Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2007/0242(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0166/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0166/2008

Debates :

PV 07/05/2008 - 18
CRE 07/05/2008 - 18

Balsojumi :

PV 08/05/2008 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0191

Debates
Trešdiena, 2008. gada 7. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

18. Atbalsta shēmas lauksaimniekiem (atbalsts attiecībā uz kokvilnu) (debates)
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamā lieta darba kārtībā ir ziņojums (A6-0166/2008), ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā sagatavoja Ioannis Gklavakis, par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu (COM(2007)0701 – C6-0447/2007 – 2007/0242(CNS)).

 
  
MPphoto
 
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Pirms iedziļināties ziņojuma saturā, vēlos pateikties referentam I. Gklavakis kungam un Lauksaimniecības komitejas locekļiem par ļoti labi padarīto darbu saistībā ar šo īpaši jutīgo jautājumu par kokvilnas jomas reformu.

Kā jau jūs zināt, 2006. gadā Eiropas Kopienu Tiesa atcēla kokvilnas reformu, par kuru vienojāmies 2004. gadā, atzīstot, ka tā pārkāpj proporcionalitātes principu. Tiesa arī atzina, ka saprātīgā laika posmā ir jāpieņem jauns režīms. Tādēļ Komisija nekavējoties reaģēja uz spriedumu, pasūtot vairākus pētījumus, uzsākot visaptverošu konsultāciju procesu un veicot ietekmes novērtējumus.

Ņemot to vērā, Komisija ierosina saglabāt saistīto atbalsta likmi 35 % apmērā, kas ļauj saglabāt kokvilnas ražošanas nozari un ievērot Grieķijas, Portugāles un Spānijas pievienošanās līgumu noteikumus. Tajā pašā laikā atsaistīšanas likme 65 % apmērā atbilst KLP reformas procesam un ES saistībām pret starptautiskajiem partneriem, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es ļoti atzinīgi vērtēju, ka 35 % saistītā likme ziņojumā ir atbalstīta kā līdzsvarota turpmākā rīcība. Jūsu ziņojumā pareizi pievērsta uzmanība pārstrukturēšanas procesam, kuru šobrīd Eiropas Savienībā piedzīvo kokvilnas nozare. Es saprotu nozares vajadzības, tādēļ esmu pozitīvi noskaņota attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem, lai atbalstītu šo procesu, piemēram, samazinot valsts noteikto pamatplatību un tādējādi palielinot saistīto atbalsta likmi uz vienu hektāru. Uzskatu, ka jūsu ieteikumi šajā jautājumā ir ļoti saprātīgi.

Taču jūs arī aicināt palielināt atbalsta likmi uz hektāru vietās, kur kokvilnas platība ir zemāka par valsts līmenī noteikto pamatplatību, un tas rada problēmu. Man jāatzīst, ka patiesībā šī ir pretcikliska sistēma, kuru izmantojot, Eiropas kokvilnas nozarei sniegtais atbalsts vairāk kropļotu tirgu un būtu nepārprotamā pretrunā ar mūsu daudzpusējās tirdzniecības sarunu mandātu DOHAS attīstības programmas sarunu kārtā.

Es varu atbalstīt grozījumus attiecībā uz valsts finansējumu. Es īpaši atzinīgi vērtēju pasākumu ar nolūku pārstrukturēt attīrīšanas nozari un uzlabot produkcijas kvalitāti. Taču visiem pārstrukturēšanas pasākumiem ir jābūt saderīgiem ar PTO „Green Box”, un tie nedrīkst pārklāties ar pasākumiem, ko jau izmantojam lauku attīstības politikā.

