Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2527(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0209/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 13
CRE 07/05/2008 - 13

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.6
CRE 08/05/2008 - 5.6

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0192

Debates
Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Transatlantijas ekonomikas padome (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākošais punkts ir Komisijas paziņojums par Transatlantijas ekonomikas padomi.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, kopumā Eiropas Savienībai un Savienotajām Valstīm ir 60% no visa pasaules iekšzemes kopprodukta un 40% visas pasaules tirdzniecības. Transatlantijas komercpakalpojumi un finanšu plūsma sasniedz trīs miljardus USD dienā. Transatlantijas ekonomiskās attiecības dod darbu 14 miljoniem cilvēku. Tas ir apjoms, par kuru mēs šodien runājam.

2007. gada aprīlī Eiropas Savienība un ASV parakstīja pamatlīgumu transatlantiskās ekonomiskās integrācijas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību stiprināšanai. Šis līgums balstās ne tikai uz to, ka Eiropas Savienība un Savienotās Valstis ir savstarpēji nozīmīgākie ekonomiskie partneri, bet tām ir arī kopējas intereses, problēmas, un tās vieno daudz kopējo vērtību, tādas kā brīvā tirdzniecība un atvērtība investīcijām, brīvas, neizkropļotas konkurences nodrošinājums, īpašuma tiesību, tai skaitā, intelektuālā īpašuma tiesību, respektēšana, un efektīva patērētāju, darba ņēmēju un apkārtējās vides aizsardzība.

Transatlantijas līgums stiprina mūsu kopējo apņemšanos sasniegt ciešāku ekonomisko sadarbību, paātrināt ierobežojumu likvidēšanu tirdzniecībai un investīcijām. Transatlantijas ekonomikas padome tika izveidota, lai nodrošinātu šīs sadarbības funkcionēšanu. Tās mērķis ir ierobežojumu likvidēšana, lai izveidotu patiesu transatlantijas tirgu. Tomēr tajā pašā laikā mūs saista attiecības ar citām valstīm un kopējas problēmas. Transatlantijas ekonomikas padome jau ir pierādījusi savu nozīmi stratēģiskajā dialogā par sadarbību ar Ķīnu un par valsts finansējuma izmantošanu. Importēto preču drošība un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība trešajās valstīs ir konkrēti praktiskās sadarbības piemēri specifiskos jautājumos.

Lielākais tirdzniecības ierobežojums starp mūsu augsti attīstītajām ekonomikām ir atšķirības likumdošanā un atšķirīga pieeja noteikumiem. Pēdējo sešdesmit gadu laikā astoņu galveno tirdzniecības raundu rezultātā ir praktiski likvidētas ne tarifu barjeras tirdzniecībai. Ne tarifu barjeras, tādas kā nevajadzīgi striktie noteikumi un administratīvās procedūras, kas ierobežo tirdzniecību, pašlaik ir galvenie traucēkļi. Šie ierobežojumi bieži ir mazāk redzami un sarežģītāki, un tie politiski var būt ļoti jutīgi, jo bieži ir radušies apzinātu, iekšēju politisku lēmumu rezultātā.

Labās ziņas mums ir tādas, ka Savienotās Valstis, kuras agrāk bija ļoti skeptiskas par šiem noteikumiem, kurus tās pašas nevarēja izpildīt, ir ļoti atvērtas starptautiskajai sadarbībai tiesiskos jautājumos, īpaši jau ar mums. ASV Vērtspapīru un valūtas maiņas komisijas lēmums pieņemt starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS) bija vēsturisks solis uz priekšu.

Kā Transatlantijas ekonomikas padomes Eiropas priekšsēdētājs, es esmu sapratis svarīgu lietu no šo sarunu sākumposma. Transatlantijas sadarbība nav iespējama bez politiskās vadības. Piekrist, ka ir vēlams, lai pastāvētu tirgus bez ierobežojumiem, ir viena lieta, bet, tiklīdz mēs sākam runāt par konkrētiem ierobežojumiem, mēs secinām, ka ekonomiskā integrācija prasa daudz smaga darba, pacietību, neatlaidību un, kā jau es minēju, politisko vadību. Starp citu, tā bija arī tad, kad mēs gribējām izveidot Eiropas iekšējo tirgu. Es gribu atgādināt, ka trīsdesmit ekonomiskās un politiskās integrācijas gadi bruģēja ceļu mūsu Eiropas iekšējā tirgus projektam.

Pastāvošo noteikumu un iesakņojošos procedūru mainīšana ne vienmēr tiek pieņemta. Vienmēr būs kādas grupas, kas, pateicoties savam status quo, nevar attiekties no savām privilēģijām. Dažas grupas savā zemē vienmēr jutīsies apdraudētas. Kad mēs padodamies un atslābinām šo spiedienu, zaudējot skatu uz priekšrocībām, ko sniedz Eiropas ekonomika kopumā, mēs noslēdzamies un izbeidzam kolektīvo sadarbību.

Šodien es gribētu uzsvērt, ka ne tikai pastāvošie noteikumi traucē ekonomikas integritātei un normatīvo noteikumu samazināšanai, bet arī jaunās likumdošanas iniciatīvas var attālināt vēlamo mērķi. Kā piemēru varu minēt ASV Kongresa likumu, kas iesaka iepriekšēju 100% visu Savienotajām Valstīm paredzēto kravu, kas atstāj mūsu ostas, pārbaudi. Dabiski, tas tiks pārrunāts Transatlantijas ekonomikas padomes ietvaros.

Nākošā Transatlantijas ekonomikas padomes sēde notiks nākamajā otrdienā, šeit Briselē. Tā būs pirmā sanāksme uz Eiropas zemes. Ieradīsies arī liels skaits ASV valdības politiķu. Mums ir plaša dienas kārtība, kas iezīmēs progresu daudzās jomās. Tāpat kā pirmajā sanāksmē Vašingtonā, šajā sanāksmē turpināsies mūsu stratēģiskais dialogs. Ir plānots runāt par Krievijas integrēšanos pasaules ekonomikā, par to, kā cīnīties ar pieaugošajiem protekcionisma draudiem, un noteikti par to, kādus secinājumus mēs varam izdarīt no finanšu tirgu krīzes. Kā jūs redzat, mēs aptversim ļoti plašu jautājumu spektru.

Parlamentiem abās Atlantijas pusēs šajā procesā ir jāspēlē galvenā loma. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Parlamentam par izrādīto interesi. Es arī pateicos Eiropas Parlamentam par ciešajiem kontaktiem, ko tas uztur ar Kongresu, un gribu teikt, ka jums kā Parlamenta deputātiem ir ļoti svarīgs uzdevums, jo daudz no tā, kam mēs gribam un varam piekrist politiski, ir pēc tam jānostiprina likumā. Lai tas notiktu, mums ir vajadzīgs Savienoto Valstu Kongresa atbalsts un arī jūsu atbalsts Eiropā. Tas arī ir iemesls, kāpēc šajā procesā ir iekļautas sarunas par likumu normām.

Noslēgumā ļaujiet man norādīt, ka pēdējā laikā izmantotā pieeja ir pilnīgi atšķirīga no visiem iepriekšējiem lielākā vai mazākā mērā neveiksmīgajiem mēģinājumiem, un abas puses ir pārliecinātas, ka līdz šim šī ir visdaudzsološākā pieeja reālu pārmaiņu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai būtu pastāvīga politiskā uzraudzība un skaidra atbildības par iniciatīvām sadalīšana, jo tās iniciatīvas, kuras tika izrādītas agrāk, nesasniedza mērķi.

