Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir Vasco Graça Moura ziņojums Kultūras un izglītības komitejas vārdā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā (2007/2211(INI)) (A6-0075/2008).

  Vasco Graça Moura, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ierosinot izveidot vispārēju sistēmu kultūras jautājumos saistībā ar Lisabonas darba kārtību, es nolēmu iekļaut šajā ziņojumā daudzus deputātu iesniegtos priekšlikumus, jo tie saskanēja ar vispārējo pieeju. Tādēļ, ja ziņojumā ir daži punkti, kas var likties lieki, salīdzinot tos ar citiem instrumentiem, kuri pašlaik jau ir pieņemti un stājušies spēkā, to uzdevums ir uzsvērt jautājumus, kurus var uzskatīt par vissvarīgākajiem.

Atgādinot šīs sistēmas galvenos punktus, es gribētu teikt, ka Eiropas Savienībai ir ļoti īpašs pienākums nodrošināt Eiropas kulturālo bagātību. Eiropas kultūras mantojums visās tā dimensijās katrā ziņā ir jāsaglabā un jāizplata gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, nenoliedzot to, ka ir ļoti vēlams ieņemt iespējami atvērtu nostāju pret jebkuru citu kultūru, un šāda attieksme turklāt vienmēr ir bijusi Eiropai raksturīga iezīme.

Mūsu kultūras mantojums, kurā ietvertas tā daudzveidīgās izpausmes formas un sākotnējo avotu apvienojums, piemēram, grieķu – latīņu un jūdu – kristiešu senatne, vēstures gaitā ir ierindojis Eiropu visu kontinentu priekšgalā. Tas ir bijis nevaldāms inovāciju, attīstības un progresa dzinējspēks, izplatoties visos virzienos, un šodien tas vēl joprojām ir svarīgs atsauces punkts humānismam, gara bagātībai un atdzimšanai, demokrātijai, iecietībai un pilsoniskumam.

Pasaulē, kura kļūst arvien globalizētāka, Eiropas kultūras bagātības kodolā ietvertās izcilās, raksturīgās iezīmes ir patiesa Eiropas pievienotā vērtība, un to nozīme kā identitātes noteicējām ir ļoti svarīga Eiropai un Eiropas Savienībai, jo tā palīdz cilvēkiem saprast pasauli, veidot kohēziju, uzsver viņu vienreizīgumu un dod iespēju apzināties sevi attiecībā pret citiem cilvēkiem.

Īpašie veidi, kādos Eiropas kultūras mantojuma ietekme vēstures gaitā ir radusi izpausmi citos kontinentos, prasa īpašus pasākumus, lai izceltu šos faktorus, kuri kalpo civilizācijas veidošanai, savstarpējai sapratnei un konstruktīvai pieejai, vienojot cilvēkus. Mēs iesakām Padomei un Komisijai izcelt Eiropas klasiskā mantojuma prestižu un gadsimtiem seno vēsturisko ieguldījumu nacionālajās kultūrās visās to dimensijās, vienlaikus apmierinot arī kultūras nozares vajadzības nākotnē.

Tādēļ mēs iesakām pasludināt 2011. gadu par ,,Grieķu un latīņu klasisko valodu Eiropas gadu”, lai Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei būtu iespējams vairāk uzzināt par šo nozīmīgo kultūras mantojuma aspektu, kam tagad draud aizmirstība. Tā paša iemesla dēļ mēs uzsveram nepieciešamību veidot atbalstu Eiropas valodām pasaulē un to nozīmei mākslinieciski radošajā darbībā citos kontinentos, lai atvieglotu gan savstarpējo pazīšanu un izpratni, gan kultūras mijiedarbību, kuru ārpus Eiropas rada un nodod tālāk šīs valodas.

No otras puses, Kopienas pašreizējās programmas kultūras nozarē nepilnīgi atspoguļo Eiropas kopīgā kultūras mantojuma izpausmes, un tādēļ mums ir vajadzīgas īpašas programmas, lai veicinātu radošumu un saglabātu plašāka mēroga un dziļāka līmeņa saiknes gan ar materiālām, gan nemateriālām precēm un vērtībām, kas veido Eiropas kultūras mantojumu, un lai šīs preces un vērtības varētu savstarpēji iedarboties saskaņā ar humānistu koncepciju par identitāti un atšķirībām mūsdienu kultūras darbos.

Kultūras programmas ļoti veicinās kohēziju, patiesu konverģenci, ekonomisko izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, inovāciju, nodarbinātību un konkurētspēju, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka kultūra un kultūras produkti ir vērtība paši par sevi (culture qua culture). Mēs vēlētos atgādināt Padomei, ka ir nekavējoties un steidzami jāpārskata Komisijas ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem un jau esošajiem pasākumiem paredzētais finansējums. Tā kā nav laika minēt vēl citus jautājumus, es apsveicu Komisijas paziņojumu un tā pieņemšanu Padomē. Mēs piekrītam nospraustajiem mērķiem.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Graça Moura kungam par viņa ieguldījumu, pašai komitejai un visiem runātājiem par šo ziņojumu. Es uzskatu to par apstiprinājumu, ka kultūra pelna nozīmīgāku vietu mūsu diskusijās, mūsdienās un sadarbības gados. Man šķiet, tas ir apstiprinājums, ka mēs esam pārgājuši no sākotnējās darba kārtības, kurā valdīja cieti materiāli – ogles un tērauds, uz tādām nemateriālām vērtībām kā kultūra, izglītība, radošums un pilsonība. Mēs nevaram to mērīt kilogramos vai tonnās, bet runa ir par mūsu vienotības nākotni, par mūsu kopienām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī Eiropas līmenī.

Manuprāt, tādēļ mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu. Kopš pagājušā gada tas ir saņēmis lielu nedalītu uzmanību un atbalstu sabiedrībā, dalībvalstīs un arī Padomē. Es priecājos, to redzot, jo tā bija vissvarīgākā atbilde: mēs gribam vairāk strādāt ar kultūru, kultūrai un arī kultūras pasaulei vai kultūrai pasaulē. Priecājos redzēt jūsu atbalstu šai programmai, kas arī ir ļoti svarīgi. Man kā komisāram un arī Komisijai vienmēr ir bijis pilnīgi skaidrs, ka Parlaments tiecas darīt vairāk šajās jomās.

Bez šaubām, mums ir jāpieņem kopīga pieeja. Tas ir šīs programmas īstenošanas veids. Svarīgas ir trīs galvenās jomas, un tās bija minētas arī iepriekšējā ziņojumā: radošās nozares; kultūras daudzveidība un kultūru dialogs; tikpat svarīga ir ārējā dimensija – ārējā sadarbība kultūrā un kultūra Eiropas Savienības ārpolitikā.

Esmu ar jums vienisprātis, ka mums nav jāpiešķir pārāk liela nozīme kultūras ekonomiskajam svarīgumam, bet mums tiešām ir jāatrod pareizais līdzsvars mūsu kultūras politikā. Jūsu ziņojumā pareizi norādīts, cik svarīgi ir piešķirt kultūrai lielāku nozīmi starptautiskajās attiecībās. Mēs uzskatām, ka tā ir iespēja izveidot aktīvu un konstruktīvu programmu kultūras daudzveidībai Kopienas politikas jomās. Es zinu, ka varu paļauties uz jūsu sadarbību šajā jautājumā.

Attiecībā uz mobilitāti mēs atbalstām kultūras darbinieku pārrobežu mobilitāti kā galveno instrumentu Eiropas kultūras telpas veidošanai. Paskatieties, piemēram, uz Erasmus izglītībā. Pēc desmit gadiem, tagad jau diviem gadu desmitiem, mums ir Eiropas augstākās izglītības telpa, vispopulārākā programma un daudz mūsdienīguma un atvērtības mūsu universitātēs. Man šķiet, šie mobilitātes, zināšanu, cieņas un pieņemšanas meklējumi ir jāattīsta arī mākslas un kultūras jomā. Es uzskatu, ka mēs tagad varam daudz sasniegt, sākot izmēģinājuma projektu mobilitātei, kuru jūs pērn ierosinājāt Parlamentā.

Pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais – kā jau es teicu, ir svarīgi pieņemt kopīgu pieeju. Priecājos, ka dalībvalstis apstiprināja atklātas koordinācijas metodes. Pagājušā gada novembrī tika izveidotas divas speciālistu darba grupas ar pārstāvjiem no dalībvalstīm, lai veicinātu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti, kā arī palielinātu mākslas un radošo nozaru potenciālu. Jūs saņemsit pienācīgu informāciju par šo grupu darba rezultātiem. Kā jūs zināt, mēs nodibinājām kultūras forumu, un pirmais tika organizēts Portugāles prezidentūras laikā, par ko es esmu pateicīgs. Mēs iesakām visai kultūras un radošajai nozarei izveidot kultūras un radošo nozaru platformu un piekļuves platformu kultūrai saskaņā ar pašreizējās kultūru dialoga platformas nostādnēm.

Man šķiet, ka iespējamo ieguldījumu apjoms palielinās, un esmu laimīgs, strādājot kopā ar kolēģiem Komisijā, kā arī kopā ar jums Parlamentā, lai nostiprinātu kultūras ietekmi daudzās citās ES politikas nozarēs. Es, protams, ar prieku gaidu ne tikai debates, bet it īpaši arī šīs programmas īstenošanu.

  Grażyna Staniszewska, Reģionālās attīstības komitejas referente. − (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sirsnīgi sveikt Graça Moura kungu ar labo ziņojumu, kurā saskaņotā un detalizētā veidā ir atspoguļotas prioritātes kultūras jomā un noteikti ilgtermiņa mērķi. Šajā ziņojumā ir parādīta kultūras nozīme Eiropas Savienības attīstībā un inovācijas un konkurētspējas palielināšanas iespēju uzlabošanā. Kultūra ir nozare, kas rada darbavietas un patiesi paātrina ekonomisko izaugsmi. Reģionālās attīstības komitejas vārdā es vēlos pievērst jūsu uzmanību Eiropas Savienības reģionu nozīmei kā svarīgam kultūras sadarbības forumam. Kultūra un valoda veicina reģionu attīstību un ir kā magnēts investīcijām īpaši vāji attīstītajos reģionos ar trūcīgiem dabas resursiem un mazām tūrisma un atpūtas piesaistes iespējām. Tādēļ vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir jāuzņemas tik svarīga loma kultūras vispārējā atbalstā un uzturēšanā apgabalos, kurus tās pārvalda. Ir tikai viens ziņojuma punkts, pret kuru man ir iebildumi – un tagad es runāju Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, lai man pēc brīža nebūtu jāatkārtojas – un tas ir K apsvērums, kurā teikts, ka mēs pieprasām, lai imigranti un tūristi pakļaujas Eiropas tradīcijām un mantojumam. Tas nav labs izteiksmes veids. Komitejas darba laikā deputāti no ALDE grupas balsoja pret to.

Starpkultūru dialoga gadā der norādīt, ka Eiropas Savienībai ir jābūt atvērtai citām kultūrām, īstenojot dzīvē kultūru dialoga vērtības. Tai ir jāatbalsta un jārada kopīgs sadarbības pamats, izvirzot interesantas programmas. Tādēļ nav labi, ka ir atmesta kā nevajadzīga Eiropas trešo valstu iespēja pēc 2010. gada piedalīties ārkārtīgi saistošajā un prestižajā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā.

Priekšsēdētājas kundze! Man pēc maza brīža vajadzēja teikt vēl vienu runu, tādēļ es, ja atļauts, vēlos lūgt vēl 10 sekundes šajā laikā, un pēc tam es nekāpšu tribīnē otrreiz.

Es uzskatu, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītajām valstīm ir ārkārtīgi svarīgi piedalīties šajā programmā. Es noteikti atbalstu ziņojumā izteikto prasību pasludināt 2010. gadu par Frederika Šopēna gadu, jo tas ir šā ģeniālā komponista 200. jubilejas gads, un viņš ir devis neapšaubāmu ieguldījumu Eiropas un pasaules kultūrā.

  Ruth Hieronymi, PPE-DE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlētos mūsu grupas, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas, vārdā no sirds pateikties Graça Moura kungam par lielisko ziņojumu. Paldies arī Komisijai par šo ziņojumu par Eiropas kultūras programmu. Tā var paļauties uz Parlamenta atbalstu kultūrai kā horizontālam uzdevumam, mākslinieku mobilitātes palielināšanai, reģionālās sadarbības palielināšanai un starptautiskās sadarbības nostiprināšanai.

Tomēr mēs ievērojām arī to, ka šajā ziņojumā kaut kā trūkst. Tas ir jautājums, kuru mēs nesen detalizēti apspriedām. Kultūras nozares un to pieaugošā nozīme liecina arī par to, ka ekonomiskie aspekti kļūst ievērojami spēcīgāki nekā agrāk. Kultūras programmā nav runa tikai par labākas sadarbības jautājumiem kultūras programmā vai par palielinātu finansējumu, bet arī par tiesisko sistēmu. Attiecībā uz to pat Eiropas Savienībā taisnība ir tas, ka tad, ja kultūra sacenšas ar iekšējā tirgus likumiem vai konkurences likumiem, šaubu gadījumos tā vienmēr izvelk īsāko salmiņu.

Visi atcerēsies K. Lévai ziņojumu: Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs nosauca tiešsaistes mūzikas kopējās pārvaldības sabiedrības par šķērsli konkurencei iekšējā tirgū. Šeit kultūra, bez šaubām, izvelk īsāko salmiņu un ir vājākā pozīcijā nekā Eiropas iekšējā tirgus likums. Tā kā vajadzība ir steidzama, rīt Parlaments lems tāpat kā Kultūras un izglītības komiteja. UNESCO konvencija ir jāpiemēro ne tikai kultūras daudzveidības nodrošināšanai attiecībā uz trešām valstīm, bet arī ar vislielāko steigu mūsu pašu Eiropas tiesību aktiem.

Tādēļ mēs no sirds lūdzam Komisāru, ka mums ir tikai viens mazs brīdis, un tādēļ mums ātri vajadzīgs priekšlikums par kultūras daudzveidības nostiprināšanu Eiropas iekšējā tirgus tiesību aktos.

  Marianne Mikko, PSE vārdā. – (ET) Kolēģi! Mūsu kolēģis Vasco Graça Moura ir veicis lielisku darbu, apkopojot ziņojumu, kurā ir minēts gan kultūras mantojums, gan turpmākās vajadzības, kopējie principi un īpašas ierosmes. Es kā ēnu referente izsaku savu pateicību.

Es vēlētos pievērsties tikai pāris punktiem. 2009. gada sākumā mūsu apstākļi mainīsies – stāsies spēkā Lisabonas līgums. Lai mūsu diplomātiskie pārstāvji varētu pienācīgi reprezentēt mūsu kultūru, kultūras dimensija ir konsekventi jāiekļauj mūsu ārpolitikā. Pašlaik mēs vēl esam tālu no tā. Sākumā mēs runājam par kultūras dimensijas iekļaušanu tikai attīstības pasākumos, kaut gan tas pats par sevi rada mums grūtības. Eiropas kultūrā ir daudz vērtīgu elementu, bet tā vietā, lai baudītu šo elementu kopumu, mēs, šķiet, panākam tikai vidējo aritmētisko. Eiropas kultūra diemžēl ir maz pārstāvēta pasaulē.

Es uzdrošinos ticēt, ka pasaules labākie kinoļaudis un rakstnieki dzīvo Eiropā, bet pasaules kinoteātros valda Holivuda, un grāmatnīcas ir pilnas ar brošūru formāta izklaidēm no Amerikas. Kāpēc mēs tulkojam ārzemju masu produkciju, un kāpēc mēs netulkojam viens otra labākos autorus? Kāpēc mūsu atbalstītās trešās valstis izvēlas tērēt naudu par amerikāņu kultūras produktiem? Šī situācija ir jāmaina.

Mums, bez šaubām, ir vairāk jāpievēršas Eiropas kopīgās kultūras telpas atjaunošanai. Kultūras telpas, kurā iekļautas Vidusjūras reģiona un Centrāleiropas valstis, Ziemeļvalstis, Baltijas un Austrumeiropas valstis. Tad mēs būsim stiprāki un panāksim kopumu, kurā būs iekļauti visi vērtīgie elementi, kopumu, kas ir lielāks par tā daļu summu.

  Ewa Tomaszewska, UEN grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētājs kundze! Šis ir ļoti vērtīgs un rūpīgi sagatavots dokuments. Apsveicu Graēa Moura kungu!

Rezolūcijas projekts vērš uzmanību uz īpašas pieejas nepieciešamību kultūras problēmām globalizācijas laikmetā. Neraugoties uz mūsu atvērtību citu kultūru mantojumiem, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt, izplatīt un popularizēt Eiropas kultūru. Svarīgi atcerēties mūsu kultūras saknes un it īpaši grieķu un latīņu klasisko valodu nozīmi; tomēr mums ir jāpievēršas arī tām kultūras jomām, kas šķērso robežas bez grūtībām un tulkojuma nepieciešamības. Ar to es domāju mūziku un glezniecību.

2010. gadā paies 200 gadu, kopš dzimis Frederiks Šopēns – ģeniāls komponists, kurš pazīstams visā pasaulē. Uzsverot šā notikuma nozīmību, būs vieglāk izprast visu izcilo Eiropas mūziķu – Mocarta, Lista, Hendeļa, Haidna, Šūmaņa, Verdi, Grīga, Berlioza, Paganini un daudzu citu – nozīmi Eiropas civilizācijas radīšanā un ieguldījumu pasaules kultūrā.

Ziņojumā ir pievērsta uzmanība arī pašreizējām problēmām, ar kurām saskaras mākslinieki tādās jomās kā robežu šķērsošana, kā arī viņu mobilitātes ietekme uz māksliniecisko attīstību, un ir uzvērta mākslas nozīme ekonomikas attīstībā.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Šajā dokumentā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas apstākļos interesanti ir tas, ka tajā tiešām ir atzīta ne tikai stratēģiskā prasība organizēt kultūras politiku kā nozari, bet arī tas, ka kultūrai ir jābūt neatņemamai sastāvdaļai dažādās Eiropas politikas jomās, piemēram, ārpolitikā, pilsētu attīstības politikā un struktūrfondu politikā. Tā tiešām ir jauna kvalitāte. Tā maina Eiropas Savienības paštēlu attiecībā uz kultūras nozīmību un stratēģisko nozīmi visā politikā.

Kultūra vienmēr ir abpusgriezīgs zobens, un tas ir īpaši interesanti. Tā vienmēr ir prece, bet tā ir vairāk nekā prece, jo tai ir nozīme un mērķis. Šovakar es gribētu to vēlreiz izteikt grafiskos jēdzienos: es ceru, ka šī kultūras divējādā daba tiešām ietekmēs visas politikas jomas, it īpaši ārējā tirgus loģiku. Starp citu, komisārs Figeľ kungs būs ļoti stiprs, ja viņam izdosies pārliecināt pārējos komisārus par kultūras stratēģisko nozīmi.

  Věra Flasarová, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Globalizēta pasaule nozīmē globalizētu kultūru. Taču tas ir jēdziens, ko var interpretēt dažādi. Eiropas Savienībā globāla kultūra var būt esence no labākā, ko dod atsevišķas Eiropas kultūras. Tā var būt arī postmoderna universāla kultūra, kas pakāpeniski nomāc un izspiež Eiropas sākotnējo daudzveidību. Es atbalstu pirmo scenāriju. Es vēlos, lai Eiropas Savienība atbalsta kultūras daudzveidību, kas bagātina tautas un ļauj tām mācīties citai no citas. Globalizēta pasaule globalizē mūsu dzīvesveidu un darba metodes. Starptautiskas sabiedrības ir pārvērtušas mūsu pilsētas par kopējiem tirgus laukumiem tā, ka mēs dažkārt nezinām, vai esam Parīzē vai Prāgā. Ciktāl tas skar mani, tagad mums pietiek.

Kultūrai ir vieta tautas dvēselē un saknes tās izcelsmes vietā. Kultūru var nodot tālāk, un tā spēj gan uzņemt, gan dot. Taču tā ir arī ievainojama, ja kļūst tikai par preci vai pakļaujas vispārējai gaumei, lai kļūtu ,,visiem pieejama”. Kultūrai tiešām ir jābūt visiem pieejamai, bet tai ir jāveicina augstas vērtības nevis jākļūst par ielasmeitu, jānosprauž augstāki mērķi, nevis jāatspoguļo mūsu zemās prasības, jo plašai sabiedrībai nevajag daudz, lai tā justos apmierināta. Es vēlētos pateikties referentam par to, ka ziņojumā uzsvērta visu Eiropas tautu kultūras mantojuma saglabāšanas nozīme.

  László Tőkés (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es sirsnīgi apsveicu šo vērtīgo Graça Moura kunga ziņojumu. Šajā Eiropas Starpkultūru dialoga gadā mums ir jāuzsver kultūras īpašā nozīme Eiropas identitātes nostiprināšanā.

Kā etnisks ungārs no Rumānijas es vēlētos pievērst dalībvalstu uzmanību minoritāšu un apdraudēto kultūru atbalstam. To piemēri ir senas kultūras – Rumānijā dzīvojošie etniskie ungāri, moldāvu Csangos, Szekler ļaudis Transilvānijā, kā arī maķedonieši Grieķijā un Bulgārijā, etniskie serbi Rumānijā un baski Spānijā. Eiropas Padomes pieņemtais ieteikums, pamatojoties uz somu deputātes Tytti Isohookana-Asunmaa ziņojumu par Csango tautu, ir koncepcija, ko varētu pielāgot, jo tās mērķis ir izmiršanas stadijā esošās Csango kultūras saglabāšana.

Arī saistībā ar Eiropas Savienības ārējām attiecībām mums ir jāpievērš uzmanība Tibetai, kurā valda Ķīnas komunistiskās diktatūras okupācija un kur, kā norādījis Dalailama, plosās kultūras genocīds pret vienu no pasaules vissenākajām kultūrām. Paldies!

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlos apsveikt Graēa Moura kungu par šā ziņojuma kvalitāti, kas katrā punktā atspoguļo viņa zināšanas un augsta līmeņa kompetenci šajā jomā.

Šajā ziņojumā atkal apstiprināta kultūras vieta Eiropas uzbūvē un nepieciešamība to aizsargāt un veicināt daudzveidību. Autors uzsver kultūras lielo nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā un ES ārējās attiecībās. Viņš pilnīgi pamatoti aicina pastiprināt darbu tādās jomās kā literatūras tulkojumi, atbalsts Eiropas valodām, mācībām mākslas jomā un kultūras nozarēm, kā arī mūsu mantojuma aizsardzībai un popularizēšanai. Attiecībā uz to mums ir jāveicina pašreizējās kultūras programmas un jāatbalsta jaunas ierosmes, piemēram, Eiropas mantojuma marķējuma izveidi, kas palīdzēs veidot kopējo identitāti, atbalstot kultūras tūrismu.

Šajā ziņojumā norādītas arī digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas attiecībā uz piekļuvi kultūrai un tās izplatīšanai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības. Saistībā ar to ir pareizi atbalstīt tādu īpašu projektu izveidi kā Eiropas digitālā bibliotēka, kuras mērķis ir digitalizēt mūsu mantojumu un piekļuvi tam un saglabāt to nākamajām paaudzēm.

  Christa Prets (PSE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze Paldies referentam un arī Komisijai par šo dokumentu. Vēlreiz ir uzsvērta kultūras ievērojamā nozīme Eiropas integrācijā un Eiropas Savienības tēla veidošanā pasaulē. Šajā kultūras programmā ir labi definēts tas, kāda ir mūsu izvēlētā nostāja pret šo atziņu, kas nav jauna, bet tomēr ir ārkārtīgi svarīga un iekļauta katrā politikas jomā, kā jau norādīts 151. pantā.

Iepriecina tas, ka sagatavošanas darba laikā notika plašs apspriešanas process ar dažādiem kultūras darbiniekiem, kuri veic svarīgu kultūras darbu, par ko mums viņiem jāpateicas. Mums nekavējoties vajadzīga šī kultūras stratēģija, lai, piemēram, ne tikai ar lepnumu pastāvīgi pieminētu mūsu kultūras daudzveidību, bet arī spētu tikt galā ar izaicinājumiem, strādājot ar šo daudzveidību, un ar problēmām, kas rodas.

Tātad stratēģijas īstenošanai būs izšķiroša nozīme. Jau 2005. gada novembrī Budapeštā priekšsēdētājs J. M. Barroso paziņoja par kultūras darba grupu, kas varētu būt svarīgs signāls pasaulei, taču līdz šim tas nav īstenots. Es ceru, ka tā nenotiks ar šo kultūras programmu. Kultūras veicināšana nozīmē atgūt ieguldījumus starpkultūru dialogā, Lisabonas stratēģijas īstenošanā un starptautiskajās attiecībās, un, galvenais, tā ir pievienotā sociālā vērtība.

Mēs lietojam mākslu un kultūru. Tā sniedz mums lielu labumu gandrīz katrā sociālajā un ekonomikas jomā. Taču to nedrīkst ekspluatēt, izmantojot vai liekot tai ciest badu, un tādēļ arī mums ir jādomā par atbilstīgu budžetu.

  Mihaela Popa (PPE-DE). – (RO) Apsveicu referentu, kolēģi Vasco Graēa Moura par veidu, kādā viņš prata tikt galā ar diezgan daudzajiem šā ziņojuma grozījumiem.

Es personīgi priecājos, kad Parlamenta Kultūras un izglītības komiteja ar lielu balsu vairākumu pieņēma manu grozījumu par Eiropas Savienības vēstures pētījumu visās dalībvalstīs.

Eiropas Savienības uzbūve jāpēta tā, lai jaunieši zinātu Eiropas Savienības izveidošanās un attīstības pakāpes.

Es uzskatu, ka, lai iepazītu kādas valsts kultūru, katram no mums ir jāzina šīs valsts vēsture.

Velkot paralēles ar Eiropas Savienību – lai zinātu un izprastu Eiropas kultūru globalizētā pasaulē, mums jāzina Eiropas veidošanās vēsture, it īpaši tādēļ, ka 2009. gadā stāsies spēkā jaunais Līgums par Eiropas Savienību, un mēs visi būsim Eiropas pilsoņi, un katra pilsoņa pienākums ir zināt savu vēsturi.

Manas ierosmes mērķis ir novērst iespējamās situācijas, kad jaunieši mācās paralēlu vēsturi, kurai nav reāla pamata. Tā kā Eiropas Parlaments tikko svinēja pusgadsimta pastāvēšanu, es uzskatu, ka tas ir pelnījis vēsturi, kas veicina kulturālo identitāti un Eiropas kultūru globalizācijas kontekstā.

  Paul Rübig (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es šo ziņojumu vērtēju īpaši atzinīgi, jo tas liecina, ka Eiropa aug kopā un ka kultūrai tajā ir īpaša nozīme. Ja mēs atceramies tikai kultūras galvaspilsētas – nākamgad tā būs Lincas pilsēta Augšaustrijā – tās dod iespēju daudziem radošiem māksliniekiem iepazīties ar vēl vienu jaunu Eiropas daļu. Vēlāk būs daudz apmeklētāju, kuri ceļos no Lincas uz citām kultūras galvaspilsētām.

Šī programma lieliski veicina savstarpējo izpratni. It īpaši Viļņas gadījumā mums ir ļoti laba iespēja parādīt, cik stipra patiesībā var būt sadarbība. Tas var būt paraugs nākotnei.

  Catherine Stihler (PSE). – Priekšsēdētājas kundze! Jautājums, kuru es vēlos izvirzīt, attiecas uz vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai neatkarīgi no izcelšanās; bagātiem vai nabagiem, kultūrai ir jābūt pieejamai visiem.

Bezmaksas ieeja muzejos un mākslas galerijās – protams, Skotijā un Apvienotajā Karalistē – ir devusi kultūras iestāžu apmeklējuma rekordus. Tādēļ brīva piekļuve kultūras iestādēm un kultūras pasākumiem ir tik svarīga visā Eiropas Savienībā.

Daudzi ziņojuma punkti – 10., 25., 26., un 46. punkts par 2011. gadu kā par „Grieķu un latīņu klasisko valodu Eiropas gadu” – šķiet ļoti interesanti. Klasisko valodu mācību samazināšana valsts skolās manā valstī Skotijā ir ļoti nomācoša. Kā mēs varam saprast tagadni, nesaprotot nākotni? Esmu pateicīga par ziņojumu.

  Tomáš Zatloukal (PPE-DE). – (CS) Eiropas Savienības pienākums ir sargāt Eiropas kultūras bagātības, jo mūsu kultūras mantojums ir jāsaglabā, jāizplata un jādalās ar to gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Lai šo plānu īstenotu, tam ir jāsaņem politisks un finansiāls atbalsts. Kopienas pašreizējās kultūras programmas pilnībā neatspoguļo mūsu kopējā Eiropas kultūras mantojuma apjomu. Es atbalstu aicinājumu Komisijai ierosināt īpašas programmas, atbalstot gan mākslinieciski radošo darbu, gan materiālas un nemateriālas preces un vērtības, ka veido mūsu Eiropas kultūras mantojumu. Šis kultūras mantojums ir jāpārvalda ilgtspējīgā veidā. Šā mērķa sasniegšanai ir ļoti svarīga valsts/privātā partnerība. Priekšlikums izveidot Eiropas mākslas sponsorēšanas sistēmu var būt solis pareizajā virzienā.

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE). – (RO) Starpkultūru dialoga gadā ir vairāk nekā vietā apspriest īstu Eiropas kultūras programmu, kas jāpopularizē gan Eiropas Savienībā, gan starptautiskā mērogā.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo ziņojuma projektu, kurā pareizi uzsvērta šīs jomas nozīme un nepieciešamība pilnībā mobilizēt tās potenciālu. Kultūra ir miera, demokrātijas un iecietības vērtību, kā arī ārkārtīgi spēcīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas pamats, kas var stāties pretī 21. gadsimta globalizācijas izaicinājumiem.

Es vēlētos atkārtot divus aspektus no daudzajiem ziņojuma ieteikumiem. Pirmkārt, iekšējā līmenī ir svarīgi iesaistīt kultūras veicināšanā vietējos un reģionālos dalībniekus kā ekonomiskās attīstības un Lisabonas stratēģijas īstenošanas faktorus, kā arī kā kultūras mantojuma apvienotājus un kohēzijas veicinātājus mūsdienu sabiedrībā. Otrkārt, Eiropas Savienības labākajās interesēs ir atbalstīt kultūru un kultūras dialogu atbilstīgā līmenī ārpolitikā.

Šajā jomā vislielākās ieguvējas no šiem pasākumiem ir valstis, kas iekļautas kaimiņattiecību politikā.

  Ján Figeľ, Komisijas loceklis. − (SK) Pateicos jums par debatēm un it īpaši par labvēlīgo, konstruktīvo gaisotni. Tā apliecina ticību kultūras un pašreizējās programmas nozīmībai. Es vēlos jums apliecināt (kaut arī esmu viens no jaunpienācējiem pēc paplašināšanās), ka nekad agrāk Eiropas Savienībā kultūra nav bijusi tik svarīga un nozīmīga kā pašlaik. Protams, nav runa tikai par oficiālo programmu – runa ir par procesu, progresu un īstenošanu.

Iepriekšējos gados pirmo reizi vēsturē ir sasniegtas vairākas lietas – Eiropas Komisijas nozīme kā Kopienas pārstāvei un Eiropas 25 vai 27 dalībvalstu kopējā pārstāvniecība UNESCO ir zināma kultūras brieduma rezultāts.

Pirms dažiem gadiem dalībvalstis vienojās par atklātas koordinācijas metodes ieviešanu, kaut gan daudzi necerēja, ka tā būs. Mums ir pastāvīgs kultūras forums, 2008. gads ir Eiropas starpkultūru dialoga gads, un ir vienprātīgi nolemts pasludināt 2009. gadu par Eiropas kreativitātes un inovāciju gadu – tas viss liecina par ārkārtīgi lielu progresu.

No otras puses, kultūrai, bez šaubām, ir duāls raksturs. Tai ir ekonomiskā dimensija, bet tā ir arī nozīmes un satura izpausmes līdzeklis.. Tādēļ kultūra ir īpaša, un tai nav ekskluzivitātes Eiropas tiesību aktos. Tādēļ arī atsevišķos gadījumos vai strīdos mēs gribam piemērot Eiropas tiesību aktus, bet tajā pašā laikā mēs gribam, lai tiktu ņemts vērā kultūras īpašais raksturs – nepieciešamība saglabāt un nostiprināt kultūras daudzveidību, kas ir mūsu mantojums vai atšķirības iezīme.

Pirms beidzu, atļaujiet pateikt, ka es piekrītu, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Komisija ierosināja EUR 500 miljonu budžetu kultūras programmai, bet apstiprināja tikai EUR 400 miljonus. Turpmāk var būt iespējams atbalstīt kultūras aspektus arī saistībā ar citām programmām. Kad mēs summējām struktūrfondu ieguldījumus atsevišķās strukturālās operācijās 27 dalībvalstīs, es jutos ļoti iepriecināts, uzzinot, ka laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam visā Eiropas Savienībā kultūrai kopā ir piešķirti EUR 5 miljardi no struktūrfondiem. Rīkojoties atbildīgi, mēs varam apvienot mūsu atsevišķās iespējas, līdzekļus un politiku. Tā, es jums apliecinu, ir arī mana atbildība, un es vēlētos lūgt jūs sadarboties un palīdzēt īstenot šo programmu. Nobeigumā es vēlreiz vēlos pateikties Vasco Graça Moura kungam.

  Vasco Graça Moura, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Pēc tik daudzām labām runām man žēl, ka tik īsi jāatbild tikai uz dažiem jautājumiem, kurus es uzskatu par ļoti svarīgiem, tomēr man šķiet, ka tie visi ārkārtīgi bagātina šīs debates tieši tāpat kā daudzie ziņojumā neminētie jautājumi.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt jauno kultūras īstenošanas politiku Komisijas paziņojumā izklāstītajā izpratnē. To minēja Trüpel kundze, un tas ir jautājums, kā nodrošināt kultūras aspekta iekļaušanu citās Eiropas politikas jomās. Manuprāt, tas ir vissvarīgākais. Otro jautājumu izvirzīja Mikko kundze, un tas attiecas uz kultūras dimensiju, kas ir jāiekļauj Eiropas ārpolitikā – ne tikai Eiropas Savienības kultūra, bet arī dalībvalstu kultūra – tas ir ārkārtīgi svarīgi. Treškārt, kā minēja Hieronymi kundze, starp kultūras ekonomisko aspektu un ekonomisko lietderību un kultūru kā vērtību pašu par sevi (culture qua culture) ir trausls līdzsvars.

Vēl tikai divi punkti; Staniszewska kundze minēja kultūras darbības nozīmi reģionālā un vietējā līmenī, kas arī ir uzsvērta ziņojumā, tomēr man šķiet, ka tā ir jāuzsver īpaši. Es tam pilnīgi piekrītu. Nobeigumā man jāuzsver, ka šo centienu svarīgākie aspekti ir nodrošināt ģimenēm un skolēniem piekļuvi kultūrai ar skolu un sabiedrības palīdzību, kā arī veidot tiltus starp kultūras mantojumu un eksaktajām zinātnēm, inovāciju un tehnoloģiju.

Priekšsēdētājas kundze! Tā kā nav iespējams iedziļināties turpmākajos aspektos, nobeigumā es vēlētos tikai pateikt, ka kultūra ir individuālo un kolektīvo vērtību un pieredzes neatņemama un neaizstājama sistēma un ka Eiropas attieksmē pret nākotni ir jāpatur prātā šīs individuālās un kolektīvās vērtības un pieredze.

  Priekšsēdētāja. − Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2008. gada 10. aprīlī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Nicodim Bulzesc (PPE-DE), rakstiski. – Es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu dažus galvenos jautājumus V. Graça Moura ziņojumā par Eiropas kultūras programmu globalizācijas laikmetā. Pirmkārt, mākslinieku sociālais stāvoklis. Es piekrītu tam, ka mums ir jāizstrādā atbilstīga tiesiskā sistēma mākslinieku un izpildītāju nodokļu, darba un sociālās drošības jomā. Mums ir vairāk jāpievēršas kultūras mantojuma saglabāšanai.

Kultūras programma ir laba, bet ar to nepietiek, un es atbalstu domu, ka mums kopā ar šo programmu ir vajadzīgas citas programmas, kas ir vairāk vērstas uz kultūras mantojuma saglabāšanu. Kā pēdējo, bet ne mazsvarīgāko, es vēlos uzsvērt efektīvas partnerības nepieciešamību starp valsts un privāto sektoru. Lai pārvarētu pašreizējās grūtības, kultūra daļēji jāfinansē privātajam sektoram. Tādēļ pēc iespējas ātrāk ir jāizveido Eiropas mākslas sponsorēšanas sistēma.

  Katalin Lévai (PSE), rakstiski. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Komisijas centienus, ierosinot kultūras programmu, kas dod iespēju īstenot Eiropas stratēģiju gan Eiropas Savienībā, gan ES attiecībās ar trešām valstīm. Šajā Starpkultūru dialoga gadā ir svarīgi veltīt īpašu uzmanību daudzveidības un kultūras dialoga veicināšanai, jo kultūra ir Lisabonas stratēģijas galvenā dimensija, un mēs nesasniegsim fundamentālos Lisabonas mērķus, ja pret šo dimensiju neattieksimies kā pret galveno.

Es jutos vīlusies, redzot, ka ziņojumā pievērsta neliela uzmanība attiecībām starp kultūrām, minoritātēm vai etniskām grupām, vai starp valstīm, kurās tās dzīvo. Mēs nevaram ignorēt to, ka mākslai ir svarīga nozīme minoritāšu integrācijā, bet tā var sniegt arī sociālu atbalstu talantīgiem, bet nabadzīgiem māksliniekiem. Atbalstot mākslu un māksliniekus, mēs varam dot izredzes nabadzīgām etniskām grupām, kuras ir pārnacionālas, piemēram, romu ļaudīm, kuri ir saglabājuši līdz mūsdienām gadsimtiem senas kultūras tradīcijas.

Turklāt mums ir jānodrošina komerciālās (interneta) attiecības regulējošo noteikumu atvērtība un pārredzamība, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi tirgum, tādējādi dodot Eiropas kultūras nozarēm iespēju attīstīt visu potenciālu it īpaši audiovizuālajā un mūzikas jomā. Reizē ar atbilstīgu patērētāju aizsardzību mums ir jālikvidē viltošanas un pirātisma galvenie cēloņi un jāaizsargā Eiropas kultūras daudzveidība ar saprātīgiem un taisnīgiem noteikumiem par konkurenci, pamatojoties uz sasniegumiem.