Priekšsēdētājs . - Nākamais punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijai par Baltkrieviju(1).

  Janusz Onyszkiewicz, autors. (PL) Priekšsēdētāja kungs, lielākā daļa politisko cietumnieku, kas bija ieslodzīti Baltkrievijā, tika nesen atbrīvoti, patiesībā visi tika atbrīvoti, izņemot vienu. Tas nenozīmē, ka mēs varam būt droši, ka Baltkrievijā viss attīstās pareizajā virzienā. Tajā pašā dienā tika pārmeklētas mājas visām personām, kas ir saistītas ar opozīciju Baltkrievijā. Turklāt tika atlaists no darba kāds vidusskolas skolotājs. Viņam tika paskaidrots, ka, tā kā viņš ir opozicionārās Pilsoņu partijas biedrs, viņš nepārstāv ideoloģiju, kas ir valstiska.

Baltkrievijā valda ļoti savāda situācija. Šajā valstī ir valsts ideoloģijas jēdziens, un tāpēc nav brīnums, ka, piesakoties studijām žurnālistikā, tiesību zinātnēs un starptautiskajās attiecībās, kandidātiem jāuzrāda iestāžu ieteikumi. Tieši tā darbojas atlases process. Tas ir pilnīgi nepieņemami, lai gan mēs atzinīgi vērtējam veikto soli un piesardzīgi priecājamies par to.

Attiecībā uz pašu Baltkrieviju jautājums, kas nekavējoties nāk prātā, ir – kāds iemesls varētu būt šādas rīcības pamatā. Liktos, ka ar šādu rīcību un piekrītot Eiropas Komisijas delegācijas atvēršanai Minskā, prezidents A. Lukashenko vēlas parādīt, ka viņš nejūt nesaraujamu pienākumu pieņemt tikai prokrievisku un nekādu citu politiku. Patiešām, šādu politiku piekopt kļūst arvien grūtāk Baltkrievijā. Valsts nevēlas, ka Krievija to pilnībā pārņem. Šajā gadījumā pat A. Lukashenko ir pieņēmis šādu nostāju, bet notikumi runā paši par sevi.

Krievija gluži vienkārši nopērk Baltkrieviju. Gazprom ir tikko veicis vēl vienu darījumu, kura rezultātā tam tagad pieder ceturtā daļa akciju uzņēmumos, kas kontrolē naftas un gāzes tranzīta ceļus cauri Baltkrievijai. Gazprom akciju daļa drīz pieaugs līdz 50 %. Liekas arī, ka Krievijai izdosies pārliecināt Baltkrieviju pieņemt rubli par valsts valūtas vienību.

Tā visa rezultātā stāvoklis kļūst arvien draudošāks. Atbalsts neatkarīgai rīcībai Baltkrievijā un pilsoniskai sabiedrībai ir vēl jo vairāk nepieciešams. Atbalsts jau kļūst pieejams, bet tā apjomam ir jāpalielinās It sevišķi jāsniedz atbalsts iestādēm, kas tikko ir izveidotas Baltkrievijā. ES varētu pievērsties televīzijas raidījumiem valstij, kas ir svarīgs resurss, lai panāktu, ka vietējie cilvēki zina, kas īstenībā notiek. Manuprāt, mums jāpatur Baltkrievija acu priekšā, jo tas ir jautājums visai Eiropai kopumā. Mēs nevaram samierināties ar situāciju, kurā tāda valsts kā Baltkrievija, ko vada diktators, atrodas pašā Eiropas centrā.

  Jiří Maštálka, autors. − (CS) Dāmas un kungi, neskatoties uz iesniegumu ļoti kritisko toni, man ir prieks teikt, ka mums šeit ir vismaz divi pozitīvi aspekti.

Pirmais ir Eiropas Komisijas delegācijas atvēršana Minskā, ko, cik man ir zināms, ir atbalstījis arī Baltkrievijas prezidents. Es domāju, ka ES delegācijas atvēršana dod pamatu turpmākai attīstībai un attiecību aktivizēšanai ar Eiropas Savienību tādās savstarpēji izdevīgās jomās kā enerģētika, transports, tranzīts un pat vides aizsardzība.