Tādēļ ir ļoti svarīgi izskaidrot, ka šī ir sadarbības prakse, ko nedrīkst veidot steigā. Tas ir ilgtermiņa projekts. Abas puses arī pilnīgi piekrita, ka ne pašreizējās ASV valdības pilnvaru laiks, kurš beidzas janvārī, ne pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaru laiks, kurš beidzas nākamā gada novembrī, nevarētu ietekmēt ne vidēja, ne ilgtermiņa darba plānošanu.

Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai šis projekts izietu aiz likumdošanas un valdības pilnvaru termiņa rāmjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jonathan Evans, PPE-DE grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, es vispirms vēlētos pateikties priekšsēdētāja vietniekam G. Verheugen. Viņš runāja par politiskās vadības nepieciešamību, par grūto darbu un pacietību. Viņš nodemonstrēja šīs rakstura īpašības, un, man ir jāsaka, ka mēs nebūtu tur, kur mēs šodien esam, ja nebūtu grūta darba un personiskas pārliecības, ko viņš ir parādījis šajā projektā.

Kopējie rezolūcijas priekšlikumi, kuri tiks iesniegti Parlamentam, ir tas, kas atspoguļo no dažādām parlamentārajām komitejām izskanējušos viedokļus šajā jautājumā. Vispirms es vēlētos viņus apsveikt par līdzdalību, un, otrkārt, arī par viņu koncentrēšanos, jo šis ir dokuments, kas nepārsniedz 47 punktus, un, ticiet vai nē, tie nāk no visām Parlamenta komitejām.

Tas ir pozitīvs process. Es domāju, ka tas ir viens no tiem procesiem, kas jāturpina nākotnē. Es gribu pateikties par uzņēmumu un patērētāju dialogu ar likumdevējiem. Es arī pievērsu uzmanību priekšsēdētāja vietnieka G. Verheugen piezīmei par Kongresa iesaistīšanu. Īstenībā es pagājušajā nedēļā Vašingtonā tikos ar mūsu Kongresa kolēģiem un, pārsteidzoši, pirmais, ko viņi man lūdza, ir izteikt viņu viedokli 13. maija sanāksmē. Es domāju, ka tās ir ļoti atšķirīgas attiecības no tām , kas bija starp Parlamentu un Kongresu pirms trim vai četriem gadiem.

Kāpēc šīs lietas ir svarīgas? Mēs plānojam sadarboties regulēšanas jomā, atbilstošā riska novērtēšanā, - ieskaitot importēto preču drošību, - pārvarot tehnisko standartu atšķirības, pretojoties protekcionismam, likvidējot šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai un veicinot kapitāla tirgu liberalizāciju.

Bet es arī domāju, ka mēs varam uzstāties kā globālo standartu veidotāji attiecībā uz globalizācijas problēmām. Mēs varam pierādīt, ka uz transatlantijas pamatiem mēs varam nodrošināt, ka problēmas, ar kādām mēs sastopamies Indijā un Ķīnā, standartus nevājina.

Ceru, ka nobeigumā jūs man atļausiet bilst kādu vārdu par citu personu, kas ir devusi lielu ieguldījumu šajā procesā, Kongresa Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Tom Lantos, kurš diemžēl pirms pāris nedēļām nomira. Es tikai gribēju pateikt, ka viņš ASV Kongresā bija vienīgais, kurš bija piedzīvojis holokaustu, cilvēks, kuru bija izglābis Raoul Wallenberg. Es domāju, ka šā cilvēka devums šajā procesā ir tas, par ko es gribu lasīt mūsu Parlamenta dokumentos, un es vēlos mūsu vārdā viņam pateikties.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Marinus Wiersma, PSE grupas vārdā. - (NL) Mēs arī izsakām atzinību komisāram G. Verheugen par viņa devumu Eiropas Savienības un ASV sadarbības stiprināšanā un Transatlantijas ekonomiskās padomes izveidošanā un attīstībā ar mērķi stiprināt ekonomisko sadarbību un radīt plašu vienoto tirgu - ne tikai Eiropas Savienības un ASV interesēs, bet arī mūsu kopējo problēmu, tādu kā globalizācijas iezīmēšanās, jautājumu, kas prasa atrisināšanu globālā līmenī, regulēšana, un, citreiz, ja nepieciešams, to deregulācija.

Komisāram G. Verheugen ir taisnība sakot, ka politiskie faktori spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu šajā sakarā un ka politiskās izpildvaras loma, kas pati par sevi ir atsevišķs jautājums, arī ir ļoti svarīga. Savienotajās Valstīs šis ir vēlēšanu gads, kurā valsts nākotnes virzība ir neskaidra. Mēs nezinām, kas būs jaunais prezidents, lai gan man ir savs viedoklis. Valsts ekonomiskā attīstība atšķiras no mūsējās. Mums vēl joprojām klājas samērā labi, bet Savienotajās Valstīs ir sācies pesimisms. Ir notikusi ekonomikas pārkaršana, pieaug bezdarbs, sūdzības par augstajām energoresursu cenām. Tas viss noved pie nenoteiktības, kurai noteikti būs ietekme uz vadošajām valsts personām.

Tomēr, kā komisārs G. Verheugen jau minēja, mēs esam viens otram vajadzīgi, lai varētu ieviest dienas kārtībā daudzus jautājumus. Ne tikai par vienota tirgus attīstību, bet arī par globālu tirdzniecību un tirdzniecības politiku, mūsu attiecībām ar jaunajiem ekonomikas spēkiem, ko pazīst ar akronīmu BRIC. Tas ir svarīgs punkts.

Ir arī svarīgi apdomāt, kā mēs varam attīstīt vienotu tirdzniecības programmu, kas ietver sociālos un apkārtējās vides jautājumus. Jautājumi, kurus es izcēlu, ir tie, kas ir ļoti svarīgi manai grupai.

Bez šī tirgus attīstības es gribētu minēt vairākas īstermiņa prioritātes. Es domāju, ka dienas kārtībā ir jābūt arī jautājumam par pārtikas krīzes samazināšanu, kā arī par drošu un stabilu energoresursu piegādi, - mēs, pirmkārt, esam energoresursu patērētāji un esam atkarīgi no ražotājvalstīm, - un, protams, par finanšu tirgu stabilitāti. Es domāju, ka, galu galā, būtiski ir novērst Eiropas un Amerikas pārvēršanos par cietokšņiem sakarā ar jaunajām tendencēm ekonomikas attīstībā; mums ir jācenšas kopā darboties starptautiskajā arēnā, kad runa ir par mūsu pašu ekonomiku nākotni un par tām valstīm, kas ir atkarīgas no mums. Paldies.

 
  
MPphoto
 
 

  Annemie Neyts-Uyttebroeck , ALDE grupas vārdā. - (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, saistībā ar šodienas tēmu komisārs G. Verheugen atgādināja mums veselu virkni ļoti svarīgus lietu. Pirmkārt, tirdzniecība starp Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību ir vērta trīs miljardi dolāru dienā.

Otrkārt, viņš mums atgādināja, ka dalībvalstu vienotais tirgus attīstījās vairāk nekā trīsdesmit gadus, un, kā mēs zinām, vēl tagad nav perfekts. Citiem vārdiem sakot, mums atgādināja, ka vienota tirgus attīstība starp Savienotajām Valstīm un Eiropu var būt tikai ilgtermiņa projekts.

Visbeidzot viņš šajā sakarā uzsvēra gan politisko aprindu, gan politisko institūciju lomu.

Mana grupa palīdzēja izstrādāt pašreizējo rezolūciju un tāpēc atbalsta tās vadmotīvus. Pirmkārt, ir jāpanāk pēc iespējas lielāka standartu harmonizācija: vai nu tā attiektos uz produktu drošību, vai kādiem finanšu elementiem, ir jābūt vienotu un harmonizētu standartu sistēmai. Tomēr mēs zinām, cik tas ir grūti, tāpēc, ja tas izrādīsies neiespējami vai paņems pārāk daudz laika, rezolūcija atbalsta savstarpēju standartu atzīšanu attiecībā uz dažādiem ekonomiskajiem aspektiem, balstoties uz principu, ja tas ir labi mums, tad tas būs labi arī mūsu partneriem, vai, protams, otrādi.

Kā mēs visi zinām, ir vieglāk to pateikt, nekā izdarīt, un pastāv vesela virkne problēmu, kas mums kopīgi ir jāatrisina - saistībā ar putnu gaļu, hormoniem, liellopiem vai citiem ļoti jutīgiem jautājumiem, - komisārs jau minēja ASV prasības pārbaudīt katru konteineri.

Saprotot šo problēmu, es ceru, ka mēs spēsim pakāpeniski atrisināt visas problēmas, un, ja vien mūsu Parlaments un ASV Kongress dos savu ieguldījumu, rezultāts būs pozitīvs.

 
  
MPphoto
 
 

  Dariusz Maciej Grabowski, UEN grupas vārdā. - (PL) Priekšsēdētājas kundze, daži vārdi komisāra G. Verheugen atbalstam, iesaistoties tik svarīgā pasākumā. 19. gadsimts bija Eiropas ekspansijas laiks, 20. gadsimtā dominēja Savienotās Valstis, bet 21. gadsimts, šķiet, būs Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas laiks. Lai izvairītos no konfliktiem, kas pavadīja ekonomiskās pārmaiņas 19. un 20. gadsimtā, un, ņemot vērā pēdējo desmitgažu laikā notikušos straujos ekonomiskos procesus, mums ir jāparedz iespējamās cīņas lauki un jāizstrādā metodes konfrontācijas novēršanai.

Tagad būtu jārunā par trīs visnopietnākajiem draudiem - nevienlīdzību informācijas iegūšanā un informācijas pārnešanā, nevienlīdzību pieejā izejvielām un, treškārt, nevienlīdzību, lai piekļūtu izpētei un tehnoloģijām. Šeit Transatlantijas ekonomikas padomes loma ir ļoti svarīga.

Mums ir jānosaka, jāparedz un jānovērš krīzes, ekonomiskā brīvība nedrīkst nozīmēt ekonomisko anarhiju. Eiropa nedrīkst parādīt ignoranci vai protekcionismu attiecībā uz Savienotajām Valstīm, un tāpat Savienotās Valstis attiecībā uz Eiropu. Gan Savienotajām Valstīm, gan Eiropai, kuras dominē piekļuvē informācijai, ir jārīkojas tā, lai nepadziļinātu attīstības disproporcionalitāti un to novērstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Umberto Guidoni, GUE/NGL grupas vārdā. - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka ir nepieciešama lielāka atbilstība starp divpusējiem tirdzniecības līgumiem un PTO daudzpusīgajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu to, ka starptautiskā tirdzniecība kļūst saskaņotāka. Bez šādas atbilstības Transatlantijas ekonomikas padome riskē, ka tā tiks izmantota īpašu ekonomisko attiecību radīšanai starp divām lielvarām, protekcionālistiskā tirgus saglabāšanai abās pusēs Atlantijai, pretēji citiem globālajiem tirgiem.

Tā vietā Eiropai un ASV ir jāapvieno spēki, lai radītu godīgāku tirdzniecību, iekļaujot dienas kārtībā apkārtējās vides un sociālos standartus un atbalstot attīstību, nabadzības samazināšanos, apkārtējās vides un kultūras atšķirību aizsardzību, mazāk atbalstot regulu atcelšanu, kas palīdz straujākai kapitāla apritei un sniedz lielāku peļņu starpvalstu uzņēmumiem.

Pārtikas krīze pasaulē izplatās daļēji pateicoties finanšu spekulācijām. Komisijai dienas kārtībā ir jāiekļauj jautājums par preču, sevišķi pārtikas preču cenām, lai varētu izstrādāt mehānismu cenu stabilizēšanai un lai samazinātu spekulācijas galvenajos kapitāla tirgos.

Mums jāstrādā, lai nodrošinātu, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nerada šķēršļus zināšanām, iedrošinot un atlīdzinot par zināšanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.

Daudzas diskusijas tirdzniecības jautājumos starp Eiropas Savienību un ASV ir saistītas ar ĢMO un gaļas hormonu izmantošanu. Padomei un Komisijai ir jādarbojas atbilstoši Eiropas Komisijas likumdošanai un tā jāaizstāv, lai Eiropas pilsoņiem tiktu garantētas tiesības uz drošu pārtiku un drošu vidi. Mums ir jāsāk ar Eiropas lauksaimniecību un jāapdomā, vai mums vajag ĢMO saturošus produktus, kā vienmēr balstoties uz piesardzības principu, un lai varētu izsekot un marķēt ĢMO saturošus produktus.

Eiropas Savienībai un ASV ir jābūt arī vadībā atjaunojamo enerģijas avotu attīstībā, meklējot ekoloģiski stabilus tehniskos risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernard Wojciechowski, IND/DEM grupas vārdā. - Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka abās Atlantijas pusēs ir politiskā griba labām partnerattiecībām starp abiem kontinentiem. Es gribētu pateikt paldies Komisijai par tās darbu šī savstarpēji izdevīgā veidojuma būvēšanā. Es priecājos, ka šis Parlaments, par spīti tam, ka starp mums ir daži komunisti, atbalsta šķēršļu samazināšanu tirdzniecībai un investēšanai starp ASV un Eiropas Savienību, un ceru uz transatlantijas tirgus izveidošanu līdz 2015. gadam.

Eiropā bija lielas cerības, ka jaunais Francijas prezidents valstī, kas ieslīgusi sociālistu ziemas guļā, ienesīs ekonomiskās reformas. Tomēr šķiet, ka viņš ir vairāk aizņemts ar bijušo modeli, nevis ar ekonomikas liberalizēšanu. Bija lielas cerības, ka Vācijas jaunā kanclere reformēs Vācijas novecojušo sociālās drošības modeli, un tajā pašā laikā Vācijas prezidentūra ienesīs svaigumu pārējā Eiropā. Rezultātā nulle. Kas reiz bija Eiropas integrācijas dzinējs, šodien ir liberālās ekonomikas klupšanas akmens. „Sociālās Eiropas” un „Eiropas solidaritātes” žargons mūsu cilvēkiem ir nesaprotams. Ir pēdējais laiks samazināt ekonomikas šķēršļus mājās un izveidot ciešas partnerattiecības ar ASV. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izveidot konkurētspējīgu Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jana Bobošíková (NI). - (CS) Dāmas un kungi, no jaunās Transatlantijas padomes es sagaidu vispirms un galvenokārt risinājumu tālāka pārtikas cenu pieauguma samazināšanai. Es sagaidu reakciju uz šo pieaugumu un to faktu, ka šogad desmitiem miljonu cilvēku nomirs un turpmāk simtiem miljonu iestigs dziļākā nabadzībā.

Situācija saistībā ar badu jaunattīstības valstīs var saasināties, kamēr attīstītajās valstīs mazās pārtikas devas nav dabas katastrofu rezultāts. Tas abos Atlantijas krastos ir nepārdomātas politikas rezultāts. Pateicoties augstajām subsīdijām un importa muitas nodevām, lauksaimniecības produktus neaudzē tur, kur augstu kvalitāti nodrošinātu zemas izmaksas. Tīrumos kultūraugu vietā mēs redzam rapsi, kukurūzu, niedres, kas tiek pārstrādātas, lai varētu uzpildīt automašīnu degvielas bākas. Tajā pašā laikā ir zināms, ka kviešu cena nokritīsies par 10% un graudaugu cena par 20%, ja valstis izsludinās biodegvielas moratoriju, un es minēšu komisku faktu, ka, lai saražotu vienu litru biodegvielas, bieži vajag vairāk kā vienu litru dīzeļdegvielas.

Dāmas un kungi, es uzskatu, ka pēc vienu nedēļu ilgām diskusijām Transatlantijas padomē kļūs skaidrs, vai Eiropas Savienība un ASV tiešām izjūt patiesu globālo atbildību, vai arī tās uztur tīri populistisku nostāju. Šodienas vārda tiešā nozīmē nāvējošās pārtikas politikas rezultātu gaismā tām ir nekavējoši jāizbeidz negodīgā lauksaimniecības subsidēšana un jāatceļ muitas nodevas, kā arī jābeidz atbalstīt bezjēdzīgā biodegvielas ražošana. Tikai tā var panākt pārtikas cenu krišanos un dot iespēju vairāk cilvēkiem uz šīs planētas dzīvot bez bailēm nomirt no bada. Tikai tā var nodrošināt patiesu globālo atbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Erika Mann (PSE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka, ka es esmu pārsteigta par to, ko B. Wojciechowski tikko teica par Vāciju, un par kādu Eiropas attīstības traucēkli viņš Vāciju padara. Es domāju savādāk. Es domāju, ka šeit, Eiropas Parlamentā, ir dīvaini dzirdēt šādus komentārus.

Komisār G. Verheugen, es domāju, ka jūs pieskārāties vissvarīgākajiem punktiem, bet vēl ir viena lieta, kuru jūs neminējāt, un tā ir par to, cik šīs sarunas šoreiz bija grūtas. Šis ir pats Transatlantijas ekonomikas padomes sākums, un, protams, ka mēs uz to liekam ļoti lielas cerības. Ir ļoti daudz lietu, kas ir jāizdara, un personīgi es domāju, ka veselīgs reālisms būs vietā, jo mūsu komandā ir daži, kas pārpludina Padomi ar pārāk daudziem tematiem, tai skaitā ar psiholoģiski tik grūtiem jautājumiem kā putnu gaļas jautājums. Mans personīgais ieteikums ir būt mazliet reālākiem, iespējams, samazināt dienas kārtības jautājumu skaitu.

J. M. Wiersma kungs arī norādīja, ka ASV šis ir politiski sarežģīts gads. Arī šeit Eiropā mums ir grūts gads, īstenībā tas jau ir sācies. Daudzi ir iesaistīti priekšvēlēšanu kampaņās, un viņiem ir jānodrošinās, lai tos vēlreiz ievēlētu, un no nākošā gada mums būs savādāks Parlaments un savādāka Komisija, tādēļ abām pusēm ir jābūt reālām, lai nenonāktu grūtā situācijā, kā tas tik bieži notiek.

Mēs nedrīkstam aizmirst, kāpēc mēs to darījām. Mēs to darījām, lai labāk saprastu, ko nozīmē divu tirgu integrācija, nevis, ka mēs tos gribam integrēt, bet, ka faktiski tie jau ir integrēti. ANeyts-Uyttebroeck kundzei bija taisnība, uzsverot skaitļus. Ko mēs vēl ļoti vēlētos izdarīt un kas galu galā bija mērķis, tas ir likvidēt tos ierobežojumus, kurus varam. Mēs nevaram likvidēt tos visus. Ar dažiem no tiem mums būs jāsadzīvo. Mums ir ierobežojumi arī Eiropas tirgū, jo, lai pasaule nesabruktu, mēs nevaram likvidēt visus. Mums jālikvidē tikai tie, kurus mēs varam, tie, ar kuriem ir grūti sadzīvot, kuri traucē patērētājiem, tie, kurus likvidējot rodas vairāk darba vietas, tie, kuri ir neracionāli.

Daži ierobežojumi ir smieklīgi. Apmeklējiet mazos uzņēmumus, viņi jums pastāstīs par pilnīgi muļķīgiem ierobežojumiem. Šie muļķīgie ierobežojumi, no kuriem mums ir jātiek vaļā, patiešām pastāv. Es ļoti ceru, ka Parlaments un Komisija turpinās darbu kopā tikpat pārliecinoši. Daudzas problēmas sākas Parlamentā vai arī ir jārisina Parlamentā. Tādēļ liels jums paldies par ciešo sadarbību un veiksmi nākošajā sanāksmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, 2000. gadā tika panākta vienošanās par uzņēmējdarbības datu nodošanu ASV, ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus. Bet mēs nekad neesam gājuši tālāk un mēģinājuši izveidot vienotus transatlantiskos standartus. Tomēr pastiprināti notiek komercdatu nodošana, jo īpaši pasažieru datu nodošana, kā arī banku un telekomunikāciju datu nodošana valsts iestādēm drošības nolūkos.

Šis nav jautājums saistībā ar pilsoņu brīvību, bet šeit ir svarīga ekonomiskā dimensija. Skaidrs, ja biznesa ceļotāji piedzīvo nevajadzīgu aizkavēšanos, tas maksā. Bet pat vēl apgrūtinošākas ir ievērojamās izmaksas, ko piemēro uzņēmumiem.

Savienotajās Valstīs, cik zinu, ir noteikumi par izmaksu kompensācijām, bet Eiropas Savienībā nav konsekventas politikas. Piemēram, Datu saglabāšanas direktīvā mēs ļaujam dalībvalstīm izlemt, vai tās kompensēs telekomunikāciju uzņēmumus. Būtu interesanti pārbaudīt, cik daudzas valstis to patiesībā dara. Bet rezultāts ir tāds, ka Eiropas Savienība ir drīzāk vājā pozīcijā ne tikai, lai virzītu kopējas transatlantijas pamatnostādnes privātuma standartiem, kas ir vitāli svarīgi, bet arī lai risinātu ekonomiskās sekas, kad uzņēmumus izmanto kā valsts iestāžu aģentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl von Wogau (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi, pēdējos gados Eiropā ir bijis milzīgs progress ceļā uz vienoto tirgu. Tomēr vēl šodien Eiropas Savienībā pastāv tirgi, kuri atveras ļoti pakāpeniski, piemēram, finanšu pakalpojumu jomā, kur mums vēl nepastāv vienots Eiropas tirgus. Lai gan transporta līdzekļiem Eiropā pastāv kopējais tirgus, mēs transatlantiskajā zonā esam apstājušies pusceļā. Ir sasniegts progress virzībā uz vienotu tirgu drošības un aizsardzības jomā. Pirmais solis šajā virzienā bija Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošana, un otrs solis bija lēmums novirzīt 1,4 miljardus eiro izpētei aizsardzības jomā kā daļu no Septītās pētniecības un apmācības pamatprogrammas.

Tomēr vissvarīgākais solis uz priekšu ir Komisijas pašreizējie direktīvas priekšlikumi, pirmkārt, iepirkuma procedūrai drošības un aizsardzības jomā, otrkārt, aizsardzībai paredzēto preču pārvadājumi iekšējā tirgū. Tie ir izšķiroši soļi Eiropas vienotā tirgus virzienā aizsardzības jomā, bet, kā šajā jomā iekļaujas transatlantiskais tirgus? Te ir divas būtiskas izmaiņas. Pirmā, ka Savienotās Valstis nesen ir nolēmušas nopirkt degvielas uzpildīšanas lidmašīnu no Eiropas kompānijas. Otrkārt, Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumā aizsardzības preču iepirkšanai nav tāda nosacījuma „Pērciet Eiropas preci”, salīdzinot ar „Pērciet Amerikas preci”. Izšķirošais faktors ir iegūt labāko bruņojumu mūsu bruņotajiem spēkiem, un tas ietver sevī intensīvu Eiropas Savienības un NATO dialogu.

Ir vienlīdz svarīgi panākt tiešas sarunas šajos ekonomiskajos jautājumos starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm. Transatlantijas ekonomikas padomē tādēļ jāpārrunā šis jautājums, vai nu šoreiz, vai, iespējams, kādā citā reizē.

 
  
MPphoto
 
 

  Antolín Sánchez Presedo (PSE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze, attiecību stiprināšana starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm ir būtiska transatlantiskajā kontekstā un arvien daudzpolārākajā sabiedrībā.

Ekonomikas jautājumos Savienotajām Valstīm un Eiropai ir vislabākās divpusējās attiecības pasaulē ekonomiskās sadarbības, tirdzniecības un investīciju jomā.

Šķēršļu samazināšana transatlantiskajai ekonomikas integrācijai veicinās savstarpējo labklājību. Lai līdz 2015. gadam izveidotu transatlantisko tirgu, ir nepieciešama politiskā griba.

2007. gada samitā pieņemtais pamatlīgums iezīmēja būtisku soli uz ekonomiskās integritātes uzlabošanu, lai atdzīvinātu Madrides 1995. gada Jauno transatlantisko darba kārtību, un tādejādi deva jaunu impulsu transatlantijas ekonomiskajām partnerattiecībām.

Mums ir jānosūta ziņojums Transtlantijas ekonomikas padomei, ka tai ir Eiropas Parlamenta atbalsts darbam iesāktajā virzienā.

Savienotās Valstis un Eiropa ir divi globālās ekonomikas giganti un tādēļ ir atbildīgi par globalizācijas ar „cilvēcisku seju” izveidošanu. To ekonomiskā integrācija ir pozitīvs atskaites punkts atklātas, uzticamas un globāli ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai.

Šim procesam, kas atbilst daudzpusējām saistībām, ir jāvirzās uz priekšu, paverot jaunas iespējas un nospraužot jaunas pamatnostādnes pārskatāmāku, uzticamāku, taisnīgāku un uz vienotiem standartiem balstītu attiecību izveidošanai.

Tas arī palīdzēs apvienot pūles cīņā ar finanšu stabilitātes problēmām, klimata pārmaiņām un cilvēces attīstības vajadzībām.

Dienas kārībā ir preču drošība, patērētāju aizsardzība, godīga tirdzniecība, aizsardzības jomas reputācija, tehnoloģisko izgudrojumu un inovāciju veicināšana, grāmatvedības likumi, finanšu pakalpojumu attīstība un sadarbība regulējošā jomā.

Mēs ceram un ticam, Verheugen kungs, ka jūs neatgriezīsieties Parlamentā tukšām rokām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, lai gan es saprotu, ka mēs riskējam pārslogot Transatlantijas ekonomikas padomes dienas kārību, es tomēr aicinu tajā iekļaut jautājumu par datu aizsardzību, jo datu aizsardzība - pretēji tam, ko daudzi domā, - ir lielā mērā ekonomikas jautājums. Tas līdz šim bija Komisijas Iekšējā tirgus ĢD kompetencē, bet kopš kāda laika tas ir mainījies.

Personas dati ir kļuvuši par lielu, pieaugošu biznesu. Pašlaik šajā jomā var novērot, piemēram, dažu miljardus vērtu uzņēmumu apvienošanos. Padomājiet par Google/DoubleClick, kuru mēs pārrunājām janvārī, Microsoft un Yahoo! apvienošanos, kas tagad ir atsaukta, un neseno Reed Elsevier un ChoicePoint apvienošanos. Tas norāda uz personas datu nozīmīgumu.

Biznesam ir globāls raksturs. Uzņēmumi pasaulē arvien biežāk sastopas ar dažādu likumdošanas vidi, ne tikai Eiropā vai Savienotajās Valstīs. Tādi, piemēram, ir noteikumi par datu aizsardzību un konfidencialitāti, datu saglabāšanu un biheiviorālo reklāmu. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem vajag globālākus noteikumus, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un pārredzamību. Tāpēc mums ir jāsāk globālo standartu izstrāde. Es domāju, ka Tramsatlantijas ekonomikas padome būs īstais pamats, lai to izdarītu, un tāpēc es gribētu zināt, vai komisārs G. Verheugen man piekrīt šī jautājuma iekļaušanai TEP dienas kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Urszula Gacek (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, nesenā paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīze Savienotajās Valstīs ir radījusi šoka viļņus Eiropas lielākajās finanšu institūcijās un parādījusi, cik cieši ASV un Eiropas tirgi ir savstarpēji saistīti.

Tai sekojošā baņķieru nepatika aizdot, pat sev, ir novedusi pie kredītu krīzes, kurai būs negatīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu un mājsaimniecību labklājību gan Parīzē, Teksasā, gan Parīzē, Francijā.

Daudzas valdības ir pievīlušas ierindas pilsoņus. Tās ir neefektīvi regulējušas finanšu tirgus, kur atļāva darboties arvien vairāk un jauniem finanšu instrumentiem, gluži kā bērnu spēlē ar dāvanu saiņa padošanu. Bet tad, kad mūzika beidzas, neviens to negrib paturēt, jo tas ir gluži kā slikto parādu sainis.

Ziņojums ļoti pareizi uzsver vajadzību nostiprināt Atlantijas abās pusēs sadarbību starp uzraudzības iestādēm, sevišķi tagad, kad valdības mēģina īstenot īslaicīgas glābšanas operācijas, glābjot no grūtībām un lejupslīdes baņķierus un individuālos kreditorus.

Valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai nedotu signālu negodīgiem un pārdrošiem darījumiem. Caur saviem finanšu tirgus regulatoriem viņiem no finanšu institūciju puses ir jāprasa pārskatāmas grāmatvedības metodes un piesardzīgi kritēriji aizdevumiem.

ASV un Eiropas saskaņotas pūles, cerams, ļaus mums izvairīties no šādām krīzēm nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Pervenche Berès (PSE ). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāja vietniek, jums ir taisnība. Pēc tam, kad visi citi mēģinājumi ir cietuši neveiksmi, šis ir vērsts uz transatlantisko attiecību uzlabošanu, ņemot vērā katra atsevišķā gadījuma likumisko bāzi. Te uzreiz rodas dimensija, kuras pietrūkst mūsu šodienas situācijas analīzei, šīs debates notiek tieši šādā kontekstā. Lieta pēc lietas, mēs varam redzēt, kāds progress ir panākts katrā tiesību aktā abās Atlantijas pusēs.

Mums ir jārunā ar mūsu Amerikas partneriem par pašreizējo situāciju, par risku, kas rodas viņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā, par problēmu ar abu ekonomiku nošķiršanu šīs recesijas sākumposmā, un, protams, par valūtas maiņas likmes jautājumiem. Šīs rezolūcijas mērķis nav risināt valūtas maiņas likmes jautājumu, un, protams, mēs ļoti labi zinām, ka transatlantiskās attiecības ir ļoti atkarīgas no mūsu prasmes regulēt starptautisko tirdzniecību. Ja paskatāmies uz mūsu sarunu statusu ar ASV partneriem dažādās lietās, mēs varam runāt arī par tādām lietām, kuras, iespējams, nav daļa no transatlantijas dialoga jūsu izveidotajā Padomē.

Es minēšu jums tikai vienu piemēru par nekustamo īpašumu tirgu. Protams, tas ir ASV likumdevēju kompetencē - izlemt, kā uzlabot iespējas izsniegt hipotekāros aizdevumus, kas atspoguļotu ASV iedzīvotāju reālās vajadzības un iespējas aizņemties, kā arī saprast, ko nozīmē finansēt sociālo dzīvojamo fondu. Mēs Eiropā saprotam, ka, lai atjaunotu normālus apstākļus finanšu tirgu darbībā, ir svarīgi, lai Amerikas finanšu tirgus atgrieztos normālā stāvoklī. Tāpēc mūsu sarunās ar Amerikas partneriem ir arī jāuzsver tie jautājumi, kuri ir atkarīgi no viņu spējas izmainīt savu likumdošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Corien Wortmann-Kool (PPE-DE). - (NL) Pēc pagājušā vakara neizskatās, ka par ASV prezidentu tiks ievēlēta sieviete. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ievēlēs, tirdzniecībai attiecībās ar Savienotajām Valstīm būs svarīga loma.

Mēs esam tirdzniecības partneri, un tāpēc konstruktīva ekonomiskā sadarbība ir ļoti svarīga. Tādēļ es izsaku atzinību komisāram G. Verheugen par viņa pieeju. Mums ir lielas cerības saistībā ar Transatlantijas ekonomikas padomi, lai gan mums jāsaprot, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Tomēr šai Padomei ir jāspēlē svarīga loma reglamentējošo noteikumu saskaņošanā, birokrātijas ierobežošanā un tirdzniecības barjeru nojaukšanā tā, lai mūsu uzņēmumi vieglāk varētu darboties Savienotajās Valstīs un mūsu tirgi labāk varētu pārklāties.

Bez tam, komisār, vai jūs, lūdzu, nepiešķirtu prioritāti die verrückten Maßnahmen kā Mann kundze to skaisti formulēja. Mums holandiešu valodā nav tik laba vārda. Šie verrückte Maßnahmen ietver 100% konteineru skenēšanu, kura noteikti ir jānoraida, tā kā tā ir absurda prasība, kurai būs negatīva ietekme un kura maksās pārāk dārgi.

Priekšsēdētājas kundze, mums arī jāapvieno spēki ar Savienotajām Valstīm, kad tiek skartas mūsu intereses pārējā pasaulē, sevišķi cīņā ar nedrošajām Ķīnas rotaļlietām un viltotām Āzijas precēm. Ar šīm viltotajām precēm ir tikpat kā triekties ar galvu pret mūri: mēs, šķiet, nespējam radīt nekādu reālu pretsvaru.

Es gribu vērst sevišķu uzmanību uz vienotu rīcību pašreizējās finanšu krīzes laikā. Šeit arī Transatlantijas ekonomikas padomei ir jāspēlē sava pozitīva loma, jo šis ir steidzams jautājums.

Priekšsēdētājas kundze, atbildība stiprināt dialogu ar ASV Kongresu gulstas ne tikai uz Transatlantijas ekonomikas padomi un komisāru, bet arī uz mums. Ja mēs apvienosim spēkus, mēs varam viens otru papildināt, un tieši tas ir mūsu mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Benoît Hamon (PSE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Transatlantijas dialogs jāskata kontekstā ar trīskāršo krīzi. Globālā banku un finanšu krīze, kuras beigas mēs vēl aizvien neredzam, pārtikas cenu krīze un, beidzot, pastāvīgā naftas cenu krīze. Visi šie šoka momenti parādās uz globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu fona, kas liek pārskatīt un apšaubīt noteiktas dogmas, uz kurām balstās rietumu sabiedrības labklājība.

Vai transatlantijas attiecību stiprināšana var kalpot šim mērķim? Es tam ticu, lai gan būs grūti, sarežģīti un neiztiksim bez konfliktiem. Rezolūcija iezīmē dažas atbildes, kas saskan ar Eiropas un Amerikas sabiedriskās domas prasībām un vēlmēm. Pirmkārt, nav runa par uzmanības samazināšanu transatlantijas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanai, bet gan, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecība kalpo cildenākiem mērķiem, kas uzlabo sociālos un vides standartus.

No šī viedokļa ziņojums, par kuru mēs balsosim rīt, ir labi izsvērts. Tas atzīst, ka tā saucamie kavēkļi tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un ASV bieži ir likumi ar specifisku sociālu, vides, kultūras vai sabiedrības veselības aizsardzības mērķi un ka šos kavēkļus nevar novērst bez demokrātiskiem lēmumiem un pozitīvu likumdošanas iniciatīvu, kas aizsargā šos mērķus.

Teksts arī iedrošina Eiropu smelties iedvesmu no atsevišķiem divpusējo tirdzniecības attiecību līgumiem, ko ir parakstījušas ASV un kas satur detalizētus noteikumus par darba likumdošanu. Tieši šo iemeslu dēļ es ticu, ka šī rezolūcija ir būtiska transatlantiskajam dialogam.

 
  
MPphoto
 
 

  Malcolm Harbour (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, ir jāizsaka liela pateicība Günther Verheugen, Jonathan Evans un citiem šajā zālē, kas sekos šīm nopietnajām iniciatīvām, par paveikto darbu.

Es sevišķi gribu izteikt pateicību J. Evans kungam par viņa politisko vadību, jo es domāju, ka politiskā un parlamentārā līdzdalība ir absolūti nepieciešama.

Man bija iespēja pirmo reizi doties uz Vašingtonu Iekšējā tirgus komitejas delegācijas sastāvā pagājušajā gadā, kad mums bija iespēja apmeklēt Kongresu un uzsvērt faktu, ka Parlaments ir plaši iesaistījies šī jautājuma risināšanā.

Es arī gribu atzīmēt, ka Iekšējā tirgus komitejai bija tā priekšrocība uzņemt Patēriņa preču drošības komitejas priekšsēdētaja vietas izpildītāju Nancy Nord. Tas bija mūsu Vašingtonas vizītes rezultāts, un tas parāda, ka pašlaik mēs cenšamies izprast politisko dimensiju.

Kāpēc mums vajag izprast politisko dimensiju? Atbilde ir - tādēļ, ka mēs strādājam pie tehnisko preču drošības un harmonizācijas jautājumiem, kam it īpaši ir nepieciešama politiskā dimensija. Problēma pastāv birokrātijas līmenī. Ja mēs, piemēram, apskatām mašīnas, par kurām K. von Wogau kungs iepriekš runāja, problēma ir tāda, ka eksperti, nevis politiķi, Eiropas Savienībā un Savienotajās Valstīs vēl joprojām nevar vienoties par tik nozīmīgu jautājumu kā emisijas standarti smagajām kravas automašīnām vai arī, cik droši mēs testējam automašīnas.

Šie nav politiski jautājumi. Tie ir jautājumu, par kuriem birokrāti nespēj vienoties. Es domāju, ka mums vajag tos atrisināt, jo tie maksā daudz naudas, ko mums jātērē un jāiegulda, lai padarītu drošākas un zaļākas patēriņa preces. Tāda ir šī problēma.

Es zinu, ka es varu cerēt, komisār, ka jūsu politiskā vadībā šis jautājums tiks risināts, bet es domāju, ka mums visiem ir jāiesaistās šajā procesā, nepieņemot detalizētus lēmumus, bet pasakot to iesaistītajiem cilvēkiem: sanākt kopā, un papūlēties to atrisināt, jo mēs visi gribam gūt panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Transatlantijas ekonomikas padome, ko izveidoja pirms gada transatlantijas ekonomiskās sadarbības uzsākšanai, bija laba ideja. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka beigu beigās Savienotās Valstis ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris. Es esmu pārliecināta, ka efektīva pastāvošo ierobežojumu noteikšana, kam sekos to likvidēšana, stimulēs ekonomisko izaugsmi. Es ceru, ka abas puses drīz izveidos detalizētu plānu, kas izcels darbības, kas jāveic atsevišķos sektoros veiksmīga transatlantijas tirgus radīšanai.

Dāmas un kungi, sadarbība Transatlantijas ekonomikas padomes vadībā ietver problēmas, kas ir svarīgas vienotā tirgus funkcionēšanā. Es esmu sevišķi iepriecināta, ka starp šīs sadarbības prioritātēm bija jautājumi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Ļaujiet man jums atgādināt, ka pagājušajā gadā Eiropas Savienība publicēja paziņojumu par patentu sistēmas ieviešanu Eiropā, kur tika mēģināts atdzīvināt sarunas par Kopienas patentu. Šogad es nepacietīgi gaidu Paziņojumu par stratēģiju intelektuālā īpašuma jomā. Transatlantiskā sadarbība šajā jomā ir ļoti nozīmīga. Mūsu ekonomikas lielā mērā ir balstītas uz zināšanām. Tas ir iemesls, kāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzība ir ļoti svarīga.

Mūsu ekonomiku interesēs ir, lai mūsu ieteiktie risinājumi tiktu respektēti trešajās valstīs. Bez viņu sapratnes un iesaistīšanās mūsu pūles nenesīs gaidīto efektu. Tāpēc jāizmanto ietekme un jāuzlabo intelektuālā īpašuma aizsardzību trešajās valstīs, un tai jābūt transatlantijas sadarbības sastāvdaļai.

Es paļaujos uz Transatlantijas ekonomikas padomes ziņojumu par sadarbības intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā progresu, kuru tā drīzumā publicēs un kurā tā izklāstīs tuvākajā nākotnē veicamos pasākumus, lai stiprinātu sadarbību cīņā ar viltotām precēm un pirātismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, Transatlantijas ekonomikas padome ir institūcija, kas eksistē, lai ieteiktu labākus ekonomiskās sadarbības risinājumus un lai palielinātu tirdzniecības apgrozījumu starp Eiropas Savienību un Savienotajām Valstīm. Padome ir arī vieta, kur tiek izstrādāti vienota konsolidēta tirgus pamati. Atcerēsimies, ka mēs tuvojamies laikam, kad mums kopīgi jāaicina citus pasaules reģionus izmainīt noteikumu un principu funkcionēšanu pasaules ekonomikā un globālajā tirdzniecībā.

Viena no mūsu sadarbības svarīgākajām jomām ir finanšu tirgu monitorings un pārredzamības principu ieviešana šajā jomā, lai izvairītos no riska, kuru mēs pieredzējām hipotekārā tirgus krīzes rezultātā, kura nu ir gājusi tālāk un izraisījusi svārstības pasaules pārtikas tirgos.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (PSE). -(RO) Mūsu debates notiek pirms Eiropas un Amerikas likumdevēju Ļubļanas tikšanās, kuru jūs jau pieminējāt, komisāra kungs, tāpat arī mūsu delegācijas vadītājs J. Evans kungs, un es esmu pārliecināta, ka šī sanāksme vēlreiz uzsvērs nepieciešamību konsolidēt transatlantisko dialogu.

Transatlantijas ekonomikas padomes izveidošana atspoguļo vajadzību harmonizēt abu pušu pozīcijas, lai risinātu krīzi, kuru mēs piedzīvojam globālā mērogā it sevišķi saistībā ar pārtikas un energoresursu krīzi, kā arī citās jomās.

Diemžēl, nabadzība ir un paliek cilvēces galvenais ienaidnieks, un to nevar samazināt bez reālas sadarbības starp starptautiskiem veidojumiem un nacionālām valstīm, sevišķi starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Visbeidzot, es gribētu izmantot šo iespēju un atkal lūgt Eiropas Komisijas palīdzību vīzu problēmu risināšanā, jo tā ir nepieciešamās sadarbības zīme ar jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēl nav šo problēmu atrisinājušas.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, daudzi runāja par ļoti nopietniem jautājumiem. Protams, ir ļoti svarīgi, lai mēs saprotam, ka starp Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību notiek nepārtraukts dialogs, bet TEK patiesā nozīme ir rezultātu sasniegšanā. Ir jānovērš retorika un melīga atvainošanās abās Atlantijas pusēs par lietām, kuras mums ir jāizdara, lai varētu pacelt mūsu ekonomiku un nodrošinātu iedzīvotājiem ekonomikas izaugsmi, sevišķi tagad, kad mums ir finanšu krīze.

Tāpēc es esmu priecīgs redzēt panākto progresu. Es atbalstu faktu, ka daudzi - kā J. Evans un komisārs G. Verheugen, un kolēģi šajā Parlamentā ļoti smagi strādāja, lai iekustinātu šo jautājumu. Tika pieminēti starptautiskie finanšu atskaišu standarti, kā arī brokeru un dīleru līgumi. Tie visi ir lieli soļi uz priekšu un ļoti nopietni jautājumi, bet tas nav viss

„pirkumu saraksts”. TEK ir septiņas prioritātes, kuras ir jāturpina un jāpārliecinās, ka tās tiek īstenotas bez liekas retorikas. Apdrošināšana ir viena no tām, kas var sniegt konkrētu rezultātu, varbūt ne šodien, bet rīt noteikti.

 
  
MPphoto
 
 

  Günter Verheugen , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vispirms gribētu jums ļoti pateikties par plašo atbalstu, kuru šīs debates ir sniegušas transatlantijas ekonomikas sadarbības projektam un vēlreiz uzsvērt, ka šis projekts būs veiksmīgs tikai tad, ja visas institūcijas tajā būs iesaistītas. Padomei ir sava loma, Parlamentam sava un arī Komisija pieliek pūles, lai spēlētu savējo.

Es nepiekrītu un gribu pārliecināt tos, kuri izteica bažas, ka šis ir sava veida transatlantijas protekcionisms vai ka divi lielākie un spēcīgākie ekonomikas reģioni pasaulē noslēdzas. Transatlantiskā ekonomiskā sadarbība ne pret vienu nevēršas. Ir ļoti interesanti uzzināt, ka šajās debatēs minētie ekonomiskie reģioni jau izrāda lielu interesi par šo darbu un vairāk vai mazāk atklāti ir jau pajautājuši, vai mēs nedomājam kaut ko līdzīgu uzsākt arī ar citiem.

Es varu atbildēt, ka, tā kā mēs esam tikai pašā sākumā, mēs gribam pagaidīt un paskatīties, vai mūsu radītais modelis strādā. Es gribētu vēlreiz mēģināt parādīt, ka pastāv dažādas dimensijas. Galvenais darbs ir novērst tirdzniecības ierobežojumus. M. Harbour kungs pareizi teica, ka tie ir tirdzniecības šķēršļi. Kad jūs paskatīsieties ciešāk, nav saprotams, nav ticams, ka mēs tik ilgus gadus esam šādi rīkojušies. Viņam ir pilnīga taisnība. Tas ir tādēļ, ka birokrāti nespēj vienoties. Mēs mudinām birokrātus rīkoties, liekam viņiem savstarpēji sarunāties, nosakām uzdevuma ietvarus.

Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man piebilst: lai gan es darbojos šajā jomā jau ilgu laiku, iesaistoties šajā jautājumā, es iemācījos kaut ko jaunu. Es vienmēr esmu domājis, ka, ja politisko procesu Savienotajās Valstīs kontrolē Baltais Nams, - viens rokas mājiens -, un visa administrācija un izpildvara rīkojas tā, kā grib prezidents. Pat Savienotajās valstīs tas tā nenotiek. Eiropa nav vienīgā, kurai ir problēmas, lai piespiestu rīkoties birokrātiju, - amerikāņiem ir tādas pašas problēmas. Tātad tas ir būtisks uzdevums. Mēs runājam par tādām lietām, kas atslogo ekonomiku abās pusēs no miljardiem eiro nevajadzīgu tēriņu, tā ir nauda, kas varētu tikt ieguldīta vai izmantota darba vietu radīšanai un gudru inovāciju veicināšanai. Tas ir galvenais uzdevums.

Otrā dimensija ietver domāšanu par tālāku nākotni, lai apsvērtu, vai mēs spētu izstrādāt vienotus standartus. Piemēram, ASV līdzpriekšsēdētājs un es, mēs esam vienojušies, ka Eiropas Savienībai un Savienotajām Valstīm nav jēgas attīstīt standartus un cīnīties vienai pret otru ar šiem standartiem trešo valstu tirgos. Mēģinājums izdarīt daudz vairāk kopā un izvairīties no problēmām nākotnē ir viens no iemesliem, kāpēc mēs turpinām nopietnas sarunas par nanotehnoloģijām un biodegvielas standartu. Mēs darām visu, lai tas nebūtu jāatkārto nākotnē, lai lietas attīstītos.

Es gribu dalīties arī savā personīgajā vīzijā. Es domāju, ka, pieņemot, ka abās Atlantijas pusēs ir ļoti atšķirīgas filozofijas, piemēram, par to, kā panākt produktu drošību, mēs varam sasniegt mērķi tikai tad, ja mēs esam gatavi atzīt viens otra uzskatus un reglamentēšanas metodes, piemēram, ja mēs atzīstam, ka amerikāņi, tāpat kā mēs, nevēlas indēt savus pilsoņus, un, ja amerikāņi atzīst, ka tāpat kā viņi, mēs nevēlamies pakļaut savus pilsoņu briesmām, ko var radīt elektroiekārtas. Tas ir pamatu pamats, lai savstarpēji atzītu noteikumus jutīgākās jomās.

Tagad trešā dimensija. Šīs pēcpusdienas diskusija uz šo jomu koncentrējās gandrīz pilnībā, - lieli, tālejoši jautājumi, kas dažreiz ietver globālo politiku, kas tika šeit minēta. Es piekrītu Erika Mann un gribu lūgt jūs nepārslogot padomi, nerunājot nemaz par to, ka mums ir pamatlīgums, kurš nosaka, kādus jautājumus mēs varam risināt un kādus ne. Daudzi temati, kas tika minēti, noteikti neatbilst pamatlīgumam, un ir citi forumi, kur tos pārrunāt. Tomēr, pieredze ir parādījusi, ka praktiskā sadarbība liek savstarpēji pārrunāt tādus plašus stratēģiskos jautājumus kā pasaules tirdzniecības sistēmas nākotne, protekcionisma jautājums, kā rīkoties ar valsts fondu piešķirtajām investīcijām, pārtikas un energoresursu cenas un nepieciešamība regulēt finanšu pakalpojumus. Tieši to mēs darām. Mēs esam atraduši veidu, kā ātri un elastīgi atbildēt uz jautājumiem. Tādēļ es nevaru izslēgt, ka ilgākā laika posmā mēs varam pārrunāt jautājumus, kuri praktiski nav ietverti pamatlīgumā.

Ļaujiet man atkārtot, ka šīs debates iedrošināja mani turpināt nosprausto ceļu un pārliecināties, ka šoreiz tas būs veiksmīgs. Kopā mums ir milzīgs potenciāls, kuru mēs vēl neesam sākuši izmantot. Kad mēs atcelsim ierobežojumus, kuri neļauj pilnībā izmantot mūsu ekonomisko potenciālu,, tad mēs spēsim izdarīt daudz vairāk savu politisko, sociālo un ekoloģisko mērķu sasniegšanai. Tas ir viss, ko es gribēju pateikt.

 
  
  

SĒDI VADA: M DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Man ir iesniegti seši rezolūcijas priekšlikumi(1)saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE-DE) , rakstiski. - Šodienas debašu fonā globālās problēmas iegūst draudīgus apmērus. Tā vietā, lai ķildotos par pagātnes problēmām un savstarpējo attiecību detaļām, mums jāsaprot, ka globālajā mērogā Eiropas Savienība pārstāv 7% no pasaules iedzīvotājiem. Lai stātos pretī šīm arvien pieaugošajām problēmām, ir tikai viens risinājums. Divām lielākajām demokrātiskajām brīvās tirdzniecības zonām ir jāapvieno savi spēki. Nav pilnīgi nekādas alternatīvas pēc iespējas ciešākai transatlantijas sadarbībai. Šis nav reize ilgu pilnai ilgtermiņa perspektīvai.

Eiropas Parlaments un ASV Kongress pagājušo gadu sāka daudzsološi. Ir nosprausts ambiciozs mērķis transatlantijas tirgus izveidošanai līdz 2015. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajag gan Padomes, gan Komisijas sadarbību.

Pirmais uzdevums ir ieskicēt un likvidēt visus pastāvošos politiskos un tehniskos šķēršļus. Otrais uzdevums būs izveidot kodolīgu dokumentu, kas plašai sabiedrībai izskaidros tā izveidošanas pamatcēloņus un priekšrocības.

Visbeidzot, neaizmirsīsim, ka, radot patiesu un efektīvu transatlantijas integrāciju, tiks labāk sasniegti Lisabonas stratēģijas mērķi.

 
  

(1)Skatīt protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums