Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2536(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0149/2008

Debates :

PV 23/04/2008 - 2
CRE 23/04/2008 - 2

Balsojumi :

PV 24/04/2008 - 7.4
CRE 24/04/2008 - 7.4

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0177

Debates
Trešdiena, 2008. gada 23. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

2. Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksme (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes pašreizējais priekšsēdētājs. (SL) Padome atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta izrādīto interesi par stratēģisko partnerattiecību padziļināšanu Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu starpā. Tāpat mēs esam apmierināti ar Parlamenta aktīvo lomu, rosinot uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz šo reģionu, kā rezultātā ieguvēji būs abu pušu iedzīvotāji.

Pirmkārt, es vēlētos jūs apsveikt ar Eiropas Savienības un Latīņamerikas transatlantiskās Parlamentārās asamblejas (EuroLat) izveidošanu, kam būs būtiska nozīme abu reģionu sabiedrību tuvināšanā. Decembrī pieņemtās EuroLat rezolūcijas ir vērtīgs un rosinošs ieguldījums, kas palīdzēs noteikt abu reģionu valstu vadītāju mērķus nākamajā mēnesī paredzētajā augstākā līmeņa sanāksmē. Priekšsēdētāja kungs, mēs esam pateicīgi par jūsu izrādīto interesi piedalīties maijā paredzētajā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona (LAK) valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Ar šādu jūsu piedalīšanos tiks turpināta 2006. gada Vīnes augstākā līmeņa sanāksmē aizsāktā labā pieredze.

Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir vienojušās, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme ar nosaukumu „Kopīga mūsu iedzīvotāju jautājumu risināšana prioritārajās jomās” būs veltīta divām svarīgām tēmām. No vienas puses, nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanai, kas ir sociālās kohēzijas galvenais mērķis. Un, no otras puses - ilgtspējīgai attīstībai, kas ietver vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumus. Kas attiecas uz pirmo tēmu – nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai sociālā kohēzija ir ļoti nozīmīga, un tā ir atbilstoši Eiropas ilgtermiņa tradīcijām izvirzīts mērķis. Sociālā kohēzija nozīmē cīņu ar iepriekš minētajām trim parādībām – nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību. Visas trīs komponentes savā starpā ir nesaraujami saistītas. Mēs piekrītam Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu viedoklim, ka mūsu sadarbība jāpadziļina visās trīs jomās. Tādēļ esam nolēmuši pievērst uzmanību šādiem jautājumiem: sociālajam nodrošinājumam, nodokļu politikai un tās efektivitātei, produktīviem ieguldījumiem vairāk un labāku darba vietu izveidošanai, visu diskriminācijas formu (seksuālās orientācijas, ētikas principu vai reliģiskās piederības dēļ u.c.) apkarošanas politikai, kā arī galveno sociālo pakalpojumu, sociālā nodrošinājuma un izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Nozīmīgs sociālā progresa aspekts ir piemērotu darba vietu nodrošināšana. Kā jūs zināt, visi nolīgumi Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un reģionu starpā ietver punktus attiecībā uz sadarbību sociālās politikas jomā, kā arī saistības, kas paredz Starptautiskās Darba organizācijas noteikto tā saukto primāro darba apstākļu standartu ievērošanu. Limas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošanas darbu laikā abas puses centās rast veidus, lai rosinātu šādu darba vietu izveidošanu, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Vienlaicīgi Slovēnijas prezidentūra ir uzsvērusi, ka lielākiem ieguldījumiem izglītības jomā, jo īpaši pamatizglītībā un profesionālās izglītībā, ir būtiska nozīme mūsu valstu konkurētspējas uzlabošanā gan Eiropas Savienības, gan arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līmenī.

Otra nozīmīga gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes tēma ir ilgtspējīga attīstība un vide, kā arī klimata pārmaiņas un enerģētika. Mēs uzsveram, ka nabadzība ir cieši saistīta ar šiem jautājumiem. Klimata pārmaiņas nopietni ietekmēs mūsu ekonomiku, izaugsmi un nabadzības samazināšanas politiku. Mēs zinām, ka visvairāk cietīs neaizsargātākās grupas. Gan Eiropas Savienībā, gan Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs mēs esam informēti par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem drošībai. Mēs apzināmies, ka bezdarbības seku novēršana prasīs lielākas izmaksas nekā profilaktiskie pasākumi. No pašreizējām diskusijām par paziņojumu, kas jāpieņem augstākā līmeņa sanāksmē, var skaidri secināt, ka mums kopīgi jārisina jautājumi attiecībā uz šīs globālās problēmas daudzajiem aspektiem.

Abām pusēm jāvēršas pret neilgtspējīgas ražošanas un patērēšanas piemēriem. Jāizstrādā noteikumi par konkrētiem un steidzamiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un resursu izmantošanas pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, veicinātu ieguldījumus ražotnēs ar zemām oglekļa dioksīda emisijām, saglabātu bioloģisko daudzveidību, lai apsaimniekotu ūdens resursus, u.tml.

Arī Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, bez šaubām, par prioritāti uzskatīs turpmāku Apvienoto Nāciju ietvaros izvērsto sadarbību šajā jomā. Nobeigumā es vēlos jums pateikties par uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pievienoties ministra kungam un pateikties Parlamentam par to, ka Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu tēma ir iekļauta šīs plenārsēdes dienas kārtībā. Tā būs piektā minēto reģionu tikšanās kopš 1999. gada, kad augstākā līmeņa sanāksmē Rio tika uzsāktas stratēģiskās partnerattiecības.

Limas augstākā līmeņa sanāksmē galvenā uzmanība būs pievērsta divām tēmām – pirmkārt, cīņai ar nabadzību, nevienlīdzību un izstumtību un, otrkārt, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumiem. Minētā sanāksme notiks īpaši rosinošos apstākļos.

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs notiek straujas pārmaiņas. Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā minētā reģiona iekšzemes kopprodukts ir palielinājies vidēji par 5%. Tādējādi ir palielinājies arī šo reģionu valstu budžets, radot iespējas cīņai ar sociālās nevienlīdzības risku, kas joprojām ir aktuāla tēma. Nedrīkst aizmirst, ka aptuveni 200 miljoni minēto valstu iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā. Šī reģiona kā lauksaimniecības produktu un biodegvielas ražotāja nozīme pieaug arī starptautiskā līmenī.

Šīs attīstības tendences ir daļa no politiskā konteksta, kuru nosaka ne tikai pašreiz reģionā visplašāk izplatītā demokrātiskā sistēma, bet arī pieaugošā populisma tendence; atsevišķos gadījumos var runāt par izpildvaras pilnvaru palielināšanu, ierobežojot parlamentārās pārvaldes formas un likuma augstāko spēku.

Kā jūs zināt, Eiropas līdzdalība notiek vairākos līmeņos. Kopā ar reģionu tā ir apņēmusies risināt minētās strukturālās problēmas. Eiropa joprojām ir galvenais attīstības sadarbības donors un lielākā ārvalstu darba devēja. Eiropa, kā otrs lielākais reģiona tirdzniecības partneris, nodrošina ievērojami lielākus ieguldījumus nekā Ķīna. Mūsu partnerības nolīgumi ar Čīli un Meksiku jau no to noslēgšanas brīža lielā mērā ir ietekmējuši mūsu tirdzniecības izaugsmi. Mēs šobrīd esam sarunu par partnerības nolīgumu parakstīšanu ar Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm trešajā posmā, kas liecina, ka minētā parakstīšana varētu notikt tuvākajā laikā. Mēs atbalstām un veicinām reģionu integrāciju, daloties Eiropas pozitīvajā pieredzē par minētajiem jautājumiem.

Līdzīgi arī šobrīd norit sarunas ar Mercosur par iespējām pašreizējā situācijā turpināt aizsākto. Nesen mēs parakstījām stratēģiskās partnerības nolīgumu ar Brazīliju, kas paredz pirmā kopīgā rīcības plāna izstrādi līdz šā gada beigām. Karību jūras reģions ir pirmais un līdz šim vienīgais, kurš Kotonū nolīguma ietvaros ir veiksmīgi vienojies par ekonomiskās partnerības nolīguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību.

Protams, mēs turpinām atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības šajā reģionā, gan izvēršot sadarbības programmas, gan arī - nepieciešamības gadījumā un vienīgi pēc šāda lūguma saņemšanas- veicot vēlēšanu novērošanas misijas.

