Priekšsēdētāja. – Nākamā lieta dienas kārtībā ir debates par mutisko jautājumu, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai uzdeva Helmuth Markov par jaunumiem sarunās par Brīvās tirdzniecības līgumu starp Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm (O-0032/2008 - B6-0020/2008).

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, daži varētu teikt, ka sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ilgušas 17 gadus. Patiesībā šis jautājums tiek apspriests tikai no 2002. gada. Gan mēs, Komisijas pārstāvji, gan dalībvalstu pārstāvji Padomē, ceram pabeigt sarunas ātrāk, nevis vēlāk. Mēs zinām, ka Brīvās tirdzniecības līgums palīdzēs padarīt mūsu reģionu attiecības ciešākas. Sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu 2007. gadā notika paātrinātā tempā, un to kulminācija bija komisāra P. Mandelson vizīte uz Dohu 2007. gada decembrī, kas bija ievērojams politiskais grūdiens. Mēs esam sasnieguši labus rezultātus attiecībā uz visām nodaļām un esam tuvāk vienošanās brīdim nekā jebkad agrāk.

Taču ir daži nenokārtoti jautājumi, kuri ir būtiski, lai garantētu ES reālas priekšrocības piekļuvē GCC tirgum un novērstu citu tirdzniecības partneru diskrimināciju. Šie jautājumi ir izvedmuitas nodokļi, atsevišķi izņēmumi enerģijas pakalpojumu jomā, jo īpaši UAE, kā arī konkrēti līguma „horizontālie noteikumi”, piemēram, konkurence un intelektuālais īpašums. Janvārī sarunu kārta tika atcelta. Kopš tā laika no GCC puses nav saņemta nekāda reakcija. Mēs ceram, ka nākamā kārta notiks maija sākumā, vienlaicīgi ar 6. maijā plānoto ES-GCC Apvienotās komitejas sanāksmi.

Mūsu mērķis vēl joprojām ir gūt rezultātus nākamajā kārtā un pēc iespējas ātrāk slēgt sarunas, mēs ceram, ka tas notiks Francijas prezidentūras pirmajos mēnešos. Brīvās tirdzniecības līguma mērķis ir izveidot PTO principiem un disciplīnai atbilstošas preferenciālas attiecības starp ES un GCC valstīm. Tādējādi tiks panākta gandrīz visas šo pušu tirdzniecības liberalizācija. Līguma mērķis ir arī atbalstīt GCC dalībvalstu saimnieciskās daudzveidības politiku, veicinot turpmākas ekonomiskās reformas un piedāvājot iespēju piesaistīt lielākas ārvalstu investīcijas papildu lielākai iekšējo investīciju dinamikai reģionā.

Brīvās tirdzniecības līgums ietver nopietnas abu pušu saistības attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un investīcijām un abpusēju piekļuvi valsts iepirkumu tirgiem arī enerģijas un transporta nozarē. Tas ietver ambiciozus tarifu liberalizēšanas grafikus, tostarp ķimikāliju nozarē. Pēdējais bet ne mazāk svarīgākais – līgumā ir ietvertas ar tarifiem nesaistītas jomas, piemēram, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie standarti vai intelektuālā īpašuma tiesības.

Šis parlaments ir paudis bažas, ka Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru notiek sarunas ar Persijas līča Sadarbības padomi, neietver klauzulas par cilvēktiesībām, kā arī sociālajiem un apkārtējās vides standartiem. Tādēļ ļaujiet man vispirms paskaidrot, ka pašreizējais ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma projekts ietver vairākas ar tirdzniecību nesaistītas klauzulas – klauzulas par cilvēktiesībām, migrāciju, terorisma apkarošanu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Vienošanās ar GCC par šīm klauzulām tika panākta pirms vairākiem gadiem. Taču pēdējā sarunu kārtā GCC radās daži papildu jautājumi par to, kā formulēta ar būtisku līguma politisko elementu piemērošanu saistīta līguma apturēšanas klauzula. Papildus šīm klauzulām nepieciešamība stiprināt GCC valstu ekonomiskās un sociālās attīstības procesu, vienlaicīgi aizsargājot vidi, ir minēta arī līguma preambulā. Tā arī atsaucas uz faktu, ka līgumslēdzējas puses neveicinās tiešās ārvalstu investīcijas, samazinot vai atvieglojot vietējo vides vai marķējuma standartu ievērošanu. Tajā arī paredzētas konsultācijas gadījumā, ja faktiskie vai ierosinātie pasākumi neatbilst šiem principiem.

