātisko spēku vajadzībām un prasībām.

ANO klātbūtnei uz vietas arī ir jāsaskan ar valsts vajadzībām un ir jāpārskata, ne tikai izejot no rekonstrukcijas un pamata vajadzību risināšanas, bet arī ņemot vērā spēju rīkoties preventīvi un reaģēt uz nemieriem.

Visbeidzot ES jāizveido delegācija Dili pēc iespējas ātri, un Parlamentam ir viss jāsakārto novērotāju delegācijai, lai atbalstītu demokrātiskos spēkus valstī un novērtētu ES pašlaik sniegtā atbalsta mērķi un efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora, protams, nav rīcībnespējīga valsts. Tomēr tas, ka 2008. gada 11. februārī gan demokrātiski ievēlētais prezidents, gan premjerministrs kļuva par bruņota atentāta mēģinājuma upuriem, ir pierādījums, cik trausla tāda jauna demokrātija var būt.

Es gribu atzīmēt trīs punktus. Pirmkārt, mēs esam patiesi norūpējušies par savlaicīgas un efektīvas UNPOL un citu starptautisku spēku reakcijas trūkumu pret šiem uzbrukumiem.

Otrkārt, ES ir atbildīga par atbalsta sniegšanu Austrumtimoras demokrātiskajām iestādēm un likumības sistēmas konsolidēšanu tur. Rezolūcijas priekšlikums pareizi uzsver neatliekamo vajadzību panākt nacionālu vienošanos par demokrātijas centrālajiem jautājumiem.

Treškārt, Eiropas Savienībai, pilnībā sadarbojoties ar ANO, jādod ieguldījums drošības reformas jomā Austrumtimorā. Galu galā Austrumtimora nav no mums tik tālu, kā var likties, un A.M. Gomes ir tam labs pierādījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Scheele, PSE grupas vārdā. - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievienot savu balsi solidaritātes apliecinājumiem smagi ievainotajam Austrumtimoras prezidentam, kā arī solidaritātes apliecinājumiem Austrumtimoras tautai, kam ļoti ilgu laiku bija jācīnās par neatkarību un savām tiesībām. Eiropas Parlaments visstingrākā veidā nosoda prezidenta J. Ramos-Horta slepkavības mēģinājumu. Uzbrukumi tika veikti pēc prezidenta mēģinājuma panākt atrisinājumu ar nemierniekiem sarunu ceļā.

Tā kā notikumu konkrētā secība vēl ir neskaidra, mēs aicinām veikt pamatīgu un stingru atentāta izmeklēšanu un izpētīt drošības sistēmas trūkumu. Mēs atzinīgi vērtējam Apvienoto Nāciju Organizācijas un Austrumtimoras policijas kopējo izmeklēšanu, kas ir jau sākta. Mēs aicinām aizliegt visus paramilitāros grupējumus un bruņotās bandas un nodrošināt lielākus finanšu līdzekļus, lai atbalstītu Austrumtimorai nepieciešamās reformas drošības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zdzisław Zbigniew Podkański, UEN grupas vārdā. - (PL) EP rezolūcijas priekšlikums par Austrumtimoru ir pilnīgi pienācīgs. Tas paskaidro šīs valsts tautas traģisko stāvokli un valsts iestāžu, starptautisko iestāžu un miera uzturēšanas spēku bezspēcību. Iekšējais konflikts vēl turpinās par spīti daudzām pūlēm un pamatīgai starptautiskai palīdzībai. Cilvēki zaudē dzīvību, tiek iznīcinātas iztikas iespējas un postīts kultūras mantojums. Valda plaša nabadzība, kas ietekmē gandrīz 80 % iedzīvotāju, bezdarbs, vilšanās un analfabētisms. Tam visam ir negatīva ietekme uz tautu, kas ved pie izmisuma un izraisa sacelšanos.

Austrumtimoras tauta grib dzīvot mierā un saskaņā. Viņi grib strādāt, mācīties un attīstīt savas valsts ekonomiku. Lai tas notiktu, valstī ir jāstiprina demokrātiskās iestādes un jāpalielina palīdzība no starptautiskām iestādēm. Šīs rezolūcijas autori tāpēc pamatoti aicina nodrošināt Austrumtimorai politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu. Viņi arī atgādina, ka gan Eiropas Savienība, gan Apvienoto Nāciju Organizācija ir publiski apņēmusies atbalstīt neatkarību, demokrātiju un likumīgas valdības. Nāciju Eiropas grupa atbalstīs šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Koenraad Dillen (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, daži kolēģi jau ir pieskārušies faktam, ka nav pārspīlējums teikt, ka pēc uzbrukuma prezidentam J. Ramos Horta Austrumtimora vēlreiz ieiet kritiskā posmā. Es teikšu to vēlreiz, jo kurš gan neatceras pagājušā gada ainas pēc X. Gusmćo iecelšanas, kad simtiem māju un dažas valdības ēkas bija liesmās?

Patiešām, varbūt ir nepieciešami starptautiski spēki, lai tiktu galā ar pašreizējo krīzi. Tomēr, to darot, nekādā ziņā nedrīkst radīt iespaidu, ka valdībai ir vajadzīgi ārzemju karavīri, lai aizsargātu sevi no savas tautas. Ārvalstu spēki var uzturēt stabilitāti ar manu militari īsā laika posmā, bet ilgā laika posmā Austrumtimoras tautai pašai jānodrošina sava nākotne. Lai garantētu politisku stabilitāti, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ilgā laika posmā, vispirms viņiem ir vajadzīgi neatkarīgi un ticami plašsaziņas līdzekļi, viņiem ir vajadzīgi reformēti policijas spēki un viņiem ir vajadzīga kārtīga tiesu sistēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Austrumtimora tiek plaši uzskatīta par pārveidošanas procesa visveiksmīgāko piemēru Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsturē. Tomēr Austrumtimora patiešām liekas aizmirsusi upurus, ko tā nesa neatkarības kara laikā, lai pieliktu punktu Indonēzijas brutālajai okupācijai, kas ilga 24 gadus, un prieku, ar kādu tā svinēja pati savu neatkarību. Tomēr mazāk nekā sešus gadus pēc neatkarības atgūšanas Austrumtimora tagad stāv uz haosa sliekšņa. Pāreja uz demokrātiju un neatkarību nekad nav viegla. Šīs nav ceļa beigas, bet tikai sākums. Viens ir pilnīgi skaidrs tomēr, proti, ka vardarbība nekad nevar būt un nekad nav bijis veids, kā risināt problēmas. Tas ir jāpasaka pilnīgi skaidri. Problēmas ir jārisina ar dialogu, politisku plurālismu, tādu demokrātisku institūciju stiprināšanu kā parlaments, neatkarīga tiesu sistēma un valdības, kas strādā demokrātiski ievēlētu vadītāju vadībā.

Es aicinu Padomi un Eiropas Komisiju nodrošināt, ka, cik iespējams, 10. Eiropas Attīstības fondā piešķirtais atbalsts Austrumtimorai tiek veltīts demokrātijas stiprināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. Astoņpadsmit mēneši ir pagājuši kopš iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas par Austrumtimoru. Oficiāli šī valsts kļuva neatkarīga 2002. gadā. Pēc četriem gadiem izcēlās pilsoņu karš, ko uzsāka grupa demobilizētu karavīru. Pēc uzbrukuma prezidentam J. Ramos Horta šā gada 11. februārī Austrumtimora pārcieta vēl vienu politisku krīzi. Tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un pieprasīts papildinājums 1600 vīru lielajiem miera uzturēšanas spēkiem.

Politisko krīzi Austrumtimorā pavada ekonomiska krīze. Bezdarbs ir aptuveni 80 % līmenī, un 40 % bezdarbnieku dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Valsti nevar stabilizēt, ja visi politiskie spēki nenonāk pie vienprātīgas izpratnes par valsts pamata funkcijām. Mums jānosoda brutālais uzbrukums prezidentam un premjerministram un jāaicina Austrumtimoras valdība izbeigt vardarbību, tostarp bandu darbošanos. Starptautiskajai sabiedrībai, it īpaši ANO un Drošības Padomei, jāatbalsta demokrātijas konsolidēšana. Ir arī jāatceras, ka Austrumtimorai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība nabadzības apkarošanai un pārvaldes un infrastruktūras attīstīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE-DE). - (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, es gribu paust savu atbalstu kopīgajam rezolūcijas priekšlikumam par uzbrukumu nosodīšanu. Es gribu arī apsveikt Austrumtimoras iestādes par viņu mierīgo reakciju uz traģēdiju, un man jāpasvītro, tāpat kā to darīja A.M. Gomes un J. Ribeiro e Castro, ka Austrumtimora nav rīcībnespējīga valsts.

Tā ir valsts, kas prasa starptautisku atbalstu, delegāciju no Eiropas Komisijas, ANO misijas pagarināšanu un mūsu visu atbalstu ikvienai iniciatīvai, kas varētu palīdzēt veicināt Austrumtimoras tautas vienotību, ievērojot likumību un nosodot visa veida vardarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir visstingrākā veidā nosodījusi uzbrukumus prezidentam J. Ramos-Horta un premjerministram Xanana Gusmao.

Austrumtimoras jaunā demokrātija vēl ir ārkārtīgi ievainojama savās politiskajās, tiesību un drošības institūcijās. Valstī valda nabadzība un liels bezdarbs, it sevišķi jaunu cilvēku vidū, kam līdz šim ir maz cerību uz pārticīgu nākotni un kas ir labvēlīgi vardarbīgiem grupējumiem.

Komisija, tiekoties ar valsts vadītājiem, ir atbalstījusi konflikta mierīgu atrisinājumu, paredzot ar to saistīto visu paramilitāro grupējumu izformēšanu un atbruņošanu.

Pēc 2006. gada vardarbības Eiropas Komisija ir reaģējusi ātri: pirmkārt, ar humāno atbalstu valsts iekšienē pārvietotajām personām; otrkārt, atbalstot dialogu vadītāju starpā; un treškārt, īstenojot nauda-par-darbu programmu jauniešiem bezdarbniekiem.

Eiropas Komisija arī nolēma atvērt pilntiesīgu delegāciju Dili, un ir sagaidāms, ka jaunais delegācijas vadītājs uzsāks darbu 2008. gada martā. Delegācijas darbība pilnā apjomā izvērsīsies 2008. gada otrajā pusē. Tas radīs iespēju oficiāla politiska dialoga risināšanai ar valdību un straujākam atbalsta izvērtējumam valstij.

Nesen ir apstiprināta Eiropas Komisijas stratēģija attiecībā uz Austrumtimoru saskaņā ar 10. Eiropas Attīstības fondu. Tās mērķis ir atbalstīt vēl joprojām vājo tiesu jomu, parlamentu un citas iestādes, tādējādi atbalstot demokrātiskas kultūras veidošanu.

Atbalsts lauku attīstībai palīdzēs atvieglot nabadzību un uzlabot infrastruktūru. Ar veselību saistītās darbības dos ieguldījumu nabadzības izraisīto slimību ārstēšanā un mātes un bērna augstā mirstības līmeņa samazināšanā.

Nodarbošanās ar pašreizējā konflikta pamatcēloņiem un atbalsta sniegšana to risināšanai būs tikpat svarīga kā ilgtermiņa programmas.

Austrumtimoras valdība ir iesniegusi visaptverošu vadības rīcības plānu, kas būs delegācijas un valdības politiska dialoga temats ar Komisijas atbalstu.

Nākamo nedēļu misijas laikā Komisija novērtēs stāvokli un atbalsta iespēju ar turpmākiem pasākumiem dažu konflikta pamatcēloņu risināšanai. Tas var ietvert valdības prasības atbalstīt dažas augstas darba intensitātes programmas, lai apkarotu bezdarbu.

Kopīgā Komisijas-Padomes 2007. gada dokumentā gan Komisija, gan ES dalībvalstis atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas lomu atbalsta koordinēšanā drošības jomai.

Kopumā Komisijas programmā paredzētais atbalsts vairāk nekā EUR 80 miljoni ir samērīgs un palīdzēs risināt daudzas šīs valsts pašreizējās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

 
  

(1)sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 8. oktobrisJuridisks paziņojums