Nobeigumā es vēlētos nosaukt augstākā līmeņa sanāksmes un tuvākās nākotnes prioritātes. Sociālajai kohēzijai un reģiona integrācijai, ņemot vērā to nozīmi ekonomiskās un politiskās stabilitātes, kā arī daudzpusējības nodrošināšanā, jābūt politiskajām prioritātēm Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerības veidošanā, jo abu reģionu vērtības ir līdzīgas. Galvenais Eiropas Savienības mērķis attiecībā uz Limas augstākā līmeņa sanāksmi ir konsolidēt esošo stratēģisko partnerību un izvērst to divos virzienos – veicinot sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību, kam tuvākajā nākotnē būs liela nozīme partnerības veidošanā ar minēto reģionu.

Kas attiecas uz sociālo kohēziju, Eiropas Komisija īsteno plašas atbalsta un sadarbības programmas, lai reģionā mazinātu nabadzību. Četrdesmit procenti no 2.6 miljardu eiro piešķīruma nākamajiem sešiem gadiem sadarbības un attīstības veicināšanai ir paredzēti sociālās kohēzijas problēmu risināšanai.

Kas attiecas uz vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, tad mēs vēlamies izvērst plašāku sadarbību ar minēto reģionu, lai cīnītos ar šo globālo problēmu. Pēc Komisijas ierosmes 2008. gada martā pirmo reizi tika uzsākts Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu ministru dialogs par vides jautājumiem, kā ievads Limas augstākā līmeņa sanāksmei. Mums jāizmanto dotā iespēja, lai apliecinātu izveidoto partnerību ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā pat tad, ja daudzas Latīņamerikas valstis joprojām nevērīgi izturas pret klimata pārmaiņu problēmām, neskatoties uz to negatīvo un dažkārt pat bīstamo ietekmi uz šo reģionu.

Visbeidzot, Eiropas Savienībai jāuzsver tās lielā nozīme reģionālās integrācijas veicināšanā, kā arī integrācijas pozitīvā ietekme uz apakšreģionu ekonomisko un politisko stabilitāti.

Šī ir manā rīcībā esošā informācija Parlamentam, un mani neapšaubāmi interesē tas, ko teiks nākamie runātāji.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tas, ko EP vēlas panākt ar ambiciozo rezolūciju, kuru rīt paredzēts pieņemt, ir rīcības atbilstības vārdiem nodrošināšana attiecībā uz Limas sanāksmes dienas kārtības punktiem par nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī vides aizsardzību un klimata pārmaiņu seku likvidēšanu, veicot dažādus pasākumus.

Priekšsēdētāja kungs, mēs arī vēlamies plašāk runāt par pasākumiem, kas jāveic, lai pēc iespējas drīzākā laikā tiktu noslēgti partnerības nolīgumi ar Mercosur muitas ūniju, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, uz kuriem tiek liktas lielas cerības, un tas noteikti jāizdara šī parlamenta sasaukuma laikā ar Parlamenta obligātu piekrišanu.

Mēs vēlamies izteikt savu solidaritāti ar tiem, kuri tika nolaupīti Kolumbijā, tai skaitā Ingrid Betancourt, un vēlreiz lūgt šo cilvēku beznosacījuma tūlītēju atbrīvošanu.

Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikā ir 600 miljoni iedzīvotāju, tā nodrošina 10% no pasaules IKP, tā ir mājvieta 40% visas planētas dārzeņu šķirņu, un tai ir neiedomājamas cilvēkresursu bagātības.

Tomēr Eiropas Savienībai Latīņamerika nav vienīgi tirgus, bet gan kontinents ar kopīgu vēstures mantojumu un vērtībām, kas, neskatoties uz grūtībām, konsolidējas gandrīz visās tādās nozīmīgās jomās kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums.

Šis ir paziņojums, kuru mēs vēlamies izteikt Eiropas Parlamenta vārdā un kuru mēs atkārtosim nākamajā nedēļā paredzētajā Limas EuroLat asamblejā. Mēs vēlamies būt liecinieki tam, kā tiek izveidota uz patiesām vērtībām balstīta divu reģionu stratēģiskā apvienība.

Priekšsēdētāja kungs, man šķiet, ka šī ir brīnišķīga iespēja lūgt pašreizējam Padomes priekšsēdētājam un Komisijai veltīt tam visas pūles. Turklāt EP būs iespēja pārliecināties, ka Limas augstākā līmeņa sanāksmei būs lieli panākumi un jums, priekšsēdētāja kungs, būs iespēja Parlamenta vārdā izsūtīt skaidru un pamatotu paziņojumu par ES jaunajām saistībām ar Latīņameriku.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Schulz, PSE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, cienījamā tukšā zāle, dāmas un kungi, 16. un 17. maijā Limā notiks Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju tikšanās. Tā būs iespēja izdarīt vēsturisku pavērsienu Eiropas un Latīņamerikas reģionu dialogā, kā arī palīdzēs attīstīt attiecības abu kontinentu starpā.

Trešā daļa Apvienoto Nāciju dalībvalstu ir Eiropas un Latīņamerikas valstis. Šāds skaitlis pats par sevi liecina, ka transatlantiskās attiecības nozīmē vairāk kā vienīgi Eiropas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Transatlantiskās attiecības vispirms nozīmē, ka Eiropa un Latīņamerika stāv pāri visam! Gandrīz visos būtiski svarīgos jautājumos, kas tiek apspriesti šajā Parlamentā, Latīņamerikas valstu viedoklis saskan ar Eiropas Savienības valstu viedokli.

Savā rezolūcijā mēs runājam par sociālās kohēzijas idejām un tās sīki apspriežam ar Latīņamerikas valstu gan kreisi, gan labēji noskaņotajām valdībām. Mēs runājam par pasākumiem, kuriem ir liela nozīme vides un klimata aizsardzības nodrošināšanā un kuri ir radījuši lielu rezonansi Latīņamerikas valstīs. Es vēlētos uzsvērt, ka klimata pārmaiņu jautājumu mērķus var sasniegt tikai tad, ja Latīņamerikas valstis ar mums cieši sadarbosies.

Kas attiecas uz starptautisko iestāžu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes reformu un daudzpusējo politiku kā 21. gadsimta konfliktu risināšanas metodi, visi mūsu Latīņamerikas partneri mūs pilnībā atbalsta. Kad mēs runājam par nepieciešamību veikt finanšu sistēmas reformu un kontrolēt starptautiskos finanšu tirgus, ne visi mūs saprot tik labi kā Latīņamerikas valstis. Parunājiet ar Argentīnas politiķiem, vienalga, vai labēji vai kreisi noskaņotiem, un viņi jums pastāstīs, kādu haosu valstī var radīt starptautiskā finanšu politika!

Ja mēs vēlamies runāt par pārtikas krīzi, kā tas bija vakar, vai arī par biomasas produktu ražošanas rezultātā pieaugošo pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu audzēšanai paredzēto zemju trūkumu un kādā veidā tās ir vides aizsardzības politikas sekas, tad mums jārunā ar Brazīlijas un Latīņamerikas politiķiem. Viņu uzmanība pilnībā būs vērsta uz šīm problēmām. Pieaugošais pārtikas produktu trūkums rada cenu palielināšanos, kas negatīvi ietekmē mūsu patērētājus, tomēr uz Latīņamerikas patērētājiem tas atstāj vēl negatīvāku ietekmi. Risinot šā brīža problēmas, Eiropa nekur nesaņem tik lielu atbalstu un pretimnākšanu kā Latīņamerikas valstīs.

Pēdējā augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē kanclers Schüssel, kas tajā laikā bija Padomes priekšsēdētājs, teica: „Tas bija brīnišķīgi, visi varēja savā starpā aprunāties!” Tas ir lieliski, bet šis nav vienīgais Limas sanāksmes mērķis. Mums jāpanāk, lai tiktu noslēgti nolīgumi ar Mercosur, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, kā arī, lai sarunu rezultātā tiktu izdarīti konkrēti secinājumi.

Es nevēlos novērst uzmanību no daudzām citām problēmām, kuras arī ir jārisina. Kā mēs rīkosimies attiecībā uz Kubu? Vai mēs vēlamies saglabāt sankcijas? Lielākā daļa ES dalībvalstu vēlas šādas nevajadzīgas sankcijas atcelt. Tomēr ir arī tādas valstis, kuras to nevēlas. Interesanti, ka dažas valstis, kas nevēlas sankciju atcelšanu, tomēr plaši izvērš ar Kubu tirdzniecības attiecības. Ilgtermiņā to būs grūti kādam izskaidrot. Pārtrauksim šo politiku. Atcerēsimies, ka pārmaiņu ieviešana ar mērķi veidot ciešākas attiecības ir labāka pieeja, nekā George W. Bush aizstāvētā norobežošanās.

Protams, ka José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra ir taisnība, ka Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (FARC) ir jāatbrīvo ķīlnieki. Kolumbija, vairāk nekā jebkura cita valsts, ir teroristu mājvieta, un Ingrid Betancourt, tāpat kā visi pārējie ķīlnieki, ir jāatbrīvo.

Attiecību izvēršana starp Eiropas Savienību un Latīņameriku varētu būt šo pasaulē divu lielāko reģionu sadarbības pamats. Limas sanāksmes dienas kārtībā ir ietvertas tādas tēmas, kā miera veicināšana pasaulē, iestāžu pielāgošana 21. gadsimta vajadzībām, vides un pārtikas problēmu risināšana un labāka finanšu kontrole. Mana grupa uzskata, ka turpmāk Eiropas Parlamentam šai politikai jāpiešķir lielāka prioritāte nekā līdz šim.

 
  
MPphoto
 
 

  Josu Ortuondo Larrea, ALDE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikas un Karību jūras valstu reģions, kura iedzīvotāju skaits Amerikas kontinentā līdzinās mūsu iedzīvotāju skaitam, ar kuriem mēs varam sazināties viņu dzimtajā valodā, proti, portugāļu, franču un spāņu, ir pelnījis Eiropas Savienības iestāžu īpašu ievērību un attieksmi.

Papildus vēsturiskajai saiknei mums ir kopīgas saknes kristiānismā, kopīgi principi, vērtības un daudzas intereses, tādēļ mums jāturpina iesāktais darbs pie divu reģionu stratēģiskās apvienības izveidošanas, par ko tika runāts četrās augstākā līmeņa sanāksmēs pirms Limas sanāksmes, kuru mēs apspriežam šodien.

Tas nozīmē, ka mēs varam turpināt abu reģionu sabiedrību sociālās, kultūras un politiskās dzīves tuvināšanu, sadarbību tirdzniecības, ekonomikas un drošības jomā, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām par labu ilgtspējīgai attīstībai.

Es piekrītu, ka mums jānodrošina minētās apvienības stratēģiskā perspektīva, līdzīgi kā ar Meksiku un Čīli, kas pēc iespējas drīzākā laikā veicinātu sarunu uzsākšanu ar Mercosur, Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, un, pamatojoties uz daudzkultūru redzējumu, mēs varētu izveidot globālu starpreģionālu EuroLat zonu kā PTO interesēm atbilstošu modeli, kas paredz personu pārvietošanās brīvību, kā arī brīvas komerciālās un reģionālās tirdzniecības iespējas.

Tādēļ Eiropai jāveicina ražošanas procesu daudzveidošana un modernizēšana Latīņamerikas valstīs, izstrādājot tehnoloģiju nodošanas un kapacitātes paaugstināšanas plānus, radot vislabākos priekšnoteikumus investīcijām juridiski paredzamā, salīdzināmā sistēmā, lai veicinātu Latīņamerikas valstu integrāciju, kā arī nabadzības, nevienlīdzības un atstumtības izskaušanu tajās.

Mums saprātīgi jāpielieto Kopienas finansējuma instrumenti, īstenojot attīstības sadarbības, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas programmas, kā arī programmas apmācību, izglītības, sadarbības zinātnes un tehnikas, veselības, migrācijas u.c. jomās.

Mums jāizveido divu reģionu solidaritātes fonds, konfliktu novēršanas centrs, migrācijas novērošanas punkts, kā arī jārada pamats dialoga veicināšanai un nekavējoties jāpievieno Mercosur Eiropas un Latīņamerikas transatlantiskajai Parlamentārajai asamblejai (EuroLat).

Nākotne negaidīs, priekšsēdētāja kungs, un abu Atlantijas okeāna pretējo pušu savienošana ir izaicinājums Rietumu pasaulei 21. gadsimta un globalizācijas kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Inese Vaidere, UEN grupas vārdā. – (LV) Godātie kolēģi! Lai gan Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecības raksturojamas kā dinamiskas, mūsu sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Tagad dažas praktiskas lietas: Latīņamerika kopumā ir bagāta ar energoresursiem, tomēr to pieprasījums pieaugs, un tam būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Ir abpusēji izdevīgi, lai dažādās Latīņamerikas valstīs būtu vienlīdzīgas iespējas mūsu investīcijām – arī tajās, kurās ir noteikti ierobežojumi. Eiropas Savienībai savukārt jāsniedz palīdzīga roka atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā, jo klimata pārmaiņas ir kopīga lieta. Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu realitāte ir tā, ka demokrātijas labumi dažkārt nenonāk sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodot mūsu pieredzi demokrātisko institūciju stiprināšanā. Mūsu interesēs ir stabils un drošs reģions ar ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību. Pāreja no donorpolitikas uz līdzvērtīgu partneru sadarbību ir gan mērķis, gan kopīga darba vēlams rezultāts. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka mēs šeit apspriežam augstākā līmeņa sanāksmi, kuras norise ir neskaidra un kuras rezultāti nav prognozējami. Es domāju, ka neviens nešaubās, cik svarīga ir attiecību uzlabošana starp pasaulē diviem visvairāk apdzīvotajiem reģioniem - Eiropu un Latīņameriku.

Tomēr vismaz pašlaik, spriežot pēc iepriekšējo augstākā līmeņa sanāksmju rezultātiem, šajā procesā ir daudz nezināmo faktoru. Patiesība ir tāda, ka līdz šim attiecības starp ES un Latīņameriku reģionālās integrācijas un nabadzības mazināšanas jomā nav bijušas īpaši veiksmīgas.

Mēs arī zinām, ka nav viegli nodrošināt specifiskus nolīgumus tik daudzpusīgā forumā ar tik plašu politisko viedokļu spektru, kāda ir Limas augstākā līmeņa sanāksme. Tomēr man šķiet, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš reģiona sociālajām un politiskajām kustībām, kas nes pārmaiņas lielākajam vairākumam Amerikas kontinenta iedzīvotāju. Es arī vēlos izmantot iespēju un apsveikt prezidentu F. Lugo sakarā ar Paragvajā gūtajiem rezultātiem, kas liecina par mums svarīgām notiekošām pārmaiņām.

Es izturos ļoti skeptiski pret maijā gaidāmās valstu vadītāju sanāksmes iespējamajiem rezultātiem, ņemot vērā jau pagātnē noteiktās saistības trijās jomās, proti, cīņu ar terorismu, sociālo kohēziju un ilgspējīgu attīstību.

Es joprojām uzskatu, ka ir svarīgi nelaist garām šādu iespēju, kā mēs to izdarījām iepriekš. Es redzu divus būtiskus sarunu un secinājumu aspektus. Pirmkārt, mums jāatceras, ka partnerības nolīgumiem starp ES un Latīņameriku jābūt ne tikai visaptverošiem, ambicioziem un saskaņotiem, bet tiem arī jāveicina cilvēktiesību, sociālo un ekonomisko tiesību ievērošanu, kā arī jāsekmē ilgtspējīga attīstība un nevienlīdzības mazināšana. Tas nozīmē, ka, otrkārt, īpaši jāņem vērā pašreizējā asimetrija starp abiem reģioniem, lai nevirzītos uz to, ko dažas ieinteresētās puses acīmredzot vēlas redzēt, -Amerikas brīvās tirdzniecības zonu Eiropas stilā.

Es vēlos, lai augstākā līmeņa sanāksmē tiktu ņemts vērā šajā Parlamentā izskanējušais aicinājums novērst sieviešu slepkavības un „feminicīdu”, jo uzskatu, ka tā šobrīd ir ne tikai minētā reģiona, bet arī visas pasaules problēma.

Es arī aicinu augstākā līmeņa sanāksmes organizētājus - šajā gadījumā Peru iestādes un, jo īpaši, Limas iestādes, garantēt pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos minētajā sanāksmē. Tas nozīmē, ka Enlazando Alternativas pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir iespēja nodrošināt sev nepieciešamo, lai piedalītos augstākā līmeņa sanāksmes debatēs un uzsāktu dialogu.

Visbeidzot, attiecībā uz Kolumbiju mums nekavējoties jāveic nozīmīgi pasākumi, no kuriem daži, es teiktu, ir samērā drastiski. Tomēr es esmu viens no tiem, kurš ir pārliecināts, - un tā daudzi no mums domā - ka jebkura darbība šajā sakarā jāveic ar mērķi sarunu ceļā novērst bruņotu konfliktu. Ja tā nebūs, es šaubos, ka tiks rasts risinājums un gūti pozitīvi rezultāti ne tikai attiecībā uz tiem, kuru tūlītēju atbrīvošanu mēs šodien pieprasām, bet arī attiecībā uz tām cilvēku grupām, kurām draudus rada ne tikai guerrilla grupējums, bet arī citi elementi.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer Pleite, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra kungs, ministra kungs, piektās augstākā līmeņa sanāksmes dienas kārtībā noteikti ir paredzēts apspriest sociālo atstumtību un nabadzību.

Dāmas un kungi, reālā situācija ir tāda, ka ir iezīmējusies vispārēja reakcija attiecībā uz visām politikām, kuras ir padarījušas nabadzīgu vienu no pasaules bagātākajiem reģioniem.

Jaunā Paragvajas iedzīvotāju nostāja, ievēlot prezidentu Fernando Lugo, tam ir vislabākais apliecinājums, pretstatā neoliberāļu politikai, kas šo kontinentu ir padarījusi nabadzīgu.

Tādēļ ES jāņem vērā reālā situācija un jāieņem jauna nostāja attiecībā uz Kubas Republiku, lai apliecinātu šīs jaunās realitātes esamību.

Ministra kungs, jūnijā mums būs iespēja pielikt punktu ES politikai, kas nosaka izņēmuma statusa piešķiršanu vienīgajai valstij pasaulē – Kubas Republikai.

Pašreizējā situācija, kad ES dalībvalstis veido divpusējas attiecības ar Kubu, liecina, ka minētā situācija ir mainījusies. Tādēļ mums ir vienreizēja iespēja kļūt par jaunās realitātes daļu, kuru īsteno Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis.

Tādēļ mēs esam paredzējuši atbalstīt kopējo rezolūciju. Man šķiet, ka visas EP grupas ir panākušas kompromisu, lai šādu nolīgumu varētu noslēgt. Mēs nešaubīgi uzskatām, ka ir jāsaglabā divi grozījumi. Viens no tiem attiecas uz Kolumbiju, jo, saskaņā ar Apvienoto Nāciju pieeju, mēs uzskatam, ka konflikts Kolumbijā ir jāatrisina politisku sarunu ceļā. Tas ir vienīgais risinājums. Šajā sakarā mēs vēlamies norādīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai aktīvi jāpiedalās Limas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē kā alternatīva viedokļa paudējai.

Līdzīgi mēs vēlamies aicināt Peru valdību darīt visu iespējamo, lai dotu pilsoniskās sabiedrības Enlazando Alternativas organizācijām iespēju izteikt kritiku un piedāvāt alternatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jens-Peter Bonde, IND/DEM grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisārs Barroso nesen bija tirdzniecības misijā Īrijā. Viņš pauda nožēlu, ka prezidents Bush astoņu gadu laikā ir ticies ar 16 dažādiem Padomes priekšsēdētājiem, un atzinīgi novērtēja Lisabonas līgumu par tajā paredzēto kopīga prezidenta iecelšanu.

Pašlaik televīzijas kanālos mēs varam sekot līdzi cīņai starp divu konkurējošu partiju kandidātiem līdz brīdim, kad tiks ievēlēts jaunais Amerikas prezidents. Kā mēs izvēlēsimies savu prezidentu? Tas netiks ievēlēts! Nav vēlēšanu kampaņas, kurai varētu sekot līdzi TV, un nav arī kandidātu sākotnējai atlasei, par kuriem mēs varētu balsot. Eiropā tas būs 27 premjerministru kompetencē, kuri tiksies aiz slēgtām durvīm un izvēlēsies kādu no iepriekšējiem politiķiem, piemēram, Blair kungu, kuru vairs nevar ievēlēt paša valstī, vai bijušo Austrijas kancleru, kurš tika atstādināts no amata un kurš varētu būt kompromisa kandidāts kanclerei Merkel, premjerministram Brown vai prezidentam Sarkozy – trīs Eiropas valstu līderiem, kuri ievēlēs mūsu kopīgo prezidentu.

Viņi tiksies privāti aiz slēgtām durvīm un iecels prezidentu, kuru mēs sūtīsim uz ASV un Latīņameriku. Mūsu prezidents, kurš nebūs par tādu kļuvis vēlēšanu rezultātā, dosies uz Ķīnu un Krieviju un kritizēs šīs valstis par demokrātisko principu neievērošanu. Viņam, jo nav paredzēts, ka prezidente būs sieviete, līdzi varēs doties Komisijas priekšsēdētājs, kurš arī savu amatu nav ieņēmis vēlēšanu rezultātā, kā arī ārlietu ministrs, kuru ar lielāko balsu vairākumu – 20 no 27, ir iecēluši premjerministri atbilstoši Lisabonas līgumam.

Demokrātija Eiropā ir aizsākusies jau pirms 2500 gadiem Grieķijā. Kā Komisijas priekšsēdētājs var slavēt Līgumu, kurā visi izpildvaras pārstāvji tiek iecelti aiz slēgtām durvīm, nevis vēlēšanu rezultātā, nodrošinot izvēles iespējas? Pārāk daudz valstu pārāk bieži ir aizsūtījušas uz Briseli tos, no kuriem vēlas atbrīvoties savā zemē.

Neskatoties uz demokrātijas principu trūkumu Lisabonas līgumā, mums jāizvēlas demokrātiska Eiropa, kurā tie, kuri piedalās sarunās ar citām valstīm, tiek iecelti vēlēšanu rezultātā.

Komisārs Barroso Korkā teica, ka Lisabonas līgums tuvinās ES tās iedzīvotājiem. Nē, tā nebūs! Tas graus parlamentāro demokrātiju 49 jaunajos reģionos. Mūsu intereses pārstāvēs un likumdošanu izstrādās galvenokārt tādi cilvēki, kurus mums nav iespējas izraudzīties un ievēlēt. Mūs, kas esam ievēlēti, var dzirdēt ārpolitikā, bet neviens nevēlas klausīties. Mēs, kas esam ievēlēti, varam sūtīt priekšlikumus ar grozījumu palīdzību Komisijas pārstāvjiem, kuri tur neatrodas vēlēšanu rezultātā. Mēs, ievēlētie, varam balsot par vai pret komisāru Barroso, ja viņu ir atkārtoti iecēluši 20 no 27 premjerministriem. Tā nav tāda demokrātija, kāda mums jādemonstrē nedemokrātiskajām valstīm.

Priekšsēdētāja kungs, paldies par iespēju izteikt gan kritisku, gan konstruktīvu viedokli 29 gadu garumā šajā asamblejā – no sliktajām ES iestādēm vismazāk sliktajā. Iespējams, ka šīs ir manas pēdējās debates Komisijā un Padomē. Pēc 29 gadiem es nododu savu vietu tās pārņēmējai Hanne Dahl. Nākamā gada maijā, kad būs sparģeļu sezona, es vairs nebūšu deputāts. Palieciet sveiki, sparģeļi, Elzasas vīns, Minsteres siers, kā arī starp Strasbūru un Briseli ceļojošais cirks!

 
  
MPphoto
 
 

  Irena Belohorská (NI). - (SK) Gaidāmā Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksme būs piektā abu reģionu augstākā ranga amatpersonu sanāksme. Minētās sanāksmes dalībnieku uzmanība būs pievērsta šādām prioritātēm: cīņai ar nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, kā arī ilgspējīgai attīstībai, klimata pārmaiņām, vides un enerģētikas jautājumiem.

EuroLat priekšsēdētāja vietniece es vēlētos runāt par vides jautājumiem, jo īpaši saistībā ar ūdeni. Es esmu sagatavojusi darba dokumentu Limas sanāksmei, kurā analizēju šā nozīmīgā dabas resursa pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā. Dokumentā esmu arī novērtējusi Eiropas Savienības palīdzību Latīņamerikas valstīm ar ūdeni saistītos jautājumos, veicot pārskatu par minētās palīdzības ietvaros īstenotajiem projektiem tādās jomās kā ūdensapgāde un kanalizācija, integrēta apsaimniekošana, pētniecība, uzraudzība un dabas katastrofu novēršana.

Nobeigumā es uzsveru globālas pieejas nepieciešamību šajā jautājumā, veicot izmaiņas iestāžu darbā un likumdošanā, kā arī ieviešot jauninājumus ūdens apsaimniekošanas nozarē. Piekļuve tīram ūdenim un pareiza notekūdeņu savākšana ir svarīgs sabiedrības veselības priekšnoteikums.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Liese (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, protams, arī es gribu novēlēt Bonde kungam visu to labāko. Tomēr, pēc manām domām, ir žēl, ka viņš bija spiests atkārtot savus komentārus par iestādēm šajās svarīgajās debatēs par Latīņameriku, jo šī tēma ir nozīmīga pati par sevi. Par to liecina Schulz kunga minētie skaitļi. Limā tiksies trešā daļa Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu. Kopā mēs pārstāvēsim miljardiem cilvēku un, ja mēs spēsim panākt vienošanos, tad pozitīvā veidā ietekmēsim pasaules attīstību. Kas attiecas uz globalizāciju un problēmām, ar kurām saskaramies, jo īpaši saistībā ar Ķīnu un arī citām valstīm, Latīņamerikas un Eiropas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga.

Klimata pārmaiņas būs nozīmīga tēma, un rezolūcijās ir pareizi teikts, ka nabadzīgos iedzīvotājus klimata pārmaiņas skars vissmagāk. Es to saku no savas pieredzes, jo darbojos mazā nevalstiskā Centrālamerikas organizācijā, un tas, ko piedzīvoja cilvēki viesuļvētru Mitch un Stan rezultātā, ir tikai sākums tam, ko mēs varam sagaidīt, ja nespēsim kontrolēt klimata pārmaiņas. Ir labi, ka mēs šeit varam panākt vienošanos tik daudzos jautājumos.

Diemžēl, ir atsevišķi punkti, par kuriem mēs vēl neesam vienojušies. Šajā Parlamentā mēs ar balsu vairākumu nobalsojām par aviācijas nozares iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā. Priekšsēdētāja vietnieks Barrot par to ir informēts un šajā sakarā izteica ļoti kritiskas piezīmes. Pārējās pasaules valstis centās pretoties minētajai iekļaušanai, vēršoties pēc palīdzības Aviācijas vides aizsardzības komitejā (ICAO), tai skaitā diemžēl arī Latīņamerikas valstis. Es uzskatu, ka šī varētu būt viena no Limas sanāksmes diskusiju tēmām. Ja mēs kopīgiem spēkiem vēlamies cīnīties ar klimata pārmaiņām, tas jādara arī Latīņamerikas valstīm.

Nobeigumā es vēlētos teikt dažus vārdus par Kubu. Schulz kungs teica, ka mums nevajadzētu sekot Bush politikai, bet mēs to arī nekad neesam darījuši. Mēs nekad neesam piemērojuši tādas sankcijas kā Amerika, kuras negatīvi ietekmētu Kubas iedzīvotājus. Mērķis tam, ko mēs izdarījām pagātnē, bija panākt mūsu partnera – demokrātiskās opozīcijas piedalīšanos dialogā.

Oswaldo Payá (Osvaldo Paija Sardiņjass) un Damas de Blanco (Kubas sieviešu apvienība „sievietes baltā”) ir piešķirta Saharova balva, un mēs nevaram „turpināt bez izmaiņām”, ja Damas de Blanco joprojām nav varējusi to saņemt, un, kā izrādījās tikai pagājušajā nedēļā, daži cilvēki no šīm apvienībām ir atkārtoti arestēti. Mēs nedrīkstam aizmirst par saviem partneriem dialogā ar Kubu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis Yañez-Barnuevo García (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, kas attiecas uz šo tēmu, es vēlētos izteikt savu atbalstu mūsu grupas priekšsēdētājam un spīkeram Martin Schulz. Pēc manām domām, ES attiecības ar Latīņameriku mums ir vissvarīgākās attiecības ar vislielāko nākotnes potenciālu saistībā ar tajās ietvertajām dimensijām, kā tas jau šeit tika minēts, mūsu kopējām vērtībām ANO daudzpusējā sistēmā un Latīņamerikas attīstību, ko apliecina ekonomiskā izaugsme un nabadzības samazināšanās.

Izņemot Kubu, tās visas ir demokrātiskas valstis. Limas augstākā līmeņa sanāksme ir lieliska iespēja pārējām 49 valstīm vērsties pie Kubas iestādēm ar lūgumu uzsākt pāreju uz demokrātiju mierīgā ceļā, izvēršot dialogu. Tā arī ir brīnišķīga iespēja izveidot stratēģisku un ilgtspējīgu aliansi.

Visbeidzot, lai mēs nekristu vairāk eiropiešiem raksturīgā romantiskā kārdināšanā attiecībā uz terorismu vai organizācijām, kuras, līdzīgi kā FARC, tagad ir ar narkotiku tirdzniecību saistīti kaujinieki, nevis romantiskie septiņdesmito gadu paramilitārie grupējumi, tos arī var aicināt vienpusēji un bez nosacījumiem pilnībā pārtraukt vardarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Weber (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka attiecībās starp ES un Latīņameriku cilvēktiesībām un sieviešu tiesībām jāpiešķir augsta prioritāte. Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību situācijai Nikaragvā. Aizliegumam izdarīt abortu ārstniecisku indikāciju dēļ, kas tika noteikts 2006. gadā, jau ir bijusi traģiska ietekme uz sieviešu veselību, tai skaitā izvarošanas upuriem, kā, piemēram, deviņgadīgu meiteni un divpadsmit gadus vecu paralizētu meiteni, kurām bija jādzemdē, kaut arī bija apdraudēta pašu dzīvība.

Turklāt juristi un cilvēktiesību aizstāvji paši tiek pakļauti kriminālvajāšanai par mēģinājumu izdarīt likumpārkāpumu, jo izaicina šo nehumāno likumdošanu, vai arī tādēļ, ka aizstāv ārstus. Tas ir nepieņemami, un Eiropas Savienība nedrīkst klusēt.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju par droša un legāla aborta iespējamību Eiropā, kas nozīmē, ka mēs rūpējamies par Eiropas valstu sievietēm. Bet, ja mēs vēlamies pārliecināt savus pilsoņus par to, ka cilvēktiesības mums ir īpaši liela vērtība, mums jāpierāda, ka nevaram piemērot divkāršu standartu attiecībā uz partneriem, ar kuriem turpinās sarunas par nolīguma slēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (UEN). - Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu partnerības stratēģiskā nozīme ir ļoti svarīga. Kopš sešdesmitajiem gadiem Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir veidojušas ciešāku politisko un ekonomisko saikni.

Pašlaik ES ir lielākais šo valstu palīdzības donors un otrs lielākais Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu tirdzniecības partneris. Liela daļa ES finansējuma tiek atvēlēta sociālās kohēzijas un nabadzības apkarošanas projektiem. Kā politiskas, demokrātiskas struktūras mēs strādājam pie virknes abpusēji svarīgu jautājumu, tādiem kā pieaugošā enerģētikas un ar vidi saistīto jautājumu nozīme, ieskaitot klimata pārmaiņu problēmas sadarbībā ar ES Rio grupu, tāpat arī kopīgi strādājam pie dažādiem projektiem, lai veicinātu konfliktu atrisināšanu, tiesiskumu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī trešā līmeņa izglītības saišu stiprināšanu starp abām pusēm.

Mums jāturpina stiprināt savstarpējā politiskā, ekonomiskā un sociālā saikne, tomēr mūsu starpā diemžēl pastāv atšķirības. Es uzskatu, ka ES ir pieņēmusi pareizu lēmumu attiecībā uz Brazīlijas liellopa gaļas importu un ka visiem Eiropas Savienībā ievestajiem pārtikas produktiem nākotnē jāatbilst tiem pašiem standartiem, kādi tiek piemēroti Eiropas fermām un pārtikas nozarei kopumā. Ir jāievēro līdzvērtīgi spēles noteikumi attiecībā uz likumiem, kas tiek piemēroti ES pārtikas produktu importa gadījumos, kā arī ES ražotiem produktiem, neatkarīgi no tā, no kurienes šie produkti tiek ievesti.

 
  
MPphoto
 
 

  Luca Romagnoli (NI). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es jau agrāk esmu uzsvēris to, cik Eiropai ir svarīgi noslēgt partnerības nolīgumu ar Latīņameriku, lai dalītos kopīgos principos, vērtībās, kultūras mantojumā un interesēs.

Atmetot visu rezolūcijā ietverto liekvārdību, es uzskatu, ka gaidāmajā sanāksmē ir jāuzsver fakts, ka abi kontinenti ir ieinteresēti sekmēt daļēji apstrādātu progresīvo tehnoloģiju izstrādājumu tirdzniecību, izvairoties no neproporcionālām attiecībām, dodot priekšrocības iespējamajiem tirdzniecības partneriem.

Es uzskatu, ka tas būtu izdevīgi abiem kontinentiem daļēji tādēļ, ka Eiropas pieeja neapšaubāmi liecina par lielāku jutību pret ilgtspējīgu attīstību, nekā, piemēram, ASV vai Ķīnā. Eiropas vērā ņemamā pieredze ar sociālo organizēšanos un attīstību arī var sniegt ievērojamu pievienoto vērtību divpusējās tirdzniecības veicināšanā. Tādēļ, pēc manām domām, ir nepieciešams mūsu ieguldījums EULAC izveidošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alojz Peterle (PPE-DE). - (SL) Notikumiem, kas parlamentu un valdību līmenī risināsies Limā aprīlī un maijā, jāstiprina transatlantiskās sadarbības dienvidu dimensija. Stratēģiskās partnerības veidošanā starp Latīņameriku un Eiropas Savienību svarīgs priekšnoteikums ir stabila ekonomiskā, sociālā un politiskā situācija. Tādēļ es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, lai daudzo mērķu īstenošanā mūsu pūles tiktu pirmkārt koncentrētas uz divu galveno mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, un esmu gandarīts, ka jau vairākus gadus Latīņamerikas valstīs tā ir novērota, un otrkārt, uz reģionālās un starpreģionālās sadarbības stiprināšanu.

Pēc manām domām, Latīņamerikai ir tādas pat problēmas kā Eiropas Savienībai, kad tā pirmajos gados īstenoja vienoto metodiku. Tādēļ es esmu pārliecināts, ka Latīņamerika varētu izmantot Eiropas Savienības pieredzi, lai uzlabotu reģionālās un starpreģionālās sadarbības kvalitāti un dinamiku. Es uzskatu, ka dinamikai ir liela nozīme, jo mēs zinām, ar kādām grūtībām Mercosur saskārās sākumā un saskaras joprojām.

Dāmas un kungi, man ir bijusi iespēja redzēt Patagonijas kūstošos ledājus. Šis ir arī Eiropas Ziemeļiem labi pazīstams process, un es uzskatu, ka šādiem notikumiem varētu būt neprognozējamas sekas, kuru novēršanai būs nepieciešama daudz plašāka sadarbība un solidaritāte, tādēļ es ceru, ka Limas augstākā līmeņa sanāksmē arī šai problēmai tiks pievērsta uzmanība.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel António dos Santos (PSE). (PT) Priekšsēdētāja kungs, sadarbība starp Eiropas Savienību un Latīņameriku līdz šim ir bijusi veiksmīga. Tai jau ir sava struktūra, kas paredz Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas izveidošanu, tādējādi nodrošinot jaunas ierosmes un centienus. Es vēlētos teikt, ka šis ir pirmais posms Latīņamerikas Parlamenta un šī Parlamenta deputātu integrācijā. Es ceru, ka mēs Eiropas Parlamentā uzņemsimies šo atbildību un pieņemsim minēto Kopīgo deklarāciju, lai tā būtu kā ceļvedis gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Man nav daudz laika izklāstīt iemeslus, tādēļ es apstiprināšu to, ko ir teicis manas politiskās grupas priekšsēdētājs Martin Schulz. Kaut arī es pilnībā viņam piekrītu, es vienīgi minēšu dažus mazāksvarīgus punktus: pirmais ir tāds, ka Eiropa jo īpaši ir atbildīga par problēmu atrisināšanu Kolumbijā. Eiropai ir pilnībā jāstrādā pie Kolumbijas jautājuma un jāpalīdz šajā valstī nodrošināt stabilitāti. Ir jārod risinājums, lai noregulētu attiecības starp Eiropas Savienību un Kubu. Nav jēgas ļaut turpināties pašreizējai situācijai. Mums jāturpina attiecības progresa un sadarbības garā.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco José Millán Mon (PPE-DE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikai ir daudz kopīgu principu un vērtību ar Eiropas Savienību, jo starp tām pastāv cieša vēsturiskā, cilvēciskā un kultūras saikne. Varētu pat teikt, ka mēs esam īsti partneri.

Limas sanāksmes rezultātā ir jāuzlabojas sadarbībai ar Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm visās jomās, kā arī jārosina nolīguma noslēgšana, lai kopīgi risinātu globālās problēmas, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar narkotiku tirdzniecību un terorismu.

Viena no dominējošajām Latīņamerikas problēmām ir sociālā nevienlīdzība. Mums jāpalīdz šā reģiona valstīm, un es ceru, ka punkts par nabadzības izskaušanu Limas sanāksmes dienas kārtībā ir pietiekami pretenciozs, kaut arī ir skaidrs, ka attiecīgo valdību politiskā griba ir neaizstājama.

Galvenais faktors cīņā ar nabadzību ir ekonomiskā izaugsme, kuru sekmē privātās investīcijas. Tomēr investīcijām nepieciešams stabils tiesiskais pamats, un es vēlētos, lai Limas sanāksmē tiktu izrādīta sapratne attiecībā uz jautājumu par juridisko noteiktību. Ārvalstu investorus nedrīkst aizbiedēt no Latīņamerikas, jo šajā globalizācijas laikmetā viņiem nebūs problēma atrast citus reģionus, kuros veikt ieguldījumus.

Lai stiprinātu abu reģionu attiecības, tai skaitā arī ekonomikas un tirdzniecības jomā, jāpaātrina sarunas par partnerības nolīgumiem ar Centrālamerikas un Andu Kopienas valstīm. Cerams, ka Limas augstākā līmeņa sanāksme neļaus, lai sarunas ar Mercosur nonāktu strupceļā. Nolīgumiem ar Čīli un Meksiku vajadzētu veicināt lietu virzību. Pieturoties pie šīs tēmas, es uzskatu, ka būtu jāizvērtē stratēģiskā statusa piešķiršana Meksikas un ES partnerībai.

Kas attiecas uz turpmāko cilvēciskās un izglītības saiknes stiprināšanu, dāmas un kungi, es arī ceru, ka Limas sanāksme palīdzēs gūt panākumus attiecībā uz Eiropas augstākās izglītības telpu, Kopējo ES un LAK augstākās izglītības telpu un ka mēs turpināsim izvērst sadarbību starp universitātēm, kā arī atzīt studiju programmas un iegūtās kvalifikācijas.

Augstākā līmeņa sanāksmē jāapstiprina Eiropas un Latīņamerikas sadarbības fonds, sava veida pārdomu grupa, lai veicinātu abu reģionu attiecību stiprināšanu un piešķirtu mūsu attiecībām tik ļoti vajadzīgo redzamību, jo diemžēl tā nav plaši pazīstama Eiropā.

Visbeidzot, es ceru, ka augstākā līmeņa sanāksme sniegs atkārtotu ieguldījumu demokrātijas daudzveidības un cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanā, atbilstoši priekšstatam par cilvēka pašcieņu, kuru mēs atbalstām abās Atlantijas okeāna pusēs. Priekšsēdētāja kungs, politieslodzīto jēdziens Latīņamerikā un Kubā ir pilnībā jāizskauž, un jāpārtrauc vardarbība pret disidentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmei ir liela nozīme abu reģionu stratēģiskās partnerības noteikšanā un stiprināšanā. Gaidāmā Limas augstākā līmeņa sanāksme nodrošinās turpmāku iespēju padziļināt dialogu par abām pusēm būtiski svarīgiem jautājumiem. Tādēļ es ar gandarījumu paziņoju, ka augstākā līmeņa sanāksmes galvenā uzmanība būs vērsta uz jautājumiem, kas palīdzēs nodrošināt mūsu sabiedrību nepārtrauktu labklājību un veicinās stabilu ekonomisko izaugsmi.

No vienas puses, augstākā līmeņa sanāksmē tiks izskatīti jautājumi attiecībā uz sociālo kohēziju, jo īpaši nabadzības, nevienlīdzības, diskriminācijas un sociālās atstumtības izskaušanu. Es vēlētos uzsvērt, ka saskaņā ar ANO Ekonomiskās komisijas 2007. gadā veiktajiem aprēķiniem attiecībā uz Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, 36.5% reģiona iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, savukārt 13.5% ir galēji nabadzīgi. Šie skaitļi pēdējo gadu laikā ir mainījušies, bet šīs joprojām aktuālās problēmas risināšanai nepieciešams daudzu partneru ieguldījums. Eiropas Savienības dalībvalstis ir pieskaitāmas pie iepriekš minētajiem partneriem.

No otras puses, jautājumi attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un enerģētiku ir saistīti ar problēmām, kas arvien lielākā mērā ietekmē abu kontinentu funkcionēšanu. Tādēļ nav šaubu, ka ir radusies nepieciešamība noteikt kopējas prioritātes un sadarbības veidus, lai efektīvi reaģētu uz gaidāmajām pārmaiņām. Jo īpaši svarīga ir ekonomiskās izaugsmes saskaņošana ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Tomēr tā ir ļoti sarežģīta problēma, jo īpaši gadījumos, kad attīstās ekonomika un norisinās pārmaiņas.

Jāatceras arī, ka sadarbība starp ES, Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm sniedzas ārpus divām galvenajām jomām, par kurām tiks runāts Limas sanāksmē.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas otrā kārtējā sesija notiks Limā pirms augstākā līmeņa sanāksmes. Eiropas Parlamenta iesaistīšanās stiprinās stratēģisko partnerību starp mūsu reģioniem. Attiecīgi es ar lielu interesi gaidu Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu piektās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un galīgo deklarāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Rack (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju faktu, ka valdības piedalīsies dialogā par galvenajām tēmām Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Małgorzata Handzlik tikko atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi, lai parlamenti arvien lielākā mērā iesaistītos šajā starpkontinentu dialogā un sniegtu savu ieguldījumu minētajā procesā.

Pēc manām domām, ir īpaši svarīgi veidot ciešākus kontaktus starp Eiropas, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu iedzīvotājiem. Nozīmīga loma tajā ir ne tikai darījumu cilvēkiem un tūristiem, bet arī jauniešiem. Tam ir liela nozīme, ja patiešām vēlamies uzlabot attiecības.

Eiropas Savienība ir guvusi vērtīgu pieredzi, veicot studentu apmaiņas programmas dalībvalstu starpā, tādēļ šādu sistēmu varētu īstenot arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs.

Mums nepieciešami jauni cilvēki, lai nākotnē rastu dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu risinājumu daudzām nozīmīgām problēmām, ar kurām saskarsimies.

 
  
MPphoto
 
 

  Manuel Medina Ortega (PSE). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerika ir kontinents, kurā nemitīgi norisinās pārmaiņas. Pēdējā laikā tajā ir notikušas divas būtiskas pārmaiņas.

Pirmā ir Kubas īstenotā politika un tas, kā šī valsts izturas pret saviem iedzīvotājiem, raugoties no ekonomiskās un sociālās perspektīvas. Otrā ir Paragvajas vēlēšanas, kuru rezultātā varētu izveidoties pilnībā atšķirīga valdība.

Kāda ir Padomes un Komisijas reakcija un iespēja ietekmēt šīs abas valstis, ņemot vērā tajās izveidojušos situāciju un minētās pārmaiņas?

 
  
MPphoto
 
 

  Ewa Tomaszewska (UEN). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, Latīņamerikas valstis ir uzņēmušās plašu pensiju reformu īstenošanu, kurā ievērojamu ieguldījumu sniedz Pasaules Banka. Eiropas demogrāfiskā krīze mums liek izvērtēt, vai esam apmierināti ar tiesību normām, kas paredz samērā izdevīgu darījumu nodrošināšanu, neskatoties uz nenoteikto situāciju attiecībā uz finansiālo segumu. Ņemot vērā abu kontinentu dažādo pieredzi šajā jautājumā, ir lietderīgi sadarboties, lai atrisinātu minēto problēmu. Mums jāatrod veids, kā rosināt ievērojama vecuma cilvēkus dzīvot cienīgu dzīvi, kaut arī viņiem bieži ir slikta veselība, kuras dēļ, neskatoties uz demogrāfiskās krīzes ekonomisko ietekmi, tie nevar turpināt darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Emanuel Jardim Fernandes (PSE). (PT) Latīņamerikas un Eiropas Savienības valstu parlamentu loma ir fundamentāla Limas sanāksmes veiksmīgai norisei. To loma ir fundamentāla arī divu galveno mērķu sasniegšanai, proti, Latīņamerikas integrācijai un sadarbības veicināšanai starp Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstīm, kas balstās uz šajā Parlamentā atzītajām vērtībām un jo īpaši tām, kuras uzsvēris manas politiskās grupas priekšsēdētājs.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, man jāuzsver vēl viens aspekts, proti, ka šī sadarbība un tās efektivitāte ir nozīmīgas ne tikai Latīņamerikas un Eiropas kontinentiem, bet arī visai pasaulei tādēļ, ka tā ietver visā pasaulē atzītas vērtības to globālā konteksta dēļ. Izvēršot minēto sadarbību, rezultātus, kuri netiks sasniegti ar Tūkstošgades attīstības mērķu un daudzpusējības palīdzību, kā arī atbalstot tās vērtības, uz kurām balstās Eiropas integrācija un projekti, var sasniegt citur pasaulē. Šis globālais aspekts, pēc manām domām, attaisnos mūsu visu un jo īpaši parlamentu lielāku atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gabriela Creţu (PSE). - (RO) Vēsturiskās, sociālās un politiskās norises Latīņamerikā ir nostādījušas sievietes divkārt grūtā situācijā. No vienas puses, viņas ir galvenokārt atbildīgas par ekonomikas produktivitāti, jo īpaši lauku reģionos.

No otras puses, viņas ir piespiedu izsūtīšanas, cilvēku tirdzniecības, vardarbības, seksuālās izmantošanas un valsts kontroles pār viņu reproduktīvajām spējām upuri.

Šādos apstākļos dzimuma pieeja ir ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama. Tādēļ mēs lūdzam jūsu atbalstu veikt mutiskus grozījumus, kas varētu palīdzēt uzlabot sieviešu stāvokli un nodrošināt viņu tiesību ievērošanu.

 
  
  

SĒDI VADA: MARIO MAURO
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Janez Lenarčič, Padomes priekšsēdētājs. (SL) Es ļoti uzmanīgi esmu klausījies debatēs par gatavošanos

ES-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sammitam un uzskatu, ka tās lieliski noderēs, lai sagatavotos un vadītu sammita sēdi.  Salafranca kungs teica, ka sadarbībai starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm no vārdiem ir jāpāriet darbos. Es tam pilnībā piekrītu, tomēr gribu piebilst, ka patiesībā tas jau notiek. ES-Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu sammita sēdes nav pasākumi, kuros tiek sniegti daiļrunīgi paziņojumi un atklāti lieli plāni, kas nekad neīstenojas. Šīs sēdes ir notikumi, kuros tās dalībnieki uzņemas saistības, kas tiek realizētas dzīvē.

Šajā saistībā es gribētu minēt vairākus punktus. Ziņojums par divpusēju sadarbību starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, ar kuru kopīgā prezidentūra iepazīstināja iepriekšējā, ceturtā sammita sanāksmē Vīnē, ir pierādījums būtiskajam progresam, kas līdz šim ir panākts ar esošo saistību reālu īstenošanu. Tāpat vēlos minēt gandrīz 400 abu reģionu pasākumus to saistību īstenošanā, kuras puses uzņēmušās Gvadalahārā, kā arī jaunizveidoto sarakstu par 2006. gada Vīnes sammitā izstrādātajām saistībām. Mēs ceram, ka Limas sammitā tiks panākts progress esošo saistību pieņemšanas un īstenošanas jomā.

Vairāki Eiropas Parlamenta locekļi, kuru vidū arī Schulz kungs, Meyer-Pleite kungs, Liese kungs, dos Santos kungs un daži citi, diemžēl nevaru nosaukt viņus visus, ir pieminējuši Kubas jautājumu. Es gribētu teikt, ka Limas sammits nebūs ES-Kubas sammits, kā arī nebūs sammita par Kubu. Bet tā kā ir izskanējuši tik daudzi viedokļi, es gribētu nosaukt tikai pāris svarīgu punktu.

Patlaban Eiropas Savienības, ES Padomes un ES prezidentūras politiku attiecībā uz Kubu regulē šādi dokumenti: Eiropas Savienības kopējā platforma 2006. gadam un Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes pagājušā gada secinājumus. Šajos abos dokumentos paustas pamatnostādnes visām dalībvalstīm saistībā ar to attieksmi pret Kubu, kā arī to sarunām par Kubu ar trešām valstīm. Es gribētu piebilst, ka Eiropas Savienības ar Kubu saistītās politikas svarīgākais jautājums ir cilvēktiesības.

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes jūnija sesija būs vēl viena iespēja pārrunāt ar Kubu saistītos jautājumus. Es gribētu bilst, ka Slovēnijas prezidentūra cenšas panākt, lai šajā sesijā tiktu pieņemta jauna kopēja platforma. Mēs ceram, ka mūsu pūles attaisnosies. Bet, kā jau minēju agrāk, par šo jautājumu netiks diskutēts maijā Limas sammitā, kas būs ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopīga sanāksme.

Un noslēgumā es gribētu teikt, ka Slovēnijas prezidentūra vēlas, lai sammita sanāksme radītu turpmāku stimulu jeb, pārfrāzējot dos Santos kunga teikto, radītu jaunu dinamiku ES, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecībās, un es esmu pārliecināts, ka ar tādām debatēm kā šīs Eiropas Parlaments var sniegt savu artavu šī mērķa sasniegšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Salafranca kungs, varu teikt, ka Komisija ir pielikusi vislielākās pūles, lai šis sammits būtu veiksmīgs. Kā jau Schulz kungs norādīja un kā ministrs nupat teica, Limā tiešām būs iespēja radīt spēcīgu impulsu Latīņamerikas un Eiropas attiecību jomā.

Kā jau daudzi no jums, arī Schulz kungs, ir uzsvēruši, mums ir daudz kopīgu vērtību. Ir pausts kopējs atbalsts daudzpusīgumam, un ir neapšaubāma vajadzība pēc sadarbības starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas valstīm, ja vēlamies, lai mūsu ietekmi jūt uzlabotā globālā organizācijā. Ja vēlamies, lai reformas notiktu lielākajās starptautiskajās iestādēs, tad to panākt ir iespējams tikai ar tālejošu vienošanos starp Latīņameriku un Eiropas Savienību. Nav neviena cita pasaules reģiona, ar kuru mēs daudzpusējā līmenī būtu sadarbojušies tik tuvu kā ar Latīņameriku.

Priekšsēdētāja kungs, es gribētu īsi atbildēt uz pāris jautājumiem. Pirmais ir saistībā ar ķīlniekiem. Acīmredzot Komisija ir sistemātiski atbalstījusi visus centienus panākt humānu vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu. Komisija, protams, jutīgi reaģē uz runām, kas ir radījušas šo problēmu.

Es gribētu šo to teikt par Kubu. Saprotams, kā jau teica ministrs, Kuba nebūs galvenais temats sanāksmē Limā, bet tomēr es gribu pateikt, ka Eiropas Savienības politika ir konstruktīva. Mēs neatbalstām atstumtības un sankciju politiku. Mūsu komisionārs, Louis Michel, nesen bija Kubā. Mēs esam gatavi sadarboties ar Kubu kopējo interešu jomās, bet ir skaidrs, ka mūsu dialogā ar Kubu ir iekļauts arī cilvēktiesību jautājums.

Mēs gribam panākt progresu arī asociācijas nolīgumu jomā. Mēs grasāmies panākt progresu ar Mercosur. Tāpat mēs vēlamies 2009. gadā nonākt pie kopsaucēja ar Andu kopienu.

Es runāšu par pāris jautājumiem, kas ir radušies šajās ļoti interesantajās debatēs. Tēma, kuru aizsāka Belohorská kundze par piekļuvi ūdenim, ir ļoti svarīga, un šis jautājums ir iekļauts arī paziņojuma par Limas sammitu projektā. Komisija atbalsta vairāku valstu projektus un programmas, kas saistītas ar piekļuvi ūdenim.

Tiek minēta arī pilsoniskās sabiedrības dalība. Pilsoniskā sabiedrība organizēs divus pasākumus, gatavojoties Limas sammitam: organizētās pilsoniskās sabiedrības konferenci, ESOSOC, un NVO, neorganizēto sabiedrību, konferenci. Komisija ir sagatavojusi finansiālu atbalstu šīm konferencēm, un Limas sammitā par tām tiks sniegts ziņojums.

Ir saasināts arī jautājums par pārtikas cenām, un ir tiesa, ka pārtikas cenu pieaugums noteikti ietekmēs Latīņameriku, kur vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju jau dzīvo nabadzībā. Tādās valstīs kā Salvadora cilvēki ir ļoti atkarīgi no pārtikas. Paaugstinātās pārtikas cenas neapšaubāmi ietekmēs iedzīvotājus, kuri jau ir ļoti neaizsargāti. Šis jautājums, protams, ir saistīts ar biodegvielu stratēģiju. Tas ir delikāts jautājums, kuru noteikti būs vērts pārrunāt.

Tiek minēts sieviešu stāvoklis Latīņamerikā. Komisija ir ļoti noraizējusies par situāciju Latīņamerikā, jo īpaši Meksikā un Gvatemalā. Mēs pilnībā apzināmies šo situāciju un cenšamies cīnīties ar problēmu. Mēs pateicamies Eiropas Parlamentam par ieguldīto darbu šajā jautājumā.

Manas atbildes nav saprotamas, bet šīs debates ir bijušas ļoti noderīgas un Limas sammitā noteikti ieviesīs skaidrību. Sammits mums dos iespēju sekmēt dialogu ar šo reģionu un labāk koordinēt centienus ar starptautiski nozīmīgiem termiņiem, it īpaši vides jomā. Tā arī mums būs iespēja saprast, kā varam sniegt atbalstu demokrātiskām reakcijām uz strukturālām problēmām, kas raksturīgas sociālai kohēzijai. Protams, Eiropas iestādēm ir jākoordinē savi centieni diferencēt pieeju, pielāgot to katra reģiona valsts problēmām.

Visbeidzot es gribētu atzinīgi vērtēt EuroLat darbu. EuroLat, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja, tika izveidota pēc 2006. gadā notikušā Vīnes sammita. Tā jau ir sniegusi vērtību ieguldījumu sadarbībā ar šo reģionu, nostiprinot demokrātisko gribu abās pusēs. Šajā saistībā mēs esam pārliecināti, ka ar EuroLat piedāvātajiem īpašajiem sakariem ar šo reģionu, Eiropas Parlaments rīkosies izlēmīgi, nodrošinot to, ka sadarbībai starp Eiropas Savienību un reģiona valstīm ir svarīga, arvien pieaugoša stratēģiska nozīme.

Es vēlreiz gribētu pateikties visiem runātājiem, kuri ir ieviesuši skaidrību jautājumos, kas skar gatavošanos Limas sammitam.

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Debašu noslēgumā — esmu saņēmis sešus rezolūciju projektus saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks 2008. gada 24. aprīlī.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Gyula Hegyi (PSE), rakstiski. (HU) Nav nekāda sagadīšanās, ka Latīņamerikas lietusmežus sauc par pasaules plaušām. Mūsu klimats un arī mūsu nākotne ir atkarīga no tā, cik labi tiks saglabāts šo dzīvību dāvājošo mežu apmērs Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Venecuēlā un citās Latīņamerikas valstīs kopā ar to faunas un floras biodažādību un bagātību. Tāpēc ir svarīgi, ka Eiropas Savienības sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm vides aizsardzībai un pienācīgai klimata politikai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Nerimstošā kāre pēc peļņas, lietusmežu izciršanas un labības audzēšanas biodegvielas iegūšanai ir pretrunā cilvēces pamatinteresēm. Tāpēc mums ir jāmotivē savi Latīņamerikas draugi pielikt punktu šīm destruktīvajām rīcībām. Vislabāk aizsargāt šīs sākotnējās dabas vērtības var tad, ja neaizvaino iedzimto ļaužu kopienas, ļauj viņiem būt noteicējiem pār savu zemi un likt viņus mierā, lai viņi varētu turpināt dzīvot sev ierasto dzīvesveidu. Mūsu attīstības un atbalsta politikai ir abpusēji jāatbalsta vides aizsardzības prasības.

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 21. oktobrisJuridisks paziņojums