EU-GCC sarunās par Brīvās tirdzniecības līgumu tika ņemti vērā no 2001. līdz 2004. gadam veiktā novērtējuma par ietekmi uz ilgtspējību rezultāti un secinājumi. Īpaši tas attiecas uz nozarēm, kuras konsultanti identificēja kā svarīgas ilgtspējīgākai GCC ekonomiskajai attīstībai, tas ir, pakalpojumu un atsevišķu rūpniecības nozaru attīstībai. Vēlāk pēc šī parlamenta pieprasījuma mēs februārī izstrādājām ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma sarunu direktīvas, kurās atbilstoši visām saskaņotajām procedūrām un ievērojot konfidencialitātes noteikumus, ietverti visi tā papildinājumi.

Visbeidzot, ļaujiet man uzsvērt, ka Eiropas Parlaments ir regulāri ticis informēts par ES-GCC Brīvās tirdzniecības līguma sarunu norisi un ka Eiropas Komisija turpinās to darīt.

  Tokia Saïfi, PPE-DE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana starp Eiropas Kopienu un Persijas līča Sadarbības padomes valstīm sarunās apspriesta kopš 1988. gada, un šķiet, ka drīz šīs sarunas reizi par visām reizēm būs pabeigtas.

Es atzinīgi vērtēju jaunākos rezultātus, jo brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības un Persijas līča valstu tirdzniecības palielināšanā un regulēšanā. Tāpēc tam vairākās stratēģiski nozīmīgās jomās jāaizsāk jauns, dinamiskāks sadarbības laikmets starp reģioniem, kas viens otram ir ļoti nozīmīgi un kuru attiecībām ir trūcis kodola.

Brīvās tirdzniecības līgumam, ievērojot pašreizējos PTO noteikumus, ir jāpalīdz atcelt ar tarifiem nesaistītās barjeras un izskaust visas valsts subsīdijas un kompensācijas, jo īpaši saistībā ar pieeju izejvielām. Ir nepieciešams padziļināts pētījums, dialogs un konstruktīva Eiropas Parlamenta un Persijas līča valstu sadarbība attiecībā uz iespējām un grūtībām, ko rada arvien lielākā valsts finansējuma nozīme.

Mērķis šajā gadījumā ir saglabāt investīcijām atvērtu vidi, vienlaicīgi nodrošinot lielāku investīciju pārredzamību. Tāpēc šo līdzekļu pārvaldītājiem ir jāspēj sniegt tirgum papildu informācija par to resursu izcelsmi, investīciju mērķiem un stratēģijām. Taču Eiropai arī jānodrošina iespēja piesaistīt šos līdzekļus, kas veicina izaugsmi, inovācijas un jaunas darba vietas, saskaroties ar spēcīgo starptautisko konkurenci produktīva kapitāla piesaistīšanā.

Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana palīdzēs Persijas līča valstīm kļūt atvērtākām pret Eiropas partneru uzskatiem un tādējādi palīdzēs mums dažādot un paātrināt mūsu tirdzniecību un apmaiņu.

  Carlos Carnero González, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos pateikties komisārei par paskaidrojumu un nekavējoties paziņot, ka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa uzskata, ka Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ir mums kopīgs mērķis.

Tādēļ, patiesībā, mums tas jāizdara pēc iespējas ātrāk. No tā iegūs gan Eiropas Savienība, gan GCC dalībvalstis. Taču taisnība arī, ka mandāts sarunām par šo līgumu ir diezgan sens. Šajā mandātā nav ietvertas vajadzīgās klauzulas, lai varētu koncentrēties uz mūsdienu galvenajiem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesībām, nodarbinātību vai apkārtējo vidi.