Visbeidzot, domāju, ka jūs nepārsteigs tas, ka es iebilstu pret kokvilnas reģionu atbalsta pārcelšanu no otrā pīlāra uz pirmo. Manuprāt, ir acīmredzami – un man vairākkārt ir bijusi iespēja paust šo viedokli šeit Parlamentā – ka mums ir jāstiprina lauku attīstības politika. Vēlos uzsvērt, ka Spānijas un Grieķijas kokvilnas ražošanas reģionos patiešām efektīvi tiek izmantotas lauku attīstības programmas, piemēram, dažādas videi draudzīgas lauksaimniecības atbalsta shēmas.

Es ceru uz auglīgu diskusiju par šo ļoti svarīgo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti uzmanīgi klausījos komisārā.

Eiropas Savienībā ir četras valstis, kurās audzē kokvilnu: Grieķijā, Spānijā, Bulgārijā un ļoti nedaudz arī Portugālē. Kad sāku strādāt pie šī ziņojuma, es cieši sadarbojos ar ļoti daudziem cilvēkiem, saņēmu ieteikumus un piedalījos diskusijās, tādēļ varu teikt, ka šis ir ilgstošas un plašas sadarbības rezultāts.

Es strādāju kopā ar savas komitejas locekļiem, kuriem izsaku pateicību, kā arī ar Spānijas ražošanas un kokvilnas attīrīšanas nozares pārstāvjiem un, protams, arī ar saviem tautiešiem no Grieķijas.

Es vēlos norādīt, ka Lauksaimniecības komiteja ziņojumu apstiprināja ar 28 balsīm par un 6 balsīm pret. Tas ir augsts pieņemamības rādītājs.

Īsi pieminēšu 2004. gada priekšlikumu par kokvilnas nozares atbalstu. Eiropas Kopienu Tiesa to atcēla. Tajā tika aicināts piemērot 35 % saistīto maksājumu likmi un 65 % atsaistīto likmi. Turpmākajos gados kokvilnas audzēšanas nozare piedzīvoja panīkumu, kura rezultātā Spānijā bija vērojams samazinājums par 50 %, bet Grieķijā par aptuveni 20 %.

Kokvilnas audzētavu skaits Spānijā saruka par 25 %, bet Grieķijā par 11 %.

Šī ziņojuma mērķis ir panākt, ka Eiropā turpina audzēt kokvilnu: ES kopumā ražo tikai 2 % no pasaulē saražotās produkcijas. Tādēļ esam vienojušies, ka kokvilnas audzēšanai dalībvalstīs paredzētais finansējums tiks pilnībā saglabāts.

Protams, lai izvairītos no riska, ka kokvilnas audzēšanas nozare varētu piedzīvot panīkumu vai kļūt neekonomiska, esam lūguši nedaudz palielināt finansējumu uz vienu hektāru, un jūsu piekrišana mani ļoti iepriecina. No tā izriet, ka tiks samazināta kultivētā platība, jo kopējā summa nemainās. Protams, nav pilnīgi nekādu pazīmju, ka radīsies problēmas, ja dalībvalsts pēc saviem ieskatiem vēlēsies palielināt kultivēto platību, nenosakot maksimālo robežu.

Saistītās un atsaistītās atbalsta likmes attiecība vēl joprojām ir 35/65 %. Taču esam lūguši, lai dalībvalstīm, ja tās vēlas, atļauj mainīt saistīto atbalsta likmi, kas nedrīkst būt zemāka par 35 %.

Ļaujiet man paskaidrot vienu lietu. Jaunajai zemes platībai netiks noteikta maksimāla vērtība, par kuras pārkāpšanu iepriekš piemēroja sodus. Gluži pretēji, tas ir veids, kā aizsargāt pašreizējo nozarei piešķirto kopējo atbalstu. Patiesi, mēs uzskatām, ka ierosinātais atbalsta pieaugums būs spēcīgs stimuls turpināt kokvilnas audzēšanu.

Mēs arī ierosinām izveidot nacionālo finansējumu 1 % apjomā, ko finansē no saistītās atbalsta likmes samazinājuma, no neizmantotajiem līdzekļiem un no 22 miljonus eiro lielā finansējuma, kas novirzīts uz 2. pīlāru.

Kādi būs nacionālā finansējuma sasniegumi? Pirmkārt, tam ir izvirzīti ambiciozi mērķi, piemēram, atbalsts pētījumiem tiks nodrošināts divos jaunos veidos, kam būs jāizmanto mazāk ūdens un pesticīdu, tādējādi sniedzot lielu ieguldījumu vides aizsardzībā. Otrkārt, tiks uzlabota ražotās kokvilnas kvalitāte un modernizēta tās attīrīšanas nozare.

Ziņojuma projekts pievēršas kokvilnu audzējošo dalībvalstu vajadzībām, vienlaicīgi ievērojot ES mērķus. Tajā ir risināts jautājums par faktisko finansējumu un vienlaicīgi norādīti Eiropas Savienībai būtiski pasākumi.

Ļaujiet man noslēgumā pieminēt izcilo sadarbību un atbalstu, ko ziņojuma sagatavošanas laikā saņēmu no visiem saviem kolēģiem deputātiem, kas ļāva mums radīt jaunas idejas un ieteikumus.

Esmu pārliecināts, ka jaunās shēmas īstenošana palīdzēs Eiropas Savienībā saglabāt plaukstošu kokvilnas ražošanas nozari un dzīvotspējīgu kokvilnas attīrīšanas rūpniecību.

Visbeidzot, vēlos vēlreiz pateikties Komisijai par konstruktīvo veidu, kādā tā reaģēja uz kokvilnas ražotājvalstu vajadzībām. Mēs beidzot esam panākuši rezultātus un spēsim rādīt Padomei pareizo virzienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carmen Fraga Estévez, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ir pārsteidzoši, ka Eiropas Komisijas reakcija uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu bija jauns priekšlikums kokvilnas nozares grozīšanai, kurš ir gandrīz identisks iepriekšējam, izņemot atbalsta saistību ar kokvilnas ražas apjomu.

Tādēļ mēs ļoti atzinīgi vērtējam I. Gklavakis kunga izcilo ziņojumu, kur pievērsta uzmanība galvenajām problēmām, kas ietekmē ražošanas un apstrādes nozari.

Pirmkārt, Komisijas priekšlikums saglabāt 35 % saistīto atbalsta likmi ir pilnīgi neadekvāts, kā to pēdējo gadu laikā pierādījusi ražošanas apjomu samazināšanās tādā valstī kā Spānija, tādēļ mēs uzskatām, ka ziņojuma ierosinātais risinājums saglabāt subsidiaritātes maksimālo limitu ir vispiemērotākais.

I. Gklavakis kungs ir norādījis dažus skaitļus, un varu jums teikt, komisār, ka Andalūzija, kas manā valstī ir galvenais ražošanas reģions, pēdējo trīs gadu laikā ir zaudējusi 65 % ražošanas apjoma.

Turklāt man diemžēl ir jāiebilst jums, komisāra kungs, taču, pretēji jūsu teiktajam, es uzskatu, ka 17. grozījums, kuru es ierosināju un kurš ir iekļauts šajā ziņojumā, ir ļoti pozitīvs, jo tajā pareizi norādīts, ka atbalsta apjomu iespējams palielināt, ja kultivētā platība ir mazāka nekā ražošanas pamatplatība; manuprāt, šis grozījums labvēlīgi ietekmēs nozari, saglabājot finansiālo neitralitāti, kā arī ļaujot pilnībā izmantot resursus un acīmredzami piešķirot nozarei lielu elastību.

Visbeidzot, komisāra kungs, attiecībā uz kokvilnas attīrīšanas nozari, kam 2004. gadā izstrādātajā reformā, manuprāt, bija pievērsta vismazākā uzmanība un kuras pārstrukturēšana ir neapstrīdams fakts, vēlos norādīt, ka ir jāizveido I. Gklavakis kunga ziņojumā minētais pārstrukturēšanas fonds.

Es arī uzskatu, ka 39. grozījums, kuru izvirzījām Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas vārdā, kopā ar 69. pantu palīdzētu nodrošināt šai apstrādes nozarei lielāku finansējumu.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, vēlos iebilst pret vienošanos, ko šajā nedēļā panāca Īpašā lauksaimniecības komiteja, jo uzskatu, ka tā vēl joprojām nepietiekami reaģē uz šīs nozares un, pats galvenais, uz attīrīšanas rūpniecības problēmām. Vēlos informēt, ka šodien saņēmu paziņojumu no Spānijas kokvilnas attīrīšanas nozares pārstāvjiem, kurā teikts, ja Padome negrozīs šo priekšlikumu, tas izraisīs 27 attīrīšanas rūpnīcu likvidāciju.

Ceru, ka Padome to visu mainīs un pateicos komisāram par klātbūtni.

 
  
MPphoto
 
 

  María Isabel Salinas García, PSE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Arī es vēlos pievienoties un, manuprāt, pelnīti apsveikt referentu, kā arī pateikties viņam par pastāvīgo pieejamību un sadarbību, jo īpaši par tikšanos ar visiem ražotājiem no mana reģiona – Andalūzijas.

Vēlos teikt, ka mēs veidojam jaunu kokvilnas nozares reformu, jo manas valsts, Spānijas, un jo īpaši mana reģiona, Andalūzijas, pārstāvji Eiropas Kopienu Tiesā iebilda pret iepriekšējo reformu, un es vēlos norādīt, ka šī ir pirmā reize, kad ir noraidīta Komisijas izstrādāta reforma.

Kā jau iepriekš tika minēts, ir pārsteidzoši, ka, reaģējot uz šo situāciju, Komisija neizskaidrojamā kārtā piedāvā priekšlikumu, kas līdzinās iepriekšējam, lai arī situācija Spānijā, protams, nav mainījusies. Spānijas kokvilnas audzētāji vēlas – mēs vēlamies – turpināt audzēt kokvilnu. Jau tika minēti nopietnie manam reģionam radītie zaudējumi.

Lai to izdarītu, mums ir vajadzīga reforma, kas atšķiras no iepriekšējās un kas mums ļaus turpināt audzēšanu. Tādēļ domāju, ka I. Gklavakis kunga ziņojums ir piemērots risinājums, kas jāņem vērā.

Ziņojumā ir ierosināti dažādi saistītā atbalsta līmeņi, lai nodrošinātu plašāku palīdzību un lielāku dalībvalstu subsidiaritāti. Es domāju, ka referents ir izpratis nozares situācijas atšķirības Grieķijā un Spānijā. Tādēļ uzskatu, ka I. Gklavakis ziņojumā piedāvātais risinājums varētu veicināt kokvilnas audzēšanas turpināšanu divās galvenajās ražotājvalstīs.

Ir arī skaidrs, ka mums ir vajadzīgs nozares pārstrukturēšanas plāns. Pēdējoreiz Komisija neņēma vērā Parlamenta lūgumu.

Rūpniecības pārstāvji apsver kompensācijas piešķiršanu par izraisītajiem zaudējumiem, kurus iespējams skaitliski aprēķināt, un būtu labi ņemt to vērā.

Visbeidzot, ir svarīgi atbalstīt Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas ierosināto grozījumu, kurā lūgts noteikt pārejas periodu, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Tajā nav runāts par pašreizējās situācijas, kas nav ilgtspējīga, saglabāšanu. Vēlos jums atgādināt, ka tā nav KTO. Mums ir jāpanāk vienošanās, kas ļautu turpināt Eiropas Savienībā audzēt kokvilnu.

Lai arī mums vēl joprojām diemžēl nav koplēmuma, ceru, ka šoreiz tiks ņemts vērā Parlamenta atzinums un padarītais darbs. Pretējā gadījumā un, ņemot vērā Padomes ziņojumus, Spānija neizslēdz iespēju pieprasīt sprieduma pārskatīšanu, ja netiks ņemts vērā Parlamenta atzinums.

 
  
MPphoto
 
 

  Diamanto Manolakou, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība sastopas ar kokvilnas deficītu 70 % apmērā. Tādēļ nozarei ir jāsaņem lielāks atbalsts. Tas veicinātu arī visas rūpniecības attīstību – sākot ar kokvilnas audzēšanu un beidzot ar audumu un apģērba ražošanu. Tā vietā kvotu un līdzatbildības nodevu dēļ samazinās ražošanas apjoms, ienākumi no lauksaimniecības un darba vietu skaits.

Kopš pēdējās KLP reformas šīs samazināšanās sekas ir izjustas daudz spēcīgāk – to izraisījusi ieviestā daļējās atsaistīšanas likme no ražošanas apjoma 65 %. apmērā Grieķijā gadu pēc jaunās Kopējās tirgus organizācijas (KTO) izveides kokvilnas nozarē ražošanas apjomi ir samazinājušies par 20 %, savukārt Spānijā par vairāk nekā 50 %.

Grieķijā ir pazuduši 11 % mazo un vidējo lauku saimniecību, Spānijā šis skaitlis ir 25 %. Ievērojams skaits attīrīšanas rūpnīcu nav dzīvotspējīgas un tiks slēgtas, ir zaudētas daudzas darba vietas. Uz ražošanas izmaksu pieaugumu būtu bijis jāreaģē, palielinot atbalstu, taču tā vietā tas ir samazināts.

Lai arī I. Gklavakis kunga ziņojumā ir atzinīgi vērtējami priekšlikumi, tas neatrisina problēmu – tas atbalsta Komisijas priekšlikumu. Mēs nepiekrītam tam, ka Grieķijā ir jāsamazina kvotas, lai varētu palielināt saistīto atbalstu uz vienu hektāru. Tādējādi pazudīs vēl vairāk mazo un vidējo kokvilnas audzētāju. Neviens vairs nevar paļauties uz to, ka tiks rasts noteikts risinājums viņu problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren, IND/DEM grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Kad šajā telpā diskutējam par ES lauksaimniecības politiku, racionāliem pilsoņiem tiek atgādināts, cik neracionāla tā joprojām ir, lai arī pēdējo gadu laikā ir veikti atsevišķi uzlabojumi. Mēs sastopamies ar nemitīgām interešu grupu vajadzībām pēc pastāvīgas aizsardzības pret ārvalstu konkurenci. Šis režīms ir bijis spēkā tik ilgi, ka ir pat mainījis veidu, kā domājam un runājam par šiem jautājumiem. Tādēļ referents nešauboties var apgalvot: „Ir svarīgi Kopienā saglabāt veiksmīgu kokvilnas ražošanas nozari, nodrošinot apmierinošu ražošanas līmeni, kas veicina attīrīšanas rūpniecības dzīvotspēju, kura savukārt nodrošina 3200 darba vietas Grieķijā un 920 – Spānijā”.

Ja mēs tāpat rīkotos arī citās jomās, Eiropa būtu ceļā uz sabrukumu. Patiesībā Spānija ir ļoti veiksmīga rūpnieciska valsts, kuras darbaspēks ir aptuveni 20 miljoni cilvēku. Šādai valstij nevar būt problēmu novirzīt 920 cilvēkus no darba kokvilnas attīrīšanas rūpniecībā uz citu produktīvāku darbību. Referents arī nevilcinās izmantot tādas frāzes kā „ir svarīgi aizsargāt tik veiksmīgu Kopienas lauksaimniecības nozari kā kokvilnas ražošana”. Šis ir galējs contradictio in adjecto piemērs. Veselais saprāts saka: ja kokvilnas nozare ir tik veiksmīga, tai nav nepieciešams atbalsts. Skarbā patiesība ir tāda, ka kokvilnas ražošanas nozare Eiropas Savienībā ir nerentabla, un tādēļ tā jālikvidē. Šāda pielāgošanās var radīt grūtības, un tās īstenošanai var būt nepieciešams valsts atbalsts, taču atbalsts ir jāizmanto, lai veiktu pārmaiņas, nevis aizsargātu ražošanu, kuru valstīs ārpus Eiropas Savienības acīmredzami veic labāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Katerina Batzeli (PSE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man vispirms apsveikt referentu ar padarīto darbu, kā arī „ēnu” referentus, kuri sadarbojās ar referentu šī ziņojuma sagatavošanā.

Diemžēl ziņojums, par kuru šodien diskutējam, ir Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma radītā spiediena rezultāts, nevis liecina par politisko vēlmi līdz 2013. gadam nodrošināt ilgstošu un stabilu shēmu kokvilnas nozarē vai uzsākt reformu, kurā ievēroti PTO un KLP noteikumi un nosacījumi.

Ir grūti pieņemt, ka Grieķijā uz atbalstu pretendējošā kultivētā zeme no 340 000 hektāriem pagājušajā gadā ir samazināta līdz 270 000 hektāriem. Samazinātā zemes platība izraisīs turpmāku atbalsta samazināšanu. Grūti pieņemt arī to, ka attīrīšanas rūpnīcas saņems atbalstu no 1. pīlāra. Mēs varētu atbalstīt kvalitātes uzlabošanu, taču ne 2. pīlārā iekļautos pasākumus.

Mums, protams, jādod priekšroka stabilitātei, lai gan atsaistītais, gan saistītais atbalsts, kā arī lauku attīstība, nonāktu 1. pīlārā un tiktu iekļauti valsts finansējumā, kā norādīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, ar kuru saskaņā dalībvalstis drīkstētu elastīgi īstenot šo regulu.

Visbeidzot, es vēlos īpaši apsveikt Spānijas valdību ar to, ka tā lika kokvilnas jautājumu izskatīt Eiropas Kopienu Tiesā, gluži tāpat kā Grieķijas valdībai vajadzēja rīkoties tabakas lietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai atbildē, ko sniegsit, jūs varētu precizēt, ka, pieminot skaitļus 65 un 35, 65 % attiecas uz naudu, kuru saņem uzņēmumi, nevis uz dzēstiem līdzekļiem? Ja pēc 35 % iedalījuma vairs netiks audzēta kokvilna, vērtīgāk būtu izmantot tikai 65 % un audzēt ko citu vai pat neaudzēt neko, jo ar 35 % nepietiek, lai segtu ražošanas izmaksas tādā veidā, lai kokvilnu pieņemtu par cenām, kādas maksā rūpniecības pārstāvji.

Ja tiek runāts par darba vietām apstrādes jomā, nenoliedzami ir vēlreiz jādiskutē ar rūpniecības pārstāvjiem par to, vai tie par kokvilnu var maksāt audzētājiem atbilstošu cenu, lai audzēšana atmaksātos.

Protams, ir svarīgi, lai ražotājiem turpina maksāt 65 % atsaistītā atbalsta likmi, neatkarīgi no tā, vai viņi kokvilnu audzē vai nē. Tāda ir atsaistītā atbalsta sistēma. Man šķiet, ka iepriekšējās runās tā ir nedaudz pārprasta.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos dažādajās godājamo deputātu paustajās bažās un idejās. Es domāju, ka situācija nemaz nav tik slikta, un esmu droša, ka dienas beigās būs iespējams panākt pieņemamu kompromisu.

Es uzskatu, ka mums jāpatur prātā, ka tad, kad Kopienu Tiesa atcēla kokvilnas reformu, tā neapstrīdēja saistīto/atsaistīto likmi – 35/65, tā tas nepavisam nebija. Kopienu Tiesas nostājas iemesls bija tās secinājums, ka mums ir jāveic dziļāks ietekmes novērtējums. Tas ir tieši tas, ko mēs šobrīd darām. Taču tas nenozīmē, ka esam saskatījuši iemeslu mainīt saistīto/atsaistīto daļu, un, ja lauksaimnieki pārtrauks ražošanu, atsaistīto daļu viņi, protams, neizmantos. Viņi var turpināt izmantot savu naudu, lai arī turpmāk vairs neražos kokvilnu.

Es domāju, ka šāda situācija varētu pienākt, jo, manuprāt, dažas no šīs nozares grūtībām patiesībā bija radušās pirms kokvilnas reformas 2004. gadā. Taču es ceru, ka šīs reformas rezultātā mums tomēr būs kokvilnas nozare. Tā droši vien atbildīs pieredzētajai attīstībai – tā būs mazāka, taču, ceru, ka arī konkurētspējīgāka.

Domāju, ka, lai uzlabotu ražošanas kvalitāti, iespējams darīt diezgan daudz – kā minēja K. Batzeli kundze. Mēs veicinām pievienoto vērtību izstrādājumam ar izcelsmes marķējumu. Es domāju, ka kokvilnu ražojošajām dalībvalstīm vajadzētu izmantot šo iespēju saņemt labāku cenu par saviem izstrādājumiem, lai mēs Eiropas Savienībā varētu saglabāt veiksmīgu un konkurētspējīgu kokvilnas nozari.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioannis Gklavakis, referents. − (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā noprotu, mēs esam vienisprātis, ka kokvilnas audzēšanas nozare Eiropas Savienībā ir jāsaglabā. Kā gan citādi? Eiropas Savienībā ir kokvilnas deficīts 70 % apmērā. Ja kokvilnas ražošana samazināsies visos līmeņos, Eiropas Savienība piedzīvos vispārēju deficītu.

Eiropas Savienībā mēs audzējam tikai 2 % no pasaulē saražotā apjoma, kas mums par katru cenu ir jāaizsargā. Neaizmirsīsim, ka kokvilna veido tikai 0,15 % no ES lauksaimniecības produkcijas. Turklāt, šis ziņojums ir ļoti noderīgs, jo īpaši kokvilnu audzējošajās valstīs, kuras esmu apmeklējis, paši ražotāji apgalvo, ka vēlas ražot augstas kvalitātes kokvilnu.

Visiem ierosinātajiem priekšlikumiem vajadzētu nodrošināt ievērojamus sasniegumus. Taču vēlreiz ir jānorāda uz to, kas, kā noprotu, nav saprasts. Zemes platība ir samazināta, lai palielinātu subsīdijas, taču kopējais finansējums katrai valstij ir saglabāts. Nav noteikts aizliegums palielināt kultivēto platību, taču tas, protams, būtu jādara uz hektāra piešķirtā finansējuma rēķina.

Tādējādi Grieķijas gadījumā no 370 000 hektāriem ar subsīdijām 594 euro uz hektāru esam nonākuši līdz 270 000 hektāriem un 750 euro lielām subsīdijām uz hektāru; taču, ja kultivēsim vairāk nekā 270 000 hektārus, izvēloties 370 000 hektārus, ko noteikti drīkstam darīt, neviens nevērsīsies pie mums un neteikts, kā iepriekš, ka pastāv maksimālā robeža vai sods. Tas nozīmē, ka aizlieguma nav.

(Pārtraukums no zāles)

Lūdzu, vērsieties pie Parlamenta un paskaidrojiet. Lūdzu, izlasiet ziņojumu un jūs redzēsit, ka tas ir pilnīgi pareizi, jo, ja mēs pārsniegsim 270 000 hektārus, 750 euro vietā mēs saņemsim mazāku summu. Lūdzu, pārliecinieties par to paši ziņojumā.

 
  
  

SĒDI VADA: G. ONESTA
priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.00

 
Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 22. oktobrisJuridisks paziņojums