Otrs pozitīvais faktors, ko es uzskatu par svarīgu, ir ekspertu tikšanās Briselē pagājušā gada jūnijā, kur uzmanība galvenokārt pievērsās energoresursu piegādei un arī plānotajām ekspertu sarunām par transporta koridoriem un vidi. Es uzskatu šo attīstību par ārkārtīgi svarīgu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Baltkrievija pati cīnās vēl ar ārkārtīgi nopietnām Černobiļas katastrofas sekām. Pašreizējās tendences savstarpējās attiecībās atklāj, ka Eiropas Savienības politisko aprindu vidū ir izveidojies noteikts viedoklis par Baltkrieviju un ka šis viedoklis ir ļoti kritisks un vienpusīgs.

Mums ir vajadzīga ne tikai kritika, bet arī sadarbība. Ir pienācis laiks pozitīvam solim arī no Baltkrievijas puses, un es domāju, ka oficiālajam Baltkrievijas režīmam ir jāpiedāvā vismaz vēl viens moratorijs nāves sodam, kas varētu ļaut mums uzsākt jaunas sarunas attiecībā par Baltkrievijas statusu dalībai Eiropas Padomē. No ES puses es atzinīgi vērtētu, piemēram, vīzu sistēmas atvieglināšanu vai atbalstu jaunu speciālistu no Baltkrievijas darba praksei, dodot viņiem iespēju iepazīt Eiropas iestāžu darbību tiešā veidā.

  Józef Pinior, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šajā pēcpusdienā es vispirms gribētu atzinīgi novērtēt pozitīvo zīmi attiecībās starp ES un Baltkrieviju. Nesen panāktā vienošanās, lai izveidotu Eiropas Komisijas delegāciju Minskā, ir pozitīvs solis pretī Eiropas Savienības un Baltkrievijas dialoga atsākšanai.

Mēs vēlētos rosināt Komisiju pilnībā izmantot delegācijas atvēršanas dotās iespējas. Ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai kopumā piedāvāt lielāku atbalstu pilsoniskai sabiedrībai Baltkrievijā, it sevišķi palielināt finansiālu palīdzību neatkarīgiem saziņas līdzekļiem, nevalstiskām organizācijām un baltkrievu studentiem, kas mācās ārzemēs. Komisijas lēmums dot finansiālu atbalstu Eiropas Humanitāro zinātņu universitātei Viļņā ir ļoti gudrs. Komisijai un Padomei vajadzētu apsvērt finansiāla atbalsta piedāvāšanu projektam, kas jau pastāv, par neatkarīga Baltkrievijas televīzijas kanāla Belsat radīšanu.

Otrkārt, Eiropas Parlaments aicina Komisiju un Padomi spert turpmākus soļus pretī vīzu procedūru pilnveidošanai un liberalizēšanai Baltkrievijas pilsoņiem. Mēs aicinām Šengenas zonas dalībvalstis izmantot visus pieejamos mehānismus, galvenokārt maksas par valsts vīzu, lai veicinātu Baltkrievu pilsoņu kustību katras dalībvalsts teritorijā.

Treškārt, mēs aicinām prezidenta A. Lukashenko režīmu par visu vairāk virzīties ceļā uz liberalizāciju un demokratizāciju, atbrīvot visus savas pārliecības dēļ ieslodzītos valstī, ieviest likumību un brīvību saziņas līdzekļu apvienībām un atcelt nāves sodu.

Nobeigumā es vēlos šajā pēcpusdienā izteikt mūsu solidaritāti ar Baltkrievijas Apvienoto demokrātisko opozīciju, demokrātiskās kustības vadītāju Alexander Milinkevich un visiem Baltkrievijas pilsoņiem viņu cīņā par atvērtu sabiedrību.

  Adam Bielan, autors. - (PL) Paldies, priekšsēdētāja kungs. A. Lukashenko diktatūras veiktās darbības pret savu tautu Baltkrievijā ir plaši zināmas. Kopš šī gada sākuma vien trīs miermīlīgas demonstrācijas ir tikušas brutāli apspiestas. Iestādes sistemātiski vajā opozīcijas aktīvistus. Viņi ir noteikuši ierobežojumus ceļojumiem uz ārzemēm garīdzniecības locekļiem un ticības mācības skolotājiem. Ir ieviesti arī daži visi dīvaini noteikumi. Piemēram, ikvienam, kas vēlas studēt tieslietas vai žurnālistiku, ir jāsaņem vadošo iestāžu apstiprinājums. Šajā kontekstā stingrāku sankciju noteikšana pret Baltkrieviju izskatās diemžēl vienīgā iespējamā atbildes reakcija uz nesenajiem notikumiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu morālās tiesības un pienākums ir radīt un atbalstīt pilsonisku sabiedrību Baltkrievijā.

Viens no neatliekamajiem pasākumiem, lai atbalstītu opozīciju, ir pārvarēt informācijas noklusēšanu. Labs piemērs šim ir iniciatīva, ko uzņēmies Polijas nacionālās televīzijas dienests, kas 2007. gada 10. decembrī sāka raidīt Baltkrievijai pa pirmo neatkarīgo kanālu, ko sauc Belsat. Diemžēl, kā man teica šī projekta atbildīgā producente A. Romaszewska, nekāds finansiāls atbalsts vēl nav saņemts no Eiropas Savienības. Nav pat budžeta pozīcijas, no kuras varētu atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju Baltkrievijā.

Dāmas un kungi, es vēlos atgādināt jums, ka augstā maksa par Šengenas vīzu ir vēl viena būtiska problēma Baltkrievijas cilvēkiem. Ja piekļūšana Eiropas Savienībai A. Lukashenko režīma locekļiem ir ierobežota, mums piekļūšana Savienībai jāatvieglina cilvēkiem, kas nav saistīti ar šo režīmu.

  José Ribeiro e Castro, autors. − Priekšsēdētāja kungs, šā gada janvārī 10 jauni aktīvisti no Baltkrievijas Jaunatnes Tautas frontes un Malady Front („Jaunā fronte”) tika arestēti pēc tam, kad viņi bija tikušies ar Eiropas Demokrātiskās jauniešu kopienas delegāciju (DEMYC) Minskā, un pēc tam viņiem draudēja izslēgšana no universitātes.

Patiešām tā ir pēdējā īstā diktatūra Eiropā. Baltkrievijā vēl ir nāves sods, politiskie ieslodzītie, patvaļīgi aresti, saziņas līdzekļu cenzūra, vardarbība un aizliegumi pieejai internetam. Nevienam eiropietim nevajadzētu uzskatīt savu brīvību par pašsaprotamu, un jauniem eiropiešiem vajadzētu sekot DEMYC piemēram, apliecinot solidaritāti ar saviem kaimiņiem, iestājoties par demokrātiju un cilvēktiesībām.

Baltkrievija nevar būt ES partnere, kamēr turpinās šī neciešamā iebiedēšana un mērķtiecīgie aresti. Lasot oficiālo prezidenta A. Lukashenko biogrāfiju internetā, es sapratu, ka viņš sevi uzskata par „ievērojamu savas dziļās notikumu izpratnes dēļ, smagā darba, pienākuma sajūtas, reālisma, taisnīguma un uzticības principiem dēļ.” Kāpēc tad A. Lukashenko nevar saprast ļoti vienkāršu un nesarežģītu faktu: padomju stila tirāni pieder pagātnei?

Attiecībā uz studentiem, kas tiek represēti un kam tiek liegtas viņu pamattiesības uz izglītību, es rosinu mūsu Parlamentu pievienoties man, pārfrazējot dziesmu: Hei, Lukašenko, laid bērnus vaļā!

  Elisabeth Schroedter, autore. − (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, Baltkrievija ir un paliek mūsu kaimiņattiecību politikas problēmu bērns. Diktators Lukashenko joprojām nodrošina to, ka viņa valsts sistemātiski attālinās un izolējas no saviem kaimiņiem. Viņš kājām bradā cilvēktiesības un saglabā nāves sodu. Tas rada rūpes ne tikai mums, tas sastopas arī ar masīvu pretestību pašas Baltkrievijas iedzīvotāju vidū. Arvien vairāk un vairāk jauniešu pamet Baltkrieviju. Tai valstij tā ir dramatiska situācija.

Eiropas Savienības uzdevums tāpēc ir palīdzēt Baltkrievijai atgriezties uz ceļa demokrātijas virzienā. No manas perspektīvas raugoties, tas nenotiks ar diktatoru Lukashenko un viņa prezidentūras aparātu, bet tikai ar opozīciju, pilsonisku sabiedrību un jauniešiem, kas varētu veidot valsts nākamo eliti.

Tādēļ es lūdzu dalībvalstīm mainīt vīzu politiku šiem cilvēkiem un dot viņiem iespēju iesaistīties apmaiņās ar jauniešiem Eiropas Savienībā, demokrātiskas izglītības iespēju un iespēju pašiem reāli pieredzēt demokrātiju, apmeklējot Eiropas Savienību. Vīzu politika nedrīkst kļūt par nepārvaramu šķērsli, kas liedz ceļu demokrātijas virzienā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tomēr sarunās ar A. Lukashenko nav jābūt nekādām atlaidēm jautājumā par cilvēktiesībām. Šajā punktā Parlamentā ir vienprātība visās parlamentārās grupās: mēs prasām visu politieslodzīto atbrīvošanu, moratoriju nāves sodam, saziņas līdzekļu brīvību un visu demokrātijas pamatprincipu ievērošanu Tas ir pamatnosacījums sarunām. Nekādas piekāpšanās. Izšķirošais faktors šeit ir tas, kas notiek nākamajās vēlēšanās. Es ļoti ceru, ka Baltkrievijas cilvēki iegūs kontroli pār savu likteni.

  Urszula Gacek, PPE-DE grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts Alexander Kazulin ir izcietis divus no pieciem ar pusi gadiem cietuma soda, kas viņam ir piespriests par vandālismu. A. Kazulin sieva Irina nenogurstoši cīnās par sava vīra brīvību, lai gan ir smagi slima. Prezidents A. Lukashenko ierosināja, ka A. Kazulin varētu atbrīvot, lai viņš pavadītu savu sievu uz Vāciju, kur viņa varētu saņemt ārstēšanu. Prezidents bija pārsteigts, kad viņa piedāvājums tika noraidīts. I. Kazulin kundzei šī piedāvājuma pieņemšana nozīmētu gļēvu aizbēgšanu no savas dzimtenes.

Manuprāt, ja Prezidents A. Lukashenko patiešām vēlas uzlabot savu tēlu, viņam būtu jāatbrīvo A. Kazulin nekavējoties un bez nosacījumiem. Cerēsim, ka Kazulin kungs un kundze drīz atgūs veselību un brīvību savā dzimtenē.

  Ewa Tomaszewska , UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievija ir Eiropas Savienības kaimiņš. Tai ir ar mums vienāda smaga komunisma kundzības vēsture, bet tā vēl nebauda demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Prezidenta A. Lukashenko režīms brutāli apspiež ikvienu mēģinājumu veidot pilsonisku sabiedrību. Es gribētu atgādināt Parlamentam, ka A. Lukashenko pārkāpa demokrātiskas procedūras, lai paliktu amatā vēl vienu periodu. Žurnālisti un neatkarīgu jaunatnes organizāciju un neatkarīgu arodbiedrību vadītāji tiek iebiedēti. Politiskās opozīcijas dalībnieki ir tikuši arestēti. Es varētu minēt Kazulin lietu, par kuru tikko kā runāja U. Gacek, un represijas pret mazākumtautībām, tostarp poļu etnisko minoritāti. Pēdējā laikā režīms ir sācis interesēties par mazo uzņēmēju finansiālo neatkarību un veicis represīvus pasākumus pret viņiem. Tāda ir skumjā situācija Baltkrievijā.

Eiropas Savienības morālais pienākums ir sniegt finansiālu atbalstu un informāciju visiem, kas cenšas aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiskās brīvības Baltkrievijā, izmantojot neatkarīgus saziņas līdzekļus, piemēram, televīzijas raidījumus Baltkrievijai.

Eiropas Savienības delegācijas izveidošana Minskā būs labs veids, kā pārraudzīt stāvokli. Desmit gadus pēc Černobiļas katastrofas es likumīgi piedalījos demonstrācijā Minskā. Es redzēju OMON speciālo uzdevumu policijas vienības, kas bija atsauktas no Maskavas, lai stātos pretī cilvēkiem, kas bija evakuēti no bīstamās zonas. Es redzēju asiņu peļķes Minskas ielās. Nedrīkst ļaut tam vēlreiz atkārtoties.

  Kathy Sinnott, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs, man ir māsas audžudēls no Baltkrievijas, tagad jau pieaudzis un brīnišķīgs papildinājums mūsu lielajai ģimenei. Bet es atceros, kādā stāvoklī viņš bija tajā vasarā, kad viņš pirmoreiz ieradās, lai paliktu pie manas māsas, un toreiz pieredzētais ļauj man personiski saprast grūtības, kādas ir cilvēkam, it īpaši invalīdam, kas audzis iestādē šādā nestabilā vidē.

Baltkrievijai ir vajadzīga palīdzība – palīdzība ne tikai ekonomiskajai un politiskajai nestabilitātei, bet arī palīdzība cilvēkiem. Baltkrievijas tauta atrodas īpašā izolācijā, režīma kontrolē, kas turpina apdraudēt demokrātiskās vērtības un brīvības, kuras cilvēkiem pienākas.

Pirms Ziemassvētkiem es satiku divus pārstāvjus no Baltkrievijas. Viņi mani informēja par pastāvīgām problēmām, aizstāvot ticības brīvību. Reliģiska darbība ir aizliegta bez oficiālas reģistrācijas, un personai var tikt noteikts naudassods vai ieslodzījums par nereģistrētu reliģisku darbību, lai gan ir ļoti grūti oficiāli piereģistrēties.

  Jerzy Buzek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbalstīt iepriekšējo runātāju paziņojumus. Turklāt es tomēr vēlētos pieminēt kādu citu ļoti svarīgu jautājumu, proti, ka mēs nevaram risināt politiku Baltkrievijā izolēti no Eiropas Savienības austrumu politikas kopumā. Mums bija tendence piedot Krievijas administrācijai ļoti daudzas nedemokrātiskas darbības. Tas būtu jāpatur prātā. Es zinu, ka notikumi Baltkrievijā nav salīdzināmi ar to, kas pašlaik notiek Krievijā, bet tie pavisam noteikti bija un ir salīdzināmi ar to, kas notika Čečenijā. Mūsu rīcība pret Baltkrieviju nevar būt viena un pret Krieviju citāda.

Mūsu austrumu politikas īstenošana no Eiropas Savienības paplašināšanās viedokļa ir cits ļoti svarīgs jautājums. Ukrainas liktenis pašlaik karājas līdzsvarā, un ja tas nosvērsies demokrātijas virzienā, tas bagātinās visu Eiropu. Ja mēs esam gatavi atvērt durvis Ukrainas tautai, tas dos signālu Baltkrievijas tautai un rādīs viņiem, ka ir vēl viena izvēle, kas saistās ar ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību. Nākotnē tas var saistīties arī ar dalību Savienībā, lai gan tas var nenotikt daudzu gadu garumā.

  Priekšsēdētājs . - Dāmas un kungi, man ir radusies grūtība.

Mēs paredzējām divas minūtes nepieteiktās uzstāšanās procedūrai: tas ir, diviem runātājiem. Man jau ir astoņi vai deviņi lūgumi, un es redzu vēl vairākas rokas paceltas, kas nozīmē desmit un vairāk.

Tāpēc vai nu es dodu vārdu pirmajiem diviem, kas man ir pavisam vienkārši, vai arī es varu lūgt jūs sniegt trīsdesmit sekunžu paziņojumu un mēs mēģinām apmierināt katru.

(Izvēlējās pēdējo risinājumu)

  Jacek Protasiewicz (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, šajās debatēs ir kļuvis skaidrs, ka Parlaments atzīst Baltkrievijas problēmu un pievērš tai lielu nozīmi. Es gribētu pateikties visiem, kas ir pieminējuši cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā. Es vēlos arī pievērst klātesošo uzmanību tam, ka parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā ir jānotiek šā gada rudenī. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos gan kā šī Parlamenta deputātiem, gan arī kā Eiropas lielo politisko ģimeņu pārstāvjiem, lai atbalstītu Baltkrievijas opozīciju šai taisnīgajā, bet netaisnajā cīņā par demokrātisku Baltkrieviju.

  Zita Pleštinská (PPE-DE). - (SK) Ir pagājis kāds laiks, kopš Berndt Posselt kopā ar mani iededza sveci šajā Parlamentā par spīti drošības noteikumu aizliegumam, lai parādītu mūsu solidaritāti ar Baltkrievijas tautu komisāres B. Ferrero-Waldner klātbūtnē. Kāda ir Baltkrievija šodien? Eiropas pēdējais diktators Alexander Lukashenko ir populārs Baltkrievijā, neskatoties uz stingri regulēto ekonomiku un politisko oponentu iebiedēšanu. Valdība pastiprina represijas un apcietina opozīcijas aktīvistus. Valdība kontrolē Baltkrievijas saziņas līdzekļus, tādēļ cilvēki valstī bieži vien nezina, ka Lukashenko režīms nav pieņemams Eiropas Savienībai.

Eiropas Parlaments nevar apmierināties tikai ar Alexander Milinkevich apbalvošanu ar A. Sakharov balvu par domas brīvību. Šī balva uzliek pienākumu Eiropas Parlamentam cieši pārraudzīt stāvokli Baltkrievijā.

  Filip Kaczmarek (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, es gribu atsaukties uz īpašu gadījumu. Tas attiecas uz Frank Wieczorek, jaunu opozīcijas aktīvistu, kas nesen tika izslēgts no universitātes. Viņa izslēgšanas oficiālais iemesls bija nodarbību neapmeklēšana. Tomēr viņa kavējumu iemesls bija tas, ka viņš bija arestēts. Izslēgšana no universitātes nozīmē, ka personas izglītība pēkšņi tiek pārtraukta. Tā nozīmē arī to, ka ir liela iespēja tikt iesauktam armijā. Es varu iedomāties, ka vienīgi cilvēki, kas paši ir pieredzējuši dzīvi diktatūras apstākļos, sapratīs, kāds var būt dienests režīma armijā opozīcijas dalībniekam. Tas var izrādīties bīstams šim jauneklim. Es domāju, ka mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu stāvokļa atrisināšanu Baltkrievijā.

  Zuzana Roithová (PPE-DE). - (CS) (Runas sākums bija nesaklausāms)... kā medicīnas doktore es personīgi apmeklēju radiācijas skartās zonas epicentru. Ārsti un zinātnieki tiek iebiedēti un pat apcietināti par patiesības ziņošanu par vietējo iedzīvotāju veselības stāvokli. Cilvēkiem bija konfiscēti viņu radiometri, un viņi ēda radioaktīvu pārtiku.

Man ir tikai 30 sekundes kopsavilkumam. A. Lukashenko ir slepkava, un tas ir jāpasaka skaļi. Kas to darīs, ja ne Eiropas Savienība?

  Priekšsēdētājs . - Paldies, ziņa ir saņemta.

  Zbigniew Zaleski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, viena no diktatūru iezīmēm ir tā, ka tās nevienu neņem vērā. Mēs varam teikt, ko gribam, un viņi darīs, kā viņi grib. Vienīgais veids, kā stāties pretī diktatūrai, ir ar demokrātiju. Es teiktu komisārei, ka es, būdams viņas vietā, pieliktu visas pūles, lai atbalstītu domājošo demokrātisko eliti tās apmācībā. Ja mums neizdosies to izdarīt Baltkrievijā, mēs varētu to izdarīt vēl citās valstīs. Kādam ir jārāda ceļš, un es sliektos paļauties uz šīm elitēm.

  Marcin Libicki (UEN) . - (PL) Priekšsēdētāja kungs, kauns Baltkrievijai, valstij, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajā centrā, šodien būt tematam Eiropas Padomes debatēs par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ir kauns Baltkrievijai, ka tā ir vienīgā Eiropas valsts, kas ir izslēgta no Eiropas Padomes, jo tā nav spējusi ievērot nevienu no cilvēku pamattiesībām.

Tāpēc es uzskatu, ka A. Bielan bija pilnīgi taisnība, kad viņš teica, ka ir svarīgi stiprināt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, atbalstot šai sabiedrībai domātus radījumus no Polijas.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pievērst uzmanību ilgstošajām represijām pret jauniem baltkrievu demokrātiem. Janvāra vidū vairāki no viņiem tika arestēti uz 15 dienām un pēc tam izslēgti no universitātes. Šeit ir daži konkrēti vārdi: Zmitser Zhaleznichenka, Anton Kalinouski un Franak Viachorka.

Es aicinu ES universitātes piedāvāt šiem drosmīgajiem jaunekļiem alternatīvas izvēles viņu studiju turpināšanai, palīdzēt vīzu saņemšanā un pievienot ES melnajam sarakstam to universitāšu ierēdņu vārdus, kas ir ļāvuši sevi izmantot kā A. Lukashenko apspiešanas rīkus.

  Christopher Beazley (PPE-DE). - Priekšsēdētāja kungs, es saprotu, ka Minskas Brīvā universitāte šodien atrodas Viļņā, Lietuvā. Interesanti, vai komisārs J. Figel varētu apsvērt domu par vēstules nosūtīšanu pārējo 26 ES dalībvalstu izglītības un kultūras ministriem ar ierosinājumu, ka jābūt 27 Minskas Brīvām universitātēm. Kas attiecas uz Apvienoto Karalisti, protams, mums ir tādas lielas universitātes kā Oksforda un Kembridža, bet es ieteiktu Bristoli.

  Bernd Posselt (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirms divdesmit gadiem es uzstājos pagrīdes universitātēs Čehoslovākijā un Polijā. Man ir liels gandarījums šodien dzirdēt, cik ļoti mūsu kolēģi no Baltijas valstīm, Slovākijas, Čehijas Republikas un Polijas atbalsta opozīciju Baltkrievijā. Es gribu izteikt viņiem vissirsnīgāko paldies. Jūs darāt kaut ko svarīgu Eiropas Savienībai – vairāk nekā cilvēki, kas iesaistās runās, tikai balstot un atbalstot korumpētu režīmu, kas ir jāatceļ. Es piekrītu J. Buzek: Krievijai šeit ir atbildība. Tā ir situācija pēc kolonizācijas un pirms tās, un mēs nedrīkstam to vairs pieņemt.

  Priekšsēdētājs . - Ar šo mūsu jaunā ātrās nepieteiktās uzstāšanās procedūra ir pabeigta.

Es redzu, ka jūs esat pierādījuši, ka ir iespējams pateikt daudzas lietas īsā laika sprīdī, un es par to jums pateicos.

Tagad mēs pārejam pie Komisijas reakcijas.

  Meglena Kuneva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs, pēdējā laikā stāvoklis Baltkrievijā ir strauji izvērsies. Kopš janvāra vidus, pieci no sešiem iepriekš par politiskajiem atzītajiem ieslodzītajiem ir tikuši atbrīvoti. Tomēr viens no šiem politiskajiem ieslodzītajiem, prezidenta kandidāts Aleksandr Kozulin, vēl joprojām ir cietumā un sliktā veselības stāvoklī.

Komisija no savas puses manas kolēģes komisāres B. Ferrero-Waldner personā ir izteikusi savu apmierinājumu par apcietināto atbrīvošanu, kas ir bijusi visu ES iestāžu, tostarp Eiropas Parlamenta, ilgstoša prasība.

Bet mēs arī esam tikpat skaidri pauduši, ka gribam panākt visu politisko ieslodzīto atbrīvošanu un ka mēs gribam panākt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības sistemātiskās tirdīšanas izbeigšanu, pirms varam piešķirt jaunu dimensiju mūsu attiecībām ar Baltkrieviju.

Citiem vārdiem sakot, mūsu vēstījums Baltkrievijai paliek tas pats: nevar būt pilnīgas partnerības ar Baltkrieviju, pirms Baltkrievija nesper pārliecinošus soļus demokratizācijas un cilvēktiesību un likumības ievērošanas virzienā.

Tā ir Eiropas vēstījuma būtība Baltkrievijai, ko Komisija laida klajā pirms vairāk nekā gada un kas ietver „12 demokratizācijas punktus”, kuri ir pieminēti jūsu rezolūcijā. Visu politisko ieslodzīto atbrīvošana būs nozīmīgs solis arī šajā sakarā.

Turklāt mēs cieši vērosim parlamenta vēlēšanas, kas noteiktas uz 2008. gada septembri. Brīvu un taisnīgu vēlēšanu organizēšana tiks uzskatīta par izšķirīgu soli no Baltkrievijas iestāžu puses. Mēs ceram, ka EDSO varēs nosūtīt pilna sastāva novērošanas misiju uz šīm vēlēšanām un ka Eiropas Parlaments arī varēs nosūtīt pārstāvjus.

Cits svarīgs punkts, ko pieprasa jūsu rezolūcija, ir, lai Baltkrievija piemēro moratoriju nāves sodam. Eiropas Savienība ir nodevusi šo vēstījumu Baltkrievijas iestādēm.

Atgriežoties tagad pie nesenajiem notikumiem Baltkrievijā, cits mūsu sirdīm tuvs jautājums ir strauji attīstījies pēdējo mēnešu laikā: Eiropas Komisijas delegācijas atvēršana Minskā, ko mēs oficiāli pieprasījām vairāk nekā pirms diviem gadiem, tagad ir neapšaubāma. Mēs ceram, ka varēsim parakstīt drīz dibināšanas līgumu, lai mūsu delegācija var sākties bez kavēšanās.

Šī delegācija ļaus mums pastiprināt mūsu saikni ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un arī attīstīt kontaktus ar vidējā līmeņa pārvaldi, kas varētu būt atvērta demokrātiskām pārmaiņām.

Par šo jautājumu, kā to pasvītro jūsu rezolūcija, mums ir bijušas daudzas tehniska līmeņa sanāksmes ar Baltkrievijas ekspertiem par abpusēji svarīgiem jautājumiem, tādiem kā enerģētika, transports un vide. Tomēr ļaujiet atkārtot, ka šo sanāksmju apjoms paliek ierobežots tik ilgi, kamēr dominē pašreizējie politiskie nosacījumi Baltkrievijā.

Attiecībā uz Komisijas darbībām pilsoniskās sabiedrības atbalstam Baltkrievijā, Komisija joprojām ir apņēmusies vairāk nekā jebkad atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, un mūsu 2008. gada atbalsta plāna mērķis ir jo īpaši saliedēt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos saziņas līdzekļus. Turklāt Komisija ir arī darījusi skaidri zināmu, ka tās atbalsts Eiropas Humanitārajai universitātei trimdā Viļņā turpinās tik ilgi, cik būs nepieciešams. Es arī nodošu ziņu par Brīvo universitāti komisāram J. Figel’. Es domāju, ka tas ir ļoti interesanti, un tā ir spoža ideja.

Daži citi komentāri J. Pinior kungam un E. Schroedter kundzei. Sarunu uzsākšana par vīzu noteikumiem un atpakaļuzņemšanu ir to elementu vidū, kas tiks ņemti vērā, ja mūsu attiecībās notiks reāls rāviens uz priekšu. Saskaņā ar ES politiku vīzu atvieglošana var tikt izskatīta tikai Eiropas Komisijas atpakaļuzņemšanas politikas kontekstā kā patiesas partnerības daļa ārējās attiecībās.

Tas Baltkrievijai tika izskaidrots verbālās notās, ko Komisija nosūtīja 8. maijā. Eiropas Savienības vēlēšanās uzsākt šādas sarunas ar kaimiņu valstīm ar spēkā esošu rīcības plānu ir vēlreiz tikusi apliecināta Komisijas 2006. gada decembra paziņojumā šajā jautājumā. Baltkrievijas gadījumā šie nosacījumi nav izpildīti.

Par punktu, ko uzdeva A. Bielan kungs, Komisijas līgumi tiek slēgti, sekojot stingrām piedāvājumu konkursa procedūrām, lai nodrošinātu pārredzamību un taisnīgu konkurenci. Tas nozīmē, ka Komisija neatbalsta radio un TV stacijas kā tādas, bet to vietā konkrētas programmas. ENPI Reģionālās informācijas un komunikāciju programma ietver atbalstu saziņas līdzekļu aktivitātēm EUR 7 miljoni apmērā trīs gadu laikā septiņām valstīm. Piedāvājumu konkursa procedūra notiek, un saziņas līdzekļi gan no Eiropas Savienības, gan partnervalstīm ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus līgumiem.

  Priekšsēdētājs . - Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks debašu beigās.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

  Genowefa Grabowska (PSE), rakstiski. - (PL) Es kā līdzautore Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Baltkrieviju gribu pievērst uzmanību demokrātijas stāvoklim, cilvēktiesību ievērošanai un vispār cilvēku stāvoklim Baltkrievijā. Baltkrievija ir ne tikai Savienības tuvs kaimiņš, kas ir iesaistīts Eiropas kaimiņattiecību politikā, bet ir arī manas valsts, Polijas, tiešs kaimiņš. Mums ir kopīga robeža.

Iespējams. ka tas vislabāk izskaidro, kāpēc šīs valsts vienkāršo cilvēku patieso cerību un ieceru izpilde ir tik svarīga man manā darbā šeit Eiropas Parlamentā. Galu galā nevar palikt vienaldzīgs pret to, ko var redzēt notiekam tepat pāri robežai: ierobežojumi un administratīvs spiediens pret NVO, demokrātiskās opozīcijas aktīvistu, tostarp jaunatnes kustību, kas ir pazīstamas kā Baltkrievijas Tautas fronte un Jaunatnes fronte, vadītāju iebiedēšana, vajāšana un apcietināšana.

Tāpēc īsts dialogs starp Baltkrievijas iestādēm un Eiropas Savienību ir jāizveido ātri. Savienībai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt Baltkrievijas valdībai atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, garantēt saziņas līdzekļu brīvību, tiesu neatkarību un arī demokrātisku vērtību cienīšanu un Baltkrievijas cilvēku pamattiesību ievērošanu. Priekšroka ir jādod nāves soda atcelšanai.

No savas puses Eiropas Parlaments ir pavirzījies uz priekšu, lai atvieglotu Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES teritorijā un pavadīt tur laiku. Maksas par vīzu samazināšana vai pilnīga atcelšana pašlaik tiek skatīta. Tas ir vienīgais veids, kā novērst Baltkrievijas un tās pilsoņu vēl lielāku izolāciju.