Tādēļ esmu iepriecināts dzirdot komisāri sakām, ka Komisija ir paredzējusi darīt visu iespējamo, lai šos jautājumus iekļautu līgumā. Pretējā gadījumā tas būtu pilnīgi nepieņemami, jo mēs runājam ne tikai par tirdzniecību vai ekonomisko resursu apmaiņu.

Mēs visi apzināmies, ka tās ir svarīgas valstis, tām ir vieni no lieliskākajiem planētas bagātības un naftas avotiem, kas ir būtiskas mūsdienu sabiedrības sastāvdaļas.

Taču šīm valstīm nepieder tikai nafta. Tajās dzīvo arī cilvēki – šajās valstīs dzimuši vīrieši un sievietes, kā arī vīrieši un sievietes, kas no citām valstīm ieradušies tur strādāt –, un es uzskatu, ka tajās netiek pietiekami ievērotas cilvēktiesības, piemēram, attiecībā uz vārda vai biedrošanās brīvību. Ņemot vērā sieviešu vienlīdzības trūkumu, mēs nevaram nejust kaunu un sašutumu, kad, piemēram, lasām ziņas organizācijas „Human Rights Watch” pārskatā, kurā teikts, ka dažās no šīm valstīm sievietēm ir jāsaņem atļauja strādāt, ceļot, mācīties vai pat saņemt veselības aprūpes pakalpojumus no tā sauktā „aizbildņa”, kurš var būt tēvs, vīrs vai pat dēls. Tas ir vienkārši nepieņemami, pilnīgi nepieņemami.

Taču mēs arī protams varētu runāt par iepriekš pieminēto situāciju, kādā atrodas šajās valstīs strādājošie imigranti, kas veido ievērojamu darbaspēka daļu. Vai to tiesības tiek vai netiek ievērotas? Bez tam, kādi ir lielāko naftu ražojošo valstu, kādas ir GCC dalībvalstis, ar vidi saistītie apsvērumi? Vai tās interesē klimata pārmaiņas vai arī jēlnaftas cena?

Tas ir jāpasaka draudzīgi, taču pilnīgi skaidri. Tādēļ mēs priecājamies, ka rezolūcijā, par kuru rīt balsosim, beidzot ir iekļauti punkti, kas ir tikpat svarīgi kā 17. un 19. punkts, kuriem jūtamies kā līdzautori. Tie attiecas, piemēram, uz cilvēktiesībām kā klauzulas tematu, kam jāveido būtiska ar Persijas līča Sadarbības padomes valstīm parakstāmā līguma daļa, vai arī uz līgumslēdzēju pušu nepieciešamību ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas.

Mēs arī esam izvirzījuši papildu grozījumus, kurus, ceram, grupas atbalstīs, tādējādi stiprinot šos jautājumus. Taču mums ir jāuzmanās, lai sabiedrotajiem neradītu nepareizu priekšstatu: cilvēktiesības ir jāaizstāv neatkarīgi no tā, vai nafta ir vai nav iesaistīta.

  Ramona Nicole Mănescu, ALDE grupas vārdā. – (RO) Diskusija par Eiropas Kopienas un Persijas līča Sadarbības padomes valstu Brīvās tirdzniecības līguma sarunu attīstību piesaistīja manu uzmanību saistībā ar manu neseno vizīti uz reģionu kopā ar Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Persijas līča valstīm.

Starpparlamentu sanāksmēs apspriesto tēmu vidū bija arī sarunas par šo līgumu.

GCC pārstāvji paziņoja, ka eiropieši izdarīja spiedienu, lai panāktu neierobežotu pieeju neskaitāmām investīciju iespējām, savukārt GCC interesē ne tikai kapitāla iegūšana, bet arī nepieciešamība iegūt ar tehnoloģiju un pārvaldību saistītu zinātību.

No vienas puses, sāktās sarunas vajadzēja pabeigt 2006. gadā, taču, kā mēs sakām, tās turpinās un iemesli ir būtiski abām pusēm.

Eiropas Savienībai šķiet, ka GCC dalībvalstīm trūkst koordinācijas un reformu, savukārt Persijas līča valstis sūdzas par nebeidzamo prasību sarakstu, kas tām jāievēro.

Dažas no svarīgākajām pieminēja tirdzniecības komisārs Peter Mandelson: pieeja tirgum, izstrādājumu izcelsmes marķējums, valdības licences, investīciju aizsardzības pasākumi, kā arī to garantijas kritēriji GCC valstīs.

Tādēļ es uzskatu, ka, noslēdzot Brīvās tirdzniecības līgumu, abas puses oficiāli piekristu ekonomiskai sadarbībai ar abpusēji svarīgiem ieguvumiem: sadarbības enerģētikas jomā attīstība, reģiona ekonomiskā un tehnoloģiskā attīstība un, netieši, lielāka ietekme uz vides aizsardzību, kopēja tirgus radīšana un Eiropas Savienības investīciju palielināšana ir tikai daži no ieguvumiem.

No otras puses, jutīgās debates reģionā ir saistītas ar cilvēktiesību ievērošanas problēmu. Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga loma starptautiskajā ekonomikā, taču vienlaicīgi tā ir arī viena no galvenajiem cilvēka pamattiesību ievērošanas atbalstītājiem.

Kad diskutēju ar reģiona aktīvāko NVO pārstāvjiem, kļuva skaidrs, ka sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu sniedz iespēju izdarīt spiedienu uz Persijas līča valstīm, lai nodrošinātu šo valstu pilsoņiem lielāku pilsonisko un politisko brīvību.

Tādēļ, kad ir panākta vienošanās par ekonomiskiem jautājumiem, netiešā veidā lielāka uzmanība ir jāpievērš likumiem par strādājošo imigrantu, kā arī sieviešu tiesību ievērošanu.

  Caroline Lucas, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mūsu grupa stingri atbalsta Komisijai izteikto aicinājumu sniegt Parlamentam vairāk informācijas par sarunām par Brīvās tirdzniecības līgumu un, jo īpaši, nodot faktisko mandātu sarunām un papildinātu novērtējumu par ietekmi uz ilgtspējību.

Ņemot vērā slikto situāciju Persijas līča valstīs attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, mēs arī atbalstām uzsvaru uz nepieciešamību Brīvās tirdzniecības līgumā iekļaut stingru sadaļu par ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ mums rodas bažas par Tirdzniecības ĢD ieteikumiem, jo, tā kā sarunas par Brīvās tirdzniecības līgumu ar Persijas līča valstīm sākās jau sen, kad jautājumi par ilgtspējīgu attīstību bija daudz mazāk svarīgi, šobrīd ir nedaudz par vēlu noslogot sarunas ar jauniem jautājumiem, piemēram, cilvēktiesību klauzulām.

Manuprāt, mums jāpaziņo, ka tas ir politiski nepieņemami un ka ceram, ka Tirdzniecības ĢD atcerēsies, ka Parlamentam būs jāsniedz piekrišana visiem sarunu galīgajiem rezultātiem.

Taču, papildu mūsu raizēm par sociālajiem un vides standartiem tirgojoties ar Persijas līča valstīm, mums uzmanīgāk ir jājautā, kāda veida tirdzniecību Brīvās tirdzniecības līgums ar Persijas līča valstīm vēlas liberalizēt. Mēs protams zinām, ka Eiropas Savienību interesē neierobežota pieeja enerģētikas resursiem un jebkādu tirdzniecības barjeru, piemēram, eksporta nodokļu vai kvantitatīvo ierobežojumu, atcelšana. Protams, mēs zinām, ka ES mēģina izkonkurēt citas rūpniecības un jaunās ekonomiskās attīstības valstis, lai saņemtu labākos nosacījumus, ka ES redz augošās enerģijas cenas un vēlas vairāk pārdot šim reģionam, lai uzlabotu tās tirdzniecības bilanci. Protams, tas pilnīgi neatbilst ES mērķiem, kas noteikti politikai attiecībā uz klimata pārmaiņām.

Taču iedomāsimies atšķirīgu scenāriju: ka ES nemēģina līdzsvarot tirdzniecības attiecības ar pilnīgas liberalizācijas palīdzību, bet mēģina izmantot tirdzniecības nelīdzsvarotību, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas attīstību un izmantošanu; ka ES nepiedalās starptautiskajā sacensībā par pieeju naftai, taču uzstāj uz daudzpusējiem nolīgumiem, kas visām valstīm paredz taisnīgu daļu no zūdošajiem pasaules resursiem.

Salīdzinot ar tik ambiciozu scenāriju, kuru mēs vēlētos redzēt, Parlamenta uzstājība Brīvās tirdzniecības līgumā iekļaut stingru nodaļu par ilgtpējīgu attīstību ir absolūtais minimums, kas vajadzīgs, lai izlemtu, vai šis parlaments var piekrist gaidāmajam līgumam.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, pareizi funkcionējoša brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas nozīme ir neapstrīdama. ES eksporta apjoms uz GCC dalībvalstīm palielinās kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. GCC šobrīd ir ES sestais lielākais eksporta tirgus, un ES ir GCC lielākā tirdzniecības partnere. 2005. gadā ES eksports uz GCC bija aptuveni EUR 50 miljardu vērtībā, savukārt ES eksporta no GCC vērtība bija aptuveni EUR 37 miljardi.

Drīz pēc līguma parakstīšanas Komisija paredz tirdzniecības apjoma divkāršošanos. Turklāt, kā noprotu, pirmoreiz ierosinātājā līgumā ir paredzētas klauzulas par cilvēktiesībām, masu iznīcināšanas līdzekļu neizplatīšanu un terorisma apkarošanu, kas noteikti ir jāvērtē atzinīgi.

Diemžēl vienošanās panākšana ilgi ir kavējusies, un, kad P. Mandelson kungs 2007. gada februārī apmeklēja reģionu, ja citēju pareizi, jūs, komisāres kundze, sacījāt, ka viņš deva impulsu brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai.

Taču es saprotu, ka, atrodoties tur, Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas aizkavēšanā viņš vainoja Arābu līča valstu protekcionismu. Vai Komisija vēl joprojām uzskata, ka iemesls ir šāds un ka šādā veidā ir iespējams paātrināt starptautisku nolīgumu parakstīšanu?

Par spīti tirdzniecības līguma šķēršļiem GCC dalībvalstis veiksmīgi risina sarunas ar Komisiju par lidostu drošību noteikumu saskaņošanu. Saskaņā ar pašreizējiem lidostu drošības ierobežojumiem attiecībā uz šķidrumu ir iespējams konfiscēt pasažieru beznodokļa preces, kas tiek pārvadātas Persijas līča valstīs vai Eiropas Savienībā.

Taču, laimīgā kārtā, vairākas Persijas līča Sadarbības padomes valstis ir sadarbojušās ar Komisiju un pieteikušās drošības atzīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 915/2007. Manuprāt, tas ļaus pasažieriem pārvest beznodokļu preces no trešās pasaules valstīm, ja tās tiks atzītas par drošām. Ar šī pieteikuma palīdzību, valstis ir veiksmīgi izveidojušas tehnisku un praktisku sadarbību ar ES, un Komisija būtu jāslavē par rīcību šajā jomā.

Šāds praktiskas sadarbības piemērs var sekmēt kādu citu plašāku brīvās tirdzniecības līgumu, kas var stāties spēkā vēlāk. Taču es vēlētos redzēt šādas sadarbības un līgumu paātrināšanu un izvēršanu.

Brīvās tirdzniecības līgumam arī jābūt veidam, kā veicināt zinātnisko sadarbību ar Persijas līča valstīm, un tādējādi atbalstīt šī reģiona ilgtspējīgu attīstību. Šobrīd Eiropas Savienības un Persijas līča dalībvalstu zinātniskā sadarbība ir ļoti neliela, lai arī tai varētu būt liels potenciāls.

Zinātniskā sadarbība ir īpaši svarīga klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas kontekstā. Eiropas Savienība šobrīd importē aptuveni 50% no tai vajadzīgajiem enerģijas resursiem, no kuriem aptuveni 20% nāk no Persijas līča valstīm.

Brīvās tirdzniecības līgums ir jāpadara stingrāks ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistītos jautājumos, tādēļ es atzinīgi vērtēju Komisijas plānoto priekšizpēti šajā jomā.

  David Martin (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man sākt ar pozitīvo. Vispirms ļaujiet man daudzkārt pateikties Tirdzniecības ģenerāldirektoram D. O’Sullivan kungam, kurš ātri un atsaucīgi reaģēja uz mūsu pieprasītajiem mandātiem sarunām. Mēs to saņēmām aptuveni nedēļas laikā, un viņš ieradās komitejā un lūdza mums piešķirt šos mandātus.

Es arī atzinīgi vērtēju ievērojamos rezultātus, kas panākti šajās sarunās un, tāpat kā citi, piekrītu, ka tiem vajadzētu atvērt Persijas līča valstis tirdzniecībai ar Eiropas Savienību un nākt par labu ES uzņēmējdarbībai.

Es arī pilnīgi piekrītu, ka Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru debatējam, būs 1989. gadā noslēgtā Sadarbības nolīguma uzlabojums, un, kā jūs, komisāres kundze, mums atgādinājāt, un, kā A. Doyle kundze tikko atkārtoja, es atzinīgi vērtēju faktu, ka Brīvās tirdzniecības līgums ietvers vairākas ar tirdzniecību nesaistītas klauzulas par tādiem tematiem, kā cilvēktiesības, migrācija, terorisma apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Taču man žēl, ka sociālās, apkārtējās vides un darba klauzulas, par kurām vedam sarunas ar Persijas līča valstīm, ir ievērojami vājākas par klauzulām, kuras pārrunājam mūsu pašreizējās brīvās tirdzniecības līgumu sarunu kārtās. Mēs nepiekristu standartiem, kurus, acīmredzot, grasāmies akceptēt attiecībā uz Persijas līča valstīm, ja sarunas notiktu ar, piemēram, Koreju vai ASEAN valstīm.

Komisija mūs jau ir informējusi, un mēs jau to varējām gaidīt, ka tā notiek tāpēc, ka sarunu pamatā ir sarunu mandāts, kas nav mainīts kopš 2001. gada. Taču neviens Komisijas pārstāvis – ne atbildīgais komisārs, ne Tirdzniecības ģenerāldirektors, ne komisāre, kura šovakar atrodas šeit, nav pastāstījis, kādēļ mēs vēl joprojām risinām sarunas uz šī mandāta pamata. Ir grūti pretoties aizdomām, ka Komisija juta, ka būs pārāk grūti ar Persijas līča valstīm risināt sarunas par mūsdienu ilgtspējības, attīstības un darba klauzulām. Līdzīgs jautājums: kādēļ kopš 2004. gada nav papildināts novērtējums ietekmei uz ilgtspējību? Arī šoreiz man ir jādzird pārliecinoši iemesli.

C. Carnero kungs pieminēja sieviešu situāciju, un tā satrauc arī mani, taču mani īpaši uztrauc Persijas līča valstīs strādājošo viesstrādnieku tiesības. Protams, šie cilvēki veido lielāko daļu Persijas līča valstu darbaspēka, taču es neredzu, ka šis Brīvās tirdzniecības līgums tos jebkādā veidā aizsargātu. Kā Komisija rīkosies, lai nodrošinātu, ka Persijas līča valstis ievēro SDO galvenos standartus attiecībā uz viesstrādniekiem?

Visbeidzot, komisāres kundze, jūsu kolēģe B. Ferrero-Waldner pagājušajā nedēļā satikās ar Bahreinas cilvēktiesību aizsardzības sabiedrību un pieminēja vairākus ar cilvēktiesībām un viesstrādniekiem saistītām problēmām. Izdevumā Gulf Daily News citēts, ka viņa pilnībā atbalsta cilvēktiesību klauzulas jebkurā brīvās tirdzniecības līgumā. Kā Komisija plāno šo solījumu pildīt?

  Kader Arif (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, kā jau iepriekš minēts, Eiropas Savienība par Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Persijas līča Sadarbības padomes valstīm ir risinājusi sarunas gandrīz 20 gadus.

Kopš tā laika Komisijas mandāts sarunām gandrīz vispār nav mainīts, un tas pilnīgi noteikti nav atbilstoši papildināts. Rezultāts ir diezgan pārsteidzoša situācija, kurā Savienība sarunās ar Persijas līča valstīm neizmanto tos pašus kritērijus, ko piemēro sarunās ar citām tirdzniecības partnerēm, piemēram, Koreju vai ASEAN valstīm. Jāpievērš īpaša uzmanība, ka mandāts sarunām nenosaka ne paredzētajā līgumā ietvert klauzulu par sociālajiem standartiem, ne jebkādu ambiciozu nodaļu par ilgtspējīgu attīstību. Knapi pieminēts ir arī jautājums par cilvēktiesībām. Tā kā šiem elementiem ir jāietilpst Eiropas darbību prioritātēs, tie ne tikai pilnībā jāiekļauj paredzētajā Brīvās tirdzniecības līgumā, bet tiem arī jāpiemēro atcelšanas klauzulas, ko izmantot saistību nepildīšanas gadījumos. Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt, ka visos tirdzniecības nolīgumos, par kuriem tā risina sarunas, tiek garantēta cilvēktiesību, Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju un vides standartu veicināšana un ievērošana

Persijas līča gadījumā, kā to tikko pieminēja D. Martin kungs, ir jāpievērš īpaša uzmanība viesstrādnieku dzīves apstākļiem un tiesībām. Šī reģiona straujo izaugsmi veicina daudzi šādi viesstrādnieki, taču viņu darba apstākļi bieži ir pazemojoši un nepieņemami.

Ārpus attīstāmās tirdzniecības Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpastiprina politiskais un sociālais dialogs. Tādēļ mums ir jāīsteno Brīvās tirdzniecības līgums, kam nav negatīvas ietekmes uz reģiona iedzīvotājiem un kurš nostiprina to politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Tādēļ ir svarīgi, piemēram, nodrošināt, ka sarunās par pakalpojumiem tiek ievērota nepieciešamība garantēt vispārējus sabiedriskos pakalpojumus, kas ir pieejami, ilgtspējīgi un lēti, kā arī augstiem kvalitātes standartiem atbilstoši.

  Paul Rübig (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mēs visi piekrītam, ka ir svarīgi padarīt attiecību ar Persijas līča valstīm uzlabošanu par prioritāti. Eiropas un Persijas līča valstīm ir daudzas kopīgas intereses: no vienas puses Eiropa ir pasaulē spēcīgākais tirgus, bet no otras puses, Persijas līča valstis mūs nodrošina ar unikāliem resursiem. Tāpēc, ņemot vērā globālo kontekstu, ir svarīgi padarīt mūsu attiecības ciešākas.

Pasaules Tirdzniecības organizācijā mums ir sistēma „Viss, izņemot ieročus”, un šo standartu būtu jāizmanto. Mums pēc iespējas ātrāk šajā jautājumā ir jāpanāk prātīgs risinājums, jo tas ir abu pušu interesēs. Mums arī vairāk jārīkojas, lai veicinātu zināšanu, pētniecības un zinātības apmaiņu, un jāmēģina veidot ciešāku saikni izglītības jomā. Svarīgi ir arī kopīgi noslēgt Enerģētikas hartu.

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze, es pateicos godājamajiem deputātiem par komentāriem saistībā ar ES-GCC Brīvās tirdzniecības līgumu. Vēlos uzsvērt, ka Komisija turpinās informēt Parlamentu par šo sarunu norisi.

Mani īpaši pārsteidza deputātu interese par politiskās klauzulas iekļaušanu pārspriestajā līgumā, un vēlos apliecināt, ka šie jautājumi sarunās patiešām tiek pieminēti. Varu arī apstiprināt iepriekš teikto, ka šim jautājumam tika pievērsta uzmanība komisāres B. Ferrero-Waldner pagājušajā nedēļā notikušajā vizītē uz Persijas līča reģionu. Patiesībā Persijas līča valstis pauda savu apņemšanos noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu un atzīt turpmākas elastības nozīmi šajā jautājumā.

  Priekšsēdētāja. - Doyle kundze, vai vēlējāties uzdot procedūras jautājumu?

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, šobrīd to atlikšu, taču tā kā neizmantojām piecas minūtes ilgo nepieteiktas uzstāšanās iespēju, mēs varētu tāpat kā citās debatēs, ja deputāts ir teicis runu, ātri uzdot radušos jautājumu, lai izmantotu visu nepieteiktas uzstāšanās laiku vai vismaz kādu minūti, ja šāds jautājums ir.

Šobrīd es beigšu, bet es to teicu tikai tādēļ, ka šovakar bija tikai viena nepieteikta uzstāšanās. Man bija papildjautājums komisārei, taču es to atlikšu.

  Priekšsēdētāja. - A. Doyle kundze, jūs varat uzdot jautājumu, ja to vēlaties. Iebilduma iemesls ir tas, ka nepieprasījāt šādu iespēju.

  Avril Doyle (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, es patiešām tikai gribēju pajautāt komisārei, vai, ņemot vērā izvairīšanos, aizkavēšanos un pēdējo janvāra sarunu atcelšanu, minimālo saziņu kopš tā laika, kā arī sarunu ilgos gadus, kad notiek viena vai divas tikšanās gadā, vai esam droši, ka GCC patiešām vēlas noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu?

Jūs uz to it kā tikko atbildējāt, bet vai pastāv patiesa vēlme noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību? Vai tas nav pamatots jautājums, ņemot vērā to, cik ilgi ir notikušas sarunas?

  Androula Vassiliou, Komisijas locekle. − Vēlos vienkārši teikt, ka ceram, ka šāda vēlme pastāv. Kā zināt, pagājušajā janvārī ieplānotā tikšanās nenotika, taču ceram, ka maijā gaidāmajā sanāksmē notiks nozīmīgas sarunas. Cerēsim.

  Priekšsēdētāja. - Saskaņā ar Reglamenta 108. panta 5. punktu esmu saņēmusi vēl vienu rezolūcijas priekšlikumu(1) .

Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Roberta Alma Anastase (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Kā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Persijas līča valstīm dalībniece vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk parakstīt Eiropas Kopienas un Persijas līča Sadarbības padomes valstu Brīvās tirdzniecības līgumu. Šī līguma noslēgšana 2008. gadā būtu ievērojams priekšnoteikums stiprināt abu reģionu ekonomiskās attiecības, un šī jautājuma svarīgumu un steidzamību ilustrē nepieciešamība nodrošināt Eiropas Savienības drošību enerģētikas jomā.

Ņemot vērā, ka pašreizējā tirdzniecība ir koncentrēta uz enerģētikas nozari, ir svarīgi paredzētajā līgumā skaidri un rūpīgi noteikt sadarbību šajā jomā un tās konsolidēšanu. Tas ļautu palielināt un veicināt kopīgus projektus enerģētikas nozarē, tostarp ar Eiropas Savienības dalībvalstīm Melnās jūras reģionā, kuras iegūtu jaunas attīstības un sadarbības iespējas.

Tādēļ prioritāte ir noteikt labi izstrādātu grafiku pašreizējo sarunu pabeigšanai, kā arī formulēt galvenos abpusēju ieguvumu mērķus, kas ļautu ne tikai stiprināt ES un Persijas līča valstu ekonomiskās attiecības, bet arī veicinātu vispārīgu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību.